1.atzinīgi vērtē Komisijas LGBTIK līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam, ko Eiropas Komisija pieņēma 2020. gada 12. novembrī (COM(2020)0698), un tās neseno progresa ziņojumu par stratēģijas īstenošanu; norāda uz Eiropas Komisijas apņemšanos atbalstīt dalībvalstis stratēģijas īstenošanā un pauž dziļas bažas par atšķirībām dalībvalstu atvērtībā pret stratēģiju; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus veicināt LGBTIQ+ personu līdztiesību visās stratēģijā ietvertajās jomās; pauž nožēlu par to, ka daži būtiski pasākumi, ko Komisija sākotnēji bija paredzējusi, līdz šim vēl nav īstenoti;

2.atzīst progresu, kas panākts LGBTIK līdztiesības stratēģijas 2020.–2025. gadam īstenošanā, vienlaikus uzsverot, ka LGBTIQ+ personu reāla līdztiesība ES joprojām ne tuvu nav panākta; pauž bažas par diskrimināciju un vardarbību, no kuras cieš LGBTIQ+ personas ES, un to sekām, kas traucē pilnībā baudīt brīvu un cilvēka cienīgu dzīvi;

3.izsaka nožēlu par to, ka Padomē kopš 2008. gada ir bloķēta horizontālās diskriminācijas novēršanas direktīvas pieņemšana; uzskata, ka jebkuram šā priekšlikuma atjauninājumam, ko veic Komisija, ir jābalstās uz Parlamenta nostāju, jāpievēršas intersekcionālajai diskriminācijai un skaidri jāaizliedz diskriminācija jebkuras Hartā uzskaitīto iemeslu kombinācijas dēļ; pauž nožēlu par to, ka Padome nav ņēmusi vērā šos pieprasījumus, un mudina Padomi iekļaut tos savā mandātā un veikt visas atbilstošās darbības, lai cīnītos pret diskrimināciju ES;

4.aicina ES diskriminācijas novēršanas tiesību aktos kā diskriminācijas kategorijas iekļaut diskrimināciju seksuālās orientācijas, dzimtes identitātes, dzimuma pašizpausmes un dzimuma pazīmju dēļ, pamatojoties uz seksuālās orientācijas un dzimuma kategorijas un Līgumos noteiktā sieviešu un vīriešu līdztiesības principa plašu interpretāciju; norāda, ka tas nodrošinās LGBTIQ+ personu aizsardzības juridisko noteiktību un vispusību;

5.uzsver, ka LGBTIQ+ personas nesamērīgi ietekmē bezpajumtniecība, nabadzība un sociālekonomiskā atstumtība; pauž bažas par Covid-19 pandēmijas, dzīves dārdzības un mājokļu krīzes ietekmi uz LGBTIQ+ cilvēku dzīvi; atkārtoti norāda, ka tiesības uz mājokli ir vienas no pamattiesībām;

6.pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz ES tiesību aktiem, kas aizliedz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ nodarbinātības un profesijas jomā, LGBTIQ+ personas joprojām saskaras ar šķēršļiem piekļuvē nodarbinātībai, jo īpaši pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai; pauž viedokli, ka LGBTIQ+ tiesības ir darba ņēmēju tiesības;

7.uzsver, ka diskriminācija faktiskas vai uztvertas seksuālās orientācijas, dzimtes identitātes, dzimuma pašizpausmes un dzimuma dēļ joprojām būtiski ietekmē LGBTIQ+ personu fizisko, garīgo un seksuālo veselību un labbūtību; pauž nožēlu par to, ka LGBTIQ+ personas joprojām saskaras ar diskrimināciju piekļuvē veselības aprūpei; uzsver, ka veselības aprūpe būtu jānodrošina kā vispārējs, savlaicīgs un pieejams sabiedriskais pakalpojums;

8.uzsver, ka visās dalībvalstīs ir vajadzīga iekļaujoša un droša izglītība LGBTIQ+ personām, jo īpaši LGBTIQ+ jauniešiem;

9.pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs LGBTIQ+ personas joprojām saskaras ar diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajam nodrošinājumam, piekļuvei preču piegādei un citām nozarēm vai pakalpojumiem;

10.pauž nožēlu par to, ka gados vecākus LGBTIQ+ cilvēkus īpaši ietekmē LGBTIQ+ tiesību trūkums, kas vēl vairāk saasina sociālās izolācijas sajūtu un šķēršļus piekļuvei pamatpakalpojumiem; uzsver, ka vecāka gadagājuma LGBTIQ+ iedzīvotāji bieži tiek atstāti novārtā publiskās politikas un projektu — tostarp arī LGBTIQ+ personām pielāgotu — izstrādē; uzsver, ka gados vecākus LGBTIQ+ iedzīvotājus nesamērīgi skar nabadzība un nepietiekama piekļuve pienācīgam mājoklim un pienācīgiem aprūpes tīkliem; uzsver, ka Eiropas LGBTIQ brīvības zona nedrīkst nevienu atstāt novārtā;

11.uzsver, ka LGBTIQ+ personu aprūpes pakalpojumiem vienmēr ir jānodrošina aprūpējamo cieņa, neatkarība, autonomija, labbūtība un līdzdalība sociālajā dzīvē, tostarp iespēja nodrošināt aprūpi mājās un kopienā balstītus pakalpojumus;

12.norāda, ka LGBTIQ+ personas lauku, perifēros un tālākajos reģionos saskaras ar īpašām problēmām un šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi pamatpakalpojumiem;

13.pauž dziļas bažas par LGBTIQ+ personām, kurām ir jāizmanto savas tiesības pieprasīt patvērumu Eiropas Savienībā; pauž bažas, ka transseksuālas un interseksuālas personas saskaras ar vēl lielāku daudzumu šķēršļu patvēruma pieprasīšanas procesā; uzsver, ka ir svarīgi, lai, izstrādājot Savienības patvēruma un migrācijas politiku, tiktu ņemta vērā LGBTIQ+ personu situācija;

14.pauž dziļas bažas par naida runas, naida noziegumu un vardarbības pret LGBTIQ+ personām pieaugumu, tostarp tiešsaistes platformās, kur tas varētu izraisīt LGBTIQ+ satura skatītāju tiesību uz privātumu pārkāpumu; atgādina, ka ir vajadzīga preventīva un aizsargājoša sabiedriskā politika attiecībā uz aizspriedumu motivētiem naidīgiem izteikumiem, naida noziegumiem un vardarbību pret LGBTIQ+ personām; atzīst, ka par naida runas gadījumiem un noziegumiem pret LGBTIQ+ personām netiek pietiekami ziņots, jo trūkst uzticēšanās publiskajām iestādēm un paļāvības uz to, ka tās šādiem noziegumiem pievērsīsies;

15.nosoda to, ka galēji labējo politisko spēku aktivizēšanās ir veicinājusi LGBTIQ+ personu un LGBTIQ+ pilsoniskās sabiedrības organizāciju un aktīvistu stigmatizācijas, aizskaršanas un vajāšanas gadījumu un pret tiem vērstu noziegumu skaita pieaugumu; nosoda pieaugošo LGBTIQ+ kopienas vainošanu un LGBTIQ+ tiesību veicināšanas kaitējošo dēvēšanu par “ideoloģiju”;

16.uzsver, ka ES ir jārisina LGBTIQ+ personu situācija oficiālās sarunās ar kandidātvalstīm un jāatbalsta visas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, lai palīdzētu tām novērst likumdošanas nepilnības un nodrošināt LGBTIQ+ personu pamattiesības;

17.uzsver, ka ES ir jāizmanto vienota pieeja attiecībā uz viendzimuma laulību un partnerattiecību, kā arī varavīksnes vecāku, tostarp transseksuālu vecāku, tiesisko atzīšanu un dzimuma tiesisko atzīšanu, lai nodrošinātu bērnu labākās intereses saskaņā ar EST un ECT judikatūru;

18.uzsver problēmas, ar kurām Eiropas Savienībā saskaras transpersonas, nebināras personas un interseksuāļi, jo īpaši attiecībā uz viņu sociālekonomisko un sociāldemogrāfisko statusu; uzsver, ka likumīgu dzimtes atzīšanas procedūru trūkums vai šķēršļi to pieejamībai dalībvalstīs pārkāpj transpersonu, nebināro personu un interseksuāļu tiesības un rada šķēršļus viņu centieniem visā Savienībā;

19.uzstāj, ka varavīksnes ģimenēm ir tiesības brīvi pārvietoties ES un ka varavīksnes ģimeņu bērni nedrīkst tikt diskriminēti, iegūstot ES pilsonību;

20.pauž bažas par to, ka sejas atpazīšanas un profilēšanas tehnoloģijas varētu radīt lielāku risku LGBTIQ+ personām, jo īpaši transpersonām un nebinārajām personām un interseksuāļiem;

21.pauž nožēlu par to, ka trūkst vienota pārskata par dažādās stratēģijas atbalsta programmās piešķirto ES finansējumu LGBTIQ+ līdztiesībai;

22.uzsver, ka Komisijai ir steidzami jānodrošina piekļuve finansējumam pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), kas darbojas LGBTIQ+ personu cilvēktiesību jomā Savienībā un trešās valstīs; norāda, ka pienācīgs un elastīgs finansējums PSO, kas iestājas par LGBTIQ+ tiesībām, ir būtisks veicinošs nosacījums LGBTIQ+ tiesību aizsardzībai un sekmēšanai Eiropas Savienībā un trešās valstīs;

23.atzinīgi vērtē ES iniciatīvas, kuru mērķis ir aizsargāt LGBTIQ+ cilvēktiesību aizstāvjus un atvieglot viņu darbu pamattiesību aizsardzības jomā; uzsver nepieciešamību Eiropas Savienībai visur pasaulē turpināt apkarot LGBTIQ+ cilvēktiesību aizstāvju stigmatizāciju, iebiedēšanu un aizskaršanu; atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu LGBTIQ+ aktīvistiem Ukrainā, jo īpaši kopš Krievijas iebrukuma un agresijas kara pret Ukrainu sākuma izmantojot “tiešās piešķiršanas” metodi;

24.atgādina, ka Eiropas humānās palīdzības jomā ir jāņem vērā dzimuma, vecuma, aizsardzības un LGBTIQ+ aspekti, kā transversālu principu ievērojot intersekcionalitāti, kā arī atbilstība humanitārajiem principiem;

25.uzsver, ka ES nedrīkst nevienu atstāt novārtā pamattiesību aizsardzības jomā;

26.aicina ES un dalībvalstis nodrošināt LGBTIQ+ tiesību patiesu integrāciju visās ES politikas jomās; aicina rīcībpolitikā ņemt vērā multiplās un intersekcionālās diskriminācijas iemeslus, kuru pamatā cita starpā var būt sociālekonomiskais statuss, vecums, rase, reliģija, faktiskā vai uztvertā seksuālā orientācija, dzimtes identitāte, dzimuma pašizpausme un dzimuma pazīmes vai invaliditāte; aicina rīcībpolitikā ņemt vērā lauku, perifēro un tālāko reģionu specifiskos apstākļus;

27.aicina ES un dalībvalstis iekļaut SOGIESC motivācijā, kas tiek ņemta vērā ES tiesību aktos pret diskrimināciju, saskaņā ar Parlamenta pilnvarojumu attiecībā uz priekšlikumu direktīvai par līdztiesības iestāžu standartiem Komisijas 2022. gada 7. decembra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par līdztiesības iestāžu standartiem attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi un iespēju vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem nodarbinātības un profesijas jautājumos un par Direktīvas 2006/54/EK 20. panta un Direktīvas 2010/41/ES 11. panta svītrošanu (COM(2022)0688).;

28.aicina ES un dalībvalstis iekļaut LGBTIQ+ personas politikas izstrādē, tostarp sociālekonomiskās politikas, kā arī mājokļu un izglītības politikas plānošanā un īstenošanā; aicina dalībvalstis risināt dzīves dārdzības un mājokļu krīzi, tostarp nosakot īpašus pasākumus LGBTIQ+ personām;

29.aicina dalībvalstis pienācīgi īstenot Direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību un profesiju;

30.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un publisku aktu akceptēšanu vecāku stāvokļa lietās un par Eiropas vecāku stāvokļa apliecības izveidi, lai aizsargātu visu bērnu tiesības, nodrošinot, ka viņu saikne ar vecākiem, tostarp jo īpaši viendzimuma vecākiem, kas noteikta vienā dalībvalstī, tiek atzīta visās ES dalībvalstīs; aicina Komisiju izpētīt, kā iespējams izmantot citu Līgumos paredzēto juridisko pamatu, jo īpaši LESD 19. un 21. panta, potenciālu, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis pilnībā un bez nosacījumiem atzīst LGBTIQ+ personu laulības, partnerattiecības, vecāku statusu un ģimenes dzīvi bez diskriminācijas un brīvas pārvietošanās šķēršļiem;

31.atzinīgi vērtē Komisijas 2021. gada 15. jūlija lēmumu sākt tiesvedību pret dalībvalstīm par LGBTIQ+ personu pamattiesību pārkāpumiem; aicina Komisiju turpināt cieši uzraudzīt ES tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs un attiecīgi saskaņā ar LES 2. pantu, Pamattiesību hartu vai sekundārajiem tiesību aktiem uzsākt pārkāpumu procedūras gadījumos, kad ir pārkāptas LGBTIQ+ personu pamattiesības; aicina Komisiju sistemātiski vērsties Tiesā ar paātrināti izskatāmām procedūrām un pieteikumiem par pagaidu noregulējumu;

32.aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis izpilda Tiesas un ECT spriedumus, neizpildes gadījumos veicot LESD 260. panta 2. punktā un Tiesiskuma nosacījumu regulā paredzētās darbības, jo īpaši attiecībā uz LGBTIQ+ personām un varavīksnes ģimenēm, kuras šķērso robežas ES;

33.aicina visas dalībvalstis ievērot LGBTIQ līdztiesības apakšgrupas 2022. gadā sagatavotās ES pamatnostādnes par stratēģijām un rīcības plāniem LGBTIQ līdztiesības veicināšanai Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).,

34.aicina dalībvalstis paplašināt visu veselības aprūpes pakalpojumu pārklājumu, ļaujot LGBTIQ+ personām saņemt specifisku aprūpi, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi un tehnoloģiju atbalstu; mudina Komisiju un dalībvalstis pieņemt pasākumus, lai apkarotu LGBTIQ+ personu diskrimināciju veselības aprūpes nozarē;

35.aicina dalībvalstis piešķirt lielāku finansējumu ar dzimumu saistītas vardarbības cietušajiem paredzētiem pakalpojumiem un sniegt atbalstu cietušajiem LGBTIQ+, it īpaši LGBTIQ+ sievietēm, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības un pieredzi;

36.atgādina, ka ir jānodrošina, ka sejas atpazīšanas un profilēšanas tehnoloģiju izmantošanu nosaka pārredzamības, izskaidrojamības, taisnīguma un pārskatatbildības principi, lai nepieļautu aizspriedumus pret LGBTIQ+ personām un tām neradītu riskus;

37.aicina ES piešķirt patvērumu LGBTIQ+ personām, tostarp personām no trešām valstīm, kas atzītas par “drošajām valstīm”;

38.aicina Komisiju nodrošināt atbalstu LGBTIQ+ līdztiesībai Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros, kā paziņots LGBTIK līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam, un iekļaut minēto atbalstu 2023.–2025. gada darba programmā;

39.aicina Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru (EUAA) ātri pabeigt praktisko norādījumu izstrādi attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem ar SOGIESC, un aicina dalībvalstis pēc tam ievērot šos norādījumus;

40.aicina Komisiju uzraudzīt ietekmi un finansēt PSO un akadēmisko aprindu projektus, kas pēta pret dzimtes konceptu vērsto kustību, lai efektīvi cīnītos pret to;

41.aicina Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot rīcībpolitikas un programmas LGBTIQ+ atbalstam Eiropā un visā pasaulē, izmantot pilsoniskās sabiedrības organizāciju un akadēmisko pētnieku empīriskās un sistemātiskās zināšanas;

42.aicina Savienību un dalībvalstis atzīt faktisko vai uztverto seksuālo orientāciju, dzimtes dentitāti, dzimuma pašizpausmi un dzimuma pazīmes par aizspriedumu motivāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties ar naida runu, naida noziegumiem un vardarbību, ko motivē pret SOGIESC vērsti aizspriedumi, tostarp tiešsaistē; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu paplašināt LESD 83. panta 1. punktā minēto ES noziegumu sarakstu, iekļaujot tajā naida runu un naida noziegumus, kas ļautu paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanai visās ES dalībvalstīs; uzsver nepieciešamību nodrošināt stingru ES krimināltiesisko reakciju uz naida runu un naida noziegumiem; pauž dziļu nožēlu par to, ka kopš Komisijas paziņojuma publicēšanas ir pagājuši gandrīz divi gadi, bet Padome nav panākusi progresu šajā jautājumā, lai gan tā ir spējusi ātri paplašināt ES noziegumu jomu sarakstu citiem mērķiem; pauž nožēlu par šādu bezdarbību, ņemot vērā naida runas un naida noziegumu pieaugumu; atkārtoti aicina Padomi rūpīgi strādāt, lai panāktu vienprātību, un Komisija varētu sākt procedūras otro posmu;

43.mudina Komisiju īstenot darba programmu, kuras nolūks būtu palielināt informētību un veicināt ziņošanu par naida noziegumiem, kurus motivējuši pret SOGIESC vērsti aizspriedumi; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka policijas un tiesu iestāžu darbinieki saņem apmācību par LGBTIQ+ jautājumiem, kas palīdzētu viņiem labāk atbalstīt LGBTIQ+ personas un pienācīgi izmeklēt naida noziegumu gadījumus un saukt pie atbildības to pastrādātājus;

44.aicina Komisiju izpētīt ES tiesisko regulējumu un iespējamos veidus, kā nepieļaut un aizliegt konversijas praksi ES līmenī, un mudināt dalībvalstis aizliegt ar SOGIESC motivētu “konversijas praksi”;

45.iesākumam atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir oficiāli reģistrējusi EPI “Konversijas prakšu aizliegums Eiropas Savienībā”, jo tādējādi vismaz tiek atzīts, ka ir juridiskais pamats šajā jautājumā rīkoties Eiropas līmenī; pauž atbalstu šai EPI; aicina Komisiju uz to reaģēt un ierosināt tiesību aktus, pamatojoties uz Līgumiem un EPI regulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/788 (2019. gada 17. aprīlis) par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (OV L 130, 17.5.2019., 55. lpp.).;

46.aicina aizliegt dzimumorgānu kropļošanu, jo īpaši interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanu un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

47.aicina dalībvalstis turpināt apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz interseksuālu bērnu pamattiesību aizsardzību;

48.aicina aizliegt piespiedu abortus un piespiedu sterilizāciju; uzsver, cik nozīmīgas ir LGBTIQ+ personu tiesības uz pašnoteikšanos, autonomija un fiziskā un garīgā veselība; uzsver, ka Parlamenta nostāja attiecībā uz priekšlikumu direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu ietver sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas un piespiedu sterilizācijas iekļaušanu ES noziegumu sarakstā;

49.aicina dalībvalstis atzīt viendzimuma pāru laulības un vecāku statusu, lai šiem cilvēkiem būtu iespējams īstenot savas no ES tiesību aktiem izrietošās tiesības, kā to prasa ES Tiesa;

50.aicina dalībvalstis ar Komisijas atbalstu ieviest pieejamus tiesību aktus un procedūras dzimtes juridiskai atzīšanai;

51.aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt drošu un iekļaujošu vidi izglītībā, kultūrā, sportā un citās nozarēs;

52.aicina dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus nolūkā garantēt LGBTIQ+ personu ar invaliditāti vienlīdzīgas tiesības, nodrošinot skaidru aizsardzību pret diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimtes identitātes dēļ, kas ir nepieciešama visās dzīves jomās, tostarp nodarbinātībā, mājokļu pieejamībā, izglītībā, publiskas izmitināšanas iestāžu un kredītu pieejamībā;

53.aicina dalībvalstis īstenot Padomes ieteikumus “Ceļi uz panākumiem skolā” un jo īpaši iekļaut pasākumus pret LGBTIQ+ personu, jo īpaši LGBTIQ+ jauniešu, diskrimināciju, lai nodrošinātu drošu un iekļaujošu izglītību;

54.mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt pasākumus, kuru nolūks ir nepieļaut LGBTIQ+ bērnu un jauniešu iebiedēšanu un aizskaršanu skolās un palielināt informētību par šādiem gadījumiem; uzsver, ka šādas situācijas veicina sociālo atstumtību;

55.aicina Komisiju paplašināt “Erasmus+” finansējumu tematam “LGBT+ līdztiesības veicināšana”, aktīvi sadarbojoties ar valstu iestādēm;

56.aicina ES rādīt piemēru un uzņemties vadošo lomu LGBTIQ+ tiesību veicināšanā visā pasaulē atbilstīgi savām cilvēktiesību pamatnostādnēm par nediskriminēšanu ārējā darbībā;

57.aicina Komisiju Eiropas Ārējās darbības dienestā iekļaut īpašo pārstāvi LGBTIQ+ līdztiesības jautājumos, lai nodrošinātu LGBTIK līdztiesības stratēģijas 2020.–2025. gadam horizontālu īstenošanu ārvalstīs;

58.pauž bažas par LGBTIQ tiesību stāvokli visā pasaulē; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) izmantot attīstības politiku kā instrumentu reformu īstenošanai jaunattīstības valstīs, novērst šķēršļus šo tiesību atzīšanai un aizsardzībai un nodrošināt LGBTIQ+ personu tiesības;

59.aicina Komisiju nodrošināt, ka LGBTIQ+ personas tiek atbalstītas budžeta plānošanas un finansēšanas instrumentos, kā arī plašākās attīstības palīdzības programmās;

60.aicina Komisiju atbalstīt kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis ES tiesību aktu īstenošanā, tostarp LGBTIQ+ tiesību jomā, un uzraudzīt panākto progresu;

61.aicina Komisiju vēl vairāk uzlabot papildu dotāciju piešķiršanas iespējas un nodrošināt elastīgu finansējumu, lai mazie, vietējie cilvēktiesību aizstāvji un citi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, kas strādā pie LGBTIQ+ tiesību veicināšanas, varētu piekļūt šādam finansējumam Savienībā un trešās valstīs saskaņā ar ES tiesību aktiem;

62.aicina Komisiju vēl vairāk uzlabot savu paziņojumu par finansēšanas iespējām LGBTIQ+ līdztiesības veicināšanai, jo īpaši dalībvalstīs, kurās līdztiesībai ir radušies šķēršļi;

63.aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis pārvalda ES līdzekļus saskaņā ar Pamattiesību hartu, kā nosacījumu iekļaujot tiesības uz nediskrimināciju, kā to prasa Kopīgo noteikumu regulā Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.). (KNR) paredzētais horizontālais veicinošais nosacījums; uzsver, ka Komisija nevar atlīdzināt izdevumus, kamēr nav izpildīti piemērojamie veicinošie nosacījumi;

64.aicina ES turpināt apkarot LGBTIQ+ cilvēktiesību aizstāvju stigmatizāciju un aizskaršanu trešās valstīs un pievērsties cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai tajās; mudina ES paplašināt šādu mehānismu, attiecinot to arī uz cilvēktiesību aizstāvjiem ES, kas ļautu aizsargāt LGBTIQ+ cilvēktiesību aizstāvjus dalībvalstīs;

65.aicina ES paplašināt šādu aizsardzības mehānismu, apverot cilvēktiesību aizstāvjus ES dalībvalstīs;

66.aicina Komisiju pastiprināt datu vākšanu par diskrimināciju, kas balstīta uz SOGIESC, un šos datus izmantot, lai cīnītos pret diskrimināciju un veidotu iekļaujošu valsts politiku, kas pielāgota LGBTIQ+ personām, kā arī atbalstīt dalībvalstis šo datu izmantošanā;

67.aicina visas dalībvalstis novērtēt progresu LGBTIK stratēģijas īstenošanā un informēt Komisiju un Parlamentu par rezultātiem;

68.aicina visas dalībvalstis līdz 2025. gadam pieņemt valsts LGBTIQ+ rīcības plānus un stratēģijas;

69.aicina Komisiju izstrādāt jaunu LGBTIQ+ līdztiesības stratēģiju 2025.–2030. gadam, pamatojoties uz stingrām saistībām un atspoguļojot Parlamenta, PSO un Eiropas un pasaules LGBTIQ+ personu aicinājumus un gaidas; lūdz Komisiju pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām paziņot darba pie nākamās LGBTIQ+ līdztiesības stratēģijas grafiku;

70.aicina Komisiju nodrošināt, ka nākamās LGBTIQ+ līdztiesības stratēģijas pamatā ir stabilāks instruments, ko papildina uz mērķiem orientēts īstenošanas plāns, spēcīga integrācijas struktūra, kas nodrošina, ka LGBTIQ+ tiesības, tostarp visi seksuālās orientācijas, dzimtes identitātes, dzimuma pašizpausmes un dzimuma pazīmju diskriminācijas veidi, tiek integrēti visās ES politikas jomās, kā arī optimāla resursu sadale; aicina iekļaut tajā laika grafiku un atskaites punktus, nodrošinot uzraudzības, novērtēšanas, pārskatatbildības un mācīšanās procesus, tostarp konsultācijas ar LGBTIQ+ organizācijām; turklāt aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst neaizsargātās situācijās esošām grupām, piemēram, LGBTIQ+ bērniem un jauniešiem;

71.aicina Komisiju nākamajā pilnvaru termiņā ieviest līdztiesības un dažādības komisāra mandātu.

72.mudina ES Komisijā izveidot LGBTIQ+ tiesību koordinatora amatu;

73.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, dalībvalstu un kandidātvalstu subnacionālā līmeņa parlamentiem un pašvaldībām.