1.norāda, ka tehnoloģiju attīstība ir paplašinājusi jomu, kas piemērota izmaksu ziņā efektīviem ģeotermālās enerģijas projektiem, un to tvērumu;

2.uzsver to visuresošo zemas temperatūras, seklu ģeotermālo resursu potenciālu, kas pieejami visās dalībvalstīs; uzsver dziļās ģeotermālās enerģijas potenciālu, ko var tieši izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai;

3.norāda, ka ģeotermālajai enerģijai joprojām bieži vien ir perifēra loma diskusijā par atjaunīgo enerģiju; vērš uzmanību uz to, ka ģeotermālās enerģijas iekārtām kritiski svarīgas izejvielas nav vajadzīgas tādā pašā mērā kā citiem atjaunīgajiem energoresursiem; norāda, ka, pamatojoties uz ilgtspējīgu dzīves cikla pieeju, ģeotermālajai enerģijai ir maza ietekme uz vidi un parasti ir vajadzīga ierobežota zemes izmantošana, un to var viegli integrēt ainavā;

4.uzsver, ka ģeotermālā enerģija sniedz ilgtermiņa ieguvumus, kas var atsvērt augstās sākotnējās izmaksas saistībā ar tās attīstību, piemēram, tā ir ilgtspējīgs enerģijas avots ar mazu ietekmi uz vidi, stabilām un paredzamām enerģijas izmaksām, zemām ekspluatācijas izmaksām, ilgu izmantošanas laiku un uzticamību, un kas rada uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas vietējās kopienās un palīdz samazināt atkarību no importēta kurināmā;

5.pauž nožēlu par to, ka ģeotermālās enerģijas potenciāls netika pietiekami īstenots agrāk un ka tās neseno izvēršanu lielā mērā ir izraisījusi enerģētikas krīze un steidzama nepieciešamība mazināt sociālekonomisko spiedienu, ko rada siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījums Eiropā; brīdina, ka subsidētās gāzes pieplūdums, ierobežotā sabiedrības informētība un augstas sākotnējās izmaksas gadiem ilgi ir būtiski kavējuši ģeotermālās enerģētikas attīstību;

6.uzsver ģeotermālās enerģijas potenciālu būtiski veicināt svarīgāko ES stratēģisko mērķu, tostarp klimata mērķu, sasniegšanu, dekarbonizējot dažādas oglekļietilpīgas nozares, stiprinot ES atvērto stratēģisko autonomiju, stiprinot enerģētiskās drošības vajadzības, pārtraucot atkarību no fosilā kurināmā no neuzticamām trešām valstīm, piemēram, Krievijas, palielinot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un nodrošinot patērētājiem iespējas, ko rada cenas ziņā pieejama un uzticama siltuma un elektroenerģijas piegāde;

7.uzsver, ka izejvielu ieguves process no ģeotermālā sālsūdens vidiski ilgtspējīgā veidā varētu palīdzēt nodrošināt vietēju un uzticamu apgādi ar stratēģiski un kritiski svarīgām izejvielām, tostarp litiju, un tādējādi stiprināt ES ekonomikas noturību; šajā sakarībā norāda, ka iekārtas, kurās iegūst gan ģeotermālo enerģiju, gan izejvielas, vairāk ietekmē darbvietu radīšanu nekā tradicionālās ģeotermālās elektrostacijas, kā arī piesaista tādus uzņēmumus, kuri vēlas izmantot vairāku resursu plūsmas;

8.vērš uzmanību uz ģeotermāliem risinājumiem, kas spēj uzkrāt vēja un saules enerģijas pārpalikumu turpmākai izmantošanai siltumapgādē, aukstumapgādē un elektroenerģijas ražošanā, un to būtisko nozīmi uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītu energosistēmu attīstībā; šajā sakarībā uzsver, ka neizmantotas raktuves ir īpaši labi piemērotas liela mēroga sezonālai siltumenerģijas uzkrāšanai un ilgstošai elektroenerģijas uzkrāšanai; uzsver ģeotermālās enerģijas potenciālu tīkla balansēšanā un papildu pakalpojumos, ņemot vērā tās augsto jaudas koeficientu, piegādes elastību un dispečējamo potenciālu;

