1.atkārtoti pauž konstatējumus, bažas un ieteikumus, kas minēti iepriekšējās rezolūcijās par tiesiskuma un pamattiesību stāvokli Ungārijā; nosoda Ungārijas valdības apzinātos, nepārtrauktos un sistemātiskos centienus graut LES 2. pantā noteiktās ES pamatvērtības; pauž nopietnas bažas par demokrātijas turpmāku vājināšanos, kā arī par tiesiskuma un pamattiesību situācijas pasliktināšanos Ungārijā kopš Parlamenta 2022. gada 15. septembra rezolūcijas pieņemšanas, jo īpaši par nesen pieņemto t. s. valsts suverenitātes aizsardzības tiesību aktu paketi; atgādina, ka vienīgi Ungārijas valdība ir atbildīga par to, lai tiktu atjaunota atbilstību ES tiesību aktiem un tiktu ievērotas LES 2. pantā noteiktās vērtības;

2.pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome nav spējusi panākt nozīmīgu progresu notiekošajās procedūrās saistībā ar LES 7. panta 1. punktu; atkārtoti mudina Padomi pievērsties visām jaunajām norisēm, kas skar tiesiskumu, demokrātiju un pamattiesības; atkārtoti aicina Padomi izskatīt ieteikumus saistībā ar šo procedūru; uzsver, ka Padome ir līdzatbildīga par LES 2. pantā noteikto vērtību aizsardzību un, ja tā neuzņemsies šo atbildību, tam var būt ilgstošas un potenciāli kaitīgas sekas; aicina Eiropadomi un dalībvalstis rīkoties un saskaņā ar LES 7. panta 2. punktu noteikt, vai Ungārija ir vairākkārt nopietni pārkāpusi ES vērtības; prasa respektēt Parlamenta lomu un kompetenci;

3.stingri nosoda Ungārijas premjerministra rīcību, kurš nolēma bloķēt lēmumu par DFS būtisku pārskatīšanu, tostarp palīdzības paketi Ukrainai, pilnībā nerespektējot un pārkāpjot ES stratēģiskās intereses; uzskata, ka šāda rīcība ir Līgumos nostiprinātā lojālas sadarbības principa pārkāpums; norāda, ka ES nekādā gadījumā nedrīkst pakļauties šantāžai un, atsakoties no savām vērtībām, tirgoties par ES un tās sabiedroto stratēģiskajām interesēm; atkārtoti stingri uzsver, ka ir steidzami un mērķtiecīgi jāpastiprina DFS, nodrošinot iedzīvotāju vajadzības un izpildot jau uzņemtās politiskās saistības, tostarp finansējumu Ukrainai; aicina Eiropadomi 2024. gada 1. februāra ārkārtas samitā steidzami vienoties par šādu nostāju;

4.atzinīgi vērtē Komisijas 2023. gada 13. decembra paziņojumu, kurā apstiprināts, ka risks Savienības budžetam kopš 2022. gada decembra ir palicis nemainīgs, un tādējādi pagarināta saskaņā ar Nosacītības regulu pieņemto pasākumu darbība; uzskata, ka tas apstiprina Parlamenta iepriekš paustās bažas un ieteikumus šajā jautājumā; atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt, ka ES līdzekļu galasaņēmējiem vai saņēmējiem netiktu liegts saņemt šos līdzekļus saņemt, kā noteikts Tiesiskuma nosacītības regulā; uzsver, ka pasākumi, kuru mērķis ir novērst tiesiskuma pārkāpumus, ir būtiski, lai palielinātu cilvēku uzticēšanos ES;

5.pauž nožēlu un atkārtoti uzsver nopietnas bažas par Komisijas lēmumu, kurā atzīts, ka Hartā paredzētais horizontālais veicinošais nosacījums ir izpildīts attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, tādējādi ļaujot Ungārijas iestādēm iesniegt atmaksas pieprasījumus līdz pat 10,2 miljardu EUR apmērā bez atbilstošiem kontroles mehānismiem vai publiskā iepirkuma procedūrām, kas garantētu pareizu finanšu pārvaldību un ES budžeta aizsardzību; uzskata, ka šis lēmums politiski ir pretrunā lēmumam pagarināt saskaņā ar Nosacītības regulu pieņemto pasākumu darbību, un pauž vilšanos par to, ka procesa laikā Parlaments netika pienācīgi informēts; uzsver, ka Komisijas uzdevums ir neatkarīgi un objektīvi novērtēt to, kā Ungārija ievēro piemērojamos tiesību aktus, neapdraudot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības; uzskata, ka pat pēc nesenajām reformām Ungārija neatbilst Hartā noteiktajam tiesu iestāžu neatkarības standartam, kā to norādījuši Ungārijas un starptautiski eksperti, jo pieņemtie pasākumi nenodrošina pietiekamus aizsardzības pasākumus pret politisko ietekmi un tos var vai nu apiet, vai piemērot neatbilstoši; pauž īpašas bažas par to, ka joprojām tiek kavēti prejudiciālu nolēmumu pieprasījumi, ir problēmas ar lietu sadali Ungārijas Augstākajā tiesā jeb Kúria un pastāv trūkumi Kúria priekšsēdētāja iecelšanas sistēmā; mudina Komisiju kopā ar lēmumu sniegt detalizētu rakstisku pamatojumu; aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt savu lēmumu, jo īpaši ņemot vērā valsts pasākumus, kas veikti kopš tā pieņemšanas, un atturēties no līdzekļu izmaksas, kamēr visi attiecīgie tiesību akti nav pilnībā īstenoti un pieņemtie pasākumi nav pierādījuši savu efektivitāti praksē;

6.atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt, ka Ungārijas iestādēm netiek veikti maksājumi saskaņā ar ANM, kamēr nav apmierinoši sasniegti atskaites punkti (tostarp tie, kas tiek dēvēti par “īpašajiem atskaites punktiem”) un mērķrādītāji, kas saistīti ar pirmo maksājumu, un kamēr nav pierādīta to ilgtspēja praksē; uzskata, ka pašreizējai revīzijas un kontroles kārtībai, ko Ungārijas iestādes ieviesušas, izmantojot paātrinātu procedūru, lai izpildītu nepieciešamos kritērijus tiesu sistēmas reformām, pirms ES līdzekļu izmaksāšanas ir jāpierāda konkrēti, ilgtspējīgi un pārbaudāmi rezultāti praksē, jo īpaši attiecībā uz sistēmisku jautājumu risināšanu; aicina Komisiju veikt jaunu, atjauninātu novērtējumu, jo īpaši par tiesu iestāžu neatkarības stāvokli Ungārijā, sevišķi ņemot vērā notikumu attīstību kopš lēmuma pieņemšanas;

7.uzsver, ka Ungārijas iestādēm ir jāgarantē vienlīdzīgas iespējas privātpersonām, uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības NVO un vietējām un reģionālajām pašvaldībām piekļūt ES finansējumam un jānodrošina neatkarīga tiesu iestāžu uzraudzība, kā arī objektīvi un efektīvi sūdzību iesniegšanas mehānismi; nosoda sistēmisko diskriminējošo praksi, par ko tiek ziņots un kas vērsta pret akadēmiskajām aprindām, žurnālistiem, politiskajām partijām un pilsonisko sabiedrību, kā arī atsevišķu nozaru uzņēmumiem; pauž nožēlu par politiski motivētu uzņēmējdarbības praksi, kas sniedz negodīgas priekšrocības konkurentiem, par nepārredzamām un manipulētām publiskā iepirkuma procedūrām, par pārņemšanas piedāvājumiem, kurus izsaka valdība un ar premjerministru saistītas struktūras, un par ES līdzekļu izmantošanu valdības politisko sabiedroto bagātības vairošanai, kas ir pretrunā ES konkurences un publiskā iepirkuma noteikumiem; uzsver, ka tiesiskums ir būtisks vienotā tirgus darbībai ES;

8.uzsver Padomes prezidentvalsts svarīgo lomu, virzot Padomes darbu pie ES tiesību aktu izstrādes, nodrošinot ES darba kārtības nepārtrauktību un pārstāvot Padomi attiecībās ar citām ES iestādēm; apšauba, vai Ungārijas valdība 2024. gadā spēs ticami izpildīt šo uzdevumu, ņemot vērā to, ka tā neievēro ES tiesību aktus un LES 2. pantā noteiktās vērtības, kā arī lojālas sadarbības principu; atgādina, ka dažos gadījumos Eiropadomes priekšsēdētāju varētu aizstāt ar Eiropadomes locekli, kas pārstāv dalībvalsti, kura uz sešiem mēnešiem ir Padomes prezidentvalsts; aicina Padomi pēc iespējas drīzāk rast pienācīgus risinājumus šo risku mazināšanai; atgādina, ka Parlaments var veikt attiecīgus pasākumus, ja šāds risinājums netiks rasts; aicina Padomes priekšsēdētāju un dalībvalstis nekavējoties sākt procedūras, lai reformētu lēmumu pieņemšanas procesu Padomē nolūkā izbeigt veto tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un šantāžu Eiropadomē un citās Eiropas iestādēs;

9.uzsver, ka pasākumi, kas vajadzīgi ES finansējuma piešķiršanai, kā noteikts attiecīgajos lēmumos, kuri pieņemti saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu, ANM regulu un Tiesiskuma nosacītības regulu, ir jāuzskata par vienotu, neatņemamu pasākumu kopumu un ka maksājumi nebūtu jāveic pat tad, ja ir panākts progress vienā vai vairākās jomās, bet citā jomā joprojām ir nepilnības; joprojām ir apņēmības pilns nodrošināt, ka ES līdzekļi sasniedz Ungārijas iedzīvotājus, tostarp piešķirot tiešu finansējumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un pilsoniskajai sabiedrībai, tiklīdz būs izpildīti nosacījumi, un uzsver, ka par pašreizējo situāciju ir atbildīgas tikai un vienīgi Ungārijas iestādes;

10.atkārtoti aicina Komisiju pilnībā izmantot pieejamos instrumentus, lai novērstu acīmredzamo risku, ka Ungārija varētu būt nopietni pārkāpusi vērtības, kas ir Savienības pamatā, un jo īpaši tai būtu jāizmanto finanšu pasākumi, paātrinātas pārkāpuma procedūras, pieteikumi Eiropas Savienības Tiesai par pagaidu pasākumiem un darbības saistībā ar Tiesas spriedumu neizpildi; sagaida, ka pēc t. s. valsts suverenitātes aizsardzības tiesību aktu paketes pieņemšanas tiks veikti nekavējoši pasākumi;

11.uzdod Juridiskajai komitejai pēc iespējas drīzāk veikt nepieciešamos pasākumus saistībā ar Komisijas lēmumu atcelt 10,2 miljardu EUR iesaldēšanu, tostarp pieprasīt Juridiskā dienesta analīzi saskaņā ar Reglamenta 149. pantu, lai atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantam pārbaudītu Lēmuma C(2023)9014 likumību Eiropas Savienības Tiesā; atgādina par Parlamenta iespēju izmantot visus tā rīcībā esošos juridiskos un politiskos pasākumus, ja Komisija — ņemot vērā tās pienākumu rīkoties kā Līgumu izpildes uzraudzītājai un aizsargāt ES finanšu intereses, — piešķir finansējumu pat tad, ja kritēriji nav izpildīti vai nav panākta attiecīgo tiesību aktu pilnīga īstenošana; atgādina, ka Komisija ir politiski atbildīga Parlamentam;

12.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai.