IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.I NODAĻAVISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pantsPriekšmets1.Šī regula nosaka noteikumus, kas palīdz:a)degradētu ekosistēmu atjaunošanas ceļā panākt ▌noturīgu biodaudzveidīgu un izturētspējīgu ekosistēmu atkopšanos ilgtermiņā visās dalībvalstu zemes un jūras teritorijās;b)sasniegt Savienības virsmērķus, kas nosprausti attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un zemes degradācijas neitralitāti;c) uzlabot nodrošinātību ar pārtiku;d)izpildīt Savienības starptautiskās saistības.2.Šī regula izveido satvaru, kurā dalībvalstis ievieš ▌ iedarbīgus un platībatkarīgus atjaunošanas pasākumus ar mērķi kopā līdz 2030. gadam aptvert vismaz 20 % ▌zemes teritoriju un vismaz 20 % jūras teritoriju un līdz 2050. gadam – visas ekosistēmas, kurām vajadzīga atjaunošana, to īstenojot kā Savienības mērķi visās teritorijās un ekosistēmās, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

2. pantsĢeogrāfiskais tvērumsŠo regulu piemēro 4. līdz 12. pantā minētajām ekosistēmām:a)dalībvalstu teritorijā;b) dalībvalstu piekrastes ūdeņos, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 7. punktā, to gultnē vai to dzīlēs;c)ūdeņos, jūras gultnē vai tās dzīlēs, kas atrodas jūras virzienā no bāzes līnijas, no kuras mēra dalībvalsts teritoriālo ūdeņu platumu, un sniedzas līdz vistālākajam punktam apgabalā, kurā dalībvalstij ir suverēnās tiesības vai jurisdikcija vai kurā dalībvalsts īsteno suverēnās tiesības vai jurisdikciju, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijuOV L 179, 23.6.1998., 3. lpp..Šo regulu piemēro tikai ekosistēmām tajā dalībvalstu Eiropas teritorijā, kurai ir piemērojami Līgumi.

3. pantsDefinīcijasŠajā regulā piemēro šādas definīcijas:1)“ekosistēma” ir dinamisks augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu kopienu un to nedzīvās vides komplekss, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība un kurā ietilpst dzīvotņu veidi, sugu dzīvotnes un sugu populācijas;2)“sugas dzīvotne” ir sugas dzīvotne, kā definēts Direktīvas 92/43/EEK 1. panta f) punktā;3)“atjaunošana” ir process, kura gaitā aktīvi vai pasīvi palīdz ekosistēmai atkopties, lai uzlabotu tās struktūru un funkcijas nolūkā saglabāt vai uzlabot biodaudzveidību un ekosistēmas izturētspēju, dzīvotņu veida platību uzlabojot līdz labam stāvoklim▌, atkalizveidojot labvēlīgu atsauces platību un sugas dzīvotni uzlabojot līdz pietiekamai kvalitātei un kvantitātei saskaņā ar 4. panta 1., 2. un 3. punktu un 5. panta 1., 2. un 3. punktu, un sasniedzot mērķrādītājus un izpildot pienākumus, kas paredzēti 8. līdz 12. pantā, tostarp, panākot apmierinošu līmeni 8. līdz 12. pantā minētajiem indikatoriem;4)“labs stāvoklis” attiecībā uz dzīvotņu veida platību ir stāvoklis, kurā galvenie dzīvotņu veida raksturlielumi, jo īpaši tā struktūra, funkcijas un tam raksturīgās sugas vai raksturīgais sugu sastāvs, uzrāda augsta līmeņa ekoloģisko integritāti, stabilitāti un izturētspēju, kas vajadzīga, lai garantētu tā uzturēšanu ilgtermiņā, un tādējādi palīdz sasniegt vai saglabāt labvēlīgu aizsardzības statusu dzīvotnei, ja attiecīgais dzīvotņu veids ir uzskaitīts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā, un jūras ekosistēmās palīdz sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli;5)“labs vides stāvoklis” ir labs vides stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5) punktā;6)“labvēlīgs aizsardzības statuss dzīvotnei” ir labvēlīgs aizsardzības statuss Direktīvas 92/43/EEK 1. panta e) punkta nozīmē;7)“labvēlīgs aizsardzības statuss sugai” ir labvēlīgs aizsardzības statuss Direktīvas 92/43/EEK 1. panta i) punkta nozīmē;8)“labvēlīga atsauces platība” ir dzīvotņu veida kopējā platība, kas noteiktā bioģeogrāfiskajā vai jūras reģionā valsts līmenī tiek uzskatīta par minimumu, kāds vajadzīgs, lai nodrošinātu dzīvotņu veida un tam raksturīgo sugu vai raksturīgā sugu sastāva dzīvotspēju ilgtermiņā, kā arī visas būtiskās minētā dzīvotņu veida ekoloģiskās variācijas dabiskajā areālā; šo platību veido pašreizējā dzīvotņu veida platība un – ja minētā platība nav pietiekama, lai nodrošinātu dzīvotņu veida un tam raksturīgo sugu vai raksturīgā sugu sastāva ilgtermiņa dzīvotspēju – papildu platība, kas vajadzīga dzīvotņu veida atkalizveidošanai; ja attiecīgais dzīvotņu veids ir uzskaitīts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā, šāda atkalizveidošana palīdz sasniegt labvēlīgu aizsardzības statusu dzīvotnei, un jūras ekosistēmās šāda atkalizveidošana palīdz sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli;9)“pietiekama dzīvotnes kvalitāte” ir sugas dzīvotnes kvalitāte, kas dod iespēju sugas ekoloģiskās prasības jebkurā tās bioloģiskā cikla posmā apmierināt tā, lai suga dabiskajā areālā ilgtermiņā pašuzturētos kā dzīvotspējīga savas dzīvotnes daļa, palīdzot sasniegt vai saglabāt labvēlīgu sugas aizsardzības statusu sugām, kuras uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II, IV vai V pielikumā, un nodrošinot to savvaļas putnu sugu populācijas, uz ko attiecas Direktīva 2009/147/EK, kā arī jūras ekosistēmās palīdzot sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli;10)“pietiekama dzīvotnes kvantitāte” ir sugas dzīvotnes kvantitāte, kas dod iespēju sugas ekoloģiskās prasības jebkurā tās bioloģiskā cikla posmā apmierināt tā, lai suga dabiskajā areālā ilgtermiņā pašuzturētos kā dzīvotspējīga savas dzīvotnes daļa, palīdzot sasniegt vai saglabāt labvēlīgu sugu aizsardzības statusu sugām, kuras uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II, IV vai V pielikumā, un nodrošinot to savvaļas putnu sugu populācijas, uz ko attiecas Direktīva 2009/147/EK, kā arī jūras ekosistēmās palīdzot sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli;11) “ļoti bieži sastopams un plaši izplatīts dzīvotņu veids” ir tāds dzīvotņu veids, kas sastopams vairākos Savienības bioģeogrāfiskajos reģionos un kura areāls pārsniedz 10 000 km²;12)“apputeksnētājs” ir savvaļas kukainis, kas ziedputekšņus no auga putekšnīcas pārnes uz auga drīksnu, lai augs varētu apaugļoties un ražot sēklas;13)“apputeksnētāju populāciju sarukšana” ir apputeksnētāju skaitliskuma, daudzveidības vai abu minēto raksturlielumu samazināšanās;14) “autohtona koku suga” ir koku suga, kas sastopama savā bijušajā vai pašreizējā dabiskajā areālā un izplatības potenciāla apgabalā, t. i., areālā, kuru tā aizņem dabiski vai varētu aizņemt bez cilvēku veiktas tiešas vai netiešas ieviešanas vai kopšanas;15)“vietējā administratīvā vienība” jeb “LAU” ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.). 4. pantu izveidota dalībvalsts administratīvā iedalījuma vienība, kas ir zemāka līmeņa vienība nekā province, reģions vai pavalsts;16) “urbānie centri” un “urbānie klasteri” ir teritoriālas vienības, kas klasificētas pilsētās, mazpilsētās un piepilsētās, izmantojot tipoloģiju, kuras pamatā ir koordinātu tīkls un kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1059/2003 4.b panta 2. punktu;17)“pilsētas” ir LAU, kurās vismaz 50 % iedzīvotāju dzīvo vienā vai vairākos urbānajos centros, ko mēra pēc urbanizācijas pakāpes, kuru nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1059/2003 4.b panta 3. punkta a) apakšpunktu;18)“mazpilsētas un piepilsētas” ir LAU, kurās mazāk nekā 50 % iedzīvotāju dzīvo urbānajā centrā, bet vismaz 50 % iedzīvotāju dzīvo urbānajā klasterī, ko mēra pēc urbanizācijas pakāpes, kuru nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1059/2003 4.b panta 3. punkta a) apakšpunktu;19) “piepilsētu teritorijas” ir teritorijas, kas atrodas blakus urbānajiem centriem vai urbānajiem klasteriem, tostarp vismaz visas teritorijas 1 kilometra rādiusā, mērot no minēto urbāno centru vai urbāno klasteru ārējām robežām, un kas atrodas tajā pašā pilsētā vai tajā pašā mazpilsētā un piepilsētā, kurā ir minētie urbānie centri vai urbānie klasteri;20)“pilsētu zaļā zona” ir pilsētās vai mazpilsētās un piepilsētās sastopamo koku, krūmu, krūmaugu, ilggadīgās zālaugu veģetācijas, ķērpju un sūnu, dīķu un ūdensteču kopējā platība, ko aprēķina, pamatojoties uz datiem, kurus nodrošina Copernicus zemes monitoringa pakalpojums saskaņā ar Copernicus komponentu Savienības kosmosa programmā, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/696, un, ja attiecīgajai dalībvalstij tie ir pieejami, pamatojoties uz citiem atbilstošiem papildu datiem, kurus nodrošina minētā dalībvalsts;21)“pilsētu koku vainagu projekcija” ir koku seguma kopējā platība pilsētās un mazpilsētās un piepilsētās, ko aprēķina, pamatojoties uz koku seguma blīvuma datiem, kurus nodrošina Copernicus zemes monitoringa pakalpojums saskaņā ar Copernicus komponentu Savienības kosmosa programmā, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/696, un, ja attiecīgajai dalībvalstij ir pieejami citi atbilstoši papildu dati, kurus nodrošina minētā dalībvalsts, tad pamatojoties uz tiem;22) “brīvi plūstoša upe” ir upe vai upes posms, kura garenisko, sānisko un vertikālo savienotību nekavē mākslīgas struktūras, kas veido šķērsli, un kura dabiskās funkcijas lielākoties nav ietekmētas;23) “kūdrāja hidroloģiskā režīma atjaunošana” ir process, kurā nosusinātu kūdras augsni pārveido par mitru kūdras augsni;24)“paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorija” ir paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorija, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 9.a) punktā.

II NODAĻAATJAUNOŠANAS MĒRĶRĀDĪTĀJI UN PIENĀKUMI

4. pantsSauszemes, piekrastes un saldūdens ekosistēmu atjaunošana1.Dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz labam stāvoklim uzlabotu I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu teritorijas, kuru stāvoklis nav labs. Šādus atjaunošanas pasākumus ievieš:a) līdz 2030. gadam vismaz 30 % no visu I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu kopējās platības, kuras stāvoklis nav labs un kura kvantitatīvi noteikta 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā;b) līdz 2040. gadam vismaz 60 % un līdz 2050. gadam vismaz 90 % no katras I pielikumā uzskaitītās dzīvotņu veidu grupas platības, kuras stāvoklis nav labs un kura kvantitatīvi noteikta 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā.Šā punkta nolūkā dalībvalstis attiecīgā gadījumā līdz 2030 gadam piešķir prioritāti atjaunošanas pasākumiem platībās, kuras atrodas Natura 2000 teritorijās.2.Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta, dalībvalstis, ja tam ir pienācīgs pamatojums un minētā punkta nolūkos, var no attiecīgās dzīvotņu veidu grupas izslēgt ļoti bieži sastopamus un plaši izplatītus dzīvotņu veidus, kas aptver vairāk nekā 3 % no dalībvalstu Eiropas teritorijas.Ja dalībvalsts piemēro pirmajā daļā minēto atkāpi, attiecīgā dalībvalsts ievieš atjaunošanas pasākumus:a)līdz 2050. gadam teritorijās, kas veido vismaz 80 % no platības, kuras stāvoklis nav labs, attiecībā uz katru no minētajiem dzīvotņu veidiem;b)līdz 2030. gadam vismaz vienā trešdaļā no a) apakšpunktā minētā procentuālā daudzuma; unc)līdz 2040. gadam vismaz divās trešdaļās no a) apakšpunktā minētā procentuālā daudzuma.Pirmajā daļā minēto atkāpi piemēro tikai tad, ja tiek nodrošināts, ka otrās daļas a) apakšpunktā minētā procentuālā daļa nekavē valsts bioģeogrāfiskajā līmenī sasniegt vai uzturēt labvēlīgu aizsardzības statusu katram no minētajiem dzīvotņu veidiem.3. Ja dalībvalsts piemēro atkāpi, ievērojot 2. punktu, 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteikto pienākumu piemēro visu atlikušo I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu kopplatībai, kuras stāvoklis nav labs, un 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto pienākumu piemēro atlikušajām I pielikumā uzskaitīto attiecīgo dzīvotņu veidu grupu platībām, kuru stāvoklis nav labs.4.Dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai I pielikumā uzskaitītos dzīvotņu veidus atkalizveidotu teritorijās, kurās minētie dzīvotņu veidi nav sastopami, ar mērķi sasniegt labvēlīgu atsauces platību minētajiem dzīvotņu veidiem. Šādus pasākumus līdz 2030. gadam ievieš teritorijās, kas veido vismaz 30 % no papildu virsmas laukuma, kāds vajadzīgs, lai sasniegtu katras I pielikumā uzskaitītās dzīvotņu veidu grupas kopējo labvēlīgo atsauces platību, kura kvantitatīvi noteikta 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā, līdz 2040. gadam – teritorijās, kas veido vismaz 60 % no minētā virsmas laukuma, un līdz 2050. gadam – 100 % no minētā virsmas laukuma.5.Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, ja dalībvalsts uzskata, ka līdz 2050. gadam nav iespējams ieviest atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai attiecībā uz konkrētu dzīvotņu veidu sasniegtu labvēlīgu atsauces platību 100 % virsmas laukuma, attiecīgā dalībvalsts savā 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā var noteikt zemāku procentuālo daļu 90 %–100 % apmērā un sniegt pienācīgu pamatojumu. Tādā gadījumā dalībvalsts pakāpeniski ievieš atjaunošanas pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai līdz 2050. gadam sasniegtu zemāko minēto procentuālo daļu. Minētie atjaunošanas pasākumi līdz 2030. gadam aptver vismaz 30 % no papildu virsmas laukuma, kas vajadzīgs, lai līdz 2050. gadam sasniegtu šādu zemāku procentuālo daļu, un līdz 2040. gadam tie aptver vismaz 60 % no papildu virsmas laukuma, kas vajadzīga, lai līdz 2050. gadam sasniegtu šādu zemāko procentuālo daļu.6. Ja dalībvalsts konkrētiem dzīvotņu veidiem piemēro atkāpi, ievērojot 5. punktu, 4. punktā noteikto pienākumu piemēro atlikušajiem dzīvotņu veidiem, kas ir daļa no I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu grupām, pie kurām pieder minētie konkrētie dzīvotņu veidi.7.Attiecībā uz Direktīvas 92/43/EEK II, IV un V pielikumā uzskaitīto sugu sauszemes, piekrastes un saldūdens dzīvotnēm un Direktīvas 2009/147/EK darbības jomā ietilpstošajām savvaļas putnu sauszemes, piekrastes un saldūdens dzīvotnēm dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas papildus šā panta 1. un 4. punktā minētajiem atjaunošanas pasākumiem ir vajadzīgi, lai uzlabotu minēto dzīvotņu kvalitāti un kvantitāti, tostarp tās atkalizveidojot, un lai uzlabotu savienotību, līdz ir sasniegta pietiekama minēto dzīvotņu kvalitāte un kvantitāte.8.Vispiemērotāko teritoriju noteikšana atjaunošanas pasākumiem saskaņā ar šā panta 1., 4. un 7. punktu balstās uz labākajām pieejamajām zināšanām un jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem par šīs regulas I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu stāvokli, ko mēra pēc struktūras un funkcijām, kuras vajadzīgas to ilgtermiņa uzturēšanai, tostarp pēc dzīvotnēm raksturīgajām sugām, kā minēts Direktīvas 92/43/EEK 1. panta e) punktā, un par šā panta 7. punktā minēto sugu dzīvotņu kvalitāti un kvantitāti, izmantojot informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 17. pantu un Direktīvas 2009/147/EK 12. pantu, un attiecīgā gadījumā ņemot vērā dažādu reģionu stāvokļa atšķirības, kā minēts šīs regulas 14. panta 16. punkta c) apakšpunktā.9. Dalībvalstis vēlākais līdz 2030. gadam nodrošina, ka dzīvotņu veidu stāvoklis ir zināms vismaz 90 % no teritorijas, kas sadalīta pa visiem I pielikumā uzskaitītajiem dzīvotņu veidiem, un ka līdz 2040. gadam stāvoklis ir zināms visiem dzīvotņu veidiem, kas uzskaitīti I pielikumā.10.Šā panta 1. un 4. punktā minētajos atjaunošanas pasākumos rēķinās ar vajadzību uzlabot I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu savienotību un ņem vērā to 7. punktā minēto sugu ekoloģiskās prasības, kas sastopamas minētajos dzīvotņu veidos.11.Dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka teritorijās, uz kurām attiecas 1., 4. un 7. punktam atbilstoši atjaunošanas pasākumi, I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu stāvoklis pastāvīgi uzlabojas, līdz ir sasniegts labs stāvoklis, un 7. punktā minēto sugu dzīvotņu kvalitāte pastāvīgi uzlabojas, līdz ir sasniegta pietiekama minēto dzīvotņu kvalitāte.Neskarot Direktīvu 92/43/EEK, dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka teritorijas, kurās ir sasniegts labs stāvoklis un kurās ir sasniegta pietiekama sugas dzīvotņu kvalitāte, būtiski nenoplicinās.12.Neskarot Direktīvu 92/43/EEK, dalībvalstis līdz dienai, kad saskaņā ar šīs regulas 17. panta 6. punktu tiek publicēti to nacionālie atjaunošanas plāni, cenšas ieviest vajadzīgos pasākumus ar mērķi novērst būtisku to teritoriju noplicināšanos, kurās ir sastopami šīs regulas I pielikumā uzskaitītie dzīvotņu veidi un kuru stāvoklis ir labs, vai kurās jāsasniedz šā panta 17. punktā paredzētie atjaunošanas mērķrādītāji.13. Attiecībā uz šā panta 11. un 12. punktu, ja nav citu alternatīvu, teritorijām ārpus Natura 2000 dalībvalstis var katra bioģeogrāfiskā reģiona līmenī piemērot minētajos punktos noteiktās prasības par nenoplicināšanos attiecībā uz katru dzīvotņu veidu un katru sugu dzīvotni, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts līdz ... [seši mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] paziņo Komisijai par savu nodomu piemērot šo punktu un izpilda 15. panta 3. punkta g) apakšpunktā, 20. panta 1. punkta j) apakšpunktā, 21. panta 1. punktā un 21. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktos pienākumus.14.Attiecībā uz teritorijām ārpus Natura 2000 11. punktā noteiktais pienākums neattiecas uz noplicināšanos, ja tās iemesls ir:a)nepārvarama vara, tostarp dabas katastrofas;b)nenovēršamas dzīvotņu pārveides, ko tieši izraisa klimata pārmaiņas; ▌c)sevišķi svarīgu sabiedrības interešu plāns vai projekts, kuram nav pieejami mazāk kaitējoši alternatīvi risinājumi, ko nosaka katrā gadījumā atsevišķi; vaid) tāda trešo valstu darbība vai bezdarbība, par ko attiecīgā dalībvalsts nav atbildīga.15. Attiecībā uz teritorijām ārpus Natura 2000 12. punktā noteiktais pienākums neattiecas uz noplicināšanos, ja tās cēlonis ir:a) nepārvarama vara, tostarp dabas katastrofas;b) nenovēršamas dzīvotņu pārveides, ko tieši izraisa klimata pārmaiņas;c) sevišķi svarīgu sabiedrības interešu plāns vai projekts, kuram nav pieejami mazāk kaitējoši alternatīvi risinājumi; vaid) tāda trešo valstu darbība vai bezdarbība, par ko attiecīgā dalībvalsts nav atbildīga.16.Šā panta 11. un 12. punktā noteikto pienākumu neizpilde Natura 2000 teritorijās ir pamatota, ja tās iemesls ir:a)nepārvarama vara, tostarp dabas katastrofas;b)nenovēršamas dzīvotņu pārveides, ko tieši izraisa klimata pārmaiņas; vaic)plāns vai projekts, kas atļauts saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punktu.17.Dalībvalstis nodrošina, ka:a)palielinās labā stāvoklī esošā platība I pielikumā uzskaitītajiem dzīvotņu veidiem, līdz vismaz 90 % ir labā stāvoklī un līdz katrs dzīvotņu veids katrā attiecīgās dalībvalsts bioģeogrāfiskajā reģionā ir sasniedzis labvēlīgu atsauces platību;b)ir augšupēja tendence virzībā uz pietiekamu sauszemes, piekrastes un saldūdens dzīvotņu kvalitāti un kvantitāti sugām, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II, IV un V pielikumā, un sugām, kas ietilpst Direktīvas 2009/147/EK darbības jomā.

5. pantsJūras ekosistēmu atjaunošana1.Dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz labam stāvoklim uzlabotu II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu platības, kuru stāvoklis nav labs. Šādus atjaunošanas pasākumus ievieš:a) līdz 2030. gadam vismaz 30 % no II pielikuma 1. līdz 6. grupā uzskaitīto dzīvotņu veidu kopējās platības, kuras stāvoklis nav labs un kura kvantitatīvi noteikta 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā;b) līdz 2040. gadam vismaz 60 % un līdz 2050. gadam vismaz 90 % no katras II pielikuma 1. līdz 6. grupā uzskaitīto dzīvotņu veidu grupas platības, kuras stāvoklis nav labs un kura kvantitatīvi noteikta 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā;c) līdz 2040. gadam vismaz divās trešdaļās no šīs daļas d) apakšpunktā minētās procentuālās daļas no II pielikuma 7. grupā uzskaitīto dzīvotņu veidu platības, kuras stāvoklis nav labs un kura kvantitatīvi noteikta 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā; und) līdz 2050. gadam procentuālajā daļā, kas noteikta saskaņā ar 14. panta 3. punktu, no II pielikuma 7. grupā uzskaitīto dzīvotņu veidu platības, kuras stāvoklis nav labs un kura kvantitatīvi noteikta 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā.Šā panta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto procentuālo daļu nosaka tā, lai nekavētu sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli, kā tas definēts, ievērojot Direktīvas 2008/56/EK 9. panta 1. punktu.2.Dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai II pielikuma 1. līdz 6. grupā uzskaitītos dzīvotņu veidus atkalizveidotu teritorijās, kurās minētie dzīvotņu veidi nav sastopami, ar mērķi minētajiem dzīvotņu veidiem sasniegt labvēlīgu atsauces platību. Šādus pasākumus līdz 2030. gadam ievieš teritorijās, kas veido vismaz 30 % no papildu virsmas laukuma, kāds vajadzīgs, lai katrai dzīvotņu veidu grupai sasniegtu labvēlīgo atsauces platību, kura kvantitatīvi noteikta 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā, līdz 2040. gadam – teritorijās, kas veido vismaz 60 % no minētā virsmas laukuma, un līdz 2050. gadam – 100 % no minētā virsmas laukuma.3. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, ja dalībvalsts uzskata, ka līdz 2050. gadam nav iespējams ieviest atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai konkrētam dzīvotņu veidam sasniegtu labvēlīgu atsauces platību 100 % virsmas laukuma, attiecīgā dalībvalsts savā 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā var noteikt zemāku procentuālo daļu 90 %–100 % apmērā un sniegt pienācīgu pamatojumu. Tādā gadījumā dalībvalsts pakāpeniski ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2050. gadam sasniegtu zemāko minēto procentuālo daļu. Minētie atjaunošanas pasākumi līdz 2030. gadam aptver vismaz 30 % no papildu virsmas laukuma, kas vajadzīgs, lai līdz 2050. gadam sasniegtu šādu zemāku procentuālo daļu, un līdz 2040. gadam tie aptver vismaz 60 % no papildu virsmas laukuma, kas vajadzīga, lai līdz 2050. gadam sasniegtu šādu zemāku procentuālo daļu.4. Ja dalībvalsts konkrētam dzīvotņu veidam piemēro atkāpi, ievērojot 3. punktu, 2. punktā noteikto pienākumu piemēro atlikušajam papildu virsmas laukumam, kāds vajadzīgs, lai katrai II pielikumā uzskaitītajai dzīvotņu veidu grupai, pie kurām pieder minētais konkrētais dzīvotņu veids, sasniegtu labvēlīgo atsauces platību.5.Attiecībā uz šīs regulas III pielikumā un Direktīvas 92/43/EEK II, IV un V pielikumā uzskaitīto sugu jūras dzīvotnēm un Direktīvas 2009/147/EK darbības jomā ietilpstošajām savvaļas putnu jūras dzīvotnēm dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas papildus šā panta 1. un 2. punktā minētajiem atjaunošanas pasākumiem ir vajadzīgi, lai uzlabotu minēto dzīvotņu kvalitāti un kvantitāti, arī tās atkalizveidojot, un lai uzlabotu savienotību, līdz ir sasniegta pietiekama minēto dzīvotņu kvalitāte un kvantitāte.6.Saskaņā ar šā panta 1., 2. un 5. punktu veicamajiem atjaunošanas pasākumiem vispiemērotāko teritoriju noteikšana balstās uz labākajām pieejamajām zināšanām un jaunākajiem tehnikas un zinātnes sasniegumiem, kas ļauj noteikt šīs regulas II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu stāvokli ▌ un šā panta 5. punktā minēto sugu dzīvotņu kvalitāti un kvantitāti, izmantojot informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 17. pantu, Direktīvas 2009/147/EK 12. pantu un Direktīvas 2008/56/EK 17. pantu.7. Dalībvalstis nodrošina, ka stāvoklis ir zināms šādām teritorijām:a)līdz 2030. gadam – vismaz 50 % no teritorijas, kas sadalīta pa visiem II pielikuma 1. līdz 6. grupā uzskaitītajiem dzīvotņu veidiem;b)līdz 2040. gadam – visām II pielikuma 1. līdz 6. grupā uzskaitīto dzīvotņu veidu teritorijām;c)līdz 2040. gadam – vismaz 50 % no teritorijas, kas sadalīta pa visiem II pielikuma 7. grupā uzskaitītajiem dzīvotņu veidiem;d)līdz 2050. gadam – visām II pielikuma 7. grupā uzskaitīto dzīvotņu veidu teritorijām.8.Šā panta 1. un 2. punktā minētajos atjaunošanas pasākumos rēķinās ar vajadzību uzlabot II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu ekoloģisko saskaņotību un savienotību un ņem vērā to 5. punktā minēto sugu ekoloģiskās prasības, kas sastopamas minētajos dzīvotņu veidos.9.Dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka teritorijās, uz kurām attiecas 1., 2. un 5. punktam atbilstoši atjaunošanas pasākumi, II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu stāvoklis pastāvīgi uzlabojas, līdz ir sasniegts labs stāvoklis, un ka 5. punktā minēto sugu dzīvotņu kvalitāte pastāvīgi uzlabojas, līdz ir sasniegta pietiekama minēto dzīvotņu kvalitāte.Neskarot Direktīvu 92/43/EEK, dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka teritorijas, kurās ir sasniegts labs stāvoklis un kurās ir sasniegta pietiekama sugas dzīvotņu kvalitāte, būtiski nenoplicinās.10.Neskarot Direktīvu 92/43/EEK, dalībvalstis līdz dienai, kad saskaņā ar šīs regulas 17. panta 6. punktu tiek publicēti to nacionālie atjaunošanas plāni, cenšas ieviest vajadzīgos pasākumus ar mērķi novērst būtisku to teritoriju noplicināšanos, kurās ir sastopami šīs regulas II pielikumā uzskaitītie dzīvotņu veidi un kuru stāvoklis ir labs, vai kurās jāsasniedz šā panta 14. punktā paredzētie atjaunošanas mērķrādītāji.11.Attiecībā uz teritorijām ārpus Natura 2000 9. punktā noteiktais pienākums neattiecas uz noplicināšanos, ja tās cēlonis ir:a)nepārvarama vara, tostarp dabas katastrofas;b)nenovēršamas dzīvotņu pārveides, ko tieši izraisa klimata pārmaiņas; ▌c)sevišķi svarīgu sabiedrības interešu plāns vai projekts, kuram nav pieejami mazāk kaitējoši alternatīvi risinājumi, ko nosaka katrā gadījumā atsevišķi; vaid) tāda trešo valstu darbība vai bezdarbība, par ko attiecīgā dalībvalsts nav atbildīga.12. Attiecībā uz teritorijām ārpus Natura 2000 10. punktā noteiktais pienākums neattiecas uz noplicināšanos, ja tās cēlonis ir:a) nepārvarama vara, tostarp dabas katastrofas;b) nenovēršamas dzīvotņu pārveides, ko tieši izraisa klimata pārmaiņas;c) sevišķi svarīgu sabiedrības interešu plāns vai projekts, kuram nav pieejami mazāk kaitējoši alternatīvi risinājumi; vaid) tāda trešo valstu darbība vai bezdarbība, par ko attiecīgā dalībvalsts nav atbildīga.13.Šā panta 9. un 10. punktā noteikto pienākumu neizpilde Natura 2000 teritorijās ir pamatota, ja tās cēlonis ir:a)nepārvarama vara, tostarp dabas katastrofas;b)nenovēršamas dzīvotņu pārveides, ko tieši izraisa klimata pārmaiņas; vaic)plāns vai projekts, kas atļauts saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punktu.14.Dalībvalstis nodrošina, ka:a)labā stāvoklī esošā platība II pielikuma 1. līdz 6. grupā uzskaitītajiem dzīvotņu veidiem palielinās, līdz vismaz 90 % ir labā stāvoklī un līdz ir sasniegta labvēlīga atsauces platība katram dzīvotņu veidam katrā attiecīgās dalībvalsts bioģeogrāfiskajā reģionā;b) labā stāvoklī esošā platība II pielikuma 7. grupā uzskaitītajiem dzīvotņu veidiem palielinās, līdz vismaz 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētā procentuālā daļa ir labā stāvoklī un līdz ir sasniegta labvēlīga atsauces platība katram dzīvotņu veidam katrā attiecīgās dalībvalsts bioģeogrāfiskajā reģionā;c)ir augšupēja tendence virzībā uz šīs regulas III pielikumā un Direktīvas 92/43/EEK II, IV un V pielikumā minēto sugu un Direktīvas 2009/147/EK darbības jomā ietilpstošo sugu jūras dzīvotņu pietiekamu kvalitāti un kvantitāti.

6. pantsEnerģija no atjaunīgiem energoresursiem1.Šīs regulas 4. panta 14. un 15. punkta un 5. panta 11. un 12. punkta vajadzībām uzskata, ka tādu staciju plānošana, būvniecība un ekspluatācija, kuras paredzētas enerģijas ražošanai no atjaunīgiem energoresursiem, to pieslēgšana tīklam, pats saistītais tīkls un uzglabāšanas aktīvi ir sevišķi svarīgas sabiedrības intereses. Dalībvalstis var tās atbrīvot no 4. panta 14. un 15. punktā un 5. panta 11. un 12. punktā paredzētās prasības, ka nav pieejami mazāk kaitējoši alternatīvi risinājumi, ar noteikumu, ka:a)saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.). izklāstītajiem noteikumiem ir veikts stratēģiskais vides novērtējums; vaib)tām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.). izklāstītajiem nosacījumiem.2.Pienācīgi pamatotos un konkrētos apstākļos dalībvalstis var ierobežot 1. punkta piemērošanu, attiecinot to tikai uz konkrētām savas teritorijas daļām, kā arī uz konkrētiem tehnoloģiju veidiem vai projektiem ar konkrētiem tehniskiem raksturlielumiem saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, ievērojot Regulu (ES) 2018/1999.Ja dalībvalstis piemēro ierobežojumus, ievērojot pirmo daļu, tās informē Komisiju par minētajiem ierobežojumiem un tos pamato.

7. pantsValsts aizsardzība1. Kad dalībvalstis 4. panta 1., 4. vai 7. punkta vai 5. panta 1., 2. vai 5. punkta vajadzībām ievieš atjaunošanas pasākumus, tās var noteikt atbrīvojumu teritorijām, ko izmanto darbībām, kuru vienīgais mērķis ir valsts aizsardzība, ja minētie pasākumi tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar pastāvīgu konkrēto teritoriju lietošanu militāros nolūkos.2. Šīs regulas 4. panta 14. un 15. punkta un 5. panta 11. un 12. punkta vajadzībām dalībvalstis var paredzēt, ka plānus un projektus, kuru vienīgais mērķis ir valsts aizsardzība, uzskata par tādiem, kas ir sevišķi svarīgas sabiedrības intereses.Šīs regulas 4. panta 14. un 15. punkta un 5. panta 11. un 12. punkta vajadzībām dalībvalstis var atbrīvot plānus un projektus, kuru vienīgais mērķis ir valsts aizsardzība, no prasības, ka nav pieejami mazāk kaitējoši alternatīvi risinājumi. Tomēr, ja kāda no dalībvalstīm minēto atbrīvojumu piemēro, attiecīgā dalībvalsts ievieš pasākumus, ciktāl tas ir saprātīgi un iespējami, nolūkā mazināt minēto plānu un projektu ietekmi uz dzīvotņu veidiem.

8. pantsUrbāno ekosistēmu atjaunošana1.Dalībvalstis līdz 2030. gada 31. decembrim nodrošina, ka urbāno ekosistēmu teritorijās, kuras nosaka saskaņā ar 14. panta 4. punktu, pilsētu zaļās zonas un pilsētu koku vainagu projekcijas kopējā platība valstī neuzrāda neto zudumu salīdzinājumā ar ... [šīs regulas spēkā stāšanās gads]. Šā punkta vajadzībām dalībvalstis var no minētajām valsts kopplatībām izslēgt tās urbānās ekosistēmas teritorijas, kurās pilsētu zaļās zonas īpatsvars urbānajos centros un urbānajos klasteros ir lielāks par 45 % un pilsētu koku vainagu projekcijas daļa pārsniedz 10 %.2.Dalībvalstis no 2031. gada 1. janvāra urbāno ekosistēmu teritorijās, kuras nosaka saskaņā ar 14. panta 4. punktu, pilsētu zaļās zonas valsts kopplatībai panāk augšupēju tendenci, tostarp, pilsētu zaļās zonas integrējot ēkās un infrastruktūrā, ko mēra reizi sešos gados no 2031. gada 1. janvāra, līdz ir sasniegts apmierinošs līmenis, kā noteikts saskaņā ar 14. panta 5. punktu.3. Dalībvalstis katrā urbānās ekosistēmas teritorijā, kuru nosaka saskaņā ar 14. panta 4. punktu, attiecībā uz pilsētu koku vainagu projekciju panāk augšupēju tendenci, ko mēra reizi sešos gados no 2031. gada 1. janvāra, līdz ir sasniegts apmierinošs līmenis, kā noteikts saskaņā ar 14. panta 5. punktu.

9. pantsUpju dabiskās savienotības un saistīto palieņu dabisko funkciju atjaunošana1.Dalībvalstis sagatavo to mākslīgo šķēršļu ▌ uzskaitījumu, kādi ir virszemes ūdeņu savienotībai, un, ņemot vērā mākslīgo šķēršļu sociālekonomiskās funkcijas, identificē šķēršļus, kuri jālikvidē, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas 4. pantā noteiktos atjaunošanas mērķrādītājus un mērķi līdz 2030. gadam Savienībā atjaunot brīvi plūstošas upes vismaz 25 000 km garumā, neskarot Direktīvu 2000/60/EK, jo īpaši tās 4. panta 3., 5. un 7. punktu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.)., jo īpaši tās 15. pantu.2.Dalībvalstis likvidē mākslīgos šķēršļus ▌, kādi ir virszemes ūdeņu savienotībai un kuri identificēti uzskaitījumā, kas sagatavots, ievērojot šā panta 1. punktu, saskaņā ar šķēršļu likvidēšanas plānu, kurš minēts 15. panta 3. punkta i) un n) apakšpunktā. Kad dalībvalstis likvidē mākslīgos šķēršļus, tās vispirms aizvāc novecojušus šķēršļus, proti, tos, kas atjaunīgās enerģijas ražošanai, iekšzemes kuģošanai, ūdensapgādei, aizsardzībai pret plūdiem vai citiem mērķiem vairs nav vajadzīgi.3.Papildus mākslīgo šķēršļu likvidēšanai saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu saistīto palieņu dabiskās funkcijas.4. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek saglabāta saskaņā ar 2. un 3. punktu atjaunotā upju dabiskā savienotība un saistīto palieņu dabiskās funkcijas.

10. pantsApputeksnētāju populāciju atjaunošana1.Dalībvalstis, laikus ieviešot pienācīgus un rezultatīvus pasākumus, vēlākais līdz 2030. gadam uzlabo apputeksnētāju daudzveidību un novērš apputeksnētāju populāciju sarukšanas tendenci un pēc tam sasniedz apputeksnētāju populāciju augšupēju tendenci, ko no 2030. gada mēra vismaz reizi sešos gados, līdz ir sasniegti apmierinoši līmeņi, kādi noteikti saskaņā ar 14. panta 5. punktu.2.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot un atjauninot zinātniski pamatotu metodi apputeksnētāju daudzveidības un apputeksnētāju populāciju monitoringam. Komisija līdz … [12 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās diena] pieņem pirmo no minētajiem deleģētajiem aktiem, ar ko nosaka minēto metodi.3.Šā panta 2. punktā minētā metode nodrošina standartizētu pieeju tam, kā ik gadus vācami dati par apputeksnētāju sugu skaitliskumu un daudzveidību visās ekosistēmās, kā novērtējamas apputeksnētāju populāciju tendences un rezultativitāte atjaunošanas pasākumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar 1. punktu.4. Kad dalībvalstis izmanto 2. punktā minēto metodi, tās nodrošina, ka monitoringa dati tiek iegūti no pietiekama skaita objektu, lai nodrošinātu teritoriālo reprezentativitāti. Monitoringa datu vākšanā dalībvalstis veicina amatierzinātni, ja tas ir vajadzīgs, un nodrošina pietiekamus resursus minēto uzdevumu veikšanai.5. Komisija un attiecīgās Savienības aģentūras, jo īpaši EVA, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde un Eiropas Ķimikāliju aģentūra, saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām koordinē savas darbības attiecībā uz apputeksnētājiem un pēc to pieprasījuma sniedz informāciju, lai palīdzētu dalībvalstīm pildīt to pienākumus saskaņā ar šo pantu. Šajā nolūkā Komisija cita starpā izveido īpašu darba grupu un koordinēti izplata attiecīgo informāciju un speciālās zināšanas dalībvalstīm.

11. pantsLauksaimniecisko ekosistēmu atjaunošana1.Papildus teritorijām, uz kurām attiecas 4. panta 1., 4. un 7. punktam atbilstoši atjaunošanas pasākumi, dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu lauksaimniecisko ekosistēmu biodaudzveidību, ņemot vērā klimata pārmaiņas, sociālās un ekonomiskās lauku apvidu vajadzības un nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu Savienībā.2.Dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir panākt, ka valsts līmenī vismaz divi no trim tālāk minētajiem lauksaimniecisko ekosistēmu indikatoriem, kas konkretizēti IV pielikumā, uzrāda augšupēju tendenci, ko mēra laikā no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena] līdz 2030. gada 31. decembrim un pēc tam reizi sešos gados, līdz ir sasniegti apmierinoši līmeņi, kā noteikts saskaņā ar 14. panta 5. punktu:a)zālāju tauriņu indekss;b)organiskā oglekļa uzkrājums aramzemes minerālaugsnēs;c)tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā ir ļoti daudzveidīgas ainavas iezīmes.3.Dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka parasto lauku putnu populāciju indekss, kurš balstās uz V pielikumā nosauktajām sugām un kura ... [datums: tā mēneša pirmā diena, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] indeksētā vērtība ir vienāda ar 100, valsts mērogā sasniedz šādus līmeņus:a)šīs regulas V pielikumā uzskaitītajās dalībvalstīs, kurās lauku putnu populācijas vēsturiski ir vairāk noplicinātas: līdz 2030. gadam 110, līdz 2040. gadam 120 un līdz 2050. gadam 130;b)šīs regulas V pielikumā uzskaitītajās dalībvalstīs, kurās lauku putnu populācijas vēsturiski ir mazāk noplicinātas: līdz 2030. gadam 105, līdz 2040. gadam 110 un līdz 2050. gadam 115.4. Dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot organiskās augsnes, kas ir lauksaimnieciski izmantoti nosusināti kūdrāji. Minētos pasākumus ievieš šādi:a)līdz 2030. gadam – vismaz 30 % šādu platību, no kurām vismaz ceturtajā daļā atjauno hidroloģisko režīmu;b)līdz 2040. gadam – vismaz 40 % šādu platību, no kurām vismaz trešajā daļā atjauno hidroloģisko režīmu;c)līdz 2050. gadam – vismaz 50 % šādu platību, no kurām vismaz trešajā daļā atjauno hidroloģisko režīmu.Dalībvalstis drīkst atjaunošanas pasākumus, arī hidroloģiskā režīma atjaunošanu, ieviest kūdras ieguves objektu teritorijās un šīs teritorijas ieskaitīt par tādām, kas palīdz sasniegt pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos attiecīgos mērķrādītājus.Turklāt dalībvalstis var ieviest atjaunošanas pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot organiskās augsnes nosusinātos kūdrājos, kas atvēlēti citiem zemes izmantojumiem, nevis lauksaimnieciskai izmantošanai vai kūdras ieguvei, un minētās teritorijas, kurās atjaunots hidroloģiskais režīms, ne vairāk kā 40 % apmērā ieskaitīt par tādām, kas palīdz sasniegt pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos mērķrādītājus.Atjaunošanas pasākumi, kas nozīmē arī atjaunot kūdrāja hidroloģisko režīmu, tostarp sasniedzamos ūdens līmeņus, palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas un palielināt biodaudzveidību, vienlaikus ņemot vērā valsts un vietējos apstākļus.Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalsts var lauksaimnieciskai izmantošanai atvēlēto kūdrāju hidroloģiskā režīma atjaunošanu samazināt līdz tādam apmēram, kas ir mazāks, nekā prasīts šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, ja šāda hidroloģiskā režīma atjaunošana varētu būtiski negatīvi ietekmēt infrastruktūru, ēkas, pielāgošanos klimata pārmaiņām vai citas sabiedrības intereses un ja šādu hidroloģiskā režīma atjaunošanu nevar veikt uz citas zemes, kas nav lauksaimniecības zeme. Jebkādu šādu samazināšanu nosaka saskaņā ar 14. panta 8. punktu.Neskarot pienākumus, kas izriet no valsts tiesību aktiem, dalībvalstīm noteiktais pienākums sasniegt pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktos atjaunināšanas mērķrādītājus nenozīmē, ka lauksaimniekiem un privātiem zemes īpašniekiem, kuriem lauksaimniecības zemes hidroloģiskā režīma atjaunošana joprojām ir brīvprātīga, ir pienākums atjaunot savu zemju hidroloģisko režīmu.Dalībvalstis attiecīgā gadījumā stimulē hidroloģiskā režīma atjaunošanu, lai to padarītu par pievilcīgu iespēju lauksaimniekiem un privātiem zemes īpašniekiem, un veicina lauksaimnieku un citu ieinteresēto personu piekļuvi mācībām un konsultācijām par kūdrāju hidroloģiskā režīma atjaunošanas priekšrocībām un par turpmākām zemes apsaimniekošanas iespējām un ar to saistītajām iespējām.

