P9_TA(2024)0118Alekseja Navaļnija slepkavība un nepieciešamība Savienībai rīkoties, lai atbalstītu politieslodzītos un represēto pilsonisko sabiedrību KrievijāEiropas Parlamenta 2024. gada 29. februāra rezolūcija par Alekseja Navaļnija slepkavību un nepieciešamību Savienībai rīkoties, lai atbalstītu politieslodzītos un represēto pilsonisko sabiedrību Krievijā (2024/2579(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši tās, kas attiecas uz Alekseju Navaļniju un cilvēktiesību stāvokli valstī,

–ņemot vērā tā Priekšsēdētāju konferences 2024. gada 21. februāra paziņojumu presei,

–ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2024. gada 19. februārī ES vārdā sniegto paziņojumu par Alekseja Navaļnija nāvi,

–ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas un Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2024. gada 16. februāra kopīgo paziņojumu par Alekseja Navaļnija nāvi,

–ņemot vērā Krievijas Federācijas Konstitūciju un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, kuras Krievija ir uzņēmusies,

–ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–ņemot vērā ANO īpašās referentes par cilvēktiesību stāvokli Krievijas Federācijā Marianas Kacarovas 2023. gada 15. septembra ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Krievijas Federācijā,

–ņemot vērā ANO īpašās referentes 2024. gada 22. februāra paziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Krievijas Federācijā,

–ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2023. gada 11. jūlija ziņojumu “Aizsardzība apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem — ieceļošana ES, uzturēšanās un atbalsts”,

–ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.tā kā Aleksejs Navaļnijs, ievērojama politiska persona Krievijā un 2021. gada Saharova balvas par domas brīvību laureāts, gāja bojā Sibīrijas soda kolonijā ziemeļos aiz polārā loka, kur viņš izcieta nepamatotu un politiski motivētu cietumsodu; tā kā Alekseja Navaļnija nogalināšana ir vēl viena pazīme, kas liecina par pieaugošajām un sistemātiskajām represijām Krievijā; tā kā par viņa nāvi pilnībā ir atbildīga Krievijas valsts un jo īpaši tās prezidents Vladimirs Putins, kurš par to būtu saucams pie atbildības;

B.tā kā Krievijas iestādes vēl nav sniegušas informāciju par konkrētiem viņa nāves cēloņiem un apstākļiem un viņa ģimenei tika atļauts atgūt ķermeni medicīniskai izmeklēšanai un apbedīšanai tikai 2024. gada 24. februārī; tā kā nav veikta neatkarīga autopsija vai nāves cēloņa izmeklēšana;

C.tā kā Aleksejs Navaļnijs bija apcietinājumā kopš 2021. gada 17. janvāra, kad viņš atgriezās Krievijā pēc ārstēšanās, jo bija cietis no valsts īstenota atentāta, kurā tika izmantota starptautiski aizliegta neiroparalītiskā viela “Novičok”; tā kā viņš vairākkārt ticis aizturēts un arestēts, un beigās ticis arī notiesāts, piespriežot ilgu cietumsodu, safabricētu un politiski motivētu iemeslu dēļ, acīmredzami cenšoties iznīcināt viņa politisko darbību un korupcijas apkarošanas kampaņas; tā kā viņš tika pakļauts psiholoģiskam spiedienam, patvaļīgam sodam, ārkārtīgi nežēlīgai attieksmei un spīdzināšanai ieslodzījuma laikā vairākos bēdīgi slavenos cietumos un soda kolonijās; tā kā Alekseja Navaļnija veselības stāvoklis pasliktinājās sliktas izturēšanās un pienācīgas medicīniskās aprūpes trūkuma dēļ;

D.tā kā Aleksejs Navaļnijs ar saviem sapņiem par brīnišķīgu nākotnes Krieviju iemiesoja cīņu par brīvību un demokrātiju; tā kā viņa uzskati par Krievijas politiku un Krievijas lomu pasaulē tika uzņemti ar cieņu; tā kā ar savu darbu Aleksejs Navaļnijs atklāja nelikumības un korupciju, kas ir Krievijas valdības sistēmas pamatā; tā kā Aleksejs Navaļnijs nenogurstoši un drosmīgi turpināja cīņu no cietuma, apliecinot savu apņemšanos ievērot demokrātijas un taisnīgas tiesas principus; tā kā Alekseja Navaļnija advokāti tiek vajāti un trīs no viņiem kopš 2023. gada oktobra atrodas pirmstiesas apcietinājumā;

