1.uzsver, ka DFS regulas pārskatīšana ir būtisks priekšnoteikums, lai vidējā termiņā ar Ukrainas mehānisma starpniecību nodrošinātu finansiālu atbalstu Ukrainai, nodrošinātu lielāku finansējumu mērķtiecīgām politikas prioritātēm un aizsargātu Savienības programmas un budžeta elastību, ņemot vērā to, ka procentu likmes ir augstākas nekā prognozēts, kā rezultātā lielākas nekā plānots ir arī Savienības aizņēmumu izmaksas;

2.uzsver, ka projekts Padomes regulai, ar ko groza DFS, ir daļa no tiesību aktu kopuma un ka tā pieņemšana ļaus ātri sniegt atbalstu Ukrainai un nodrošinās, ka budžeta grozījumus pēc iespējas ātrāk varēs ieviest 2024. gada budžetā un atlikušajos DFS darbības perioda gados; uzsver, ka DFS pārskatīšana ir nepārprotams status quo uzlabojums, taču daži Padomes regulas projektā ietvertie aspekti patiesi ir nožēlojami, tie rada spiedienu uz ES budžetu, paredz ierobežotas rezerves un elastīgumu, līdzekļu samazināšanu tādām galvenajām programmām kā “Apvārsnis Eiropa”, “ES — veselībai”, kā ari kohēzijas politikai un kopīgajai lauksaimniecības politikai, un mazāk vērienīgus mērķus tādās svarīgās uz nākotni vērstās politikas jomās kā suverenitāte;

3.atgādina, ka Parlaments norādīja, ka pārskatīšanā galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā novērst sekas, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un nodrošināt Savienībai pietiekamas elastības iespējas, lai reaģētu uz jaunām vajadzībām un krīzēm, izmantojot strukturālu pieeju Ukrainas atbalstīšanai un NextGenerationEU aizņēmumu izmaksu pārvaldībai, kā arī piešķirot lielāku finansējumu ārpolitikai, migrācijai, stratēģiskajai autonomijai un konkurētspējai; norāda, ka visas šīs prioritātes tika minētas Komisijas 2023. gada jūnija priekšlikumā par pārskatīšanu un zināmā mērā ir ietvertas Padomes regulas projektā, kuram Parlaments tiek lūgts sniegt piekrišanu;

4.uzsver, ka Parlaments jau no paša sākuma ir ātri un konstruktīvi strādājis, lai ātri pieņemtu DFS tiesību aktu kopumu; pauž nožēlu par to, ka šo procesu kavēja politiskie sarežģījumi dalībvalstu starpā, kas radīja nevēlamu kavēšanos Padomē; aicina šajā pārskatīšanā ieviestās izmaiņas īstenot bez turpmākas kavēšanās, jo īpaši, lai nodrošinātu savlaicīgu finansiālā atbalsta izmaksu Ukrainai, ņemot vērā tās steidzamās vajadzības;

5.pauž vilšanos par to, ka Padome un Komisija nav piemērojušas Līgumu un Iestāžu nolīguma noteikumus, lai nodrošinātu pienācīgu iesaistīšanos agrākā procesa posmā; uzstāj, ka turpmāk sadarbība ir jāuzsāk jau pārskatīšanas procedūras sākumā;

6.tālāk tekstā izklāsta savus apsvērumus attiecībā uz dažādiem DFS pārskatīšanas aspektiem;

7.ļoti atzinīgi vērtē finansējuma paketi 50 miljardu EUR apmērā Ukrainai laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam, kurā apvienotas dotācijas (17 miljardi EUR) un aizdevumi ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem (33 miljardi EUR) un kas nostiprināta ES budžetā; uzsver, ka DFS regulas grozīšana, kurai Parlaments tiek aicināts sniegts piekrišanu, ir priekšnoteikums finansiālā atbalsta sniegšanai Ukrainai;

8.uzsver, ka šis vidēja termiņa strukturālais risinājums sniedz noteiktību Ukrainas iedzīvotājiem, ļaujot valdībai saglabāt pamatpakalpojumu sniegšanu un palīdzot valstij ceļā uz tās atjaunošanu, atveseļošanu un dalību ES; turklāt uzskata, ka finansējuma pakete patiesi simbolizē Savienības ilgtermiņa apņemšanos palīdzēt Ukrainai un tās iedzīvotājiem un raida svarīgu signālu par šo apņemšanos gan citiem galvenajiem līdzekļu devējiem, gan Krievijas Federācijai; apņemas uzraudzīt Ukrainas turpmākās finansējuma vajadzības, ņemot vērā starptautiskās norises;

9.uzsver, ka, iekļaujot Ukrainas mehānismu ES budžetā, tiks nodrošināta nepieciešamā izdevumu līdzsvara un atsvara sistēma un attiecīga finanšu kontrole, kā arī tas, ka budžeta lēmējinstitūcija Ukrainas rezervi, no kuras tiek segts mehānisma dotāciju komponents, mobilizēs ikgadējās budžeta procedūras laikā;

10.atzinīgi vērtē to, ka 6. izdevumu kategorijai (kaimiņattiecības un pasaule) tiks piešķirti papildu jauni līdzekļi 3,1 miljarda EUR apmērā, kā arī vēl 4,5 miljardi EUR atbrīvoto un pārdalīto līdzekļu, kurus paredzēts pārdalīt šajā izdevumu kategorijā, kopējai summai sasniedzot 7,6 miljardus EUR, kurus ir plānots izlietot, lai atbalstītu migrācijas pasākumus un bēgļus trešās valstīs un palielinātu pievienošanās finansējumu Rietumbalkānu valstīm laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam; turklāt uzsver, ka Ukrainas mehānisma izveide un lielāks atbalsts Rietumbalkānu valstīm radīs arī iespēju palielināt finansiālo atbalstu Moldovai tās ceļā uz pievienošanos Savienībai;

11.atzinīgi vērtē to, ka, svītrojot no 6. izdevumu kategorijas ar Ukrainu saistītās Eiropas Investīciju bankas garantijas un procentu likmju subsīdijas makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem Ukrainai 2022. gadā par kopējo summu 1,9 miljardi EUR, šāda pārskatīšana mazina turpmāko spiedienu uz šo izdevumu kategoriju;

12.pauž dziļu nožēlu par to, ka DFS pārskatīšanas laikā nav nostiprināts ne Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) “Eiropa pasaulē” drošības spilvens, ne arī humānā palīdzība un ka, neraugoties uz uzlabojumiem, visa izdevumu kategorija atlikušajā DFS darbības periodā joprojām būs pakļauta ievērojamam spiedienam, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un globālo krīžu kombināciju; sagaida, ka humānās palīdzības nepieciešamība joprojām būs lielāka nekā budžetā paredzētās summas, un tādēļ plāno rūpīgi uzraudzīt un vajadzības gadījumā pievērsties šīm vajadzībām ikgadējā budžeta procedūrā;

13.atgādina, ka saskaņā ar NDICI regulu atbrīvotie līdzekļi ir no jauna jāiekļauj to sākotnējā budžeta pozīcijā; uzsver, ka lēmumos par atbrīvoto līdzekļu pārdali ir jāievēro iekšējais līdzsvars un sadalījums starp budžeta pozīcijām, kā paredzēts NDICI regulā; uzsver, ka par līdzekļu precīzu sadalījumu pa budžeta pozīcijām lemj vienīgi budžeta lēmējinstitūcija ikgadējās budžeta procedūras laikā, un pauž apņēmību nodrošināt, ka ES turpina sniegt būtisku finansiālu atbalstu un attīstības palīdzību globālajiem dienvidiem;

14.uzsver, ka finansiālais atbalsts trešām valstīm būtu jāsniedz, izmantojot 6. izdevumu kategorijas programmas, kas nodrošina stingru uzraudzību un garantē Parlamenta prerogatīvu ievērošanu; uzsver, ka mehānismu izmantošana ir galējais līdzeklis finansiāla atbalsta sniegšanā; uzsver, ka Ukrainas mehānisma pārvaldības modelis, jo īpaši attiecībā uz Padomes īstenošanas lēmumu plašu izmantošanu, ir īpaši paredzēts kontekstam, kādā tas darbosies, un tāpēc tas ir izņēmuma gadījums un to nedrīkst izmantot nevienam turpmākam šāda veida instrumentam;

