1.atzinīgi vērtē ES zvejniecības nozares centienus un panākumus, kas gūti, padarot zvejniecību vēl ilgtspējīgāku un veicinot jūras ekosistēmu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu; uzskata, ka, neskatoties uz šiem centieniem un progresu, okeānus ietekmē vairāki citi faktori, piemēram, pārzveja, klimata pārmaiņas, paskābināšanās, invazīvas svešzemju sugas un dažādi piesārņojuma avoti, jo īpaši sauszemes darbību un transporta dēļ, kas zināmā mērā nav zvejnieku kontrolē un rada ievērojamus draudus zvejnieku iztikai un jūras ekosistēmām;

2.uzsver okeānu un no tiem atkarīgo sugu vērtību; uzsver, ka veselīgas jūras ekosistēmas ir būtiskas dzīvībai uz Zemes un tām ir būtiska nozīme planētas labbūtības nodrošināšanā; atzīst, ka okeānu aizsardzība ir jāuzlabo pasaules un ES līmenī;

3.uzskata — tāpat kā visas zivsaimniecības un vides politikā iesaistītās ieinteresētās personas —, ka veselīgas jūras ekosistēmas dod labumu mūsu veselībai, sabiedrībai un ekonomikai un ir būtiskas visai planētai un jo īpaši no tām atkarīgajiem iedzīvotājiem;

4.atgādina, ka okeānam kā klimata un pārtikas sistēmu pīlāram ir būtiska nozīme, jo tas klāj 71 % zemes virsmas, saražo pusi no mūsu skābekļa un absorbē trešdaļu CO2 emisiju; uzsver, ka ir jāizstrādā politikas un finansēšanas pieejas okeānu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai; aicina visā pasaulē saglabāt okeānu nodrošinātus iztikas līdzekļus un okeānu bioloģisko daudzveidību; uzsver okeānu izšķirošo nozīmi, jo īpaši oglekļa sekvestrēšanā, atjaunīgās enerģijas attīstībā, darbvietu radīšanā, preču pārvadāšanā un interneta komunikācijā; brīdina par zivsaimniecības un pārtikas nodrošinājuma savstarpējo atkarību, jo 3,3 miljardi cilvēku ir atkarīgi no jūrā iegūtas pārtikas, kas viņiem nodrošina vismaz 20 % no pārtikā izmantojamām dzīvnieku olbaltumvielām;

5.atzīmē, ka piekrastes kopienas daudzās paaudzēs iegūst pārtiku no Eiropas jūrām; uzskata, ka zvejniecības un akvakultūras nozares un šīs piekrastes kopienas veicina ilgtspējīgu pārtikas nodrošinājumu zilās ekonomikas tvērumā; uzskata, ka jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un pārvaldība būtu jāuzskata par ieguldījumu jūras ekosistēmās, nevis to mazināšanu;

6.uzskata, ka Komisijas rīcības plānam trūkst saskaņotas pieejas ar citām prioritātēm un stratēģijām, tādām kā pārtikas nodrošinājums un ES stratēģiskā autonomija; uzsver, ka rīcības plāns turklāt būtu jāpārvalda, izmantojot integrētu, konsekventu un ekosistēmas pieeju, kas veicina visu jūrniecības darbību sinerģiju, lai novērstu konfliktus un veicinātu sadarbību, jo īpaši attiecībā uz jūras enerģijas infrastruktūru, un ka tam būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar trešām valstīm; uzskata, ka rīcības plānā nav pietiekami ņemti vērā tādi apsvērumi kā cenu pieaugums, KZP sociālās dimensijas uzlabošana un ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības stiprināšana;

7.pauž nožēlu, ka ierosinātais rīcības plāns ir izstrādāts laikā, kad zvejniecības nozari apgrūtina Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas, naftas cenu kāpums un neprognozējamība, kā arī Brexit;

8.uzsver vispārējās bažas par to, ka trūkst reālas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu atbalstu rīcības plānam; pauž vispārējas bažas, ka Komisijas priekšlikumos nav pienācīgi ņemti vērā proporcionalitātes apsvērumi;

