1.atgādina, ka tirgu kopīgā organizācija (TKO) ir kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) neatņemama sastāvdaļa vienlaikus ar saglabāšanas un finanšu pasākumiem un ir būtiska to mērķu sasniegšanai;

2.uzsver, ka TKO regulas 2013. gada pārskatīšanas rezultātā tika veikta pāreja no noteikta veida intervencēm uz pieeju, kura vairāk orientēta uz ilgtermiņa tirgu un kurā galvenā uzmanība pievērsta nozares attīstībai un inovācijai un ir nepietiekami ņemta vērā LESD 349. pantā minēto reģionu īpašā situācija;

3.uzskata, ka RO un starpnozaru organizācijas ir zvejniecības un akvakultūras nozares pamats: tās atbalsta KZP ikdienas pārvaldību un nodrošina tās kolektīvu īstenošanu ražotāju līmenī, garantē veselīgu olbaltumvielu piedāvājumu un saglabā piekrastes apgabalu saimniecisko darbību un kultūras mantojumu;

4.uzskata, ka RO un starpnozaru organizācijām ir būtiska nozīme KZP mērķu sasniegšanā, tāpēc ir jāturpina tās atbalstīt un stiprināt; norāda, ka ir būtiski turpināt veicināt RO un starpnozaru organizāciju popularizēšanu, izveidi un konsolidāciju visā ES, tostarp labāku finansiālo atbalstu (kas dažādās dalībvalstīs atšķiras), jo īpaši dalībvalstīs, kurās primārā ražošana joprojām ir lielā mērā sadrumstalota (akvakultūra, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācēji, mazapjoma zvejniecības); uzskata, ka spēcīga RO un starpnozaru organizāciju klātbūtne ir būtiska, lai uzlabotu piekrastes un salu kopienu labklājību, aizsargātu jūras vidi, nostiprinātu zvejnieku un akvakultūras ražotāju pozīcijas piegādes ķēdē un veicinātu ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras darbības, jo īpaši tālākajos reģionos;

5.atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi, ka ražošanas un tirdzniecības plāni (RTP) ir būtiski, lai sasniegtu mērķus, kas KZP regulas 35. pantā noteikti TKO, un ka labi funkcionējošu RO spēcīgai klātbūtnei ir izšķiroša nozīme; tomēr norāda, ka ir jādara vairāk, lai palīdzētu RO to ikdienas darbā īstenot RTP un nodrošinātu visām RO konkrētu piekļuvi finansējumam; tāpēc aicina Komisiju šajā nolūkā atjaunināt personāla vadlīnijas, kā arī rīkoties, lai atvieglotu visu flotes segmentu piekļuvi tirgum;

6.secina, ka pienācīgi funkcionējošu RO un starpnozaru organizāciju veiktie pasākumi un darbības kopumā ir sekmīgas, bet konstatē, ka joprojām trūkst RO un starpnozaru organizāciju, kas pievēršas mazapjoma zvejniekiem, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācējiem un akvakultūras audzētājiem, jo īpaši tālākajos reģionos; norāda, ka dažādās dalībvalstīs grūtības rada finansiāli šķēršļi, jo īpaši mazapjoma zvejas segmentam; norāda, ka RO, kas pašlaik darbojas akvakultūras nozarē, ir īpaši sekmīgi īstenojušas veicināšanas un komunikācijas pasākumus;

7.atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi, ka būtisks jautājums ir tādu struktūru finansēšana un izveide, kas sadalītu un organizētu starptautisko profesionālo organizāciju finansiālo atbalstu; norāda, ka tas ir īpaši svarīgi daudzveidīgajam mazapjoma piekrastes zvejas sektoram, kas veido lielāko daļu ES flotes;

8.mudina dalībvalstis sniegt pienācīgu administratīvo un finansiālo atbalstu jaunu RO, jo īpaši mazapjoma piekrastes zvejas RO, izveidei un darbībai, īpaši uzsverot to sociālo un kultūras nozīmi, kā arī vienkāršot to atzīšanas noteikumus;