15.atzinīgi vērtē papildu 2 miljardu EUR piešķiršanu 4. izdevumu kategorijai (migrācija un robežu pārvaldība), kam būs izšķiroša nozīme jaunā Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanā un kas palīdzēs mazināt spiedienu uz programmām un decentralizētajām aģentūrām;

16.uzsver, ka platforma “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” ir iecerēta kā instruments sinerģijas radīšanai starp esošajām programmu struktūrām, tādējādi palīdzot nodrošināt Savienības atvērtu stratēģisko autonomiju, samazināt atkarību no trešām valstīm un palielināt investīcijas stratēģiskās nozarēs un veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos; atkārtoti norāda, ka STEP nākamajā DFS darbības periodā būtu jādarbojas kā pilnvērtīga suverenitātes fonda izmēģinājuma platformai;

17.šajā saistībā atgādina, ka STEP bija jāapvieno jauns finansējums programmām InvestEU un “Apvārsnis Eiropa”, Inovāciju fondam un Eiropas Aizsardzības fondam, mainot esošo programmu līdzekļu piešķiršanas prioritātes, jo īpaši palielinot priekšfinansējumu un līdzfinansējumu kohēzijas politikas programmās;

18.atzinīgi vērtē Savienības spēju palielināt investīcijas aizsardzības jomā, palielinot Eiropas Aizsardzības fonda finansējumu par 1,5 miljardiem EUR; tomēr pauž nožēlu par kopumā ierobežotajiem papildu resursiem STEP mērķu atbalstam un par to, ka trūkst jauna finansējuma citām programmām, tādējādi negatīvi ietekmējot zaļo un digitālo investīciju veikšanu;

19.atzinīgi vērtē to, ka ar Padomes regulas projektu tiek izveidots īpašs neierobežots instruments, kas pārsniedz maksimālos apjomus (NGEU instruments), lai segtu vismaz daļu no nesegtajām NGEU aizņēmumu izmaksām, kas nodrošinās noteiktību finanšu tirgiem; atgādina, ka pašlaik tiek lēsts, ka laika posmā no 2025. līdz 2027. gadam iztrūkums būs 15 miljardi EUR; uzsver, ka bez DFS pārskatīšanas šādu iztrūkumu var novērst, tikai samazinot programmu finansējumu un izmantojot budžeta elastības iespējas;

20.uzsver, ka NextGenerationEU (NGEU) līdzekļu atmaksas izmaksas ir atkarīgas no tirgus apstākļiem, tās ietekmē ārēji faktori un tādēļ tām ir raksturīga nepastāvība, un ka aizņēmumu izmaksu atmaksa ir Savienības nediskrecionāras juridiskas saistības; tādēļ atkārtoti norāda, ka stingri iebilst pret DFS izdevumu kategorijas maksimālā apjoma attiecināšanu uz NGEU aizņēmumu izmaksu atmaksu sarunās par 2020. gada DFS; atgādina, ka vairākkārt ir norādījis, ka visas NGEU aizņēmumu izmaksas ir jāuzskata par svarīgākām nekā DFS noteiktie maksimālie apjomi, kas būtu visaptverošs strukturāls risinājums, kā segt NGEU atmaksas izmaksas, kas ir palielinājušās pieaugošo procentu likmju dēļ un 2023. un 2024. gadā ir likušas izmantot budžeta elastīguma iespējas;

21.uzsver, ka NGEU instrumentam ir divas sadaļas, no kurām pirmā, kas tiks izmantota, ir summa, kas līdzvērtīga atbrīvoto līdzekļu apjomam, savukārt otrā ir atbalsta mehānisms, ko veido dalībvalstu papildu iemaksas; atgādina Parlamenta konsekvento nostāju, ka atceltās apropriācijas būtu jāsaglabā ES budžetā un budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras ietvaros būtu jāuzņemas saistības par tām; tāpēc atzinīgi vērtē šo svarīgo soli, kas ļāva atzīt, ka budžetā paredzētajām apropriācijām jāpaliek budžetā un jāpalīdz nodrošināt tik ļoti nepieciešamo budžeta elastību;