12. pantsMeža ekosistēmu atjaunošana1.Papildus teritorijām, uz kurām, ievērojot 4. panta 1., 4. un 7. punktu, attiecas atjaunošanas pasākumi, dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai uzlabotu meža ekosistēmu biodaudzveidību, vienlaikus ņemot vērā meža ugunsgrēku risku.2.Dalībvalstis panāk, ka valsts līmenī parasto meža putnu populāciju indekss, kas konkretizēts VI pielikumā, uzrāda augšupēju tendenci, ko mēra laikā no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena] līdz 2030. gada 31. decembrim un pēc tam reizi sešos gados, līdz ir sasniegti apmierinoši līmeņi, kā noteikts saskaņā ar 14. panta 5. punktu.3. Dalībvalstis panāk, ka valsts līmenī vismaz seši no septiņiem tālāk minētajiem meža ekosistēmu indikatoriem, kas konkretizēti VI pielikumā un izvēlēti, pamatojoties uz to spēju pierādīt meža ekosistēmu biodaudzveidības uzlabošanos attiecīgajā dalībvalstī, uzrāda augšupēju tendenci. Tendenci mēra laikā no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena] līdz 2030. gada 31. decembrim un pēc tam reizi sešos gados, līdz ir sasniegti apmierinoši līmeņi, kā noteikts saskaņā ar 14. panta 5. punktu:a) stāvoša atmirusī koksne;b) guloša atmirusī koksne;c) nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvars;d) meža savienotība;e) organiskā oglekļa uzkrājums;f) to mežu īpatsvars, kuros dominē autohtonas koku sugas;g) koku sugu daudzveidība.4. Šā panta 2. un 3. punktā noteikto pienākumu neizpilde ir pamatota, ja tās iemesls ir:a) liela mēroga nepārvarama vara, tostarp dabas katastrofas, jo īpaši neplānoti un nekontrolēti dabas ugunsgrēki; vaib) nenovēršamas dzīvotņu pārveides, ko tieši izraisa klimata pārmaiņas.

13. pantsPapildu trīs miljardu koku stādīšana1. Nosakot un īstenojot atjaunošanas pasākumus, lai sasniegtu mērķus un izpildītu pienākumus, kas noteikti 4. un 8. līdz 12. pantā, dalībvalstis tiecas palīdzēt izpildīt saistības līdz 2030. gadam iestādīt vēl vismaz trīs miljardus koku Savienībā.2. Dalībvalstis nodrošina, ka tās palīdz izpildīt 1. punktā noteiktās saistības, pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus, tostarp, nodrošinot sugu daudzveidību un vecumstruktūras daudzveidību, par prioritāti nosakot autohtonas koku sugas un kā izņēmumu ļoti īpašos gadījumos un apstākļos pieļaujot svešzemju sugas, kas pielāgotas vietējai augsnei, klimata, ekoloģiskajiem un dzīvotņu apstākļiem, kuri palīdz veicināt lielāku noturību pret klimata pārmaiņām. Minēto saistību izpildei vajadzīgo pasākumu mērķis ir palielināt ekoloģisko savienojamību, un to pamatā ir ilgtspējīga apmežošana, atkārtota apmežošana un koku stādīšana, kā arī pilsētu zaļās zonas palielināšana.

III NODAĻANACIONĀLIE ATJAUNOŠANAS PLĀNI

14. pantsNacionālo atjaunošanas plānu sagatavošana1.Katra dalībvalsts, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, sagatavo nacionālo atjaunošanas plānu un, lai sagatavotos, veic monitoringu un izpēti, kas vajadzīga, lai apzinātu atjaunošanas pasākumus, kuri nepieciešami 4. līdz 13. pantā izklāstīto pienākumu izpildei, un lai sniegtu ieguldījumu 1. pantā noteiktajos Savienības virsmērķos un mērķrādītājos.2.Dalībvalstis kvantitatīvi nosaka platību, kas jāatjauno, lai sasniegtu 4. un 5. pantā izklāstītos atjaunošanas mērķrādītājus, ņemot vērā dalībvalstu teritorijā sastopamo 4. panta 1. un 4. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā minēto dzīvotņu veidu stāvokli un to 4. panta 7. punktā un 5. panta 5. punktā minēto sugu dzīvotņu kvalitāti un kvantitāti, kuras atrodas ekosistēmās, uz ko attiecas 2. pants. Kvantitatīvās noteikšanas pamatā cita starpā ir šāda informācija:a)par katru dzīvotņu veidu:i)kopējā dzīvotņu platība un to pašreizējā izvietojuma karte;ii)dzīvotņu platība, kuras stāvoklis nav labs;iii)labvēlīgā atsauces platība, ņemot vērā ierakstus par vēsturisko izvietojumu un prognozētās vides apstākļu izmaiņas klimata pārmaiņu dēļ;iv)teritorijas, kas ir konkrētu dzīvotņu veidu atkalizveidošanai vispiemērotākās, ņemot vērā notiekošās un prognozētās vides apstākļu izmaiņas klimata pārmaiņu dēļ;b)pietiekama sugu dzīvotņu kvalitāte un kvantitāte, kāda vajadzīga, lai tām sasniegtu labvēlīgu aizsardzības statusu, un ko nosaka, ņemot vērā minēto dzīvotņu atkalizveidošanai vispiemērotākās teritorijas un dzīvotņu savienotību, kāda vajadzīga, lai sugu populācijas varētu vairoties, kā arī notiekošās un prognozētās vides apstākļu izmaiņas klimata pārmaiņu dēļ, dzīvotņu un sugu konkurējošās vajadzības un augstas dabas vērtības lauksaimniecības zemes klātbūtni.Nolūkā kvantitatīvi noteikt katra dzīvotņu veida platību, kas jāatjauno, lai sasniegtu 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktos atjaunošanas mērķrādītājus, šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā minētā dzīvotņu platība, kuras stāvoklis nav labs, ietver tikai tādas teritorijas, kurās dzīvotņu veida stāvoklis ir zināms.Nolūkā kvantitatīvi noteikt katra dzīvotņu veida platību, kas jāatjauno, lai sasniegtu 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā noteiktos atjaunošanas mērķrādītājus, šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā minētā dzīvotņu platība, kuras stāvoklis nav labs, ietver tikai tādas teritorijas, kurās dzīvotņu veida stāvoklis ir zināms vai būs zināms, ievērojot 4. panta 9. punktu un 5. panta 7. punktu.J dalībvalsts plāno piemērot 4. panta 2. punktā noteikto atkāpi, minētā dalībvalsts nosaka minētajā pantā norādītās procentuālās daas. Ja dalībvalsts plāno pimērot 4. panta 5. ounktā un 5. panta 3. punktā noteikto atkāpi, minētā dalībvalsts nosaka mazāko procentuālo daļu, kas izvēlēta, ievērojot minētos pantus.3. Attiecībā uz II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu 7. grupu dalībvalstis nosaka procentuālo daļu, kas minēta 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā.4. Dalībvalstis nosaka un kartē 8. pantā minētās urbāno ekosistēmu teritorijas visām savām pilsētām un mazpilsētām un piepilsētām.Pilsētas vai mazpilsētas un piepilsētas urbānās ekosistēmas teritorijā ietilpst:a) visa pilsēta vai mazpilsēta un piepilsēta; vaib) pilsētas vai mazpilsētas un piepilsētas daļas, tostarp vismaz tās urbānie centri, urbānie klasteri un, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka tas ir piemēroti, piepilsētu teritorijas. Dalībvalstis var divu vai vairāku blakus esošu pilsētu vai divu vai vairāku blakus esošu mazpilsētu un piepilsētu – vai abu – urbāno ekosistēmu teritorijas apvienot vienā urbānās ekosistēmas teritorijā, kas ir kopīga, attiecīgi, minētajām pilsētām vai mazpilsētām un piepilsētām.5.Līdz 2030. gadam dalībvalstis, izmantojot atklātu un rezultatīvu procesu un novērtējumu, kas balstās uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, 20. panta 10. punktā minēto orientējošo satvaru un, ja tāds ir pieejams, 20. panta 11. punktā minēto orientējošo satvaru, nosaka apmierinošus līmeņus:a)apputeksnētāju populācijām, kas minētas 10. panta 1. punktā, un 12. panta 2. punktā minētajam indikatoram;b)katram no izvēlētajiem indikatoriem, kas minēti 11. panta 2. punktā;c)katram no izvēlētajiem indikatoriem, kas minēti 12. panta 3. punktā;d)pilsētu zaļajām zonām, kas minēta 8. panta 2. punktā; une)pilsētu koku vainagu projekcijai, kas minēta 8. panta 3. punktā.6.Dalībvalstis identificē un kartē lauksaimniecības un meža teritorijas, kurām vajadzīga atjaunošana, jo īpaši teritorijas, kurām intensifikācijas vai citu apsaimniekošanas faktoru dēļ ir vajadzīga labāka savienotība un lielāka ainaviskā daudzveidība.7. Līdz ... [viens gads no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] katra dalībvalsts var izstrādāt metodiku IV pielikumā minētās metodikas papildināšanai, lai monitorētu ļoti daudzveidīgas ainavas iezīmes, uz kurām neattiecas kopīgā metodika, kas norādīta minētajā pielikumā iekļautajā aprakstā par ļoti daudzveidīgām ainavas iezīmēm. Komisija līdz ... [viens mēnesis no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] sniedz norādījumus par šādu metodiku izstrādes satvaru.8. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā lauksaimniecībā izmantotam kūdrājam nosaka hidroloģiskā režīma atjaunošanas apmēra samazinājumu, kā minēts 11. panta 4. punkta piektajā daļā.9.Dalībvalstis identificē sinerģiju ar klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām, zemes degradācijas neitralitāti un katastrofu novēršanu un atjaunošanas pasākumiem attiecīgi nosaka prioritāti. Dalībvalstis ņem vērā arī:a)Regulas (ES) 2018/1999 3. pantā minētos integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus;b)Regulas (ES) 2018/1999 15. pantā minēto ilgtermiņa stratēģiju;c)Savienības saistošo vispārējo mērķrādītāju 2030. gadam, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 3. pantā.10. Dalībvalstis apzina sinerģijas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību. Tās arī apzina esošo lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi, tostarp KLP intervences, kas veicina šīs regulas mērķu sasniegšanu.11. Šīs regulas īstenošana neuzliek dalībvalstīm pienākumu pārplānot jebkādu finansējumu saskaņā ar KLP, KZP vai citām lauksaimniecības un zivsaimniecības finansēšanas programmām un instrumentiem saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam.12. Dalībvalstis var veicināt privātu vai publisku atbalsta shēmu ieviešanu to ieinteresēto personu labā, kuras īsteno 4. līdz 12. pantā minētos atjaunošanas pasākumus, tostarp zemes īpašnieku un apsaimniekotāju, lauksaimnieku, mežsaimnieku un zvejnieku labā.13.Nacionālo atjaunošanas plānu izstrādi dalībvalstis koordinē ar to teritoriju kartēšanu, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vismaz nacionālo devumu 2030. gada atjaunīgās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā, un attiecīgā gadījumā koordinē ar paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju un īpašu infrastruktūras teritoriju izraudzīšanos. Nacionālo atjaunošanas plānu sagatavošanas laikā dalībvalstis nodrošina sinerģiju ar atjaunīgās enerģijas izvēršanu un enerģijas infrastruktūras izvēršanu, un ar jau izraudzītajām atjaunīgo energoresursu paātrinātas apguves teritorijām un īpašām infrastruktūras teritorijām un nodrošina, ka netiek mainīta minēto teritoriju funkcionēšana, tostarp Direktīvā (ES) 2018/2001 paredzētās atļauju piešķiršanas procedūras, kas piemērojamas minētajām ▌teritorijām, kā arī tīkla projektu funkcionēšana, kas nepieciešami atjaunīgās enerģijas integrēšanai elektroenerģijas sistēmā, un attiecīgās atļauju piešķiršanas procedūras.14.Gatavojot nacionālos atjaunošanas plānus, dalībvalstis ņem vērā jo īpaši šādus elementus:a)saglabāšanas pasākumi, kas Natura 2000 teritorijām noteikti saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK;b)prioritārās rīcības plāni, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK;c)ūdensobjektu laba kvantitatīvā, ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa sasniegšanai domāti pasākumi, kas iekļauti pasākumu programmās un upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kuri sagatavoti saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, un plūdu riska pārvaldības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (OV L 288, 6.11.2007., 27. lpp.).;d)attiecīgā gadījumā – jūras stratēģijas, kas paredzētas laba vides stāvokļa sasniegšanai visos Savienības jūras reģionos un sagatavotas saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK;e)valstu gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas, kas sagatavotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284;f)nacionālās biodaudzveidības stratēģijas un rīcības plāni, kas izstrādāti saskaņā ar Biodaudzveidības konvencijas 6. pantu;g)attiecīgā gadījumā – saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar KZP;h) KLP stratēģiskie plāni, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115.15. Sagatavojot nacionālos atjaunošanas plānus, dalībvalstis ņem vērā arī stratēģisku kritiski svarīgu izejvielu projektus, ja tie ir atzīti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.16.Kad dalībvalstis sagatavo nacionālos atjaunošanas plānus, tās:a)atkarībā no konkrētajiem valsts un vietējiem apstākļiem un jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem var izmantot dažādos atjaunošanas pasākumus, kuru piemēri uzskaitīti VII pielikumā;b)tiecas optimizēt ekosistēmu ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas, kā arī to devumu attiecīgo reģionu un kopienu ilgtspējīgā attīstībā;c)var ņemt vērā dažādu reģionu stāvokļa atšķirības, kas saistītas ar sociālajām, ekonomiskajām un kulturālajām prasībām un reģionālām un vietējām īpatnībām, un iedzīvotāju blīvumu; attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā specifiskais Savienības tālāko reģionu stāvoklis, piemēram, to attālums, izolētība, mazā teritorija, sarežģītā topogrāfija un klimats, kā arī bagātīgā biodaudzveidība un izmaksas, kas saistītas ar to ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu.17.Kad iespējams, dalībvalstis veicina sinerģiju ar citu dalībvalstu nacionālajiem atjaunošanas plāniem, jo īpaši pārrobežu ekosistēmu gadījumā vai gadījumā, kad dalībvalstīm ir kopīgs jūras reģions vai apakšreģions Direktīvas 2008/56/EK nozīmē.18. Lai sagatavotu un īstenotu nacionālos atjaunošanas plānus saistībā ar jūras ekosistēmu atjaunošanu un atkalizveidošanu, dalībvalstis, ja tas ir praktiski iespējams un lietderīgi, var izmantot esošās reģionālās institucionālās sadarbības struktūras.19. Ja dalībvalstis konstatē problēmu, kas varētu kavēt jūras ekosistēmu atjaunošanas un atkalizveidošanas pienākumu izpildi un saistībā ar ko ir vajadzīgi tādi pasākumi, attiecībā uz kuriem tās nav kompetentas, tās attiecīgā gadījumā individuāli vai kopīgi vēršas pie dalībvalstīm, Komisijas vai starptautiskām organizācijām, sniedzot aprakstu par konstatēto problēmu un iespējamos pasākumus, lai tos varētu apsvērt un, iespējams, pieņemt.20.Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunošanas plāna sagatavošana ir atklāta, pārredzama, iekļaujoša un rezultatīva un ka sabiedrībai, tostarp visām attiecīgajām iesaistītajām personām, tiek dotas faktiskas iespējas agrīni piedalīties tā sagatavošanā. Apspriešanās atbilst prasībām, kas izklāstītas ▌Direktīvā 2001/42/EK.