9.mudina dalībvalstis uzlabot tā atbalsta saskaņotību, ko valsts iestādes piešķir RO, un pēc iespējas samazināt pastāvošos trūkumus un atšķirības visā ES, tostarp attiecībā uz RTP finansējumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus RO; lūdz Komisiju šajā saistībā turpināt sniegt atbalstu dalībvalstīm;

10.uzskata, ka dalībvalstīs pašlaik ir organizācijas, kas pilda uzdevumus un funkcijas, kuras ir RO un starpnozaru organizāciju kompetencē, bet šīs organizācijas, piemēram, Prud’homie de pêche un Cofradías zivsaimniecības komitejas, nevar kvalificēt kā RO saskaņā ar TKO regulu; uzskata, ka šīm organizācijām ir būtiska loma vietējo resursu pārvaldībā, kvotu iedalīšanā un ar zivju krājumu saglabāšanu saistīto problēmu risināšanā, tradicionālo produktu popularizēšanā un aizsargāšanā, jo īpaši dažādās piekrastes kopienās;

11.uzskata, ka šīs organizācijas būtu jāatzīst saskaņā ar TKO regulu, lai tām tiktu piešķirtas tādas pašas tiesības, tostarp finansiālais atbalsts, un pienākumi kā RO; šajā saistībā aicina Komisiju sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm rīkoties, tostarp apsvērt iespēju vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot TKO noteikumus un nodrošināt, ka tiek ieviestas pienācīgas sistēmas, ar kurām pārbauda, vai RO darbojas saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem;

12.norāda, ka Covid-19 krīzes dēļ tika pēkšņi slēgta lielākā daļa tirdzniecības vietu, kurās pārdeva svaigus no ūdensdzīvniekiem iegūtus pārtikas produktus, tostarp tālākajos reģionos, un tādējādi radās izdevība atjaunot uzglabāšanas atbalsta mehānismu izmantošanu un attiecināt tos uz akvakultūras nozares un gliemju audzēšanas RO;

13.atgādina, ka daudzi no 2013. gada TKO regulā iekļautajiem tirdzniecības standartiem ir izstrādāti 20. gadsimta 80. un 90. gados; norāda, ka saskaņā ar Komisijas novērtējumu šie standarti kopumā ir bijuši gan atbilstoši, gan efektīvi un radījuši pievienoto vērtību;

14.norāda, ka Komisijas novērtējumā un ar to saistītajās apspriedēs tika konstatētas iespējas, kā vienkāršot, racionalizēt un modernizēt šos standartus; norāda, ka tā arī konstatēja, ka valstu iestādes salīdzinoši vāji uzrauga to, kā tiek ievēroti standarti, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi visās dalībvalstīs saskaņot tiesību aktus par uzraudzību un inspekcijām;

15.uzskata, ka tirdzniecības standartiem, kas piemērojami ES tirgū laistiem no ūdensdzīvniekiem iegūtiem pārtikas produktiem neatkarīgi no to izcelsmes, būtu jāatbilst saskaņotiem vides un sociālās ilgtspējas standartiem; aicina šos standartus iekļaut reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) pieņemtos tirdzniecības nolīgumos un pasākumos, jo ir svarīgi nodrošināt, ka operatoriem ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ka ES ražotāji netiek nevajadzīgi nostādīti neizdevīgākā stāvoklī tirgū; uzskata, ir būtiski svarīgi izmantot sertifikācijas iespējas, jo īpaši aizsargātus cilmes vietas nosaukumus (ACVN) un to sniegtās priekšrocības vidiskās ilgtspējas ziņā, lai veicinātu akvakultūras produktus;

16.uzsver, ka Komisijas novērtējumā ir konstatēti spēkā esošās sistēmas trūkumi attiecībā uz tās spēju sasniegt TKO regulas mērķus;

17.aicina Komisiju pastiprināt centienus atklāt tiesību aktu neievērošanas gadījumus un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās dalībvalstīs; jo īpaši iesaka ņemt vērā labu praksi tirdzniecības un ekosistēmu aizsardzības tiesību aktu īstenošanā un ievērošanā;

