<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" standalone="no"?><SDOCTA xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" STATUS="DEF1" xsi:noNamespaceSchemaLocation="TA.xsd"><IDENT><STRING BOLD="on">P9_TA(2024)0119</STRING></IDENT><TI><STRING BOLD="on">Vajadzība ES nelokāmi atbalstīt Ukrainu: divi gadi kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu</STRING></TI><HIDDEN><STRING HIDDEN="on" ITALIC="on">(9-0143, 0149, 0153, 0156 un 0157/2024)</STRING></HIDDEN><TXTLST><RESOL><TI><STRING BOLD="on">Eiropas Parlamenta 2024. gada 29. februāra rezolūcija par vajadzību ES nelokāmi atbalstīt Ukrainu: divi gadi kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu (2024/2526(RSP))</STRING></TI><TEXT><PREAMBLE><PRINIT><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlaments,</STRING></PRINIT><GRVISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas kara pret Ukrainu eskalācijas 2022. gada februārī un Krimas pussalas aneksijas 2014. gada 19. februārī,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā 2014. gadā parakstīto Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses<FOOTNOTE><FIELD> OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.</FIELD></FOOTNOTE>, un tā ietvaros izveidoto padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropas Savienību un Ukrainu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā ANO Statūtus, Hāgas konvencijas, Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus, kā arī Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas 2023. gada 20. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Ukrainas mehānisma izveidi (COM(2023)0338),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropadomes 2023. gada 14. decembra lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu pēc Komisijas 2023. gada 8. novembra pozitīvā ieteikuma šajā sakarā,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropadomes 2023. gada 14. decembra un 2024. gada 1. februāra secinājumus,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Pasaules Bankas, Ukrainas valdības, Komisijas un ANO 2024. gada 14. februāra ziņojumu “<STRING ITALIC="on">Ukraine: Third Rapid Damage and Needs Assessment (RDNA3) February 2022-December 2023</STRING>” (“Ukraina – trešais ātrais kaitējuma un vajadzību novērtējums (<STRING ITALIC="on">RDNA3</STRING>) 2022. gada februāris – 2023. gada decembris”),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Augsta līmeņa darba grupas jautājumos par kara ietekmi uz vidi 2024. gada 9. februāra ziņojumu “<STRING ITALIC="on">An environmental compact for Ukraine – A Green Future꞉ Recommendations for Accountability and Recovery</STRING>” (“Vides pakts Ukrainai — zaļa nākotne: ieteikumi attiecībā uz pārskatatbildību un atveseļošanu”),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,</P></VISA></GRVISA><GRCONS><CONS><P><NO.P>A.</NO.P>tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra pret Ukrainu ir izvērsusi nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu pilna mēroga agresijas karu; tā kā Krievijas karš pret Ukrainu sākās 2014. gadā ar Krimas pussalas nelikumīgo okupāciju un aneksiju un tai sekojošo Doneckas un Luhanskas reģionu daļu okupāciju; tā kā šis agresijas karš ir klajš un nepārprotams ANO Statūtu un starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpums; tā kā Ukrainā pēdējos divus gadus īstenotās Krievijas darbības turpina apdraudēt mieru un drošību Eiropā un visā pasaulē;</P></CONS><CONS><P><NO.P>B.</NO.P>tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 2. marta rezolūcijā Krievijas karu pret Ukrainu nekavējoties kvalificēja kā agresijas aktu, kas ir ANO Statūtu 2. panta 4. punkta pārkāpums, un 2022. gada 14. novembra rezolūcijā atzina nepieciešamību saukt Krievijas Federāciju pie atbildības par tās agresijas karu un juridiski un finansiāli atbildēt par tās starptautiski prettiesiskajām darbībām, tostarp atlīdzinot nodarītos zaudējumus un kaitējumu;</P></CONS><CONS><P><NO.P>C.</NO.P>tā kā Krievijas agresijas karš ir lielākais militārais konflikts Eiropas kontinentā kopš Otrā pasaules kara beigām un atspoguļo autoritārisma un demokrātijas sadursmi, kas arvien saasinās;</P></CONS><CONS><P><NO.P>D.</NO.P>tā kā Ukraina un tās pilsoņi ir izrādījuši nelokāmu apņēmību, pretojoties Krievijas agresijas karam un sekmīgi aizstāvot savu valsti par spīti lielajiem zaudējumiem civiliedzīvotāju un militārpersonu upuru, iznīcinātas un bruņotas civilās un publiskās infrastruktūras, kā arī sagrautu dabiskās vides un kultūras mantojuma objektu ziņā; tā kā varonīgajai Ukrainas tautai tika piešķirta 2022. gada Saharova balva, tādējādi godinot viņu drosmi un izturību;</P></CONS><CONS><P><NO.P>E.</NO.P>tā kā miljoniem ukraiņu, kas bēg no Krievijas agresijas, joprojām ir pārvietoti gan Ukrainas iekšienē, gan ārpus tās; tā kā vairāk nekā 3,3 miljoni cilvēku, to skaitā 800 000 bērnu, dzīvo pie frontes līnijas; tā kā katru dienu joprojām tiek bombardētas mājas, skolas un slimnīcas; tā kā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem Krievijas īstenotās iznīcināšanas kampaņas rezultātā 2023. gadā gandrīz 720 000 cilvēku vissmagāk skartajās Ukrainas daļās nav pieejami pienācīgi un droši mājokļi; tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs ziņoja, ka 2023. gada decembrī pieauga masveida uzbrukumi Ukrainas apdzīvotajām teritorijām, tādējādi uzsverot civiliedzīvotāju bojāejas, iznīcināšanas un humanitāro vajadzību pastāvīgo tendenci visa 2023. gada garumā;</P></CONS><CONS><P><NO.P>F.