15. pantsNacionālo atjaunošanas plānu saturs1.Nacionālais atjaunošanas plāns aptver laiku līdz 2050. gadam, un tajā ir starpposma termiņi, kas atbilst 4. līdz 13. pantā noteiktajiem mērķrādītājiem un pienākumiem.2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, nacionālajā atjaunošanas plānā, kas jāiesniedz saskaņā ar 16. pantu un 17. panta 6. punktu, var attiecībā uz laikposmu pēc 2032. gada 1. jūlija un līdz tā pārskatīšanai saskaņā ar 19. panta 1. punktu aprobežoties ar stratēģisku pārskatu par:a) elementiem, kas minēti 3. punktā; unb) saturu, kas minēts 4. un 5. punktā.Pārstrādātajā nacionālajā atjaunošanas plānā, kas izriet no pārskatīšanas, kura saskaņā ar 19. panta 1. punktu jāveic līdz 2032. gada 30. jūnijam, attiecībā uz laikposmu no 2042. gada 1. jūlija un līdz brīdim, kad to līdz 2042. gada 30. jūnijam pārskata saskaņā ar 19. panta 1. punktu, var aprobežoties ar stratēģisku pārskatu par šā punkta pirmajā daļā minētajiem elementiem un saturu.3.Izmantojot vienoto formātu, kas noteikts saskaņā ar šā panta 7. punktu, katra dalībvalsts nacionālajā atjaunošanas plānā iekļauj šādus elementus:a)kvantitatīvi izteiktas platības, kuras jāatjauno, lai sasniegtu 4. līdz 12. pantā noteiktos atjaunošanas mērķrādītājus, un kuras noteiktas, pamatojoties uz sagatavošanas darbu, kas veikts saskaņā ar 14. pantu, un iespējamo platību, kuras jāatjauno, indikatīvās kartes;b) ja dalībvalsts piemēro 4. panta 5. punktā vai 5. panta 3. punktā noteikto atkāpi, pamatojums, kāpēc līdz 2050. gadam nav iespējams ieviest atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai konkrētam dzīvotņu veidam sasniegtu labvēlīgu atsauces platību, un pamatojums saskaņā ar minētajiem pantiem noteiktajai mazākajai procentuālajai daļai, ko noteikusi minētā dalībvalsts;c)apraksts par atjaunošanas pasākumiem, kas plānoti vai ieviesti, lai sasniegtu šīs regulas 4. līdz 13. pantā noteiktos mērķrādītājus un izpildītu pienākumus, un norāde par to, kuri no šiem atjaunošanas pasākumiem ir plānoti vai ieviesti saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK izveidotajā Natura 2000 tīklā;d) īpaša iedaļa, kurā izklāstīti pasākumi 4. panta 9. punktā un 5. panta 7. punktā noteikto pienākumu izpildei;e) ja dalībvalsts piemēro šīs regulas 4. panta 2. punktā noteikto atkāpi, pamatojums tam, kā saskaņā ar minēto pantu noteiktās procentuālās daļas nekavē valsts bioģeogrāfiskajā līmenī sasniegt vai uzturēt labvēlīgu aizsardzības statusu minētajiem dzīvotņu veidiem, kā noteikts, ievērojot Direktīvas 92/43/EEK 1. panta e) punktu;f)norāde uz pasākumiem, kuru mērķis ir saskaņā ar 4. panta 7. punktu un 5. panta 5. punktu nodrošināt, ka I un II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu aizņemtās platības nenoplicinās teritorijās, kurās ir sasniegts labs stāvoklis, un ka 4. panta 11. punktā un 5. panta 9. punktā minēto sugu dzīvotnes būtiski nenoplicinās teritorijās, kurās ir sasniegta pietiekama sugas dzīvotņu kvalitāte;g) attiecīgā gadījumā apraksts par to, kā tās teritorijā tiek piemērots 4. panta 13. punkts, tostarp:i)skaidrojums par kompensācijas pasākumu sistēmu, kas jāveic attiecībā uz katru būtisku noplicināšanās gadījumu, kā arī par nepieciešamo monitoringu un ziņošanu par būtisku dzīvotņu veidu un sugu dzīvotņu noplicināšanos un veiktajiem kompensācijas pasākumiem;ii)skaidrojums par to, kā tiks nodrošināts, ka 4. panta 13. punkta īstenošana neietekmē 1., 4. un 5. pantā noteikto mērķrādītāju sasniegšanu un mērķu izpildi;h)norāde uz pasākumiem, kuru mērķis saskaņā ar 4. panta 12. punktu un 5. panta 10. punktu ir I un II pielikumā uzskaitītos dzīvotņu veidus uzturēt labā stāvoklī tajās teritorijās, kurās tie ir sastopami, un novērst to, ka būtiski noplicinās citas I un II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu aizņemtās platības ▌;i)šķēršļu un saskaņā ar 9. panta 1. punktu identificēto likvidējamo šķēršļu uzskaitījums, to likvidēšanas plāns saskaņā ar 9. panta 2. punktu un brīvi plūstošu upju garums, kas jāsasniedz, likvidējot minētos šķēršļus, un kas aplēsts no 2020. gada līdz 2030. gadam un 2050. gadam, un visi citi pasākumi, kas saskaņā ar 9. panta 3. punktu veicami, lai atjaunotu palieņu dabiskās funkcijas;j) pārskats par lauksaimniecības ekosistēmu indikatoriem, kas izvēlēti saskaņā ar 11. panta 2. punktu, un par to piemērotību pierādīt lauksaimniecības ekosistēmu biodaudzveidības uzlabošanos attiecīgajā dalībvalstī;k) attiecīgā gadījumā – pamatojums kūdrāja hidroloģiskā režīma atjaunošanai mazākā proporcijā, nekā noteikts 11. panta 4. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā;l) pārskats par meža ekosistēmu indikatoriem, kas izvēlēti saskaņā ar 12. panta 3. punktu, un par to piemērotību pierādīt meža ekosistēmu biodaudzveidības uzlabošanos attiecīgajā dalībvalstī;m) apraksts par ieguldījumu 13. pantā minētajās saistībās;n)saskaņā ar 4. līdz 12. pantu veicamo atjaunošanas pasākumu ieviešanas grafiks;o)attiecīgā gadījumā – īpaša iedaļa, kurā izklāstīti pielāgoti atjaunošanas pasākumi, kas veicami dalībvalstu tālākajos reģionos;p)to teritoriju monitorings, uz kurām attiecas 4. un 5. pantā minētā atjaunošana, process, kā novērtē saskaņā ar 4. līdz 12. pantu ieviesto atjaunošanas pasākumu rezultativitāti un minētos pasākumus vajadzības gadījumā pārskata, lai nodrošinātu attiecīgi 4. līdz 13. pantā noteikto mērķrādītāju sasniegšanu un pienākumu izpildi;q)norāde uz noteikumiem, kas 4. līdz 12. pantā minētajiem atjaunošanas pasākumiem nodrošina pastāvīgu un noturīgu ilgtermiņa ietekmi;r)aplēstie klimata pārmaiņu mazināšanai un zemes degradācijas neitralitātei sagādātie papildieguvumi, ko laika gaitā panāk ar atjaunošanas pasākumiem;s) paredzama sociālekonomiskā ietekme un aplēstie ieguvumi no 4. līdz 12. pantā minēto atjaunošanas pasākumu īstenošanas;t)īpaša iedaļa, kurā izklāstīts, kā nacionālajā atjaunošanas plānā ņemts vērā:i)klimata pārmaiņu scenāriju piemērotība atjaunošanas pasākumu veida un vietas plānošanā;ii)atjaunošanas pasākumu potenciāls minimalizēt klimata pārmaiņu ietekmi uz dabu, novērst vai mazināt dabas katastrofu sekas un atbalstīt adaptāciju;iii)sinerģija ar nacionālajām adaptācijas stratēģijām vai plāniem un nacionālajiem katastrofu riska novērtējuma ziņojumiem;iv)pārskats par mijiedarbību starp pasākumiem, kas iekļauti nacionālajā atjaunošanas plānā un nacionālajā enerģētikas un klimata plānā;u)atjaunošanas pasākumu īstenošanas finansējuma vajadzību aplēses, kurās ir ietverts apraksts par atbalstu ieinteresētajām personām, ko ietekmē atjaunošanas pasākumi vai citi jauni pienākumi, kuri izriet no šīs regulas, un plānotā publiskā vai privātā finansējuma līdzekļi, tostarp Savienības finansēšanas instrumentu finansējums vai līdzfinansējums;v)norāde uz subsīdijām, kas šajā regulā noteikto mērķrādītāju sasniegšanu un pienākumu izpildi ietekmē negatīvi;w)nacionālā atjaunošanas plāna sagatavošanas un izveides procesa kopsavilkums, kas ietver informāciju par sabiedrības līdzdalību un to, kā ņemtas vērā vietējo kopienu un ieinteresēto personu vajadzības;x)īpaša iedaļa, kurā norādīts, kā saskaņā ar 17. panta 5. punktu ir ņemti vērā Komisijas apsvērumi par 17. panta 4. punktā minēto nacionālā atjaunošanas plāna projektu; ja attiecīgā dalībvalsts Komisijas apsvērumus vai būtisku to daļu neņem vērā, minētā dalībvalsts savu rīcību pamato.4.Nacionālajā atjaunošanas plānā attiecīgā gadījumā iekļauj saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kurus dalībvalsts plāno pieņemt saskaņā ar KZP un pie kuriem pieder arī saglabāšanas pasākumi, kas ietverti kopīgajos ieteikumos, kurus dalībvalsts plāno ierosināt saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikto un šīs regulas 18. pantā minēto procedūru, un visu attiecīgo informāciju par minētajiem pasākumiem.5. Nacionālajā atjaunošanas plānā iekļauj pārskatu par mijiedarbību starp pasākumiem, kas iekļauti nacionālajā atjaunošanas plānā un nacionālajā KLP stratēģiskajā plānā.6. Nacionālajā atjaunošanas plānā attiecīgā gadījumā iekļauj pārskatu par apsvērumiem, kas saistīti ar dažādu reģionu stāvokļa atšķirībām, kā minēts 14. panta 16. punkta c) apakšpunktā.7.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu formātu nacionālajiem atjaunošanas plāniem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā. Vienotā formāta izstrādē Komisijai palīdz EVA. Komisija līdz ... [datums: tā mēneša pirmā diena, kurš ir trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] īstenošanas aktu projektus iesniedz 24. panta 1. punktā minētajai komitejai.

16. pantsNacionālā atjaunošanas plāna projekta iesniegšanaKatra dalībvalsts 14. un 15. pantā minētā nacionālā atjaunošanas plāna projektu Komisijai iesniedz līdz... [tā mēneša pirmā diena, kurš ir 24 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

17. pantsNacionālā atjaunošanas plāna novērtēšana1.Komisija nacionālā atjaunošanas plāna projektu novērtē sešu mēnešu laikā no saņemšanas dienas. Veikdama minēto novērtēšanu, Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalsti.2.Kad Komisija novērtē nacionālā atjaunošanas plāna projektu, tā izvērtē:a) projekta atbilstību 15. pantam;b) vai ar to pietiek, lai sasniegtu 4. līdz 13. pantā noteiktos mērķrādītājus un izpildītu pienākumus;c) tā ieguldījumu 1. pantā minētajos Savienības virsmērķos un mērķrādītājos, 9. panta 1. punktā minētajos konkrētajos mērķos līdz 2030. gadam Savienībā atjaunot brīvi plūstošas upes vismaz 25 000 km garumā un 13. pantā paredzēto saistību izpildē – līdz 2030. gadam iestādīt vēl vismaz trīs miljardus koku Savienībā.3.Nacionālā atjaunošanas plāna projekta novērtēšanā Komisijai palīdz eksperti vai EVA.4.Sešu mēnešu laikā no nacionālā atjaunošanas plāna projekta saņemšanas dienas Komisija var nosūtīt dalībvalstij savus apsvērumus par nacionālā atjaunošanas plāna projektu.5.Visus Komisijas apsvērumus dalībvalsts ▌ņem vērā galīgajā nacionālajā atjaunošanas plānā.6.Nacionālo atjaunošanas plānu dalībvalstis pabeidz, publicē un iesniedz Komisijai sešu mēnešu laikā no Komisijas apsvērumu saņemšanas dienas.

18. pantsAtjaunošanas pasākumu koordinēšana jūras ekosistēmās1. Dalībvalstis, kuru nacionālajos atjaunošanas plānos ir iekļauti saglabāšanas pasākumi, kas jāpieņem KZP satvarā, pilnībā izmanto tajos paredzētos instrumentus.2. Ja nacionālajos atjaunošanas plānos ir iekļauti pasākumi, kuru dēļ ir jāiesniedz kopīgs ieteikums, izmantojot reģionalizācijas procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, dalībvalstis, kas sagatavo minētos nacionālos atjaunošanas plānus, ņemot vērā šīs regulas 5. pantā noteiktos termiņus, laikus sāk apspriešanos ar citām dalībvalstīm, kurām ir tiešas pārvaldības intereses, ko ietekmē minētie pasākumi, un attiecīgajām konsultatīvajām padomēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 2. punktu, lai varētu laikus vienoties par jebkādiem kopīgiem ieteikumiem un tos iesniegt. Šajā nolūkā tās nacionālajā atjaunošanas plānā iekļauj arī aptuveno apspriešanās un kopīgo ieteikumu iesniegšanas laiku.3. Komisija veicina un uzrauga progresu, kas panākts, iesniedzot kopīgus ieteikumus saskaņā ar KZP. Kopīgos ieteikumus par saglabāšanas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai palīdzētu sasniegt 5. pantā noteiktos mērķrādītājus, dalībvalstis iesniedz ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms attiecīgā termiņa.4. Ja līdz šā panta 3. punktā minētajam attiecīgajam termiņam nav saņemti šā panta 2. punktā minētie kopīgie ieteikumi par saglabāšanas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantā minētajos Savienības vides tiesību aktos noteiktos pienākumus, Komisija var pilnībā izmantot minētās regulas 11. panta 4. punktā paredzētos instrumentus saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem.

19. pantsNacionālā atjaunošanas plāna pārskatīšana1.Katra dalībvalsts līdz 2032. gada 30. jūnijam un pēc tam līdz 2042. gada 30. jūnijam pārskata un pārstrādā savu nacionālo atjaunošanas plānu un tajā iekļauj papildu pasākumus. Pēc tam vismaz reizi desmit gados katra dalībvalsts pārskata savu nacionālo atjaunošanas plānu un vajadzības gadījumā to pārstrādā un tajā iekļauj papildu pasākumus.Pārskatīšanas veic saskaņā ar 14. un 15. pantu, ņemot vērā plāna īstenošanā panākto progresu, labākos pieejamos zinātniskos pierādījumus, kā arī pieejamās zināšanas par vides apstākļu izmaiņām vai gaidāmajām izmaiņām klimata pārmaiņu dēļ. Pārskatīšanās, kas jāveic līdz 2032. gada 30. jūnijam un līdz 2042. gada 30. jūnijam, dalībvalstis ņem vērā zināšanas par I un II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu stāvokli, kas iegūtas saskaņā ar 4. panta 9. punktu un 5. panta 7. punktu. Katra dalībvalsts publicē un iesniedz Komisijai savu pārstrādāto nacionālo atjaunošanas plānu.2.Ja saskaņā ar 20. pantu veiktais monitorings liecina, ka nacionālajā atjaunošanas plānā izklāstītie pasākumi nebūs pietiekami, lai sasniegtu 4. līdz 13. pantā noteiktos mērķrādītājus un izpildītu pienākumus, dalībvalsts pārskata nacionālo atjaunošanas plānu un, ja nepieciešams, to pārstrādā un tajā iekļauj papildu pasākumus. Dalībvalstis publicē un iesniedz Komisijai savus pārstrādātos nacionālos atjaunošanas plānus.3.Ja Komisija, pamatojoties uz 21. panta 1. un 2. punktā minēto informāciju un 21. panta 4. un 5. punktā minēto novērtējumu, uzskata, ka dalībvalsts panāktais progress nav pietiekams, lai sasniegtu 4. līdz 13. pantā noteiktos mērķrādītājus un izpildītu pienākumus, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai dalībvalsts iesniegtu pārstrādātu nacionālā atjaunošanas plāna projektu ar papildu pasākumiem. Dalībvalsts publicē minēto pārstrādāto nacionālo atjaunošanas plānu ar papildu pasākumiem un iesniedz to Komisijai sešu mēnešu laikā no Komisijas pieprasījuma saņemšanas dienas. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija minēto termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem.

IV NODAĻAMONITORINGS UN ZIŅOŠANA

20. pantsMonitorings1.Dalībvalstis monitorē šādus elementus:a)uz 15. panta 3. punkta p) apakšpunktā minētā monitoringa pamata – 4. un 5. pantā minēto dzīvotņu veidu stāvokli un stāvokļa tendenci un minēto sugu dzīvotņu kvalitāti un kvalitātes tendenci teritorijās, uz kurām attiecas atjaunošanas pasākumi;b)pilsētu zaļās zonas platību un pilsētu koku vainagu projekciju urbāno ekosistēmu teritorijās, kā minēts 8. pantā un noteikts saskaņā ar 14. panta 4. punktu;c)vismaz divus no lauksaimniecisko ekosistēmu biodaudzveidības indikatoriem, kurus dalībvalsts izvēlējusies saskaņā ar 11. panta 2. punktu;d)šīs regulas V pielikumā uzskaitīto parasto lauku putnu sugu populācijas;e)šīs regulas 12. panta 2. punktā minēto meža ekosistēmu biodaudzveidības indikatoru;f) vismaz sešus no meža ekosistēmu biodaudzveidības indikatoriem, kurus dalībvalsts izvēlējusies saskaņā ar 12. panta 3. punktu;g)apputeksnētāju sugu skaitliskumu un daudzveidību, ko monitorē ar metodi, kura noteikta saskaņā ar 10. panta 2. punktu;h)šīs regulas I un II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu aizņemto teritoriju platību un stāvokli ▌;i)šīs regulas 4. panta 7. punktā un 5. panta 5. punktā minēto sugu dzīvotņu platību un kvalitāti ▌;j) to teritoriju apmēru un atrašanās vietu, kurās dzīvotņu veidi un sugu dzīvotnes ir būtiski noplicinājušās, un to teritoriju apmēru un atrašanās vietu, uz kurām attiecas kompensācijas pasākumi, kas veikti saskaņā ar 4. panta 13. punktu, kā arī to kompensācijas pasākumu efektivitāti, kuru mērķis ir nodrošināt, ka dzīvotņu veidu un sugu dzīvotņu noplicināšanās nav būtiska katra bioģeogrāfiskā reģiona līmenī to teritorijā, un nodrošināt, ka netiek apdraudēta 1., 4. un 5. pantā noteikto mērķrādītāju sasniegšana un mērķu izpilde.2.Monitorings, ko veic saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, sākas, tiklīdz atjaunošanas pasākumi ir ieviesti.3.Monitorings, ko veic saskaņā ar 1. punkta b), c), d), e) un f) apakšpunktu, sākas ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena].4.Monitorings, ko veic saskaņā ar 1. punkta g) apakšpunktu, sākas vienu gadu pēc 10. panta 2. punktā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā.5. Monitorings, ko veic saskaņā ar šā panta 1. punkta j) apakšpunktu, sākas tiklīdz Komisijai ir iesniegts 4. panta 13. punktā minētais paziņojums.6.Monitoringu saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu veic vismaz reizi sešos gados. Monitoringu saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, attiecīgā gadījumā, par organiskā oglekļa uzkrājumu aramzemes minerālaugsnēs un tādas lauksaimniecības zemes īpatsvaru, kurā ir ļoti daudzveidīgas ainavas iezīmes, un saskaņā ar 1. punkta f) apakšpunktu, attiecīgā gadījumā, par stāvošu atmirušo koksni, gulošu atmirušo koksni, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, meža savienotību, organiskā oglekļa uzkrājumu un to mežu īpatsvaru, kuros dominē autohtonas koku sugas un koku sugu daudzveidība, veic vismaz reizi sešos gados vai, ja tas nepieciešams, lai izvērtētu augšupēju tendenču sasniegšanu līdz 2030. gadam, ar īsāku intervālu. Monitoringu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, attiecīgā gadījumā, par zālāju tauriņu indeksu, saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu par parasto lauku putnu populāciju indeksu, saskaņā ar 1. punkta e) apakšpunktu par parasto meža putnu populāciju indeksu un saskaņā 1. punkta g) apakšpunktu par apputeksnētāju sugām veic katru gadu. Monitoringu saskaņā ar 1. punkta h) un i) apakšpunktu veic vismaz reizi sešos gados un koordinē ar Direktīvas 92/43/EEK 17. pantā noteikto ziņojumu iesniegšanas ciklu un Direktīvas 2008/56/EK 17. pantā paredzēto sākotnējo novērtējumu. Monitoringu saskaņā ar 1. punkta j) apakšpunktu veic reizi trīs gados.7.Dalībvalstis nodrošina, ka 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto lauksaimniecisko ekosistēmu indikatoru un 12. panta 3. punkta a), b) un e) apakšpunktā minēto meža ekosistēmu indikatoru monitorings notiek ar Regulās (ES) 2018/841 un (ES) 2018/1999 prasīto monitoringu saderīgā veidā.8.Datus, kas ģenerēti saskaņā ar šo pantu veiktajā monitoringā, dalībvalstis publisko saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK un saskaņā ar šā panta 6. punktā noteikto monitoringa biežumu.9.Dalībvalstu monitoringa sistēmu pamatā ir elektroniskas datubāzes un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, un tās maksimāli palielina piekļuvi datiem un pakalpojumiem, ko nodrošina tālizpētes tehnoloģijas, zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datiem un šādu datu un pakalpojumu izmantošanu, izvēršot mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes pavērtās iespējas.10. Komisija līdz 2028. gada 31. decembrim ar īstenošanas aktiem izveido orientējošu satvaru 8. panta 2. un 3. punktā, 10. panta 1. punktā un 11. panta 2. punktā minēto apmierinošo līmeņu noteikšanai.11. Komisija ar īstenošanas aktiem var:a)konkretizēt IV pielikumā uzskaitīto lauksaimniecisko ekosistēmu indikatoru monitoringa metodes;b)konkretizēt VI pielikumā uzskaitīto meža ekosistēmu indikatoru monitoringa metodes;c)izveidot orientējošu satvaru 12. panta 2. un 3. punktā minēto apmierinošo līmeņu noteikšanai. ▌12. ▌Šā panta 10. un 11. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

21. pantsZiņošana1.Līdz 2028. gada 30. jūnijam un pēc tam vismaz reizi trīs gados dalībvalstis elektroniski paziņo Komisijai šādus datus:a)teritorijas, uz kurām attiecas 4. līdz 12. pantā minētie atjaunošanas pasākumi;b)to teritoriju apmēru, kurās dzīvotņu veidi un sugu dzīvotnes ir būtiski noplicinājušās, un to teritoriju apmērs, uz kurām attiecas kompensācijas pasākumi, kas veikti saskaņā ar 4. panta 13. punktu;c)ir likvidēti 9. pantā minētie šķēršļi; und)to ieguldījumu 13. pantā minētajās saistībās.2. Līdz 2031. gada 30. jūnijam par laikposmu līdz 2030. gadam un pēc tam vismaz reizi sešos gados dalībvalstis Komisijai ▌, kurai palīdz EVA, elektroniski paziņo šādus datus un informāciju:a)nacionālā atjaunošanas plāna īstenošanā, atjaunošanas pasākumu ieviešanā un 4. līdz 13. pantā noteikto mērķrādītāju sasniegšanā un pienākumu izpildē panāktais progress;b) informācija par:i)to teritoriju atrašanās vietu, kurās dzīvotņu veidi vai sugu dzīvotnes ir būtiski noplicinājušās, un to teritoriju apmēru, uz kurām attiecas kompensācijas pasākumi, kas veikti saskaņā ar 4. panta 13. punktu;ii)aprakstu par to, cik efektīvi ir saskaņā ar 4. panta 13. punktu veiktie kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka dzīvotņu veidu un sugu dzīvotņu noplicināšanās nav būtiska katra bioģeogrāfiskā reģiona līmenī to teritorijā;iii)aprakstu par to kompensācijas pasākumu efektivitāti, kas veikti saskaņā ar 4. panta 13. punktu nolūkā nodrošināt, ka netiek apdraudēta 1., 4. un 5. pantā noteikto mērķrādītāju sasniegšana un mērķu izpilde;c)saskaņā ar 20. pantu veiktā monitoringa rezultāti, tostarp, saskaņā ar 20. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktu veiktā monitoringa rezultātu gadījumā, ģeogrāfiski referencētas kartes;d)to teritoriju atrašanās vieta un apmērs, uz kurām attiecas 4. un 5. pantā un 11. panta 4. punktā minētie atjaunošanas pasākumi, arī ģeogrāfiski referencēta minēto teritoriju karte;e)atjaunināts 9. panta 1. punktā minēto šķēršļu uzskaitījums;f)saskaņā ar 15. panta 3. punkta u) apakšpunktu – informācija par finansējuma vajadzību apmierināšanā panākto progresu, arī pārskats par faktiskajām investīcijām salīdzinājumā ar sākotnējiem investīciju pieņēmumiem.3.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šā panta 1. un 2. punktā minētās informācijas sniegšanas formātu, struktūru un detalizētu kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā. Izstrādāt elektroniskās ziņošanas formātu, struktūru un detalizētu kārtību Komisijai palīdz EVA.4.Pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis darījušas pieejamus saskaņā ar šā panta 1. punktu un 20. panta 8. punktu, EVA līdz 2028. gada 31. decembrim un pēc tam reizi trīs gados sniedz Komisijai tehnisku pārskatu par šajā regulā noteikto mērķrādītāju sasniegšanā un pienākumu izpildē panākto progresu.5.Pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis darījušas pieejamus saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, EVA līdz 2032. gada 30. jūnijam pēc tam reizi sešos gados sniedz Komisijai Savienības mēroga tehnisko ziņojumu par šajā regulā noteikto mērķrādītāju sasniegšanā un pienākumu izpildē panākto progresu. EVA var izmantot arī informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 17. pantu, Direktīvas 2000/60/EK 15. pantu, Direktīvas 2009/147/EK 12. pantu un Direktīvas 2008/56/EK 17. pantu.6.No ... [pieci gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi sešos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.7. Komisija līdz … [12 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā ietver:a) pārskatu par Savienības līmenī pieejamajiem finanšu resursiem šīs regulas īstenošanas nolūkā;b) novērtējumu par finansējuma vajadzībām 4. līdz 13. panta īstenošanai un 1. panta 2. punktā noteiktā mērķa sasniegšanai;c) analīzi, lai konstatētu jebkādus iespējamos finansējuma trūkumus attiecībā uz šajā regulā noteikto pienākumu īstenošanu;d) attiecīgā gadījumā – priekšlikumus par pienācīgiem pasākumiem, tostarp finanšu pasākumiem, konstatēto nepilnību novēršanai, piemēram, īpaši šim nolūkam paredzēta finansējuma izveidi, neskarot abu likumdevēju prerogatīvas pieņemt daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2027. gada.8.Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ir pareiza un atjaunināta un ka tā ir publiski pieejama saskaņā ar Direktīvām 2003/4/EK, 2007/2/EK un (ES) 2019/1024.

V NODAĻADELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI

22. pantsPielikumu grozīšana1.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu I pielikumu, veidu, kādā tiek grupēti dzīvotņu veidi, pielāgojot tehnikas un zinātnes progresam un lai ņemtu vērā šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi.2.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu II pielikumu, pielāgojot:a) dzīvotņu veidu sarakstu nolūkā nodrošināt saskaņotību ar atjauninājumiem Eiropas dabas informācijas sistēmas (EUNIS) dzīvotņu klasifikācijā; unb) dzīvotņu veidu grupēšanu, lai tā atbilstu tehnikas un zinātnes progresam un lai ņemtu vērā šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi.3.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu III pielikumu, 5. pantā minēto jūras organismu sugu sarakstu pielāgojot tehnikas un zinātnes progresam.4.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu IV pielikumu, lauksaimniecisko ekosistēmu biodaudzveidības indikatoru aprakstu, mērvienību un metodiku pielāgojot tehnikas un zinātnes progresam.5.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu V pielikumu, sarakstu ar sugām, ko dalībvalstīs izmanto parasto lauku putnu populāciju indeksa vajadzībām, pielāgojot tehnikas un zinātnes progresam.6.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu VI pielikumu, meža ekosistēmu biodaudzveidības indikatoru aprakstu, mērvienību un metodiku pielāgojot tehnikas un zinātnes progresam.7.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu VII pielikumu, atjaunošanas pasākumu piemēru sarakstu pielāgojot tehnikas un zinātnes progresam un lai ņemtu vērā šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi.

23. pantsDeleģēšanas īstenošana1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.2.Pilnvaras pieņemt 10. panta 2. punktā un 22. panta 1. līdz 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. panta 2. punktā un 22. panta 1. līdz 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.6.Saskaņā ar 10. panta 2. punktu un 22. panta 1. līdz 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

24. pantsKomiteju procedūra1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VI NODAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pantsGrozījums Regulā (ES) 2022/869Regulas (ES) 2022/869 7. panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Attiecībā uz ietekmi uz vidi, kas skatīta Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punktā, Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 7. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) …/…*+ OV: lūgums ievietot tekstā tās regulas numuru, kas ietverta dokumentā PE-CONS 74/23 (2022/0195(COD)), un zemsvītras piezīmē norādīt minētās regulas numuru, datumu, nosaukumu un atsauci uz OV. 4. panta 14. un 15. punktā un 5. panta 11. un 12 punktā, ar noteikumu, ka ir ievēroti visi minētajās direktīvās un minētajā regulā noteiktie nosacījumi, Savienības sarakstā esošus projektus no enerģētikas rīcībpolitikas viedokļa uzskata par projektiem sabiedrības interesēs un var uzskatīt par projektiem, kas ir sevišķi svarīgas sabiedrības intereses."

_____________

* Regula (ES) …/… (... gada ...) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (OV L ..., ..., ... lpp.).”.

26. pantsPārskatīšana1.Komisija līdz 2033. gada 31. decembrim izvērtē šīs regulas piemērošanu.Izvērtējumā iekļauj novērtējumu par šīs regulas ietekmi uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēm, ņemot vērā attiecīgās saiknes ar pārtikas ražošanu un nodrošinātību ar pārtiku Savienībā, un par šīs regulas plašāku sociālekonomisko ietekmi.2.Ziņojumu par galvenajiem izvērtējuma konstatējumiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ja Komisija to uzskata par lietderīgu, ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu izdarīt šīs regulas attiecīgo noteikumu grozījumu, ņemot vērā vajadzību noteikt papildu atjaunošanas mērķrādītājus, tostarp atjauninātus mērķrādītājus 2040. un 2050. gadam, kas balstās uz kopīgām 4. un 5. panta neaptvertu ekosistēmu stāvokļa novērtēšanas metodēm, šā panta 1. punktā minēto izvērtējumu un jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem.

27. pantsPagaidu apturēšana1. Ja ir noticis neparedzams, ārkārtas un neprovocēts notikums, kas ir ārpus Savienības kontroles un kas visā Savienībā nopietni ietekmē tādas zemes pieejamību, kura vajadzīga, lai nodrošinātu pietiekamu lauksaimniecisko ražošanu Savienības pārtikas patēriņam, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas ir gan vajadzīgi, gan pamatoti ārkārtas gadījumos. Šādi īstenošanas akti var uz laiku apturēt 11. panta attiecīgo noteikumu piemērošanu tik lielā mērā un uz tik ilgu laiku, cik tas ir absolūti nepieciešams. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.2. Īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, paliek spēkā ne ilgāk kā 12 mēnešus. Ja pēc minētā laikposma 1. punktā minētās konkrētās problēmas saglabājas, Komisija var iesniegt atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu minētā laikposma pagarināšanai.3. Par visiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, Komisija divu darbadienu laikā pēc to pieņemšanas informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

28. pantsStāšanās spēkāŠī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

I PIELIKUMSSAUSZEMES, PIEKRASTES UN SALDŪDENS EKOSISTĒMAS – DZĪVOTŅU VEIDI UN DZĪVOTŅU VEIDU GRUPAS, KAS MINĒTAS 4. PANTA 1. UN 4. PUNKTĀ

Šajā sarakstā ir iekļauti visi 4. panta 1. un 4. punktā minētie sauszemes, piekrastes un saldūdens dzīvotņu veidi, kas uzskaitīti Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā, kā arī sešas šo dzīvotņu veidu grupas, proti, 1) mitrāji (piekrastes un iekšzemes), 2) zālāji un citas ganību dzīvotnes, 3) upju, ezeru, aluviālās un krasta zonu dzīvotnes, 4) meži, 5) stepju, virsāju un krūmāju dzīvotnes un 6) klinšu un kāpu dzīvotnes.

1.1. GRUPA. Mitrāji (piekrastes un iekšzemes)

Dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Dzīvotnes veida nosaukums, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Piekrastes un halofītu dzīvotnes
1130
Grīvas ūdeņi
1140
Purvāji un smilšu līdzenumi, ko nelielas plūdmaiņas gadījumā neklāj jūras ūdens
1150
Piekrastes lagūnas
1310
Salicornia un citi viengadīgie augi, kas pārņem dubļus un smiltis
1320
Spartina velēnas (Spartinion maritimae)
1330
Atlantijas sālslauki (Glauco-Puccinellietalia maritimae)
1340
Kontinentālie sālslauki
1410
Vidusjūras sālslauki (Juncetalia maritimi)
1420
Vidusjūras un termoatlantiskie halofīlie krūmāji (Sarcocornetea fruticosi)
1530
Panoniskās sālsstepes un sāļie purvi
1650
Baltijas jūras boreālās šaurās ietekas
Mitrie virsāji un kūdras pļavas
4010
Ziemeļatlantijas mitrie virsāji ar Erica tetralix
4020
Mērenās joslas Atlantijas mitrie virsāji ar Erica ciliaris un Erica tetralix
6460
Troodos kūdras pļavas
Augstie purvi, muklāji un dumbrāji
7110
Aktīvie augstie purvi
7120
Sadalījušies augstie purvi, kuri joprojām spēj dabiski reģenerēties
7130
Kūdras slāņa purvi
7140
Izžūstošie muklāji un nestabilie purvi
7150
Rhynchosporion noslāņojumi kūdras substrātos
7160
Fenoskandijas minerālvielām bagātie avoti un iztekas
7210
Kaļķainie dumbrāji ar Cladium mariscus un Caricion davallianae sugām
7220
Pārakmeņojušās atradnes ar tufa audzēm (Cratoneurion)
7230
Sārmaini dumbrāji
7240
Caricion bicoloris-atrofuscae Alpu piekaļņu audzes
7310
Aapa muklāji
7320
Palsa muklāji
Mitrie meži
9080
Fenoskandijas purvainie lapu koku meži
91D0
Purvainas mežu zemes

2.2. GRUPA. Zālāji un citas ganību dzīvotnes

Dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Dzīvotnes veida nosaukums, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Piekrastes un kāpu dzīvotnes
1630
Boreālās Baltijas piekrastes pļavas
21A0
Piejūras pļavas
Virsāju un krūmāju dzīvotnes
4030
Eiropas sausie virsāji
4040
Sausie Atlantijas piekrastes virsāji ar Erica vagans
4090
Endēmiskie oro-Vidusjūras virsāji ar irbulenēm
5130
Juniperus communis audzes virsāja vai kaļķakmens pļavās
8240
Kaļķakmens slāņi
Zālāji
6110
Kaļķainas vai bāziskas augsnes Alysso-Sedion albi klinšu pļavas
6120
Sausas smilšu augsnes kaļķainās pļavas
6130
Violetalia calaminariae kalamīna pļavas
6140
Pireneju Festuca eskia silīcija augsnes pļavas
6150
Silīcija augsnes Alpu un boreālās pļavas
6160
Oro-Ibērijas Festuca indigesta pļavas
6170
Alpu un subalpu kaļķainas augsnes pļavas
6180
Makronēziskās mezofilās augsnes pļavas
6190
Klinšu panoniskās pļavas (Stipo-Festucetalia pallentis)
6210
Pusdabiskas sausās pļavas un krūmāju zemes fācijas uz kalcifiliem substrātiem (Festuco-Brometalia)
6220
Pseidostepe ar stiebrzālēm un viengadīgajiem Thero-Brachypodietea
6230
Sugām bagātas Nardus pļavas ar silikātu substrātu kalnu apvidos (un piekaļņu apvidos – kontinentālajā Eiropā)
6240
Subpanoniskās stepes veida pļavas
6250
Panoniskās dzeltenzemes stepes veida pļavas
6260
Panoniskās smilšu stepes
6270
Fenoskandijas zemieņu sugām bagātās sausās – vidēji mitrās pļavas
6280
Nordiskās alvas un pirmskembrija perioda kaļķakmens plakankalnes
62A0
Austrumu sub-Vidusjūras sausās pļavas (Scorzoneratalia villosae)
62B0
Serpentīnveida pļavas Kiprā
62C0
Ponto-Sarmatijas stepes
62D0
Oro-Moēzijas acidofilās pļavas
6410
Molinia pļavas ar kaļķainu, kūdras vai mālu – dubļu piesātināto augsni (Molinion caeruleae)
6420
Molinio-Holoschoenion Vidusjūras garstiebru zāles mitrās pļavas
6510
Zemieņu siena pļavas (Alopecurus pratensis, Sanguisorba officinalis)
6520
Kalnu siena pļavas
Dehesas un kokiem apaugušās pļavas
6310
Dehesas ar mūžzaļajiem Quercus spp.
6530
Fenoskandijas kokiem apaugušās pļavas
9070
Fenoskandijas kokiem apaugušās ganības

3.3. GRUPA. Upju, ezeru, aluviālās un krasta zonu dzīvotnes

Dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Dzīvotnes veida nosaukums, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Upes un ezeri
3110
Smilšainu zemieņu oligotrofiskie ūdeņi, kuros ir ļoti maz minerālvielu (Littorelletalia uniflorae)
3120
Oligotrofiski ūdeņi – galvenokārt rietumu Vidusjūras apvidos –, kuros ir ļoti maz minerālvielu un kuros ir Isoetes spp.
3130
Oligotrofiski līdz mezotrofiski stāvoši ūdeņi, kuros ir Littorelletea uniflorae un/vai Isoëto-Nanojuncetea veģetācija
3140
Cieti oligomezotrofiski ūdeņi ar Chara spp. bentālu veģetāciju
3150
Dabiski eitrofiski ezeri ar Magnopotamion vai Hydrocharition tipa veģetāciju
3160
Dabiski distrofiski ezeri un dīķi
3170
Vidusjūras izžūstošie dīķi
3180
Izžūstoši karsta ezeri
3190
Ezeri ar ģipšakmens karstu
31A0
Transilvānijas karsto avotu amoliņa audzes
3210
Fenoskandijas dabiskās upes
3220
Alpu upes un zālaugu veģetācija to krastos
3230
Alpu upes un to Myricaria germanica koku veģetācija
3240
Alpu upes un to Salix elaeagnos koku veģetācija
3250
Pastāvīgi plūstošas Vidusjūras upes ar Glaucium flavum
3260
Zemieņu – kalnāju līmeņa ūdensteces ar Ranunculion fluitantis un Callitricho-Batrachion veģetāciju
3270
Upes ar dubļainiem krastiem, kuros ir Chenopodion rubri p.p. un Bidention p.p. veģetācija
3280
Pastāvīga plūduma Vidusjūras upes, kurās ir Paspalo-Agrostidion sugas, kā arī Salix un Populus alba nokares
3290
Neregulāra plūduma Vidusjūras upes, kurās ir Paspalo-Agrostidion
32A0
Karsta upju tufa kaskādes dināriskajos Alpos
Aluviālās pļavas
6430
Zemieņu un kalnāju – Alpu līmeņa hidrofilās garstiebru augu audzes
6440
Cnidion dubii aluviālas pļavas upju ielejās
6450
Ziemeļu boreālās aluviālās pļavas
6540
Molinio-Hordeion secalini submediteriānās pļavas
Aluviālie/krasta meži
9160
Carpinion betuli Subatlantijas un Viduseiropas ozolu vai ozolu un skābaržu meži
91E0
Aluviāli meži ar Alnus glutinosa un Fraxinus excelsior (Alno-Padion, Alnion incanae, Salicion albae)
91F0
Lielo upju piekrastes jauktie meži ar Quercus robur, Ulmus laevis, Ulmus minor, Fraxinus excelsior vai Fraxinus angustifolia (Ulmenion minoris)
92A0
Salix alba un Populus alba alejas
92B0
Vidusjūras neregulāro ūdensteču piekrastes audzes ar Rhododendron ponticum, Salix un citām sugām
92C0
Platanus orientalis un Liquidambar orientalis meži (Platanion orientalis)
92D0
Dienvidu piekrastes alejas un biezokņi (Nerio-Tamaricetea un Securinegion tinctoriae)
9370
Phoenix palmu birzis

4.4. GRUPA. Meži

Dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Dzīvotnes veida nosaukums, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Boreālie meži
9010
Rietumu taiga
9020
Fennoskandiski hemiboreāli dabiskie meži ar veciem platlapu kokiem, kas nomet lapotni (Quercus, Tilia, Acer, Fraxinus vai Ulmus), bagātīga epifītu veģetācija
9030
Pirmās paaudzes dabiskie meži piekrastēs ar zemes garozas pacēlumu
9040
Ziemeļu subalpu/subarktiskie meži ar Betula pubescens ssp. czerepanovii
9050
Fenoskandijas augiem bagātie meži ar Picea abies
9060
Skujkoku meži, kas atrodas uz glaciofluviāliem eskeriem vai saistīti ar tiem
Mērenās joslas meži
9110
Dižskābaržu meži ar Luzulo-Fagetum
9120
Atlantijas acidofilie dižskābaržu meži ar Ilex un dažkārt arī ar Taxus pamežā (Quercion robori-petraeae vai Ilici-Fagenion)
9130
Dižskābaržu meži ar Asperulo-Fagetum
9140
Viduseiropas subalpu dižskābaržu meži ar Acer un Rumex arifolius
9150
Viduseiropas Cephalanthero-Fagion kaļķakmens augšņu dižskābaržu meži
9170
Galio-Carpinetum ozolu un skābaržu meži
9180
Tilio-Acerion nokaļņu, nogāžu un aizu meži
9190
Veci acidofīlie ozolu meži ar Quercus robur smilšainos līdzenumos
91A0
Veci akmens-ozolu meži ar Ilex un Blechnum Britu salās
91B0
Termofilie Fraxinus angustifolia meži
91G0
Panoniskie meži ar Quercus petraea un Carpinus betulus
91H0
Panoniskie meži ar Quercus pubescens
91I0
Eiropas-Sibīrijas stepju meži ar Quercus spp.
91J0
Taxus baccata meži Britu salās
91K0
Illīrijas Fagus sylvatica meži (Aremonio-Fagion)
91L0
Illīrijas ozolu un skābaržu meži (Erythronio-carpinion)
91M0
Panoniskie-balkānu sarkanlapu ozolu un sēdlapu ozolu meži
91P0
Dižegļu meži (Abietetum polonicum)
91Q0
Rietumkarpatu kaļķainās augsnes Pinus sylvestris meži
91R0
Dināriskā dolomīta Skotijas priežu meži (Genisto januensis-Pinetum)
91S0
Rietumu Pontijas dižskābaržu meži
91T0
Centrāleiropas ķērpjainie Skotijas priežu meži
91U0
Sarmatijas stepju priežu meži
91V0
Dacian dižskābaržu meži (Symphyto-Fagion)
91W0
Moēzijas dižskābaržu meži
91X0
Dobrogean dižskābaržu meži
91Y0
Dacian ozolu un skābaržu meži
91Z0
Moēzijas sudrabliepu meži
91AA
Austrumu balto ozolu meži
91BA
Moēzijas baltegļu meži
91CA
Rhodopide un Balkānu Range Skotijas priežu meži
Vidusjūras un Makronēziskie meži
9210
Apenīnu dižskābaržu meži ar Taxus un Ilex
9220
Apenīnu dižskābaržu meži ar Abies alba un dižskābaržu meži ar Abies nebrodensis
9230
Galīcijas un Portugāles ozolu meži ar Quercus robur un Quercus pyrenaica
9240
Ibērijas Quercus faginea un Quercus canariensis meži
9250
Quercus trojana meži
9260
Castanea sativa meži
9270
Grieķijas dižskābaržu meži ar Abies borisii-regis
9280
Quercus frainetto meži
9290
Cupressus meži (Acero-Cupression)
9310
Egejas jūras Quercus brachyphylla meži
9320
Olea un Ceratonia meži
9330
Quercus suber meži
9340
Quercus ilex un Quercus rotundifolia meži
9350
Quercus macrolepis meži
9360
Makronēziskie lauru koku meži (Laurus, Ocotea)
9380
Ilex aquifolium meži
9390
Krūmāju un zemkoku mežu veģetācija ar Quercus alnifolia
93A0
Mežu zemes ar Quercus infectoria (Anagyro foetidae-Quercetum infectoriae)
Kalnainie skujkoku meži
9410
Acidofilie Picea meži kalnāju – Alpu līmeņos (Vaccinio-Piceetea)
9420
Alpu Larix decidua un/vai Pinus cembra meži
9430
Subalpīnie un kalnāju Pinus uncinata meži
9510
Dienvidapenīnu Abies alba meži
9520
Abies pinsapo meži
9530
Vidusjūras vai subvidusjūras priežu meži ar endēmiskām melnajām priedēm
9540
Vidusjūras priežu meži ar endēmiskām Mesogean priedēm
9550
Kanāriju salu endēmiskie priežu meži
9560
Endēmiskie meži ar Juniperus spp.
9570
Tetraclinis articulata meži
9580
Vidusjūras Taxus baccata meži
9590
Cedrus brevifolia meži (Cedrosetum brevifoliae)
95A0
Augstie oro-Vidusjūras priežu meži

5.5. GRUPA. Stepju, virsāju un krūmāju dzīvotnes

Dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Dzīvotnes veida nosaukums, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Sālsstepes un ģipšakmens stepes
1430
Halonitrofīlie krūmāji (Pegano-Salsoletea)
1510
Vidusjūras sālsstepes (Limonietalia)
1520
Ibērijas ģipšakmens veģetācija (Gypsophiletalia)
Mērenās joslas virsāji un krūmāji
4050
Endēmiski makronēziskie tīreļi
4060
Alpu un boreālie virsāji
4070
Krūmāji ar Pinus mugo un Rhododendron hirsutum (Mugo-Rhododendretum hirsuti)
4080
Subartiskie Salix spp. krūmāji
40A0
Subkontinentālie peripanoniskie krūmāji
40B0
Rhodope Potentilla fruticosa biezokņi
40C0
Ponto-Sarmatijas lapu biezokņi
Sklerofcītu krūmāji (matorral)
5110
Stabilas kserotermofilās audzes ar Buxus sempervirens uz akmens nogāzēm (Berberidion p.p.)
5120
Kalnu Cytisus purgans audzes
5140
Cistus palhinhae audzes piejūras mitrajos virsājos
5210
Kokveida krūmāji ar Juniperus spp.
5220
Kokveida krūmāji ar Zyziphus
5230
Kokveida krūmāji ar Laurus nobilis
5310
Laurus nobilis saaudzes
5320
Euphorbia zemās audzes tuvu pie klintīm
5330
Vidējās joslas Vidusjūras un pirmstuksneša krūmāji
5410
Rietumu Vidusjūras klinšu virsotņu dzelksnāji (Astragalo-Plantaginetum subulatae)
5420
Sarcopoterium spinosum dzelksnāji
5430
Euphorbio-Verbascion endēmiskie dzelksnāji

6.6. GRUPA. Klinšu un kāpu dzīvotnes

Dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Dzīvotnes veida nosaukums, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Jūras klintis, pludmales un salas
1210
Plūdmaiņu joslas viengadīgā veģetācija
1220
Akmeņaino krastu daudzgadīgā veģetācija
1230
Atlantijas okeāna un Baltijas jūras krasta jūras klintis ar veģetāciju
1240
Vidusjūras krasta jūras klintis ar veģetāciju, kam raksturīgs Limonium spp.
1250
Jūras klintis ar veģetāciju, kas ietver makronēzisko krastu endēmisko floru
1610
Baltijas eskeru salas ar smilšu, akmeņu un šķembu pludmaļu veģetāciju un piekrastes veģetāciju
1620
Boreālās klintis un mazās salas Baltijas jūrā
1640
Boreālās Baltijas smilšainās pludmales ar daudzgadīgu veģetāciju
Piekrastes un iekšzemes kāpas
2110
Embrioniskas ceļojošās kāpas
2120
Piekrastes ceļojošās kāpas ar Ammophila arenaria ("baltās kāpas")
2130
Nostiprinātās piekrastes kāpas ar zālaugu veģetāciju ("pelēkās kāpas")
2140
Nepārkaļķojušās nostiprinātās kāpas ar Empetrum nigrum
2150
Atlantijas nepārkaļķojušās nostiprinātās kāpas (Calluno-Ulicetea)
2160
Kāpas ar Hippophaë rhamnoides
2170
Kāpas ar Salix repens ssp. argentea (Salicion arenariae)
2180
Kokiem apaugušas kāpas Atlantijas, kontinentālajā vai boreālajā reģionā
2190
Mitrās kāpu ieplakas
2210
Crucianellion maritimae nostiprinātās pludmales kāpas
2220
Kāpas ar Euphorbia terracina
2230
Malcolmietalia kāpu pļavas
2240
Brachypodietalia kāpu pļavas ar viengadīgiem augiem
2250
Piekrastes kāpas ar Juniperus spp.
2260
Cisto-Lavenduletalia kāpu sklerofīlie krūmāji
2270
Kokiem apaugušas kāpas ar Pinus pinea un/vai Pinus pinaster
2310
Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Genista
2320
Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Empetrum nigrum
2330
Kontinentālās kāpas ar atklātām Corynephorus un Agrostis zālaugu pļavām
2340
Panoniskās kontinentālās kāpas
91N0
Panoniskais kontinentālo smilšu kāpu biezoknis (Junipero-Populetumalbae)
Klinšu dzīvotnes
8110
Silikātu nogāzes kalnāju-sniega līmeņos (Androsacetalia alpinae un Galeopsietalia ladani)
8120
Kaļķakmens un calcshist nogāzes kalnāju-Alpu līmeņos (Thlaspietea rotundifolii)
8130
Rietumvidusjūras un termofilās nogāzes
8140
Austrumvidusjūras nogāzes
8150
Viduseiropas kalnāju silikātu nogāzes
8160
Viduseiropas kaļķakmens nogāzes kalnu un kalnāju līmenī
8210
Klinšainas kaļķakmens nogāzes ar klinšu veģetāciju
8220
Klinšainas silikātu nogāzes ar klinšu veģetāciju
8230
Silikātklintis ar Sedo-Scleranthion vai Sedo albi-Veronicion dillenii piekalņu veģetāciju
8310
Alas, kas nav pieejamas publiskai apskatei
8320
Lavas un iežu dabisko atsegumu lauki
8340
Pastāvīgi ledāji

II PIELIKUMSJŪRAS EKOSISTĒMAS – DZĪVOTŅU VEIDI UN DZĪVOTŅU VEIDU GRUPAS, KAS MINĒTAS 5. PANTA 1. UN 2. PUNKTĀ

Šajā sarakstā ir iekļauti 5. panta 1. un 2. punktā minētie jūras dzīvotņu veidi, kā arī septiņas šo dzīvotņu veidu grupas, proti, 1) jūraszāļu audzes, 2) makroaļģu meži, 3) gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu sēkļi, 4) kaļķaļģu audzes, 5) sūkļu, koraļļu un koraļļveidīgo audzes, 6) atveres un plaisas un 7) mīkstie sedimenti (ne dziļāk par 1000 m). Ir norādīta arī saikne ar Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītajiem dzīvotņu veidiem.

Izmantotā jūras dzīvotņu veidu klasifikācija, kas diferencēta pa jūras bioģeogrāfiskajiem reģioniem, ir izveidota saskaņā ar Eiropas dabas informācijas sistēmu (EUNIS), ko EVA 2022. gadā ir pārskatījusi attiecībā uz jūras dzīvotņu tipoloģiju. Informācija par Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītajām saistītajām dzīvotnēm ir balstīta uz EVA 2021. gadā publicēto savstarpējo atbilstību EUNIS jūras dzīvotņu klasifikācija, 2022.Eiropas Vides aģentūra..

1.1. grupa. Jūraszāļu audzes

EUNIS kods
EUNIS dzīvotnes veida nosaukums
Saistītais dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Atlantijas okeāns
MA522
Jūraszāļu audzes uz Atlantijas okeāna litorāles smiltīm
1140; 1160
MA623
Jūraszāļu audzes uz Atlantijas okeāna litorāles dūņām
1140; 1160
MB522
Jūraszāļu audzes uz Atlantijas okeāna infralitorāles smiltīm
1110; 1150; 1160
Baltijas jūra

MA332
Baltijas jūras hidrolitorāles rupjie sedimenti, kam raksturīga zemūdens veģetācija
1130; 1160; 1610; 1620
MA432
Baltijas jūras hidrolitorāles jauktie sedimenti, kam raksturīga zemūdens veģetācija
1130; 1140; 1160; 1610
MA532
Baltijas jūras hidrolitorāles smiltis, kam raksturīgi sakņojoši zemūdens augi
1130; 1140; 1160; 1610
MA632
Baltijas jūras hidrolitorāles dūņas, kam raksturīgi sakņojoši zemūdens augi
1130; 1140; 1160; 1650
MB332
Baltijas jūras infralitorāles rupjie sedimenti, kam raksturīgi sakņojoši zemūdens augi
1110; 1160
MB432
Baltijas jūras infralitorāles jauktie sedimenti, kam raksturīgi sakņojoši zemūdens augi
1110; 1160; 1650
MB532
Baltijas jūras infralitorāles smiltis, kam raksturīgi sakņojoši zemūdens augi
1110; 1130; 1150; 1160
MB632
Baltijas jūras infralitorāles dūņu sedimenti, kam raksturīgi sakņojoši zemūdens augi
1130; 1150; 1160; 1650
Melnā jūra

MB546
Jūraszāļu un rizoīdu aļģu pļavas Melnās jūras infralitorāles dūņainajās smiltīs, kas pakļautas saldūdens ietekmei
1110; 1130; 1160
MB547
Melnās jūras jūraszāļu pļavas uz mēreni atsegtām augšējās infralitorāles tīrajām smiltīm
1110; 1160
MB548
Melnās jūras jūraszāļu pļavas uz apakšējās infralitorāles smiltīm
1110; 1160
Vidusjūra

MB252
Posidonia oceanica biocenoze
1120
MB2521
Posidonia oceanica joslaino pļavu ekomorfoze
1120; 1130; 1160
MB2522
Posidonia oceanica "barjerrifu" pļavu ekomorfoze
1120; 1130; 1160
MB2523
Atmirušu Posidonia oceanica sakņu pinums bez izteikta epifloras daudzuma
1120; 1130; 1160
MB2524
Asociācija ar Caulerpa prolifera uz Posidonia pļavām
1120; 1130; 1160
MB5521
Asociācija ar Cymodocea nodosa uz viendabīgi kalibrētām smalkām smiltīm
1110; 1130; 1160
MB5534
Asociācija ar Cymodocea nodosa uz virsējām dūņainām smiltīm mierīgos ūdeņos
1110; 1130; 1160
MB5535
Asociācija ar Zostera noltei uz virsējām dūņainām smiltīm mierīgos ūdeņos
1110; 1130; 1160
MB5541
Asociācija ar Ruppia cirrhosa un/vai Ruppia maritima uz smiltīm
1110; 1130; 1160
MB5544
Asociācija ar Zostera noltei eirihalīnā un eiritermālā vidē uz smiltīm
1110; 1130; 1160
MB5545
Asociācija ar Zostera marina eirihalīnā un eiritermālā vidē
1110; 1130; 1160

2.2. grupa. Makroaļģu meži

EUNIS kods
EUNIS dzīvotnes veida nosaukums
Saistītais dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Atlantijas okeāns
MA123
Jūras aļģu sabiedrības uz Atlantijas okeāna klintīm pilnsāļos ūdeņos
1160; 1170; 1130
MA125
Fuku (brūnaļģu) sabiedrības uz Atlantijas okeāna klintīm pilnsāļos ūdeņos
1170; 1130
MB121
Lamināriju un jūras aļģu sabiedrības uz Atlantijas okeāna infralitorāles klintīm
1170; 1160
MB123
Lamināriju un jūras aļģu sabiedrības uz sedimentu skartām vai iztraucētām Atlantijas okeāna infralitorāles klintīm
1170; 1160
MB124
Lamināriju sabiedrības uz Atlantijas okeāna infralitorāles klintīm mainīgi sāļos ūdeņos
1170; 1130; 1160
MB321
Lamināriju un jūras aļģu sabiedrības uz Atlantijas okeāna infralitorāles rupjajiem sedimentiem
1160
MB521
Lamināriju un jūras aļģu sabiedrības uz Atlantijas okeāna infralitorāles smiltīm
1160
MB621
Augu sabiedrības Atlantijas okeāna infralitorāles dūņās
1160
Baltijas jūra

MA131
Baltijas jūras hidrolitorāles klintis un akmeņi, uz kuriem parasti aug daudzgadīgas aļģes
1160; 1170; 1130; 1610; 1620
MB131
Daudzgadīgas aļģes uz Baltijas jūras infralitorāles klintīm un akmeņiem
1170; 1160
MB232
Baltijas jūras infralitorāles dibens, ko parasti sedz sadrupušas čaulas
1160; 1110
MB333
Baltijas jūras infralitorāles rupjie sedimenti, kam raksturīgas daudzgadīgas aļģes
1110; 1160
MB433
Baltijas jūras infralitorāles jauktie sedimenti, kam raksturīgas daudzgadīgas aļģes
1110; 1130; 1160; 1170
Melnā jūra

MB144
Viļņu darbībai eksponētas Melnās jūras augšējās infralitorāles klintis, ko klāj fuki un kur dominē ēdamgliemenes
1170; 1160
MB149
Viļņu darbībai mēreni eksponētas Melnās jūras augšējās infralitorāles klintis, ko klāj fuki un kur dominē ēdamgliemenes
1170; 1160
MB14A
Viļņu darbībai neeksponētas Melnās jūras augšējās infralitorāles klintis, ko klāj fuki un citas aļģes un kas ir labi apgaismotas
1170; 1160
Vidusjūra

MA1548
Asociācija ar Fucus virsoides
1160; 1170
MB1512
Asociācija ar Cystoseira tamariscifolia un Saccorhiza polyschides
1170; 1160
MB1513
Asociācija ar Cystoseira amentacea (var. amentacea, var. stricta, var. spicata)
1170; 1160
MB151F
Asociācija ar Cystoseira brachycarpa
1170; 1160
MB151G
Asociācija ar Cystoseira crinita
1170; 1160
MB151H
Asociācija ar Cystoseira crinitophylla
1170; 1160
MB151J
Asociācija ar Cystoseira sauvageauana
1170; 1160
MB151K
Asociācija ar Cystoseira spinosa
1170; 1160
MB151L
Asociācija ar Sargassum vulgare
1170; 1160
MB151M
Asociācija ar Dictyopteris polypodioides
1170; 1160
MB151W
Asociācija ar Cystoseira compressa
1170; 1160
MB1524
Asociācija ar Cystoseira barbata
1170; 1160
MC1511
Asociācija ar Cystoseira zosteroides
1170; 1160
MC1512
Asociācija ar Cystoseira usneoides
1170; 1160
MC1513
Asociācija ar Cystoseira dubia
1170; 1160
MC1514
Asociācija ar Cystoseira corniculata
1170; 1160
MC1515
Asociācija ar Sargassum spp.
1170; 1160
MC1518
Asociācija ar Laminaria ochroleuca
1170; 1160
MC3517
Asociācija ar Laminaria rodriguezii uz detrītiskas gultnes
1160

3.3. grupa. Gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu sēkļi

EUNIS kods
EUNIS dzīvotnes veida nosaukums
Saistītais dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Atlantijas okeāns
MA122
Mytilus edulis un/vai sprogkāju sabiedrības uz viļņu darbībai eksponētām Atlantijas okeāna litorāles klintīm
1160; 1170
MA124
Ēdamgliemeņu un/vai sprogkāju sabiedrības ar jūras aļģēm uz Atlantijas okeāna litorāles klintīm
1160; 1170
MA227
Gliemeņu rifi Atlantijas okeāna litorālē
1170; 1140
MB222
Gliemeņu rifi Atlantijas okeāna infralitorālē
1170; 1130; 1160
MC223
Gliemeņu rifi Atlantijas okeāna cirkalitorālē
1170
Baltijas jūra

MB231
Baltijas jūras infralitorāles dibens, kur dominē epibentiskas gliemenes
1170; 1160
MC231
Baltijas jūras cirkalitorāles dibens, kur dominē epibentiskas gliemenes
1170; 1160; 1110
MD231
Baltijas jūras cirkalitorāles atkrastes biogēniskais dibens, kam raksturīgas epibentiskas gliemenes
1170
MD232
Baltijas jūras cirkalitorāles dibens, ko parasti sedz sadrupušas čaulas un kam raksturīgas gliemenes
1170
MD431
Baltijas jūras cirkalitorāles jaukta tipa dibens, kam raksturīgas makroskopiskas epibentiskās biotiskās struktūras

MD531
Baltijas jūras cirkalitorāles smiltis, kam raksturīgas makroskopiskas epibentiskās biotiskās struktūras

MD631
Baltijas jūras atkrastes cirkalitorāles dūņas, kam raksturīgas epibentiskas gliemenes

Melnā jūra

MB141
Melnās jūras apakšējās infralitorāles klintis, kur dominē bezmugurkaulnieki
1170
MB143
Viļņu darbībai eksponētas Melnās jūras augšējās infralitorāles klintis, ko klāj foliozās aļģes (nevis fuki) un kur dominē ēdamgliemenes
1170; 1160
MB148
Viļņu darbībai mēreni eksponētas Melnās jūras augšējās infralitorāles klintis, ko klāj foliozās aļģes (nevis fuki) un kur dominē ēdamgliemenes
1170; 1160
MB242
Ēdamgliemeņu sēkļi Melnās jūras infralitorālē
1170; 1130; 1160
MB243
Austeru rifi uz Melnās jūras apakšējās infralitorāles klintīm
1170
MB642
Melnās jūras infralitorāles terigēnās dūņas
1160
MC141
Melnās jūras apakšējās cirkalitorāles klintis, kur dominē bezmugurkaulnieki
1170
MC241
Ēdamgliemeņu sēkļi uz Melnās jūras cirkalitorāles terigēnām dūņām
1170
MC645
Melnās jūras apakšējās cirkalitorāles dūņas

Vidusjūra

MA1544
Fācija ar Mytilus galloprovincialis ūdeņos, kas bagātināti ar organiskām vielām
1160; 1170
MB1514
Fācija ar Mytilus galloprovincialis
1170; 1160

Vidusjūras infralitorāles austeru sēkļi

Vidusjūras cirkalitorāles austeru sēkļi

4.4. grupa. Kaļķaļģu audzes

EUNIS kods
EUNIS dzīvotnes veida nosaukums
Saistītais dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Atlantijas okeāns
MB322
Kaļķaļģu audzes uz Atlantijas okeāna infralitorāles rupjiem sedimentiem
1110; 1160
MB421
Kaļķaļģu audzes uz Atlantijas okeāna infralitorāles jauktiem sedimentiem
1110; 1160
MB622
Kaļķaļģu audzes uz Atlantijas okeāna infralitorāles dūņu sedimentiem
1110; 1160
Vidusjūra

MB3511
Asociācija ar rodolītiem viļņu sajauktās rupjās smiltīs un smalkā grantī
1110; 1160
MB3521
Asociācija ar rodolītiem rupjās smiltīs un smalkā grantī, ko iespaido straumes jūras dibenā
1110; 1160
MB3522
Asociācija ar kaļķaļģēm (= asociācija ar Lithothamnion corallioides un Phymatolithon calcareum) uz Vidusjūras rupjām smiltīm un grants
1110; 1160
MC3521
Asociācija ar rodolītiem uz piekrastes detrītiska dibena
1110
MC3523
Asociācija ar kaļķaļģēm (Lithothamnion corallioides un Phymatholithon calcareum) uz piekrastes detrītiska dibena
1110

5.5. grupa. Sūkļu, koraļļu un koraļļveidīgo audzes

EUNIS kods
EUNIS dzīvotnes veida nosaukums
Saistītais dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Atlantijas okeāns
MC121
Faunas sabiedrību klājums uz Atlantijas okeāna cirkalitorāles klintīm
1170
MC124
Faunas sabiedrības uz Atlantijas okeāna cirkalitorāles klintīm mainīgi sāļos ūdeņos
1170; 1130
MC126
Atlantijas okeāna cirkalitorāles alās un pārkarēs dzīvojošas sabiedrības
8330; 1170
MC222
Auksto ūdeņu koraļļu rifi Atlantijas okeāna cirkalitorālē
1170
MD121
Sūkļu sabiedrības uz Atlantijas okeāna atkrastes cirkalitorāles klintīm
1170
MD221
Auksto ūdeņu koraļļu rifi Atlantijas okeāna atkrastes cirkalitorālē
1170
ME122
Sūkļu sabiedrības uz Atlantijas okeāna augšējās batiāles klintīm
1170
ME123
Jauktas auksto ūdeņu koraļļu sabiedrības uz Atlantijas okeāna augšējās batiāles klintīm
1170
ME221
Auksto ūdeņu koraļļu rifi Atlantijas okeāna augšējā batiālē
1170
ME322
Jauktas auksto ūdeņu koraļļu sabiedrības uz Atlantijas okeāna augšējās batiāles rupjiem sedimentiem

ME324
Sūkļu agregācija uz Atlantijas okeāna augšējās batiāles rupjiem sedimentiem

ME422
Sūkļu agregācija uz Atlantijas okeāna augšējās batiāles jauktiem sedimentiem

ME623
Sūkļu agregācija uz Atlantijas okeāna augšējās batiāles dūņām

ME624
Stāvo koraļļu lauks uz Atlantijas okeāna augšējās batiāles dūņām

MF121
Jauktas auksto ūdeņu koraļļu sabiedrības uz Atlantijas okeāna apakšējās batiāles klintīm
1170
MF221
Auksto ūdeņu koraļļu rifi Atlantijas okeāna apakšējā batiālē
1170
MF321
Jauktas auksto ūdeņu koraļļu sabiedrības uz Atlantijas okeāna apakšējās batiāles rupjiem sedimentiem

MF622
Sūkļu agregācija uz Atlantijas okeāna apakšējās batiāles dūņām

MF623
Stāvo koraļļu lauks uz Atlantijas okeāna apakšējās batiāles dūņām

Baltijas jūra

MB138
Baltijas infralitorāles klintis un akmeņi, kam raksturīgi epibentiski sūkļi
1170; 1160
MB43A
Baltijas infralitorāles jauktie sedimenti, kam raksturīgi epibentiski sūkļi (Porifera)
1160; 1170
MC133
Baltijas cirkalitorāles klintis un akmeņi, kam raksturīgi epibentiski dzēlējzarndobumaiņi
1170; 1160
MC136
Baltijas cirkalitorāles klintis un akmeņi, kam raksturīgi epibentiski sūkļi
1170; 1160
MC433
Baltijas cirkalitorāles jauktie sedimenti, kam raksturīgi epibentiski dzēlējzarndobumaiņi
1160; 1170
MC436
Baltijas cirkalitorāles jauktie sedimenti, kam raksturīgi epibentiski sūkļi
1160
Melnā jūra

MD24
Melnās jūras atkrastes cirkalitorāles biogēniskās dzīvotnes
1170
ME14
Melnās jūras augšējās batiāles klintis
1170
ME24
Melnās jūras augšējās batiāles biogēniskās dzīvotnes
1170
MF14
Melnās jūras apakšējās batiāles klintis
1170
Vidusjūra

MB151E
Fācija ar Cladocora caespitosa
1170; 1160
MB151Q
Fācija ar Astroides calycularis
1170; 1160
MB151α
Koraļļveidīgo biocenožu fācija un asociācija (anklāvā)
1170; 1160
MC1519
Fācija ar Eunicella cavolini
1170; 1160
MC151A
Fācija ar Eunicella singularis
1170; 1160
MC151B
Fācija ar Paramuricea clavata
1170; 1160
MC151E
Fācija ar Leptogorgia sarmentosa
1170; 1160
MC151F
Fācija ar Anthipatella subpinnata un skrajām sārtaļģēm
1170; 1160
MC151G
Fācija ar milzu sūkļiem un skrajām sārtaļģēm
1170; 1160
MC1522
Fācija ar Corallium rubrum
8330; 1170
MC1523
Fācija ar Leptopsammia pruvoti
8330; 1170
MC251
Koraļļveidīgo platformas
1170
MC6514
Lipīgu dūņu fācija ar Alcyonium palmatum un Parastichopus regalis cirkalitorāles dūņās
1160
MD151
Vidusjūras šelfa malas biocenoze
1170
MD25
Vidusjūras atkrastes cirkalitorāles biogēniskās dzīvotnes
1170
MD6512
Lipīgu dūņu fācija ar Alcyonium palmatum un Parastichopus regalis apakšējās cirkalitorāles dūņās

ME1511
Vidusjūras augšējās batiāles Lophelia pertusa rifi
1170
ME1512
Vidusjūras augšējās batiāles Madrepora oculata rifi
1170
ME1513
Vidusjūras augšējās batiāles Madrepora oculata un Lophelia pertusa rifi
1170
ME6514
Vidusjūras augšējās batiāles fācija ar Pheronema carpenteri

MF1511
Vidusjūras apakšējās batiāles Lophelia pertusa rifi
1170
MF1512
Vidusjūras apakšējās batiāles Madrepora oculata rifi
1170
MF1513
Vidusjūras apakšējās batiāles Madrepora oculata un Lophelia pertusa rifi
1170
MF6511
Vidusjūras apakšējās batiāles smilšainu dūņu fācija ar Thenea muricata

MF6513
Vidusjūras apakšējās batiāles kompakto dūņu fācija ar Isidella elongata

6.6. grupa. Atveres un plaisas

EUNIS kods
EUNIS dzīvotnes veida nosaukums
Saistītais dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Atlantijas okeāns
MB128
Atveres un plaisas Atlantijas okeāna infralitorāles klintīs
1170; 1160; 1180
MB627
Atveres un plaisas Atlantijas okeāna infralitorāles dūņās
1130; 1160
MC127
Atveres un plaisas Atlantijas okeāna cirkalitorāles klintīs
1170; 1180
MC622
Atveres un plaisas Atlantijas okeāna cirkalitorāles dūņās
1160
MD122
Atveres un plaisas Atlantijas okeāna atkrastes cirkalitorāles klintīs
1170
MD622
Atveres un plaisas Atlantijas okeāna atkrastes cirkalitorāles dūņās

7.7. grupa. Mīkstie sedimenti (ne dziļāk par 1000 m)

EUNIS kods
EUNIS dzīvotnes veida nosaukums
Saistītais dzīvotnes veida kods, kas minēts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā
Atlantijas okeāns
MA32
Atlantijas okeāna litorāles rupjie sedimenti
1130; 1160
MA42
Atlantijas okeāna litorāles jauktie sedimenti
1130; 1140; 1160
MA52
Atlantijas okeāna litorāles smiltis
1130; 1140; 1160
MA62
Atlantijas okeāna litorāles dūņas
1130; 1140; 1160
MB32
Atlantijas okeāna infralitorāles rupjie sedimenti
1110; 1130; 1160
MB42
Atlantijas okeāna infralitorāles jauktie sedimenti
1110; 1130; 1150; 1160
MB52
Atlantijas okeāna infralitorāles smiltis
1110; 1130; 1150; 1160
MB62
Atlantijas okeāna infralitorāles dūņas
1110; 1130; 1160
MC32
Atlantijas okeāna cirkalitorāles rupjie sedimenti
1110; 1160
MC42
Atlantijas okeāna cirkalitorāles jauktie sedimenti
1110; 1160
MC52
Atlantijas okeāna cirkalitorāles smiltis
1110; 1160
MC62
Atlantijas okeāna cirkalitorāles dūņas
1160
MD32
Atlantijas okeāna atkrastes cirkalitorāles rupjie sedimenti

MD42
Atlantijas okeāna atkrastes cirkalitorāles jauktie sedimenti

MD52
Atlantijas okeāna atkrastes cirkalitorāles smiltis

MD62
Atlantijas okeāna atkrastes cirkalitorāles dūņas

ME32
Atlantijas okeāna augšējās batiāles rupjie sedimenti

ME42
Atlantijas okeāna augšējās batiāles jauktie sedimenti

ME52
Atlantijas okeāna augšējās batiāles smiltis

ME62
Atlantijas okeāna augšējās batiāles dūņas

MF32
Atlantijas okeāna apakšējās batiāles rupjie sedimenti

MF42
Atlantijas okeāna apakšējās batiāles jauktie sedimenti

MF52
Atlantijas okeāna apakšējās batiāles smiltis

MF62
Atlantijas okeāna apakšējās batiāles dūņas

Baltijas jūra

MA33
Baltijas jūras hidrolitorāles rupjie sedimenti
1130; 1160; 1610; 1620
MA43
Baltijas jūras hidrolitorāles jauktie sedimenti
1130; 1140; 1160; 1610
MA53
Baltijas jūras hidrolitorāles smiltis
1130; 1140; 1160; 1610
MA63
Baltijas jūras hidrolitorāles dūņas
1130; 1140; 1160; 1650
MB33
Baltijas jūras infralitorāles rupjie sedimenti
1110; 1150; 1160
MB43
Baltijas jūras infralitorāles jauktie sedimenti
1110; 1130; 1150; 1160; 1170; 1650
MB53
Baltijas jūras infralitorāles smiltis
1110; 1130; 1150; 1160
MB63
Baltijas jūras infralitorāles dūņas
1130; 1150; 1160; 1650
MC33
Baltijas jūras cirkalitorāles rupjie sedimenti
1110; 1160
MC43
Baltijas jūras cirkalitorāles jauktie sedimenti
1160; 1170
MC53
Baltijas jūras cirkalitorāles smiltis
1110; 1160
MC63
Baltijas jūras cirkalitorāles dūņas
1160; 1650
MD33
Baltijas jūras atkrastes cirkalitorāles rupjie sedimenti

MD43
Baltijas jūras atkrastes cirkalitorāles jauktie sedimenti

MD53
Baltijas jūras atkrastes cirkalitorāles smiltis

MD63
Baltijas jūras atkrastes cirkalitorāles dūņas

Melnā jūra

MA34
Melnās jūras litorāles rupjie sedimenti
1160
MA44
Melnās jūras litorāles jauktie sedimenti
1130; 1140; 1160
MA54
Melnās jūras litorāles smiltis
1130; 1140; 1160
MA64
Melnās jūras litorāles dūņas
1130; 1140; 1160
MB34
Melnās jūras infralitorāles rupjie sedimenti
1110; 1160
MB44
Melnās jūras infralitorāles jauktie sedimenti
1110; 1170
MB54
Melnās jūras infralitorāles smiltis
1110; 1130; 1160
MB64
Melnās jūras infralitorāles dūņas
1130; 1160
MC34
Melnās jūras cirkalitorāles rupjie sedimenti
1160
MC44
Melnās jūras cirkalitorāles jauktie sedimenti

MC54
Melnās jūras cirkalitorāles smiltis
1160
MC64
Melnās jūras cirkalitorāles dūņas
1130; 1160
MD34
Melnās jūras atkrastes cirkalitorāles rupjie sedimenti

MD44
Melnās jūras atkrastes cirkalitorāles jauktie sedimenti

MD54
Melnās jūras atkrastes cirkalitorāles smiltis

MD64
Melnās jūras atkrastes cirkalitorāles dūņas

Vidusjūra

MA35
Vidusjūras litorāles rupjie sedimenti
1160; 1130
MA45
Vidusjūras litorāles jauktie sedimenti
1140; 1160
MA55
Vidusjūras litorāles smiltis
1130; 1140; 1160
MA65
Vidusjūras litorāles dūņas
1130; 1140; 1150; 1160
MB35
Vidusjūras infralitorāles rupjie sedimenti
1110; 1160
MB45
Vidusjūras infralitorāles jauktie sedimenti

MB55
Vidusjūras infralitorāles smiltis
1110; 1130; 1150; 1160
MB65
Vidusjūras infralitorāles dūņas
1130; 1150
MC35
Vidusjūras cirkalitorāles rupjie sedimenti
1110; 1160
MC45
Vidusjūras cirkalitorāles jauktie sedimenti

MC55
Vidusjūras cirkalitorāles smiltis
1110; 1160
MC65
Vidusjūras cirkalitorāles dūņas
1130; 1160
MD35
Vidusjūras atkrastes cirkalitorāles rupjie sedimenti

MD45
Vidusjūras atkrastes cirkalitorāles jauktie sedimenti

MD55
Vidusjūras atkrastes cirkalitorāles smiltis

MD65
Vidusjūras atkrastes cirkalitorāles dūņas

ME35
Vidusjūras augšējās batiāles rupjie sedimenti

ME45
Vidusjūras augšējās batiāles jauktie sedimenti

ME55
Vidusjūras augšējās batiāles smiltis

ME65
Vidusjūras augšējās batiāles dūņas

MF35
Vidusjūras apakšējās batiāles rupjie sedimenti

MF45
Vidusjūras apakšējās batiāles jauktie sedimenti

MF55
Vidusjūras apakšējās batiāles smiltis

MF65
Vidusjūras apakšējās batiāles dūņas

III PIELIKUMSJŪRAS SUGAS, KAS MINĒTAS 5. PANTA 5. PUNKTĀ

1)pundurzāģzivs (Pristis clavata);

2)sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata);

3)lielzobu zāģzivs (Pristis pristis);

4)milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias);

5)gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

6)rifu velnraja (Mobula alfredi);

7)divragainā velnraja (Mobula birostris);

8)lielā velnraja (Mobula mobular);

9)mazā Gvinejas velnraja (Mobula rochebrunei);

10)Japānas velnraja (Mobula japanica);

11)gludastes velnraja (Mobula thurstoni);

12)garragu velnraja (Mobula eregoodootenkee);

13)Čīles velnraja (Mobula tarapacana);

14)īsspuru velnraja (Mobula kuhlii);

15)mazā velnraja (Mobula hypostoma);

16)Norvēģijas raja (Dipturus nidarosiensis);

17)baltā raja (Rostroraja alba);

18)Ģitārraju dzimta (Rhinobatidae);

19)eņģeļhaizivs (Squatina squatina);

20)lasis (Salmo salar);

21)taimiņš (Salmo trutta);

22)Rietumeiropas sīga (Coregonus oxyrhynchus).

IV PIELIKUMS11. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO LAUKSAIMNIECISKO EKOSISTĒMU BIODAUDZVEIDĪBAS INDIKATORU SARAKSTS

Indikators
Apraksts, mērvienības un indikatora noteikšanas un monitoringa metodika
Zālāju tauriņu indekss
Apraksts: šo indikatoru veido no sugām, ko uzskata par raksturīgām Eiropas zālājiem un kas sastopamas plašos Eiropas apgabalos, kurus aptver lielākā daļa tauriņu monitoringa shēmu. Tā pamatā ir sugu tendenču ģeometriskais vidējais.
Vienība: indekss.
Metodika: izstrādājusi un izmanto organizācija “Butterfly Conservation Europe”, sk. Van Swaay, C.A.M., Assessing Butterflies in Europe – Butterfly Indicators 1990–2018, tehniskais ziņojums, Butterfly Conservation Europe, 2020.
Organiskā oglekļa uzkrājums aramzemes minerālaugsnēs
Apraksts: šis indikators raksturo organiskā oglekļa uzkrājumu aramzemes minerālaugsnēs 0–30 cm dziļumā.
Vienība: organiskā oglekļa tonnas/ha.
Metodika: izklāstīta Regulas (ES) 2018/1999 V pielikumā saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem, un plašāk iztirzāta Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskajā apsekojumā (LUCAS), Jones A. et al., LUCAS Soil 2022, JRC tehniskais ziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021.
Tādu lauksaimniecības zemju īpatsvars, kurās ir ļoti daudzveidīgas ainavas iezīmes
Apraksts: ļoti daudzveidīgas ainavas iezīmes, piemēram, buferjoslas, dzīvžogi, atsevišķi koki vai koku grupas, koku rindas, laukmales, atsevišķi laukumi, grāvji, ūdensteces, mazi mitrāji, terases, piramidāli akmens krāvumi, akmens sienas, mazi dīķi un kultūras objekti, ir pastāvīgas dabiskas vai pusdabiskas veģetācijas elementi lauksaimniecības kontekstā, kuri nodrošina ekosistēmu pakalpojumus un atbalstu biodaudzveidībai.
Tālab ainavas iezīmes ir pēc iespējas jāsargā no negatīviem ārējiem traucējumiem, lai nodrošinātu drošas dzīvotnes dažādiem taksoniem, tāpēc tām jāatbilst šādiem nosacījumiem:
a)tās nevar izmantot produktīviem lauksaimnieciskiem mērķiem (tostarp ganībām vai lopbarības ražošanai), izņemot gadījumus, kad šāds izmantojums ir vajadzīgs biodaudzveidības saglabāšanai; un
b)tās nevajadzētu apstrādāt ar mēslošanas līdzekļiem vai pesticīdiem, izņemot zemu resursu apstrādi ar pakaišu kūtsmēsliem.
Zemi, kas atstāta papuvē, tostarp uz laiku, var uzskatīt par daudzveidības ziņā augstvērtīgām ainavas iezīmēm, ja tā atbilst otrās daļas a) un b) punktā minētajiem kritērijiem. Produktīvus kokus, kas ir daļa no ilgtspējīgām agromežsaimniecības sistēmām, vai kokus ekstensīvās vecās plantācijās, kas atrodas uz ilggadīgiem zālājiem, un produktīvus elementus ▌ dzīvžogos arī var uzskatīt par daudzveidības ziņā augstvērtīgām ainavas iezīmēm, ja tie atbilst otrās daļas b) punktā minētajam kritērijam un ja raža tiek ievākta tikai brīžos, kad tas neapdraud augstu biodaudzveidības līmeni.

Vienība: % (izmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars).
Metodika: izstrādāta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 I pielikuma I.21. indikatoru, kā pamatā ir jaunākais atjauninātais LUCAS attiecībā uz ainavas iezīmēm (sk. Ballin M. et al., Redesign sample for Land Use/Cover Area frame Survey (LUCAS), Eurostat 2018) un attiecībā uz papuvēm (sk. Farm Structure, Reference Metadata in Single Integrated Metadata Structure, tiešsaistes publikācija, Eurostat), un – attiecīgā gadījumā – attiecībā uz ļoti daudzveidīgām ainavas iezīmēm, uz kurām neattiecas iepriekš minētā metodika, metodiku dalībvalstis izstrādājušas saskaņā ar šīs regulas 11. panta 7. punktu.
LUCAS metodika tiek regulāri atjaunināta, lai uzlabotu to datu ticamību, kurus Savienībā un valstu līmenī dalībvalstis izmanto, īstenojot savus nacionālos atjaunošanas plānus.

V PIELIKUMSPARASTO LAUKU PUTNU POPULĀCIJU INDEKSS VALSTS LĪMENĪ

Apraksts

Parasto lauku putnu populāciju indekss apkopo parastu un plaši izplatītu lauku putnu populācijas tendences, un pēc tā ir iespējams pastarpināti novērtēt lauksaimniecisko ekosistēmu biodaudzveidības stāvokli Eiropā. Valsts parasto lauku putnu populāciju indekss ir salikts vairāksugu indekss, ar ko mēra lauku putnu sugu relatīvā skaitliskuma izmaiņu tempu izvēlētās apsekošanas vietās valsts līmenī. Minētā indeksa pamatā ir īpaši izvēlētas sugas, kuru barošanās vai ligzdošana vai abas ir atkarīgas no dzīvotnēm lauksaimniecības zemēs. Valstu parasto lauku putnu populāciju indeksu pamatā ir sugu kopas, kas ir svarīgas katrai dalībvalstij. Valsts parasto lauku putnu populāciju indeksu aprēķina, par pamatu ņemot bāzes gadu, kura indeksa vērtība parasti ir 100. Tendenču vērtības atspoguļo attiecīgo lauku putnu populācijas lieluma kopējās izmaiņas gadu gaitā.

Metodika: Brlík et al. (2021): Long-term and large-scale multispecies dataset tracking population changes of common European breeding birds. Sci Data 8, 21. https://doi.org/10.1038/s41597-021-00804-2

“Dalībvalstis, kurās lauku putnu populācijas vēsturiski ir vairāk noplicinātas” ir dalībvalstis, kurās vismaz pusei sugu, ko aptver valsts parasto lauku putnu populāciju indekss, populācijas tendence ilgtermiņā ir negatīva. Dalībvalstīs, kurās attiecībā uz kādām sugām nav pieejama informācija par ilgtermiņa populācijas tendencēm, izmanto informāciju par sugu stāvokli Eiropā.

Šīs dalībvalstis ir

Čehija

Dānija

Vācija

Igaunija

Spānija

Francija

Itālija

Luksemburga

Ungārija

Nīderlande

Somija

“Dalībvalstis, kurās lauku putnu populācijas vēsturiski ir mazāk noplicinātas” ir dalībvalstis, kurās mazāk nekā pusei sugu, ko aptver valsts parasto lauku putnu populāciju indekss, populācijas tendence ilgtermiņā ir negatīva. Dalībvalstīs, kurās attiecībā uz kādām sugām nav pieejama informācija par ilgtermiņa populācijas tendencēm, izmanto informāciju par sugu stāvokli Eiropā.

Šīs dalībvalstis ir

Beļģija

Bulgārija

Īrija

Grieķija

Horvātija

Kipra

Latvija

Lietuva

Malta

Austrija

Polija

Portugāle

Rumānija

Slovēnija

Slovākija

Zviedrija

Sugu saraksts, ko dalībvalstīs izmanto parasto lauku putnu populāciju indeksā

Beļģija (Flandrija)
Beļģija (Valonija)
Alauda arvensis
Alauda arvensis
Anthus pratensis
Anthus pratensis
Emberiza citrinella
Corvus frugilegus
Falco tinnunculus
Emberiza citrinella
Haematopus ostralegus
Falco tinnunculus
Hirundo rustica
Hirundo rustica
Limosa limosa
Lanius collurio
Linaria cannabina
Linaria cannabina
Motacilla flava
Miliaria calandra
Numenius arquata
Motacilla flava
Passer montanus
Passer montanus
Perdix perdix
Perdix perdix
Saxicola torquatus
Saxicola torquatus
Sylvia communis
Streptopelia turtur
Vanellus vanellus
Sturnus vulgaris

Sylvia communis

Vanellus vanellus

Bulgārija
Alauda arvensis
Carduelis carduelis
Coturnix coturnix
Corvus frugilegus
Emberiza hortulana
Emberiza melanocephala
Falco tinnunculus
Galerida cristata
Hirundo rustica
Lanius collurio
Linaria cannabina
Miliaria calandra
Motacilla flava
Perdix perdix
Passer montanus
Sylvia communis
Streptopelia turtur
Sturnus vulgaris
Upupa epops

Čehija
Alauda arvensis
Anthus pratensis
Ciconia ciconia
Corvus frugilegus
Emberiza citrinella
Falco tinnunculus
Hirundo rustica
Lanius collurio
Miliaria calandra
Linaria cannabina
Motacilla flava
Passer montanus
Perdix perdix
Saxicola rubetra
Saxicola torquatus
Serinus serinus
Streptopelia turtur
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Vanellus vanellus

Dānija
Alauda arvensis
Anthus pratensis
Carduelis carduelis
Corvus corone
Corvus frugilegus
Emberiza citrinella
Falco tinnunculus
Gallinago gallinago
Hirundo rustica
Lanius collurio
Linaria cannabina
Miliaria calandra
Motacilla alba
Motacilla flava
Oenanthe oenanthe
Passer montanus
Perdix perdix
Saxicola rubetra
Sylvia communis
Sylvia curruca
Turdus pilaris
Vanellus vanellus

Vācija
Alauda arvensis
Athene noctua
Emberiza citrinella
Lanius collurio
Limosa limosa
Lullula arborea
Miliaria calandra
Milvus milvus
Saxicola rubetra
Vanellus vanellus

Igaunija
Alauda arvensis
Anthus pratensis
Corvus frugilegus
Emberiza citrinella
Hirundo rustica
Lanius collurio
Linaria cannabina
Motacilla flava
Passer montanus
Saxicola rubetra
Streptopelia turtur
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Vanellus vanellus

Īrija
Carduelis carduelis
Columba oenas
Columba palumbus
Corvus cornix
Corvus frugilegus
Corvus monedula
Emberiza citrinella
Falco tinnunculus
Fringilla coelebs
Hirundo rustica
Chloris chloris
Linaria cannabina
Motacilla alba
Passer domesticus
Phasianus colchicus
Pica pica
Saxicola torquatus
Sturnus vulgaris

