P9_TA(2024)0074ES prioritātes ANO Sieviešu statusa komisijas 68. sesijāEiropas Parlamenta 2024. gada 8. februāra rezolūcija Rezolūcijas priekšlikums par ES prioritātēm ANO Sieviešu statusa komisijas 68. sesijā (2023/2973(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā ANO Sieviešu statusa komisijas 68. sesiju un tās prioritāro tēmu "Paātrināt dzimumu līdztiesības sasniegšanu un visu sieviešu un meiteņu iespēju palielināšanu, risinot nabadzības problēmu un stiprinot iestādes un finansējumu, ņemot vērā dzimumu perspektīvu",

–ņemot vērā 1995. gada 15. septembra Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu un tās pārskatīšanas konferenču rezultātus,

–ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

–ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu,

–ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, principu "nevienu neatstāt novārtā" un jo īpaši 1. ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kurš tiecas izskaust nabadzību, 5. IAM, kurš tiecas panākt dzimumu līdztiesību un uzlabot sieviešu dzīves apstākļus, un 8. IAM, kurš tiecas panākt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi,

–ņemot vērā ES rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ārējā darbībā 2021.–2025. gadā (GAP III),

–ņemot vērā 2020. gada 5.martā pieņemto ES dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam,

–ņemot vērā 2022. gada 22. jūnija rezolūciju par virzību uz kopīgu Eiropas rīcību aprūpes jomā OV C 47, 7.2.2023., 30. lpp.,

–ņemot vērā 2022. gada 24. jūnija rezolūciju par sieviešu nabadzību Eiropā OV C 47, 7.2.2023., 2. lpp.,

–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. panta 4. punktu,

–ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par ES prioritātēm ANO Sieviešu statusa komisijas 68. sesijā (O-000056/2023 – B9-0005/2024 un O-000057/2023 – B9-0006/2024),

–ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.tā kā sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības nodrošināšana ir ES pamatprincips, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantā; tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžetā ir svarīgi instrumenti šā mērķa sasniegšanai un šo principu integrēšanai visās ES politikas jomās, pasākumos un darbībās, tostarp tās ārējās dimensijās;

B.tā kā 189 valstis no visas pasaules, tai skaitā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, 1995. gadā ceturtajā Pasaules Sieviešu konferencē Pekinā apņēmās strādāt pie tā, lai panāktu dzimumu līdztiesību un nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm; tā kā saskaņā ar 2015. gadā ANO dalībvalstu pieņemtās Ilgtspējīgas attīstības programmas 5. IAM 2030. gads ir noteikts par termiņu dzimumu līdztiesības panākšanai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai visām sievietēm un meitenēm visā viņu daudzveidībā;

C.tā kā ES ir jāatzīst sava atbildība iekļaut dzimumu perspektīvas visās tās ārpolitikas jomās, piemēram, attīstības sadarbībā, humānajā palīdzībā, tirdzniecībā, lauksaimniecībā, klimatā un migrācijā, lai ietekmētu sieviešu nabadzības izskaušanu pasaulē;

D.tā kā feminisma ārpolitikas koncepcijas mērķis ir stiprināt sieviešu un meiteņu lomu, pārvarēt krīzes un samazināt negatīvo ietekmi uz sievietēm, meitenēm un dzimumu līdztiesību, arī apkarojot sieviešu nabadzību; tā kā ES savā ārējā darbībā būtu jācenšas ievērot šādu holistisku pieeju;

E.tā kā 1995. gada Pekinas Rīcības platformā tika uzsvērts, ka dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu iespēju palielināšana, kā arī viņu cilvēktiesību īstenošana ir izšķiroši faktori nabadzības izskaušanā; tā kā pastāv spēcīga savstarpēja atkarība starp nabadzību un sociālo un politisko atstumtību; tā kā sieviešu nabadzība ir sarežģīta, daudzdimensionāla problēma, kuras saknes meklējamas gan valsts, gan starptautiskajās jomās; tā kā šī iemesla dēļ ir svarīgi apkarot visus sieviešu nabadzības pamatcēloņus un izpausmes; tā kā tie ierobežo sieviešu spēju pilnvērtīgi realizēt savu potenciālu un izmantot savas tiesības sabiedrībā, lai nodrošinātu ilgtspējīgus iztikas līdzekļus;

F.tā kā salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes un meitenes joprojām nesamērīgi skar nabadzība un sociālās atstumtības risks, jo īpaši runājot par sievietēm un meitenēm, kuras saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, īpašuma, dzimšanas, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas Pamattiesību hartas 21. pants., dzimuma, dzimtiskās identitātes un dzimuma pašizpausmes, kā arī dzimuma īpašību dēļ; tā kā tiek lēsts, ka pasaulē 383 miljoni sieviešu un meiteņu iztiek ar mazāk nekā 1,90 ASV dolāru dienā, salīdzinot ar 368 miljoniem vīriešu un zēnu Azcona, G. un Bhatt, A., Poverty is not gender neutral, UN Women, 2023. gada marts.; tā kā sieviešu nabadzības līmenis ir augstāks nekā vīriešiem (12,8 pret 12,3 %) Gender differences in poverty and household composition through the life cycle, UN Women un Pasaules Banka.;

G.tā kā sieviešu nabadzība un darba samaksas un pensiju atšķirības ir sistēmiskas un strukturālas nevienlīdzības un diskriminācijas uzkrāšanās rezultāts; tā kā kaitīgie dzimumu stereotipi un sociālās normas joprojām ietekmē darba dalīšanu mājās, izglītībā, darbavietā un sabiedrībā un piekļuvi varai, resursiem, tostarp piekļuvi finansējumam vai kredītiem, izmantojot dažādus avotus, piemēram, riska kapitālu, tostarp sieviešu ieguldījumu tīklus, zemes īpašumtiesības un mantojumu, kā arī lēmumu pieņemšanu; tā kā neapmaksāta aprūpe un mājsaimniecības darbi rada nesamērīgu slogu sievietēm un meitenēm, un šie mājsaimniecības un aprūpes pienākumi netiek pienācīgi atzīti;

H.tā kā piekļuve pakalpojumiem, tostarp bērnu aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, it sevišķi ietekmē sievietes un meitenes, jo tieši viņām bieži vien nākas nodrošināt trūkstošo aprūpi un sniegt atbalstu ģimenei, un tādējādi nemitīgi palielinās viņu nesamērīgi lielā atbildība par neapmaksātas aprūpes sniegšanu;

I.tā kā visā pasaulē vairāk nekā 70 % veselības un aprūpes nozarē strādājošo ir sievietes 2022. gada 5. jūlija rezolūcija par sieviešu nabadzību Eiropā (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0274).; tā kā šāda veida darbi sistemātiski ir novērtēti par zemu, jo sievietes mājsaimniecībās tos ir veikušas un joprojām veic bez maksas; tā kā sievietes tiek vairāk nodarbinātas saskaņā ar nepilna darba laika līgumiem viņu nesamērīgā neapmaksātās aprūpes sloga dēļ; tā kā sievietes cieš no strādājošo nabadzības, kas noved pie sociālās atstumtības; tā kā būtu steidzami jārisina jautājums par sociālo, dzimumu līdztiesības un ekonomisko ietekmi, ar ko saskaras personas, kurām ir aprūpes pienākumi;

J.tā kā tādas nozares kā veselības aprūpe un aprūpe, kurās dominē sievietes, tiek sistēmiski nepietiekami apmaksātas un novērtētas; tā kā ekonomiskās neatkarības veicināšanas nolūkā ir jāatzīst un jāīsteno atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu sieviešu vienlīdzīgu dalību darba tirgos, vienādu atalgojumu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, piekļuvi pienācīgām darba iespējām, kā arī jāatzīst saikne starp nepietiekami novērtētu un nepietiekami apmaksātu darbu nozarēs, kurās dominē sievietes;

K.tā kā nabadzība saasina ar dzimumu saistītas vardarbības ietekmi uz sievietēm un meitenēm, jo pieaugošo ekonomisko grūtību dēļ vardarbīgās attiecībās esošām sievietēm ir apgrūtinātas iespējas pamest savu partneri; tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība ir strukturāla un sociāla problēma, kas ir sastopama visās sociālekonomiskajās grupās un nav atkarīga no izcelsmes vai pārliecības; tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība arī veicina nabadzību un sociālo atstumtību, jo vardarbība smagi ietekmē veselību un var izraisīt darba zaudēšanu un bezpajumtniecību;

L.tā kā nabadzība pakļauj sievietes lielākam cilvēku tirdzniecības un seksuālās izmantošanas riskam, jo tā padara sievietes un viņu ģimenes ekonomiski atkarīgas no varmākām;

M.tā kā ir svarīgi izprast saikni starp nabadzību un piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām (SRHR); tā kā nabadzība kopā ar citiem praktiskiem, juridiskiem, finansiāliem, kultūras un sociāliem šķēršļiem var gan izraisīt, gan būt par iemeslu SRHR pakalpojumu nepieejamībai sievietēm, tostarp drošiem un likumīgiem abortiem un modernai kontracepcijai; tā kā aizkavēšana un piekļuves liegšana attiecībā uz drošu un likumīgu ar abortu saistītu aprūpi ir pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības veids; tā kā vairākas cilvēktiesību struktūras ir norādījušas, ka droša un likumīga aborta liegšana var būt spīdzināšana vai nežēlīga, necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās;

N.tā kā HIV un citu seksuāli transmisīvo infekciju (STI), reproduktīvo vēžu, tostarp dzemdes kakla vēža, profilakse, agrīna atklāšana un ārstēšana, kā arī auglības aprūpe un ārstēšana ir būtiska, lai glābtu dzīvības;

O.tā kā piekļuvi sanitārajām un menstruālās higiēnas precēm kavē dzimumselektīva menstruālās higiēnas preču aplikšana ar nodokļiem, padziļinot jautājumu par menstruālās higiēnas preču nabadzību; tā kā kauns, neārstētas menstruāciju sāpes un diskriminējošas tradīcijas, kā arī ūdens un sanitārijas iekārtu trūkums menstruāciju higiēnas pārvaldībai noved pie skolas pamešanas un meiteņu un sieviešu apmeklētības samazināšanās skolā un darbā;

P.tā kā sieviešu ekonomiskā neatkarība un iespējas, nodrošinot vienādu atalgojumu par vienādu un vienādi vērtīgu darbu, kā arī spēja vienlīdzīgi piedalīties darba tirgū un ekonomisko lēmumu pieņemšanā, ir ne tikai izšķiroši faktori, lai panāktu dzimumu līdztiesību, garantētu sieviešu tiesību īstenošanu un izskaustu nabadzību, bet arī labvēlīgi ietekmē ekonomiku un sabiedrību kopumā; tā kā vienāda samaksa par vienādu un vienādi vērtīgu darbu, kā arī spēja vienlīdzīgi piedalīties darba tirgū un ekonomisko lēmumu pieņemšanā ir līdztiesīgu tautsaimniecību un līdztiesīgas sabiedrības priekšnoteikumi; tā kā, lai veicinātu ekonomisko neatkarību, cita starpā ir jāveicina sieviešu uzņēmējdarbība un pašnodarbinātība, un tas būtu jāpapildina ar atbilstīgiem pasākumiem;

Q.tā kā dzimumu līdztiesība darba tirgū ir svarīgs instruments sieviešu nabadzības izskaušanai, kas nāk par labu ne tikai sievietēm, bet arī ekonomikai kopumā, pozitīvi ietekmējot IKP, nodarbinātības līmeni un ražīgumu; tā kā, uzlabojot dzimumu līdztiesību, līdz 2050. gadam ES IKP uz vienu iedzīvotāju palielinātos par 6,1–9,6 % un tiktu radīti papildu 10,5 miljoni darbvietu;