9.uzsver, ka ģeotermālās enerģijas izmantošanas lielākais potenciāls ES ir centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās un seklo ģeotermālo iekārtu tīklos; uzsver, ka tie var nodrošināt vietējo bāzes slodzi, elastīgu atjaunīgo energoresursu enerģiju un aizsardzību pret svārstīgām un pieaugošām fosilā kurināmā cenām; uzsver, ka siltumapgādes un aukstumapgādes nozare veido gandrīz pusi no ES kopējā enerģijas galapatēriņa un rada līdz pat 35 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar enerģijas izmantošanu; norāda uz ģeotermālas centralizētās aukstumapgādes potenciālu un pieaugošo vajadzību pēc tās, jo tā būs svarīgs elements, ar kura palīdzību pilsētās ilgtspējīgi pielāgotos klimata pārmaiņām, jo paredzams, ka siltākas temperatūras un karstuma viļņi kļūs biežāki;

10.norāda uz ģeotermālā siltuma ievērojamo potenciālu rūpnieciskos procesos, jo īpaši zemas līdz vidējas energoietilpības procesos (zem 200 grādiem), kas veido līdz pat pusi no rūpnieciskās siltuma ražošanas Eiropā; šajā sakarībā uzsver, ka, attīstot ģeotermālā siltuma izmantošanu šim nolūkam, tiks palielināta Eiropas uzņēmumu konkurētspēja un nodrošināts uzticams un cenas ziņā pieejams siltumapgādes avots;

11.uzsver ģeotermālās siltumenerģijas potenciālu arī vietējā pārtikas ražošanā, jo īpaši lauksaimniecības produktu ražošanā, dārzkopībā un akvakultūrā; norāda, ka patlaban jau ir sekmīgi piemēri ģeotermālās enerģijas lietojumam šajās nozarēs dažādos Eiropas reģionos; uzsver, ka ģeotermālā siltuma izmantošana veicinās šo nozaru dekarbonizāciju un ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku praksi, vienlaikus samazinot ražošanas izmaksas, augstās enerģijas izmaksas un cenu svārstības ražotājiem, kā arī veicinās pārtikas sistēmu noturību;

12.norāda uz kaskādes veida izmantošanas potenciālu, jo vienu un to pašu ģeotermālo šķidrumu var izmantot vairākiem mērķiem; uzsver, ka ir jāveicina ģeotermālās enerģijas nozares un citu nozaru sinerģija, cita starpā kopīgi izmantojot objektus, infrastruktūru, datus un darbaspēka prasmes;

13.uzskata, ka ģeotermālās enerģijas klātbūtne būtu jāņem vērā, nosakot neto nulles emisiju industrijas ieleju ģeogrāfisko atrašanās vietu atbilstīgi Neto nulles emisiju industrijas aktam;

14.aicina Komisiju nākt klajā ar ES ģeotermālo stratēģiju, kurā sniedz konkrētus norādījumus dalībvalstīm un vietējām pārvaldes iestādēm, kā paātrināt ģeotermālās enerģijas izmantošanu, lai dekarbonizētu siltumapgādi un veicinātu ES enerģētisko neatkarību, kā arī sasniegtu mērķi līdz 2030. gadam vismaz trīskāršot enerģijas pieprasījuma daļu, ko sedz saules siltumenerģija un ģeotermālā enerģija, kā paziņots ES saules enerģijas stratēģijā; uzsver, ka 2022. gadā 151 uzņēmums un nozare aicināja Komisiju sagatavot Eiropas stratēģiju ģeotermālās enerģijas potenciāla atraisīšanai;

15.uzsver, ka valstu un ES mēroga pasākumi ģeotermālās enerģijas jomā būtu jābalsta uz Eiropas ģeotermālā potenciāla novērtējumu, ņemot vērā dažādos ģeoloģiskos un klimatiskos apstākļus, un ģeotermālo risinājumu ieviešanas izmaksu efektivitātes aplēsēm;

16.aicina Komisiju minēto stratēģiju balstīt uz visaptverošu novērtējumu par ģeotermālās enerģijas potenciālu seklā, vidējā, dziļā un īpaši dziļā zemes kārtā visās 27 dalībvalstīs; norāda, ka šim novērtējumam būtu jāpalīdz noteikt ģeotermālās enerģijas potenciālu dažādiem lietojumiem, cita starpā centralizētajai siltumapgādei, aukstumapgādei, rūpnieciskajiem procesiem, pārtikas ražošanai, siltumsūkņiem, elektroenerģijas ražošanai, un atjaunīgajam ūdeņradim un litija ražošanai; norāda, ka šajā pētījumā būtu arī jānovērtē ģeotermālās enerģijas attīstības ietekme uz ekonomikas dekarbonizāciju, darbvietu radīšanu, konkurētspēju, patērētāju iespēju vairošanu un rentabilitāti salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem;

17.aicina Komisiju minētajā stratēģijā apzināt šķēršļus ģeotermālo projektu izstrādei, tostarp pārrobežu problēmas, un sniegt norādījumus valstu un vietējām iestādēm, projektu izstrādātājiem un finanšu iestādēm par ģeotermālās enerģijas izmantošanas paraugpraksi ES;

18.atzinīgi vērtē pieaugošo informētību par ģeotermālo enerģiju un atbalstu tās izmantošanai valstu līmenī; aicina dalībvalstis sekot to valstu piemēram, kuras ir izstrādājušas ģeotermālās enerģijas ceļvežus, mērķrādītājus un īpašus ģeotermālās enerģijas politikas pasākumus Valsts iniciatīvas, ko uzsākusi Polija (Daudzgadu programma ģeotermālo resursu izmantošanas attīstībai Polijā, 2022. gads), Francija (Valsts rīcības plāns ģeotermālās enerģijas jomā, 2023. gads) un Vācija (Vācijas ģeotermālās enerģijas stratēģija, 2022. gads).; uzsver, ka nolūkā atbalstīt ģeotermālās enerģijas nozares politiku un sekmēt labāko paraugpraksi un zināšanu apmaiņu ir jāveicina informācijas apmaiņa par minētajiem pasākumiem un datiem;

19.aicina Komisiju izveidot „ģeotermālo aliansi”, kas ietvertu dalībvalstis, ģeotermālās enerģijas lietojumu veicinātājus, nozares pārstāvjus, zinātnieku aprindas un pilsonisko sabiedrību un kas veicinātu paraugprakses apmaiņu un īstenotu nākotnes ģeotermālo stratēģiju;

20.aicina Komisiju izpētīt ģeotermālās enerģijas potenciālu veicināt plānā REPowerEU noteikto tīra ūdeņraža ražošanas mērķu sasniegšanu;

21.uzsver, ka, izmantojot ģeotermālās enerģijas potenciālu, ir jāmodernizē pašreizējie siltumapgādes un aukstumapgādes tīkli un jāveido jauni tīkli; aicina Komisiju un dalībvalstis radīt spēcīgus stimulus, lai atbalstītu iepriekš minēto un dotu priekšroku 4. un 5. paaudzes siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām; norāda, ka siltumapgādes un aukstumapgādes tīklu attīstība ir neatņemams elements to visaptverošo pašvaldības siltumapgādes plānu sagatavošanā, kādi prasīti Energoefektivitātes direktīvā, un ir saskaņota ar nacionālo enerģētikas un klimata plānu mērķiem; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm pamatnostādnes šo plānu sagatavošanai, tostarp ģeotermālā potenciāla novērtēšanai;

22.atzinīgi vērtē to, ka pieaug tādu projektu skaits, kuros jau pastāvošā centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes (DHC) infrastruktūra tiek pārveidota par tādu, kas bastīta uz ģeotermālo enerģiju; jo īpaši uzsver šādas pārveides potenciālu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kur tā var būtiski veicināt dekarbonizācijas politiku; uzsver, ka šīs darbības būtu plaši jāatbalsta Modernizācijas, Taisnīgas pārkārtošanās un Kohēzijas fondiem; aicina Modernizācijas fonda atbalstītajās investīcijās, ar ko atbalsta pastāvošo centralizētās siltumapgādes sistēmu pārveidi, vienmēr ņemt vērā iespēju šādas sistēmas apgādāt ar ģeotermālo enerģiju;

23.pauž bažas par to, ka pārāk bieži tiek novērsta vai ievērojami kavēta ģeotermālo projektu izstrāde, jo trūkst attīstītu centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes tīklu; uzsver, ka ir jānodrošina koordinācija starp enerģētikas uzņēmumiem un vietējām iestādēm, lai kopīgi plānotu, investētu un pārvaldītu centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes tīklus;

24.vērš uzmanību uz faktu, ka daži nesenie centralizētas ģeotermālās siltumapgādes un aukstumapgādes projekti tika īstenoti, izmantojot jaunus darījumdarbības modeļus, kas ļauj privātiem uzņēmumiem, tostarp komunālo pakalpojumu uzņēmumiem, vietējo iestāžu vārdā būvēt publisko infrastruktūru; aicina dalībvalstis izpētīt inovatīvas regulatīvās iespējas, lai veicinātu centralizētas ģeotermālās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu attīstību;

25.uzsver, ka ir svarīgi ģeotermālajā jomā ieinteresētajām personām visā Eiropā darīt pieejamus datus no pašreizējiem centralizētās siltumapgādes tīkliem, tostarp par to modernizācijas līmeni un siltuma pieprasījumu; uzsver, ka šie dati ir būtiski, lai novērtētu reģiona potenciālu un sadarbotos ar vietējām iestādēm visos projekta sākotnējos posmos; aicina Komisiju veicināt un koordinēt pašreizējo centralizētas ģeotermālās siltumapgādes un aukstumapgādes datu pieejamību;

26.norāda, ka nepietiekama piekļuve zemes dzīļu datiem pašlaik ir būtisks šķērslis riska mazināšanai un līdz ar to arī ģeotermālās enerģijas projektu ātrai īstenošanai; uzsver, ka vieglai un vienlīdzīgai piekļuvei zemes dzīļu datiem dalībvalstīs ir izšķiroša nozīme projektu novērtēšanas posmā; turklāt uzsver, ka šis datu pieejamības trūkums liedz zinātniekiem radīt ģeoloģiskos modeļus, kas ir būtiski, lai prognozētu ģeotermālās enerģijas potenciālu un produktivitāti konkrētā pazemes teritorijā, un tādējādi tie ir ļoti svarīgi, lai samazinātu nenoteiktību projektu izstrādātājiem;

27.mudina dalībvalstis un Komisiju izpētīt metodes dažādu veidu ģeoloģisko datu vākšanai no publiskām un privātām struktūrām ar mērķi tos organizēt, sistematizēt un darīt pieejamus sabiedrībai, un šajā nolūkā paplašināt pašreizējās ģeoloģisko datu pamatbāzes, izmantojot digitālus datu vākšanas formātus un darot tos pieejamus; norāda, ka tas būtu jāpanāk saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem par datu aizsardzību, komerciāli sensitīvu datu aizsardzību, tostarp komercnoslēpumu aizsardzību, un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī drošības apsvērumiem, un vajadzības gadījumā jāparedz stimuli vai kompensācija par datu kopīgošanu, ko veic privātas struktūras; uzskata, ka publiski finansēti ģeotermālo projektu ģeoloģiskie dati (piemēram, tie, kas iegūti saistībā ar valsts atbalstu izpētes urbumiem) būtu jādara pieejami sabiedrībai īsā laikposmā, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts; vērš uzmanību uz to, ka dažās dalībvalstīs privāto struktūru rīcībā esošie ģeoloģiskie dati pēc noteikta laika bez maksas tiek darīti pieejami sabiedrībai;

28.mudina Komisiju izpētīt ieguvumus un šķēršļus valstu tiesību aktu saskaņošanai attiecībā uz piekļuves piešķiršanu datiem par zemes dzīļu resursiem un ģeoloģisko datu glabāšanu centralizētā ES līmeņa portālā, kas ir brīvi un viegli pieejams visiem;

29.uzsver, ka teritorijās, kurās nav pietiekamu datu par zemes dzīļu resursiem, valdības var piedalīties ģeotermālo resursu kartēšanas un izpētes urbumu finansēšanā; atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis jau ir veikušas pasākumus šajā virzienā; aicina Komisiju turpināt atbalstīt šo datu vākšanu, izmantojot attiecīgus projektus, piemēram, Eiropas Ģeoloģisko datu infrastruktūru (EGDI), kuras mērķis ir izveidot ES mēroga ģeotermālo resursu atlantu; uzsver Copernicus zemes monitoringa pakalpojuma (CLMS) nozīmi, jo tas var nodrošināt uzticamus zemes temperatūras datus, kuri ir īpaši noderīgi virszemes ģeotermālās enerģijas nozarei;

30.uzsver neaktīvu naftas un gāzes urbumu un raktuvju pārprofilēšanas ģeotermālo potenciālu; aicina dalībvalstis sadarbībā ar naftas, gāzes un ogļu nozares uzņēmumiem sagatavot publisku uzskaiti un kartes, tostarp specifikācijas, kurās apzina noplicināto, pamesto un dezekspluatēto ogļūdeņraža infrastruktūru, ko varētu izmantot kā ģeotermālos resursus; uzsver, ka par prioritāti jānosaka līdzekļu piešķiršana detalizētiem pētījumiem par šīs infrastruktūras apstākļiem nolūkā novērtēt katra objekta potenciālu;

31.pauž bažas par ģeotermālās enerģijas jomas statistikas sadrumstalotību; uzsver, ka ir ļoti grūti novērtēt ģeotermālās enerģijas izmantošanu Eiropā, jo trūkst standartu ziņošanai par nozares datiem; aicina dalībvalstis sadarbībā ar nozari un Komisiju pārskatīt pašreizējās ģeotermālās jomas statistikas datu vākšanas procedūras un mācīties no paraugprakses šajā nozarē, un šajā nolūkā izstrādāt standartus nozares datu ziņošanai;

32.atkārtoti norāda, ka neskaidrība par zemes dzīļu resursiem apgrūtina projektu finansējuma nodrošināšanu; norāda, uzsver, ka sākotnējā projekta posmā, t. i., izpētes un būvniecības posmā, ir vajadzīgas ievērojamas sākotnējās investīcijas un pastāv lieli darījumdarbības riski, kas kavē ieguldījumu lēmuma pieņemšanu; aicina dalībvalstis izpētīt finanšu riska mazināšanas risinājumus, kas būtu piemēroti to vietējo tirgu briedumam, piemēram, dotācijas, aizdevumus, kas ir konvertējami dotācijās, valsts nodrošinātas garantijas, izpētes apdrošināšanu un riska ierobežošanas mehānismus; norāda uz riska seguma mehānismiem, kurus atbalsta ne tikai ar publiskiem līdzekļiem, bet arī ar privātā sektora iemaksām; šajā sakarībā norāda, ka ES finanšu riska mazināšanas shēma būtu īpaši noderīga vismazāk nobriedušajiem ģeotermālās nozares tirgiem; norāda, ka ir svarīgi arī citi riska mazināšanas pasākumi, piemēram, vieglas piekļuves nodrošināšana datiem par zemes dzīļu resursiem un paraugprakses apmaiņa par jauniem darījumdarbības modeļiem, kas nodrošina publiskā un privātā finansējuma sinerģiju;

33.pauž bažas par to, ka augstas sākotnējās urbšanas un uzstādīšanas izmaksas mēdz atturēt no ģeotermālo siltumsūkņu (GHP) izvēles par labu mazāk efektīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem; aicina dalībvalstis izpētīt iespējamos finansiālos stimulus šī trūkuma novēršanai, tostarp pamatojoties uz finansēšanas modeļiem “maksā atkarībā no ietaupījuma” (PAYS); aicina Komisiju risināt šo jautājumu gaidāmajā ES rīcības plānā siltumsūkņu izmantošanai;

34.uzsver, ka augstās sākotnējās izmaksas kavē ģeotermālās enerģijas izaugsmi, jo īpaši dalībniekiem, kuriem ir ierobežoti finanšu resursi un kuri tāpēc dod priekšroku investīcijām, kas īstermiņā ir ienesīgākas, bet piedāvā zemāku vides ilgtspēju; aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašreizējo Eiropas līdzekļu un instrumentu izmantošanā labāk tiek ņemti vērā ģeotermālās enerģijas projekti; aicina Komisiju no pašreizējiem līdzekļu avotiem atvēlēt resursus, lai sniegtu atbalstu ģeotermālās enerģijas projektu izpētei, izstrādei un modernizācijai, jo īpaši pamatojoties uz inovatīvām tehnoloģijām, kā arī darba ņēmēju pārkvalifikācijai un kvalifikācijas celšanai;

35.uzsver, ka ātrāki atļauju piešķiršanas noteikumi ģeotermālās enerģijas jomā saskaņā ar spēkā esošajiem ES vides tiesību aktiem atvieglotu ģeotermālās enerģijas projektu izvēršanu visā ES; norāda, ka uz dziļās ģeotermālās enerģijas projektiem pašlaik attiecas tiesību akti, kas izstrādāti liela mēroga kalnrūpniecības projektiem, kurus ir grūti ievērot, jo īpaši mazāka mēroga ģeotermālās enerģijas projektos; tādēļ aicina dalībvalstis pārskatīt spēkā esošos ieguves tiesību aktus, lai labāk atspoguļotu ģeotermālās enerģijas projektu specifiku, un izstrādāt īpašus atļauju piešķiršanas noteikumus ģeotermālās enerģijas lietojumiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka dažādām ģeotermālajām tehnoloģijām ir ievērojami atšķirīga ietekme un riski ģeoloģijas un vides jomā; aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, lai nodrošinātu vajadzīgo saskaņotības līmeni, līdzīgi pieejai, kas izmantota attiecībā uz CO2 uzglabāšanas atbalsta tiesisko regulējumu (Direktīva 2009/31/EK Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009.,114. lpp.).);

36.vērš uzmanību uz to, ka dažās dalībvalstīs projektu novērtēšanas termiņi balstās uz klusējot izteiktas piekrišanas principu saskaņā ar skaidri definētiem nosacījumiem, ja vien atbilde nav prasīta ES vai valsts tiesību aktos; aicina dalībvalstis izpētīt ieguvumus un šķēršļus šā principa piemērošanai ģeotermālās enerģijas projektiem un apsvērt tā ieviešanu savos tiesību aktos;

37.pauž bažas par to, ka atļauju piešķiršanas procesi ģeotermālās enerģijas projektiem ir gari; mudina dalībvalstis izveidot efektīvākus racionalizētus un digitalizētus atļauju piešķiršanas procesus jauniem ģeotermālās enerģijas projektiem un esošo iekārtu paplašināšanai, tostarp izveidojot vienotu kontaktpunktu — ja tas vēl nav izdarīts — visam atļauju piešķiršanas procesam visās attiecīgajās iestādēs, un sniegt atbalstu vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu, ka to darbaspēkam ir pienācīgas prasmes; uzskata, ka šīm vienas pieturas aģentūrām būtu arī jāveicina apmaiņa ar informāciju par finansēšanas iespējām, ko Komisija apkopo centralizētā portālā;

38.norāda uz atšķirībām starp ģeotermālās enerģijas izmantošanu pilsētu un lauku vidē; vērš uzmanību uz pilsētu ģeotermālās siltumapgādes projektu specifiku un aicina dalībvalstis izstrādāt efektīvākas un racionalizētas atļauju piešķiršanas procedūras ģeotermālās siltumapgādes projektiem, tostarp atvieglot piekļuvi ģeotermālajām iekārtām piemērotiem pilsētu zemes gabaliem; tādēļ aicina Komisiju sniegt ieteikumus sadales sistēmu operatoriem par sadarbības kārtību ar vietējām iestādēm, lai izstrādātu vietējus siltumapgādes un aukstumapgādes plānus, īpašu uzmanību pievēršot ģeotermālajai enerģijai, un veicinātu ģeotermālās enerģijas izmantošanas integrēšanu gan pilsētu apsaimniekošanas plānos, gan modernās pieejās apakšzemes telpu apsaimniekošanai;

39.norāda, ka ir jāvienkāršo ģeotermālās enerģijas iekārtu atļauju piešķiršana projektu virzītājiem, lai tās attiecinātu arī uz izejvielu ieguvi vai ūdeņraža ražošanu no esošās jaudas saskaņā ar to pašu nomas līgumu;

40.aicina Komisiju sniegt norādījumus atļauju izsniegšanas aģentūrām par paraugpraksi, kā izskatīt seklās ģeotermālās enerģijas projektu atļauju pieteikumus un iespējamo ietekmi uz dzeramo ūdeni, ar mērķi paātrināt atļauju piešķiršanas procedūru, vienlaikus nodrošinot vides standartu pilnīgu piemērošanu;

41.pauž nožēlu par to, ka atšķirībā no citām atjaunīgo energoresursu tehnoloģijām ģeotermālajai enerģijai ir jāveic aprites cikla analīze, un tas ir pretrunā Taksonomijas regulas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.). tehnoloģiski neitrālajai pieejai, samazina ģeotermālās enerģijas lielo potenciālu dot ieguldījumu dekarbonizācijā, jo īpaši siltumapgādes jomā, un pakļauj to nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem salīdzinājumā ar citiem atjaunīgajiem energoresursiem; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt ģeotermālās enerģijas lietojumu klasifikāciju taksonomijas noteikumos, lai panāktu, ka ģeotermālajai enerģijai ir vēja un saules enerģijai līdzvērtīgs regulējums;

42.uzsver, ka ģeotermālajai enerģijai vajadzētu būt tādam pašam regulatīvajam statusam, tostarp ES iepirkuma jomā, kāds jau pastāv attiecībā uz citiem atjaunīgajiem energoresursiem, un Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumā, kā arī visos turpmākajos pasākumos;

43.pauž bažas par ziņotajiem kavējumiem GHP uzstādīšanā, urbumu ierīkošanā un nepieciešamo atļauju piešķiršanā kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ; uzsver, ka nākotnē vēl vairāk pieaugs vajadzība pēc kvalificēta darbaspēka, un mudina dalībvalstis sadarbībā ar nozari un attiecīgā gadījumā ar arodbiedrībām pastiprināt pasākumus ģeotermālās enerģijas speciālistu prasmju apguvei un pārkvalifikācijai, jo pienācīga darbinieku skaita nodrošināšana būs izšķiroši svarīga, lai sasniegtu ģeotermālās enerģijas izmantošanas mērķus;