9.atgādina, ka rīcības plānam būtu jāatbilst KZP mērķiem, lai nodrošinātu, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas saskaņā ar ekosistēmas pieeju; atgādina, ka rīcības plānam būtu jāatbilst arī mērķiem nodrošināt ieguvumus ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā arī jāveicina pārtikas krājumu pieejamība un pēc iespējas labāk jāizmanto pieejamās zvejas iespējas, lai mazinātu atkarību no tirgiem ārpus ES; atzinīgi vērtē visus mērķus, kas ļauj īstenot saskanīgu pieeju starp KZP un citām politikas jomām, jo īpaši tiesību aktiem vides jomā;

10.atbalsta nepieciešamību stiprināt un uzlabot zinātniskos pētījumus un inovācijas projektus, kas būtu jāveic saskaņā ar citām ES politikas jomām, izmēģinājuma projektiem un zinātniskajiem projektiem, kuri attiecas uz inovāciju un pētniecību, piemēram, projektiem, kuru mērķis ir samazināt un aizstāt (mikro)plastmasas izmantošanu;

11.pauž nožēlu par to, ka rīcības plāna nosaukumā trūkst konsekvences, kā arī rīcības plānā trūkst holistiska priekšlikumu kopuma, jo plānā galvenā uzmanība pievērsta sugas un dzīvotnes ietekmējošas zvejas prakses maiņai un nav aplūkota iespēja zvejas paņēmienus un praksi saskaņot ar ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu; atgādina, ka ir īpaši svarīgi rast līdzsvaru starp prasībām lietotājiem un ieguvumiem dabai, lai nodrošinātu paredzamību un juridisko skaidrību, un uzsver, ka zvejniekiem ir jābūt daļai no risinājuma, nevis tie jāuzskata par problēmas cēloni;

12.atzinīgi vērtē to, ka rīcības plānā ir aplūkots arī potenciāls ieviest papildu pasākumus selektivitātes veicināšanai, tostarp inovācijas zvejas rīku un ierīču selektivitātes uzlabošanai, un pasākumi zivju mazuļu nozvejas un jutīgu sugu piezvejas samazināšanai; atgādina, ka jutīgu jūras sugu nejauša nozveja ir jāsamazina un, ja iespējams, jāizskauž, lai neapdraudētu šo sugu saglabāšanās stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulā (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem;

13.atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumus samazināt jutīgu sugu piezveju; īpaši uzsver steidzami vajadzīgos pasākumus parasto delfīnu un cūkdelfīnu piezvejas samazināšanai, nosakot īstermiņa aizliegumus zvejot konkrētos zvejas apgabalos, kā arī piemērojot akustiskās atbaidīšanas ierīces un uzlabotas uzraudzības sistēmas, kas atbilst zinātniskajiem ieteikumiem; atgādina, ka Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF) piedāvā finansiālu kompensāciju un stimulus šo pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes mazināšanai;

14.uzsver nepieciešamību izstrādāt un atbalstīt iniciatīvas jūras ekosistēmu atjaunošanai, kuras var īstenot tikai tad, ja politikas veidotāji pilnībā iesaistās un sadarbojas ar tiem, kuru iztikas līdzekļi ir atkarīgi no attiecīgajām jūras teritorijām; šajā nolūkā prasa piešķirt finansiālu atbalstu zinātniskiem pētījumiem un datu vākšanai par jūras ekosistēmām, finansiālas kompensācijas un stimulus, piemēram, izmantojot Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (EJZAF), kas būtu jāizmanto, lai sniegtu efektīvu atbalstu ES zvejas flotēm, kuras pāriet uz selektīvākām zvejas metodēm, un jo īpaši, lai atbalstītu zvejniekus, kurus ierobežojumi skāruši visvairāk, kā arī lai mazinātu ierobežojošo pasākumu sociālekonomisko ietekmi;

15.uzsver, piemēram, ka saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem linuma acs izmēru un minimālo izkraušanas izmēru palielināšana ļautu atstāt ūdenī jaunākās zivis un tādējādi uzlabotu zivju populāciju vairošanās spējas, kā rezultātā palielinātos ieguves un izkraušanas uz piepūles vienību apjomi zvejniekiem;

16.atkārtoti uzsver mērķus līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30 % un stingri aizsargāt vismaz 10 % ES jūras teritorijas; norāda, ka ES ir panākusi progresu jaunu AJT noteikšanā gan kā daļu no ES Natura 2000 tīkla, gan izmantojot papildu nacionālās norādes;