18.norāda, ka ir būtiski, lai visu ES tirgū laisto produktu tirdzniecības standarti tiktu saskaņoti un atjaunināti saskaņā ar ieteikumiem un KZP mērķiem, lai palielinātu godīgu konkurenci un noteiktību starp visiem dalībniekiem, jo tas ir būtiski sociālo un vidisko kritēriju integrēšanai un globālās ilgtspējas nodrošināšanai; šajā sakarā norāda, ka ir jāņem vērā LESD 349. pantā minēto reģionu tirgu specifika;

19.piekrīt, ka, lai TKO pilnībā sasniegtu savus mērķus, kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka patērētāji ar reklāmas, tirgvedības un izglītojošu kampaņu palīdzību tiek informēti par ieguvumiem, ko uztura, veselības un ilgtspējas jomā sniedz zvejas un akvakultūras produktu lietošana uzturā, par pieejamo sugu daudzveidību un par to, cik svarīgi ir saprast marķējumā ietverto informāciju, vienlaikus izvairoties no patērētāju maldināšanas un nodrošinot saskaņotību ar ES pārtikas sistēmām; uzskata, ka, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu izvēli, viņiem jāsaņem skaidra un visaptveroša informācija par ES tirgū pārdotajiem produktiem un ka šai informācijai jāatbilst vieniem un tiem pašiem noteikumiem neatkarīgi no produktu izcelsmes un ražošanas līdzekļiem;

20.uzsver, ka ZZTEK ierosināja uzlabot patērētājiem sniegto informāciju, iekļaujot tajā ziņas par zvejas apgabalu, zvejas rīkiem un ražošanas metodēm TKO; tāpēc aicina Komisiju apsvērt iespēju pastiprināt tirdzniecības standartus, lai nodrošinātu, ka marķējumā tiek sniegta plašāka informācija, piemēram, par sastāvdaļām, ģeogrāfisko zvejas apgabalu un zvejas rīku, vienlaikus izvairoties no nevajadzīga papildu sloga radīšanas ražotājiem un RO; uzskata, ka būtu jāveic periodiska pārskatīšana, lai nodrošinātu atbilstību un novērtētu šo saskaņoto standartu efektivitāti; tas palīdzēs noteikt, kuri elementi ir jāuzlabo, un nodrošināt, ka standarti ir relevanti un atjaunināti;

21.uzskata, ka patērētājiem būtu jāvar skaidri noteikt produktu izcelsmi, jo Eiropas patērētāji šo informāciju novērtē arvien vairāk un tā mudina viņus patērēt vietējus produktus, kas ražoti vai iegūti viņu reģionā; uzsver, ka pašreizējā sistēma, kurā zvejas produkti identificēti pēc FAO zvejas apgabala, ir jāmaina, jo tā nesniedz skaidru un detalizētu informāciju par šo produktu izcelsmi un var radīt apjukumu;

22.aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un ieviest jaunas aizsargātas kvalitātes norādes, ņemot vērā zināmās un pierādītās priekšrocības, ko tās dod ES zvejniecības un akvakultūras produktiem, un aicina uzlabot minēto produktu tirdzniecību; mudina Komisiju atvieglot gaidāmo noteikumu piemērošanu, kas dos ievērojamu labumu šīm kvalitātes struktūrām, pēc iespējas samazinot pieteikumu izskatīšanai nepieciešamo laiku;

