A.tā kā Hartas 21. pantā ir noteikts, ka ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; tā kā, ievērojot Līgumu piemērošanas jomu un neskarot tajos paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija valstspiederības dēļ; tā kā saskaņā ar EST plašo interpretāciju “dzimuma” pamatojums būtu jāsaprot plaši, lai aptvertu visus diskriminācijas veidus, kas saistīti ar dzimtisko identitāti, dzimuma pašizpausmi un dzimumpazīmēm Tiesas 1996. gada 30. aprīļa spriedums, P. / S. un Kornvolas grāfistes padome, C-13/94, ECLI:EU:C:1996:170; Tiesas 2004. gada 7. janvāra spriedums, K. B. / Valsts veselības aprūpes dienesta Pensiju aģentūra un veselības ministrs, C-117/01, ECLI:EU:C:2004:7; Tiesas 2006. gada 27. aprīļa spriedums Sarah Margaret Richards / darba un pensiju ministrs, C-423/04, ECLI:EU:C:2006:256, un Tiesas 2018. gada 26. jūnija spriedums M. B. / darba un pensiju ministrs, C-451/16, ECLI:EU:C:2018:492.;

B.tā kā neviena no naida un netolerances formām un izpausmēm, arī naida runa un naida noziegumi, nav saderīga ar Savienības vērtībām, respektīvi, cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību – cita starpā pie minoritātēm piederošu personu tiesību – ievērošanu, kas noteiktas LES 2. pantā; tā kā šo Savienības pamatvērtību veicināšana un aizsardzība ir atkarīga no ES iestādēm, dalībvalstīm un citiem attiecīgiem dalībniekiem, kas cīnās pret objektivitātes trūkumu, aizspriedumiem un neiecietību, kā arī no naida izskaušanas;

C.tā kā naida runa un naida noziegumi ir sarežģītas un daudzdimensionālas parādības ar tālejošu ietekmi uz cilvēktiesībām un tiesiskumu demokrātiskā sabiedrībā; tā kā, lai cīnītos pret ksenofobiju, rasismu, mizogīniju, homofobiju, transfobiju un citiem aizspriedumiem, neiecietību, diskrimināciju, tostarp tādu, kas balstīta uz politiskiem vai citiem uzskatiem, un naidu pret konkrētām personām vai sabiedrības grupām, ES un tās dalībvalstīm ir jāizstrādā holistiska atbildes reakcija ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību; tā kā kriminalizācija ir viens no veidiem, kā apkarot naida runu un naida noziegumus;

D.tā kā cīņai pret naida runu un naida noziegumiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē ir vajadzīga daudzdimensionāla pieeja un attiecīgā gadījumā dažādi līdzekļi to apkarošanai, tostarp krimināltiesības, civilprocesuālas un administratīvas procedūras un citi nozīmīgi politiski vai sociāli pasākumi; tā kā dalībvalstis jau ir apņēmušās pieņemt tiesību aktus un pasākumus, kas paredz sodus par naida noziegumiem, novērš nepietiekamu ziņošanu un ievieš vai turpina attīstīt tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu amatpersonu spēju veidošanas pasākumus Ikgadējie EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja dati par naida noziegumiem.; tā kā, lai efektīvi apkarotu naida runu un naida noziegumus, ir būtiski novērst to pamatcēloņus, jo īpaši stereotipus; tā kā šajā ziņā būtiska nozīme ir preventīviem pasākumiem, izglītībai, tostarp digitālajai izglītībai, pratībai un prasmēm, kas palīdz veicināt drošu digitālo vidi, apmācību un informētības palielināšanu; tā kā ES un dalībvalstīm būtu jāveicina labāka izpratne par daudzveidības un dialoga nepieciešamību demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma kontekstā, jāpalielina sabiedrības izpratne par to, cik svarīgi ir ievērot plurālismu, un jāapkaro negatīvi stereotipi un stigmatizācija;

E.tā kā naida runa un naida noziegumi var būt īpaši smagi noziegumi un tie var skart ne tikai konkrētos cietušos un viņu kopienas, radot viņiem ciešanas un ierobežojot viņu pamattiesības un brīvības, bet arī sabiedrību kopumā, vājinot ES pamatus;

F.tā kā ne visi naida runas veidi ir noziegums, taču tie vienalga veicina naida, vardarbības un neiecietības izpausmju normalizēšanu sabiedrībā;

G.tā kā pēdējo desmitgažu laikā visā ES ir strauji pieaudzis diskriminācijas, naida noziegumu un naida runas gadījumu skaits Sk., piemēram, gada pārskatu par ECRI darbību no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un gada pārskatu par ECRI darbību no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, kā arī Eiropas Parlamenta Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departamenta pasūtīto pētījumu “Hate speech and hate crime in the EU and the evaluation of online content regulation approaches”, kas publicēts 2020. gada jūlijā., ir pieaudzis dažādu rasisma, antisemītisma, islamofobijas, ksenofobijas, homofobijas, transfobijas un citu neiecietības veidu skaits, kā arī ir satraucoši palielinājies naida runas un uzkūdīšanas gadījumu skaits tiešsaistē un bezsaistē; tā kā naida runa un naida noziegumi tiek regulāri vērsti pret personām, kas pieder pie neaizsargātām grupām, piemēram, LGBTIQ+, rasializētām personām, etniskajām, reliģiskajām vai lingvistiskajām minoritātēm, pirmiedzīvotāju kopienām Lingaas, C., “Hate Speech and Racialised Discrimination of the Norwegian Sámi: Legal Responses and Responsibility”, Oslo Law Review, 8. sējums, Nr  2, 2021, 88.–107. lpp., Civil Rights Defenders, “Joint submission to the UN Universal Periodic Review of Sweden –35th Session of the UPR Working Group of the Human Rights Council – January 2020”, 2019., cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem ar sociālekonomisku nelabvēlīgu vidi, patvēruma meklētājiem, bēgļiem un migrantiem; tā kā Eiropā ir ievērojami pieaudzis pret LGBTIQ+ vērstu naida noziegumu un naida runas gadījumu skaits ILGA Europe, “2023 Annual Review of the Human Rights Situation of Lesbian, Gay, Bisexual, Trans and Intersex People in Europe and Central Asia”, 2023. gada februāris., kā arī palielinājusies pret sievietēm vērsta diskriminācija un naids; tā kā multiplā un intersekcionālā diskriminācija ir auglīgs pamats naida runai un noziegumiem; tā kā cilvēki, pret kuriem tiek vērsta naida runa, arvien vairāk tiek izslēgti no sabiedrības;

H.tā kā daudzās dalībvalstīs diskriminācijas un naida palielināšanos vēl vairāk saasina ekstrēmistu un populistu kustības, kā arī tiešsaistes vides un sociālo mediju palielinošā ietekme, kas sekmē atkārtotu viktimizāciju; tā kā šāda tendence rada bīstamu šķelšanos sabiedrībā kopumā un apdraud demokrātiju;

I.tā kā ir pierādījumi, ka ES joprojām nepietiekami tiek ziņots par naida runu un naida motivētiem incidentiem Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, “Encouraging hate crime reporting — The role of law enforcement and other authorities”, 2021., kas apgrūtina problēmas apmēra noteikšanu;

J.tā kā plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem ir būtiska nozīme sabiedrības informēšanā un demokrātisko procesu veicināšanā;

K.tā kā politisko diskursu arvien vairāk raksturo naida runa; tā kā vēlēšanu kampaņas ir īpaši auglīgs pamats naida runai un naida kurināšanai, kas ietekmē ne tikai politisko sfēru, bet arī sabiedrības darbību kopumā un padziļina politisko polarizāciju; tā kā naida runa pret sievietēm, kas ieņem amatus publiskajā sektorā, ir sasniegusi satraucošu līmeni; tā kā politiskajiem līderiem ir nozīmīga loma un atbildība cīņā pret naida runu un neiecietību; tā kā viņiem vajadzētu rādīt piemēru un publiski nosodīt naida izpausmes;

L.tā kā nepilngadīgie ir īpaši neaizsargāti no naida runas un naida noziegumiem cietušie, tostarp skolās vai tiešsaistē, izmantojot kiberbulingu; tā kā šādi uzbrukumi apdraud viņu fizisko un garīgo integritāti un ietekmē viņu attīstību un fizisko un psihoemocionālo veselību; tā kā viņiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība;

M.tā kā dalībvalstis naida runu un naida noziegumus savos attiecīgajos krimināllikumos nerisina vienādi un līdz ar to dažās Savienības daļās atsevišķām grupām nav pietiekamas aizsardzības; tā kā tas apgrūtina vienotas Eiropas pieejas noteikšanu naida runas un naida noziegumu apkarošanai; tā kā tiesiskās aizsardzības trūkums cietušajiem var radīt postošas sekas;

N.tā kā pašreizējais ES regulējums attiecas tikai uz naida runu un naida noziegumiem rases, ādas krāsas, reliģijas, izcelsmes un nacionālās vai etniskās piederības dēļ; tā kā pašlaik ES līmenī nav visaptverošas kopējas juridiskas definīcijas naida runai un naida noziegumiem; tā kā ir skaidrs, ka ir efektīvi jāvēršas pret naida runu un naida noziegumiem, kuru pamatā ir citi iemesli, piemēram, dzimums, seksuālā orientācija, dzimte, dzimtiskā identitāte, dzimuma pašizpausme, dzimumpazīmes, vecums, invaliditāte un jebkādas citas pamatiezīmes, jo īpaši tās, kas aizsargātas saskaņā ar Hartas 21. pantu, un jebkāda šo iezīmju kombinācija; tā kā ES ir jāaizsargā visneaizsargātākie sabiedrības locekļi; tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš to personu, grupu vai kopienu identificēšanai, kuras ir visneaizsargātākās pret naida runu un naida noziegumiem, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz cietušo aizsardzību;

O.tā kā LESD 83. panta 1. punktā ir noteiktas skaidras prasības jaunu noziegumu jomu iekļaušanai ES pārrobežu noziegumu sarakstā; tā kā naida runas tiešsaistē īpašā pārrobežu dimensija ir skaidra; tā kā digitālā pārkārtošanās uzsver nepieciešamību risināt šo situāciju Eiropas līmenī; tā kā naida runa un naida noziegumi ir jāapkaro kopīgi un ES līmenī; tā kā ES ir pienākums rīkoties;

P.tā kā ES krimināltiesību reakcijai uz naida runu un naida noziegumiem vajadzētu būt stingrai, samērīgai un pielāgotai tās mērķim, lai pienācīgi aizsargātu cietušos un pienācīgi ņemtu vērā vārda brīvību un informācijas brīvību, kas ir demokrātijas stūrakmeņi; tā kā ES būtu jāgarantē, ka dalībvalstu kompetentās iestādes vārda brīvības ierobežojumus naida runas novēršanai un apkarošanai neizmanto ļaunprātīgi, lai apklusinātu minoritātes vai apspiestu kritiku; tā kā, nosakot aizsardzību pret naida runu, ir jāievēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi par vārda brīvību;

Q.tā kā cilvēka cieņa un diskriminācijas aizlieguma princips ir galvenās pamattiesības, kas tiek aizsargātas cīņā pret naida runu un naida noziegumiem; tā kā šādai aizsardzībai vajadzētu būt universālai; tā kā aizsardzību pret neiecietību neatkarīgi no tā, vai tās pamatā ir rase, nacionālā izcelsme, seksuālā orientācija, reliģija, ideoloģija, vecums, viedoklis vai jebkāds cits personisks, fizisks vai sociāls stāvoklis vai apstākļi, neatkarīgi no tās izpausmes veida, nedrīkst ierobežot tikai ar noteiktiem iemesliem vai motivāciju;

R.tā kā sociālās dinamikas izmaiņas var radīt jaunus naida runas un naida noziegumu motivācijas veidus, kas jārisina, izmantojot vienotu ES regulējumu, un šim nolūkam ir jāpaplašina LESD 83. panta 1. punkts, kurā noteikts ES noziegumu jomu saraksts;

S.tā kā 2021. gadā Komisija nāca klajā ar paziņojumu “Iekļaujošāka un aizsargājošāka Eiropa: ES noziegumu jomu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu”, lai naida noziegumu un naida runu iekļautu to noziedzības jomu sarakstā, kurās Parlaments un Padome var noteikt minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu definīciju un sankcijām, kas piemērojamas visās ES dalībvalstīs, kā paredzēts LESD 83. panta 1. punktā; tā kā Padomei šajā saistībā ir jāpieņem lēmums;

T.tā kā šāds Padomes lēmums būtu pirmais solis nepieciešamā juridiskā pamata radīšanā, lai pēc tam pieņemtu kopēju tiesisko regulējumu naida runas un naida noziegumu apkarošanai visā ES; tā kā šāds kopējs tiesiskais regulējums ir steidzami nepieciešams, lai noteiktu minimālos standartus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un kriminālsodu definēšanu un tādējādi apkarotu naida runu un naida noziegumus uz kopēja Eiropas pamata ar mērķi visā Eiropas Savienībā nodrošināt konsekventu aizsardzību potenciālajiem no šādām darbībām cietušajiem;

U.tā kā Padome lēmumu vēl nav pieņēmusi; tā kā dažas dalībvalstis bloķē konkrēta progresa panākšanu šajā jautājumā Padomē;

V.tā kā saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu Padome var precizēt “citas noziegumu jomas”, pieņemot lēmumu vienprātīgi; tā kā šī prasība ir nelabvēlīgi ietekmējusi nepieciešamā kopējā progresa panākšanu attiecībā uz naida runas un naida noziegumu apkarošanu visā Savienībā,