R.tā kā krīzes, tostarp klimata pārmaiņas un visas ar tām saistītās sekas, tostarp biodaudzveidības zudums, dabas katastrofas, pandēmijas un bruņoti konflikti, nesamērīgi ietekmē sievietes; tā kā sievietēm un meitenēm neaizsargātās situācijās ir mazāk piekļuves vai kontroles pār resursiem, kas nepieciešami, lai risinātu un pārvarētu krīzes; tā kā krīzes nav dzimumneitrālas un saasina sociālo un dzimumu nevienlīdzību; tā kā vecāku un jo īpaši māšu nabadzība bieži vien noved pie bērnu nabadzības;

S.tā kā kopš 2021. gada ir strauji palielinājusies inflācija, ko galvenokārt nosaka augstās enerģijas un pārtikas izmaksas; tā kā prognozētais algu pieaugums ir lēnāks kā inflācija, tādējādi radot dzīves dārdzības krīzi; tā kā šī krīze būtiski apdraud sieviešu iztiku, veselību, labklājību un ekonomisko neatkarību, vienlaikus ierobežojot viņu iespējas iegādāties pirmās nepieciešamības preces, tostarp pārtiku, mājokļus, un saasinot enerģētisko nabadzību;

T.tā kā ir jāuzlabo pēdējos gados ES panāktais progress sieviešu iespēju palielināšanā un līdztiesīgas sabiedrības veicināšanā, izmantojot tādas iniciatīvas kā pārredzamas darbā pieņemšanas procedūras uzņēmumos vai atalgojuma pārredzamība, jo tās ir būtiskas, lai panāktu dzimumu līdztiesību, kas ir īpaši svarīgi krīzes laikā;

U.tā kā ieguldījumi sieviešu atbalsta politikā uzlabo arī viņu ģimeņu, īpaši viņu bērnu, dzīves apstākļus; tā kā vienvecāka ģimenes, no kurām lielāko daļu vada mātes, ir pakļautas lielākam nabadzības riskam un lielākai paaudžu nabadzības pārnešanas iespējamībai,