23.norāda, ka izsekojamība un saistītie pārredzamības pasākumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamiem KZP noteikumiem; uzskata — ja šie pasākumi tiktu papildināti ar atbilstošu marķēšanas sistēmu, kas būtu obligāta pārstrādātiem, svaigiem un konservētiem no ūdensdzīvniekiem iegūtiem pārtikas produktiem, tie var garantēt, ka patērētājiem sniegtā informācija ir pareiza, skaidra, pilnīga, ticama un uzticama; uzsver, ka šāda marķēšanas sistēma ir būtiska, lai apkarotu gan krāpšanu pārtikas jomā, tostarp nepareizu marķēšanu, gan NNN zveju; uzskata, ka produktu izsekojamība ir jāstiprina un jāgarantē visos vērtības ķēdes posmos, lai ne vien sniegtu ekonomiskus un komerciālus ieguvumus, bet arī veicinātu centienus aizsargāt veselību; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka ar jauno Zivsaimniecības kontroles regulu ir ieviests CATCH sertifikāts importētiem produktiem;

24.norāda, ka Komisija savās apspriedēs saņēma ziņojumus, kuros norādīts, ka dažās dalībvalstīs nav izpildītas obligātās patērētāju informēšanas prasības; norāda, ka īstenošana visā ES tiek uzskatīta par nevienmērīgu, turklāt dažos segmentos tas ir īpaši būtiski, piemēram, zivju tirgotāju un ēdināšanas uzņēmumu segmentā; atgādina, ka marķējumā ir jāsniedz precīzs zvejas produktu un produktu, kas nav zvejas produkti, apraksts, lai nepieļautu krāpšanu un maldinošu reklāmu, kas kaitē patērētājiem un zvejniekiem, jo īpaši attiecībā uz aizstājējproduktiem, jo daudzos gadījumos tiek izmantoti attēli, kas liek patērētājiem domāt, ka konkrētie produkti ir zvejas produkti, lai gan tie tādi nav; pauž bažas, ka uz dažiem tirgū laistiem produktiem, piemēram, augu izcelsmes produktiem, ir norādes, kas paredzētas vienīgi zvejas produktiem; uzskata, ka Komisijai būtu jāturpina izskatīt šo jautājumu, pamatojoties uz saņemtajiem ziņojumiem;

25.tāpēc uzskata, ka tirdzniecības nosaukums “zivis” vai “zivju sugas” vienotajā tirgū būtu jāparedz tikai dzīvnieku izcelsmes zvejas vai akvakultūras produktiem; šajā sakarā aicina Komisiju pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus par tādu augu izcelsmes produktu marķējumu un noformējumu, kuri imitē zvejas un akvakultūras produktus, ar mērķi nodrošināt, ka patērētājiem tiek sniegta pareiza un precīza informācija, kas novērš pārpratumu rašanos un nodrošina vienlīdzīgas iespējas ES tirgū;

26.atgādina, ka RO un starpnozaru organizācijas, ievērojot konkrētus nosacījumus, tostarp nosacījumu, ka to darbības neizraisa tirgu sadalīšanu, nenovērš un nemazina konkurenci, var tikt atbrīvotas no konkurences noteikumu piemērošanas, lai sasniegtu savus mērķus;

27.norāda, ka šis atbrīvojums ir būtisks, lai atļautu dažas prakses, ko izmanto RO un starpnozaru organizācijas, jo īpaši tālākajos reģionos, piemēram, kontrolēt šo organizāciju dalībnieku tirgū laisto produktu daudzumus, lai stabilizētu tirgus un cenas, ievērotu saglabāšanas prasības un novērstu pārtikas izšķērdēšanu; secina, ka neatzītas ražotāju kolektīvās organizācijas (piemēram, kooperatīvi, Cofradías) nevar izmantot atbrīvojumu saskaņā ar pašreizējiem kritērijiem, kas piemērojami RO;

28.uzsver, ka aptuveni 70 % Eiropas Savienībā patērēto jūras produktu tiek importēti no trešām valstīm un līdz ar to ES ir atkarīga no šo produktu importa ES patēriņam; uzsver, ka zvejniecības, akvakultūras un ar to saistītajiem sektoriem ir jābūt rentabliem, lai veiktu investīcijas, kas vajadzīgas to darbībai, taču rentabilitāte ir iespējama tikai tad, ja produkti spēj konkurēt ar importu no trešām valstīm; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka ES tirdzniecības politika rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES un importētiem produktiem, un veicināt vidiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu no ūdensdzīvniekiem iegūtu ES pārtikas produktu patēriņu;