Grieķija
Alauda arvensis
Apus apus
Athene noctua
Calandrella brachydactyla
Carduelis carduelis
Carduelis chloris
Ciconia ciconia
Corvus corone
Corvus monedula
Delichon urbicum
Emberiza cirlus
Emberiza hortulana
Emberiza melanocephala
Falco naumanni
Falco tinnunculus
Galerida cristata
Hirundo daurica
Hirundo rustica
Lanius collurio
Lanius minor
Lanius senator
Linaria cannabina
Lullula arborea
Luscinia megarhynchos
Melanocorypha calandra
Miliaria calandra
Motacilla flava
Oenanthe hispanica
Oenanthe oenanthe
Passer domesticus
Passer hispaniolensis
Passer montanus
Pica pica
Saxicola rubetra
Saxicola torquatus
Streptopelia decaocto
Streptopelia turtur
Sturnus vulgaris
Sylvia melanocephala
Upupa epops

Spānija
Alauda arvensis
Alectoris rufa
Athene noctua
Calandrella brachydactyla
Carduelis carduelis
Cisticola juncidis
Corvus monedula
Coturnix coturnix
Emberiza calandra
Falco tinnunculus
Galerida cristata
Hirundo rustica
Linaria cannabina
Melanocorypha calandra
Merops apiaster
Oenanthe hispanica
Passer domesticus
Passer montanus
Pica pica
Pterocles orientalis
Streptopelia turtur
Sturnus unicolor
Tetrax tetrax
Upupa epops

Francija
Alauda arvensis
Alectoris rufa
Anthus campestris
Anthus pratensis
Buteo buteo
Corvus frugilegus
Coturnix coturnix
Emberiza cirlus
Emberiza citrinella
Emberiza hortulana
Falco tinnunculus
Galerida cristata
Lanius collurio
Linaria cannabina
Lullula arborea
Melanocorypha calandra
Motacilla flava
Oenanthe oenanthe
Perdix perdix
Saxicola torquatus
Saxicola rubetra
Sylvia communis
Upupa epops
Vanellus vanellus

Horvātija
Alauda arvensis
Anthus campestris
Anthus trivialis
Carduelis carduelis
Coturnix coturnix
Emberiza cirlus
Emberiza citrinella
Emberiza melanocephala
Falco tinnunculus
Galerida cristata
Jynx torquilla
Lanius collurio
Lanius senator
Linaria cannabina
Lullula arborea
Luscinia megarhynchos
Miliaria calandra
Motacilla flava
Oenanthe hispanica
Oriolus oriolus
Passer montanus
Pica pica
Saxicola rubetra
Saxicola torquatus
Streptopelia turtur
Sylvia communis
Upupa epops
Vanellus vanellus

Itālija
Alauda arvensis
Anthus campestris
Calandrella brachydactyla
Carduelis carduelis
Carduelis chloris
Corvus cornix
Emberiza calandra
Emberiza hortulana
Falco tinnunculus
Galerida cristata
Hirundo rustica
Jynx torquilla
Lanius collurio
Luscinia megarhynchos
Melanocorypha calandra
Motacilla alba
Motacilla flava
Oriolus oriolus
Passer domesticus italiae
Passer hispaniolensis
Passer montanus
Pica pica
Saxicola torquatus
Serinus serinus
Streptopelia turtur
Sturnus unicolor
Sturnus vulgaris
Upupa epops

Kipra
Alectoris chukar
Athene noctua
Carduelis carduelis
Cisticola juncidis
Clamator glandarius
Columba palumbus
Coracias garrulus
Corvus corone cornix
Coturnix coturnix
Emberiza calandra
Emberiza melanocephala
Falco tinnunculus
Francolinus francolinus
Galerida cristata
Hirundo rustica
Chloris chloris
Iduna pallida
Linaria cannabina
Oenanthe cypriaca
Parus major
Passer hispaniolensis
Pica pica
Streptopelia turtur
Sylvia conspicillata
Sylvia melanocephala

Latvija
Acrocephalus palustris
Alauda arvensis
Anthus pratensis
Carduelis carduelis
Carpodacus erythrinus
Ciconia ciconia
Crex crex
Emberiza citrinella
Lanius collurio
Locustella naevia
Motacilla flava
Passer montanus
Saxicola rubetra
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Vanellus vanellus

Lietuva
Alauda arvensis
Anthus pratensis
Carduelis carduelis
Ciconia ciconia
Crex crex
Emberiza citrinella
Hirundo rustica
Lanius collurio
Motacilla flava
Passer montanus
Saxicola rubetra
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Vanellus vanellus

Luksemburga
Alauda arvensis
Emberiza citrinella
Lanius collurio
Linaria cannabina
Passer montanus
Saxicola torquatus
Sylvia communis

Ungārija
Alauda arvensis
Anthus campestris
Coturnix coturnix
Emberiza calandra
Falco tinnunculus
Galerida cristata
Lanius collurio
Lanius minor
Locustella naevia
Merops apiaster
Motacilla flava
Perdix perdix
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Sylvia nisoria
Vanellus vanellus

Malta
Calandrella brachydactyla
Linaria cannabina
Cettia cetti
Cisticola juncidis
Coturnix coturnix
Emberiza calandra
Lanius senator
Monticola solitarius
Passer hispaniolensis
Passer montanus
Serinus serinus
Streptopelia decaocto
Streptopelia turtur
Sturnus vulgaris
Sylvia conspicillata
Sylvia melanocephala

Nīderlande
Alauda arvensis
Anthus pratensis
Athene noctua
Calidris pugnax
Carduelis carduelis
Corvus frugilegus
Coturnix coturnix
Emberiza citrinella
Falco tinnunculus
Gallinago gallinago
Haematopus ostralegus
Hippolais icterina
Hirundo rustica
Limosa limosa
Miliaria calandra
Motacilla flava
Numenius arquata
Passer montanus
Perdix perdix
Saxicola torquatus
Spatula clypeata
Streptopelia turtur
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Tringa totanus
Turdus viscivorus
Vanellus vanellus

Austrija
Acrocephalus palustris
Alauda arvensis
Anthus spinoletta
Anthus trivialis
Carduelis carduelis
Emberiza citrinella
Falco tinnunculus
Jynx torquilla
Lanius collurio
Linaria cannabina
Lullula arborea
Miliaria calandra
Oenanthe oenanthe
Passer montanus
Perdix perdix
Saxicola rubetra
Saxicola torquatus
Serinus citrinella
Serinus serinus
Streptopelia turtur
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Turdus pilaris
Vanellus vanellus

Polija
Alauda arvensis
Anthus pratensis
Ciconia ciconia
Emberiza citrinella
Emberiza hortulana
Falco tinnunculus
Galerida cristata
Hirundo rustica
Lanius collurio
Limosa limosa
Linaria cannabina
Miliaria calandra
Motacilla flava
Passer montanus
Saxicola torquatus
Saxicola rubetra
Serinus serinus
Streptopelia turtur
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Upupa epops
Vanellus vanellus

Portugāle
Athene noctua
Bubulcus ibis
Carduelis carduelis
Chloris chloris
Ciconia ciconia
Cisticola juncidis
Coturnix coturnix
Delichon urbicum
Emberiza cirlus
Falco tinnunculus
Galerida cristata
Hirundo rustica
Lanius meridionalis
Linaria cannabina
Merops apiaster
Miliaria calandra
Milvus migrans
Passer domesticus
Pica pica
Saxicola torquatus
Serinus serinus
Sturnus unicolor
Upupa epops

Rumānija
Alauda arvensis
Anthus campestris
Calandrella brachydactyla
Ciconia ciconia
Corvus frugilegus
Emberiza calandra
Emberiza citrinella
Emberiza hortulana
Emberiza melanocephala
Falco tinnunculus
Galerida cristata
Hirundo rustica
Lanius collurio
Lanius minor
Linaria cannabina
Melanocorypha calandra
Motacilla flava
Passer montanus
Perdix perdix
Saxicola rubetra
Saxicola torquatus
Streptopelia turtur
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Upupa epops
Vanellus vanellus

Slovēnija
Acrocephalus palustris
Alauda arvensis
Anthus trivialis
Carduelis carduelis
Columba oenas
Columba palumbus
Emberiza calandra
Emberiza cirlus
Emberiza citrinella
Falco tinnunculus
Galerida cristata
Hirundo rustica
Jynx torquilla
Lanius collurio
Linaria cannabina
Lullula arborea
Luscinia megarhynchos
Motacilla flava
Passer montanus
Phoenicurus phoenicurus
Picus viridis
Saxicola rubetra
Saxicola torquatus
Serinus serinus
Streptopelia turtur
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Upupa epops
Vanellus vanellus

Slovākija
Alauda arvensis
Carduelis carduelis
Emberiza calandra
Emberiza citrinella
Falco tinnunculus
Hirundo rustica
Chloris chloris
Lanius collurio
Linaria cannabina
Locustella naevia
Motacilla flava
Passer montanus
Saxicola rubetra
Saxicola torquatus
Serinus serinus
Streptopelia turtur
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Sylvia nisoria
Vanellus vanellus

Somija
Alauda arvensis
Anthus pratensis
Corvus monedula
Crex crex
Delichon urbica
Emberiza hortulana
Hirundo rustica
Numenius arquata
Passer montanus
Saxicola rubertra
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Turdus pilaris
Vanellus vanellus

Zviedrija
Alauda arvensis
Anthus pratensis
Corvus frugilegus
Emberiza citrinella
Emberiza hortulana
Falco tinnunculus
Hirundo rustica
Lanius collurio
Linaria cannabina
Motacilla flava
Passer montanus
Saxicola rubetra
Sturnus vulgaris
Sylvia communis
Vanellus vanellus

VI PIELIKUMS12. PANTA 2. UN 3. PUNKTĀ MINĒTO MEŽA EKOSISTĒMU BIODAUDZVEIDĪBAS INDIKATORU SARAKSTS

Indikators
Apraksts, mērvienības un indikatora noteikšanas un monitoringa metodika
Stāvoša atmirusī koksne
Apraksts: šis indikators parāda stāvošas atmirušas koksnes biomasas apjomu mežā un citās kokaugiem klātās zemēs.
Vienība: m3/ha.
Metodika: izstrādājusi un izmanto organizācija “FOREST EUROPE”, aprakstīta State of Europe’s Forests 2020, FOREST EUROPE 2020 un nacionālo meža inventarizāciju aprakstā Tomppo E. et al., National Forest Inventories, Pathways for Common Reporting, Springer, 2010, ņemot vērā Regulas (ES) 2018/1999 V pielikumā izklāstīto metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem.
Guloša atmirusī koksne
Apraksts: šis indikators parāda gulošas atmirušas koksnes biomasas apjomu mežā un citās kokaugiem klātās zemēs.
Vienība: m3/ha.
Metodika: izstrādājusi un izmanto organizācija “FOREST EUROPE”, aprakstīta State of Europe’s Forests 2020, FOREST EUROPE 2020 un nacionālo meža inventarizāciju aprakstā Tomppo E. et al., National Forest Inventories, Pathways for Common Reporting, Springer, 2010, ņemot vērā Regulas (ES) 2018/1999 V pielikumā izklāstīto metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem.
Nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvars
Apraksts: šis indikators rāda, kāds ir tādu koksnes ieguvei pieejamu mežu (FAWS) īpatsvars, kam ir nevienmērīga vecumstruktūra, salīdzinājumā ar vienmērīgas vecumstruktūras mežiem.
Vienība: tādu nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvars (procentos), kas ir pieejami koksnes ieguvei.
Metodika: izstrādājusi un izmanto organizācija "FOREST EUROPE", aprakstīta State of Europe’s Forests 2020, FOREST EUROPE 2020 un nacionālo meža inventarizāciju aprakstā Tomppo E. et al., National Forest Inventories, Pathways for Common Reporting, Springer, 2010.
Meža savienotība
Apraksts: meža savienotība ir ar mežu klāto teritoriju kompaktuma pakāpe. To definē diapazonā no 0 līdz 100.
Vienība: indekss.
Metodika: izstrādājusi FAO, Vogt P., et al., sk. FAO – State of the World’s Forests: Forest Fragmentation, JRC tehniskais ziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019.
Parasto meža putnu populāciju indekss
Apraksts: meža putnu indikators raksturo parasto meža putnu skaitliskuma tendences to Eiropas areālā laika gaitā. Tas ir salikts indekss, ko veido Eiropas meža dzīvotnēm raksturīgo putnu sugu novērošanas dati. Indeksa pamatā ir īpašs sugu saraksts katrā dalībvalstī.
Vienība: indekss.
Metodika: Brlík et al. Long-term and large-scale multispecies dataset tracking population changes of common European breeding birds, Sci Data 8, 21. 2021.
Organiskā oglekļa uzkrājums
Apraksts: šis indikators raksturo organiskā oglekļa uzkrājumu nobirās un minerālaugsnēs 0–30 cm dziļumā meža ekosistēmās.
Vienība: organiskā oglekļa tonnas/ha.
Metodika: izklāstīta Regulas (ES) 2018/1999 V pielikumā saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem, un plašāk iztirzāta Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskajā apsekojumā (LUCAS), Jones A. et al., LUCAS Soil 2022, JRC tehniskais ziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021.
Tāda meža īpatsvars, kurā dominē autohtonas koku sugas
Apraksts: tāda meža un citiem kokaugiem klātas zemes īpatsvars, kurā dominē (> 50 % seguma) autohtonas koku sugas
Vienība: procenti
Metodika: izstrādājusi un izmanto organizācija "FOREST EUROPE", aprakstīta State of Europe’s Forests 2020, FOREST EUROPE 2020 un nacionālo meža inventarizāciju aprakstā Tomppo E. et al., National Forest Inventories, Pathways for Common Reporting, Springer, 2010.
Koku sugu daudzveidība
Apraksts: šis indikators raksturo meža teritorijās sastopamo koku sugu vidējo skaitu.
Vienība: indekss.
Metodika: pamatojoties uz "FOREST EUROPE", aprakstīta State of Europe’s Forests 2020, FOREST EUROPE 2020 un nacionālo meža inventarizāciju aprakstā Tomppo E. et al., National Forest Inventories, Pathways for Common Reporting, Springer, 2010.

VII PIELIKUMS14. PANTA 16. PUNKTĀ MINĒTO ATJAUNOŠANAS PASĀKUMU PIEMĒRU SARAKSTS

1)Atjaunot mitrājus, proti, atjaunot nosusinātu kūdrāju hidroloģisko režīmu, likvidēt kūdrāju meliorācijas struktūras vai likvidēt polderus un pārtraukt kūdras izrakšanu.

2)Uzlabot hidroloģiskos apstākļus, palielinot virszemes ūdeņu daudzumu, kvalitāti un dinamiku un pazemes ūdeņu līmeni dabiskajās un pusdabiskajās ekosistēmās.

3)Aizvākt nevēlamus krūmājus vai alohtonus stādījumus zālājos, mitrājos, mežos un skrajas veģetācijas klātās zemēs.

4)Izmantot paludikultūru.

5)Atjaunot upju meandrus un no jauna savienot mākslīgi atgrieztos upju līkumus vai vecupes.

6)Likvidēt gareniskos un sāniskos šķēršļus, piemēram, aizsprostus un dambjus; atbrīvot vietu upju dinamikai un atjaunot brīvi plūstošus upju posmus.

7)Renaturalizēt upju gultnes, ezerus un zemieņu ūdensteces, piemēram, likvidēt mākslīgus gultnes nostiprinājumus, optimizēt substrāta sastāvu, uzlabot vai attīstīt dzīvotņu zemes segumu.

8)Atjaunot dabiskos sedimentācijas procesus.

9)Izveidot krasta buferzonas, piemēram, krasta mežus, buferjoslas, pļavas vai ganības.

10)Vairot mežu ekoloģisko iezīmju daudzveidību, piemēram, lielus, vecus un mirstošus kokus (dzīvotņu koki), kā arī gulošas un stāvošas atmirušās koksnes apjomus.

11)Strādāt pie daudzveidīgas meža struktūras, piemēram, sugu sastāva un vecumstruktūras, veicināt koku sugu dabisko reģenerāciju un sukcesiju.

12)Sekmēt provenienču un sugu migrāciju gadījumos, kad tas ir nepieciešams klimata pārmaiņu dēļ.

13)Uzlabot mežu daudzveidību, atjaunojot nemeža dzīvotņu mozaīkas, piemēram, atklātus pļavu vai virsāju laukumus, dīķus vai akmeņainas platības.

14)Izmantot "dabai tuvinātu" jeb "nepārtraukta meža klājuma" pieeju mežsaimniecībā; ieviest autohtonas koku sugas.

15)Veicināt seno autohtono mežu un nobriedušu mežaudžu attīstību piemēram, pārtraucot mežizstrādi vai veicot aktīvu apsaimniekošanu, ar ko tiek sekmētas pašregulācijas funkcijas un atbilstīga noturība.

16)Ieviest aramzemē un intensīvi izmantotos zālājos ļoti daudzveidīgas ainavas iezīmes, piemēram, buferjoslas, laukmales ar autohtonām puķēm, dzīvžogus, kokus, mežiņus, akmens krāvuma terases, dīķus, dzīvotņu koridorus un pārvietošanās saliņas utt.

17)Palielināt lauksaimniecības platības, kurās piekopj agroekoloģiskās apsaimniekošanas pieejas, piemēram, bioloģisko lauksaimniecību vai agromežsaimniecību, vairākkultūru audzēšanu un augseku, integrētu kaitēkļu un barības vielu pārvaldību.

18)Attiecīgā gadījumā samazināt zālāju noganīšanas vai pļaušanas intensitāti un atsākt, ja tas vairs nenotiek, ekstensīvu noganīšanu ar mājlopiem un ekstensīvas pļaušanas režīmu.

19)Pārtraukt vai samazināt ķīmisko pesticīdu, kā arī ķīmiskā mēslojuma un kūtsmēslu izmantošanu.

20)Pārtraukt zālāju uzaršanu un produktīvo graudzāļu sēklu introducēšanu.

21)Likvidēt stādījumus agrākās dinamiskās iekšzemes kāpu sistēmās, lai atjaunotu dabisko vēja dinamiku par labu atklātām dzīvotnēm.

22)Uzlabot savienotību starp dzīvotnēm, lai sekmētu sugu populāciju attīstību un nodrošinātu pietiekamu īpatņu vai ģenētisko apmaiņu, kā arī sugu migrāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

23)Dot ekosistēmām iespēju veidot savu dabisko dinamiku, piemēram, vairs nenovākt ražu un veicināt dabīgumu un neskartību.

24)Likvidēt un kontrolēt invazīvas svešzemju sugas un novērst vai līdz minimumam samazināt jaunu sugu introducēšanu.

25)Līdz minimumam samazināt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu, piemēram, izmantot zvejas rīkus, kas mazāk ietekmē jūras gultni.

26)Atjaunot svarīgus zivju nārstošanas un mazuļu uzturēšanās apgabalus.

27)Nodrošināt struktūras vai substrātus, kas veicina jūras organismu atgriešanos, lai atbalstītu koraļļu, austeru vai akmeņu rifu atjaunošanos.

28)Atjaunot jūraszāļu pļavas un lamināriju mežus, aktīvi stabilizējot jūras dibenu, samazinot un, ja iespējams, likvidējot noslogojumus vai šos organismus aktīvi pavairojot un stādot.

29)Atjaunot vai uzlabot jūras dzīvotņu ekoloģijai vitāli svarīgo autohtono sugu populāciju stāvokli, veicot pasīvus vai aktīvus atjaunošanas pasākumus, piemēram, introducējot mazuļus.

30)Samazināt dažāda veida jūras piesārņojumu, piemēram, barības vielu slodzi, trokšņa piesārņojumu un plastmasas atkritumus.

31)Paplašināt pilsētu zaļās zonas, kam piemīt ekoloģiskas iezīmes, piemēram, parkus, kokus un mežu laukumus ▌, zaļos jumtus, savvaļas puķu pļavas, dārzus, mazdārziņus, koku alejas, pilsētpļavas un dzīvžogus, dīķus un ūdensteces, cita starpā ņemot vērā sugu daudzveidību, autohtonas sugas, vietējos apstākļus un noturību pret klimata pārmaiņām.

32)Apturēt, samazināt vai likvidēt piesārņojumu ar zālēm, bīstamām ķimikālijām, komunālajiem un rūpnieciskajiem notekūdeņiem un citiem atkritumiem, tostarp piedrazojumu un plastmasu, kā arī gaismas piesārņojumu visās ekosistēmās.

33)Pārveidot par dabas teritorijām degradētas teritorijas, bijušās industriālās teritorijas un karjerus.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMSKomisijas paziņojums par tiesu iestāžu pieejamību saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2024/...+ OV: lūgums ievietot tekstā šīs regulas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot numuru, datumu un OV publikācijas atsauci. par dabas atjaunošanu pieņemšanu un Regulas (ES) 2022/869 grozīšanu

ES un tās dalībvalstis ir puses Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) 1998. gada 25. jūnija Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas Konvencija”).

Dalībvalstīm jānodrošina, ka tiem sabiedrības locekļiem, kuriem ir pietiekamas intereses vai kuri uzskata, ka ir aizskartas viņu tiesības, kas paredzētas valsts tiesību aktos, ir piekļuve izskatīšanas procedūrai tiesā vai neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā struktūrā, lai neatkarīgi no šo sabiedrības locekļu lomas nacionālā atjaunošanas plāna sagatavošanas un izstrādes procesā viņi varētu apstrīdēt nacionālo atjaunošanas plānu materiālo vai procesuālo juridisko pamatu un kompetento iestāžu bezdarbību. Tas ir saskaņā ar relevanto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem un pilnībā atbilst arī saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās, būdamas Orhūsas konvencijas puses Sk. arī paziņojumu “Tiesu iestāžu pieejamības uzlabošana saistībā ar vides jautājumiem ES un tās dalībvalstīs” (COM(2020)0643)..