1.iesniedz Padomei šādus ieteikumus:a)atkārtoti apstiprināt ES nelokāmo apņēmību attiecībā uz Pekinas Rīcības platformu un turpmākām pārskatīšanas konferencēm, kā arī tajās izklāstītajiem pasākumiem dzimumu līdztiesības jomā;b)nodrošināt Parlamenta un tā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas pilnīgu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā par ES nostāju ANO Sieviešu statusa komisijas 68. sesijā, nodrošināt, ka Parlamentam ir atbilstoša un savlaicīga informācija un piekļuve ES nostājas dokumentam pirms sarunām, un uzlabot turpmāku iestāžu sadarbību un neoficiālu apspriešanos, tostarp pirms sarunām un to laikā, lai pienācīgi iekļautu Parlamenta prioritātes;c)uzsvērt, cik svarīgi ir panākt pozitīvu iznākumu ANO Sieviešu statusa komisijas 68. sesijā, kas notiks 2024. gada 11.–22. martā, cita starpā pieņemot uz nākotni vērstu un vērienīgu saistību kopumu, kas izklāstīts politiskajā deklarācijā;d)apliecināt stingru atbalstu darbam, ko veic ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestāde (UN Women), kas ir galvenā dalībniece ANO sistēmā, ar ko tiek veicinātas sieviešu un meiteņu tiesības visā viņu daudzveidībā, un apvienotas visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai panāktu izmaiņas politikā un koordinētu rīcību; aicināt visas ANO dalībvalstis kopā ar ES nodrošināt pienācīgu finansējumu UN Women;e)nodrošināt, ka ES rāda piemēru un apliecina spēcīgu vadošo lomu, vienlaikus ieņemot vienotu nostāju attiecībā uz to, cik svarīgi ir nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm un meitenēm visā viņu daudzveidībā un panākt dzimumu līdztiesību visā pasaulē;f)nodrošināt vienlīdzīgas iespējas izglītībā, darba tirgū, kā arī politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanā, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi ekonomiskajiem un finanšu pakalpojumiem;g)aizstāvēt sieviešu un meiteņu vadošo lomu un viņu pilnīgu, vienlīdzīgu un jēgpilnu līdzdalību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, jo sieviešu iesaistīšana sabiedriskajā un politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā ir būtiska labai pārvaldībai un politikas veidošanai;h)visās ES un dalībvalstu politikas jomās piemērot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, kā arī dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā, jo tie ir pasaulē atzīti instrumenti sieviešu tiesību īstenošanai un dzimumu līdztiesības sasniegšanai;i)izveidot un pielāgot ES iekšpolitiku, ārpolitiku un programmas, lai uzlabotu sieviešu un meiteņu iespējas visā viņu daudzveidībā un ievērotu, aizsargātu un īstenotu viņu tiesības un nodrošinātu dzimumu līdztiesību;j)pievērsties sieviešu nabadzības daudzajiem sistēmiskajiem pamatcēloņiem pasaulē, piemēram, sieviešu pārāk lielai pārstāvībai zemu apmaksātā, nestabilā un nepilnas slodzes darbā, sieviešu karjeras pārtraukumiem, lai rūpētos par bērniem un citiem ģimenes locekļiem, nepietiekamai piekļuvei darba tirgum un nodarbinātībai, vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirībām, kā arī sieviešu nepietiekamai pārstāvībai politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanā;k)norādīt, cik svarīgi ir veicināt sieviešu un meiteņu iespējas, izmantojot izglītību, apmācību un mūžizglītību, kas ir būtiski, lai cīnītos pret kaitīgiem stereotipiem un pret pastāvošo nevienlīdzību, kas noved pie nabadzības, un vienlaikus risināt jautājumus par sieviešu nodarbinātības līmeni un nepietiekamu pārstāvību dažās nozarēs, piemēram, zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM) un mākslīgajā intelektā (MI);l)atbalstīt un veicināt sieviešu uzņēmējdarbību visos līmeņos, palielinot viņu līdzdalību darba tirgū, uzlabojot viņu finansiālo neatkarību un atzīstot un popularizējot sievietes kā paraugus, mentorus un darbvietu radītājus;m)nodrošināt, ka konkrētas darbības un atbilstīgas budžeta saistības tiek iekļautas turpmākajās ES stratēģijās, programmās un politikas iniciatīvās, lai risinātu dažādus sieviešu nabadzības aspektus un cēloņus, kā norādīts ES dzimumu līdztiesības stratēģijā;n)uzsvērt un vairot izpratni par dzimumbalstītas vardarbības postošajām sekām sabiedrībā un bruņotos konfliktos attiecībā uz sieviešu sociālo atstumtību un nabadzību un uzsvērt, ka ir nepieciešams stingrs valsts un starptautiskais tiesiskais regulējums un šādas vardarbības veicēju saukšana pie atbildības, kā arī tiek ievērotas cietušo tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un reparāciju;o)risināt un apkarot kaitīgas tradicionālās prakses, piemēram, bērnu un piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;p)nodrošināt pasākumus, lai novērstu to, ka meitenes menstruāciju laikā neapmeklē skolu, pastiprinot ūdens