29.mudina Komisiju sākt dialogu ar RO un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām par autonomām tarifa kvotām;

30.atgādina, ka Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs (EUMOFA) nodrošina tirgus informāciju zivsaimniecības nozares operatoriem, lai palīdzētu tiem labāk izprast tirgus tendences; norāda, ka kopš 2013. gada aprīļa tiešsaistē ir pieejama īpaša tīmekļa vietne un datubāze, kas pilnībā darbojas kopš pārskatītās TKO regulas spēkā stāšanās; šī vietne un datubāze nodrošina plašāku piekļuvi tirgus informācijai un datiem, un no tām labumu gūst pētniecības struktūras, ieinteresētās personas un plaša sabiedrība;

31.atgādina, ka EUMOFA sniedz tirgus informāciju, pamatojoties uz esošo kombinēto ES kopējā muitas tarifa nomenklatūru; uzskata, ka šī nomenklatūra būtu jāatjaunina, lai iekļautu jaunas tādu zivju produktu kategorijas, kuri ES tiek tirgoti lielā apjomā, un piedāvātu intuitīvākus un visaptverošākus digitālos rīkus; aicina Komisiju izpētīt veidus, kā vēl vairāk uzlabot zvejas un akvakultūras produktu tirgus informāciju, jo īpaši to, kā uzlabot tirgus analīzi, nošķirot dažādas Eiropas daļas ar atšķirīgiem zivju patēriņa ieradumiem;

32.norāda, ka EUMOFA tika izmantots, lai ierosinātu krīzes pasākumus Covid-19 pandēmijas ietekmes novēršanai;

33.aicina Komisiju nākamajā TKO regulas pārskatīšanā izskatīt iespēju izveidot krīzes rezervi vai sistēmu, kas ietver glabāšanas palīdzību, lai aizsargātu nozari no ārkārtas situācijām, kas var rasties ES zvejniecības un akvakultūras sektorā; atgādina, ka nesen bija jāsniedz ārkārtas palīdzība, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas radīto krīzi; aicina Komisiju noteikt šādas palīdzības izmantošanas kritērijus un nodrošināt, ko šo palīdzību var pielāgot konkrētajam tirgus traucējumam, pamatojoties uz krīzes rezerves modeli, kurš jau tiek izmantots citās pārtikas nozarēs, un apsvērt citus pasākumus, kas varētu palīdzēt mazināt smagus tirgus traucējumus;

34.atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti, īstenojot TKO noteikumus; uzsver, ka ir jāturpina centieni, lai nodrošinātu patērētāju pienācīgu informēšanu, uzlabotu marķēšanu, veicinātu tirgus pārredzamību un palielinātu zvejas, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu un akvakultūras produktu izsekojamību, kā arī nodrošinātu dzimumiekļaujošu un jauniešus iekļaujošu politiku; norāda, ka dažādas dalībvalstīs ir par valsts līmeņa valdību zemākas valdības, kuru kompetencē ir zvejniecības, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu un akvakultūras nozare, un Komisijai un citām attiecīgajām iestādēm tas būtu jāņem vērā, lai veicinātu TKO īstenošanu;

35.uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm jāpieliek lielākas pūles, lai panāktu vienveidīgāku TKO regulas īstenošanu visos sektoros, pienācīgi ņemot vērā īpašos apstākļus, kādus darbojas tirgi tālākajos reģionos; uzskata, ka vienveidīgāka īstenošana varētu palīdzēt nodrošināt patērētāju uzticēšanos vienotajā tirgū laistajiem no ūdensdzīvniekiem iegūtajiem pārtikas produktiem un palīdzēt sasniegt tālāko reģionu endogēnas attīstības un pašpietiekama pārtikas nodrošinājuma mērķus;

36.uzsver, ka svarīgi ir visas ieinteresētās personas iesaistīt visos piegādes ķēdes posmos; šajā sakarā uzsver attiecīgās tirgu konsultatīvās padomes (TKP) vērtīgo darbu;

37.atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumu par tiesisko regulējumu ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, lai uzlabotu pārredzamību un sniegtu patērētājiem vairāk informācijas; uzsver, ka priekšlikumā būtu jāatzīst veselīgu un ilgtspējīgu zvejas un akvakultūras produktu nozīme, tā palielinot zvejniecības nozares vērtību; uzsver, ka šajā jaunajā tiesiskajā regulējumā ir jāņem vērā tas, ka zivju patēriņam ir svarīga nozīme veselīgā uzturā; uzsver, ka jānodrošina, lai tas neradītu papildu administratīvo slogu un atbilstu ES tiesību aktos noteiktajam ilgtspējas nosacījumam;

38.atzinīgi vērtē rezultātus, kas gūti sarunās par Zivsaimniecības kontroles regulas pārskatīšanu, jo īpaši par noteikumiem, kuru mērķis ir stiprināt izsekojamības noteikumus attiecībā uz visiem zvejas, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu un akvakultūras produktiem, tostarp no trešām valstīm importētiem produktiem; uzskata, ka šī izsekojamības informācija būs ļoti svarīga gan Eiropas kontinentā, gan Eiropas aizjūras teritorijās dzīvojošiem patērētājiem; aicina Komisiju ierosināt jaunus pasākumus, kas paredzētu vienādas prasības visiem produktiem neatkarīgi no to pārstrādes pakāpes, pārtikas kategorijas vai dalībvalsts, kurā iedibināts attiecīgais uzņēmums, un kas nodrošinātu, ka sniegtā informācija ir pareiza, skaidra, pilnīga un saskaņota visās dalībvalstīs un teritorijās, kuru kompetencē ir zvejniecība, un visās produktu kategorijās un ir galapatērētājam pieejama vienkāršā un piekļūstamā formātā;

39.uzskata, ka dalībvalstīm būtu vairāk jāizmanto EUMOFA, jo īpaši jomās, kur EUMOFA tiek izmantots mazāk, jo tas vēl vairāk uzlabotu savāktos datus un tirgus analīzi par dažādām Eiropas daļām ar atšķirīgiem zivju patēriņa ieradumiem, ar šī instrumenta starpniecību piedāvājot intuitīvākus un visaptverošākus rīkus; uzskata, ka tādējādi EUMOFA dati varētu būt noderīgāki tirgus analīzei (arī sadalījumā pa reģioniem), ko veic ar mērķi aktivizēt krīzes pārvarēšanas instrumentus un tirgus stabilizēšanas iespējas, jo īpaši tad, ja notiek krasas pārmaiņas, piemēram, kā tas bija Covid-19 krīzes laikā;

40.pauž pārliecību, ka, lai apkarotu NNN zveju, ir būtiski uzlabot izsekojamību un pārredzamību no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas piegādes ķēdē;

41.atkārtoti aicina visas dalībvalstis pielāgot RO un starpnozaru organizāciju atzīšanas kritērijus, lai atzītu visas dažādās dalībvalstu organizācijas, kuras veic uzdevumus, kas lielā mērā ir RO kompetencē; šajā sakarā uzsver tādas organizācijas kā Cofradías un Prud’homie de pêche, kā arī organizācijas, kas darbojas tālākajos reģionos;

42.aicina Komisiju veikt efektīvākus pasākumus, lai likvidētu šķēršļus, kas traucē RO pilnībā veikt savus uzdevumus, un novērst grūtības, ar kurām saskaras piekrastes un salu mazapjoma zvejniecības RO, jo valsts pārvaldes iestādes pieļauj atšķirīgu attieksmi RO atzīšanas, ikdienas finansējuma, administratīvā atbalsta vai pasākumu atbalsttiesīguma jomā;

43.uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt visu ieinteresēto personu līdzdalību visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdes posmos un pilsoniskajā sabiedrībā, lai palielinātu uzticēšanos un izpratni par TKO noteikumu piemērošanu, jo īpaši uzturot un stiprinot sadarbību ar TKP;

44.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.