22.norāda, ka pirms īpašā instrumenta izmantošanas budžeta lēmējinstitūcijai ir jāizskata iespēja daļēji segt jebkādu iztrūkumu no izdevumu kategorijās, kā arī elastības un vienotās rezerves instrumentos pieejamajiem līdzekļiem; uzsver, ka šim procesam jābūt objektīvam un balstītam uz reālām vajadzībām un tajā nedrīkst vadīties pēc jebkādiem patvaļīgi noteiktiem kritērijiem; šajā saistībā atgādina, ka kopīgā deklarācija, par kuru visas trīs iestādes ir vienojušās 2020. gada DFS nolīguma ietvaros un saskaņā ar kuru izdevumi NGEU finansēšanas izmaksu segšanai “ir vērsti uz to, lai nesamazinātu programmu līdzekļus un fondus”, joprojām ir spēkā un kalpo par atsauces dokumentu budžeta lēmējinstitūcijai; tādēļ plāno nodrošināt, ka visas programmas tiek pienācīgi finansētas un ka ikgadējā budžeta procedūrā tiek saglabātas budžeta elastības iespējas un reaģēšanas spēja;

23.uzstāj, ka Komisijai visā budžeta procedūras laikā ir jāsniedz ticama, savlaicīga un precīza informācija par NGEU aizņēmumu izmaksām un par paredzamajām Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izmaksām;

24.uzsver, ka saskaņā ar Līgumiem Eiropadome neiesaistās ne budžeta procedūrā, ne likumdošanas procedūrā; uzsver, ka nekādas Eiropadomes diskusijas par NGEU instrumentu nedrīkst izjaukt budžeta procedūras pragmatisko grafiku, kuru ik gadu apstiprina saskaņā ar Iestāžu nolīgumu, un tās nekādā veidā nedrīkst ietekmēt budžeta procedūras norisi; uzsver, ka šajā ziņā būs īpaši piesardzīgs un nodrošinās, ka pilnībā tiek ievērotas Līgumos noteiktās budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas un ka Iestāžu nolīgums tiek pilnībā ievērots;

25.norāda, ka kopš DFS sākuma ir palielinājusies nepieciešamība pēc humānās palīdzības un reaģēšanas ārkārtas situācijās Savienībā un ārpus tās, kā arī pēc atbalsta saistībā ar dabas katastrofām, kas kļūst arvien biežākas un intensīvākas, jo īpaši klimata pārmaiņu dēļ; pauž pārliecību, ka šādas vajadzības, visticamāk, pieaugs; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) atlikušajā DFS darbības periodā tiks palielināta par 1,5 miljardiem EUR, tomēr pauž bažas, ka pat ar šo palielinājumu vajadzības, visticamāk, netiks apmierinātas;

26.atzinīgi vērtē to arī to, ka saskaņā ar Parlamenta konsekvento nostāju Padomes regulas projektā šis instruments ir sadalīts divās daļās — Eiropas Solidaritātes rezerve dabas katastrofu un sabiedrības veselības ārkārtas situāciju gadījumiem un Eiropas Savienības Solidaritātes fonds un rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos ātrai reaģēšanai uz ārkārtas situācijām Savienībā un ārpus tās; uzskata, ka šī pārskatītā struktūra atvieglos ieviešanu;

27.tomēr pauž bažas par to, ka līdzekļu procentuālais sadalījums starp abām rezervēm, divas trešdaļas līdzekļu piešķirot Solidaritātes rezervei un vienu trešdaļu — rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, nav pilnībā saskaņots ar vajadzībām DFS pirmajos trīs gados, šai attiecībai drīzāk esot 65:35;

28.atzinīgi vērtē to, ka iespējamās neizmantotās summas no rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, kas citādi tiktu zaudētas, nākamajā gadā atkal būs pieejamas elastības instrumentam, tādējādi izveidojot svarīgu elastības palielināšanas principu;

29.atzīst, ka, laika posmā no 2024. līdz 2027. gadam palielinot Elastības instrumenta līdzekļu apjomu par 2 miljardiem EUR un izveidojot īpašu NGEU instrumentu NGEU aizņēmumu izmaksu segšanai, Padomes regulas projekts palīdz samazināt spiedienu uz budžetu; tomēr uzskata, ka, ņemot vērā jaunā īpašā instrumenta iedarbināšanas pasākumu norisi un administratīvo izdevumu segšanai nepieciešamo līdzekļu nepietiekamību inflācijas dēļ, palielinājums lielā mērā ir iepriekš piešķirts; joprojām pauž bažas par to, ka saskaņā ar līdzekļu izmantošanas tendencēm DFS pirmajos gados palielinājums varētu arī neradīt pietiekamu budžeta apjomu, kas Savienībai ļautu reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem un jaunām vajadzībām;

