1.aicina Komisiju īstenot priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas pozitīvo apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību visā politikas veidošanas procesā un uzsver, ka ir jāpieliek lielākas pūles, jo galvenajās iesniegtajās iniciatīvās klimata, enerģētikas un vides jomā trūkst dzimumperspektīvas; prasa īstenot tādu Eiropas zaļo kursu un godīgu un sociāli taisnīgu pārkārtošanos, no kā ieguvēji būtu visi, un šajā nolūkā izstrādāt dzimumtransformatīvu intersekcionālu stratēģiju enerģētiskās nabadzības novēršanai un palielināt publiskās investīcijas sociālajos, cenas ziņā pieejamos un energoefektīvos mājokļos, ņemot vērā to sieviešu īpašās vajadzības, kuras bieži vien sniedz būtisku ieguldījumu mājsaimniecību enerģijas plānošanā, bet kurām nav vienlīdzīgas piekļuves resursiem;

2.pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2023. gada 20. oktobra Ieteikumā (ES) 2023/2407 par enerģētisko nabadzību OV L, 2023/2407, 23.10.2023. un tam pievienotajos norādījumos Komisijas Ieteikums par enerģētisko nabadzību. ES norādījumi par enerģētisko nabadzību. Pavaddokuments (SWD(2023)0647). nav atzīti enerģētiskās nabadzības dzimumu līdztiesības aspekti un būtiskā nepieciešamība pēc datiem, kas sadalīti pa dzimumiem, lai pienācīgi novērtētu neaizsargātu mājsaimniecību vajadzības kā galveno rādītāju; pauž bažas par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā daudzos Eiropas Parlamenta, pilsoniskās sabiedrības un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aicinājumus izstrādāt dzimumspecifiskus rādītājus, lai nodrošinātu, ka zaļā pārkārtošanās ir sociāli taisnīga;

3.prasa ES veicināt ārkārtas pasākumu kopumu to cilvēku atbalstam, kuri saskaras ar ievērojamām grūtībām dzīves dārdzības krasā pieauguma dēļ, tostarp piešķirt EUR 100 miljardus ģimenēm, jo īpaši viena vecāka ģimenēm, kurās ģimenes galva lielākoties ir sieviete un kuras visvairāk saskaras ar enerģētisko nabadzību, un vismaz EUR 20 miljardus Eiropas Garantijas bērniem shēmas paplašināšanai;

4.prasa dalībvalstīm un ES steidzami garantēt cenas ziņā pieejamus komunālos pakalpojumus un pārtiku mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un jo īpaši tām mājsaimniecībām, kuras saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju; uzsver, ka nevienam nevajadzētu ziemas spelgonī salt vai vasaras tveicē pārkarst, un prasa dalībvalstīm un ES aizliegt enerģijas atslēgšanu; uzsver, ka energoefektivitātes palielināšanai, veicot mājokļu renovāciju, vajadzētu būt prioritātei visās dalībvalstīs;

5.atgādina –– tā kā ES vairāk nekā 50 miljonus cilvēku skar enerģētiskā nabadzība, būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai atbalstītu mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, tādējādi nodrošinot tām minimālos energosnieguma standartus; uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis garantētu neaizsargātām personām piekļuvi elektroenerģijai;

6.atgādina, ka enerģētiskā nabadzība visā ES nesamērīgi skar sievietes, līdz ar to dalībvalstīm būtu jānodrošina nepieciešamais atbalsts, lai mazinātu enerģētisko nabadzību sieviešu vidū;

7.aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami rīkoties, lai novērstu nabadzību un pieaugošo nevienlīdzību, ar ko saskaras sievietes, jo īpaši neaizsargātas grupas, tostarp vientuļās mātes, sievietes ar invaliditāti, sievietes, kas pieder pie rasu un etniskajām minoritātēm, LGBTIK+ personas, migrantes un bēgles, vecāka gadagājuma sievietes un sievietes lauku vai mazapdzīvotos apvidos; aicina Komisiju izstrādāt vērienīgu Eiropas stratēģiju 2030. gadam nabadzības, tostarp laika nepietiekamības, apkarošanai, iekļaujot šajā stratēģijā konkrētus mērķrādītājus nabadzības samazināšanai un liekot tajā uzsvaru uz sieviešu nabadzības izskaušanu un no paaudzes paaudzē nodotas nabadzības riska novēršanu;