17.uzsver, ka AJT ir daudzveidīgas to lieluma, sugu, biotopu un aizsargājamo ekosistēmu ziņā, tās ir izveidotas ar atšķirīgiem saglabāšanas mērķiem, un tās nebūtu jāuzskata par viendabīgām teritorijām, kas visas nodrošina labi pārvaldītu AJT sniegtus ieguvumus jūras ekosistēmām; tādēļ uzskata, ka Komisijas rīcības plānā ir izklāstīta pārāk vienkāršota un vispārināta pieeja, tādējādi radot iespaidu, ka visas AJT var īstenot un pārvaldīt vienādi, ko ilustrē, piemēram, priekšlikumi attiecībā uz konkrētiem zvejas rīkiem un zvejas ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem pakāpenisku izbeigšanu visās AJT līdz 2030. gadam; aicina AJT noteikšanā un īstenošanā ievērot līdzsvarotu pieeju, ņemot vērā katras konkrētās teritorijas saglabāšanas mērķus, kā arī darbības, kurās šīs teritorijas tradicionāli izmanto, kā arī dinamisko un mainīgo vidi, ko rada klimata pārmaiņas, vienlaikus nodrošinot zvejnieku efektīvu līdzdalību to noteikšanā un pārvaldībā;

18.norāda, ka zinātniskajās aprindās pastāv spēcīga vienprātība par to, ka aizsargājamās jūras teritorijas var dot labumu zivsaimniecībai, jo tās rada netiešas sekas un pozitīvi ietekmē krājumu papildināšanos, piemēram, nodrošinot reprodukcijas vietu, zivju mazuļu un lielo zivju mātīšu, kurām ir augstas reproduktīvās spējas, aizsardzību, kā tas novērots dažādās aizsargājamajās jūras teritorijās visā ES; uzsver, ka veiksmīgi izvēlētas aizsargājamās jūras teritorijas sniedz būtiskus sociāli ekonomiskos ieguvumus, jo īpaši piekrastes kopienām un zvejniecības un tūrisma nozarei, un ka aizsargājamām jūras teritorijām var būt nozīmīgas ekoloģiskās funkcijas zivju populāciju atjaunošanā (piemēram, nodrošinot nārsta vietas un audzētavas) un to izturētspējas uzlabošanā;

19.aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību tam, ka rīcības plānā būtu jāņem vērā citi efektīvi vides aizsardzības instrumenti, piemēram, citi efektīvi teritorijā balstīti saglabāšanas pasākumi, lai palīdzētu sasniegt mērķrādītājus un maksimāli palielinātu to pasākumu ietekmi, kuri jau ir īstenoti dinamiskajā un mainīgajā vidē, ko rada klimata pārmaiņas, kā arī lai palīdzētu saglabāt visu pasākumu proporcionalitāti;

20.aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot aizsargpasākumus vai ierobežojošus pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu saglabāšanas un atjaunošanas mērķus, kuri ir specifiski katrai no šīm AJT, tostarp tehniskos pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, un nodrošināt pietiekamu finansējumu, sākot ar visvairāk apdraudētajām teritorijām un Natura 2000 teritorijām, kuru mērķis ir aizsargāt jūras biotopus; atgādina par dalībvalstu juridiskajām saistībām un uzsver, ka Komisija ir sākusi procedūras pret dažām dalībvalstīm par to, ka tās, iespējams, nepilda Dzīvotņu direktīvā noteiktās saistības Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).;

21.uzskata, ka AJT un citas aizsargājamās teritorijas ir instrumenti, nevis pašmērķis; atzīst, ka to panākumi ir saistīti ar to, ka zvejnieki, piekrastes kopienas un citas ieinteresētās personas tās pieņem un atbalsta; aicina Komisiju un dalībvalstis sākt īstenot un finansēt zinātniskās pētniecības programmas un aicina AJT izstrādē, pārvaldībā, īstenošanā, uzraudzībā un pārraudzībā iesaistīt zvejniecības nozari, tostarp tās nerūpniecisko komponentu, kā arī citas attiecīgās ieinteresētās personas;

22.uzskata, ka zinātnes, zvejniecības nozares un visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos nevar īstenot tikai ES mērogā, jo īpaši attiecībā uz ārvalstu flotu īstenotas sliktas prakses novēršanu; aicina turpināt centienus, lai vērstos pret globālām darbībām, kas kaitē okeānu aizsardzībai, tostarp pret trešo valstu flotēm, piemēram, Ķīnas floti, un apsvērt iespēju izveidot globālu AJT tīklu;

23.pauž dziļas bažas par naftas un gāzes ieguves ietekmi uz jūras vidi, kā arī uz zivsaimniecību un akvakultūru; atkārtoti aicina aizsargājamās jūras teritorijās aizliegt visas videi kaitīgās ieguves rūpniecības darbības, piemēram, kalnrūpniecību un fosilā kurināmā ieguvi;

24.uzsver, ka uz daudziem Savienības kuģiem tiek izmantoti pārvietojami zvejas rīki, kas saskaras ar grunti, un ka daudzi piekrastes reģioni ir sociāli un ekonomiski atkarīgi no darbībām, kurās izmanto gan pārvietojamus, gan fiksētus grunts zvejas rīkus, piemēram, vēžveidīgo audzēšanas darbībām; uzsver, ka aizliegums zvejot noteiktās zvejas zonās ar zvejas rīkiem, kas saskaras ar grunti, nav tikai jautājums par zvejas kuģu darbības pārvietošanu uz citām zvejas vietām; uzsver, ka cita starpā ir jāņem vērā iespējamie pieejamie resursi, ko var iegūt ar šiem zvejas rīkiem, zvejnieku praktiskā pieredze, zvejas kuģu klātbūtne un pārdale blakus esošajās teritorijās, lai novērstu pārklāšanos, kas varētu izraisīt konfliktu par telpas izmantošanu, lielāku spiedienu citos zvejas apgabalos un darba apstākļu pasliktināšanos;

25.atgādina, ka virzība uz reģionalizāciju, kas tika īstenota pēdējās KZP reformas laikā, bija mēģinājums atteikties no universālas pieejas, saskaņā ar kuru lēmumi ES tika pārāk centralizēti; atzinīgi vērtē rīcības plānā ierosinātos pasākumus reģionālās sadarbības uzlabošanai; tomēr uzskata, ka rīcības plāns paredz dažus pasākumus pretējā virzienā, jo īpaši attiecībā uz priekšlikumiem par grunts tralēšanu;

26.uzskata, ka rīcības plānā un ārpus tā ir bijušas vairākas iniciatīvas attiecībā uz vieniem un tiem pašiem zvejas paņēmieniem, kas radījis iniciatīvu sadrumstalotību un liek apšaubīt to darbību saskaņotību un paredzamību, kuras pieņemtas ES līmenī un kuras būtiski ietekmēs zvejnieku un zvejniecības kopienu uzticēšanos (ES) politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesiem;

27.uzskata, ka jebkurš plāns īstenot noteikumus vai ierobežojumus attiecībā uz konkrētu zvejas rīku izmantošanu ir jāizstrādā saskaņā ar citām politikas jomām un jāņem vērā visas ieinteresētās personas, kā arī visi attiecīgie pārtikas nodrošinājuma, sociālekonomiskie, vides, tehniskie un zinātniskie aspekti; atkārtoti uzsver, ka vienprātīgi atbalstītiem un ar šiem apsvērumiem pamatotiem pasākumiem būs lielāki panākumi un pozitīva ietekme uz to īstenošanu;

28.uzskata, ka jebkura rīcības plāna vai tiesību akta priekšlikuma sekām jābūt balstītām uz zinātniskiem un sociālekonomiskiem novērtējumiem un izvērtējumiem; norāda, ka trūkst perspektīvas attiecībā uz sekām, ko radīs daži šā rīcības plāna aspekti, piemēram, Komisijas aicinājumi dalībvalstīm līdz 2024. gada marta beigām aizliegt zveju ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem AJT, kas ir Natura 2000 teritorijas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, kurās tiek aizsargātas jūras gultnes un jūras sugas, no vienas puses, un, no otras puses, paralēli un ar tādu pašu termiņu pieprasīt dalībvalstīm sniegt informāciju par to, kā tās plāno nodrošināt, ka līdz 2030. gadam visās AJT pakāpeniski tiek pārtraukta zveja ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem, nesagaidot, piemēram, zinātniskos un sociālekonomiskos secinājumus par iepriekšējiem priekšlikumiem; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi, ka visaptveroša pieeja, kas aizliedz zveju ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem, nav piemērota rīcības plāna mērķu sasniegšanai;