44.aicina dalībvalstis nodrošināt, lai jo īpaši maza mēroga seklo ģeotermālo sistēmu un siltumsūkņu uzstādītājiem būtu pieejamas sertifikācijas shēmas vai līdzvērtīgas kvalifikācijas shēmas;

45.norāda, ka tikai ierobežots skaits augstskolu kursu ir veltīti ģeotermālajai enerģijai un tie ir īstermiņa un fakultatīvi, turklāt lielākā daļa kursu nodrošina tikai pamatprasmes; tādēļ mudina dalībvalstis sadarboties ar izglītības iestādēm, lai atjauninātu un stiprinātu uz ģeotermālo enerģiju orientētos izglītības grādus un tādējādi pienācīgi apmācītu nākamās darba ņēmēju paaudzes šajā nozarē; atzinīgi vērtē Erasmus+ atbalstītos projektus, kuru mērķis ir novērst kvalificētu jauno absolventu trūkumu ģeotermālās enerģijas vērtības ķēdē, piemēram, programmu “Geo3En”, kuras mērķis ir likt pamatus topošajam Erasmus Mundus maģistra grādam ģeotermālajā inženierzinātnē; uzsver, ka ģeotermālās enerģijas nozarei ir jāpalielina studentu un pasniedzēju informētība par nozari un karjeras iespējām tajā;

46.uzsver — lai gan ES ir līdere ģeotermālās pētniecības un izstrādes, augstas vērtības patentu, publikāciju un ražošanas jomā, lai saglabātu šo pozīciju, Eiropas un valstu līmenī ir jāīsteno atbalsta pasākumi nākamās paaudzes ģeotermālajām tehnoloģijām, jo īpaši ģeotermālās enerģijas uzglabāšanas un rūpniecisko lietojumu jomā;

47.norāda, ka ieguldījumi ģeotermālās enerģijas pētniecībā un izstrādē ir saņēmuši ievērojami mazāku finansējumu nekā citās nozarēs, un līdz šim Inovāciju fonds ir atbalstījis tikai divus ģeotermālās enerģijas projektus; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt ieguldījumus ģeotermālo tehnoloģiju, piemēram, uzticamu sūkņu tehnoloģiju un jaunu urbšanas metožu, pētniecībā un izstrādē;

48.jo īpaši uzsver pazemes hidroelektroenerģijas un siltumenerģijas uzkrāšanas projektu nozīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šo risinājumu pētniecību un izstrādi un izveidot liela mēroga izmēģinājuma stacijas; aicina ES Inovāciju fonda un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” konkursos sniegt plašāku atbalstu minētajiem projektiem, jo īpaši tiem, kas izstrādāti dezekspluatētām raktuvēm un karjeriem, kurus var pārveidot par ūdens baseiniem, jo šis risinājums var būt būtisks elements dekarbonizētu elektroenerģijas sistēmu izstrādē;

49.uzsver, ka dažas dalībvalstis ir paudušas bažas par dažu importēto siltumsūkņu neatbilstību to deklarētajam energoefektivitātes statusam; uzsver, ka ekodizaina energomarķējuma noteikumu pārskatīšanā būtu jāapspriež trešās personas veikts atbilstības novērtējums (pašdeklarācijas vietā);

50.uzsver, ka ģeotermālā potenciāla izmantošana, jo īpaši centralizētajā siltumapgādē, ļauj izmantot tādu dabas resursu, kas var veicināt taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu skartajos apgabalos, kompensējot zaudētās darbvietas, kad raktuves un citas ieguves iekārtas tiek slēgtas, izskaužot enerģētisko nabadzību un stiprinot vietējo kopienu un to pārvaldes iestāžu pašpietiekamību, jo samazina to atkarību no enerģijas importa;

51.pauž nožēlu par to, ka netiek pilnībā izmantots naftas un gāzes urbumu, kā arī noplicinātu, pamestu vai dezekspluatētu ogļūdeņražu krātuvju pārprofilēšanas potenciāls attiecībā uz ģeotermāliem lietojumiem;

52.vērš uzmanību uz pašreizējiem pārprofilēšanas projektiem dezekspluatētās raktuvēs, kur izmantotā termiskās enerģijas uzkrāšanas tehnoloģija spēj nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi; atzīmē, ka ir izstrādāti projekti, kuros plānots izmantot naftas rezervuārus ģeotermālās enerģijas uzglabāšanai; ņem vērā pašreizējos projektus, kuru mērķis ir pārprofilēt dezekspluatētos naftas un gāzes urbumus, lai tos pielāgotu ģeotermāliem lietojumiem, tādējādi ievērojami samazinot izpētes riskus un urbšanas izmaksas;