8.aicina dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai apkarotu nabadzības risku vecumdienās, un pieņemt dzimumsensitīvu pieeju pensiju sistēmu reformēšanai, pensionēšanās vecuma pielāgošanai un pensiju, sociālo pabalstu un pakalpojumu, piemēram, ilgtermiņa aprūpes, stiprināšanai, ņemot vērā sieviešu nepietiekamo līdzdalību darba tirgū, kā arī darba tirgus segregāciju un diskrimināciju dzimuma dēļ;

9.aicina Komisiju izvērtēt un vajadzības gadījumā ierosināt jaunus tiesību aktus, lai nepieļautu to, ka spekulanti padara piekļuvi enerģijai cenas ziņā nepieejamu sievietēm;

10.uzsver, ka piekļuve elektroenerģijai ir īpaši svarīga, lai samazinātu nabadzību un nodrošinātu pilnīgu un vienlīdzīgu līdzdalību sabiedrībā;

11.aicina Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorātu izstrādāt dzimumu līdztiesības rīcības plānu, kas nodrošinātu, ka visos ES enerģētikas tiesību aktos, tostarp saistībā ar tiesībām uz enerģijas koplietošanu, kā minēts Direktīvā (ES) 2018/2001, ir integrēta dzimumu līdztiesības dimensija un paredzēti konkrēti pasākumi, rādītāji un mērķtiecīgs finansējums enerģētiskās nabadzības un jo īpaši tās ar dzimumu saistīto seku apkarošanai;

12.aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka visos energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas plānos tiek iekļauta dzimumu līdztiesības un intersekcionālā dimensija, tostarp tiesības uz enerģijas koplietošanu, lai atbalstītu enerģētiskās nabadzības visvairāk skartos iedzīvotājus; atzīst sieviešu vadītu iniciatīvu ieguldījumu ilgtspējīgos enerģētikas risinājumos un sieviešu būtisko lomu šādu risinājumu izstrādē visos līmeņos, tostarp mājsaimniecības, kopienas, vietējā, valsts un Eiropas līmenī;

13.aicina Komisiju un dalībvalstis integrēt dzimumu līdztiesību visās politikas jomās, lai rastu labāko risinājumu, kā novērst enerģētikas krīzi, kas nesamērīgi skar sievietes; šajā sakarībā aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par enerģētiskās krīzes izraisītā dzīves dārdzības pieauguma sekām, kas saistītas ar dzimumu, tostarp novērtējumu par to, kā tiek īstenots tās ieteikums par enerģētisko nabadzību; aicina dalībvalstis uzraudzīt enerģijas, transporta un citu pirmās nepieciešamības preču cenas, lai izstrādātu īpašus pasākumus sociālās atstumtības un nabadzības riska apkarošanai, galveno uzmanību pievēršot cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, transportam, tiesiskumam un enerģijai;

14.aicina Komisiju pieprasīt, lai dalībvalstis nacionālajos enerģētikas un klimata plānu ietvaros, tostarp ziņojot par enerģētisko nabadzību, veiktu obligātus ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus;

15.aicina Komisiju izstrādāt īpašas pamatnostādnes par to, kā nodrošināt, lai dalībvalstis, izstrādājot nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP), pareizi piemērotu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un dzimumaspekta analīzi, tostarp pareizi veiktu pasākumus un darbības enerģētiskās nabadzības mazināšanai; uzskata, ka dzimumaspekta analīzes ar intersekcionālu perspektīvu iekļaušana nacionālajos enerģētikas un klimata plānos ir īpaši būtiska, lai veicinātu sociāli taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu;

16.aicina dalībvalstis palielināt publiskās investīcijas rīcībpolitikās, kuru mērķis ir tieši vai netieši novērst dzīves dārdzības krīzes negatīvo ietekmi uz sievietēm visā viņu daudzveidībā, aizsargāt ar dzimumu saistītā vardarbībā cietušos un nodrošināt piekļuvi kvalitatīviem bezmaksas sabiedriskajiem pakalpojumiem tādās jomās kā aprūpe, izglītība, veselība, tostarp seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības, un piekļuvi cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, transportam, enerģijai un pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai; aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst lauku, iekšzemes un īpaši nomaļiem reģioniem, kā arī reģioniem, kuros pastāv iedzīvotāju skaita samazināšanās risks un kuros bieži vien šie pakalpojumi netiek pienācīgi nodrošināti;