E.tā kā ir ziņots, ka Krievijas iedzīvotāji visā Krievijā pilsētās un mazpilsētās piemin Alekseju Navaļniju, daudzi tiek aizturēti par šīm miermīlīgajām darbībām un daži arī saņem patvaļīgus paziņojumus par iesaukšanu dienestā; tā kā ES vēstnieks Krievijā Roland Galharague un daudzi viņa kolēģi no dalībvalstīm, Apvienotās Karalistes un ASV bija starp tiem, kas godināja Alekseja Navaļnija piemiņu pie Soloveckas akmens Maskavā;

F.tā kā Krievijas politisko sistēmu kontrolē konsolidēts autoritārs režīms, kas neierobežoti ļauj plaukt korupcijai; tā kā Krievija izmanto viltotas vēlēšanas, lai nodrošinātu šķietamu demokrātiju, un koncentrē visu varu Vladimira Putina rokās; tā kā valdība apspiež jebkādu opozīciju, par atbalstu izmantojot režīmam lojālu drošības spēku, pakļāvīgas tiesu varas, kontrolētas mediju vides un likumdevēja, kas sastāv no valdošās partijas un pielaidīgām opozīcijas frakcijām;

G.tā kā Alekseja Navaļnija nāve nav atsevišķs starpgadījums, bet gan Kremļa režīma vardarbības, opozīcijas apspiešanas un politisko oponentu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu iebiedēšanas kulminācija; tā kā nav nodrošinātas daudzas demokrātiskās tiesības un pilsoniskās brīvības, kas garantētas Krievijas Konstitūcijā; tā kā Krievijas Federācija pastāvīgi pārkāpj starptautiskās tiesības un saistības;

H.tā kā neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības apspiešana Krievijā, vēršoties pret nevalstiskajām organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, juristiem, vēsturniekiem, kā arī sieviešu tiesību, LGBTIQ+ tiesību un vides aizsardzības aktīvistiem un etnisko un kultūras minoritāšu aktīvistiem, ir postoši ietekmējusi minoritāšu pārstāvju, LGBTIQ+, sieviešu un visu to cilvēku dzīvi un brīvību, kuri neievēro valdošās normas vai kritizē Krievijas režīmu un Krievijas politiku; tā kā aktīva pilsoniskā sabiedrība un brīvi mediji ir būtiski demokrātiskai un atvērtai sabiedrībai, kā arī cilvēktiesību aizsardzībai;

I.tā kā Putina režīms ir sagrāvis Krievijas cilvēktiesību organizāciju paaudzi, tostarp “Memoriālu” un Maskavas Helsinku grupu; tā kā ES uzņem daudzus Krievijas disidentus, medijus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kuri bija spiesti pamest Krieviju, jo, kritizējot valdību, viņi nopietni riskēja ar to, ka var tikt pakļauti varas iestāžu represijām;

J.tā kā daudzi opozicionāri paliek Krievijā un turpina cīnīties par demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām Krievijā, kas viņus pakļauj milzīgam personiskajam riskam; tā kā opozīcijas pārstāvji sistemātiski tiek pakļauti verbāliem uzbrukumiem, apmelošanas kampaņām un valdības vai valdību atbalstošo plašsaziņas līdzekļu veiktai cilvēka cieņas mazināšanai; tā kā cilvēktiesību grupa “Memoriāls” par politieslodzītajiem Krievijā ir atzinusi vairāk nekā 600 cilvēku;

K.tā kā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā Krievijas iestādes ir pastiprinājušas represijas pret politisko opozīciju, medijiem un pilsonisko sabiedrību, vēl vairāk ierobežojot tiesības un individuālās brīvības, lai apspiestu opozīciju valstī, tostarp nosakot kriminālatbildību par jebkādu pretkara noskaņojuma izpausmi; tā kā pret karu noskaņotiem kandidātiem ir liegts kandidēt gaidāmajās 2024. gada prezidenta vēlēšanās Krievijā;

L.tā kā saskaņā ar ANO īpašās referentes par cilvēktiesību stāvokli Krievijas Federācijā Marianas Kacarovas teikto Krievijā vairs nav nevienas drošas vietas pilsoniskai rīcībai vai politiskai opozīcijai,

M.tā kā Krievijas režīma īstenotā cilvēktiesību stingrā ierobežošana Krievijā ir klajā pretrunā pašas valsts konstitūcijai un tiesiskajam regulējumam, kā arī pārkāpj Krievijas starptautiskās saistības;

