Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par augiem, kas iegūti ar noteiktiem jauniem genomikas paņēmieniem, kā arī par pārtiku un barību, kas satur šādus augus, sastāv vai ir ražota no tiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/625 un Direktīvu 98/44/EK (dokuments attiecas uz EEZ)

(1)Kopš 2001. gada, kad tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (32) par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) apzinātu izplatīšanu vidē, būtisks progress biotehnoloģiju jomā ir veicinājis jaunu genomikas paņēmienu (JGP) izstrādi, īpaši nozīmīgi ir genomikas rediģēšanas paņēmieni, kas ļauj veikt izmaiņas genomā precīzās vietās. Būtiskais progress ģenētiskajā inženierijā jau ir veicinājis to, ka plaši tiek izmantota selekcija, kurā izmanto marķierus, ļaujot identificēt un izmantot potenciāli noderīgus gēnus, kuri ir sastopami bioloģiskajā daudzveidībā.

_________________

32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).

(2)JGP veido daudzveidīgu genomikas paņēmienu grupu, un katru no tām var izmantot dažādos veidos, lai iegūtu dažādus rezultātus un produktus. Ar tām var radīt organismus ar modifikācijām, kas ir līdzvērtīgas tām, ko var iegūt ar tradicionālajām selekcijas metodēm, vai organismus ar sarežģītākām modifikācijām. No visām JGP ar mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi (arī intraģenēzi) ievieš ģenētiskas modifikācijas, neievietojot nekrustojamu sugu ģenētisko materiālu (transģenēze). Tiek izmantots vienīgi selekcionāra genofonds, t. i., kopējā ģenētiskā informācija, kas ir pieejama tradicionālajā selekcijā, tostarp no attāli radniecīgām augu sugām, kuras var krustot, izmantojot progresīvus selekcijas paņēmienus. Mērķtiecīgas mutaģenēzes paņēmieni izraisa DNS sekvences modifikāciju(-as) mērķtiecīgi izvēlētās vietās organisma genomā. Izmantojot cisģenēzes paņēmienus, organisma genomā tiek ievietots ģenētiskais materiāls, kas jau ir selekcionāra genofondā. Intraģenēze ir cisģenēzes apakškopa, ar ko genomā tiek ievietota pārkārtota ģenētiskā materiāla kopija, kas sastāv no divām vai vairākām DNS sekvencēm, kurš jau ir selekcionāra genofondā.

(3)Pašlaik tiek veikti publiski un privāti pētījumi, kuros izmanto JGP attiecībā uz plašāku kultūru un iezīmju klāstu, salīdzinot ar tām, kas iegūtas, izmantojot Savienībā vai visā pasaulē atļautus transgēnos paņēmienus (33). Tas ietver augus ar uzlabotu toleranci vai izturību pret augu slimībām un kaitēkļiem, augus ar toleranci pret herbicīdiem, augus ar uzlabotu toleranci vai izturību pret klimata pārmaiņu ietekmi un vides radītu ietekmi, uzlabotu barības vielu un ūdens izmantošanas efektivitāti, augus ar augstāku ražīgumu un noturību un uzlabotiem kvalitātes raksturlielumiem. Lauksaimnieki, patērētāji un vide varētu gūt labumu no šiem jauno augu veidiem apvienojumā ar šo jauno paņēmienu diezgan vieglu un ātru pielietojamību. Tādējādi JGP ir potenciāls palīdzēt sasniegt inovācijas un ilgtspējas mērķus, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā (34 ) stratēģijā “No lauka līdz galdam” (35 ), Biodaudzveidības stratēģijā (36 ) un Klimatadaptācijas stratēģijā(37 ), kā arī sekmēt nodrošinātību ar pārtiku pasaulē (38 ), Bioekonomikas stratēģijas (39 ) un Savienības stratēģiskās autonomijas (40 ) īstenošanu.

_________________

33 Ieskats ES finansētajos pētniecības un inovācijas projektos par augu selekcijas stratēģijām un tajos gūtie risinājumi var palīdzēt novērst noteikšanas problēmas, nodrošināt izsekojamību un autentiskumu un veicināt inovāciju jaunu genomikas paņēmienu jomā. Vairāk nekā 1000 projektu tika finansēti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un tās turpinājumu “Apvārsnis 2020”, investējot vairāk nekā 3 miljardus EUR. Turpinās arī “Apvārsnis Eiropa” atbalsts jauniem sadarbības pētniecības projektiem par augu selekcijas stratēģijām, SWD( 2021) 92.

34 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM/2019/640 final.

35 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, COM/2020/381 final.

36 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu’’, COM/2020/380 final.

37 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”, COM(2021) 82 final.

38 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”, COM (2022) 133 final; Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), 2022, “Gēnu rediģēšana un agropārtikas sistēmas”, Roma, ISBN 978-92-5-137417-7.

39 Eiropas Komisija, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts “Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai. Saiknes starp ekonomiku, sabiedrību un vidi stiprināšana — atjaunināta bioekonomikas stratēģija’’, Publikāciju birojs, 2018, https://data.europa.eu/doi/10.2777/792130.

40 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika”, COM(2021)66 final.

(9)Pamatojoties uz pašreizējām zinātnes atziņām un tehniskajām zināšanām, jo īpaši par drošības aspektiem, šī regula būtu jāattiecina tikai uz ĢMO, kas ir augi, proti, organismiem taksonomiskajās grupās Archaeplastida vai Phaeophyceae. Zināšanas, kas pieejamas par citiem organismiem, piemēram, mikroorganismiem, sēnītēm un dzīvniekiem, būtu jāpārskata, ņemot vērā turpmākās likumdošanas iniciatīvas, kas uz tiem attiecas. Tā paša iemesla dēļ šī regula būtu piemērojama vienīgi augiem, kas iegūti, izmantojot noteiktus JGP: mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi (arī intraģenēzi) (turpmāk “JGP augi”), bet ne ar citiem jauniem genomikas paņēmieniem. Šādos JGP augos nav ģenētiskā materiāla no nekrustojamām sugām. Uz ĢMO, kas ražoti ar citiem jauniem genomikas paņēmieniem, ar kuriem organismā ievieto ģenētisku materiālu no nekrustojamām sugām (transģenēze), aizvien būtu jāattiecina vienīgi Savienības ĢMO tiesību akti, ņemot vērā to, ka iegūtie augi var radīt īpašus ar transgēnu saistītus riskus.

(10)Pilnībā ievērojot piesardzības principu, JGP augu tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt tādiem pašiem mērķiem kā Savienības ĢMO tiesību aktiem, lai nodrošinātu augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni un labu iekšējā tirgus darbību attiecīgajiem augiem un produktiem, vienlaikus ņemot vērā JGP augu specifiku. Šādam tiesiskajam regulējumam būtu jāsekmē, ka tiek izstrādāti un laisti tirgū augi, pārtika un barība, kas satur JGP augus, sastāv vai ir ražoti no tiem, un citi produkti, kas satur JGP augus vai sastāv no tiem (“JGP produkti”), lai veicinātu Eiropas zaļajā kursā un stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijā un Klimatadaptācijas stratēģijā noteikto inovācijas un ilgtspējas mērķu sasniegšanu un uzlabotu Savienības lauksaimniecības konkurētspēju agropārtikas nozarē Savienības un pasaules līmenī.

(11)Šī regula ir lex specialis attiecībā uz Savienības ĢMO tiesību aktiem. Ar to ievieš īpašus noteikumus attiecībā uz JGP augiem un produktiem. Tomēr, ja šajā regulā nav īpašu noteikumu, uz JGP augiem un no tiem iegūtiem produktiem arī turpmāk būtu jāattiecina Savienības ĢMO tiesību aktu prasības un nozaru tiesību aktu noteikumi par ĢMO, piemēram, Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm vai tiesību akti par noteiktiem produktiem, piemēram, augu un meža reproduktīvo materiālu.