17.uzsver, ka augsto inflācijas un enerģijas izmaksu ietekme apdraud sabiedriskos pakalpojumus, no kuriem sievietes, visticamāk, ir atkarīgas un kuru sniegšanā viņas, visticamāk, varētu būt nodarbinātas; uzsver, ka dalībvalstu budžeta, kas paredzēts bērnu aprūpei, izglītībai, pirmsskolas pasākumiem un aprūpētājiem, samazinājumi tieši ietekmē sievietes, kuras uzņemas lielāko daļu papildu uzdevumu; aicina dalībvalstis palielināt finansējumu sociālajai infrastruktūrai, jo īpaši veselības aprūpes un aprūpes pakalpojumiem, un par prioritāti noteikt sociālos mājokļus un ieguldījumus mājokļu modernizācijā, lai samazinātu enerģijas izmaksas;

18.uzsver, ka enerģijas izmaksu krīze līdz ar dzīves dārdzības krīzi negatīvi ietekmē sieviešu ekonomisko un sociālo iekļaušanu, veselību un pamattiesības, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības; uzsver, ka aptuveni trešdaļa cilvēku apgalvo, ka 2022. gadā ir atteikušies no ārstēšanas, turklāt aizvien lielāks skaits cilvēku ziņo, ka ir spiesti atteikties no medicīniskās aprūpes izmaksu pieauguma, ilgāka gaidīšanas laika un ārstu un zāļu trūkuma dēļ;

19.prasa saskaņā ar Eiropas Savienības ieteikumiem nodrošināt pietiekamus minimālos ienākumus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, ienākumu drošību un sieviešu ekonomisko neatkarību; atgādina, ka adekvāta minimālā alga ir nepieciešama garantija, lai nodrošinātu taisnīgāku algu sadalījumu un garantētu tādu pamatalgas minimālo līmeni, kas aizsargā sievietes; uzsver, ka attiecībā uz iepriekš minētajiem instrumentiem ir jāievēro koplīgumos noteiktās tiesības;

20.aicina Komisiju atturēties no tādu politikas ieteikumu popularizēšanas, kuri varētu novest pie nestabilu darba attiecību pieauguma, darba laika ierobežojumu atcelšanas, algu samazināšanas, kaitējuma darba koplīguma slēgšanas sarunām vai sabiedrisko pakalpojumu un sociālā nodrošinājuma privatizācijas;

21.aicina izstrādāt tādu sabiedriskā transporta politiku, kurā būtu ņemta vērā dzimumu līdztiesība, jo īpaši paplašinot un uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojumus un piedāvājot efektīvu mobilitāti, lai sievietes varētu atrast darbu un aktīvāk piedalīties darba tirgū (un panākt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru);

22.aicina dalībvalstis nodrošināt, ka netiek radīts mākslīgs spekulatīvs burbulis, kas kaitētu sieviešu labklājībai;

23.atgādina, ka pienācīga mājokļa pieejamība ir pamattiesības, kas ir jāaizsargā un jāatzīst par priekšnoteikumu citu pamattiesību īstenošanai un piekļuvei tām, kā arī cilvēka cienīgai dzīvei; pauž nožēlu par to, ka diskriminācijas un nevienlīdzības mājokļu jomā dēļ daudzas sievietes dzīvo nedrošos, necilvēcīgos un bīstamos apstākļos un ir pakļautas lielākam bezpajumtniecības un vardarbības riskam; uzsver, ka piespiedu izlikšana no mājokļa un citi tiesību uz mājokli pārkāpumi nesamērīgi ietekmē sievietes un pastiprina pastāvošo nevienlīdzību, kas ir būtisks šķērslis dzimumu līdztiesībai; aicina Komisiju izvērtēt un vajadzības gadījumā ierosināt jaunus tiesību aktus, lai mazinātu finanšu struktūru ietekmes palielināšanos uz mājokļu tirgiem un nepieļautu, ka spekulanti padara mājokļus cenas ziņā nepieejamus;

24.aicina Komisiju dot vietējām pašvaldībām, tostarp pilsētu iestādēm, iespēju pastiprināt savu kontroli pār tiešsaistes mājokļu īres platformām; aicina dalībvalstis palielināt pieejamo publisko mājokļu piedāvājumu un izvēli un novērst inflācijas izraisītā procentu likmju kāpuma ietekmi;