N.tā kā pārredzams, demokrātisks, brīvs un godīgs politiskās konkurences process nav savienojams ar politiskajām represijām, kas jau daudzus gadus notiek Krievijas Federācijā un kuru rezultātā tika noslepkavots Krievijas opozīcijas galvenais līderis Aleksejs Navaļnijs,

1.stingri nosoda Alekseja Navaļnija noslepkavošanu; izsaka visdziļāko līdzjūtību viņa ģimenei, līdzgaitniekiem un kolēģiem, kā arī neskaitāmajiem atbalstītājiem Krievijā; pauž pilnīgu atbalstu Jūlijai Navaļnajai viņas apņēmībā turpināt darbu, ko Aleksejs Navaļnijs uzsāka ar viņas atbalstu, kā arī Navaļnija dibinātajam Pretkorupcijas fondam, kas turpina darbu jaunajos apstākļos;

2.pauž cieņu Aleksejam Navaļnijam kā politiskajam līderim un ievērojamam korupcijas apkarošanas kampaņas dalībniekam, kurš, pateicoties savai drosmei, harizmai un spējai veidot mobilizēt, ir sasniedzis to, ko citi mēģināja, bet tikai daži spēja sasniegt, proti, dot cilvēkiem iespējas apzināties savu spēju uzlabot dzīvi, mainīt sabiedrību un ietekmēt politiku un ticēt šai spējai;

3.atgādina par viņa ieguldījumu pilsoniskās apziņas attīstīšanā, izmantojot patiesas publiskas debates, politiskas kampaņas, protestus ielās un inovatīvu komunikāciju, kā rezultātā daudzi uzskatīja, ka viņš atspoguļo redzējumu par citu Krieviju, kur vara nebūtu tāda kleptokrātiska režīma gūstā, ko aizsargā tiesībsargājoši darbinieki, bet kura būtu cilvēku rīcībā un kalpotu viņiem;

4.prasa Krievijas varas iestādēm atļaut Alekseja Navaļnija mirstīgās atliekas apglabāt tā, kā vēlas viņa piederīgie, un nelikt šķēršļus ģimenes centieniem sarīkot cieņpilnas bēres; pieprasa neatkarīgu, pārredzamu un starptautisku izmeklēšanu par precīziem Alekseja Navaļnija nāves apstākļiem un par to atbildīgajiem, lai atklātu patiesību, nodrošinātu vainīgo saukšanu pie atbildības un panāktu taisnīgumu; aicina ES un tās dalībvalstis uzņemties vadošo lomu šīs izmeklēšanas uzsākšanā un atbalstīšanā;

5.nosoda un pauž nožēlu par Kremļa kontrolēto mediju organizētajām dezinformācijas kampaņām, kuru mērķis ir aptraipīt Alekseja Navaļnija piemiņu un godu gan pirms, gan pēc viņa nāves, kā arī viņa sievas, ģimenes un tuvāko sadarbības partneru godu;

6.aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī dalībvalstis ciešā sadarbībā ar ES partneriem saukt pie atbildības Krievijas politisko vadību un iestādes; aicina Padomi efektīvi izmantot globālo sankciju režīmu un piemērot sankcijas, kas vērstas pret personām, kas iesaistītas politiski motivētās tiesvedībās pret Alekseju Navaļniju un viņa notiesāšanā, ieslodzījumā un ieslodzījuma apstākļos un ir atbildīgas par tiem, tostarp prokuroriem un tiesnešiem, cietumu darbiniekiem un personām, kas atbildīgas par viņa priekšlaicīgo nāvi; atzinīgi vērtē ASV nesen pieņemtās sankcijas pēc Alekseja Navaļnija nāves un aicina ES koordinēt šīs sankcijas ar starptautiskajiem partneriem;

7.uzsver, ka Krievijas valdība un Vladimirs Putins personīgi ir krimināli un politiski atbildīgi par sava visievērojamākā pretinieka Alekseja Navaļnija nāvi un ka šādos apstākļos ir pamatoti uzdot jautājumu par Vladimira Putina leģitimitāti publiskajā un starptautiskajā diskursā;

8.pauž solidaritāti ar visiem Krievijā un ārpus tās, kuriem, neraugoties uz brutālajām represijām un smagajām personīgajām sekām, joprojām ir drosme teikt patiesību, atbalstīt cilvēciskās vērtības un cīnīties par demokrātisku un mierpilnu Krievijas nākotni; uzskata, ka Krievijas tautu nedrīkst sajaukt ar karadarbīgo, autokrātisko un kleptokrātisko Kremļa režīmu;

9.nosoda Krievijas režīma īstenoto cilvēktiesību pārkāpumu eskalāciju un joprojām īstenotās represijas pret valdības kritiķiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pretkara un vides aktīvistiem, nacionālo minoritāšu un pirmiedzīvotāju aktīvistiem, un neatkarīgajiem žurnālistiem un represiju pret LGBTIQ+ kopienām pieņemšanos spēkā; aicina ANO Cilvēktiesību padomi nekavējoties izmeklēt politisko oponentu necilvēcīgu ieslodzīšanu, spīdzināšanu un slepkavības; uzsver, ka Alekseja Navaļnija slepkavība ir spilgts atgādinājums tam, ka steidzami jārisina Krievijas režīma represīvās politikas problēma un jāpauž izlēmīga nostāja pret šādām darbībām;

10.aicina Krievijas iestādes atcelt visas patvaļīgās apsūdzības un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos un patvaļīgi aizturētos, tostarp, bet ne tikai Vladimiru Kara-Murzu, Juriju Dmitrijevu, Iļju Jašinu, Alekseju Gorinovu, Liliju Čaniševu, Kseniju Fadejevu, Vadimu Ostaņinu, Danielu Holodniju, Vadimu Kobzevu, Igoru Serguņinu, Alekseju Lipsteru, Viktoriju Petrovu, Mariju Ponomarenko, Aleksandru Skočilenko, Svetlanu Petrijčuku, Jevgēņiju Berkoviču, Dmitriju Ivanovu, Jonu Kurmojarovu, Igoru Barišņikovu, Dmitriju Talantovu, Alekseju Moskalovu, Oļegu Orlovu, Borisu Kagarļitski un Ivanu Safronovu;

11.mudina Krievijas varas iestādes nekavējoties izbeigt spīdzināšanas un citas sliktas izturēšanās vai patvaļīgu disciplināro pasākumu izmantošanu pret visiem aizturētajiem un steidzami reformēt apstākļus cietumos, ievērojot Krievijas saistības saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām, kas jo īpaši attiecas uz cietumnieku piekļuvi ārstiem pēc savas izvēles, pienācīgu ārstēšanu, piekļuvi juristiem un saziņu ar saviem tuviniekiem;

12.aicina dalībvalstis darīt vairāk, lai rastu reāli īstenojamus veidus, kā atbrīvot visvairāk skartos, jo īpaši slimos politieslodzītos vai tos, kas cietuši no spīdzināšanas, tostarp izskatot iespēju veikt ieslodzīto personu apmaiņu; aicina Padomi izveidot īpašu Krievijā politiski ieslodzīto un ķīlnieku sūtņa amatu, lai koordinētu šādus centienus sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem un darbotos kā kontaktpunkts skartajām ģimenēm un līdzgaitniekiem;

13.aicina Krievijas varas iestādes nekavējoties atbrīvot simtiem cilvēku, kuri pēdējās nedēļās aizturēti par to, ka miermīlīgi godināja Alekseja Navaļnija piemiņu; nosoda Krievijas varas iestāžu nežēlīgo vēršanos pret politiskajiem protestētājiem, iesaucot viņus karadienestā;

14.aicina Krievijas iestādes atcelt savus represīvos tiesību aktus, kas ir pretrunā Krievijas Konstitūcijai un tās starptautiskajām saistībām, piemēram, tiesību aktus par patiesas informācijas cenzēšanu par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un par “ārvalstu aģentiem” un “nevēlamām organizācijām”;

15.aicina dalībvalstis ieviest plašu ES sankciju režīmu pret tām personām, kas iesaistītas Krievijas pilsoniskās sabiedrības un aktīvistu vajāšanā un pret viņiem vērstu lietu safabricēšanā, un izskatīt iespēju pret režīma atbalstītājiem vērsto sankciju sarakstā iekļaut vēl arī citas personas, ko identificējis Alekseja Navaļnija pretkorupcijas fonds, par to, ka šīs personas ved un finansē agresijas karu pret Ukrainu un veic represijas valsts iekšienē, lai nodrošinātu režīma pastāvēšanu; uzstāj uz lielāku pārredzamību ES ierobežojošo pasākumu piemērošanas un atcelšanas procesā;

16.aicina ES delegāciju un ES dalībvalstu misijas Krievijā turpināt uzraudzīt un apmeklēt to personu tiesas procesus, pret kurām vērsta politiski motivēta kriminālvajāšana;

17.aicina ES un tās dalībvalstis turpināt izrādīt nerimstošu solidaritāti un aktīvi atbalstīt neatkarīgo Krievijas pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, kas cenšas pārveidot Krieviju par atvērtu sabiedrību, kurā tiek ievērotas politiskās tiesības, pamatbrīvības un cilvēktiesības, tādējādi īstenojot Krievijas iedzīvotāju centienus dzīvot brīvā, demokrātiskā un atvērtā sabiedrībā un godinot Alekseja Navaļnija nezūdošo mantojumu; aicina ES atbalstīt cilvēktiesību aizstāvju tīkla izveidi, lai uzraudzītu cilvēktiesību pārkāpumus un ziņotu par tiem;

18.mudina dalībvalstis paplašināt un vēl vairāk atvieglot humanitāro vīzu programmu Krievijas cilvēktiesību aizstāvjiem, demokrātijas aktīvistiem un neatkarīgajiem žurnālistiem, kuriem draud politiska vajāšana;

19.atkārtoti aicina izveidot ES mēroga vairākkārtējas ieceļošanas vīzu shēmu cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un politiski vajātām personām, kā arī izmantot esošās elastības iespējas un novērst nepilnības tiesību aktos, kā ierosinājusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra savā 2023. gada ziņojumā “Aizsardzība apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem — ieceļošana ES, uzturēšanās un atbalsts”, aicina ES iestādes sagatavot pasākumus gadījumam, ja Krievija pārtrauktu izsniegt pases savos konsulātos, ietverot faktiskās bezvalstniecības atzīšanu, un būt gatavām izsniegt ceļošanas dokumentus, lai ļautu demokrātiskajai opozīcijai, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un citādi politiski vajātām personām pārcelties uz ES dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā turpināt darbu, atrodoties trimdā;

20.aicina dalībvalstis nepiemērot nepamatotus un nesamērīgus ierobežojošus pasākumus personām, kas meklē patvērumu no pašreizējās Krievijas valdības un cīnās pret to;

21.aicina vienkāršot procesus attiecībā uz Krievijas disidentiem Eiropas Savienībā, lai reģistrētu organizācijas un struktūras, atvērtu bankas kontus un veiktu citus administratīvus uzdevumus, kas ļautu viņiem turpināt darbu trimdā;

22.pauž nožēlu par Krievijas režīma imperiālistisko politiku un visstingrākajā veidā nosoda Krievijas īstenoto agresijas karu pret Ukrainu; atkārtoti norāda, ka ES, tās dalībvalstīm un līdzīgi domājošajiem partneriem visā pasaulē ir jāturpina politiski, ekonomiski, finansiāli un militāri atbalstīt Ukrainu, tostarp atbalstīt pilsonisko sabiedrību un sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainas atjaunošanai, jo tā ir vislabākā reakcija uz represijām un agresiju, ko šobrīd piekopj Kremļa režīms; pauž pārliecību, ka pārliecinoša Ukrainas uzvara var izraisīt patiesas pārmaiņas Krievijas Federācijas sistēmā, jo īpaši deimperializāciju, dekolonializāciju un refederalizāciju, kas ir priekšnosacījumi demokrātijas izveidei Krievijā;

23.aicina Komisiju izmantot daudzpusējās platformas, kurās Krievija ir locekle, lai turpinātu nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā un Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu, vēl vairāk atbalstītu cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšanu Krievijā un atbalstītu to, ka ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs pārbauda cilvēktiesību situāciju Krievijas Federācijā par pilnībā neatkarīgu izmeklēšanas mehānismu;

24.pauž atbalstu darbam, ko veic ANO īpašā referente par cilvēktiesību stāvokli Krievijas Federācijā Mariana Kacarova, un aicina dalībvalstis nodrošināt, lai ANO Cilvēktiesību padome 2024. gadā atkal pagarinātu viņas pilnvaras;

25.aicina Komisiju un konkrēti EĀDD izstrādāt proaktīvu ilgtermiņa stratēģisko politiku attiecībā uz Krieviju, kas faktiski atbilstu pašreizējo ES un Krievijas attiecību realitātei, cilvēktiesību situācijai Krievijā un trimdā esošo Krievijas pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas pārstāvju vajadzībām pēc atbalsta;

26.apņemas nemitīgi vērsties pret Krievijas režīma izdarītajiem konstitūcijas un starptautisko tiesību pārkāpumiem, tostarp saistībā ar 2024. gada 17. marta vēlēšanām, ņemot vērā to, ka paredzams, ka šīs vēlēšanas notiks okupētajās Ukrainas teritorijās un ka pieaug politiskā plurālisma un mediju apspiešana;

27.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Krievijas iestādēm un darīt to pieejamu krievu valodā.