(14)JGP augi, kas varētu rasties arī dabiski vai tikt ražoti ar tradicionālajiem selekcijas paņēmieniem, un to pēcnācēji (“1. kategorijas JGP augi”) būtu uzskatāmi par augiem, kas radušies dabiski vai ir ražoti, izmantojot tradicionālos selekcijas paņēmienus, ņemot vērā to, ka tie ir līdzvērtīgi un to riski ir salīdzināmi, tādējādi pilnībā atkāpjoties no Savienības ĢMO tiesību aktiem un nozaru tiesību aktu prasībām, kas saistītas ar ĢMO. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā regulā būtu jānosaka kritēriji, pēc kuriem pārliecinās, vai JGP augs ir līdzvērtīgs augiem, kas radušies dabiski vai iegūti ar tradicionālo selekciju, un jānosaka procedūra, ar kuru kompetentās iestādes pirms JGP augu vai produktu izplatīšanas vai laišanas tirgū varētu verificēt un pieņemt lēmumu par šo kritēriju izpildi. Šiem kritērijiem vajadzētu būt objektīviem un balstītiem zinātnē. Tajos jāiekļauj ģenētisko modifikāciju veids un apjoms, ko var novērot dabā vai organismos, kas iegūti, izmantojot tradicionālos selekcijas paņēmienus, kā arī jāiekļauj robežvērtības gan JGP augu genoma ģenētisko modifikāciju izmēram, gan skaitam. Tā kā zinātnes atziņas un tehniskās zināšanas šajā jomā strauji attīstās, Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpilnvaro atjaunināt šos kritērijus, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību attiecībā uz tādu ģenētisko modifikāciju veidu un apmēru, kas var rasties dabiski vai tikt iegūtas, izmantojot tradicionālo selekciju.

(18)Tā kā kritēriji, kas jāizpilda, lai varētu uzskatīt, ka JGP augs ir līdzvērtīgs dabā sastopamiem vai tradicionāli selekcionētiem augiem, nav saistīti ar tādu darbību, kas paredz apzinātu JGP auga izplatīšanu, 1. kategorijas JGP auga statusa deklarācija, kas sagatavota pirms tā apzinātas izplatīšanas jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū Savienības teritorijā, būtu attiecināma arī uz saistītu JGP produktu laišanu tirgū. Ņemot vērā to, ka lauka izmēģinājumu posmā ir liela nenoteiktība par produkta nonākšanu tirgū un mazāko uzņēmēju iespējamo iesaistīšanos šādā izplatīšanā, 1. kategorijas JGP auga statusa verifikācijas procedūra pirms lauka izmēģinājumiem būtu jāveic valsts kompetentajām iestādēm, jo tas radītu mazāku administratīvo slogu uzņēmējiem, un Savienības līmenī lēmums būtu jāpieņem tikai tad, kad citu valstu kompetentās iestādes ir iesniegušas piezīmes par verifikācijas ziņojumu. Ja verifikācijas pieprasījums ir iesniegts pirms JGP produktu laišanas tirgū un ja citas dalībvalstis ir izteikušas pamatotus iebildumus, procedūra būtu jāveic, apspriežoties ar Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestāde”), lai nodrošinātu verifikācijas procedūras efektivitāti un 1. kategorijas JGP auga statusa deklarāciju konsekvenci.

(19)Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) būtu jānosaka atbilstīgi termiņi, lai nodrošinātu, ka 1. kategorijas JGP auga statusa deklarācijas tiek sagatavotas saprātīgā termiņā.

(21)Lēmumos, ar ko pasludina 1. kategorijas JGP auga statusu, attiecīgajam JGP augam būtu jāpiešķir identifikācijas numurs, lai nodrošinātu šādu augu pārredzamību un izsekojamību, ja tie ir iekļauti datubāzē. Sarakstā minētajā informācijā būtu jāiekļauj dati par paņēmienu vai paņēmieniem, kas izmantoti, lai iegūtu attiecīgo iezīmi(-es).

(23)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) 834/2007(47) aizliedz bioloģiskajā ražošanā izmantot ĢMO un produktus, kas iegūti no ĢMO. Tajā definēti ĢMO šīs regulas vajadzībām, atsaucoties uz Direktīvu 2001/18/EK, no aizlieguma izslēdzot ĢMO, kas iegūti, izmantojot Direktīvas 2001/18/EK 1.B pielikumā uzskaitītos ģenētiskās modifikācijas paņēmienus. Tādējādi 2. kategorijas JGP augi būs aizliegti bioloģiskajā ražošanā. Tomēr ir jāprecizē 1. kategorijas JGP augu statuss bioloģiskās ražošanas vajadzībām. Pašlaik ir padziļināti jāizvērtē jaunu genomikas paņēmienu izmantošanas saderība ar bioloģiskās ražošanas principiem. Tāpēc, kamēr šāda padziļināta izvērtēšana nav notikusi, 1. kategorijas JGP augu izmantošana būtu jāaizliedz arī bioloģiskajā ražošanā.

_________________

47 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

(24)Būtu jāparedz noteikums, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz 1. kategorijas augu šķirņu izmantošanu, nodrošinot, ka ražošanas ķēdes, kuras nevēlas izmantot JGP, varētu to darīt un tādējādi saglabāt patērētāju uzticību. JGP augi, kas saņēmuši 1. kategorijas JGP auga statusa deklarāciju, būtu jāiekļauj publiski pieejamā datubāzē, norādot arī informāciju par paņēmienu vai paņēmieniem, kas izmantoti, lai iegūtu attiecīgo iezīmi(-es). Lai nodrošinātu izsekojamību, pārredzamību un izvēli uzņēmējiem, pētniecības un augu selekcijas laikā, pārdodot sēklas lauksaimniekiem vai jebkādā citā veidā darot augu reproduktīvo materiālu pieejamu trešām personām, 1. kategorijas JGP augu reproduktīvais materiāls būtu jāmarķē kā 1. kategorijas JGP augu reproduktīvais materiāls.

(29)Direktīvā 2001/18/EK ir prasīts plāns, lai uzraudzītu ĢMO ietekmi uz vidi pēc to apzinātas izplatīšanas vai laišanas tirgū, taču ir paredzēts elastīgums plāna izstrādē, ņemot vērā vidiskā riska novērtējumu, ĢMO īpašības, paredzamo lietojumu un uztvērējvidi. 2. kategorijas JGP augu ģenētiskās modifikācijas var būt dažādas — no izmaiņām, kurām jāveic tikai ierobežots riska novērtējums, līdz sarežģītām izmaiņām, kurām jāveic rūpīgāka iespējamo risku analīze. Tāpēc prasības attiecībā uz 2. kategorijas JGP augu vidiskās ietekmes uzraudzību pēc laišanas tirgū ir jāpielāgo, ņemot vērā vidiskā riska novērtējumu un pieredzi lauka izmēģinājumos, attiecīgā JGP auga īpašības, tā paredzamā lietojuma raksturlielumus un mērogu, jo īpaši visu auga drošu lietojumu vēsture un uztvērējvides īpašības. Ņemot vērā piesardzības principu, ikreiz, kad piekrišana tiek sniegta pirmo reizi, ir jāprasa vidiskās ietekmes uzraudzības plāns. Iespējai atkāpties no uzraudzības prasības, atjaunojot piekrišanu, jābūt tikai tad, ja ir pierādīts, ka 2. kategorijas JGP augs nerada riskus, kas jāuzrauga, piemēram, netiešu, aizkavētu vai neparedzētu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi.

(36)Pret herbicīdiem tolerantus augus selekcionē tā, lai tie būtu toleranti tieši pret herbicīdiem, lai tos varētu audzēt kombinācijā ar šo herbicīdu lietošanu. Ja šāda audzēšana tiek veikta nepiemērotos apstākļos, var veidoties pret šiem herbicīdiem tolerantas nezāles vai nepieciešamība palielināt lietoto herbicīdu daudzumu neatkarīgi no selekcijas paņēmiena. Šā iemesla dēļ JGP augus, kuriem piemīt pret herbicīdiem tolerantas iezīmes, nevajadzētu uzskatīt par 1. kategorijas JGP augiem.

svītrots

(39)Lai sasniegtu mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un JGP augu un JGP produktu brīvu apriti visā Savienībā, apzinātai JGP augu izplatīšanai un JGP produktu laišanai tirgū vajadzētu būt balstītai uz šajā regulā noteiktajām saskaņotajām prasībām un procedūrām, kā rezultātā tiktu pieņemts visām dalībvalstīm vienoti piemērojams lēmums.

(40)Ņemot vērā patlaban notiekošo jaunu genomikas paņēmienu izstrādi, Komisijai piecus gadus pēc pirmā lēmuma atļaut JGP augu vai JGP produktu apzinātu izplatīšanu vai tirdzniecību Savienībā būtu jāveic izvērtējums. Lai turpinātu uzlabot šo regulu, minētajā izvērtējumā būtu jānovērtē virzība uz tādu JGP augu vai JGP produktu pieejamību ES tirgū, kuriem ir šādi raksturlielumi vai īpašības.

(43)Attīstīto JGP augu veidi un noteiktu iezīmju ietekme uz vides, sociālo un ekonomikas ilgtspēju nepārtraukti attīstās. Tāpēc, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem par šādu attīstību un ietekmi un pilnībā ņemot vērā piesardzības principu, Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpilnvaro pielāgot to iezīmju sarakstu, kuras būtu jāstimulē vai jākavē, lai sasniegtu zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijā un Klimatadaptācijas stratēģijā noteiktos mērķus.

Šajā regulā saskaņā ar piesardzības principu ir paredzēti īpaši noteikumi par tādu augu apzinātu izplatīšanu vidē jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū, kuri iegūti, izmantojot noteiktus jaunos genomikas paņēmienus (“JGP augi”), un par tādas pārtikas un barības laišanu tirgū, kura šādus augus satur vai ir no tiem ražota, un par tādu produktu laišanu tirgū, kuri nav pārtika vai barība un kuri šādus augus satur vai sastāv no tiem, nodrošinot augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni.

(2)“JGP augs” ir ģenētiski modificēts augs, kas iegūts, izmantojot mērķtiecīgu mutaģenēzi, cisģenēzi vai to kombināciju, ar nosacījumu, ka tas nesatur ārpus tradicionālās selekcijas genofonda iegūtu ģenētisku materiālu, kurš uz laiku varētu būt bijis ievietots JGP auga izstrādes procesā;

(4)“mērķtiecīga mutaģenēze” ir mutaģenēzes paņēmieni, kas izraisa DNS sekvences modifikāciju(-as) mērķtiecīgi izvēlētās vietās organisma genomā;

(6)“tradicionālās selekcijas genofonds” ir kopējā ģenētiskā informācija, kas pieejama par vienu sugu un citām taksonomiskām sugām, ar kurām to var krustot, izmantojot progresīvus paņēmienus, piemēram, embriju glābšanu, inducētu poliploīdiju un krustošanu ar “bridge crossing” paņēmienu;

b)tas ir a) apakšpunktā minētā auga(-u) pēcnācējs ar nosacījumu, ka joprojām tiek ievēroti I pielikumā noteiktie līdzvērtības kritēriji; vai

(2)augs ir 2. kategorijas JGP augs, un tam ir sniegta piekrišana vai ir piešķirta atļauja saskaņā ar III nodaļu.

2.Regulas (ES) 2018/848 vajadzībām tās 5. panta f) apakšpunkta iii) punktā un 11. pantā izklāstītie noteikumi attiecas uz 1. kategorijas JGP augiem un produktiem, kas ražoti no šādiem augiem vai izmantojot tos. [7 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz ziņojumu par patērētāju un ražotāju uztveres izmaiņām, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

3.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai grozītu I pielikumā noteiktos kritērijus, ar ko nosaka JGP augu līdzvērtību tradicionālajiem augiem, ņemot vērā iespējamos saistītos riskus un sekas, kas ietekmē verifikācijas procedūras izpildi, lai minētos kritērijus pielāgotu jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem attiecībā uz modifikāciju veidiem un apmēru, kas var rasties dabiski vai tikt iegūtas ar tradicionālo selekciju.

1.Lai iegūtu 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto deklarāciju par 1. kategorijas JGP auga statusu, pirms apzinātas JGP auga izplatīšanas jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū, persona, kas plāno veikt apzinātu izplatīšanu, iesniedz pieprasījumu verificēt, vai ir izpildīti I pielikumā noteiktie kritēriji, vai augam piemīt vismaz viena no III pielikuma 1. daļā minētajām iezīmēm un vai ir izpildīti III pielikuma 2. daļā noteiktie kritēriji (“verifikācijas pieprasījums”). Minēto verifikācijas pieprasījumu iesniedz kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 4. panta 4. punktu, dalībvalstī, kuras teritorijā ir jānotiek izplatīšanai, saskaņā ar 2. un 3. punktu un deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstīgi 6. panta 11.a punkta b) apakšpunktam.

c)jaunizveidotās(-o) vai modificētās(-o) iezīmes(-ju) un īpašību aprakstu, ietverot informāciju par paņēmienu(-iem), ko izmanto, lai iegūtu iezīmi(-es), tostarp atklājot ģenētiskās modifikācijas sekvenci;

i)saskaņā ar informācijas prasībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 6. panta 11.a punkta a) apakšpunktu, augs ir JGP augs, un cita starpā tas nesatur ārpus tradicionālās selekcijas genofonda iegūtu ģenētisko materiālu, pie nosacījuma, ka šāds ģenētiskais materiāls uz laiku ir ticis ievietots auga izstrādes procesā;

ii)JGP augs atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, vismaz vienai no III pielikuma 1. daļā noteiktajām iezīmēm un III pielikuma 2. daļā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;

6.Ja verifikācijas pieprasījums netiek uzskatīts par nepieņemamu saskaņā ar 5. punktu, kompetentā iestāde verificē, vai JGP augs atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, un sagatavo verifikācijas ziņojumu 30 darbdienu laikā no verifikācijas pieprasījuma saņemšanas dienas Sagatavojot verifikācijas ziņojumu, kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā var apspriesties ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“EFSA”). Kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās dara pieejamu verifikācijas ziņojumu pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

7.Pārējās dalībvalstis un Komisija 20 dienu laikā no šā ziņojuma saņemšanas dienas var izteikt pamatotus iebildumus pret verifikācijas ziņojumu attiecībā uz I pielikumā noteikto kritēriju izpildi. Šādi pamatoti iebildumi attiecas tikai uz I un III pielikumā noteiktajiem kritērijiem un ietver zinātnisku pamatojumu.

8.Ja dalībvalsts vai Komisija nav iesniegušas pamatotus zinātniskus iebildumus 7. punktā minētajā termiņā, valsts kompetentā iestāde, kas sagatavojusi verifikācijas ziņojumu, pieņem lēmumu, kurā paziņo, vai JGP augs ir 1. kategorijas JGP augs. Valsts kompetentā iestāde 10 darba dienu laikā nosūta lēmumu pieprasījuma iesniedzējam, pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

9.Ja 7. punktā minētajā termiņā cita dalībvalsts vai Komisija iesniedz pamatotus iebildumus, kompetentā iestāde, kas sagatavojusi verifikācijas ziņojumu, bez liekas kavēšanās pamatotos iebildumus publisko.

10.Komisija pēc apspriešanās ar Iestādi 45 darbdienu laikā no pamatoto iebildumu saņemšanas dienas sagatavo lēmuma projektu, kurā paziņo, vai JGP augs ir 1. kategorijas JGP augs, ņemot vērā minētos iebildumus. Lēmumu pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru.

c)jaunizveidotās(-o) vai modificētās(-o) iezīmes(-ju) un īpašību aprakstu, ietverot informāciju par paņēmienu(-iem), ko izmanto, lai iegūtu iezīmi(-es), tostarp atklājot ģenētiskās modifikācijas sekvenci;

7.Komisija galīgo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un īpašā un publiski pieejamā tīmekļa vietnē publicē lēmuma projektu un 6. pantā minētos pamatotos iebildumus.

b)1. kategorijas JGP auga apzīmējumu un specifikāciju;

2.Datubāze ir publiski pieejama tiešsaistē.

