1.atzinīgi vērtē 2022. gada FIA ziņojumu un tajā sniegto analīzi;

2.piekrīt Komisijas viedoklim, ka krāpšanas novēršanai un atklāšanai, kā arī nelikumīgi piesavināto līdzekļu atgriešanas mehānismu uzraudzībai ir jābalstās uz turpmāku digitalizāciju un uz mašīnmācīšanos balstītu progresīvu tehnoloģiju izmantošanu, lai palielinātu ar iespējamu krāpšanu saistītu datu pieejamību, sadarbspēju, izmantošanu un pārvaldību; norāda, ka, lai nodrošinātu sadarbību un koordināciju starp visiem krāpšanas apkarošanas arhitektūras komponentiem un attiecīgajiem dalībniekiem, ir nepieciešama efektīva krāpšanas apkarošanas pārvaldība un iedarbīgi, uz rezultātiem orientēti procesi un pienācīgi aprīkotas struktūras; uzskata, ka šajā nolūkā amatpersonām, kas ir atbildīgas par krāpšanas apkarošanas struktūras dažādajiem komponentiem, ir jānodrošina nepieciešamās digitālās un procesuālās zināšanas;

3.atgādina, ka, lai nodrošinātu augstu ES finanšu interešu aizsardzības līmeni, būtiska ir cieša sadarbība starp iestādēm, kas veic administratīvu izmeklēšanu, un iestādēm, kuras veic kriminālizmeklēšanu gan ES, gan dalībvalstu līmenī;

4.atzinīgi vērtē Komisijas īstenotos centienus, gatavojoties publicēt ikgadējo FIA ziņojumu, kuri ļauj Parlamenta rezolūciju pieņemt n+1 gada laikā un nodrošina tajā ietverto piezīmju un ieteikumu aktualitāti;

5.atzinīgi vērtē krāpšanas apkarošanas tiesību aktu vispārējo saskaņotību visā ES pēc pasākumiem, kurus dalībvalstis veica, lai pareizi transponētu ES noteikumus valstu tiesību sistēmās; pauž bažas par to, ka dažos aspektos situācija joprojām nav optimāla, jo īpaši attiecībā uz iespējamo krāpšanas gadījumu un pārkāpumu atklāšanu un ziņošanu par tiem, kā arī turpmākajiem pasākumiem, jo starp dalībvalstīm joprojām pastāv ievērojamas atšķirības;

6.uzsver, ka novēršanai un komunikācijai ir būtiska nozīme krāpšanas un korupcijas apkarošanā un ka Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis efektīvu pasākumu īstenošanā šajās jomās;

7.piekrīt Komisijas viedoklim, ka būtu jāuzlabo krāpšanas riska analīze, lai izvērtētu, vai ziņojumi par zemu krāpšanas līmeni liecina par patiesi nelielu šādu pārkāpumu izplatību vai tomēr par vājiem atklāšanas rezultātiem;

8.pauž nožēlu par to, ka daudzās dalībvalstīs valsts iestādes ne vienmēr ievēro Komisijas un OLAF ieteikumus, sniedz izsmeļošus ziņojumus vai savlaicīgi pieņem atzītu paraugpraksi; norāda, ka daudzās dalībvalstīs to pārkāpumu procentuālais īpatsvars, kas daudzus gadus pēc sākotnējās paziņošanas joprojām tiek klasificēti kā iespējami krāpšanas gadījumi, ir ārkārtīgi liels — pat lietās, kas jau ir slēgtas; uzskata, ka šādas situācijas liecina par atbilstošu turpmāko pasākumu trūkumu, nepietiekamiem vai nepietiekami apmācītiem resursiem, komunikācijas nepilnībām vai neefektīviem ziņošanas kanāliem, vāju sadarbību un koordināciju vai pat pārkāpumu nepamatoti novēlotu pārkvalificēšanu par krāpnieciskiem, lai tādējādi koriģētu statistikas datus;

9.uzsver, ka šādos gadījumos Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis krāpšanas atklāšanas, pārraudzības un ziņošanas procesa birokrātizācijā;

10.ierosina, ka gan ES, gan valstu iestādēm būtu jāuzlabo sadarbība un jāveicina digitālo rīku plašāka izmantošana krāpšanas apkarošanai;

11.norāda, ka kompetento ES un valstu iestāžu paziņoto krāpšanas un pārkāpumu gadījumu skaits — kopā 12 455 gadījumi — 2022. gadā nedaudz palielinājās salīdzinājumā ar 2021. gadu; norāda, ka saistībā ar šiem gadījumiem skartā finansējuma apjoms 2022. gadā ir samazinājies līdz 1,77 miljardiem EUR (no 2,05 miljardiem EUR 2021. gadā); uzskata, ka šie skaitļi joprojām ir ārkārtīgi lieli un rada ievērojamus zaudējumus ES budžetam;

12.apzinās, ka ziņojumu par pārkāpumiem ikgadējā salīdzināšana ne vienmēr nodrošina tendenču un modeļu uzticamu analīzi, jo daudzas programmas tiek īstenotas daudzgadu cikla ietvaros; uzskata, ka piecu gadu perioda vidējo rādītāju salīdzināšana ir piemērotāka reāllaika situācijas apzināšanai; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada FIA ziņojumā bieži ir minēti 2018.–2021. gada perioda rezultāti;

13.uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana krāpšanas apkarošanā ir ļoti svarīga, lai uzlabotu novēršanu un atklāšanu, un ka tas nozīmē atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai, kas var būt efektīva, jo tai tiek nodrošināta viegla un atbilstīga piekļuve informācijai par projektiem, saņēmējiem un maksājumiem; jo īpaši uzsver mediju un pētniecisko žurnālistu svarīgo lomu cīņā pret korupciju; atkārtoti norāda, ka pastiprināta un konsekventa žurnālistu un trauksmes cēlēju aizsardzība visā Savienībā palīdz novērst nesodāmības, klusēšanas un sazvērestības subkultūras izplatīšanos; ņemot vērā mediju plurālismu un brīvību, norāda, ka mediju plurālisma uzraudzības instrumenta (MPM 2022) jaunākajos rezultātos ir konstatēta neliela ar žurnālistu aizsardzību saistītā rādītāja pasliktināšanās un ka ziņu mediju koncentrācija saglabā ļoti augstu riska līmeni visā kontinentā; uzskata, ka mediju aizsardzība pret politisko spiedienu un ietekmi, kā arī tiesību uz piekļuvi valsts iestāžu rīcībā esošai informācijai garantēšana ir būtiska, lai aizsargātu mediju neatkarību, to lomu kā demokrātijas uzraugiem un pareizu resursu pārvaldību;

14.atzinīgi vērtē Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 3. maija kopīgo paziņojumu par cīņu pret korupciju (JOIN(2023)0012), kurā atzīta korupcijas problēmas nopietnība, jo tā mazina publisko izdevumu efektivitāti, vienotā tirgus efektivitāti un ekonomiskās izaugsmes ilgtspēju; norāda, ka cīņa pret korupciju ir viena no vissvarīgākajām Savienības saistībām, kas līdzvērtīga pārredzamības un integritātes nodrošināšanai; uzsver, ka nepotisms attiecībā uz valstij piederošām struktūrām un ES līdzekļu iepirkumi arī rada lielu risku pareizai pārvaldībai un ES finanšu interesēm; tādēļ atzinīgi vērtē jauno priekšlikumu direktīvai par korupcijas apkarošanu 2023. gada 3. maija priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par korupcijas apkarošanu, ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2003/568/TI un Konvenciju par Eiropas Kopienu ierēdņu vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņu korumpētības apkarošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1371 (COM(2023)0234).;

15.pauž bažas par to, ka ir grūti ļoti precīzi novērtēt, cik lielā mērā organizētā noziedzība nelikumīgi gūst labumu no ES finanšu līdzekļiem; norāda, ka dalībvalstīs ir nepieciešama vienota pieeja, kā novērtēt organizētās noziedzības ietekmi uz ES līdzekļiem un izvērtēt to pasākumu efektivitāti, kuri veikti, lai risinātu šo problēmu; aicina Komisiju ātri īstenot visas nepieciešamās darbības, lai panāktu pieejas saskaņošanu;

16.uzsver, cik svarīgs ir ietekmes novērtējums, kurā novērtēta krāpšanas ekonomiskā un sociālā ietekme uz ES finanšu interesēm un tās iedzīvotājiem; prasa veikt analīzi par to, kā krāpšanas novēršanai piešķirtie resursi ir salīdzināmi ar iespējamiem novērstajiem zaudējumiem;

17.uzskata, ka neefektīva noteikumu transponēšana valstu tiesību aktos daudzās dalībvalstīs un valsts tiesību aktu nesaskaņotība sniedz organizētajai noziedzībai iespēju veikt vairākas nelikumīgas pārrobežu darbības jomās, kas skar Savienības finanšu intereses; tādēļ atkārtoti aicina pārskatīt Padomes Pamatlēmumu 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp. un ieviest jaunu vienotu organizētās noziedzības definīciju, jo īpaši ņemot vērā korupcijas, vardarbības, draudu vai iebiedēšanas izmantošanu, lai iegūtu kontroli pār saimnieciskajām darbībām vai iepirkumiem;

18.norāda, ka ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģijas 2021.–2025. gadam Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojums par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam (COM(2021)0170). mērķis ir izstrādāt rīkus un pasākumus, lai sagrautu noziedzīgo organizāciju uzņēmējdarbības modeļus un struktūras pāri robežām gan tiešsaistē, gan bezsaistē; aicina dalībvalstis atbalstīt Komisijas centienus un izveidot reģionālās sadarbības tīklus, lai apmainītos ar informāciju par gadījumiem un stratēģijām organizētās noziedzības pārstāvju īstenotas krāpšanas apkarošanai; šajā saistībā atgādina, cik svarīga ir ierosinātā jaunā Direktīva par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju 2022. gada 25. maija priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju (COM(2022)0245)., kas, to efektīvi īstenojot, nodrošinātu iestādēm labākus rīkus, ar kuru palīdzību atņemt organizētās noziedzības grupām finanšu līdzekļus, kas tām nepieciešami turpmāku noziedzīgu darbību veikšanai; turklāt atgādina, ka, lai cīnītos pret pārrobežu organizēto noziedzību, ir ārkārtīgi svarīgi apmainīties ar paraugpraksi un izstrādāt kopīgas un koordinētas stratēģijas;

19.norāda, ka attiecībā uz korupcijas lietām EPPO 2022. gada beigās ziņoja par 87 izmeklētiem pārkāpumiem (salīdzinājumā ar 40 izmeklētām lietām pirmajos septiņos operatīvo darbību mēnešos 2021. gadā); norāda, ka laikā no 2018. līdz 2022. gadam 10 dalībvalstis iesniedza ziņojumus pārkāpumu pārvaldības sistēmā (PPS) par 30 gadījumiem, pieci no kuriem attiecās uz lauksaimniecības nozari, 22 — uz kohēziju un 3 — uz pirmspievienošanos, un to kopējā finansiālā ietekme tika lēsta aptuveni 50 miljonu EUR apmērā;

20.atkārtoti uzsver, ka korupcija, jo īpaši augsta līmeņa korupcija, cita starpā arī ES iestādēs, ir īpaši smags noziegums, kas var izplatīties pāri robežām, ietekmējot Savienības finanšu intereses un ES ekonomiku kopumā un graujot pilsoņu uzticību demokrātiskajām iestādēm ES un dalībvalstīs; atkārtoti uzsver, ka ES iestādēs ir jābūt absolūtas neiecietības politikai pret korupciju; atbalsta korupcijas apkarošanas aspektu iekļaušanu ES politikas izstrādē;

21.norāda, ka OLAF patlaban nekādos apstākļos nav iespējas piekļūt deputātu birojiem, datoriem un e-pasta kontiem, pat ja tas izmeklē ar deputātiem saistītas lietas uz pamatotu aizdomu pamata; uzsver, ka ir vajadzīga atbilstoša procedūra, lai nodrošinātu OLAF piekļuvi gadījumos, kad pamatotas aizdomas krīt uz konkrētiem deputātiem; aicina Prezidiju izveidot šādu procedūru;

22.norāda, ka EPPO pašlaik veic izmeklēšanu par to, kā Komisija iegādājās Covid-19 vakcīnas;

23.uzsver, ka ikvienai ES iestādei, dalībvalstij un publiskam vai privātam Savienības līdzekļu saņēmējam ir pienākums notiekošās revīzijas ietvaros pēc ERP oficiāla pieprasījuma publiskot visus attiecīgos dokumentus, un tas attiecas arī uz informāciju par Komisijas risinātajām provizoriskajām sarunām; atgādina par Parlamenta 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā (III iedaļa — Komisija) Eiropas Parlamenta 2022. gada 4. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0144. iekļauto ieteikumu attiecībā uz piekļuvi īsziņām, kas kalpoja saziņai ar kādu farmācijas uzņēmumu Covid-19 vakcīnas iegādes kontekstā;

24.uzsver, ka saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir jāintegrē pilnīgas neiecietības politika pret korupciju un pienācīgi jāinformē par to, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti un iedzīvotāju uzticēšanos publiskajām iestādēm;

25.atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā gada ziņojumā par tiesiskumu ir iekļāvusi īpašu sadaļu par korupcijas apkarošanu, lai sniegtu padziļinātu salīdzinošu analīzi par pieejām, procedūrām un rīkiem, ko dalībvalstis izmanto cīņā pret korupciju, un lai palīdzētu izvērtēt, kurās jomās pastāv vislielākais risks; aicina Komisiju attiecībā uz visām ziņojuma par tiesiskumu iedaļām vienmēr iekļaut dalībvalstīm adresētus ieteikumus un piezīmes par veiktajiem pasākumiem; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi pilnībā īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar korupciju; aicina dalībvalstis, izstrādājot pretkorupcijas politiku, ņemt vērā ziņojuma par tiesiskumu konstatējumus; aicina Komisiju iejaukties un atbalstīt dalībvalstis strukturālo problēmu risināšanā saistībā ar to korupcijas apkarošanas spēju;

26.norāda, ka 2022. gada Eirobarometra aptaujas par korupciju liecina, ka korupcija joprojām rada nopietnas bažas ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem ES, un liela daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta (68 %) un ka korupcijas līmenis ir palielinājies (41 %); atzinīgi vērtē to, ka gandrīz visās dalībvalstīs pašlaik ir ieviestas pretkorupcijas stratēģijas, kas tiek regulāri izvērtētas un pārskatītas, un atgādina, ka ir vajadzīgs ne tikai stingrs tiesiskais regulējums, bet arī efektīva īstenošana, lai izskaustu koruptīvu praksi, un ka šādas prakses novēršanai ir vajadzīgi arī pārredzami un pārskatatbildīgi pārvaldības un integritātes satvari; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas iesniegtos korupcijas apkarošanas priekšlikumus, kas izriet no Parlamenta aicinājumiem pastiprināt cīņu pret korupciju; norāda, ka Komisija plāno iekļaut korupcijas novēršanu ES politikas un programmu izstrādē un aktīvi atbalstīt dalībvalstu centienus ieviest spēcīgu pretkorupcijas politiku un tiesību aktus; atzinīgi vērtē vēlmi risināt korupcijas pārrobežu dimensiju, nosakot kriminālatbildību par korupcijas nodarījumiem un saskaņojot sodus visā ES, ņemot vērā Augstā pārstāvja priekšlikumu izveidot īpašu kopējās ārpolitikas un drošības politikas sankciju režīmu, lai vērstos pret nopietniem korupcijas gadījumiem visā pasaulē;

27.uzsver, ka korupcija un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir nesaraujami saistītas un ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir viens no svarīgākajiem organizētās noziedzības nelikumīgo darbību veicinošiem faktoriem, ar kuriem noziedznieki nodod noziedzīgi iegūtus līdzekļus likumīgai ekonomikai, un apzinās, ka krāpšana saistībā ar ES budžetu var būt predikatīva nodarījuma prekursors nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai; uzsver, ka šo noziegumu transnacionālā dimensija padara tos grūti novēršamus, atklājamus un apkarojamus neviendabīgu tiesību sistēmu dēļ; atzinīgi vērtē progresu jaunās Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādes izveidē pēc Komisijas 2021. gada jūlijā iesniegtā priekšlikuma, Padomē 2022. gada 29. jūnijā panākto politisko vienošanos un 2022. gada 7. decembrī saskaņoto nostāju attiecībā uz vienoto noteikumu kopumu, kā arī mandātu sākt trialogus, ko Parlaments piešķīra 2023. gada 17. aprīļa plenārsēdē; pauž nožēlu par to, ka iestāde pilnībā sāks darboties tikai 2026. gadā;

28.norāda, ka, izmantojot pārkāpumu pārvaldības sistēmu (PPS), laikā no 2018. līdz 2022. gadam tika ziņots par 375 ar interešu konfliktiem saistītiem gadījumiem, kas var tikt konstatēti arī līdzīgos apstākļos, kādos tiek īstenotas arī koruptīvas darbības; uzsver, ka lielākā daļa paziņoto ar interešu konfliktiem saistīto gadījumu attiecas uz kohēzijas politikas īstenošanu (86 % salīdzinājumā ar 9 % lauksaimniecības nozarē un 5 % pirmspievienošanās jomā) un kopumā šajā laikposmā skar gandrīz 117 miljonus EUR; uzsver, ka paziņotie interešu konflikti galvenokārt liecina par attiecībām starp līdzekļu saņēmējiem un to darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem un tikai 7 % gadījumu attiecas uz interešu konfliktiem līgumu piešķiršanas un/vai projektu novērtēšanas posmā, tādējādi iesaistot arī novērtēšanas komiteju locekļus;

29.uzskata, ka tas varētu liecināt par pozitīvo un preventīvo ietekmi, ko radījuši grozījumi finanšu noteikumos, kuri ir piemērojami visām valsts iestādēm, kas apgūst ES līdzekļus, kā arī par to, ka viena trešdaļa gadījumu tika atklāta, izmantojot ar pārvaldības un kontroles sistēmu nesaistītus avotus, tostarp trauksmes cēlējus un pētnieciskos žurnālistus, kas liecina par pamata pārredzamības un piekļūstamības līmeni un pilsoniskās sabiedrības sniegto ieguldījumu;

30.ar bažām arī konstatē to, ka kopējais interešu konfliktu gadījumu skaits ir lielāks nekā ziņots PPS, par ko mudina domāt Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta saņemtā papildu informācija par interešu konfliktiem un ar tiem saistītajām atgūtajām summām publiskajos iepirkumos, kuros tiek izmantoti Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, par ko dalībvalstis ziņojušas, izmantojot ES fondu pārvaldības sistēmu (pazīstama ar nosaukumu SFC — 2014.–2020. gada periodā tā palīdzēja konstatēt 31 gadījumu saistībā ar 16 programmām 11 dalībvalstīs, finansiālajai ietekmei sasniedzot 3,4 miljonus EUR);

31.atkārtoti aicina ikgadējo FIA ziņojumu padarīt holistiskāku, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par sinerģijām starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem, apzinātu paraugpraksi un novērstu trūkumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē EPPO un OLAF gada ziņojumu konstatējumu iekļaušanu 2022. gada FIA ziņojumā; aicina turpināt uzlabot šo holistisko pieeju, lai sniegtu skaidrāku, pilnīgāku un konkrētāku priekšstatu par vispārējo situāciju Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā, aptverot visus krāpšanas apkarošanas pasākumus gan valstu, gan ES līmenī;

32.aicina noteikumus par interešu konfliktiem piemērot tā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, tos balstīt uz skaidru un samērīgu risku novērtējumu un dot iespēju kompetentajām iestādēm tos praktiski piemērot; aicina Komisijas pamatnostādnēs nodrošināt skaidrību pieteikumu iesniedzējiem un lēmējstruktūrām, izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga un ievērot proporcionalitātes principu;

33.norāda, ka 2022. gadā kopējais krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits saistībā ar tradicionālajiem pašu resursiem (TPR) (4661) bija par 7,6 % lielāks nekā piecu gadu vidējais rādītājs (2018.–2022. gads); ar bažām atzīmē, ka arī dalībvalstu aplēstās un konstatētās kopējās summas, ko skāruši šādi pārkāpumi, ir ievērojami palielinājušās (par 47 %, sasniedzot 783 miljonus EUR); attiecībā uz iepriekš minēto uzsver, ka 2022. gadā kopējais līdzekļu atgūšanas īpatsvars gan krāpnieciskos, gan ar krāpšanu nesaistītos gadījumos bija tikai 48 % (salīdzinājumā ar 54 % 2021. gadā) un ka krāpniecisko gadījumu īpatsvars bija tikai 25 %, kas dalībvalstu starpā bija sadalīts ļoti nevienmērīgi; aicina Komisiju darīt vairāk, lai ātri atgūtu ļaunprātīgi izmantotus līdzekļus;

34.norāda, ka 2022. gadā tikai attiecībā uz 19 jauniem norakstīšanas ziņojumiem, ko Komisijai iesniedza sešas dalībvalstis, Komisija uzskatīja, ka ir pietiekami pierādīts, ka tradicionālie pašu resursi (TPR) ir zaudēti tādu iemeslu dēļ, kuros nevar vainot attiecīgās dalībvalstis, un ka tās nav finansiāli atbildīgas par radītajiem zaudējumiem, savukārt 82 gadījumos, kas attiecas uz gandrīz 39 miljoniem EUR, Komisija uzskatīja, ka dalībvalstis nav pietiekamā mērā pierādījušas, ka TPR ir zaudēti tādu iemeslu dēļ, kuros tās nav vainojamas, un ka tās ir finansiāli atbildīgas par zaudējumiem (Komisija 2022. gadā izvērtēja 135 gadījumus 76,8 miljonu EUR apmērā); mudina Komisiju saglabāt šo efektīvo mehānismu norakstīšanas gadījumu izvērtēšanai, lai tādējādi veicinātu valsts pārvaldes iestāžu īstenoto līdzekļu atgūšanas pasākumu efektivitāti;

35.norāda, ka arī 2022. gadā krāpšanas apkarošanas dienestu veiktās pārbaudes un kontrole pēc līdzekļu izmaksāšanas bija vissekmīgākie krāpniecisku un ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu atklāšanas rīki, kas arvien biežāk tika apvienoti ar nodokļu revīzijām un kontrolēm pēc līdzekļu izmaksāšanas; uzsver, ka 2022. gadā galvenais modi operandi krāpnieciskos gadījumos bija kontrabanda, preču nepareizas vērtības noteikšana un nepareiza klasificēšana, kā arī nepareizs apraksts, un jo īpaši palielinājās paziņoto cigarešu kontrabandas gadījumu skaits;

36.atzinīgi vērtē OLAF lomu krāpšanas atklāšanā un izmeklēšanā saistībā ar ES tradicionālajiem pašu resursiem; pieņem zināšanai to, ka 2022. gadā nedaudz samazinājās uzsākto izmeklēšanu skaits pašu resursu jomā, un aicina Komisiju nodrošināt, ka OLAF tiek nodrošināti pietiekami resursi, lai tas varētu pilnībā un efektīvi īstenot savas pilnvaras;

37.norāda, ka naudas izteiksmē Ķīna joprojām bija galvenā ar pārkāpumiem saistīto preču izcelsmes valsts (otro un trešo vietu ieņēma ASV un Vjetnama) un ka tekstilizstrādājumi un apavi bija visvairāk skartās preces gan atklāto un paziņoto gadījumu skaita, gan vērtības ziņā;

38.atkārtoti aicina mazināt neiekasētā PVN apjomu, novēršot resursu trūkumu, ierobežoto digitālo efektivitāti nodokļu administrācijās un tiesību aktu nepilnības, kas ierobežo pasākumu efektivitāti cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; atgādina, ka administratīvās sadarbības stiprināšana ir visefektīvākais veids, kā cīnīties pret pārrobežu krāpšanu PVN jomā;

39.uzsver, ka EPPO ir pilnvarota izmeklēt nopietnus pārkāpumus pret kopējo PVN sistēmu, kas saistīti ar divu vai vairāku dalībvalstu teritoriju un kuru radītais kopējais zaudējums ir vismaz 10 miljoni EUR; pauž bažas par EPPO 2022. gada pārskatā sniegtajiem datiem, kas liecina, ka 16,5 % no tās īstenotajām izmeklēšanām (185) ir saistītas ar krāpšanu PVN jomā un veido 47 % no aprēķinātajiem zaudējumiem (6,7 miljardi EUR);

40.atzinīgi vērtē 2022. gada 16. septembrī publicēto Komisijas otro ziņojumu par FIA direktīvas īstenošanu (COM(2022)0466), taču pauž nožēlu par to, ka Komisija atturējās no iejaukšanās 10 miljonu EUR robežvērtības pārskatīšanā, kas būtiski ietekmē EPPO darbu lietās, kuras saistītas ar krāpšanu PVN jomā; uzsver, ka situāciju neskaidru padara atkārtotie un joprojām neatrisinātie jautājumi par robežvērtības aprēķināšanai izmantoto metožu atšķirīgo interpretāciju (vai vairākās dalībvalstīs radušies zaudējumi būtu jāapkopo, vai arī aprēķinā iekļautajām valstīm būtu jābūt tikai valstīm, kas iesaistītas EPPO darbā); pauž stingru pārliecību, ka pašreizējā robežvērtība ierobežo pasākumu iedarbīgumu, ļauj pārkāpumu izdarītājiem izvēlēties visvājāko jurisdikciju, lai izvairītos no EPPO kontroles, un negatīvi ietekmē izmeklēšanu, jo valsts iestādēm izmeklēšanas sākumposmā bieži vien nav pilnīga priekšstata par noziedzīgo darbību apmēru; aicina Komisiju nākamajā ziņojumā par FIA direktīvas transponēšanu pārskatīt savu nostāju un atcelt vai ievērojami samazināt minēto robežvērtību, vienlaikus sniedzot atbilstošus norādījumus attiecībā uz aprēķināšanas metodi;

41.uzsver, ka efektīva sadarbība starp OLAF un EPPO ir priekšnoteikums pareizai ES budžeta finanšu interešu pārvaldībai un aizsardzībai gan attiecībā uz izdevumiem, gan ieņēmumiem; šajā sakarībā uzskata, ka šāda pastiprināta sadarbība ieņēmumu daļā var palielināt ieņēmumu iekasēšanu ES budžetā, tādējādi samazinot dalībvalstu iemaksas, kuru pamatā ir NKI, un izdevumu pusē — nodrošināt, ka nodokļu maksātāju nauda tiek pienācīgi izlietota;

42.uzsver, ka ir svarīgi, lai OLAF un EPPO saglabātu darbības neatkarību;

43.atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojumu, ka ES ir jāaizsargā nauda, kas tiek izlietota saskaņā ar tai paredzēto mērķi un saskaņā ar tiesiskuma principiem, un jānodrošina līdzekļu aizsardzība;

44.norāda, ka laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam ir pieaudzis to paziņoto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits, kuri skar lauku attīstības īstenošanas pasākumus, — galvenokārt tāpēc, ka 2014.–2022. gada plānošanas periodā ir uzlabojusies šajos pasākumos pieļauto pārkāpumu atklāšana; tomēr norāda, ka atklāto un paziņoto krāpniecisko gadījumu skaits joprojām ir mazāks nekā gaidīts un ka tādēļ ir nepieciešama pastiprināta situācijas uzraudzība;

45.atzīmē, ka, neraugoties uz to, ka 2022. gadā krāpniecisko pārkāpumu, par kuriem ziņots saistībā ar atbalstu lauksaimniecībai, skaits palielinājās salīdzinājumā ar 2021. gadu, atklāšanas rādītāji lauku attīstības jomā bija ievērojami augstāki nekā lauksaimniecības atbalsta jomā; norāda, ka saistībā ar atbalstu lauksaimniecībai dalībvalstis ziņoja par augstāko krāpšanas līmeni attiecībā uz tirgus pasākumiem; OLAF izmeklēja arī vairākas sarežģītas lietas, kas saistītas ar lauksaimniecības produktu popularizēšanu;

46.pauž nožēlu, ka laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam gan lauku attīstības, gan tiešo maksājumu jomā ieguldījums krāpniecisku gadījumu atklāšanā, ko sniedz riska analīze, trauksmes cēlēji, informācijas sniedzēji un pētnieciskie žurnālisti, ir bijis ļoti ierobežots; pauž bažas arī par paziņoto krāpniecisko gadījumu izmeklēšanas nolūkā uzsākto administratīvo procedūru ilgumu, kam 2014.–2022. gada periodā vidēji bija nepieciešami gandrīz četri gadi no pārkāpuma sākuma brīža līdz nonākšanai pie aizdomām par krāpnieciskām darbībām, un vēl gandrīz trīs gadi, lai pēc paziņošanas Komisijai pabeigtu lietas izskatīšanu; norāda, ka kohēzijas jomā bija nepieciešams aptuveni pusotrs gads, lai rastos aizdomas par krāpnieciska pārkāpuma izdarīšanu, un vairāk nekā divi gadi, lai pēc paziņošanas Komisijai pabeigtu krāpnieciskās lietas izskatīšanu; aicina Komisiju sniegt dalībvalstu iestādēm ieteikumus un biežāk veikt pēcpārbaudi, lai samazinātu administratīvo procedūru ilgumu;

47.pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu attiecībā uz to, kā Covid-19 pandēmijas laikā Komisija izlietoja publiskos līdzekļus; pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl nav publicējusi ziņojumu par izdevumiem, kas saistīti ar Covid-19 Eiropas Parlamenta 2022. gada 4. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0144.;

48.norāda, ka vislielākais krāpniecisku un ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu skaits, par kuriem tika ziņots 2022. gadā, attiecās uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF, attiecīgi 59 % un 67 %) un mazākā mērā uz Eiropas Sociālo fondu (ESF, attiecīgi 27 % un 20 %); norāda, ka jomas, kurās pastāv vislielākais risks, ir transports un vides aizsardzība, jo tajās pārkāpumi ir saistīti ar lielām naudas summām, un pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija, kur krāpnieciski pārkāpumi atkārtojas visbiežāk;

49.pauž bažas par to, ka 2022. gadā strauji palielinājās to paziņoto pārkāpumu skaits, kas skar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA), un apzinās, ka šīs lietas attiecas uz Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu 2007.–2013. gadam (IPA I) un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu 2014.–2020. gadam (IPA II); aicina Komisiju izmantot saistībā ar šiem instrumentiem gūto pieredzi, lai nodrošinātos pret krāpšanu turpmākajās darbībās un iniciatīvās ar identiskiem vai līdzīgiem mērķiem, piemēram, attiecībā uz Ukrainu, kura saņems ļoti lielus resursus no IPA un programmas “Apvārsnis Eiropa” un kuras gadījumā pareiza resursu izmantošana pat ļoti sarežģītos apstākļos ir ārkārtīgi svarīga pievienošanās procesa efektivitātei un rezultātiem;

50.uzsver, ka kohēzijas politikas jomā to ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits un skartās naudas summas, par kurām tika ziņots 2007.–2013. gada plānošanas perioda pirmajos deviņos gados, bija daudz lielākas nekā tās, par kurām tika ziņots 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un ka šī tendence attiecas uz visiem fondiem un lielāko daļu dalībvalstu;

51.norāda, ka kohēzijas politikas jomā visbiežāk konstatētie krāpnieciskie pārkāpumi, par kuriem ziņots PPS, attiecas uz apliecinošajiem dokumentiem (nepareizi, trūkstoši, nepatiesi vai viltoti), savukārt ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu gadījumā visbiežāk tiek ziņots par publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem;

52.ar bažām norāda uz ERP 2022. gada ziņojuma par ES budžeta izpildi 2022. finanšu gadā konstatējumiem, kas liecina, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, revīzijas iestādes joprojām nepietiekami novērš krāpšanas risku un ka dalībvalstu iestādes neziņo par iespējamiem krāpšanas gadījumiem pārkāpumu pārvaldības sistēmā, kā prasīts; aicina Komisiju šos jautājumus steidzami risināt;

53.norāda, ka 2022. gadā saistībā ar pārkāpumiem tiešajā pārvaldībā tika reģistrēti 770 naudas atgūšanas gadījumi (salīdzinājumā ar 879 gadījumiem 2021. gadā), no kuriem 37 attiecās uz krāpnieciskiem pārkāpumiem (salīdzinājumā ar 54 paziņotiem krāpnieciskiem pārkāpumiem 2021. gadā), kas skāra 61,28 miljonus EUR (no kuriem 5,67 miljoni EUR bija saistīti ar krāpšanu salīdzinājumā ar 7,04 miljoniem EUR 2021. gadā);

54.norāda, ka kopumā tiešās pārvaldības jomā konstatēto krāpniecisko pārkāpumu skaits 2018.–2022. gada periodā ir bijis stabils; atzinīgi vērtē to, ka tiešās pārvaldības jomā laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam OLAF ir palīdzējis atklāt pārkāpumus 88 % naudas atgūšanas gadījumu, kuri saistīti ar krāpnieciskiem pārkāpumiem, kas sastāda 92 % no kopējām atgūtajām naudas summām; norāda, ka aptuveni 97 % pārkāpumu, par kuriem netika ziņots kā par krāpšanu, tika atklāti Komisijas veiktas kontroles laikā;

55.pauž bažas par to, ka laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam vidējais naudas atgūšanas līmenis joprojām ir zems, proti, tas sasniedz 56 % (34 % saistībā ar “pārkāpumiem, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem”, un 59 % saistībā ar “pārkāpumiem, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem”); aicina Komisiju darīt vairāk, lai ātri atgūtu ļaunprātīgi izmantotus līdzekļus;

56.atkārtoti aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par savstarpēju administratīvo palīdzību ES līdzekļu tēriņu jomā, kurā šāda prakse līdz šim nav paredzēta, lai nodrošinātu transversālu pieeju Savienības finanšu interešu aizsardzībai;

57.atgādina, ka ANM īpašās struktūras dēļ dalībvalstīm kopā ar Komisiju būtu jānodrošina, ka Savienības finanšu intereses tiek efektīvi aizsargātas saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem; uzsver, ka dalībvalstu kontroles sistēmām ir jānodrošina, ka ANM finansētie investīciju projekti atbilst ES un valstu noteikumiem; atgādina, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jānovērš jebkādas pārskatatbildības nepilnības ES līmenī un vajadzības gadījumā jāievieš papildu aizsardzības pasākumi šī jautājuma risināšanai saskaņā ar attiecīgajiem ERP ieteikumiem;

58.apzinās, ka ANM īstenošana ir sasniegusi kulmināciju un ka regulā, kas reglamentē tā izvēršanu, ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievieš efektīvas un iedarbīgas kontroles sistēmas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu atbilstību ES un valstu noteikumiem;

59.norāda, ka Komisija šīs kontroles sistēmas izvērtēja pirms plānu apstiprināšanas un pēc tam — 2022. gadā — veica 16 sistēmu revīzijas, kuru mērķis bija ES finanšu interešu aizsardzība ERP, 2022. gada ES revīzijas īss apraksts, 57. lpp. un kuras aptvēra koordinācijas un īstenošanas struktūras, piemēram, ministrijas un aģentūras; atzinīgi vērtē to, ka Komisija plāno līdz 2023. gada beigām veikt vismaz vienu revīziju visās dalībvalstīs, un uzteic revīzijas mērķu izvēli, pamatojoties uz riska novērtējumu;

60.pauž bažas par to, ka ERP ir konstatējusi nepilnības dalībvalstu ziņošanas un kontroles sistēmās, no kurām dažas nebija pilnībā funkcionējošas atveseļošanas plānu iesniegšanas brīdī, radot risku ANM izdevumu pareizībai un ES finanšu interešu aizsardzībai ERP, 2022. gada pārskats, 11.47.–11.55. punkts., kā rezultātā tika pieņemti “kontroles atskaites punkti”;

61.atzīmē, ka Komisijas veiktā revīzija ir arī apstiprinājusi, ka iekšējās kontroles sistēmas īstenošanas un koordinācijas struktūrās ir atšķirīgas, norādot uz paraugpraksi saistībā ar dažām no esošajām procedūrām, kuras tiek izmantotas, lai veiktu pārbaudes un novērstu krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus un dubultu finansēšanu; aicina dalībvalstis dalīties ar labākajām procedūrām, lai veicinātu koordinētāku un pret krāpšanu aizsargātu līdzekļu apstrādi;

62.apzinās ANM izdevumu modeļa raksturīgās iezīmes, grūtības novērtēt kļūdu īpatsvaru, kas ir salīdzināms ar citām ES izdevumu jomām, un ierobežojumus, kādus rada Komisijas maksājumu apturēšanas metodika Spānijā, Slovākijā, Igaunijā, Dānijā, Grieķijā, Čehijā, Itālijā, Lietuvā, Maltā, Slovēnijā, Bulgārijā, Kiprā, Somijā, Īrijā, Latvijā un Polijā.; tomēr atgādina, ka ir vērojama kavēšanās, dalībvalstīm iesniedzot maksājumu pieprasījumus saskaņā ar ANM, un aicina Komisiju saglabāt modrību, jo īpaši ANM dzīves cikla beigās, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis aizsargā ES finanšu intereses un ka ES nodokļu maksātāju nauda tiek pienācīgi izlietota; norāda, ka atbilstoši resursi un pienācīga uzmanība būtu jāveltī jo īpaši krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu (tie ir definēti kā “smagi pārkāpumi”) un dubultas finansēšanas apkarošanai;

63.atgādina par ERP konstatējumiem 2022. gada pārskatā, proti, ka valstu atveseļošanas un noturības plānu kontroles atskaites punkti atšķiras to prasībās un detalizācijas ziņā; apšauba, kāpēc dažām dalībvalstīm bija tikai jāizstrādā sava kontroles sistēma, savukārt citām dalībvalstīm bija jābūt operatīvai sistēmai;