30.pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz elastību un reaģēšanu krīzes situācijās DFS pārskatīšanu var uzskatīt tikai un vienīgi par neizmantotu iespēju;

31.atkārtoti apstiprina apņemšanos ievērot Iestāžu nolīgumā noteikto juridiski saistošo ceļvedi, kurā Parlaments, Padome un Komisija apņēmās nodrošināt pietiekamus jaunus pašu resursus, lai segtu vismaz NGEU aizņēmumu izmaksu atmaksu un pēc pašreizējā DFS darbības perioda — pamatsummu;

32.pauž dziļu nožēlu par to, ka Padomē nav panākts progress attiecībā uz iesniegtajiem priekšlikumiem par pašu resursiem, un atgādina, ka ir veicis visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ātru pieņemšanu; aicina Padomi apstiprināt priekšlikumus bez turpmākas kavēšanās; uzsver, ka joprojām ir būtiski svarīgi panākt progresu attiecībā uz patiesi jaunu pašu resursu nodrošināšanu papildus esošajiem priekšlikumiem;

33.uzsver, ka Savienības uzticamība ir atkarīga no tā, vai ir nodrošinātas atbilstīgas maksājumu apropriācijas, lai garantētu, ka saņēmēji laikus saņem naudu, kas tiem pienākas; atgādina, ka DFS darbības perioda pēdējos gados gaidāms straujš maksājumu vajadzību pieaugums, tostarp pielāgotās darbības jomas un no STEP regulas izrietošo kohēzijas fondu izmantošanas noteikumu dēļ;

34.tādēļ pauž nožēlu, ka Padomes regulas projektā nav ņemts vērā Parlamenta priekšlikums atcelt gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām, kas noteikts, lai izmantotu vienotās rezerves instrumentu, kas būtu novērsis jebkādu maksājumu krīzes risku;

35.norāda, ka Padomes regulas projekts nodrošina zināmu elastību attiecībā uz maksājumu maksimālo apjomu, ļaujot summu, kas līdzvērtīga 2025. gada maksājumu maksimālā apjoma ikgadējās korekcijas neizmantotajai daļai, pārnest uz 2026. gadu, lai gan tas pilnībā nenovērš pārmērīga neizpildīto maksājumu uzkrājuma rašanās risku; aicina Komisiju cieši uzraudzīt maksājumu vajadzību attīstību un savlaicīgi ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai jebkādus nepieciešamos korektīvos pasākumus;

36.uzsver, ka atšķirībā no valstu budžetiem, kur inflācija ietekmē gan ieņēmumu, gan izdevumu nominālo vērtību, DFS izdevumu maksimālais apjoms ik gadu tiek palielināts par 2 %, savukārt pašu resursu maksimālais apjoms tiek pielāgots inflācijai; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju inflācija ir samazinājusi DFS reālo vērtību par 74 miljardiem EUR, savukārt DFS izdevumu segšanai no dalībvalstīm pieprasītie ieņēmumi, kas izteikti procentos no nacionālā kopienākuma (NKI), ir samazinājušies un ar inflāciju saistītās atlaides piecām saņēmējām dalībvalstīm ir palielinājušās straujāk nekā DFS maksimālais apjoms;

37.joprojām pauž bažas, ka pat pēc pārskatīšanas kopējās saistību apropriācijas veido tikai 1,02 % no NKI un kopējās maksājumu apropriācijas — tikai 1,01 % no NKI; atgādina, ka maksājumu apropriācijas pašreizējā DFS sākotnēji bija plānots noteikt 1,10 % apmērā no NKI; vienlaikus atzīst budžeta problēmas, ar kurām saskaras daudzas dalībvalstis;

38.pauž nožēlu par pamatprogrammu līdzekļu samazinājumiem DFS pārskatīšanas laikā, jo īpaši attiecībā uz tām programmām, kas tika īpaši pastiprinātas saskaņā ar 2020. gada DFS nolīgumu, un pauž īpašas bažas par to, kādus politiskos signālus raida šie samazinājumi;

39.pauž dziļu nožēlu par programmai “Apvārsnis Eiropa” paredzētā finansējuma samazinājumu par 2,1 miljardu EUR, kas ir pretrunā pašas Padomes izvirzītajam mērķim pētniecībā un attīstībā investēt 3 % no iekšzemes kopprodukta; uzstāj, ka lielākas investīcijas Eiropas pētniecībā un inovācijā šodien ir priekšnoteikums, lai Eiropa nākotnē spētu nodrošināt savu ekonomisko konkurētspēju; norāda, ka ir jāpalielina investīcijas pētniecībā un inovācijā, lai Eiropa saglabātu vai attīstītu savu tehnoloģisko līderību nozarēs, kuras visvairāk skar zaļā un digitālā pārkārtošanās; norāda, ka samazinājumi Eiropas pētniecības un inovācijas darbībām ir pretrunā ES līderu solījumiem palielināt ES konkurētspēju un stiprināt tās atvērto stratēģisko autonomiju; tomēr norāda, ka Parlaments palīdzēja mazināt programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma samazināšanas ietekmi, saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu darot pieejamus pētniecības jomas atbrīvotos līdzekļus 100 miljonu EUR apmērā par labu šai programmai papildus tiem 500 miljoniem EUR, par kuriem jau tika panākta vienošanās 2020. gadā; atgādina, ka Parlaments jau ilgstoši pieprasa pētniecības jomas atbrīvoto līdzekļu atkalizmantošanu;

40.atgādina, cik svarīga ir veselības politika un skaidra politiskā apņemšanās 2020. gada DFS nolīgumā par prioritāti noteikt finansējumu veselības jomai; tāpēc pauž dziļu nožēlu par samazinājumu 1 miljarda EUR apmērā programmai “ES – veselībai”; uzskata, ka šāds lēmums var mazināt gatavību turpmākiem pandēmijas gadījumiem un Savienības spēju atbalstīt sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas; tomēr norāda, ka pēc Parlamenta pieprasījuma programmas izdevumu profils ir pielāgots, lai mazinātu samazinājuma ietekmi uz praktisko īstenošanu, vienmērīgāk sadalot samazinājuma radīto ietekmi pa atlikušajiem gadiem;

41.atkārtoti pauž nostāju, ka DFS pārskatīšanā nebūtu jākoriģē valstīm iepriekš piešķirtais finansējums; tāpēc atzinīgi vērtē lēmumu nemainīt valstīm iepriekš piešķirto finansējumu un neņemt to vērā NGEU aizņēmumu izmaksu segšanas mehānismā; tomēr pauž nožēlu par samazinājumiem tiešās pārvaldības darbībām saskaņā ar kohēzijas politiku (- 0,4 miljardi EUR) un kopējo lauksaimniecības politiku (- 0,7 miljardi EUR), tādējādi mazinot šo darbību potenciālu un ietekmi;

42.atzīst, ka ne Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF), ne Brexit korekcijas rezerve (BAR) nav bijuši nepieciešami paredzētajā apmērā un ka ir iespējams pārdalīt tiem paredzēto finansējumu; uzskata, ka līdzekļi no šiem īpašajiem instrumentiem budžetā būtu atkārtoti jāizmanto citiem mērķiem, piemēram, lai stiprinātu Elastības instrumentu;

43.aicina Komisiju sniegt detalizētu paskaidrojumu budžeta lēmējinstitūcijai par to, kā tā plāno pārvaldīt visas izmaiņas programmās un īpašajos instrumentos, lai pēc iespējas labāk sasniegtu to pamatmērķus, un sniegt detalizētu informāciju par pārskatīšanas ietekmi uz ES budžetu kopumā;

44.pauž gatavību bez nepamatotas kavēšanās veikt visas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un budžetā, ņemot vērā jautājuma steidzamību; šajā saistībā atgādina par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu par DFS vidusposma pārskatīšanas rezultātu integrēšanu 2024. gada budžetā;

45.uzstāj, ka Parlaments nodrošinās, lai, īstenojot šo tiesību aktu kopumu, tiktu pilnībā ievērotas tā prerogatīvas attiecībā uz ikgadējo budžeta procedūru;

46.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.