29.uzskata, ka pasākumi, kas saistīti ar grunts tralēšanu, būtu jāizvērtē saskaņā ar visām iespējamām vadlīnijām, piemēram, Starptautiskās Jūras pētniecības padomes vai Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas vadlīnijām, kā arī saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem; uzskata, ka šajos pasākumos jāņem vērā, ka grunts tralēšana ir viens no izplatītākajiem un regulētākajiem zvejas paņēmieniem Eiropā un ka tā prioritāri jāreglamentē Tehnisko pasākumu regulas (Regula (ES) 2019/1241 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).) satvarā, kuras mērķis, kā norādīts tās nosaukumā, ir "zvejas resursu saglabāšana un jūras ekosistēmu aizsardzība";

30.norāda, ka tādas zinātniskās struktūras kā Starptautiskā Jūras pētniecības padome un daudzi profesionāli pārskatīti zinātniskie pētījumi ir apstiprinājuši un atzinuši, ka pārvietojamie zvejas rīki, kas saskaras ar grunti, ietekmē ekosistēmas; tomēr uzsver, ka tralēšanas ietekme ir mainīga un ka atkarībā no vairākiem faktoriem, piemēram, zvejniecības veida, zinātne to uzskata par ilgtspējīgu un saderīgu ar jūras gultnes saglabāšanas mērķu sasniegšanu vai krājumu izmantošanu virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma;

31.uzsver, ka Komisijas nodoms noteikt pasākumus ar savu rīcības plānu, nevis ļaut likumdevējiem izlemt, var nonākt pretrunā principiem, kas attiecas uz labu pārvaldību un dialogu starp ieinteresētajām personām un dažādiem pārvaldes līmeņiem, kā arī apdraudēt iestāžu līdzsvaru un katras iestādes lomu lēmumu pieņemšanas procesā;

32.uzsver, ka zušu krājuma pārvaldība ir sarežģīta un daudzveidīga un nevar aprobežoties ar vienu pieeju, kas vērsta uz jūru; atgādina, ka Komisijas 2020. gada novērtējumā tika konstatēts, ka regula par zušu krājumiem atbilst tās mērķim; tomēr uzskata, ka ir nepieciešama labāka Zušu regulas īstenošana un papildu pastiprināta dalībvalstu rīcība, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju regulas īstenošanā; atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka Zušu regula ir pilnībā jāizmanto kā galvenā politika zušu krājumu pārvaldībai un atjaunošanai, nodrošinot holistisku un konsekventu pieeju, kas aptver zušu dzīves posmus gan jūrā, gan saldūdenī un pievēršas kā zvejniecības, tā arī ar zvejniecību nesaistītai ietekmei, pilnībā īstenojot pasākumus visās attiecīgajās teritorijās;

33.uzskata, ka pasākumi, kas veikti ārpus Zušu regulas konteksta, var apdraudēt pieņemtās politikas konsekvenci; tādēļ pauž dziļas bažas par Padomes Regulā (ES) 2023/194 Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp.). pieņemto neholistisko pieeju, ar kuru tiek ierobežota zušu zveja, ieviešot sešu mēnešu zvejas aizlieguma periodu bez pienācīgas apspriešanās ar ieinteresētajām personām un neapsverot pilnīgu pasākumu kopumu citās politikas jomās vai atbilstošu kompensāciju, tostarp pasākumus, kuros ņemta vērā sociālekonomiskā ietekme; tāpēc uzskata, ka pirms rīcības plānā paziņoto turpmāko ierobežojošo pasākumu apsvēršanas būtu jāveic iepriekšēja analīze par sugu atjaunošanos, kā arī to iespējamo lomu invazīvo sugu apkarošanā;

34.atkārtoti aicina izveidot zušu ekspertu grupu, lai nodrošinātu pilnīgu un līdzsvarotu visu attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvību; mudina dalībvalstis regulāri atjaunināt savus zušu pārvaldības plānus un ievērot savus ziņošanas pienākumus, kas noteikti saskaņā ar Zušu regulu;

