1.atzīst potenciālu papildināt Savienības programmu sasniegumus, izmantojot aktīvu un savstarpēji izdevīgu sadarbību ar trešām valstīm, kurām ir kopīgas demokrātiskās vērtības ar ES;

2.atzīst pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” par pasaulē lielāko sadarbības pētniecības un inovācijas programmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam;

3.atbalsta to trešo valstu asociēšanu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, kurām ir labas spējas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā, un atzīst, ka šāda sadarbība veicina ES ārējās darbības vispārējo ietekmi un efektivitāti; mudina Komisiju rosināt un noslēgt citus asociācijas nolīgumus ar trešām valstīm, jo tas palielina ES konkurētspēju pasaules mērogā; uzsver, ka ir jānodrošina, lai visos attiecīgajos asociācijas nolīgumos tiktu ievēroti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” klimata mērķi;

4.uzsver, ka trešo valstu asociēšana ES programmās nav tikai tehnisks akts, bet gan politisks lēmums par asociēto valstu attiecībām ar ES un jo īpaši attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” — jautājumu, kas skar zinātniskās un akadēmiskās brīvības;

5.atzīst Līgumos izklāstītos noteikumus, kas ir jāievēro atbilstoši tiesiskuma prasībām, lai saglabātu institucionālo līdzsvaru, un Parlamentam piešķirto lomu; uzskata, ka ir jāievēro lojālas sadarbības princips, garantējot, ka visas ES iestādes palīdz cita citai veikt uzdevumus, kas izriet no Līgumiem, tostarp, lai nodrošinātu, ka vairāk tiek ņemts vērā Parlamenta kā ES pilsoņu tiešā pārstāvja viedoklis;

6.apšauba Komisijas pieeju attiecībā uz tādu starptautisku nolīgumu noslēgšanu, kas paredzēti trešo valstu dalībai Savienības programmās, jo tā traucē Parlamentam īstenot savas prerogatīvas Savienības starptautisko nolīgumu noslēgšanas procedūrās;

7.mudina Komisiju un Padomi, slēdzot jebkādus asociācijas nolīgumus, pilnībā ņemt vērā Parlamenta lomu, kas saskaņā ar Līgumiem atbilst šai jaunajai struktūrai;

8. uzsver, ka tā spēju sniegt jēgpilnu piekrišanu starptautiskiem nolīgumiem, jo īpaši saistībā ar konkrētu valstu dalību Savienības programmās, kavē tas, ka šādos nolīgumos nav paredzēta struktūra, kas saskaņā ar piekrišanas procedūru garantētu parlamentāro kontroli attiecībā uz pievienošanos konkrētai Savienības programmai;

9. atzīst spēcīgās vēsturiskās un kultūras saites starp ES un Jaunzēlandi, kā arī izcilo savstarpējo divpusējo attiecību stāvokli, kuru pamatā ir kopīgas demokrātiskas vērtības un daudzas kopīgas intereses; atzinīgi vērtē lielisko sadarbību tirdzniecības, ārpolitikas, pētniecības un inovācijas jomā, kā arī daudzpusējos forumos;

10.uzsver Jaunzēlandes kā vienas no galvenajām līdzīgi domājošām ES partnerēm svarīgo lomu dinamiskajā, stratēģiski un ekonomiski svarīgajā Indijas un Klusā okeāna reģionā; aicina padziļināt sadarbību savstarpēju interešu jomās, jo īpaši ārlietās; šajā sakarībā uzsver pašreizējo ES un Jaunzēlandes sadarbību drošības jomā, jo īpaši attiecībā uz operācijām un misijām saskaņā ar ES kopējo drošības un aizsardzības politiku; atgādina, ka Jaunzēlande ir pieņēmusi nostāju, kas ir identiska ES nostājai, nosodot Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā un atbalstot Ukrainu, gan sniedzot tai palīdzību, gan ieviešot sankcijas pret Krieviju;

11.turklāt uzsver, cik svarīgs ir nesen noslēgtais brīvās tirdzniecības nolīgums starp ES un Jaunzēlandi, kura mērķis ir vēl vairāk stiprināt divpusējās attiecības un liberalizēt un atvieglot tirdzniecību un ieguldījumus, radot ievērojamus savstarpējus ieguvumus un ekonomiskās iespējas uzņēmumiem un patērētājiem un iekļaujot stingras un saistošas sociālās un vides saistības atbilstīgi Parīzes klimata nolīguma prasībām; uzsver pozitīvo lomu, kāda Jaunzēlandē mītošajai Eiropas diasporai var būt Jaunzēlandes un ES attiecību turpmākā padziļināšanā;

12.atzīst, ka ES un Jaunzēlandei ir sen sadarbojas pētniecības jomā; uzsver, ka Jaunzēlandei ir izcili rezultāti saistībā ar dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, finansējot 77 projektus, un ka Jaunzēlandes pētnieki ir spējuši piedalīties divās iepriekšējās pētniecības un inovācijas pamatprogrammās, proti, Septītajā pamatprogrammā un pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, tādējādi uzskatāmi demonstrējot iespējamos ieguvumus no Jaunzēlandes iesaistīšanās pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”;

13.atzinīgi vērtē priekšlikumu uzlabot ES partnerību ar Jaunzēlandi, iesaistot Jaunzēlandi programmā “Apvārsnis Eiropa”, kas vēl vairāk stiprinās sadarbību pētniecības un inovācijas jomā un padarīs Jaunzēlandi par vissvarīgāko reģionālo partneri zinātnes un inovācijas jomā; tomēr norāda, ka trūkst noteikumu, kas ļautu Parlamentam pienācīgi uzraudzīt Jaunzēlandes turpmāko iesaistīšanos Savienības programmās;

14.norāda, ka nolīgumā par Jaunzēlandes dalību Savienības programmās Komisija un Padome Apvienotajai komitejai, kas izveidota saskaņā ar minēto nolīgumu, piešķir pilnvaras pieņemt protokolus, ar kuriem Jaunzēlande tiek asociēta ar jebkuru Savienības programmu, neraugoties uz to, ka Parlaments iebilst pret šo prerogatīvu, kas de facto piešķir minētajai komitejai īstenošanas pilnvaras būtiskos aspektos; norāda, ka Apvienotajai komitejai deleģētajos būtiskajos lēmumos ir iekļauta asociēšana atsevišķās programmās, kā arī būtiski noteikumi saistībā ar automātiskās korekcijas mehānismu;

15.pauž nožēlu par to, ka Apvienotā komiteja ir pilnvarota grozīt jebkuru prevalējošu asociācijas protokolu, un tas var ietvert arī noteikumus par pārbaudēm, revīzijām un finanšu pārkāpumiem; atzīst, ka šādi grozījumi tiktu veikti bez Parlamenta papildu līdzdalības; atzīst, ka, sniedzot savu piekrišanu, Parlaments faktiski piešķirtu Apvienotajai komitejai neierobežotas pilnvaras; norāda, ka Padomes uzdevums ir uzraudzīt Komisijas darbības Apvienotajā komitejā, bet tā faktiski bieži vien neievēro šo pienākumu un pienācīgi neziņo Parlamentam, kā rezultātā šādos starptautiskajos nolīgumos pilnībā trūkst uzraudzības un kontroles;

16.uzsver savu nostāju attiecībā uz asociācijas nolīgumiem saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas pieņemta paziņojumā, kurš tika sniegts reizē ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas pieņemšanu, uzsverot, ka nevienai struktūrai, kas izveidota ar šādiem nolīgumiem, nevajadzētu apiet nepieciešamību saņemt Parlamenta jēgpilnu piekrišanu; uzskata, ka būtiski aspekti saistībā ar trešās valsts dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” nebūtu jādeleģē šādai struktūrai;

17.nepiekrīt šai jaunajai starptautisko nolīgumu struktūrai, kas neļauj Parlamentam īstenot savas LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunktā paredzētās pilnvaras; uzskata, ka tā ir šķērslis Parlamenta prerogatīvu īstenošanai, tajā nav ievērots nepieciešamais institucionālais līdzsvars un tāpēc tā ir jāmaina;

