(1)Taisnīgas nodokļu uzlikšanas nodrošināšana iekšējā tirgū un kapitāla tirgu savienības (KTS) pareizas darbības nodrošināšana ir Eiropas Savienības (ES) politiskās prioritātes. Šajā kontekstā ir būtiski novērst šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, vienlaikus apkarojot krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu. Šādi šķēršļi pastāv, piemēram, tāpēc, ka procedūras, saskaņā ar kurām piešķir atvieglojumus no pārmērīgiem nodokļiem, kas ieturēti ienākumu izcelsmes vietā par dividenžu vai procentu ienākumiem, kuri samaksāti nerezidentiem ieguldītājiem par publiski tirgotajām akcijām vai obligācijām, ir neefektīvas un nesamērīgi apgrūtinošas. Šādi šķēršļi rada īpašas problēmas privātajiem ieguldītājiem. Turklāt, kā liecina nesenie Cum/Ex un Cum/Cum skandāli, ir izrādījies, ka ar pašreizējiem nosacījumiem nepietiek, lai novērstu atkārtotus riskus, ka notiks krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana. Šā priekšlikuma mērķis ir padarīt ES ieturējuma nodokļa procedūras efektīvākas, vienlaikus stiprinot tās pret krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas risku. Tas balstās uz attiecīgām iepriekšējām ES un starptautiskā līmenī īstenotām darbībām, piemēram, Komisijas 2009. gada Ieteikumu par ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūru vienkāršošanu28 un ESAO nolīgumos paredzēto atvieglojumu un atbilstības uzlabošanas (TRACE) iniciatīvu.

_________________

28 Komisijas Ieteikums (2009. gada 19. oktobris) par ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūrām (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 279, 24.10.2009., 8. lpp.).

(2)Lai dalībvalstīs stiprinātu iespējamas krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas un apkarošanas spējas, ko pašlaik mazina sadrumstalotība un vispārējs uzticamas un savlaicīgas informācijas trūkums par ieguldītājiem, ir jāizveido pret krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas risku noturīgs kopējs satvars atvieglojumu piemērošanai pārrobežu ieguldījumiem vērtspapīros uzliktiem pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem. Šim satvaram būtu jāpanāk konverģence starp dažādām ES piemērotām atvieglojumu procedūrām, vienlaikus nodrošinot attiecīgi vērtspapīru emitentiem, ieturējuma nodokļa aģentiem, finanšu starpniekiem un dalībvalstīm pārredzamību un noteiktību attiecībā uz ieguldītāju identitāti. Šajā nolūkā satvaram būtu jābalstās uz automatizētām procedūrām, piemēram, uz digitalizētām (procedūras un formas ziņā) nodokļu rezidenta apliecībām, kas ir priekšnoteikums ieguldītāju piekļuvei jebkādām atvieglojumu vai atmaksas procedūrām. Šim satvaram vajadzētu būt arī pietiekami elastīgam, lai pienācīgi ņemtu vērā dažādās dalībvalstīs piemērojamās atšķirīgās sistēmas, vienlaikus nodrošinot lielāku konverģenci un atbilstošus instrumentus cīņai pret ļaunprātīgu izmantošanu, lai mazinātu krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas risku. Lai šī direktīva būtu sekmīga, dalībvalstīm ir jānodrošina nodokļu administrācijām instrumenti, ar kuriem drošā un savlaicīgā veidā risināt atmaksas / atvieglojumu procedūras izcelsmes vietā un pastiprināt centienus digitalizētu, automatizētu un labāk koordinētu galveno elementu nodrošināšanā. Šajā nolūkā ir nepieciešams arī apmācīt attiecīgos darbiniekus, kas uzrauga digitālos rīkus.

(4)Lai nodrošinātu, ka visiem ES nodokļu maksātājiem ir pieejams kopējs, atbilstošs un iedarbīgs pierādījums par to rezidenci nodokļu vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāizmanto automatizētas procedūras, lai nodokļu rezidenta apliecības izdotu vienā un tai pašā atpazīstamā un pieņemamā digitālā formā un ar vienādu saturu. Lai nodrošinātu lielāku efektivitāti, apliecībai vajadzētu būt derīgai vismaz visu to gadu, kurā tā ir izdota, un citām dalībvalstīm visā šai periodā tā būtu jāatzīst. e-TRC būtu jāiekļauj arī atsauce uz piemērojamiem nolīgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Dalībvalstis var atcelt izdoto e-TRC, ja nodokļu administrācijai ir pierādījumi, ka faktiskā rezidence nodokļu vajadzībām konkrētajā gadā nesakrīt ar apliecībā norādīto. Lai varētu efektīvi identificēt ES uzņēmumus, apliecībā būtu jāiekļauj informācija par Eiropas vienoto identifikācijas numuru (EVIN).

(6)“Cum-Ex” un “Cum-Cum” jeb dividenžu arbitrāžas tirdzniecības shēmas attiecas uz praksi tirgot akcijas tādā veidā, lai slēptu faktiskā īpašnieka identitāti un ļautu abām vai vairākām iesaistītajām pusēm pieprasīt nodokļa atmaksu ienākumu gūšanas vietā par kapitāla pieauguma nodokli, kas samaksāts tikai vienu reizi, un tā kā šajās noziedzīgajās darbībās ir bijuši iesaistīti finanšu starpnieki. Tā kā finanšu starpnieki, kas visbiežāk darbojas vērtspapīru maksājumu ķēdēs, ir lielas iestādes, kā tās definētas Kapitāla prasību regulā (KPR)29, kā arī centrālie vērtspapīru depozitāriji, kas sniedz ieturējuma nodokļa aģentu pakalpojumus, šīm vienībām vajadzētu būt pienākumam pieprasīt reģistrāciju dalībvalstu reģistros, kas izveidoti, kā minēts iepriekš. Citiem finanšu starpniekiem būtu jāļauj pieprasīt reģistrāciju pēc saviem ieskatiem. Finanšu starpniekam pašam būtu jāpieprasa reģistrācija, iesniedzot dalībvalsts izraudzītai kompetentajai iestādei pieteikumu, tostarp pierādījumus, ka finanšu starpnieks atbilst noteiktām prasībām. Prasību mērķis ir pārliecināties, ka pieprasītājs starpnieks atbilst attiecīgo ES noteikumu prasībām un tiek uzraudzīta starpnieka atbilstība tām. Ja finanšu starpnieks ir iedibināts ārpus ES, uz to jāattiecas tā rezidences trešās valsts tiesību aktiem, kas ir salīdzināmi ar šo direktīvu tās nolūku ziņā, un rezidences trešā valsts nedrīkst būt iekļauta ne ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, I pielikumā, ne augsta riska trešo valstu ES sarakstā (nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas saraksts). Trešās valsts finanšu starpnieka reģistrācija būtu jāīsteno ar minimālu administratīvo darbu. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm nodrošināt saskaņotu izpratni par salīdzināmiem tiesību aktiem trešās valstīs. Trešās valsts finanšu starpnieka atbilstība attiecīgajām ES prasībām attiecas tikai uz šajā direktīvā noteiktajiem nolūkiem un neietekmē citu tiesību un pienākumu īstenošanu vai piemērošanu saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem. Kad finanšu starpnieki ir reģistrēti, tie attiecīgajā dalībvalstī būtu jāuzskata par “sertificētiem finanšu starpniekiem” un uz tiem būtu jāattiecina attiecīgie ziņošanas un paziņošanas pienākumi saskaņā ar šo direktīvu, vienlaikus piešķirot tiesības pieprasīt šajā direktīvā noteikto atvieglojumu procedūru piemērošanu. Dalībvalstīm, kas uztur valsts reģistru, būtu arī jārīkojas, lai no tā svītrotu jebkuru sertificētu finanšu starpnieku, kas to pieprasa vai kas vairs neatbilst attiecīgajām prasībām. Turklāt šīs dalībvalstis var nolemt noteikt, ka no valsts reģistra tiek svītroti sertificēti finanšu starpnieki, par kuriem konstatēts, ka tie vairākas reizes ir pārkāpuši savus pienākumus, vai tiem tiek liegta piekļuve atvieglojumu sistēmai. Ja dalībvalsts veic šādu svītrošanas vai noraidīšanas darbību, tai būtu attiecīgi jāinformē citas dalībvalstis, kas uztur valsts reģistru, lai tās varētu novērtēt, vai tas pats sertificētais finanšu starpnieks būtu jāsvītro no to valsts reģistra. Uz skarto pušu tiesībām un pienākumiem, tostarp jebkura tāda lēmuma pārsūdzību, ko dalībvalsts pieņēmusi saistībā ar reģistrāciju valsts reģistrā un svītrošanu no tā, attiecas attiecīgo dalībvalstu tiesību akti.

__________________

29 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(8)Lai padarītu kapitāla tirgu savienību iedarbīgāku un konkurētspējīgāku, būtu jāatvieglo un jāpaātrina procedūras, kā piemērot atvieglojumu pārmērīgiem nodokļiem, kas ieturēti par ienākumiem no vērtspapīriem, ja attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir snieguši atbilstīgu informāciju, tostarp par ieguldītāja identitāti. Attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir visi sertificētie finanšu starpnieki maksājumu ķēdē starp ieguldītāju un vērtspapīru emitentu, un tiem varētu pieprasīt arī sniegt informāciju par maksājumiem, ko veic nesertificēti finanšu starpnieki ķēdē, saskaņā ar katras dalībvalsts politisko izvēli. Ņemot vērā dažādās pieejas dalībvalstīs, ir paredzēti divi procedūru veidi: (i) atvieglojums ienākumu izcelsmes vietā, tieši piemērojot atbilstošu nodokļa likmi ieturēšanas brīdī, un ii) ātra atmaksa ne vairāk kā 50 dienu laikā no dividendes izmaksas dienas vai attiecīgā gadījumā no dienas, kad obligāciju emitentam jāmaksā procenti obligāciju turētājam (kupona datums). Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pēc saviem ieskatiem ieviest jebkuru no abām procedūrām vai abu procedūru kombināciju, vienlaikus nodrošinot, ka visiem ieguldītājiem ir pieejama vismaz viena no tām, ja ir izpildītas šīs direktīvas prasības. Lai nodrošinātu, ka attiecīgās dalībvalstis šīs procedūras īsteno pienācīgi un savlaicīgi, ir lietderīgi piemērot procentus par tādu pārmaksāto ieturējuma nodokļu novēlotu atmaksu, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuri atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var izmantot šīs procedūras. Ja attiecīgās prasības nav izpildītas vai ja attiecīgais ieguldītājs to vēlas, dalībvalstīm būtu jāpiemēro savas pastāvošās standarta atmaksas procedūras, lai piemērotu atvieglojumu pārmaksātajiem ieturējuma nodokļiem. Jebkurā gadījumā reģistrētiem īpašniekiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem, un to pilnvarotajiem pārstāvjiem būtu jāsaglabā tiesības atprasīt pārmaksāto ieturējuma nodokli, kas samaksāts dalībvalstī, ja tie sniedz pierādījumus par atbilstību valsts tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem. Dalībvalstis var noraidīt atmaksas pieprasījumu, ja ir ierosināta pārbaudes procedūra vai nodokļu revīzija, pamatojoties uz riska novērtēšanas kritērijiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem. 

(9)Lai aizsargātu pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumu sistēmas, dalībvalstīm, kuras uztur valsts reģistru, būtu arī jāpieprasa sertificētiem finanšu starpniekiem pārbaudīt to ieguldītāju atbilstību, kuri vēlas pieprasīt atvieglojumu. Jo īpaši, sertificētiem finanšu starpniekiem būtu jāsaņem attiecīgā ieguldītāja nodokļu rezidenta apliecība un deklarācija, ka šis ieguldītājs ir maksājuma patiesais labuma guvējs saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem. Tiem būtu arī jāpārbauda piemērojamā ieturējuma nodokļa likme, pamatojoties uz ieguldītāja konkrētajiem apstākļiem, un jānorāda, vai tie ir informēti par jebkādu finanšu shēmu, kas ietver pamatā esošos vērtspapīrus un kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas nav vēl citādi izbeigta bezdividenžu datumā. Pienācīgas pārbaudes prasības varētu piemērot katru gadu. Sertificētie finanšu starpnieki būtu jāsauc pie atbildības par nodokļu ieņēmumu zaudējumiem, kas radušies šo pienākumu neatbilstošas izpildes dēļ, ciktāl to paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kurā radušies šādi zaudējumi. Lai nodrošinātu sertificētiem finanšu starpniekiem uzliktā sloga un atbildības samērīgumu, visām atvieglojumu procedūrām, kurās ļaunprātīgas izmantošanas risks ir zems, un jo īpaši gadījumos, kad dividendes kopējā summa, kas ieguldītājam samaksāta par līdzdalību uzņēmumā, ir mazāka par 1500 EUR, būtu jāpiemēro mazāki pārbaudes pienākumi. Ja šāda ļaunprātīga izmantošana ir pierādīta citādi, dalībvalstis tomēr var piemērot sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp liegt izmantot šajā direktīvā paredzētās atvieglojumu sistēmas, bet tās nevar saukt pie atbildības sertificētus finanšu starpniekus par to, ka tie nav veikuši pārbaudi.

(12)Ierosināto noteikumu pareiza īstenošana un izpildes panākšana katrā attiecīgajā dalībvalstī ir ļoti svarīga, lai veicinātu KTS kopumā, kā arī lai aizsargātu dalībvalstu nodokļu bāzi, un tāpēc Komisijai tā būtu jāuzrauga. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāpaziņo Komisijai īstenošanas aktā noteiktā statistikas informācija par to, kā to teritorijā tiek īstenoti valsts pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un kā tiek panākta to izpilde. Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem, būtu jāsagatavo izvērtējums, kurā izvērtēts ierosināto jauno noteikumu iedarbīgums. Šajā kontekstā Komisijai būtu jāapsver nepieciešamība atjaunināt noteikumus, kas ieviesti saskaņā ar šo direktīvu.

(14)Visai persondatu apstrādei, kas veikta saistībā ar šo direktīvu, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679. Finanšu starpnieki un dalībvalstis var apstrādāt persondatus saskaņā ar šo direktīvu tikai ar mērķi kalpot vispārējām sabiedrības interesēm, proti, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, aizsargātu nodokļu ieņēmumus un veicinātu taisnīgu nodokļu uzlikšanu, kas uzlabo sociālās, politiskās un ekonomiskās iekļaušanas iespējas dalībvalstīs. Piekļuve šiem datiem būtu jāsniedz tikai vienībām, kas piedalās IN atvieglojumu procedūrās saskaņā ar šo direktīvu. Būtu jānosūta tikai minimāls persondatu apjoms, kas nepieciešams, lai konstatētu nepietiekamu ziņošanu, neziņošanu, krāpšanu nodokļu jomā vai ļaunprātīgu izmantošanu. Visbeidzot, persondati būtu jāglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam. Lai nodrošinātu šā mērķa iedarbīgu īstenošanu, ir jāierobežo dažas personu tiesības, ko paredz iepriekš minētā regula, ciktāl šādu tiesību īstenošana var apdraudēt izmeklēšanu, jo īpaši tiesības tikt informētam par savu datu apstrādi un tās apjomu, kā arī tiesības dot piekrišanu konkrētu veidu datu apstrādei. Tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas pamatoja ierobežojumu, datu subjektu tiesības būtu jāatjauno.

_________________

31 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(19)“nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgums” ir vienošanās vai konvencija, kas paredz nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākumiem un attiecīgā gadījumā uz kapitālu un ir spēkā starp divām (vai vairākām) jurisdikcijām;

2.Dalībvalstis izdod e-TRC, pamatojoties uz pieejamo informāciju, trīs darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, ievērojot 4. punktu. e-TRC atbilst I pielikuma tehniskajām prasībām un ietver šādu informāciju:

(a)nodokļu maksātāja vārds un uzvārds, dzimšanas datums un vieta, ja nodokļu maksātājs ir fiziska persona, vai tā nosaukums un Eiropas vienotais identifikācijas numurs (EVIN), ja nodokļu maksātājs ir juridiska persona, kur tas ir pieejams;

svītrots

4.Ja konkrētā nodokļu maksātāja rezidences nodokļu vajadzībām pārbaudei ir nepieciešamas vairāk nekā piecas darbdienas, dalībvalsts informē personu, kas pieprasījusi apliecību, par vajadzīgo papildu laiku un kavējuma iemesliem, kas jebkurā gadījumā nepārsniedz piecas darbdienas.

5.Dalībvalstis, ievērojot 3. punktu, atzīst, ka e-TRC, ko izdevusi cita dalībvalsts, ir pietiekams pierādījums, ka nodokļu maksātāja rezidence ir šajā citā dalībvalstī. Jebkurā gadījumā dalībvalstis var pierādīt savu rezidenci nodokļu vajadzībām savā jurisdikcijā. 

6.Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka standarta datorizētas veidlapas mašīnlasāmā formātā, arī valodu lietojuma kārtību, un tehniskos protokolus, arī drošības standartus, e-TRC izdošanai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. pantā minēto pārbaudes procedūru.

1.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu starpnieks tiek reģistrēts to sertificēto finanšu starpnieku valsts reģistrā divu mēnešu laikā pēc tam, kad finanšu starpnieks ir iesniedzis pieprasījumu, kas pierāda, ka ir izpildītas visas šīs prasības:

(b)ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir kredītiestāde, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām veikt glabāšanas darbības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 12. vai 14. punktu vai salīdzināmiem trešās valsts tiesību aktiem; ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām veikt glabāšanas darbības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktu vai salīdzināmiem trešās valsts tiesību aktiem; vai, ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir centrālais vērtspapīru depozitārijs, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 vai salīdzināmiem rezidences trešās valsts tiesību aktiem; Komisija izdod norādījumus par minimālajiem standartiem attiecībā uz salīdzināmiem tiesību aktiem;

2.Finanšu starpnieki bez liekas kavēšanās paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei par jebkurām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu, vajadzības gadījumā iesniedzot attiecīgos dokumentus.

3.Dalībvalsts, kas no sava valsts reģistra svītro sertificētu finanšu starpnieku, saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES bez liekas kavēšanās informē visas pārējās dalībvalstis, kuras uztur valsts reģistru saskaņā ar 5. pantu, norādot svītrošanas iemeslus saskaņā ar 1. un 2. punktu.

1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu sertificētajiem finanšu starpniekiem, kas reģistrēti to valsts reģistrā, ziņot kompetentajai iestādei II pielikumā minēto informāciju cik drīz vien iespējams ne vēlāk kā 20 kalendāro dienu laikā pēc ieraksta datuma, ja vien ieraksta datumā nav kādas neizpildītas norēķinu instrukcijas par kādu darījuma daļu, un tādā gadījumā ziņošana par šo darījumu notiek pēc iespējas ātrāk pēc norēķina. Ja 15 dienas pēc ieraksta datuma norēķins par kādu darījuma daļu joprojām nav veikts, sertificētie finanšu starpnieki ziņo nākamo 5 kalendāro dienu laikā, norādot daļu, par kuru norēķins vēl nav veikts.

2.Dalībvalstis paredz, ka sertificētiem finanšu starpniekiem nav jāziņo II pielikuma E sadaļā minētā informācija, ja kopējā dividende, kas samaksāta reģistrētajam īpašniekam par īpašnieka līdzdalību uzņēmumā, nepārsniedz 1500 EUR.

5.Dalībvalstis pieprasa sertificētajiem finanšu starpniekiem, kas reģistrēti to valsts reģistrā, sešus gadus glabāt dokumentāciju, kas apliecina ziņoto informāciju, un nodrošināt piekļuvi jebkurai citai informācijai, kā arī piekļuvi savām telpām revīzijas nolūkā un pieprasa sertificētajiem finanšu starpniekiem dzēst vai anonimizēt visus persondatus, kas iekļauti šajā dokumentācijā, tūlīt pēc revīzijas pabeigšanas un ne vēlāk kā sešus gadus pēc ziņošanas.

(a)dividende ir izmaksāta par publiski tirgotu akciju, ko reģistrētais īpašnieks ieguvis piecu dienu laikā pirms bezdividenžu datuma;

1.Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sertificētais finanšu starpnieks, kas pieprasa atbrīvojumu saskaņā ar 12. un/vai 13. pantu reģistrēta īpašnieka vārdā, saņem no šā reģistrētā īpašnieka deklarāciju par to, ka reģistrētais īpašnieks:

(a)ir dividendes vai procentu patiesais labuma guvējs, kā definēts izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos vai nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumā; kā arī

2.Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sertificētie finanšu starpnieki, kas reģistrēta īpašnieka vārdā pieprasa atvieglojumu saskaņā ar 12. un/vai 13. pantu, pārbauda:

(d)dividendes izmaksas gadījumā un pamatojoties uz sertificētajam finanšu starpniekam pieejamo informāciju — vai pastāv kāda finanšu shēma, kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas nav vēl citādi izbeigta bezdividenžu datumā, ja vien dividende, kas reģistrētajam īpašniekam izmaksāta par katru turēto identisku akciju grupu, nepārsniedz 1500 EUR.

1.Dalībvalstis var atļaut sertificētiem finanšu starpniekiem, kas uztur reģistrēta īpašnieka ieguldījumu kontu, pieprasīt ātru pārmaksātā ieturējuma nodokļa atmaksu šā reģistrētā īpašnieka vārdā saskaņā ar 10. pantu, ja šā panta 3. punktā minētā informācija tiek sniegta 25 kalendāro dienu laikā no dividendes vai procentu maksājuma dienas.

2.Dalībvalstis apstrādā atmaksas pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, 25 kalendāro dienu laikā no šāda pieprasījuma dienas vai no dienas, kad visi attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir izpildījuši ziņošanas pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir pēdējais. Dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu piemēro procentus šādas atmaksas summai par katru kavējuma dienu pēc 25.dienas, ja vien dalībvalstij nav pamatotu šaubu par atmaksas pieprasījuma likumību.

Dalībvalstis pieņem atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad 12. un 13. pants neattiecas uz dividendēm, jo nav izpildīti šīs direktīvas nosacījumi, reģistrētais īpašnieks vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas lūdz atmaksāt pārmaksāto ieturējuma nodokli par šādām dividendēm, sniedz vismaz II pielikuma E sadaļā prasīto informāciju, ja vien kopējā dividende, kas samaksāta reģistrētajam īpašniekam par īpašnieka līdzdalību uzņēmumā, nepārsniedz 1500 EUR un ja vien šī informācija jau nav sniegta saskaņā ar 9. pantā noteiktajiem pienākumiem.

Vispārēja izvērtēšana, pārskatīšana un pārstrādāšana

1.Komisija izskata un izvērtē šīs direktīvas darbību reizi piecos gados pēc tam, kad stājas spēkā valsts noteikumi, ar kuriem transponē direktīvu. Līdz 2031. gada decembrim un ik pēc pieciem gadiem Eiropas Parlamentam un Padomei tiks iesniegts ziņojums par direktīvas izvērtējumu un par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz nodokļiem, kas ieturēti dalībvalstīs, tostarp par iespējamu vajadzību grozīt konkrētus tās noteikumus. Novērtējuma ziņojumā Komisija:

2.Dalībvalstis saskaņā ar 3. punktu dara Eiropas Parlamentam un Komisijai zināmu attiecīgu statistikas informāciju 1. punktā minētajai izvērtēšanai.

3.Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz direktīvas izvērtēšanas nolūkā, kā arī šīs informācijas paziņošanas formātu un nosacījumus.

5.Informāciju, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 2. punktu, kā arī visus ziņojumus un dokumentus, kurus Komisija ir sagatavojusi, izmantojot šo informāciju, var pārsūtīt Eiropas Parlamentam un citām dalībvalstīm. Uz pārsūtīto informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība, kāda šo informāciju saņēmušās dalībvalsts tiesību aktos noteikta līdzīgai informācijai.

1.Dalībvalstis ierobežo datu subjekta tiesības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/67945 15.–19. pantā, ciktāl šādu tiesību īstenošana var apdraudēt izmeklēšanu un tikai tiktāl un vienīgi tik ilgi, cik tas dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir absolūti nepieciešams, lai mazinātu krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas risku dalībvalstīs, jo īpaši, lai pārbaudītu, vai reģistrētajam īpašniekam tiek piemērota pareiza ieturējuma nodokļa likme, vai pārbaudītu, vai reģistrētais īpašnieks atvieglojumu, ja tāds tam pienākas, saņem savlaicīgi. Datu subjektu tiesības atjauno, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas pamatoja ierobežojumu.

__________________

45 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

3.Informāciju — arī persondatus —, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu šīs direktīvas nolūkus, saskaņā ar katra datu pārziņa iekšzemes noteikumiem par noilgumu, bet katrā ziņā ne ilgāk kā 5 gadus.