Par pievienošanās procedūrām un Eiropas Parlamenta lomu4.atzīst unikālās iespējas un izaicinājumu, ar ko ES saskaras, pildot savas saistības pret Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Serbiju kā arī Ukrainu, Moldovas Republiku un Gruziju un tās iedzīvotājiem; atzīst, cik liela nozīme ir šo svarīgo partneru integrācijai Eiropā; atzīst arī reģionālās sadarbības nozīmi attiecīgajos Austrumu partnerības reģionos un Rietumbalkānos;
5.atkārtoti pauž viedokli, ka pašreizējos apstākļos Turcijas pievienošanās ES procesu nav iespējams atsākt; mudina Turcijas valdību izkļūt no pašreizējā strupceļa un virzīties uz ciešāku, dinamiskāku un stratēģiskāku partnerību, paralēli izstrādājot reālistisku sadarbības sistēmu, piemēram, modernizētu asociācijas nolīgumu, un aicina Komisiju izpētīt šāda satvara iespējamos formātus; atgādina, ka jebkādiem uzlabojumiem ES un Turcijas attiecībās ir jābalstās uz taustāmu progresu cilvēktiesību, demokrātijas un cieņpilnu kaimiņattiecību jomā;
6.uzsver, ka iestājai ES vienmēr ir jābūt uz nopelniem balstītai procedūrai, saskaņā ar kuru katru pieteikuma iesniedzēju novērtē pēc tā panākumiem visu Kopenhāgenas kritēriju kopuma izpildē; uzsver, ka nedrīkst piekāpties ES vērtību un pamatprincipu jautājumos; uzsver, ka tiesiskums, demokrātiskā reforma, mediju brīvība un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana būtu jāizvirza pievienošanās procesa priekšplānā un tiesu neatkarība, cīņa pret korupciju un pilsoniskās sabiedrības iespēju nodrošināšana ir būtiski priekšnoteikumi progresam ceļā uz dalību ES;
7.prasa izveidot efektīvus uzraudzības mehānismus, lai pievienošanās procedūrās aizsargātu Savienības pamatvērtības un pamatotās finanšu intereses; tamdēļ atkārtoti aicina iekļaut kandidātvalstis ES tiesiskuma mehānismā un ikgadējā ziņošanas procesā, automātiski aktivizējot pirmspievienošanās sadarbības un pārbaudes mehānismus; atbalsta Komisijas nodomu iekļaut pievienošanās sarunvalstis ziņojumos par tiesiskumu un uzstāj, ka šie ziņojumi savukārt jāiekļauj gada progresa ziņojumos;
8.mudina paplašināšanās procesā iesaistītās valstis turpināt apņēmīgi īstenot nepieciešamās reformas un panākt taustāmu un neatgriezenisku progresu, sākot ar ES pievienošanās procesa pamatprincipiem;
9.uzstāj, ka ir pastāvīgi jācenšas veicināt mediju plurālismu, aizsargāt žurnālistu tiesības un nodrošināt vārda brīvību visās kandidātvalstīs;
10. norāda, ka pieskaņošanās ES KĀDP arī ir svarīgs rādītājs, kas liecina par to, ka pilnībā tiek ievēroti ES pamatprincipi un dalība nākotnē būs ilgtspējīga; mudina visas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis piešķirt prioritāti ātrai un pilnīgai saskaņošanai ar KĀDP un atkārtoti norāda, ka konkrētas valsts pievienošanās var notikt tikai tad, kad tā būs pieskaņojusies ES ierobežojošajiem pasākumiem, tostarp sankcijām, kas ieviestas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;
11.aicina pamatīgi izvērtēt ES paplašināšanās stratēģiju un iemeslus, kāpēc dažu paplašināšanās procesā iesaistīto valstu gūtie panākumi ir tik ierobežoti, sevišķi tiesiskuma, cilvēktiesību un demokrātijas jomā;
12.uzskata, ka Komisijas pārskatītā metodika, kas būtu jāatjaunina, lai iekļautu Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas pievienošanās procesus, būs ilgtermiņa politikas satvars, kas virzīs paplašināšanās procesu;
13.uzsver, ka, lai gan procesam būtu jākļūst pakāpeniskākam un dinamiskākam un ES būtu jānosaka konkrēti atsevišķi reformu mērķi, ceļveži un starpposma termiņi katrai pievienošanās valstij, nevar noteikt paātrinātus vai iepriekš noteiktus dalības termiņus, jo tie var ietekmēt pievienošanās procesa integritāti; tomēr uzskata, ka nākamajai ES paplašināšanās kārtai būtu jānotiek, tiklīdz attiecīgajās kandidātvalstīs ir izpildīti visi pievienošanās nosacījumi, ir panākta vienošanās par nepieciešamajām Eiropas reformām un tās tiek īstenotas; sagaida, ka pirmās kandidātvalstis būs gatavas pievienoties Savienībai šīs desmitgades beigās;
14.uzstāj, ka ES paplašināšanās ir ES esošo un topošo dalībvalstu kopīga atbildība; aicina dalībvalstis apliecināt skaidru un nepārprotamu politisko apņemšanos attiecībā uz paplašināšanās procesu, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nevis ļaunprātīgi izmantot to divpusēju strīdu izšķiršanai, kas būtu jāatrisina atsevišķi no pievienošanās procesa; uzsver, ka pārmērīga kavēšanās ceļā uz pilnīgu dalību ES var negatīvi ietekmēt gan kandidātvalstu sabiedrisko domu, gan politisko apņēmību;
15.uzsver, ka pievienošanās procesi var būt atgriezeniski un ka uz nopelniem balstīta pieeja var arī novest pie pievienošanās sarunu iesaldēšanas gadījumā, ja pasliktinās situācija pamatvērtību jomā, un procesu var atsākt tikai pēc ievērojama progresa reformu jomā; aicina stingri un pastiprināti uzraudzīt un novērtēt reformas un progresu, ko kandidātvalstis guvušas visās sarunu sadaļās, un atspoguļot to, paredzot stratēģiski piemērojamus mērķtiecīgus nosacījumus, kuru pamatā ir skaidri progresa kritēriji, nosakot sankcijas regresu pamatjautājumos vai ieilgušu stagnāciju reformās, savukārt ar skaidriem sarunu grafikiem atalgojot reformu un kritēriju izpildi;
16.aicina Komisiju uzlabot pirmspievienošanās palīdzības konsekvenci, efektivitāti un pārredzamību, rūpīgi pārskatot prioritātes būtiskās IPA III finansējuma piešķiršanas jomās; jo īpaši prasa ieviest stingrāku un izpildāmāku pārskatatbildību attiecībā uz izdevumiem un uzlabot pirmspievienošanās finansējuma izmaksāšanas, izmantošanas un kontroles vispārējo ciklu, piemērojot stingrus nosacījumus, tostarp īstenojot Ekonomikas un investīciju plānu un jauno izaugsmes plānu Rietumbalkāniem; aicina Komisiju veikt IPA III regulas vidusposma pārskatīšanu un ierosināt Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas kā saņēmēju iekļaušanu sarakstā, aicina Komisiju ātri īstenot ieteikumus, kas sniegti Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 01/2022;
17.aicina saistībā ar Līgumu reformēšanu izpētīt iespējas, kā vēl vairāk stiprināt tiesiskuma un ES demokrātisko vērtību aizsardzību pret regresu gan jaunajās, gan esošajās dalībvalstīs, panākot, ka paplašināšanās nostiprina ES un tās vienoto tirgu;
18. uzsver, ka ir jānodrošina, lai paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm piešķirtie ES līdzekļi atbilstu pašas ES stratēģiskajiem mērķiem un interesēm; aicina Komisiju finansiāli atbalstīt tās pievienošanās valstis, kuras patiešām strādā pie tā, lai panāktu labas kaimiņattiecības, iekļaujošu reģionālo sadarbību un ilgtspējīgu izlīgumu, tostarp, bet ne tikai, saucot pie atbildības kara noziedzniekus un nodrošinot kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci un genocīda upuru piekļuvi patiesībai, taisnīgumam un efektīvām kompensācijām;
19.aicina kandidātvalstis uzlabot tiesu iestāžu sadarbību ar ES krimināllietās saskaņā ar darba vienošanos ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), lai veicinātu efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp norīkojot valstu sadarbības koordinatorus uz EPPO un pastiprinot vietējo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas;
20.atkārtoti pauž nostāju, ka ir vajadzīga pastiprināta, oficiāla, strukturēta un sistemātiska sadarbība starp ES un Eiropas Padomi, atbalstot pievienošanās sarunvalstis reformu jomā, nodrošinot to atbilstību visiem Venēcijas komisijas ieteikumiem par to virzību uz dalību ES;
21.uzskata, ka paplašinātai ES ir vajadzīga uzlabota paplašināšanās politika, kas iezīmē skaidru, pakāpenisku virzību uz dalību ES, tostarp pakāpenisku integrāciju kopējās politikas jomās, piemēram, kopējā tirgū, tām valstīm, kas noslēgušas sarunas attiecīgajā sadaļā vai panākušas ievērojamu progresu ar ES saistītās reformās; norāda, ka šādam progresam ir jānodrošina piekļuve ES līdzekļiem attiecīgajās jomās, lai sniegtu pamanāmu labumu iedzīvotājiem visā procesa gaitā; norāda, ka šis ceļš būtu jāpapildina ar lielāku tehnisko un nosacījumiem pakļautu finansiālo palīdzību, īpašu uzmanību pievēršot tiesību aktu īstenošanai un izpildei pamattiesību un ārējo attiecību jautājumos un sadaļās Nr. 23., 24., 30. un 31.; aicina Komisiju iesniegt sīki izstrādātus priekšlikumus par pakāpeniskas pievienošanās metodiku, tostarp skaidrus un atgriezeniskus “pakāpenizācijas” kritērijus; uzsver, ka pakāpeniska kandidātvalstu iekļaušana atsevišķās politikas jomās ar ierobežotām tiesībām un pienākumiem nekādā gadījumā nav alternatīva pilntiesīgai dalībai;
22.atzīst, cik svarīgas ir tādas iniciatīvas kā Eiropas Politiskā kopiena, kas nodrošina politisko sadarbību un veicina reģionālos dialogus un varētu veicināt kandidātvalstu pakāpenisku integrāciju Savienībā un tās politikā, taču tās nav alternatīva dalībai ES;
23.uzsver, ka varētu būt lietderīgi izveidot atsevišķu paplašināšanās komisāra amatu;
24.ierosina apsvērt iespēju piešķirt kandidātvalstīm novērotāja statusu attiecīgajās struktūrās un iestādēs, tostarp Parlamentā, sākotnēji, pamatojoties uz pagaidu kārtību, ja sarunas ir pietiekami pavirzījušās uz priekšu, jo īpaši attiecībā uz pamatjautājumiem un ārējām attiecībām, un ja ir izpildīti visi nosacījumi un panākta vienošanās par tiem līdz pievienošanās līgumu parakstīšanai; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas lēmumu no 2024. gada iekļaut novērotājus no kandidātvalstīm;
25.uzskata, ka ir vajadzīga spēcīgāka, efektīvāka un jēgpilnāka Eiropas Parlamenta lēmumu pieņemšana un ES paplašināšanās politikas un tās finansējuma pārraudzība, lai palielinātu tā demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību; uzstāj, ka ir jāstiprina Parlamenta loma visā pievienošanās procesā, tostarp vidusposmā, lai ļautu tam pilnībā pārbaudīt kandidātvalstu panākto progresu ikvienā no politikas jomām; apņemas uzlabot regulāru un pārredzamu dialogu un sadarbību ar kandidātvalstu parlamentiem, tā rādot piemēru ES integrācijas parlamentārajai kontrolei;
26.uzsver nepieciešamību stiprināt demokrātijas atbalstu, izmantojot esošos kanālus un instrumentus, piemēram, Žana Monē dialogu, partiju dialogu un parlamentārā dialoga procesu (PDP);
27.aicina ES iestādes un dalībvalstis pilnībā iesaistīties reformu procesu tālākā stiprināšanā kandidātvalstīs, īpaši attiecībā uz to administratīvo kapacitāti;
28.uzsver nepieciešamību ar stabila finansējuma palīdzību palielināt pārredzamību, iedzīvotāju līdzdalību un ciešu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu paplašināšanās procesā un tā pārraudzībā;
29.uzsver, ka paplašināšanās process nedrīkst netīši palielināt vai saasināt atšķirības seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ; mudina Komisiju un kandidātvalstis paplašināšanās procesā integrēt pasākumus, kas aktīvi veicina un nodrošina LGBTIQ personu tiesības, piemēram, izstrādāt politiku, kas izskaustu diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ, uzlabotu LGBTIQ līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un veicinātu iekļautību politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, izmantojot izglītības un izpratnes veicināšanas pasākumus; aicina Komisiju un kandidātvalstis pienācīgi uzraudzīt un novērtēt LGBTIQ tiesību statusu kandidātvalstīs;
30.uzskata, ka pievienošanās procesam ir jānodrošina, ka kandidātvalstis pastiprina centienus, kas saistīti ar vienlīdzīgām tiesībām personām ar invaliditāti; uzsver vajadzību palielināt spiedienu uz kandidātvalstīm, lai tās īstenotu reformas nolūkā uzlabot personu ar invaliditāti situāciju un pastiprinātu savus deinstitucionalizācijas centienus, tostarp pāreju no aprūpes iestādēm uz aprūpi ģimenē un kopienā;
Par Eiropas institucionālajām un finanšu reformām31.uzskata, ka gan ES, gan pievienošanās sarunvalstīm ir vienlaikus jāgatavojas paplašināšanās procesam; uzsver, ka Eiropai ir vajadzīgas institucionālās un finanšu reformas, lai stātos pretī šā brīža izaicinājumiem un nodrošinātu, ka ES spēj uzņemt jaunas dalībvalstis un veicināt to sekmīgu integrāciju; aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt nepieciešamās reformas, lai nodrošinātu, ka to neizpilde nekavē jaunu dalībvalstu pievienošanos; norāda, ka šīs reformas ir vajadzīgas, lai stiprinātu ES un tās iestādes nolūkā veicināt demokrātisko leģitimitāti, labu pārvaldību, spēju darboties, pārskatatbildību, pārredzamību un ilgtspēju; īpaši uzsver, ka ir svarīgi paaugstināt ES politikas demokrātisko leģitimitāti, stiprinot Parlamenta lēmumu pieņemšanas un kontroles tiesības; tādēļ atkārtoti aicina piešķirt Parlamentam vispārējas un tiešas likumdošanas iniciatīvas tiesības;
32.pauž stingru pārliecību, ka Eiropas iestāžu reformām ir jāpalielina ES spēja rīkoties un jāietver vienkāršotas un efektīvākas lēmumu pieņemšanas procedūras, atsakoties no vienprātības; atkārtoti norāda, ka kvalificēta vairākuma balsošana būtu jāīsteno tādās jomās kā demokrātijas aizsardzība, cilvēktiesības un tiesiskums, DFS, sankcijas un citi svarīgi ārpolitikas lēmumi, piemēram, ES pievienošanās sarunu sākšana, atsevišķu sarunu kopu atvēršana un slēgšana un regresa sankciju piemērošana, taču izņemot lēmumus, ar ko atļauj militārās misijas vai operācijas ar izpildpilnvaru;
33.aicina pirms nākamās paplašināšanās stiprināt tiesiskuma, ES pamatprincipu un vērtību aizsardzības mehānismu un visu Kopenhāgenas kritēriju izpildes uzraudzības kapacitāti, kā arī nodrošināt to ievērošanu; ierosina reformēt LES 7. pantā paredzēto procedūru, izbeidzot vienprātību Padomes lēmumu pieņemšanā, ieviešot skaidru grafiku un ieceļot Tiesu par arbitru pārkāpumu gadījumā; norāda, ka kvalificēta vairākuma balsošanas ieviešana atvieglotu paplašināšanās procesu; uzsver, ka ir vajadzīgas turpmākas tiesiskuma nosacījumu mehānisma reformas, kas aptvertu visas Savienības pamatvērtības, kas uzskaitītas LES 2. pantā, un garantētu to ievērošanu;
34.uzskata, ka pilnas dalības ES gadījumā diferencēta integrācija ir daļa no risinājuma efektīvi un padziļināti paplašinātai ES; tomēr uzsver, ka LES 2. pantā noteikto Savienības vērtību ievērošana nav apspriežama, ka tai nedrīkst piemērot nekādas atkāpes vai nepiemērošanas iespēju un ka dalībai ES būtu nepieciešama stingra apņemšanās ievērot visus ES tiesību aktus; uzskata arī, ka vienmēr ir jānodrošina plaša telpa kopējai Eiropas bāzei, kas aptver tādas jomas kā muitas savienība, vienotais tirgus ar tā četrām brīvībām, sociālās jomas pamata acquis un lauksaimniecības, konkurences un tirdzniecības politika; norāda, ka ārpus šīs kopīgās bāzes būtu jāļauj tām dalībvalstīm, kuras vēlas to vēlas, virzīt uz priekšu Eiropas integrāciju plašākā politikas jomu spektrā; uzsver, ka saskaņā ar šādu diferencētas integrācijas sistēmu visas dalībvalstis piedalītos lēmumu pieņemšanā par jautājumiem, kas skar kopīgo bāzi, bet lēmumus padziļinātas integrācijas jomās pieņemtu tikai tās dalībvalstis, kuras vēlas tajā piedalīties; norāda, ka diferencēta integrācija nozīmē arī diferencētu finanšu režīmu;
35.aicina pirms padziļinātākas reformas saistībā ar iespējamu Līgumu pārskatīšanu pilnībā izmantot Lisabonas līgumā paredzēto elastību; atgādina, ka saskaņā ar pašreizējo ES tiesisko regulējumu jau ir iespējami vairāki elastības risinājumi, ko skaidri apliecina Šengenas zonas un eurozonas pieredze, piemēram, ir pārejas klauzulas, ciešāka sadarbība, konstruktīva atturēšanās balsojumos, pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) un atsevišķu noteikumu nepiemērošanas mehānismi; atgādina, ka pievienošanās procedūru kontekstā ir iespējams apspriest pakāpeniskas ieviešanas risinājumus, pagaidu atkāpes un pārejas periodus; norāda, ka šo elastības mehānismu izmantošanai nevajadzētu kavēt konstruktīvas diskusijas par Līgumu pārskatīšanu, ko ierosinājis Parlaments savā 2023. gada 22. novembra rezolūcijā;
36.norāda, ka pirmspaplašināšanās institucionālajās reformās ir jāpievēršas arī paplašināšanās ietekmei uz Parlamenta sastāvu; atgādina, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā iestāde, kas pārstāv ES pilsoņus; uzsver, ka Parlamentam vajadzētu būt tik lielam, lai tas spētu turpināt funkcionēt, tajā pašā laikā ir jāsaglabā pienācīga demokrātiskā pārstāvība; tomēr norāda, ka nevar izslēgt saprātīgu Parlamenta palielinājumu, lai nodrošinātu pietiekamu demokrātisko pārstāvību paplašinātajā ES; uzstāj, ka ir vajadzīga jauna sistēma mandātu sadalei, pamatojoties uz pastāvīgu matemātisku formulu, kas ir objektīva, taisnīga, pārredzama un noturīga; atkārtoti pauž nostāju, ka mandātu sadale Eiropas Parlamentā būtu jāpārskata kopā ar balsošanas sistēmas pārskatīšanu Padomē;
37.uzsver nepieciešamību ātri pārskatīt Padomes lēmumu pieņemšanas procesu, ņemot vērā paplašināšanos; ierosina pārskatīt Padomes rotējošo prezidentūru sistēmu; norāda, ka būtu jāpārskata arī kvalificēta vairākuma balsojuma robežvērtību aprēķināšana, lai samazinātu atšķirības starp lielākām un mazākām valstīm, nosakot augstākas robežvērtības vissvarīgākajiem lēmumiem; uzsver, ka paplašināšanās kontekstā Padomes lēmumiem ir jābūt maksimāli pārredzamiem un ētiskiem;
38.norāda, ka Komisijas sastāvā ir jāņem vērā paplašināšanās, un šajā sakarā atgādina par Lisabonas līgumā paredzēto elastību; uzsver, ka, izvērtējot praksi iecelt vienu komisāru no katras dalībvalsts, joprojām ir jānodrošina ģeogrāfiski līdzsvarots Komisijas sastāvs;
39.atkārtoti aicina stiprināt instrumentus pilsoņu līdzdalībai ES lēmumu pieņemšanas procesā;
40.uzsver, ka paplašināšanās ir gan milzīgs finansiāls izaicinājums ES, īpaši attiecībā uz kohēzijas politiku un lauksaimniecības politiku, gan iespēja reformēt ES; norāda, ka šis izaicinājums prasa, lai DFS būtu pienācīgi izstrādāta un finansētas u tajā būtu labi noteiktas prioritātes, lai ES budžets būtu tāds, kas ļauj Savienībai uzņemties jaunus uzdevumus, vienlaikus turpinot īstenot esošās programmas un politiskās prioritātes; turklāt uzsver, ka paplašināšanās izaicinājuma pārvarēšanai ir vajadzīgi pietiekami, papildinoši un jauni pašu resursi; norāda, ka paplašināšanās palielina citu augošo pieprasījumu pēc ES finansējuma tādās jomās kā finanšu stabilitāte, stratēģiskā autonomija, veselība, enerģētika, dekarbonizācija, pāreja uz tīru enerģiju, vides aizsardzība, digitalizācija, pētniecība, aizsardzība un drošība; uzsver, ka šādas finanšu reformas ir jāapspriež līdztekus notiekošajām pievienošanās sarunām un jāpieņem pirms paplašināšanās; aizstāv savu nostāju, ka pašreizējā un turpmākā DFS struktūra būtu jāpārstrukturē un ievērojami jāuzlabo, lai palielinātu noturību; uzsver, ka, gatavojoties DFS 2028.–2034. gadam, ir jāņem vērā jaunu dalībvalstu pievienošanās;
41.aicina Komisiju un kandidātvalstis garantēt MVU īpašo nozīmi kā galvenajam pīlāram, lai stiprinātu rūpniecības politiku un uzlabotu valstu spēju īstenot taisnīgu pārkārtošanos un pielāgoties tehnoloģiskajām problēmām virzībā uz iekļaujošu digitālo pārkārtošanos;
42.atkārtoti aicina Padomi, Komisiju un EĀDD uzlabot stratēģisko komunikāciju un paplašināšanās savstarpējo sociālekonomisko ieguvumu un problēmu pamanāmību gan pievienošanās valstīs, gan dalībvalstīs, izmantojot efektīvu informācijas kampaņas stratēģiju visā paplašināšanās procesā, kā arī parādot reālus pašreizējā pievienošanās procesa un katras sarunu kārtas rezultātus;
43.atkārtoti aicina īstenot Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (INGE) ieteikumus, jo īpaši pastiprinot centienus apkarot dezinformāciju, novērst ārvalstu ļaunprātīgu iejaukšanos un mēģinājumus apdraudēt demokrātiju un apdraudēt ES integrāciju, sabotējot politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti kandidātvalstīs;
44.norāda, ka Ukrainas atjaunošana un atgūšanās no kara ir daudzdimensionāls izaicinājums, kas jārisina plašākā starptautisko centienu kontekstā, uzsver, ka Ukrainai paredzētajam finansējumam ir jānāk no vairākiem starptautiskiem avotiem, tostarp iesaldētajiem Krievijas aktīviem; uzsver, ka šie ieguldījumi nebūs bez saviem finanšu riskiem, un uzstāj, ka šis process ir cieši jāuzrauga un jāiekļauj labi izstrādātā un pielāgotā tiesiskajā regulējumā, t. i., nodrošinoties pret korupciju un aizsardzību pret krāpšanu; šajā sakarā aicina ātri pieņemt regulu, ar ko izveido Ukrainas mehānismu;
45.atzinīgi vērtē Komisijas darbu, ko tā veic pirmspaplašināšanās politikas veidošanā un finansējuma pārskatīšanā, un aicina veikt rūpīgu paplašināšanās ietekmes novērtējumu; atbalsta efektīva ES atbalstīta konfliktu risināšanas un starpniecības mehānisma izveidi ārpus paplašināšanās satvara, kura mērķis būtu veicināt izlīgumu un atrisināt divpusējus jautājumus pievienošanās sarunvalstīs, palīdzot rast un īstenot galīgus saistošus risinājumus reģionāliem un divpusējiem strīdiem un pagātnes mantojumam;
46.aicina 2024. gada Eiropas vēlēšanas izmantot kā iespēju apspriest Eiropas Savienības padziļināšanas un paplašināšanas procesa nepieciešamību un priekšrocības un izcelt tās; tas pats sakāms par nepieciešamajām Eiropas politiskajām, institucionālajām un finanšu reformām;
°
° °
47.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī pievienošanās sarunvalstu valdībām un parlamentiem.