53.norāda, ka daudzus no šiem projektiem īsteno fosilo kurināmo nozare, kura uzskata tos par iespēju piedalīties enerģētikas pārkārtošanā, un ka ir nepieciešams vēl vairāk un agrāk iesaistīt šo nozari ģeotermālās enerģijas potenciāla izpētē; uzsver, ka resursu agrīna novērtēšana, kamēr raktuves joprojām ir pieejamas, nodrošina efektīvāku to alternatīvas izmantošanas sākšanu; norāda, ka pienācīga uzmanība būtu jāpievērš atbildības režīmam;

54.aicina dalībvalstis izmantot pašreizējās Eiropas finansējuma iespējas, lai atbalstītu darbaspēka pārkvalifikāciju pārejas reģionos nolūkā efektīvi aizpildīt ģeotermālo projektu radītās darbvietas; norāda, ka naftas un gāzes rūpniecības prasmes var izmantot ģeotermālās enerģijas nozarē, kur tās var būt ļoti noderīgas; tādēļ uzsver, ka šis attiecīgais darbaspēks ir jāpiesaista ģeotermālās energijas nozarei un jāatbalsta, tostarp radot stimulus un apmācības programmas;

55.vērš uzmanību uz tālāko reģionu īpašajām vajadzībām attīstīt atjaunīgo energoresursu izmantošanu atbilstīgi to ģeogrāfiskajām, ģeoloģiskajām un meteoroloģiskajām īpatnībām; norāda, ka, ņemot vērā šo reģionu ģeogrāfisko nošķirtību, tie nav savienoti ar Eiropas energotīkliem; norāda, ka liela daļa tālāko reģionu ir vulkāniskas teritorijas, kurām ir liels virszemes un dziļās ģeotermālās enerģijas ražošanas potenciāls; uzsver, ka ģeotermālajai enerģijai ir būtiska nozīme centienos nodrošināt šo reģionu enerģētisko autonomiju;

56.vērš uzmanību uz attiecīgajā pilsētā vai reģionā esošo ģeotermālo iekārtu kartēšanu tiešsaistē kā labu praksi, kas var palielināt ģeotermālo risinājumu pamanāmību un palīdzēt veicināt lēmumus par publiskiem un privātiem ieguldījumiem;

57.norāda, ka joprojām problemātiska ir sabiedrības atbalsta gūšana ģeotermālajiem projektiem, jo īpaši ņemot vērā vides apsvērumus, piemēram, iespējamo ietekmi uz gruntsūdeņiem, nekondensējamas gāzes emisijas, ūdens resursu pārmērīgu izmantošanu un seismisko aktivitāti; atgādina, ka ir svarīgi saglabāt augstus vides un zinātniskos standartus visos ģeotermālās enerģijas projektu posmos un īstenot ilgtspējīgu dzīves cikla novērtēšanas pieeju; uzsver, ka šo prasību stingra ievērošana, ieguldījumu pārredzamība, plašāka ieinteresēto personu līdzdalība un vietējo kopienu iesaistīšana plānošanas un īstenošanas posmos var būt efektīvs veids, kā novērst sabiedrības bažas un pārvarēt neuzticēšanos; aicina Komisiju sadarbībā ar ģeotermālās enerģijas nozari un dalībvalstīm izstrādāt pamatnostādnes un paraugpraksi projektu virzītāju, vietējo iestāžu un kopienu sadarbībai, lai veidotu uzticēšanos, veicinātu atbalstu un radītu savstarpēji izdevīgas attiecības;

58.uzsver nepieciešamību apmainīties ar paraugpraksi, tehnoloģisko zinātību un ģeotermālo tehnoloģiju pētniecības un inovācijas rezultātiem ar partnervalstīm un organizācijām, kas jau ir attīstījušas dziļās un virszemes ģeotermālās enerģijas lietojumus plašākā mērogā vai patlaban īsteno vērienīgus plānus ģeotermālās enerģijas nozares straujai attīstīšanai;

59.uzsver, ka ir svarīgi ģeotermālās enerģijas jomu iekļaut sadarbības programmā ar jaunattīstības valstīm ar mērķi nodot videi nekaitīgas tehnoloģijas, apmainīties zināšanām un veidot spējas, lai apmierinātu pieaugošo enerģijas pieprasījumu;

60.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.