</NO.P>tā kā Krievijas kara noziegumu rezultātā tiks traumēti visi iedzīvotāji, jo tiek lēsts, ka 10 miljoni cilvēku ir pakļauti garīgās veselības traucējumu riskam vai viņiem ir garīgās veselības traucējumi, un tiek lēsts, ka 3,9 miljoni cilvēku cieš no vidēji smagiem vai smagiem simptomiem, tādēļ viņiem ir nepieciešama ārstēšana saistībā ar psiholoģiskām ciešanām, depresiju, trauksmi un postraumatiskā stresa sindromu; tā kā 2023. gadā tika ziņots par 227 incidentiem, kuri ietekmēja humānās palīdzības operācijas valstī un kuros gāja bojā vai tika ievainoti 50 humānās palīdzības darbinieki, to skaitā 11 cilvēki gāja bojā, pildot darba pienākumus;</P></CONS><CONS><P><NO.P>G.</NO.P>tā kā saskaņā ar ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā konservatīvajiem aprēķiniem gandrīz divus gadus ilgā Krievijas plašā iebrukumā Ukrainā ir nogalināti vairāk nekā 10 000 civiliedzīvotāju un gandrīz 20 000 ievainoti un ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs (<STRING ITALIC="on">OHCHR</STRING>) uzskata, ka faktiskie rādītāji ir ievērojami lielāki;</P></CONS><CONS><P><NO.P>H.</NO.P>tā kā ukraiņu bērni karā maksā augstu cenu — ir nogalināti vairāk nekā 520 ukraiņu bērni un vairāk nekā 1226 ievainoti, 1,8 miljoniem ir nācies doties bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm, savukārt vēl 2,5 miljoni ir pārvietoti Ukrainas iekšienē;</P></CONS><CONS><P><NO.P>I.</NO.P>tā kā kopš pilna mēroga agresijas kara sākuma aptuveni 20 000 ukraiņu bērnu ir piespiedu kārtā deportēti uz Krieviju un Baltkrieviju vai aizturēti okupētajās teritorijās; tā kā SKT ir izdevusi starptautisku Vladimira Putina un Marijas Ļvovas–Belovas aresta orderi, ņemot vērā viņu atbildību par kara noziegumu izdarīšanu, proti, bērnu nelikumīgu deportāciju un nelikumīgu pārvietošanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krievijas Federāciju; tā kā mazāk nekā 400 deportētu bērnu ir atgriezti Ukrainā pie savām ģimenēm;</P></CONS><CONS><P><NO.P>J.</NO.P>tā kā ANO īpašo referentu jautājumā par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu satrauc ziņojumi un liecības, kas norāda uz Krievijā turēto Ukrainas civiliedzīvotāju un karagūstekņu necilvēcīgiem aizturēšanas apstākļiem, tostarp spīdzināšanu un medicīniskās aprūpes trūkumu, kā rezultātā viņu veselība tiek neatgriezeniski bojāta; tā kā ir zināmi gadījumi, kad Krievijas militārpersonas nogalina Ukrainas karavīrus tā vietā, lai saņemtu viņus gūstā, tai skaitā tos karavīrus, par kuriem pēdējoreiz ziņots 2024. gada 24. februārī Bahmutas apgabalā; tā kā 2022. gadā vairāk nekā 50 Ukrainas karagūstekņu, galvenokārt Azovas bataljona dalībnieku, tika apzināti nogalināti iepriekš ieplānotā sprādzienā Oļeņivkas cietumā;</P></CONS><CONS><P><NO.P>K.</NO.P>tā kā humanitāru un pārvietošanas krīžu laikā sievietes un meitenes ir īpaši apdraudētas, jo viņas joprojām nesamērīgi cieš no dzimumbalstītas vardarbības; tā kā daudzas sievietes ir palikušas Ukrainā un ir mobilizētas bruņotajos spēkos; tā kā ir norādes, kas liecina, ka gūstā saņemtās Ukrainas kareives tikušas spīdzinātas un pakļautas seksuālai vardarbībai; tā kā<STRING ITALIC="on"> OHCHR</STRING> ir ziņojis — lielākā daļa no okupētajās teritorijās Krievijas spēku izpildīto tūlītējo nāvessodu upuriem ir vīrieši un izdzīvojušajiem ģimenes locekļiem, no kuriem daudzi ir sievietes, tagad nereti ir vieniem jātiek galā ar ierobežotiem ģimenes ienākumiem, lielāku aprūpes slogu un smagu psiholoģisku traumu un ciešanām;</P></CONS><CONS><P><NO.P>L.</NO.P>tā kā Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir izdevies izturēt Krievijas iebrukumu, tie ir atbrīvojuši vairāk nekā 50 % no teritorijām, kas pēc 2022. gada 24. februāra tika uz laiku okupētas, un ir atguvuši kontroli pār Ukrainas rietumu piekļuvi Melnajai jūrai, efektīvi izspiežot Krievijas Melnās jūras floti;</P></CONS><CONS><P><NO.P>M.</NO.P>tā kā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ES ir sniegusi būtisku atbalstu visās jomās, tostarp militāro atbalstu; tā kā kopējā palīdzība, ko ES, tās dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes kopš 2022. gada februāra ir apņēmušās sniegt Ukrainai, ir vismaz 85 miljardi EUR, tostarp humānā un ārkārtas palīdzība, budžeta atbalsts, makrofinansiālā palīdzība un militārā palīdzība; tā kā dalībvalstīm tika piešķirti 17 miljardi EUR, lai uzņemtu aptuveni 4 miljonus Ukrainas bēgļu, kuriem saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvu<FOOTNOTE><FIELD> Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> ir piedāvāta paplašināta aizsardzība līdz 2025. gada martam;</P></CONS><CONS><P><NO.P>N.</NO.P>tā kā ES un tās dalībvalstis līdz šim ir sniegušas militāro palīdzību 28 miljardu EUR apmērā un provizoriski apņēmušās 2024. gadā piešķirt aptuveni 21,2 miljardus EUR; tā kā Eiropas Miera mehānisms tika izmantots, lai nodrošinātu 5,6 miljardus EUR dalībvalstu īstenotai militārā ekipējuma pārvietošanai uz Ukrainu; tā kā saskaņā ar munīcijas iniciatīvu sākotnēji bija paredzēts līdz 2024. gada martam Ukrainai piegādāt 1 miljonu 155 mm kalibra lādiņu, savukārt tagad ir paredzēts līdz minētajam datumam piegādāt aptuveni pusi no minētā skaita, bet otru pusi — līdz 2024. gada beigām; tā kā ES militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam līdz šim ir apmācījusi 40 000 Ukrainas karavīru Vācijā un Polijā un šis skaits tikai palielinās;</P></CONS><CONS><P><NO.P>O.</NO.P>tā kā Rietumvalstu kopējais IKP ir 25 reizes lielāks nekā Krievijas IKP, tomēr 2023. gadā Rietumu militārā palīdzība Ukrainai veidoja mazāk nekā 0,1 % no šī kopējā IKP; tā kā 2023. gadā Krievija aptuveni 6 % no sava IKP iztērēja tās agresijas karā, savukārt Ukraina savai aizsardzībai iztērēja summu, kas līdzvērtīga 25 % tās IKP;</P></CONS><CONS><P><NO.P>P.</NO.P>tā kā ASV Kongress līdz šim nav pieņēmis jaunu 60 miljardu ASV dolāru atbalsta paketi Ukrainai 2024. gadam, kas būtībā ir novedis pie ASV palīdzības saistību un militāro piegāžu pārtraukšanas Ukrainai; tā kā, lai pilnībā aizstātu ASV militāro atbalstu 2024. gadā, ES un tās dalībvalstīm būtu jādivkāršo pašreizējais militārā atbalsta līmenis un temps;</P></CONS><CONS><P><NO.P>Q.</NO.P>tā kā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka NATO dalībvalstīm ir jāgatavojas konfrontācijai ar Krieviju, kas varētu ilgt vairākus gadu desmitus; tā kā Krievijas agresijas kara tiešas sekas ir tādas, ka Somija un Zviedrija pievienojās NATO, Ukrainai, Moldovai un Gruzijai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss, Ukrainai vairāk nekā 50 valstis ir piegādājušas stingras drošības palīdzības paketes un ANO pausts spēcīgs politiskais atbalsts Ukrainai;</P></CONS><CONS><P><NO.P>R.</NO.P>tā kā pēc pozitīva Komisijas ieteikuma Eiropadome nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un turklāt aicināja Padomi pieņemt sarunu programmu, tiklīdz būs izpildīti attiecīgie Komisijas ieteikumi;</P></CONS><CONS><P><NO.P>S.</NO.P>tā kā Ukraina ir parakstījusi drošības nolīgumus ar Apvienoto Karalisti, Vāciju, Franciju, Dāniju un Itāliju saskaņā ar G7 kopīgo deklarāciju par atbalstu Ukrainai, par kuru vienošanās tika panākta 2023. gada 12. jūlijā līdztekus NATO samitam Viļņā; tā kā G7 valstu apņemšanās ļāva sākt sarunas, lai formalizētu ilgtermiņa divpusējās drošības saistības un pasākumus Ukrainas atbalstam;</P></CONS><CONS><P><NO.P>T.</NO.P>tā kā saskaņā ar ziņojumiem Krievija ir krasi pārorientējusi savu ekonomiku uz “kara ekonomiku” apvienojumā ar plāniem par ļoti lieliem izdevumiem aizsardzībai, kas tiek lēsti krietni virs 100 miljardiem EUR; tā kā tiek ziņots, ka Krievija iekšzemē saražo vairāk nekā 2 miljonus artilērijas lādiņu gadā, kas ir ievērojami vairāk nekā ES valdības ir solījušas Ukrainai;</P></CONS><CONS><P><NO.P>U.</NO.P>tā kā ES kopš kara sākuma ir pieņēmusi 13 sankciju paketes un ir izveidojusi jaunu starptautiskā īpašā sūtņa amatu ES sankciju īstenošanas jautājumos, kura uzdevums ir novērst izvairīšanos no sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju un Baltkrieviju kā tās starpniekam, un to apiešanu;</P></CONS><CONS><P><NO.P>V.</NO.P>tā kā tiek lēsts, ka ES un citi partneri ir iesaldējuši Krievijas centrālās bankas rezerves 300 miljardu EUR apmērā un Krievijas oligarhu naudu 21,5 miljardu EUR apmērā, savukārt ASV un citi Rietumu sabiedrotie ir bloķējuši vai konfiscējuši vairāk nekā 58 miljardus USD tādu aktīvu veidā, kuri pieder vai kurus kontrolē Krievijas iedzīvotāji, kam tiek piemērotas sankcijas;</P></CONS><CONS><P><NO.P>W.</NO.P>tā kā ES iestādes nesen panāca vienošanos par Ukrainas mehānisma izveidi, no kura no 2024. līdz 2027. gadam tiks piedāvāts paredzams vidēja termiņa atbalsts dotāciju un aizdevumu veidā 50 miljardu EUR apmērā Ukrainas atjaunošanai, atveseļošanai, rekonstrukcijai un modernizācijai;</P></CONS><CONS><P><NO.P>X.</NO.P>tā kā Krievijas agresijas karš liecina par tās imperiālistisko attieksmi pret kaimiņvalstīm; tā kā, kamēr Krievija turpinās būt valsts, kas īsteno revizionisma politiku, tā arī turpmāk centīsies saglabāt aizvien pieaugošos agresijas draudus Eiropas kontinentā; tā kā daudzi starptautiskie dalībnieki ir atzinuši Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu un izmanto terorisma līdzekļus;</P></CONS><CONS><P><NO.P>Y.</NO.P>tā kā Krievija ir atbildīga par globālo pārtikas nodrošinājuma krīzi, ko izraisījis tās agresijas karš pret Ukrainu un Ukrainas jūras ostu bloķēšana; tā kā Krievija kopš kara sākuma ir izmantojusi pārtiku un badu kā ieroci;</P></CONS><CONS><P><NO.P>Z.</NO.P>tā kā pēc divām Ukrainas <STRING ITALIC="on">ad hoc</STRING> deklarācijām kopš 2013. gada novembra SKT jurisdikcijā ir kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīda noziegums, ja tie izdarīti Ukrainas teritorijā, taču šajā gadījumā tai nav jurisdikcijas attiecībā uz Romas statūtu 8.a pantā definēto agresijas noziegumu, jo ne Ukraina, ne Krievijas Federācija nav ratificējušas Romas statūtus un grozījumus, kas attiecas uz agresijas noziegumu; tā kā ES atbalsta īpaša agresijas nozieguma tribunāla izveidi;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AA.</NO.P>tā kā Ukrainas dabiskā vide karā ir bijusi īpašs mērķis, jo Krievija ir klaji izmantojusi milzīgu kaitējumu videi, piemēram, dedzinot laukus un mežus, nelikumīgi izcērtot Ukrainas kokmateriālus un piesārņojot ūdeni un augsni ar ķīmiskiem atkritumiem, kā rezultātā ir izpostīta valsts zeme un apdzīvojamība, un ierobežojusi nākamo paaudžu spēju attīstīties un uzplaukt; tā kā Kahovkas aizsprosta iznīcināšana 2023. gada 6. jūnijā ir skaidrs piemērs Krievijas rīcībai, kas turpinās radīt ekoloģisku postījumu arī turpmākajos gados;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AB.</NO.P>tā kā 2024. gada 13. februārī Spānijā tika atrasts miris bijušais Krievijas helikoptera pilots Maksims Kuzminovs, kurš devās uz Ukrainu 2023. gadā un kuru, kā ziņots, noslepkavoja Krievijas valdības sūtītas bruņotas personas; tā kā pēdējo desmitgažu laikā Krievijas izlūkdienesti ES teritorijā ir veikuši vairākas pārdrošas slepenas operācijas, tostarp atentātus,</P></CONS></GRCONS></PREAMBLE><DISPOSITIF><ACTLST><ACTION><P><NO.P>1.</NO.P>atkārtoti apliecina savu nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas tautu un vadību un atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>2.</NO.P>atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas režīma iesaistīšanos; prasa Krievijai un tās pastarpinātajiem spēkiem pārtraukt visas militārās darbības un Krievijai izvest visus militāros spēkus, pastarpinātos spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas; prasa izbeigt Krievijas pilsoņu izmitināšanu uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās un izvest viņus no tām;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>3.</NO.P>atgādina, ka Krievijas agresijas karš sākās ar Krimas pussalas nelikumīgo aneksiju 2014. gada februārī un tai sekoja Doneckas un Luhanskas reģionu daļu okupācija; atgādina, ka pussala tika pārveidota par militāru bāzi un kalpoja par placdarmu pilna mēroga iebrukumam 2022. gadā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>4.</NO.P>nosoda to, ka Krievijas puse spīdzina un nogalina Ukrainas karagūstekņus un civiliedzīvotājus; aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu un saukt pie atbildības par šādiem noziegumiem un prasa pastiprināt centienus apmainīties ar ieslodzītajiem starp Ukrainu un Krieviju;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>5.</NO.P>nosoda Krievijas centienus liegt Ukrainai un tās iedzīvotājiem etnisko, lingvistisko un vēsturisko identitāti, okupētajās un anektētajās teritorijās likvidējot ukraiņu identitātes pazīmes, aizliedzot lietot ukraiņu valodu un simbolus, kā arī intensīvo pasportizācijas politiku un Krievijas prezidenta un citu amatpersonu vairākkārtējos mēģinājumus pārrakstīt vēsturi;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>6.</NO.P>uzskata, ka kara iznākumam un starptautiskās sabiedrības nostājai būs izšķiroša nozīme, lai ietekmētu citu autoritāro režīmu turpmāko rīcību, kuri cieši seko līdzi kara gaitai un izvērtē, cik lielā mērā tie varētu īstenot agresīvu ārpolitiku, cita starpā izmantojot militārus līdzekļus;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>7.</NO.P>uzsver, ka Ukrainas galvenais mērķis ir uzvarēt karā pret Krieviju, kas izpaudīsies kā Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas atbrīvošana no visiem Krievijas spēkiem, starpniekiem un sabiedrotajiem; uzskata, ka šo mērķi var sasniegt tikai ar nepārtrauktu, ilgstošu un pastāvīgi pieaugošu visa veida parasto ieroču piegādi Ukrainai bez jebkādiem izņēmumiem;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>8.</NO.P>atzīst izturību un apņēmību, ko Ukrainas iedzīvotāji izrādījuši, tiecoties pēc demokrātiskām vērtībām, reformu centieniem un centieniem integrēties eiroatlantiskajā nāciju kopienā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>9.</NO.P>atgādina, ka ir svarīgi atbrīvot un deokupēt Krimas pussalu, kas jau desmit gadus atrodas Krievijas okupācijā; atgādina, ka pussalas iedzīvotāji, kas ir lojāli Ukrainai, jo īpaši tās pirmiedzīvotāji — tatāri, saskaras ar represijām, arestiem un spīdzināšanu; atgādina, ka Krievijas okupācijas spēki dara visu iespējamo, lai likvidētu tatāru mantojumu un atmiņu par Ukrainas klātbūtni pussalā, un tie turpina centienus piespiedu kārtā mainīt iedzīvotāju demogrāfisko sastāvu, kas var būt genocīds, kā aprakstīts Konvencijā par genocīdu; atbalsta Ukrainas centienus reintegrēt Krimu, jo īpaši Krimas platformu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>10.</NO.P>atkārtoti pauž atbalstu konsekventai militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams, un jebkādā veidā, kas nepieciešams Ukrainas uzvarai; atzīst dalībvalstu līdzšinējos centienus sniegt militāro atbalstu Ukrainai un Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) centienus to koordinēt; atkārtoti aicina dalībvalstis ievērojami palielināt un paātrināt militāro atbalstu, jo īpaši ieroču un munīcijas piegādi, reaģējot uz skaidri apzinātām vajadzībām, lai Ukraina varētu ne tikai aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, bet arī spētu atgūt pilnīgu kontroli pār visu savu starptautiski atzīto teritoriju; uzsver, ka nepietiekama un novēlota ieroču un munīcijas piegāde var apdraudēt līdz šim īstenotos centienus; pauž bažas par to, ka mērķis par 1 miljona munīcijas lādiņu piegādi netiks sasniegts, kā solīts; aicina dalībvalstis un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) sniegt Parlamentam informāciju par Ukrainai paredzētās militārās palīdzības iepriekšējām piegādēm, tostarp par EĀDD veikto revīziju, un par palīdzības apjomu, ko dalībvalstis ir gatavas apņemties sniegt 2024. gadā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>11.</NO.P>uzskata, ka nevajadzētu paredzēt nekādus pašnoteiktus ierobežojumus attiecībā uz militāro palīdzību Ukrainai; norāda uz milzīgo atšķirību starp ES dalībvalstu sniegto militāro atbalstu, kas izteikts procentos no to IKP; prasa veikt nepieciešamās investīcijas Eiropas aizsardzības industriālajā bāzē, lai būtiski palielinātu ražošanas apjomu nolūkā nodrošināt Ukrainas vajadzības un atjaunot ES dalībvalstu noplicinātos krājumus; uzsver, ka Ukrainai jo īpaši ir vajadzīgas sarežģītas pretgaisa aizsardzības sistēmas, tālās darbības raķetes, piemēram, raķetes “<STRING ITALIC="on">Taurus</STRING>”, “<STRING ITALIC="on">Storm Shadow/SCALP</STRING>” un citas, mūsdienīgi kaujas lidaparāti, dažādu veidu artilērija un munīcija (jo īpaši 155 mm kalibra lādiņi), droni un ieroči to apkarošanai; atbalsta priekšlikumu, ka visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem ik gadu būtu militāri jāatbalsta Ukraina ne mazāk kā 0,25 % apmērā no to IKP; prasa kopumā palielināt Eiropas Miera mehānisma finanšu maksimālo apjomu un uzstāj, ka tas cita starpā būtu jāizmanto pasaules tirgū pieejamās munīcijas iegādei no viena avota, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības; mudina dalībvalstu valdības nekavējoties sākt dialogu ar aizsardzības uzņēmumiem, garantējot, ka munīcijas, lādiņu un raķešu ražošanai un piegādei Ukrainai tiek piešķirta prioritāte salīdzinājumā ar citu trešo valstu pasūtījumiem; aicina ES un tās dalībvalstis izpētīt iespējas veidot kopuzņēmumus un cieši sadarboties ar līdzīgi domājošu trešo valstu aizsardzības nozarēm, lai nodrošinātu Ukrainu ar nepieciešamo munīciju; mudina īpaši lielākās ES dalībvalstis ar ievērojamu aizsardzības rūpniecības jaudu būtiski un steidzami palielināt militāro palīdzību Ukrainai; aicina ASV Pārstāvju palātu nekavējoties pieņemt Ukrainai paredzētās militārās palīdzības paketi;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>12.</NO.P>aicina ES un tās dalībvalstis pildīt 2022. gada Versaļas deklarācijā noteiktās saistības un paātrināt Stratēģiskā kompasa pilnīgu īstenošanu, uzlabojot Eiropas militāro sadarbību rūpniecības un bruņoto spēku līmenī, lai ES kļūtu par spēcīgāku un spējīgāku drošības garantu, kura darbības ir savietojamas ar NATO darbībām un papildina tās; atzinīgi vērtē dalībvalstu un ES iestāžu palielinātos budžetus un investīcijas aizsardzībā un aicina palielināt mērķtiecīgus izdevumus, kopīgus iepirkumus un kopīgas investīcijas aizsardzības pētniecībā un attīstībā; uzsver, ka būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai iestāšanās ES procesa laikā integrētu Ukrainu ES aizsardzības un kiberdrošības politikā un programmās;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>13.</NO.P>atzinīgi vērtē drošības nolīgumu parakstīšanu starp Ukrainu un Apvienoto Karalisti, Vāciju, Franciju, Dāniju un Itāliju saskaņā ar G7 valstu kopīgo deklarāciju par atbalstu Ukrainai un aicina citus līdzīgi domājošus partnerus sekot šim piemēram; uzsver, ka šos drošības nolīgumus nevar uzskatīt par tādiem, kas aizstātu turpmāko dalību NATO; atzinīgi vērtē progresu, kas panākts attiecībā uz praktiskajiem aspektiem un finanšu līdzekļu maksimālo apjomu jaunajam Ukrainas palīdzības fondam saistībā ar Eiropas Miera mehānismu, kas atbalstīs militārā ekipējuma nodrošināšanu Ukrainai, izmantojot kopīgas Eiropas iepirkuma iniciatīvas;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>14.</NO.P>atkārtoti pauž atbalstu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izklāstītajai miera formulai; uzskata, ka tas ir visaptverošs plāns Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanai; atgādina, ka plāna 10 punkti tika atspoguļoti ANO Ģenerālās asamblejas 2023. gada 23. februāra Rezolūcijā ES-11/6 par Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem, kas ir pamatā visaptverošam, taisnīgam un ilgstošam mieram Ukrainā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>15.</NO.P>atkārtoti aicina Komisiju, PV/AP un dalībvalstis sadarboties ar Ukrainu un starptautisko sabiedrību, lai izveidotu īpašu tribunālu, kas izmeklētu Krievijas līderu un viņu sabiedroto, piemēram Baltkrievijā valdošā režīma, izdarīto agresijas noziegumu pret Ukrainu un sauktu pie atbildības par to; atzinīgi vērtē to, ka Hāgā ir izveidots Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>16.</NO.P>pauž pilnīgu atbalstu izmeklēšanai, kuru SKT prokurors patlaban veic par stāvokli Ukrainā, pamatojoties uz iespējamiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu; mudina Ukrainu ratificēt SKT Romas statūtus un to grozījumus un oficiāli kļūt par SKT locekli, lai atbalstītu starptautiskos centienus noteikt atbildību par smagiem starptautiskiem noziegumiem; aicina ES turpināt diplomātiskos centienus, lai veicinātu Romas statūtu un visu to grozījumu ratifikāciju visā pasaulē;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>17.</NO.P>pauž šausmas par to, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis vienu no visstraujāk augošajiem liela mēroga bērnu pārvietošanas gadījumiem kopš Otrā pasaules kara; atgādina, ka sakarā ar masveida uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai, ukraiņu bērniem ir būtiski liegta piekļuve pamatpakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei, jo īpaši garīgās veselības atbalstam;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>18.</NO.P>atkārtoti norāda, ka Ukrainas bērnu, tostarp aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu, pastāvīgā piespiedu pārvietošana un deportācija uz Krieviju un Baltkrieviju un piespiedu adopcija Krievijas ģimenēs ir Ukrainas un starptautisko tiesību aktu pārkāpums; uzsver, ka saskaņā ar Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to II pantu bērnu nodošana spaidu kārtā no vienas grupas otrai ir genocīda noziegums; prasa, lai Krievijas un Baltkrievijas iestādes nodrošinātu visu ukraiņu bērnu tūlītēju atgriešanos; atzinīgi vērtē Ukrainas vietējo organizāciju centienus, kuras, izskatot katru gadījumu atsevišķi, atbalsta vecākus un ģimenes, kas meklē savus bērnus un cīnās par viņu drošu atgriešanos;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>19.</NO.P>atkārtoti nosoda Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju uz Krieviju un Ukrainas teritorijām, ko uz laiku okupējusi Krievija, un Baltkrieviju; aicina visas valstis un starptautiskās organizācijas piespiest Krieviju atgriezt visus piespiedu kārtā deportētos un nelikumīgi ieslodzītos Ukrainas civiliedzīvotājus, jo īpaši bērnus, tostarp visu nebrīvē bojā gājušo mirstīgās atliekas; mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināti meklēt mehānismus, lai veicinātu Krievijas nelikumīgi aizturēto Ukrainas civiliedzīvotāju atbrīvošanu, cita starpā izmantojot ANO mehānismus;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>20.</NO.P>pauž nožēlu, ka Pagaidu aizsardzības direktīva ir interpretēta tik šauri, daudzām sievietēm, kuras izglābušās no Krievijas izvērstā agresijas kara, liedzot iespēju saņemt ar grūtniecības pārtraukšanu saistītu aprūpi vai citu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi, arī ārstēšanu pēc piedzīvotas seksuālas vardarbības; ir satriekts, jo tā rezultātā daudzām sievietēm ir nācies atgriezties kara plosītajā Ukrainā, lai saņemtu ar seksuālo un reproduktīvo veselību un attiecīgajām tiesībām saistītus pakalpojumus un reproduktīvās veselības aprūpi; aicina Komisiju direktīvu pārskatīt, lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm ir pienākums piedāvāt tādu pašu aprūpi, kādu sievietes citādi varētu saņemt Ukrainā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>21.</NO.P>nosoda Krievijas nodomu 2024. gada 15.–17. martā rīkot prezidenta vēlēšanas uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās un uzsver, ka neatzīs šo nelikumīgo vēlēšanu rezultātus;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>22.</NO.P>atkārtoti aicina nodrošināt inovatīvu, papildinošu un elastīgu mijiedarbību starp notiekošo darbu pie pašlaik spēkā esošā asociācijas nolīguma īstenošanas un pievienošanās sarunu procesu, tādējādi ļaujot Ukrainai pakāpeniski integrēties ES vienotajā tirgū un nozaru programmās, tostarp dodot tai piekļuvi ES līdzekļiem attiecīgajās jomās, lai ukraiņi varētu gūt labumu visa pievienošanās procesa laikā, nevis tikai pēc tā pabeigšanas; atzinīgi vērtē Ukrainas sekmīgos pasākumus, kas atjaunoja Melnās jūras maršrutu, lai Ukrainas graudi nonāktu tās tradicionālajos tirgos; aicina attiecīgās starptautiskās puses pastāvīgi nostiprināt šos sasniegumus un kuģošanas brīvību Melnajā jūrā komerciālos nolūkos; mudina Komisiju izskatīt visus ziņojumus par tirgus traucējumiem, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un Ukrainai piešķirtās tirdzniecības priekšrocības; aicina Komisiju un dalībvalstis pievērsties jebkādu tādu vienpusēju darbību iemesliem kā, piemēram, robežu blokādes, noteikt efektīvus pasākumus Ukrainas lauksaimniecības produktu tranzīta uzraudzībai un ieviest pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz Eiropas lauksaimniekiem, kuru pamatotie protesti un prasības arī tiek ļaunprātīgi ekspluatēti un kļūst par Krievijas dezinformācijas mērķi; aicina ES, tās dalībvalstis, Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, Pasaules Tirdzniecības organizāciju, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un citus dalībniekus izrādīt lielāku solidaritāti un stabilizēt graudu tirgu; aicina ES un tās dalībvalstis apturēt Krievijas graudu un no Ukrainas nozagto graudu importu un tranzītu caur ES teritoriju;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>23.</NO.P>uzsver, ka Krievijas agresijas karš ir būtiski mainījis ģeopolitisko situāciju Eiropā un citur pasaulē un apdraud tās drošības arhitektūru un ka, reaģējot uz to, ES ir jāpieņem izlēmīgi, drosmīgi un visaptveroši politiskie, drošības un finanšu lēmumi;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>24.</NO.P>atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu, tiklīdz būs izpildīti Komisijas ieteikumi; uzskata, ka Ukrainas dalība ES ir ģeostratēģisks ieguldījums vienotā un spēcīgā Eiropā un ka ar to tiek apliecināta līderība, apņēmība un redzējums;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>25.</NO.P>aicina Padomi un Komisiju noteikt skaidru pievienošanās sarunu ceļu, galveno uzmanību pievēršot reālu ieguvumu sniegšanai Ukrainas sabiedrībai un pilsoņiem jau procesa sākumā; aicina Padomi uzdot Komisijai nekavējoties iesniegt priekšlikumus par attiecīgo sarunu programmu un pieņemt to, tiklīdz būs veikti attiecīgie pasākumi, kas izklāstīti attiecīgajos Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumos;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>26.</NO.P>atgādina, ka ES pievienošanās process balstīsies uz nopelniem un ka paplašināšanās metodikā uzsvars tiek likts uz tādām svarīgām jomām kā tiesiskuma, pamatvērtību un cilvēktiesību ievērošana, demokrātija un cīņa pret korupciju; uzskata, ka stingri uz nopelniem balstīts pievienošanās process atbilst gan Ukrainas, gan ES interesēm; mudina ES un tās dalībvalstis sniegt lielāku atbalstu un palīdzību Ukrainai ceļā uz pievienošanos ES, tostarp tehnisko zināšanu, spēju veidošanas un dalības kritēriju izpildei vajadzīgo institucionālo reformu jomā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>27.</NO.P>aicina Ukrainas valdību turpināt stiprināt vietējo pašpārvaldi — reformu, kas ir saņēmusi būtisku atzinību valsts un starptautiskā līmenī, — un nostiprināt decentralizācijas reformas panākumus Ukrainas atjaunošanas, atveseļošanas un rekonstrukcijas procesa vispārējā vienotajā struktūrā; atkārtoti pauž nostāju, ka Ukrainas vietējās pašpārvaldes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir aktīvi jāiesaistās atveseļošanas un rekonstrukcijas procesā un šim procesam jāatbilst visaugstākajiem pārredzamības un pārskatatbildības standartiem;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>28.</NO.P>atzinīgi vērtē ES iestāžu vienošanos pēc būtības par to, lai izveidotu Ukrainas mehānismu, kas nodrošinās paredzamu finansiālo palīdzību Ukrainai, un aicina to ātri ieviest; uzsver Augstākās radas, vietējo un reģionālo struktūru un pilsoniskās sabiedrības kā attiecīgo izpildiestādes partneru pastiprināto lomu to prioritāšu noteikšanā, kuras tiks finansētas, izmantojot Ukrainas plānu, un uzsver, ka tā arī uzlabo mehānisma pārraudzību un uzraudzību; norāda uz Pasaules Bankas jaunāko ātro kaitējuma un vajadzību novērtējumu attiecībā uz to, ka Ukrainai nākamās desmitgades laikā tās atveseļošanai un atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 452,8 miljardi EUR; tādēļ uzsver, ka līdzekļi, kas paredzēti saskaņā ar Ukrainas mehānismu, nebūs pietiekami, un aicina ES un tās dalībvalstis apņemties piešķirt Ukrainai papildu ilgtermiņa finansējumu, jo īpaši ņemot vērā to, ka pēdējā ASV palīdzības pakete Ukrainai joprojām ir bloķēta Kongresā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>29.</NO.P>aicina ES, dalībvalstis un līdzīgi domājošos partnerus sniegt visaptverošu un koordinētu politisko, ekonomisko, tehnisko un humāno palīdzību, lai atbalstītu Ukrainas ilgtspējīgu un iekļaujošu pēckara atjaunošanu un atveseļošanu, īpaši uzsverot būtiskas infrastruktūras, veselības aprūpes, izglītības un sociālo pakalpojumu atjaunošanu; uzskata, ka Ukrainas atjaunošanas procesā prioritāri ir jāveicina Ukrainas tautas labklājība, nevis oligarhu stāvoklis un korporāciju peļņa; prasa ES un dalībvalstīm turpināt sniegt medicīnisko palīdzību un nodrošināt rehabilitāciju, tostarp psiholoģisko atbalstu, ievainotiem un cietušiem Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem; aicina pastāvīgi pievērst uzmanību un palielināt atbalstu atmīnēšanas darbībām Ukrainā un izstrādāt ilgtermiņa atmīnēšanas programmu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>30.</NO.P>uzsver, ka ir jāatbalsta Ukraina, lai atjaunotu apstākļus, kas ļautu tās iedzīvotājiem atsākt drošu un pārtikušu ekonomisko un sociālo dzīvi un atgūties no kara izraisītās smagās ietekmes uz garīgo veselību, lai valsts iekšienē pārvietotās personas un bēgļi varētu atgriezties savās mājās un jo īpaši lai valsts jaunākās paaudzes varētu attīstīt personīgos, izglītības un uzņēmējdarbības projektus; turklāt uzsver, ka atveseļošanas un atjaunošanas procesā ir jāņem vērā iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu bažas, vajadzības un īpašās zināšanas, jo viņu reintegrācijai vietējās kopienās būs izšķiroša nozīme Ukrainas sabiedrības un institucionālās noturības un vienotības stiprināšanā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>31.</NO.P>aicina Padomi saglabāt un paplašināt tās sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju, vienlaikus uzraugot, izvērtējot un uzlabojot šīs politikas efektivitāti un ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt visu 13 sankciju pakešu ātru īstenošanu un stingru izpildi; aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par sankciju efektivitāti attiecībā uz to, cik lielā mērā tiek kavēta Krievijas karadarbība, un par sankciju apiešanu; atgādina, ka ES strādā pie tiesību aktiem, lai noteiktu, ka ierobežojošo pasākumu pārkāpumi ir noziedzīgs nodarījums; atgādina savu prasību Komisijai, EĀDD un dalībvalstīm izstrādāt sankciju apiešanas novēršanas mehānismu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>32.</NO.P>uzstāj, ka ir jāaizliedz Krievijas urāna un metalurģijas imports ES, kā arī sadarbība ar Krievijas kodolenerģijas nozari un jo īpaši <STRING ITALIC="on">Rosatom</STRING>; prasa nekavējoties un pilnībā noteikt embargo Krievijas lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu, kā arī fosilā kurināmā un sašķidrinātas dabasgāzes, ko transportē pa jūras cauruļvadiem, importam Eiropas Savienībā un sadarbībā ar G7 partneriem vēl vairāk samazināt Krievijas naftas produktu cenu griestus, lai pārtrauktu finansēt Krievijas karu ar ES līdzekļiem; turklāt aicina piemērot soda pasākumus pret Krievijas “ēnu floti”, kas ar nedrošiem kuģiem ES un starptautiskajos ūdeņos pārvadā naftu bez apdrošināšanas, kā arī noteikt sankcijas pret Ķīnas un citu valstu uzņēmumiem, kuri palīdz Krievijai apiet sankcijas; aicina paplašināt pašreizējo militāro un divējāda lietojuma preču licencēšanas režīmu, iekļaujot tajā daudz lielāku ar karu saistītu preču grupu, tai skaitā digitālos elementus; aicina pret Baltkrieviju vērstās sankcijas pilnībā saskaņot ar sankcijām pret Krieviju; aicina ES globālajā cilvēktiesību sankciju režīmā un citos sankciju sarakstos iekļaut vēl citas personas, ko identificējis Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>33.</NO.P>nosoda visas valstis, kuras piegādā militāro ekipējumu Krievijai un palīdz tai apiet noteiktās sankcijas un izvairīties no tām, un aicina ES stingri saukt pie atbildības uzņēmumus, apvienības un privātpersonas, kas piedalās sankciju apiešanā; aicina ES, dalībvalstis un to sabiedrotos stiprināt jau noteikto sankciju efektivitāti, veikt steidzamus pasākumus, lai bloķētu jebkādus mēģinājumus apiet šīs sankcijas, un strādāt pie sekundāro sankciju mehānisma, kas novērstu jebkādas nepilnības;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>34.</NO.P>atgādina uzņēmumiem, privātpersonām, finanšu iestādēm un citām personām, kuras darbojas Krievijas Federācijā vai tās okupētajās teritorijās Ukrainā vai kurām ir vērtības ķēdes, kas saistītas ar Krievijas Federāciju vai tās okupētajām teritorijām Ukrainā, tostarp investoriem, konsultantiem, nevalstiskajām organizācijām un pienācīgas rūpības pakalpojumu sniedzējiem, ka tie saskarsies ar ievērojamiem darbības, juridiskiem, ekonomiskiem un reputācijas riskiem, kas saistīti ar to uzņēmējdarbību un attiecībām Krievijā; aicina dalībvalstis veikt īpašus pasākumus, lai nepieļautu, ka uz trešām valstīm eksportētie progresīvo tehnoloģiju produkti nonāk Krievijā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>35.</NO.P>uzstāj, ka ES līmenī būtu jānosaka kriminālatbildība par Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanu, tostarp preču pārvietošanu uz tādu galamērķi, kur ir ierobežots to imports, eksports, pārdošana, pirkšana, nodošana, tranzīts vai transportēšana; uzsver, ka izpildes panākšanas nolūkā ir ļoti svarīgi, lai ES ātri noteiktu kriminālatbildību par tiešiem sankciju pārkāpumiem, tostarp gadījumos, kad tie izdarīti rupjas nolaidības dēļ, kā arī par netiešiem sankciju pārkāpumiem, apejot Savienības ierobežojošos pasākumus; atzinīgi vērtē nesen ES iestāžu savstarpēji panākto vienošanos pēc būtības par jauniem noteikumiem, kas paredz kriminālatbildību par ES sankciju pārkāpumiem;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>36.</NO.P>nosoda Krievijas praksi bloķēt jebkādu rīcību ANO līmenī, kuras mērķis būtu saukt to pie atbildības par agresijas karu pret Ukrainu; aicina ES un tās dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai turpinātu Krievijas starptautisko izolāciju, tostarp attiecībā uz Krievijas dalību starptautiskās organizācijās un struktūrās, piemēram, ANO Drošības padomē;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>37.</NO.P>uzsver steidzamo nepieciešamību izveidot stabilu tiesisko regulējumu, kas ļautu konfiscēt ES iesaldētos Krievijas aktīvus un tos izmantot, lai novērstu dažādās sekas, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, cita starpā izmantojot tos Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem, tādējādi stiprinot Ukrainas noturību; uzsver savu pārliecību par to, ka pēc kara beigām Krievijai ir jāmaksā reparācijas, kas tai noteiktas, lai nodrošinātu, ka Krievija sniedz būtisku ieguldījumu Ukrainas rekonstrukcijā; atzinīgi vērtē Krievijas agresijas rezultātā radīto zaudējumu reģistra izveidi, kas ir pirmais solis starptautiska kompensācijas mehānisma izveidē; tāpēc atzinīgi vērtē Padomes lēmumu vispirms atlikt ārkārtas ieņēmumus no Krievijas Centrālās bankas aktīviem un rezervēm, kas saskaņā ar ES sankcijām ir imobilizēti, un tādējādi tos varēs izmantot, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu ES atbalstā Ukrainas atveseļošanai un atjaunošanai, izmantojot Ukrainas mehānismu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>38.</NO.P>atkārtoti pauž bažas par situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā, ko nelikumīgi kontrolē Krievija; atbalsta centienus saglabāt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras klātbūtni Zaporižjas atomelektrostacijā; atgādina un pauž nosodījumu par Krievijas darbībām, kas ir radījušas nopietnu kaitējumu Ukrainas videi, tostarp par Kahovkas aizsprosta iznīcināšanu, Ukrainas mežu izciršanu, ekstensīvu kalnrūpniecību un gaisa un ūdens resursu piesārņošanu; atkārtoti pauž dziļas bažas par kara plašāku ilgtermiņa ietekmi uz vidi; uzsver, ka ir jāizveido sistēma, lai reģistrētu un izvērtētu Krievijas nodarīto kaitējumu videi, un jāsagatavo juridiskais pamats Krievijas saukšanai pie atbildības par šiem noziegumiem;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>39.</NO.P>asi nosoda Krievijas īstenoto Ukrainas kultūras vērtību artefaktu, piemēram, baznīcu, mākslas darbu, muzeju un universitāšu, izskaušanu, iznīcināšanu un izlaupīšanu; pieņem zināšanai <STRING ITALIC="on">UNESCO</STRING> apstiprinātos postījumus, kas kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma nodarīti 341 objektam, tai skaitā 126 reliģiskiem objektiem, 150 vēsturiski un / vai mākslinieciski nozīmīgām ēkām, 31 muzejam, 19 pieminekļiem, 14 bibliotēkām un 1 arhīvam; atkārtoti uzsver, ka apzināta Ukrainas kultūras mantojuma objektu iznīcināšana un izlaupīšana var tikt pielīdzināta kara noziegumiem;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>40.</NO.P>aicina ES un tās dalībvalstis stratēģiski un proaktīvi strādāt, lai cīnītos pret hibrīddraudiem, stiprinātu ES stratēģisko komunikāciju un novērstu Krievijas iejaukšanos politiskajos, vēlēšanu un citos demokrātiskajos procesos Ukrainā un ES, jo īpaši ļaunprātīgas darbības, kuru mērķis ir manipulēt ar sabiedrisko domu un apdraudēt Eiropas integrāciju, jo īpaši ņemot vērā gaidāmās Eiropas vēlēšanas; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis sniegt attiecīgu informāciju par paplašināšanās abpusējiem ieguvumiem un iespējām gan Ukrainā, gan dalībvalstīs, lai vēl vairāk palielinātu atbalstu un uzlabotu izpratni par pievienošanās procesu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>41.</NO.P>nosoda Maksima Kuzminova slepkavību Spānijā; aicina dalībvalstis nekavējoties un apņēmīgi reaģēt pret Krievijas izlūkdienestu graujošām darbībām ES teritorijā; iesaka dalībvalstīm pastiprināt pretizlūkošanas sadarbību un informācijas apmaiņu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>42.</NO.P>pauž bažas par ierobežojumiem Ukrainas Augstākās radas deputātu ceļošanai uz ārvalstīm; uzskata, ka to varētu uzskatīt par nediferencētu vēlētu parlamenta deputātu, jo īpaši opozīcijas pārstāvju, politiskās darbības ierobežošanu; pauž stingru pārliecību, ka kara laikā nedrīkst izslēgt nevienu politisko spēku, kas var pārstāvēt Ukrainas intereses starptautiskos forumos;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>43.</NO.P>pauž visdziļāko atzinību par ES delegācijas Ukrainā vietējo darbinieku nepārtraukto un nenogurstošo darbu apstākļos, kas viņiem un viņu radiniekiem joprojām ir ļoti sarežģīti; mudina EĀDD un Komisiju pieņemt ārkārtas rīcības plānus un pagaidu risinājumus ES delegācijas vietējiem darbiniekiem, tai skaitā tāldarbu un elastīgu darba režīmu un pagaidu pārcelšanas risinājumus, kas ir pielāgoti darbinieku faktiskajām vajadzībām un problēmām; turklāt uzsver, cik svarīgi ir pienācīgi rūpēties par ES delegācijas darbinieku garīgo veselību;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>44.</NO.P>uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, Apvienoto Nāciju Organizācijai un Krievijas un Baltkrievijas iestādēm.</P></ACTION></ACTLST></DISPOSITIF></TEXT></RESOL></TXTLST></SDOCTA>