18.šajā sakarībā atgādina, ka LESD 218. panta 10. punktā ir paredzēts, ka Parlaments būtu nekavējoties un pilnībā jāinformē visos šajā pantā minētās starptautisko nolīgumu apspriešanas un noslēgšanas procedūras posmos un ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem, šis noteikums ir to demokrātijas principu izpausme, uz kuriem balstās ES; jo īpaši uzsver, ka EST jau iepriekš ir norādījusi, ka Parlamenta iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesā ES līmenī atspoguļo demokrātijas pamatprincipu, saskaņā ar kuru tautas pārstāvji ar Parlamenta pārstāvniecības starpniecību piedalās lēmumu pieņemšanas procesos Tiesas spriedumi, 1980. gada 29. oktobris, ASRoquette Frères/Padome, Lieta C-138/79, ECLI:EU:C:1980:249, 33. punkts un 2013. gada 18. jūlijs, Parlaments/Padome, C-658/11, ECLI:EU:C:2014:2025, 81. punkts.;

19.šajā sakarībā atgādina, ka attiecīgie nolīgumi nav precedenti, jo tie ļauj piedalīties jauna veida trešām valstīm, un pirmo reizi tas tiek darīts, noslēdzot vispārēju vienošanos, kas aptver visas Savienības programmas; uzsver, ka iepriekš šāda līdzdalība tiktu organizēta, noslēdzot atsevišķu nolīgumu par katru Savienības programmu un attiecinot to tikai uz konkrētu daudzgadu finanšu shēmu; uzsver, ka, ņemot vērā šo nolīgumu jauno raksturu, Parlamentam trūkst attiecīgu datu vai informācijas, ko varētu izmantot, lai jēgpilni novērtētu to iespējamo ietekmi uz pašreizējo Savienības programmu paaudzi vai turpmākajām Savienības programmu paaudzēm;

20.ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka Parlamentam vajadzētu spēt jēgpilni nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā atbilstīgi šo starptautisko nolīgumu struktūrai, saskaņā ar kuru lēmumu par asociāciju, tostarp par trešās valsts asociācijas apjomu, pieņem krietni vēlāk, bieži vien ilgi pēc tam, kad Parlaments jau ir piekritis sākotnējā nolīguma noslēgšanai ar šo trešo valsti;

21.atgādina, ka Parlamenta nostāju attiecībā uz konkrēto Komisijas pieeju nevajadzētu uzskatīt par iebildumu pret Jaunzēlandi vai iedibināto un spēcīgo sadarbību, kas vienmēr ir pastāvējusi starp šo valsti un ES;

22.pauž nožēlu par to, ka nolīguma projektam par Fēru Salu dalību un ierosinātajai Kanādas, Korejas Republikas un Japānas asociācijai ir tāda pati struktūra kā nolīguma projektam ar Jaunzēlandi; prasa, lai Komisija neliegtu izmantot Parlamenta tiesības dot piekrišanu jebkurai asociācijai ar Savienības programmu un asociācijas nolīgumus ar jauniem partneriem slēgt tikai tad, kad Parlaments ir spējis izmantot savas jēgpilnas piekrišanas tiesības;

23.pauž bažas par to, ka nesen saskaņotais automātiskais korekcijas mehānisms attiecībā uz Apvienotās Karalistes ieguldījumu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” gadījumā, ja Apvienotā Karaliste piedalās programmā “mazāk, nekā gaidīts”, ir radījis neatbilstības ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma noteikumiem, kuram Parlaments ir devis savu piekrišanu;

24.atgādina, ka saskaņā ar Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām Parlaments būtu nekavējoties un pilnībā jāinformē visos starptautisko nolīgumu sarunu un noslēgšanas posmos;

25.aicina Komisiju regulāri sniegt detalizētus ziņojumus par nolīgumu īstenošanu, piemēram, jaunāko informāciju par tādiem aspektiem kā sasniegtie starpposma mērķrādītāji, risināmās problēmas, trešo valstu struktūru sekmīgo priekšlikumu īpatsvars, trešo valstu ikgadējās iemaksas, budžeta izpilde un revīzijas rezultāti;

26.mudina Komisiju sākt sarunas par iestāžu nolīgumu, kurā būtu noteikti Parlamenta demokrātiskās kontroles vispārīgie principi attiecībā uz nolīgumu par trešo valstu dalību Savienības programmās īstenošanu;

27.pauž cerību, ka Komisija precizēs situāciju, sniedzot atbilstošu un apmierinošu atbildi uz Parlamenta jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, lai tas varētu sniegt savu piekrišanu; vēlas pilnībā sadarboties ar Komisiju un Padomi, lai sasniegtu šo rezultātu;

28.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.