1. kategorijas NGT augiem, produktiem, kas satur 1. kategorijas NGT augu(-us) un augu reproduktīvo materiālu vai sastāv no tiem, tostarp selekcijas un zinātniskiem mērķiem, kas satur 1. kategorijas NGT augu(-us) vai sastāv no tiem un ko dara pieejamu trešām personām par maksu vai bez maksas, ir marķējums ar norādi “Jauns genomikas paņēmiens”. Augu reproduktīvā materiāla gadījumā pēc tā norāda tā(-o) NGT auga(-u) identifikācijas numuru, no kura tas iegūts.

svītrots

4.Savienības references laboratorija testē un apstiprina noteikšanas, identifikācijas un kvantitatīvās noteikšanas metodi, ko pieteikuma iesniedzējs ierosinājis saskaņā ar 19. panta 2. punktu. Ja pieteikuma iesniedzējs pamato pielāgotu nosacījumu piemērošanu, lai izpildītu prasības attiecībā uz noteikšanas metodi, Savienības references laboratorija veic pati savu pētījumu un analīzes, lai apstiprinātu pieteikuma iesniedzēja apgalvoto neiespējamību. Šādā gadījumā Savienības references laboratorijas lēmums ir pamatots un to publisko.

1.Šajā pantā minētie atvieglojumi attiecas uz 2. kategorijas JGP augiem un 2. kategorijas JGP produktiem, ja vismaz viena no paredzētajām JGP auga iezīmēm, ko nodod ar ģenētisko modifikāciju, ir ietverta Regulas (ES/...)* 51. panta 1. punktā un nav nevienas iezīmes, kas iekļauta minētā pielikuma 2. daļā.

2.Pilnvaras pieņemt 5. panta 3. punktā, 6. panta 11.a punktā un 22. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām Eiropas Parlaments vai Padome pret šādu pagarinājumu neiebilst.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 3. punktā, 6. panta 11.a punktā un 22. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

6.Saskaņā ar 5. panta 3. punktu, 6. panta 11.a punktu un 22. panta 8. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

svītrots

svītrots

2.Ziņojumā apzina un aplūko arī visus jautājumus, kas saistīti ar biodaudzveidību un vidi, cilvēka un dzīvnieku veselību un izmaiņām agronomiskajā praksē, kā arī sociālekonomiskos un ētikas jautājumus, kas varētu būt radušies, piemērojot šo regulu.

3.Lai sniegtu 1. punktā minētos ziņojumus, Komisija vēlākais līdz [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas], apspriedusies ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK un Regulu (EK) Nr. 1829/2003, sagatavo sīki izstrādātu programmu šīs regulas ietekmes uzraudzībai, pamatojoties uz rādītājiem, tostarp paredzēto un neparedzēto ietekmi un sistemātisko ietekmi uz vidi, biodaudzveidību un ekosistēmām. Tajā norāda pasākumus, ko Komisija un dalībvalstis īsteno, lai vāktu un analizētu datus un citus pierādījumus.

To piemēro no [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. 4.a un 33.a pantu piemēro no spēkā stāšanās datuma.

JGP augu uzskata par līdzvērtīgu tradicionālajiem augiem, ja ir ievēroti šādi 1. un 1.a punktā minētie nosacījumi:

(1)Šādu savstarpēji apvienojamu ģenētisko modifikāciju skaits katrai proteīnu kodēšanas sekvencei nepārsniedz 3, ņemot vērā, ka uz intronu mutācijām un regulatīvajām sekvencēm šis ierobežojums neattiecas:

svītrots

svītrots

svītrots

svītrots

6. un 22. pantā minētās iezīmes

(1)raža, tostarp ražas stabilitāte un raža ar mazu resursu ielaidi, ar nosacījumu, ka šīs iezīmes palīdz panākt arī šā pielikuma 2., 3. vai 4. punktā minētās iezīmes;

(7)samazināta nepieciešamība pēc ārējiem ieguldījumiem, piemēram, mēslošanas līdzekļiem, ja tas nav pretrunā III pielikuma 2. daļai.