35.norāda uz daudzajām dalībvalstu pārstāvju deklarācijām un skaidriem paziņojumiem, kuros paustas nepārprotamas bažas par rīcības plānu un ar to saistītajām neskaidrībām; norāda, ka dalībvalstis ir īpaši apšaubījušas Komisijas pārāk vienkāršoto pieeju attiecībā uz grunts tralēšanas ierobežojumiem AJT;

36.uzskata, ka pretrunas, kas radušās starp zvejniecības nozares attīstības un jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzības mērķiem, ir strupceļš; uzskata, ka abus mērķus var sasniegt līdzsvarotā veidā, kā to pēc rīcības plāna izklāsta norādījuši dalībvalstu pārstāvji;

37.atzinīgi vērtē īpašas dialoga grupas izveidi, kuras sastāvā ir Komisijas Vides ģenerāldirektorāta (ENV ĢD) un Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta (MARE ĢD), dalībvalstu un ieinteresēto personu pārstāvji; uzskata, ka dialoga grupas uzdevums ir veicināt zināšanas un iespējamās diskusijas starp zvejniecības un vides kopienām, kā arī nodrošināt dalībvalstīm platformu pārredzamībai un dialogam par ceļvežu īstenošanu;

38.atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot Parlamenta prerogatīvas un pilnvaras attiecībā uz jebkuru iniciatīvu, piemēram, tiesību aktu priekšlikumiem un deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, tostarp tiem, kas ir gan saistīti, gan nesaistīti ar rīcības plānu;

39.norāda, ka, lai gan rīcības plāns nav juridiski saistošs, tā īstenošana radīs ievērojamas sociālekonomiskās izmaksas dalībvalstīm un to flotēm, jo tas ietver ap 90 pasākumiem noteikumu, norādījumu, analīžu, ceļvežu, pētījumu, ziņojumu un iniciatīvu veidā; aicina dalībvalstis un Komisiju savlaicīgi veikt nepieciešamos pētījumus, gatavojoties jebkādiem jauniem vai pārskatītiem noteikumiem vai iniciatīvām, kā arī ņemt vērā un iesaistīties jūras telpiskās plānošanas procesos starp reģioniem un jūras baseiniem, kā arī starp dažādām dalībvalstīm un trešām valstīm, lai nodrošinātu sociālekonomiskos ieguvumus;

40.uzskata, ka saistībā ar rīcības plānā iekļautajiem pasākumiem, ja iespējams, būtu jāievēro parastā likumdošanas procedūra, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, un tajos būtu jāiekļauj patiess ietekmes novērtējums, pienācīgi iesaistot visas ieinteresētās personas;

41.ar bažām norāda uz skaidrības trūkumu par rīcības plāna juridiskajām sekām sakarā ar Komisijas paziņojumiem, piemēram, to izklāstot Parlamenta Zivsaimniecības komitejai un dažādām ieinteresētajām personām; uzskata, ka tas nav ieviesis skaidrību un stabilitāti zvejniecības nozarē un ir negatīvi ietekmējis daudzus zvejas sektorus laikā, kad nenoteiktība, ko rada vairāku krīžu kumulatīvās sekas, būtiski ietekmē nozarē strādājošo cilvēku morālo stāvokli;

42.ar bažām norāda, ka Komisija arvien vairāk izmanto nesaistošus instrumentus, piemēram, paziņojumus, kurus parasti dēvē par "ieteikuma tiesībām", lai izklāstītu ļoti konkrētus politikas pasākumus, kam neseko tiesību aktu priekšlikumi; uzskata, ka jebkura neskaidrība starp izklāstīto paziņojumu paredzēto juridisko nozīmi un to faktiskajām juridiskajām sekām var ietekmēt nozares juridisko noteiktību un paredzamību, kā arī radīt juridiskus jautājumus par iestāžu līdzsvaru un ES pilnvaru robežām un īstenošanu; tādēļ uzskata, ka Komisijas paziņojumus nevajadzētu izmantot saistošu pasākumu ierosināšanai;

43.pauž nožēlu, ka Komisijas un jo īpaši MARE ĢD un ENV ĢD paziņojumā ir iekļauti pretrunīgi apgalvojumi par rīcības plāna saistošo ietekmi; aicina Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātu un Vides ģenerāldirektorātu pirms kopīgu iniciatīvu sagatavošanas vai ierosināšanas rūpīgāk iepazīties ar zvejniecības nozares īpašajām iezīmēm;

44.atbalsta Komisijas priekšsēdētājas 2023. gada runu par stāvokli Savienībā, kurā viņa paziņoja, ka attiecībā uz katru jaunu tiesību aktu būtu jāveic konkurētspējai veltīta pārbaude; pieprasa, lai rīcības plānā, visos ar zvejniecību saistītajos tiesību aktu priekšlikumos un citās iniciatīvās tiktu iekļauta konkurētspējas pārbaude attiecībā uz to sociālekonomisko ietekmi uz dažādām darbībām un to ietekmi uz piekrastes kopienām, kā arī uz atpūtas zvejniecības nozari un kumulatīvo ietekmi uz pārtikas piegādes pieejamību;

45.pauž nožēlu par to, ka rīcības plānam nav pievienots sociālekonomiskais pētījums, ietekmes novērtējums ar zinātnisku analīzi vai starpposma ziņojums un tajā nav ierosināti nekādi papildu finansēšanas pasākumi zaļās pārkārtošanās un enerģētikas pārkārtošanas jomā; vērš Komisijas uzmanību uz to, ka stratēģiskie dokumenti, piemēram, šis rīcības plāns, būtu jāizklāsta dažādām ieinteresētajām personām, un tajos koordinētāk un skaidrāk būtu jāņem vērā viņu viedoklis, kā arī tajos būtu jāiekļauj pilnīgs vides, sociālais, ekonomiskais un juridiskais novērtējums par to īstenošanu; aicina ieviest visus nepieciešamos līdzekļus, tostarp stimulus un kompensācijas mehānismus, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un līdzsvarota;

46.atgādina dalībvalstīm, ka, iedalot zvejas iespējas, ir pilnībā jāīsteno KZP 17. pants; aicina dalībvalstis zvejas iespējas iedalīt, balstoties uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, kuru pamatā ir zvejas flotu sociālie un ekoloģiskie raksturlielumi, un īstenot 17. pantu kā instrumentu, ar kuru stimulēt atbildīgu zvejas praksi ar zemu ietekmi;

47.uzsver, ka rīcības plānam būtu vienlīdz jāveicina ilgtspējas pīlāri KZP (vides, sociālajā un ekonomiskajā jomā) un cita starpā jāveicina ražīguma pieaugums, pienācīgi darba apstākļi nozarē, jo īpaši mazapjoma zvejniecībā, un stabili tirgi, jānodrošina nekaitīgi, kvalitatīvi un ilgtspējīgi pārtikas produkti, neapdraudot pārtikas nodrošinājumu un autonomiju, ļaujot zvejniekiem pilnībā izmantot tiem piešķirtās zvejas kvotas, kā arī jāveicina vides atveseļošana un aizsardzība, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos to ietekmei;

48.atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu vākt datus par atpūtas zvejas ietekmi, taču uzsver, ka ir jāņem vērā arī ilgtspējīgu atpūtas zvejas darbību ekonomiskā un sociālā ietekme; uzskata, ka atpūtas zvejniecība var sniegt lieliskas iespējas amatierzinātnes pieejas veicināšanā;

49.uzskata, ka ANO Atklātās jūras līgums ir nozīmīgs sasniegums starptautiskajā līmenī okeānu aizsardzībai; tomēr pauž nožēlu, ka rīcības plānā nav pietiekami uzsvērta vajadzība starptautiskajos nolīgumos iekļaut savstarpības principu; tāpēc uzskata, ka ir būtiski, lai ES starptautiskā līmenī sadarbotos ar citiem partneriem nolūkā īstenot noteikumus, kuru mērķi un uzdevumi ir līdzīgi tiem, kas noteikti KZP regulā, jo īpaši tās 28. panta 2. punkta d) apakšpunktā, Eiropas zaļajā kursā un IAM;

50.uzsver, cik svarīgi ir ES sadarboties ar jaunattīstības valstīm, konkrēti, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, lai sagatavotos turpmākai atjaunīgās jūras enerģijas attīstībai, daloties ar ES zināšanām jūras plānošanas un rūpniecības attīstības jomā; aicina ES palielināt spēju veidošanu un finansējumu jaunattīstības valstīm, lai uzlabotu okeānu un piekrastes pārvaldību, izstrādātu okeānu ekonomikas stratēģijas, novērstu pārvaldības nepilnības un cīnītos pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un jūras resursu nelegālu tirdzniecību; uzsver, cik svarīgi ir rast risinājumus, kas apmierinātu vietējās vajadzības pēc nulles emisijas enerģijas, nodrošinātu jūras ekosistēmu aizsardzību un saglabātu tradicionālās darbības, piemēram, zvejniecību; uzsver, ka ir svarīgi šo darbību īstenošanā iesaistīt piekrastes kopienas; uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk atbalstīt ilgtspējīgu zvejas praksi attālākajos reģionos, pamatojoties uz jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un zvejniecības, akvakultūras un tūrisma pārvaldību, kas nodrošinātu šo reģionu ilgtermiņa sociālekonomisko attīstību;

51.aicina ES veicināt pārredzamību partnervalstīs attiecībā uz zvejniecību un citām ieguves rūpniecības nozarēm jūrā, jo tas ir būtiski, lai apturētu pārzveju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un cilvēktiesību pārkāpumus; uzsver, ka piekrastes jaunattīstības valstis var īstenot standartus, kas izklāstīti Zivsaimniecības pārredzamības iniciatīvā un Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvā, lai uzlabotu pārredzamību;

52.prasa, lai jebkādi ierobežojumi neatkarīgi no tā, vai to pamatā ir rīcības plāns vai ne, tiktu automātiski atspoguļoti attiecībā uz produktiem, kas importēti no trešām valstīm, jo īpaši ņemot vērā to, ka ES importē 70 % no patērētajām zivīm; uzsver, ka ir būtiski nodrošināt iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņotību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu uzņēmējiem;

53.norāda, ka nozveja ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem veido 25 % no kopējās Eiropas nozvejas; uzskata, ka jaunie pārvaldības noteikumi, jo īpaši zvejas paņēmienu izmantošanas ierobežojumi vai ierobežojumi ES līmenī, nedrīkst apdraudēt pārtikas nodrošinājumu, nedz arī izraisīt zvejas produktu importa pieaugumu, un vēl jo mazāk, ja šos produktus iegūst, izmantojot zvejas rīkus, kuru izmantošana ES ir daļēji vai stingri ierobežota;

54.atbalsta zvejniecības nozares pastāvīgos centienus uzlabot zvejas paņēmienu selektivitāti un samazināt to vidisko ietekmi; kā pozitīvu piemēru min to, ka aizsargājamās teritorijās ir atjaunoti sugu krājumi un vienlaikus ir uzturētas zvejas darbības; atbalsta turpmākus centienus veicināt kopīgas pārvaldības pasākumus, kur vietējās ieinteresētās personas uzņemas atbildību par ilgtspējīgu pārvaldību un vairāk iegulda pētniecībā, inovācijā un jaunu zvejas rīku un paņēmienu izstrādē; uzsver zvejnieku kā "jūras sargu" lomu, viņu apņemšanos atjaunot zivju krājumus un viņu ieguldījumu jūras ekosistēmu atjaunošanā;

55.norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju pēdējās desmitgadēs, ņemot vērā KZP lomu, ir panākts jūtams progress ceļā uz ilgtspējīgāku grunts zvejniecību; tomēr uzsver, ka lielākajai daļai zvejnieku kopienu šī atveseļošana ir radījusi lielas izmaksas;

56.uzsver, ka ir svarīgi lēmumu pieņemšanas procesā un tādu darbību īstenošanā, kas veicina jūras ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu un var atbalstīt ilgtspējīgu un noturīgu zvejniecību, iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas, sākot no zvejniekiem un beidzot ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

57.uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš dzimumu līdztiesībai un sieviešu līdzdalībai, ņemot vērā sieviešu un jauniešu izšķirošo lomu, it īpaši ilgtspējīgas okeānu ekonomikas un jūras vides saglabāšanas jomā;

58.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.