25.aicina Komisiju mudināt dalībvalstis garantēt energoapgādi apgabalos, kas atrodas tālu no pilsētu centriem, lai lauku apvidos tiktu nodrošināti minimālie komforta apstākļi sievietēm un ģimenēm;

26.uzsver, ka enerģijas tirgus nestabilitātes radīto slogu visneaizsargātākajiem patērētājiem var ievērojami samazināt, uzlabojot ēku energoefektivitāti;

27.mudina enerģētikas uzņēmumus, atslēdzot lietotājus no elektrotīkla, izmantot samērīgu pieeju un ņemt vērā sieviešu, vientuļo māšu, sieviešu ar invaliditāti, vecāka gadagājuma sieviešu, meiteņu un lauku un iekšzemes apvidos dzīvojošu sieviešu vajadzības, problēmas un citas grūtības dzīves dārdzības krīzes laikā, kura ir nesaraujami saistīta ar enerģētikas krīzi;

28.prasa ES un tās dalībvalstīm enerģētiskās nabadzības definīcijās integrēt dzimumperspektīvu un intersekcionālo perspektīvu, lai varētu salīdzināt un uzraudzīt šo realitāti plašāk par to, kas tiek saprasts ar vispārējo jēdzienu ’’neaizsargāta mājsaimniecība’’, tādējādi ļaujot labāk izprast katras mājsaimniecības atšķirīgo situāciju;

29.atkārtoti aicina Komisiju, Eurostat un dalībvalstis turpināt pilnveidot un uzlabot pa dzimumiem sadalītu un intersekcionālu datu un statistikas vākšanu, pētniecību un analīzi, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka netiek ignorētas konkrētas situācijas un ka tās kalpo par pamatu uz informāciju balstītas politikas veidošanai;

30.aicina Komisiju un dalībvalstis pieprasīt Eurostat sniegt pa dzimumiem sadalītus datus par enerģētisko nabadzību; šajā sakarībā aicina ES Enerģētiskās nabadzības observatoriju izmantot šādus datus, lai izstrādātu un atlasītu dzimumspecifiskus rādītājus, kas ļautu izstrādāt uz pierādījumiem balstītu politiku šajā jomā, apspriežoties ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Vides aģentūru;

31.uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāpieliek lielākas pūles, lai iekļautu pa dzimumiem sadalītus datus savos nacionālajos ēku renovācijas plānos nolūkā labāk mērķorientēt rīcībpolitikas un pasākumus;

32.uzsver, ka ir svarīgi atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas nozarē veicināt pastāvīgu dzimumsensitīvu pētniecību un inovāciju;

33.prasa dalībvalstīm un ES steidzami nodrošināt cenas ziņā pieejamus komunālos pakalpojumus MVU, ko vada sievietes, jo īpaši sievietes, kas saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju; atzīst, ka sieviešu vadītiem uzņēmumiem un vietējiem uzņēmumiem, kuros ir liels strādājošo sieviešu īpatsvars, bieži vien ir būtiska loma pirmās nepieciešamības preču ražošanā; uzsver, ka sievietēm uzņēmējām nevajadzētu saskarties ar ekonomisko spekulāciju radītu nesamērīgu slogu un ka būtu viņām jānodrošina vienlīdzīga piekļuve zaļās pārkārtošanās piedāvātajām iespējām, vienlaikus mazinot tās nevienlīdzīgo ietekmi;

34.uzsver, ka principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” pamatā vajadzētu būt vienlīdzīgas attieksmes un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas principiem, kuri būtu jāatspoguļo lēmumos, kas skar politiku, plānošanu un ieguldījumus;

35.atgādina, ka taisnīga zaļā pārkārtošanās ir nepieciešama, lai nākotnē nepieļautu smagas krīzes un nabadzības pieaugumu; turklāt atgādina, ka zaļā pārkārtošanās būs sociāli taisnīga tikai tad, ja tā ietvers dzimumu līdztiesības perspektīvu un garantēs vienlīdzīgas iespējas sievietēm un cilvēkiem, kuri saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju, kā arī nodrošinās viņu jēgpilnu iekļaušanu politikas veidošanas procesā; tādēļ aicina Komisiju iecelt ES dzimumu līdztiesības un klimata jautājumu koordinatoru un viņu nodrošināt ar pietiekamu personālu un finansējumu, kā arī ieviest ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus visās ES rīcībpolitikās un tiesību aktos, jo īpaši saistībā ar Eiropas zaļā kursa iniciatīvām;

36.atgādina –– lai panāktu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku attīstību, ir īpaši svarīgi paplašināt piekļuvi zaļajai enerģijai un veicināt tās pieejamību cenas ziņā; atzīst, ka atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmaksu strauja samazināšanās un jauni uzņēmējdarbības modeļi sniedz daudzsološus risinājumus enerģētikas jomā un var paātrināt ilgtspējīgas enerģijas pieejamību sievietēm visā viņu daudzveidībā;

37.uzsver, ka sievietēm ir stratēģiska un veicinoša loma zaļās pārkārtošanās procesā, jo viņas ir nozīmīgas dalībnieces ilgtspējīgu un ekoloģiski pamatotu patēriņa un ražošanas modeļu izstrādē, kā arī uzņēmējdarbībā un politikas veidošanā visos līmeņos; uzsver, ka ir nekavējoties jāatzīst viņu potenciāls veicināt ilgtspējīgu enerģiju un vairāku ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu;

38.pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar ANO sniegto informāciju sieviešu kā uzņēmēju potenciāls enerģētikas nozarē ir nepietiekami izmantots; aicina Komisiju atbalstīt sievietes, kas ir uzņēmējas ilgtspējīgas enerģijas jomā, un aicina dalībvalstis novērst pastāvošo dzimumu nelīdztiesību un uzlabot viņu piekļuvi informācijai, tehnoloģijām, precēm un pakalpojumiem, tirgiem un finansējumam, jo īpaši stiprinot tradicionālos un inovatīvos finanšu starpniecības pakalpojumus, piemēram, integrētas tīmekļa platformas;

39.atzinīgi vērtē to vietējo pašvaldību/valstu valdību vai privāto uzņēmumu rīcību, kuri pieliek ievērojamas pūles, lai novērstu enerģētiskās nabadzības radīto sociālo un ekonomisko ietekmi, un mudina tos turpināt šo darbu, cik vien iespējams, iekļaujot dzimumu perspektīvu un nodrošinot, ka izmantotā valoda/komunikācija ir dzimumiekļaujoša un Braila rakstā tiek piedāvāta tiem, kam tā ir vajadzīga;

40.pauž nožēlu par sieviešu būtiski nepietiekamo pārstāvību svarīgākajos politikas veidošanas amatos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, enerģētikas pārkārtošanu un vidi, un prasa ES un dalībvalstīm īstenot pozitīvus pasākumus, piemēram, ieviest pagaidu kvotas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un daudzveidīgu pārstāvību ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos visās ES iestādēs, valdības struktūrās un publiskajās iestādēs visos pārvaldības līmeņos, kā arī saistītajās publiskajās struktūrās; aicina dalībvalstis veicināt sieviešu jēgpilnu līdzdalību dzimumvērīgā plānošanā, rīcībpolitikās un programmās, tostarp fiskālajā plānošanā, un nodrošināt, ka šādās rīcībpolitikās tiek ņemta vērā klimata pārmaiņu un enerģētikas krīžu atšķirīgā ietekme uz sievietēm un vīriešiem;

41.norāda –– lai nodrošinātu, ka ES darbaspēks ir pilnībā gatavs aktīvi strādāt pie tās klimata mērķu sasniegšanas, dalībvalstīm būtu jācenšas ierobežot dzimumu nelīdztiesību celtniecības un būvniecības nozarē, tostarp izmantojot savus nacionālos enerģētikas un klimata plānus;

42.atzinīgi vērtē to, ka UNEP un UN Women kā vadošās Apvienoto Nāciju Organizācijas vides un dzimumu līdztiesības aģentūras ir apvienojušas spēkus, lai izstrādātu globālu programmu sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai ilgtspējīgas enerģijas jomā; aicina Komisiju un attiecīgās ES aģentūras ņemt vērā šo programmu un veicināt līdzīgus ilgtspējīgas uzņēmējdarbības mērķus enerģētikas jomā ES;

43.uzsver, ka digitālajām tehnoloģijām un platformām ir īpaši būtiska nozīme sieviešu un meiteņu vispārējā izglītības un apmācības procesā, kā arī daudzās darba atlases procedūrās; pauž nožēlu par nevienlīdzīgas piekļuves tehnoloģijām negatīvo ietekmi, kas var kavēt sieviešu un meiteņu digitālās pratības attīstību, un aicina Komisiju nodrošināt, lai enerģētiskā nabadzība nesamērīgi neskartu sievietes un meitenes visā viņu daudzveidībā, tostarp vientuļās sievietes un vecāka gadagājuma sievietes, kā arī sievietes, kas dzīvo lauku un iekšzemes apvidos un teritorijās, kurās ir augsts iedzīvotāju skaita samazināšanās risks;

44.aicina Komisiju un dalībvalstis ierobežot dzimumu nelīdztiesību enerģētikas nozarē, mazinot sieviešu nepietiekamo pārstāvību STEAM profesijās, un nodrošināt sievietēm vienlīdzīgu piekļuvi profesionālās apmācības kursiem un izpratnes veidošanas kursiem STEAM priekšmetos, tostarp energoefektivitātes un enerģētiskās neatkarības jomā, un radīt pozitīvu saikni starp zināšanu apguvi un tādu prasmju attīstīšanu, kuras ir būtiskas jaunām darba iespējām digitālās un zaļās pārkārtošanās procesā;

45.atzīst, ka joprojām nav sasniegti galīgie mērķi — iekļautība, līdztiesība un dzimumu līdzsvara panākšana enerģētikas nozarē; aicina attiecīgās dalībvalstu izglītības iestādes jo īpaši mudināt meitenes izrādīt interesi par enerģētikas nozari, apkarojot dzimumu stereotipus izglītības izvēlē, un stiprināt viņu pārliecību iegūt vajadzīgās prasmes, lai viņas kļūtu par darba ņēmējām, novatorēm un līderēm enerģētikas nozarē;

46.uzsver, ka enerģētikas nozare ir viena no nozarēm, kurās ES ir vislielākā dzimumu nelīdzsvarotība, jo sievietes tajā veido tikai 24 % darbaspēka EIGE, “Gender Equality Index 2023’’ (“Dzimumu līdztiesības indekss, 2023. gads’’)., kā arī šajā nozarē ir vērojama profesionālā un hierarhiskā dzimumu segregācija; aicina privātos un publiskos enerģētikas uzņēmumus izskaust jebkāda veida diskrimināciju dzimuma vai jebkādu citu iemeslu dēļ, kā noteikts Pamattiesību hartas 21. pantā; uzsver, ka ir jācīnās pret pastāvošo strukturālo dzimumu nelīdztiesību, kas joprojām apgrūtina darbaspēka ienākšanu un palikšanu enerģētikas nozarē, tostarp respektējot maternitātes un paternitātes tiesības un veicinot to izmantošanu; uzsver, ka enerģētikas uzņēmumi, kas veicina līdztiesību, ir pievilcīgāka darba vide visiem to darbiniekiem un potenciālajiem darbiniekiem;

47.atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt sievietēm kļūt par uzņēmējām saules, vēja un ģeotermālās enerģijas un hidroenerģijas jomā, jo tas dos labumu gan attiecīgajām sievietēm, gan plašākai sabiedrībai, un aicina dalībvalstis apzināt šķēršļus sieviešu nodarbinātībai šajās nozarēs; aicina privātos uzņēmumus enerģētikas nozarē nodrošināt, ka saules, vēja un ģeotermālās enerģijas un hidroenerģijas tehnoloģijām un novatorēm sievietēm šajā jomā tiek dotas iespējas atbalstīt enerģētikas pārkārtošanu;

48.norāda uz Komisijas galvenajiem mērķiem ES saules enerģijas stratēģijā, kuras mērķis ir padarīt ES saules enerģijas sistēmas konkurētspējīgākas un noturīgākas; atzīst, ka saules, vēja un ģeotermālā enerģija un hidroenerģija nodrošina sievietēm plašāku piekļuvi enerģijai, jo īpaši lauku apvidos; uzsver, ka pilsētvides un mobilitātes politikas izstrādē un plānošanā būtu jāņem vērā sieviešu drošības apsvērumi saistībā ar apgaismojuma izmantošanu, lai veicinātu drošu sabiedrisko telpu, kurā viņas netiek aizskartas;

49.aicina Komisiju un Padomi apņemties ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un nodrošināt, ka tas tiek piemērots visam ES budžetam un ka Eiropas Revīzijas palātas ieteikumi tiek pilnībā īstenoti, tostarp saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu un Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu;

50.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.