64.aicina Komisiju steidzami pārskatīt savas ex post revīzijas procedūras, lai nodrošinātu pienācīgu pārbaudi par to, vai revidētie mērķi, kas iepriekš novērtēti kā izpildīti, pēc attiecīgajiem maksājumiem netika atcelti;

65.turklāt aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt to atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, kas saistīti ar ES finanšu interešu aizsardzību, un piemērot visus nepieciešamos pasākumus gadījumā, ja netiek ievēroti vai tiek atcelti iepriekš izpildīti atskaites punkti, tostarp proporcionāli samazināts atbalsts saskaņā ar ANM un jāatgūst jebkāda summa, kas pienākas Savienības budžetam, vai pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta gadījumos, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses, vai ja ir nopietni pārkāpts pienākums, kas izriet no finansēšanas nolīgumiem, un kurus dalībvalsts nav novērsusi;

66.atkārtoti norāda, ka tādu nelikumīgu darbību, kas apdraud NGEU īstenošanu, jo īpaši noziedzīgu organizāciju iefiltrēšanās risku, efektīva novēršana, atklāšana un izmeklēšana ir atkarīga no tā, vai OLAF un EPPO, kā arī vajadzības gadījumā Eurojust un Eiropols, kam ir jāpiešķir attiecīga piekļuve, efektīvi vāc datus un apmainās ar tiem, cita starpā ātri izskatot piekļuves pieprasījumus no izmeklēšanas dienestiem dalībvalstīs, kā arī no citām valstīm vai ES līmenī;

67.pauž nožēlu par to, kā Komisija ANM kontekstā interpretē jēdzienu “galasaņēmējs”; atgādina, ka saskaņā ar grozīto ANM regulu dalībvalstīm būtu jāpublicē to 100 lielāko galasaņēmēju saraksts, kuri saņem lielāko finansējuma summu ANM pasākumu īstenošanai; pauž nožēlu par to, ka Komisija nepieprasa dalībvalstīm sniegt informāciju par ANM finansējuma galasaņēmēju vai saņēmēju un ir izvēlējusies pieprasīt dalībvalstīm sniegt informāciju tikai par otrā līmeņa saņēmējiem; uzskata, ka šāda interpretācija neatbilst abu likumdevēju vienošanās noteikumiem;

68.atzinīgi vērtē Eiropola un OLAF kopīgo analīzi, kurā novērtēti ar saistītie krāpšanas un pārkāpumu riski; atzinīgi vērtē Eiropola un OLAF ieteikumus un aicina Komisiju, specializētās ES aģentūras un struktūras, kā arī dalībvalstis aktīvi sadarboties un mijiedarboties, lai nodrošinātu ES finanšu interešu aizsardzību, īstenojot ;

69.atzinīgi vērtē 2022. gada februārī uzsākto Ombuda stratēģisko iniciatīvu, kuras mērķis bija pārbaudīt valstu atveseļošanas un noturības plānu pārredzamību, stratēģijas sabiedrības informēšanai un komunikācijai par ANM un par to, kā līdzekļi tiek uzraudzīti; uzsver šīs iniciatīvas nozīmi, ņemot vērā to, ka ERP 2022. gada pārskatā bija ietverts augstāks aplēstais kļūdu līmenis minētajam gadam; atzinīgi vērtē Ombuda centienus uzlabot pārredzamības standartus saistībā ar ANM;

70.atgādina, ka “NextGenerationEU – Law Enforcement Forum (NGEU-LEF)”, kas ir kopīga iniciatīva, kuru vada Eiropols un Itālija un kura apvieno Eiropolu, EPPO, OLAF, Eurojust, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru un dalībvalstu iestādes, nodrošinot forumu izlūkdatu apmaiņai un operāciju koordinēšanai, lai novērstu organizētās noziedzības iefiltrēšanos legālajā ekonomikā un aizsargātu NGEU stimulu paketi, īpašu uzmanību pievēršot korupcijai, nodokļu nemaksāšanai, piesavināšanās un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai; atzinīgi vērtē to, ka iniciatīva NGEU-LEF ieguva 2023. gada Eiropas Ombuda balvu par labu pārvaldību kategorijā “vispopulārākā sabiedrībā”;

71.pauž bažas par to, ka joprojām pastāv daudzas problēmas, galvenokārt tāpēc, ka koordinējošās struktūras nenodrošina pietiekamu uzraudzību, ir nepilnīgas krāpšanas apkarošanas stratēģijas, trūkst elementu krāpšanas riska novērtējumos, ir jāuzlabo ex ante pārbaudes, kuru mērķis ir novērst interešu konfliktus, zema līdzdalība mācību pasākumos, kuru nolūks ir palielināt informētību par krāpšanu, un nepilnības ziņošanā par pārkāpumiem OLAF iespējamai izmeklēšanai; aicina Komisiju informēt Parlamentu par konstatētajām problēmām, dalībvalstīm adresētajiem ieteikumiem un turpmākajiem pasākumiem, kas veikti, lai šīs problēmas atrisinātu;

72.uzsver, ka uzlabotai pārredzamībai ir būtiska nozīme krāpniecisku shēmu atklāšanā un krāpniecisku darbību atklāšanā; aicina ieviest jaunas pārredzamības iniciatīvas un politiku, lai veicinātu pārskatatbildību;

73.atzinīgi vērtē ERP pārskatu 04/2023 “ES līdzekļu pārvaldības digitalizācija”, kurā uzsvērts, ka digitalizācija var padarīt ES līdzekļu revīziju efektīvāku; norāda uz ERP konstatējumiem, ka ES izdevumu digitalizācijas pakāpe mēdz būtiski atšķirties un ka vislielākā centralizācija pastāv Komisijas tiešā pārvaldībā esošajās jomās un lielākā sadrumstalotība ir vērojama citos pārvaldības veidos, piemēram, dalītas pārvaldības gadījumā;

74.apzinās, ka Komisijas un citu īstenošanas struktūru centienos digitalizēt ES budžetu nākas pārvarēt daudzus šķēršļus, lai uzlabotu daudzo iesaistīto struktūru izmantoto IT sistēmu saderību; šajā saistībā atzinīgi vērtē 2022. gada 30. jūnija paziņojuma Komisijai “Eiropas Komisijas digitālā stratēģija — “Nākamās paaudzes digitālā Komisija”” (C(2022)4388) konsekvenci; norāda, ka digitalizācija jau daudzus gadus ir Komisijas stratēģiska prioritāte; uzskata, ka, lai racionalizētu ES līdzekļu pārvaldību, ir vēl vairāk jāvienkāršo IT vide, un atkārtoti uzsver, ka sadarbspēja būtu jāintegrē ES politikā, lai uzlabotu daudzu iesaistīto struktūru izmantoto IT sistēmu savietojamību;

75.uzsver nepieciešamību uzlabot datu sistēmu sadarbspējas līmeni un saskaņot ziņošanu, uzraudzību un revīziju Eiropas Savienībā; šajā nolūkā atkārtoti aicina Komisiju saskaņot definīcijas, lai iegūtu salīdzināmus datus visā ES;

76.uzskata, ka digitalizācija ir veicinājusi krāpšanas novēršanu un atklāšanu, vienkāršojusi administratīvās procedūras un ka tai ir jābūt katras krāpšanas apkarošanas stratēģijas, tostarp valstu krāpšanas apkarošanas stratēģijas, pamatā; aicina Komisiju atkārtoti paust un īstenot tās ieteikumus dalībvalstīm, kuras vēl nav pieņēmušas valsts krāpšanas apkarošanas stratēģijas, un pastāvīgi atjaunināt šīs stratēģijas, izmantojot jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas;

77.atkārtoti pauž stingru atbalstu Finanšu regulas pārstrādātajā redakcijā paredzētās datizracei un riska novērtēšanai domātās vienotās integrētās IT sistēmas obligātai izmantošanai, kam būtu jānodrošina labāka Savienības finanšu interešu aizsardzība, kā arī būtu jāpapildina IT rīki, kurus dalībvalstis izstrādājušas valsts līmenī;

78.norāda, ka visplašāk izmantotā IT sistēma no visām pieejamajām iespējām bija Arachne (21 dalībvalstī), atbalstot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus) un ANM; ar bažām norāda, ka daudzas dalībvalstis izmantoja pašas savus īpaši krāpšanas apkarošanai paredzētus IT rīkus, bieži vien kopā ar ES rīkiem, lai gan abi šo rīku veidi reti kad bija sadarbspējīgi un tāpēc kavēja krāpšanas atklāšanu un ziņošanu par to Komisijai;

79.uzsver, ka EDES kā ES melnais saraksts sniedz lielas iespējas signalizēšanai par cilvēkiem un uzņēmumiem, kas ļaunprātīgi izmanto ES līdzekļus; aicina paplašināt EDES, attiecinot to uz visiem pārvaldības veidiem, jo īpaši uz dalītu pārvaldību; uzsver, ka dalībvalstu atšķirīgās pieejas izslēgšanas pasākumiem veicina nevienmērīgu ES finanšu interešu aizsardzību; uzsver, ka ir obligāti jāizmanto EDES kā dalībvalstu pārvaldīto līdzekļu kopējā izslēgšanas sistēma; uzskata, ka šis paplašinājums stiprinātu ES un dalībvalstu spēju aizsargāt Savienības finanšu intereses un galu galā nodokļu maksātāju naudu; mudina dalībvalstis nekavējoties pieņemt šo paplašinājumu, lai aizsargātu ES budžeta finansiālās intereses;

80.norāda, ka dalībvalstu un citu īstenotāju struktūru sniegtās informācijas par ES finansējuma saņēmējiem konsolidēšana, centralizācija un publicēšana vienotā datubāzē uzlabotu finanšu pārredzamību, aptverot dažādus pārvaldības veidus un ļaujot veikt kontrolpārbaudes un izsmeļošu analīzi; aicina Komisiju mudināt attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp valstu iestādes, sadarboties šī mērķa sasniegšanā; vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību aizsargāt personas datus un sensitīvu informāciju par saņēmējiem;

81.uzskata, ka digitalizācija un mūsdienīgi IT rīki valstu un ES līmenī uzlabotu ES līdzekļu pārvaldību, kontroli un revīziju un varētu palīdzēt novērst pārkāpumus un būtiski samazināt birokrātiju, jo digitalizācija ļauj vieglāk un ātrāk piekļūt svarīgiem datu kopumiem un veikt kontrolpārbaudes no attāluma, novēršot vajadzību veikt pārbaudes un kontroles uz vietas;

82.atzinīgi vērtē un atbalsta ERP novērtējumu 2022. gada pārskatā, kurā aicināts datizraces un riska novērtēšanas IT sistēmu Arachne ieviest nevis 2028. gadā, bet gan jau 2025. gadā; atgādina par Parlamenta nostāju, kurā aicināts sistēmu ieviest no 2026. gada;

83.norāda, ka krāpšanas apkarošanas digitalizācija ir arī viena no prioritātēm 2022. gadā uzsāktā un 2023. gada jūlijā pieņemtā rīcības plāna pārskatīšanā, kas papildina 2019. gada Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģiju (CAFS) un kas ir pielāgota strauji mainīgajiem ekonomikas un sociālajiem scenārijiem un jaunajiem izaicinājumiem; apzinās, ka Komisija sekmīgi īstenoja 60 no kopumā iepriekšējā plānā paredzētajām 63 darbībām un ka dažas no tām pēc savas būtības ir nepārtrauktas un turpinās; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam pamatā esošos standartus un kritērijus, kas pārskatītajā rīcības plānā ir apstiprināti;

84.aicina atzīt, cik svarīgi ir iekļaut vizuālos līdzekļus, piemēram, diagrammas un grafikus, lai statistikas informācija kļūtu pieejamāka un saprotamāka;

85.aicina pārkāpumu konstatēšanā izmantot progresīvu datu analītiku, mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos;

86.atzinīgi vērtē Komisijas 2022. gadā uzsāktās darbības, lai uzlabotu ES finanšu interešu aizsardzības līmeni, bet aicina šajā jomā turpināt būt modriem un veikt papildu darbības;

87.atgādina par iepriekšējām rezolūcijām, kurās uzsvērts, ka cīņa pret krāpšanu saistībā ar ES budžetu var būt efektīva tikai tad, ja tiek izmantota holistiska pieeja, aptverot visus krāpšanas apkarošanas cikla posmus un izmantojot daudzas ieinteresētās personas, procesus un darbības; norāda, ka šī cikla četros posmos (novēršana, atklāšana, izmeklēšana un kriminālvajāšana, atgūšana un sodīšana) ir vajadzīga riska analīze, ziņošanas procesi un sadarbība, kas jāīsteno, izmantojot saskaņotus intervences pasākumus likumdošanas, administratīvā, organizatoriskā un operatīvā līmenī; atgādina par Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par ES finanšu vidi Īpašais ziņojums 05/2023 “ES finanšu vide – sadrumstalots veidojums, kam nepieciešama turpmāka vienkāršošana un pārskatatbildība”. pausto konstatējumu, kurā norādīts, ka ES budžetu papildinošo līdzekļu un instrumentu sarežģītība rada aizvien lielāku risku, ka revīzijas un kontroles sistēmā varētu rasties nopietnas nepilnības un pārskatatbildības trūkums; uzskata, ka šai sarežģītībai ir vajadzīga vienlīdz visaptveroša un mērķtiecīga pieeja iesaistīto finanšu interešu aizsardzībai, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kas varētu rasties, izmantojot finanšu vides vispārējo nepārredzamību; atgādina, ka, ņemot vērā pieejamo datu pašreizējo sadrumstalotību, ir vajadzīgi standartizēti pasākumi, lai revīzijas un kontroles, tostarp izmeklēšanas, nolūkos vāktu, salīdzinātu un apkopotu informāciju un skaitļus, jo īpaši par Savienības finansējuma galasaņēmējiem un saņēmējiem;

88.norāda, ka Savienības Krāpšanas apkarošanas programma ir paredzēta septiņiem gadiem — no 2021. līdz 2027. gadam — un 2022. gads ir otrais tās īstenošanas gads tiešas pārvaldības režīmā ar OLAF kā vadošo programmas īstenošanas dienestu;

89.norāda, ka ar 2022. gada finansēšanas lēmumu Hercule komponentam tika piešķirti 15,4 miljoni EUR, Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmas (AFIS) komponentam — 9 miljoni EUR un PPS komponentam — aptuveni 1 miljons EUR, kā rezultātā dotācijas tika piešķirtas attiecīgajām īstenošanas struktūrām un specializētu apmācību, datubāžu, pētniecības, uzraudzības un analīžu finansēšanai;

90.norāda, ka PPS tagad izmanto 35 valstis, tostarp dalībvalstis un citas līdzekļu saņēmējas valstis, kurās ir aptuveni 700 organizāciju, kas iesniedz ziņojumus, aptverot vairāk nekā 3000 PPS lietotāju un vairākas jomas, tostarp ANM un citas jomas, piemēram, patvēruma, kaimiņattiecību un pirmspievienošanās jomas, papildus tradicionālajām lauksaimniecības, kohēzijas un zivsaimniecības jomām;

91.atzinīgi vērtē , muitas un finansiālā atbalsta instrumenta muitas kontroles iekārtām savstarpēji papildinošo lomu un uzskata, ka šī finansiālā atbalsta izvēršanas sinerģiskā ietekme sniedz jūtamus uzlabojumus nodokļu jomā, ar risku saistītas informācijas apmaiņā un jaunāko muitas kontroles iekārtu modernizācijā;

92.pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu dalība EPPO nav obligāta; atzīmē, ka 2022. gadā EPPO bija pārstāvētas tikai 22 dalībvalstis, bet atturējās tās pašas piecas valstis, kuras atturējās 2021. gadā; uzstāj, ka dalībvalstīm, kuras vēl nepiedalās, tas nekavējoties ir jādara; aicina Komisiju ar pozitīviem pasākumiem stimulēt dalību EPPO;

93.atzinīgi vērtē EPPO 2022. gada pārskatu, kurā sniegti pirmajā pilnajā kalendāra gadā veikto operatīvo darbību rezultāti; norāda, ka EPPO 2022. gadā izskatīja 3318 ziņojumus par noziegumiem (salīdzinājumā ar 2832 ziņojumiem, kas tika saņemti septiņu operatīvās darbības mēnešu laikā 2021. gadā) un uzsāka 865 izmeklēšanas (laikā no 2021. gada jūnija līdz decembrim tika sāktas 576 izmeklēšanas); uzsver, ka pēc EPPO veiktās izmeklēšanas tika iesaldēti 359,1 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 157,3 miljoniem EUR 2021. gadā), kas ir septiņas reizes vairāk nekā EPPO budžets, un ka līdz 2022. gada beigām EPPO norādīja uz zaudējumiem 14,1 miljarda EUR apmērā, kas radušies tādu pārkāpumu rezultātā, kuri tika izmeklēti 1117 aktīvās izmeklēšanās;

94.aicina Komisiju uzsākt konstruktīvu dialogu ar EPPO, lai stiprinātu tās spēju risināt pastāvīgi pieaugošās problēmas krāpšanas apkarošanas jomā, tostarp attiecīgā gadījumā novēršot EPPO regulā Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.). konstatētos trūkumus; vienlaikus uzsver nepieciešamību nodrošināt EPPO regulā noteikto pamatprincipu un noteikumus, proti, ka prokuratūrai ir jābūt neatkarīgai un tai ir jāpiešķir autonoms budžets, lai tā varētu darboties visas Savienības interesēs un saskaņā ar Nosacītības regulu;

95.aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek saglabāta OLAF darba efektivitāte un lietderība korupcijas un krāpšanas atklāšanas jomā un ka tādēļ OLAF gada budžeta samazināšana, kas paredzēta pilnas slodzes darbiniekiem, ir jāapsver saskaņā ar OLAF patiesajām uzņēmējdarbības vajadzībām, kā atspoguļots tā gada pārskatā;

96.atzinīgi vērtē pēc EPPO un Parlamenta aicinājumiem pastiprinātos pārkāpumu atklāšanas centienus un to sniegtos rezultātus, par ko liecina virkne ES krāpšanas gadījumu izmeklēšanu, kas uzsāktas 22 iesaistītajās dalībvalstīs un kuru ir vairāk nekā vidēji pirms EPPO izveides; šajā saistībā atzinīgi vērtē operāciju Admiral, kas palīdzēja atklāt krāpšanu, izmantojot PVN karuseļveida shēmas, kuras īstenoja organizēta noziedznieku grupa, kas darbojās vairākās dalībvalstīs un ir atbildīga par krāpšanu aptuveni 2,2 miljardu EUR apmērā;

97.atzinīgi vērtē OLAF un EPPO sadarbību, kas ir uzsvērta gan OLAF, gan EPPO gada pārskatos; saprot, ka starp abām iestādēm notiek regulāra informācijas apmaiņa, konkrētāk, EPPO ir sniegusi atbildes uz 133 OLAF nosūtītajiem pieprasījumiem “ir atbilsme / nav atbilsmes” meklēšanas sistēmā, lai izvairītos no vienu un to pašu faktu paralēlas izmeklēšanas; aicina OLAF un EPPO saskaņot ziņošanu par uzsāktajām darbībām, lai padarītu to sadarbību rezultatīvāku, jo īpaši ņemot vērā OLAF pieprasīto papildu izmeklēšanu skaitu (bijušais EPPO regulas 12. panta f) punkts) un EPPO pieprasīto lietu skaitu EPPO izmeklēšanas atbalstam (bijušais EPPO regulas 12. panta e) punkts);

98.zina, ka EPPO un Komisijas sadarbības pirmā ikgadējā augsta līmeņa pārskatīšana notika 2022. gada septembrī, cita starpā risinot jautājumus par savstarpēju informācijas sniegšanu, piekļuvi datubāzēm un EPPO institucionālo statusu;

99.pauž bažas par to, ka trūkst informācijas par Savienības budžetam pienākošos summu administratīvo atgūšanu, ko Komisija veikusi pēc EPPO sniegtā ieguldījuma, kā paredzēts EPPO regulas 103. panta 2. punktā, atsaucoties uz EPPO pienākumu nekavējoties informēt Komisiju, nekādi neapdraudot konfidencialitāti, un kā paredzēts 2021. gada 18. jūnijā parakstītā EPPO un Komisijas nolīguma 6. panta 4. punkta c) apakšpunktā, atsaucoties uz aizsardzības un korektīviem pasākumiem; aicina Komisiju un EPPO informēt Parlamentu par šī svarīgā instrumenta īstenošanu;

100.norāda, ka EPPO un Eiropols EPPO un Eiropola koordinācijas komitejas paspārnē ir efektīvi sadarbojušies dažādos operatīvos jautājumos; saprot, ka Eiropols pēc EPPO pieprasījuma sniedza atbalstu (informācijas apmaiņa, analītiskais atbalsts, zināšanas) 28 lietās un ka EPPO ir kļuvusi par daļu no drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammas (SIENA), kas nodrošina drošu saziņas kanālu operatīvajā sadarbībā;

101.norāda, ka 2022. gadā sadarbība starp attiecīgajiem dalībniekiem bija apmierinoša: EPPO un Eurojust sadarbības komandas 2022. gadā tikās divas reizes, Eurojust izskatīja 15 EPPO izmeklētās lietas, un Eiropas Investīciju bankas izmeklēšanas nodaļa (EIB IG/IN) iesniedza 63 lietas OLAF, EPPO un citām aģentūrām, kas ir daļa no daudzpusējām attīstības bankām un valstu attīstības aģentūrām, kurām uzticētas šīs darbības; atzīmē, ka 2022. gada septembrī aptuveni 100 EPPO prokurori un darbinieki piedalījās tiešsaistes informētības uzlabošanas sesijā par EIB un EIF darbībām, lai palielinātu EPPO un IG/IN nodaļas sadarbības efektivitāti, kā noteikts 2021. gada darba kārtībā;

102.uzsver pievienoto vērtību, ko ES struktūras sniedz Savienības finanšu interešu aizsardzībai un cīņai pret krāpšanu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu noziedzību, kā liecina EPPO un OLAF darbības rezultāti arī 2022. gadā; atkārtoti aicina nodrošināt, ka visiem attiecīgajiem ES dalībniekiem, kas iesaistīti cīņā pret krāpšanu, ir pietiekami resursi, un šajā sakarībā atgādina Komisijai un Padomei, ka katrs eiro, kas iztērēts izmeklēšanas un krāpšanas apkarošanas darbībām, atgriežas ES budžetā;

103.norāda, ka 2022. gadā, pabeidzot izslēgšanas procedūru, kuru EIB uzsāka pēc IG/IN nodaļas veiktās izmeklēšanas, četri ekonomikas dalībnieki tika izslēgti no dalības jebkādos EIB finansētos projektos vai darbībās; aicina Komisiju izpētīt iespēju saskaņot EIB un EIF izmantotos izslēgšanas kritērijus ar kritērijiem, kas tiek izmantoti agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā (EDES), ņemot vērā, ka finanšu un administratīvie pamatnolīgumi ar EIB un EIF attiecas tikai uz piecām no septiņām EDES paredzētajām izslēgšanas situācijām;

104.atkārtoti norāda, ka dalībvalstu neefektīva vai nesavlaicīga sadarbība vai nesadarbošanās ar EPPO un OLAF ir pamats rīcībai saskaņā ar Nosacītības regulu; tādēļ aicina EPPO un OLAF ziņot par katru gadījumu, kad dalībvalstis nav izpildījušas savus pienākumus informēt, palīdzēt, īstenot atbilstīgu rīcību un piesardzības pasākumus un nodrošināt pienācīgus un savlaicīgus turpmākos pasākumus saistībā ar ziņojumiem un ieteikumiem;

105.saprot, ka 2021. gada FIA ziņojumā sniegto Komisijas ieteikumu īstenošanas vispārējais līmenis dalībvalstīs ir uzskatāms par apmierinošu attiecībā uz īpašu krāpšanas apkarošanai paredzētu IT rīku izmantošanu cīņā pret krāpšanu, kā arī riska analīzes stiprināšanai un IT sistēmu izstrādei gan ieņēmumu, gan izdevumu jomā;

106.uzsver būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm, kas joprojām vērojamas, atklājot aizdomas par krāpšanu, ziņojot par tām un veicot turpmākus pasākumus saistībā ar tām; tādēļ mudina dalībvalstis īstenot proaktīvu pieeju Savienības finanšu interešu aizsardzībai, uzlabot informācijas apmaiņu starp to valsts iestādēm un ar ES struktūrām un aģentūrām, arī lai savlaicīgi apzinātu un novērstu jaunos riskus un krāpšanas tendences;

107.atbalsta Komisijas nodomu uzsākt dalībvalstīs izveidoto Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu (AFCOS) situācijas uzraudzību; atgādina, ka būtu jāprecizē AFCOS struktūras, lomas, pienākumu un pilnvaru definīcija, lai garantētu viendabīgu un saskaņotu situāciju visā Savienībā, tādējādi atvieglojot to sadarbību un informācijas apmaiņu; atkārtoti aicina Komisiju atjaunināt AFCOS pamatnostādnes, kas sākotnēji tika izstrādātas 2015. gadā un vairs nav piemērotas tam, lai efektīvi palīdzētu valstu iestādēm veidot labi strukturētu koordinācijas dienestu; turklāt aicina Komisiju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā notiekošo darbu un uzraudzības rezultātiem;

108.atzīmē, ka pēc iespējas lielākam skaitam dalībvalstu ir jāpieņem vai jāatjaunina valsts krāpšanas apkarošanas stratēģijas (NAFS), un atkārtoti norāda, ka šādas pārskatīšanas nepieciešamība izriet no jaunās situācijas krāpšanas apkarošanas jomā, jo EPPO tagad ir pilnībā darboties spējīga, un no iespējas identificēt jaunus būtiskus riskus aizvien sarežģītākajā krāpšanas jomā;

109.atkārtoti pauž atzinību par Komisijas pamudinājumu dalībvalstīm pieņemt NAFS, kā rezultātā līdz šim ir palielinājies pieņemto NAFS skaits, proti, līdz 2022. gada beigām 15 dalībvalstis bija pieņēmušas NAFS, no kurām deviņas bija transversālas un tādējādi pilnībā atbilda ES finanšu interesēm;

110.ar bažām norāda, ka līdz 2022. gada beigām trīs dalībvalstis (Īrija, Polija un Somija) joprojām norādīja, ka tās nav pieņēmušas nekādu stratēģiju ES finanšu interešu aizsardzībai; ņem vērā to, ka piecas dalībvalstis (Beļģija, Spānija, Luksemburga, Nīderlande un Rumānija) norādīja, ka tās pašlaik izstrādā šādu stratēģiju; mudina dalībvalstis pieņemt NAFS, lai parādītu, ka tās nopietni uztver ES līdzekļu aizsardzību;

111.uzskata, ka dalībvalstīm nāktu par labu to krāpšanas apkarošanas sistēmu periodiska novērtēšana, attiecīgā gadījumā ievērojot ES norādījumus, kas paredzēti to efektivitātes noteikšanai, paraugprakses identificēšanai un krāpšanas apkarošanas stratēģiju pārskatīšanai, lai novērstu jebkādus jaunus riskus; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veikt krāpšanas apkarošanas sistēmu neatkarīgu vai salīdzinošu pārskatīšanu, lai uzlabotu konsekvenci un nodrošinātu augstus standartus;

112.uzskata, ka Nosacītības regula ir pastāvīgs instruments, kas pārsniedz konkrētās daudzgadu finanšu shēmas robežas un ir piemērojams horizontāli kā prasība, kas jāievēro pareizas finanšu pārvaldības principu īstenošanai un jo īpaši ES resursu efektīvai un iedarbīgai pārvaldībai, un ka tas ir priekšnoteikums, lai piekļūtu visiem ES fondu līdzekļiem;

113.ņem vērā Padomes 2022. gada 16. decembra lēmumu apturēt ES līdzekļu 6,3 miljardu EUR apmērā izmaksu Ungārijai; sagaida, ka Komisija un Padome atcels pieņemtos pasākumus tikai tad, ja tiks iegūti pierādījumi, ka Ungārijas valdības pieņemtie korektīvie pasākumi praksē ir izrādījušies efektīvi un, jo īpaši, ka jau pieņemto pasākumu jomā nav konstatēts regress; pauž nožēlu par to, ka līdz šim Ungārijas valdība nav izrādījusi lielu gatavību izpildīt nosacītības mehānisma prasības; tomēr atkārtoti pauž viedokli, ka ar Komisijas un Ungārijas valdības apspriestajiem 17 pasākumiem vien nepietiek, lai novērstu ES finanšu interešu pašreizējo sistēmisko apdraudējumu, un pauž nožēlu, ka Komisija nepieprasīja pietiekami būtiskas izmaiņas un aizsardzības pasākumus, lai atjaunotu tiesu iestāžu neatkarību un samazinātu korupcijas līmeni; pauž nopietnas bažas par mediju ziņojumiem, kuros apstiprināts, ka Komisija plāno atcelt apturēšanas pasākumus Ungārijā apmaiņā pret valdības atbalstu Ukrainai; uzskata, ka Komisijai nekad nevajadzētu pieļaut šantāžu, jo īpaši, ja tas apdraud ES finanšu interešu aizsardzību;

114.pauž nožēlu par to, ka Komisija nav pietiekami pārredzama saistībā ar attiecīgajām norisēm; tadēļ aicina Komisiju ātri un regulāri informēt Parlamentu un Padomi par notiekošajām sarunām un jo īpaši atgādina Komisijai par tās juridiskajiem pienākumiem, kas noteikti ANM regulas 25. panta 2. punktā un Nosacītības regulas 8. pantā;

115.pauž bažas par Trešajā ziņojumā par tiesiskumu Komisijas 2022. gada 13. jūlija paziņojums “2022. gada ziņojums par tiesiskumu” (COM(2022)0500). minētajiem konstatējumiem attiecībā uz kritisko situāciju Polijā, jo īpaši attiecībā uz nopietnajiem trūkumiem tiesu sistēmā Attiecībā uz Valsts tiesu iestāžu padomes neatkarību jānorāda, ka joprojām pastāv bažas par prokuratūras darbību, jo tieslietu ministra un ģenerālprokurora amatus ieņem viena un tā pati persona; Polijas tiesas ir arī norādījušas uz to, ka prokuroru norīkošanas praksi var uzskatīt par pazemināšanas amatā un diskriminācijas veidu un ka disciplinārlietas var izmantot, lai ierobežotu tiesu neatkarību, jo Augstākās tiesas Disciplinārlietu palāta joprojām pieņem nolēmumus. un mediju nozarē; atgādina, ka par EST nolēmumu neievērošanu Polijai kopš 2021. gada ir piespriestas soda naudas 360 miljonu EUR apmērā, un stingri mudina Komisiju atbrīvot līdzekļus no ANM tikai tad, kad būs pilnībā izpildīti visi atskaites punkti attiecībā uz tiesiskumu;

116.aicina Komisiju atjaunināt krāpšanas ziņošanas sistēmu attiecībā uz līdzekļiem, kas iztērēti trešajās valstīs; norāda, ka jaunajā sistēmā būtu jāņem vērā konkrēti jautājumi, ar kuriem ES saskaras, tērējot naudu ārpus ES teritorijas;

117.uzskata, ka priekšlikums izveidot horizontālu kopējās ārpolitikas un drošības politikas sankciju sistēmu papildina esošos instrumentus un iekšpolitikas un ārpolitikas pasākumus korupcijas apkarošanai, kas jau ir apstiprināti paplašināšanās procesā vai Austrumu partnerības ietvaros; uzskata, ka ciešāka līdzdalība starptautiskos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijā (UNCAC) un Pretkorupcijas starpvalstu grupā (), palīdzēs veicināt labu pārvaldību un tiesiskumu kā vienu no paplašināšanās procesa galvenajām prioritātēm;

118.atkārtoti norāda, ka, lai gan ES pašlaik ir novērotāja GRECO, tai tiek stingri ieteikts kļūt par pilnībā funkcionējošu dalībvalsti, tādējādi i) piedaloties plaši atzītu starptautisko tiesību un standartu īstenošanas uzraudzībā; ii) iesaistoties horizontālā komunikācijā ar citiem GRECO locekļiem par krāpšanas apkarošanas politiku un instrumentiem; iii) apmainoties ar pieredzi starptautiskā līmenī, lai palīdzētu atzīt iespējamos trūkumus ES iekšējos mehānismos korupcijas atklāšanai, un iv) optimāli apkarotu krāpšanu, savlaicīgi aktivizējot novēršanas un atklāšanas pasākumus; aicina Padomi sniegt skaidru nostāju attiecībā uz ES pievienošanos GRECO, norādot, vai tam ir kādi īpaši iebildumi un, ja tādi ir, tad no kuras dalībvalsts;

119.atzīmē, ka laikā no 2021. līdz 2022. gadam ārkārtīgi pieauga gan ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits, gan saistīto naudas summu apjoms; norāda, ka gadījumu skaita pieaugums bija saistīts ar pārkāpumiem 2014.–2020. gada IPA II jomā saistībā ar pirmspievienošanās palīdzību lauku attīstībai (IPARD) Ziemeļmaķedonijā un Turcijā, un ka lielākajā daļā šo pārkāpumu saistītās naudas summas bija mazākas par 10 000 EUR, savukārt naudas summu pieaugums bija saistīts ar pārkāpumiem attiecībā uz IPARD Albānijā; uzsver, ka par aptuveni 10 % pārkāpumu tika ziņots kā par krāpnieciskiem un ka šis īpatsvars, kas laika gaitā mainās, 2020. gadā ievērojami palielinājās (17 %), 2021. gadā sasniedzot 20 %; aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu šo finansēšanas iniciatīvu uzraudzību un ziņot Parlamentam par iespējamām sistēmiskām problēmām, kas atklātas resursu piešķiršanas jomā;

120.uzskata, ka līdzekļi no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” ( “Eiropa pasaulē”), kas paredzēti palīdzības sniegšanai trešās valstīs, un resursi, kuri paredzēti Eiropas reaģēšanai uz karu Ukrainā, netiek pienācīgi uzraudzīti un kontrolēti; aicina Komisiju ieviest atbilstīgus pasākumus, tostarp veikt rūpīgākas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka uz kaimiņvalstīm nosūtītie ES līdzekļi dod labumu tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams;

121.uzsver, ka saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu ir paredzēts, ka ES budžets sniegs būtisku ieguldījumu priekšlikumos par ilgtermiņa strukturāliem risinājumiem Ukrainas finansējuma vajadzībām; šajā kontekstā uzsver nepieciešamību aizsargāt tiesiskumu un Savienības finanšu intereses un novērst, atklāt un koriģēt krāpšanu, interešu konfliktus un pārkāpumus Savienības līdzekļu izmantošanā Ukrainā, un tas būtu jāveic, balstoties uz pārredzamības un pārskatatbildības principiem; uzskata, ka visos saistītajos finansēšanas instrumentos būtu jāiekļauj stingri noteikumi un aizsardzības pasākumi, lai šos mērķus sasniegtu;

122.uzsver, ka sadarbība ar starptautiskajiem partneriem ir ļoti svarīga, lai aizsargātu ES līdzekļus, kas iztērēti ārpus Eiropas, un ES budžeta ieņēmumu daļu; tāpēc atzinīgi vērtē EPPO 2022. gadā noslēgto darba vienošanos ar Ukrainas Ģenerālprokuratūru, Albānijas Republikas Ģenerālprokuratūru, Moldovas Republikas Ģenerālprokuratūru, Melnkalnes Augstāko valsts prokuratūru, Gruzijas Prokuratūru un Ziemeļmaķedonijas Republikas Valsts prokuratūru un ar Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamentu un Iekšzemes drošības departamentu parakstīto Saprašanās memorandu (SM) un Sadarbības vienošanos;

123.iesaka apturēt budžeta atbalstu tādās trešajās valstīs, tostarp kandidātvalstīs, kurās iestādes acīmredzami neveic reālas darbības pret plaši izplatītu korupciju, un vienlaikus nodrošināt, ka palīdzība nonāk līdz iedzīvotājiem pa alternatīviem kanāliem; aicina pirmspievienošanās sarunās piešķirt lielāku prioritāti cīņai pret korupciju, īpašu uzmanību pievēršot spēju veidošanai, piemēram, izmantojot specializētas pretkorupcijas struktūras; aicina Komisiju sniegt skaidrus signālus kandidātvalstīm, ka noraidoša attieksme pret tiesiskuma standartiem apdraudēs vai kavēs šo valstu pievienošanos ES; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar ERP īpašā ziņojuma 01/2022 Īpašais ziņojums 01/2022 “ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas”. datiem Eiropas Savienības laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam sniegtajam finansiālajam atbalstam tiesiskuma uzlabošanai Rietumbalkānos 700 miljonu EUR apmērā ir bijusi maza ietekme uz fundamentālām reformām;

124.aicina īstenot starptautisku sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un kaimiņvalstīm, lai novērstu pārrobežu krāpšanu; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi apmainīties ar paraugpraksi šajā saistībā;

125.atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka, tikai stiprinot ES krāpšanas apkarošanas arhitektūru, ir iespējams efektīvi un iedarbīgi īstenot un uzlabot ES finanšu interešu aizsardzību, veicinot sadarbspēju un pielāgošanos vienotam krāpšanas apkarošanas stratēģijas satvaram ES dalībvalstīs, kuras izvēlas vairāk līdzekļu kvantitatīvas un kvalitatīvas datu analīzes ziņā, lai pārvarētu ierobežojumus, kas raksturīgi valstu sistēmām, kuras nespēj stāties pretī uzbrukumiem Savienības finanšu interesēm, kas kļūst aizvien transnacionālāki;

126.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.