sanitāriju, higiēnas pakalpojumu un ar menstruālo higiēnu saistītos pasākumus skolās un apkarojot stigmatizāciju, tostarp nodrošinot izglītību un apmācību visiem; nodrošināt lielāku sinerģiju starp programmām, kas vērstas uz veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām un ūdens, sanitārijas un higiēnas pakalpojumiem skolās, kā arī uz personisko atbalstu meitenēm;q)piemērot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, īstenojot uz tiesībām balstītu pieeju, lai garantētu sociālo pamataizsardzību;r)nodrošināt, ka dalībvalstis ievieš spēcīgas sociālā nodrošinājuma sistēmas, tostarp minimālā ienākuma izpēti, lai radītu drošības tīklu visām sievietēm, jo īpaši visvairāk nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautām sievietēm, ievērojot ES pilsoņu paustās prasības Konferencē par Eiropas nākotni;s)nodrošināt, ka dalībvalstis par prioritāti izvirza ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā un zaļās darbvietās, lai nodrošinātu sieviešu labklājību un iespējas;t)uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, tostarp veselības aprūpes pakalpojumus, kvalitatīvu un pieejamu sabiedrisko izglītību un sabiedrisko transportu, un atzīt pieejama un uzticama sabiedriskā transporta būtisko nozīmi sieviešu līdzdalības nodrošināšanā darbā un sabiedrībā;u)veicināt videi draudzīgas darbvietas un ieguldīt sieviešu pilnvērtīgā līdzdalībā zaļajā pārkārtošanā, jo ir svarīgi virzīties uz ilgtspējīgu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesību jaunās un strauji augošās nozarēs;v)atzīt, ka enerģētiskā nabadzība nesamērīgi ietekmē sievietes, un ierosināt īpašus pasākumus, lai atbalstītu neaizsargātās personas, vienlaikus nodrošinot, ka pārejā uz zaļo enerģiju ikvienam ir pieejama elektroenerģija, apkure un dzesēšana;w)nodrošināt piekļuvi SRHR, tostarp vecumam atbilstošu visaptverošu seksualitātes un attiecību izglītību visiem, mūsdienīgu kontracepciju par pieņemamu cenu, drošu un likumīgu abortu aprūpi un citus SRHR pakalpojumus, piemēram, kvalitatīvus mātes veselības aprūpes pakalpojumus;x)aizstāvēt, atbalstīt un veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu ikviena tiesības uz visaugstāko sasniedzamo fiziskās un garīgās veselības standartu, tostarp nodrošinot vispārēju piekļuvi SRHR;y)veikt stingrus pasākumus, lai nepārprotami nosodītu pašreizējo pretreakciju un uzbrukumus dzimumu līdztiesībai un SRHR, tostarp no ekstrēmi labējām organizācijām un antidemokrātiskām kustībām, lai apdraudētu sieviešu pamattiesības, viņu autonomiju un emancipāciju visās jomās;z)stiprināt un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un NVO, kas atbalsta sieviešu tiesības un to iespēju palielināšanu;aa)paātrināt jau pieņemto starptautisko saistību, piemēram, ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM), Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, Stambulas konvencijas, SDO konvencijas Nr. 190 un ANO DPR Nr. 1325, īstenošanu; atbalstīt jaunus pasākumus, lai dotu iespējas sievietēm un meitenēm un tādējādi apkarotu viņu nabadzību un sociālo atstumtību;ab)strādāt, lai visās ANO struktūrās, kā arī ES un tās dalībvalstīs veicinātu koncepciju par cīņu pret daudzējādiem un savstarpēji saistītiem diskriminācijas veidiem;ac)atkārtoti uzsvērt, ka ES ir jāuzņemas daudzpusēja vadošā loma feministu diplomātijas veicināšanā, lai īstenotu starptautiskus nolīgumus par sieviešu un meiteņu tiesībām un pilnvērtīgu viņu iespēju nodrošināšanu; aicina ES, tās dalībvalstis, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) apņemties virzīties uz feministisku ārpolitiku, drošības un attīstības politiku, kas ietver dzimumu aspektu pārveidojošu redzējumu, un padarīt dzimumu līdztiesību par būtisku ārējās darbības un prioritāšu daļu;ad)ņemt vērā nepieciešamību stiprināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un efektīvāk izmantot dzimumu līdztiesības principu budžetā, tostarp ES ārpolitikā, lai risinātu dzimumu nevienlīdzības problēmu visā pasaulē;ae)pilnībā īstenot ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu III un nodrošināt, ka 85 % no visām jaunajām darbībām ārējo attiecību jomā līdz 2025. gadam veicina dzimumu līdztiesību un iespēju nodrošināšanu sievietēm; pielietot feminisma ārpolitikas holistisko un ilgtspējīgo pieeju visās tās ārējās darbībās un politikās;af)nodrošināt salīdzināmus un pēc vecuma un dzimuma sadalītus datus par to cilvēku situāciju, kuri saskaras ar vairākiem un savstarpēji saistītiem diskriminācijas veidiem, lai uzlabotu datu analīzi un informētu par politikas izstrādi un īstenošanu, jo pašlaik ir pieejama mazāk nekā puse no datiem, kas nepieciešami 5. IAM uzraudzībai;

2.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos.