1.atzinīgi vērtē pirmo pārskatīšanas procesu, kas tika uzsākts 2021. gada novembrī pēc EPN pagaidu piemērošanas kopš 2016. gada, un sagaida, ka tas spēs parādīt saikni starp EPN un ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju sadarboties ar ĀDAK partneriem, lai veicinātu taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu tirdzniecību, lai EPN, to efektīvi īstenojot, varētu nodrošināt un veicināt ilgtspējīgu attīstību reģionā; mudina Komisiju ĀDAK EPN ex post novērtējumā rūpīgi analizēt EPN ietekmi uz IAM, neoficiālo un vietējo ekonomiku, reģionālo un Āfrikas integrāciju, ekonomikas dažādošanu, cīņu pret klimata pārmaiņām, tostarp vietējo nozaru ieguldījumu šajos centienos, un stratēģiju Global Gateway un efektīvu palīdzību ES tirdzniecības atbalsta programmai ES un ĀDAK EPN kontekstā; atgādina, ka šis nolīgums galvenokārt ir vērsts uz preču tirdzniecību un neattiecas uz pakalpojumu tirdzniecību, ieguldījumiem vai citiem jautājumiem, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesībām, konkurenci un publisko iepirkumu; aicina puses apspriest šos jautājumus turpmākajā pārskatīšanā, ja nākotnē būs spēkā noteikums attiecībā uz sarunām par šiem jautājumiem;

2.atkārtoti pauž savu nostāju par pilsoniskās sabiedrības līdzdalības nozīmi EPN īstenošanā un uzraudzībā; pauž nožēlu par to, ka EPN īstenošanas gaitā ir novērota pilsoniskās sabiedrības līdzdalības ierobežošanas; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību aktīvi veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību; norāda, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju un ieinteresēto personu, tostarp sieviešu grupu un studentu organizāciju, aktīva līdzdalība uzraudzības un novērtēšanas procesā var sniegt vērtīgu ieskatu un atgriezenisko saiti par nolīguma ietekmi uz sievietēm un jauniešiem;

3.atzīst, ka kopīgā uzraudzības ziņojuma par EPN sagatavošana virzās uz priekšu lēnāk, nekā paredzēts; atzīst spējas ierobežojumus, ar kuriem šajā kontekstā saskaras ĀDAK EPN valstis; atgādina, ka saskaņā ar jauno tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TSD) pieeju visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmumu pārstāvji un arodbiedrības, būtu jāiesaista šajā izvērtēšanas procesā un jāmudina iesniegt priekšlikumus, lai maksimāli palielinātu EPN efektivitāti, un EPN būtu jāmodernizē, lai izveidotu vietējo konsultantu grupu, kas ir kļuvusi par ierastu praksi citos EPN; atbalsta ieinteresēto personu strukturētāku līdzdalību attiecībā uz visu ilgtspējas aspektu konkrētu īstenošanu ES un ĀDAK EPN; mudina ĀDAK EPN valstis ievērot saistības, par kurām panākta vienošanās EPN, lai iesaistītu pilsoniskās sabiedrības dalībniekus;

4.atzīst, ka ir vajadzīgi elastīgi pārejas pasākumi, lai ĀDAK EPN valstis ievērotu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības prasības (TSD) EPN un citas starptautiskās saistības;

5.sagaida, ka atkarībā no pārskatīšanas rezultātiem EPN tiks pielāgots vai, iespējams, paplašināts papildu nolīgumos, lai konsolidētu un padziļinātu partnerību starp ES un Āfrikas dienvidu daļas valstīm, reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un klimata pārmaiņu radītajām problēmām;

6.atzinīgi vērtē Angolas kā valsts, kas ir lielā mērā atkarīga no ieguves rūpniecības nozares, dekarbonizācijas centienus;

7.atzinīgi vērtē to, ka ES un Angolas SIFA satvarā tiek plānoti fiskālās spējas veidošanas pasākumi;

8.atzinīgi vērtē to, ka tirdzniecības attiecības starp ES un ĀDAK EPN valstīm ir ievērojami paplašinājušās, gan reģionālā, gan divpusējā līmenī, un ĀDAK EPN valstis ir spējušas panākt tirdzniecības pārpalikumu; uzskata, ka tas apliecina EPN pozitīvo ieguldījumu ekonomikas attīstībā, lai gan cerētā pozitīvā ietekme uz nodarbinātību, reģionālo ekonomisko sadarbību un ekonomikas dažādošanu un modernizāciju vēl nav sasniegusi savu potenciālu un to vajadzētu censties īstenot prioritāri; norāda, ka ĀDAK EPN valstis uz ES galvenokārt eksportē dārgakmeņus, koksnes izstrādājumus, transportlīdzekļus Cipollina, M., “The Trade Growth under the EU-SADC Economic Partnership Agreement: An Empirical Assessment’. Economies, 10. sējums, Nr. 12, 2022. gads., minerālproduktus un lauksaimniecības produktus, piemēram, augļus un dārzeņus; norāda, ka Dienvidāfrikas eksports uz ES ir daudzveidīgāks un ietver preces ar augstāku pievienoto vērtību;

9.uzsver, ka, izņemot Dienvidāfriku, ĀDAK EPN valstis galvenokārt veic tirdzniecību šajā reģionā; norāda, ka tirdzniecība ar Dienvidāfriku joprojām veido 80 % no ES tirdzniecības ar ĀDAK EPN valstīm un ka Dienvidāfrikas preču tirdzniecība ar citām Āfrikas valstīm veido tikai 17 % no tās kopējās ārējās tirdzniecības; tā kā ĀDAK iekšējā tirdzniecība veido 23 % no ĀDAK valstu kopējā tirdzniecības apjoma; tā kā ĀDAK iekšējās tirdzniecības modeļi atšķiras no ES un ĀDAK divpusējās tirdzniecības; norāda, ka kopumā diversifikācija nav uzlabojusies un ražošana joprojām veido mazu daļu no IKP; uzsver, ka diversificētāka ekonomika padarītu ĀDAK EPN valstis noturīgākas pret ārējiem satricinājumiem; uzsver reģionālo vērtību ķēžu stiprināšanas nozīmi;

10.uzsver, ka EPN būtu jāatbalsta jauna tirdzniecības dinamika starp Pusēm, pakāpeniski un asimetriski liberalizējot tirdzniecību starp tām; uzsver arī to, ka tas var stiprināt, paplašināt un padziļināt sadarbību visās ar tirdzniecību saistītajās jomās un tādējādi arī uzlabot partnerattiecības starp ĀDAK valstīm un ES; uzsver, ka asimetriskas tirdzniecības liberalizācijas princips ir svarīgs instruments, ar ko veicināt ĀDAK EPN valstu ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību;

11.uzsver — lai gan EPN var sniegt ievērojamas priekšrocības Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, tiem ir arī savi trūkumi un nepilnības; tādēļ uzstāj, ka politikas veidotājiem ir rūpīgi jāizvērtē šie faktori un jācenšas nodrošināt, ka EPN tiek īstenoti tā, lai maksimāli palielinātu ieguvumus visām iesaistītajām pusēm;

12.atgādina, ka visām Pusēm vienmēr būtu jārīkojas, pamatojoties uz solidaritātes un savstarpēju interešu principiem, lai veicinātu to auglīgu sadarbību, izpildītu savas saistības un pienākumus un veicinātu ĀDAK EPN valstu spēju turpināt īstenot nolīgumu;

13.atgādina, ka ĀDAK EPN mērķis ir veicināt reģionālo integrāciju un nolīgumam jābūt 2021. gadā izveidotās Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas pamatelementam; norāda, ka reģionālās integrācijas izaicinājumi ir ilgais gaidīšanas laiks robežšķērsošanas punktos, augstās robežu izmaksas un neatbilstoša pārrobežu savienojamība; aicina Komisiju un ĀDAK EPN valstis pastiprināt sadarbību infrastruktūras, digitālās tirdzniecības un sertifikācijas jomā, tostarp saskaņā ar stratēģiju Global Gateway; uzsver, ka, lai padziļinātu reģionālo integrāciju un palielinātu iekšējās tirdzniecības plūsmas, ir svarīgi par prioritāti noteikt reģionālos transporta un infrastruktūras projektus reģionā,; atgādina, ka jāveicina efektīva pārrobežu infrastruktūras attīstība, noteikumu saskaņošana un sadarbības stiprināšana starp ĀDAK EPN valstīm, lai izveidotu savstarpēji sasaistītu ĀDAK reģionu; aicina ĀDAK EPN valstis saskaņot ar muitu un transportu saistītos noteikumus un procedūras, lai vienkāršotu pārrobežu procesus, samazinātu kavēšanos un veicinātu tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgu vidi;

14.uzsver nepieciešamību formalizēt pārrobežu darba kārtību, lai veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, aizsargātu darba ņēmēju tiesības un nodrošinātu sociālo un ekonomisko attīstību reģionā; atzīst īpašās problēmas, ar kurām saskaras sievietes, jo īpaši pārrobežu darba kontekstā, tostarp ar dzimumu saistītu vardarbību un korupciju;

15.mudina Komisiju un ĀDAK EPN valstis apņemties radīt labvēlīgu vidi, kas atbalsta likumīgu un pārredzamu darbaspēka mobilitāti, vienlaikus aizsargājot darba ņēmēju tiesības un cieņu;

16.atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par reģionālās kumulācijas ar Āfrikas dienvidu Muitas savienības (SACU) valstīm aktivizēšanu; atgādina, ka elastīgu izcelsmes noteikumu ieviešana ir būtiska reģionālās integrācijas mērķu sasniegšanai; uzsver, ka izcelsmes noteikumiem jāveicina Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas mērķu sasniegšana (AfCFTA); atgādina, ka EPN ir jāatbalsta Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas (AfCFTA) turpmāka attīstība;

17.norāda, ka tirdzniecības kairinātāji ir radušies saistībā ar sanitārajiem un fitosanitārajiem (SFS) pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz mājputniem un citrusaugļiem; aicina Komisiju un ĀDAK EPN valstis izmantot forumus un sadarbības mehānismus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar EPN, lai agrīnā posmā un sadarbības gaisotnē risinātu izmaiņas nolūkā laikus veikt atbilstīgus pasākumus; atgādina, ka Eiropas Parlaments būtu pilnībā jāinformē saistībā ar pārskatīšanu, nodrošinot, ka Dienvidāfrikas piemērotie SFS pasākumi atbilst Savienības prasībām un EPN noteikumiem un nekaitē Savienības un ĀDAK ražošanas augu veselībai; atzīst to, ka Komisija ir sniegusi tehnisku un finansiālu atbalstu ES un ĀDAK EPN valstīm, lai palīdzētu tām izpildīt sanitāro un fitosanitāro pasākumu prasības, un aicina rūpīgi uzraudzīt darbu, lai samazinātu veselības apdraudējumus; iesaka rast risinājumus tirdzniecības šķēršļiem, ko rada SFS prasības, izmantojot augsta līmeņa politiskās diskusijas;

18.norāda, ka pārvaldība un fiskālās un institucionālās spējas joprojām ir lielākās problēmas EPN efektīvai īstenošanai;

19.uzsver, cik svarīga ir sadarbība attīstības jomā un tehniskā un finansiālā palīdzība; tie ir būtiski faktori EPN mērķu sasniegšanai un izdevīgai sadarbībai starp Pusēm;

20.atgādina, ka mazākām ĀKK valstīm, kurām trūkst resursu un infrastruktūras, var būt grūtības īstenot EPN; aicina ES un tās dalībvalstis palīdzēt jaunattīstības partnervalstīm, lai tās varētu pilnībā izmantot EPN sniegtās iespējas;

21.aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus tehniskās palīdzības jomā; aicina Komisiju ievērojami paplašināt saziņu un sadarbību ar ĀDAK EPN valstīm un sniegt tām, un attiecīgā gadījumā to uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, savlaicīgu atbalstu gaidāmo ES projektu īstenošanā un citu starptautisko saistību, piemēram, daudzpusējo vides nolīgumu, Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvenciju un ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, izpildē;

22.secina, ka EPN nav ievērojami padziļinājis reģionālās vērtības ķēdes un ĀDAK EPN valstīs un starp tām, bet tam būtu jāstiprina eksporta un reģionālo pievienotās vērtības ķēžu dažādošana, kā arī jārada noturīgākas piegādes ķēdes, kas var pielāgoties turpmākiem ĀDAK sociālekonomiskās attīstības traucējumiem; uzsver reģionālo vērtību ķēžu izveides nozīmi reģiona ekonomikas noturības nodrošināšanā; sagaida, ka ar EPN labāk tiks apkarotas pārtikas apgādes suverenitātes un nabadzības samazināšanas ilgstošās problēmas ĀDAK EPN valstīs; atgādina, ka EPN mērķis ir radīt pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību un reģionālo integrāciju; uzsver, ka EPN joprojām ir liels potenciāls veicināt ilgtspējīgu attīstību un ka tas būtu jāīsteno prioritārā kārtā;

23.uzsver vēlmi ĀDAK EPN valstīm atvēlēt pietiekamu politikas telpu, lai radītu vietēju pievienoto vērtību; uzskata, ka ES būtu aktīvi jāatbalsta ĀDAK EPN valstis to centienos palielināt vērtību ķēdi; uzsver, ka reģionālās specializācijas efektīva pārvaldība ir būtiska, lai maksimāli palielinātu reģionālo vērtības ķēžu potenciālu, un ir nepieciešamas kooperatīvas pārvaldības struktūras un politika; aicina ES un ĀDAK EPN valstis strādāt pie kvalitatīvas digitālās infrastruktūras, tostarp platjoslas tīklu un digitālo platformu, izstrādes, lai uzlabotu savienojamību, veicinātu e-komerciju un atvieglotu informācijas un pakalpojumu pārrobežu apmaiņu;

24.uzsver pakalpojumu vērtības ķēdes izšķirošo nozīmi ekonomikas izaugsmes veicināšanā, inovācijas sekmēšanā un reģionālās sadarbības uzlabošanā ĀDAK reģionā; uzsver pakalpojumu nozaru potenciālu ĀDAK reģionā, kas ietver finanšu pakalpojumus, tūrismu un telekomunikācijas;

25.uzsver, cik svarīga ir ES apņemšanās īstenot daudzpusēju sadarbību un nodrošināt pašas Eiropas tirdzniecības intereses, vienlaikus pievēršoties dažām ĀKK valstu galvenajām interesēm, jo īpaši attiecībā uz reģionālo integrāciju;

26.atgādina par divu pīlāru risinājumu ekonomikas digitalizācijas un globalizācijas radīto nodokļu problēmu risināšanai, par kuru vienojušies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas / G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā izveidotā iekļaujošā satvara locekļi;

27.aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka daudznacionāliem uzņēmumiem tiek efektīvi piemērota vispārējā minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 15 % apmērā, par ko panākta vienošanās; uzsver — tiek lēsts, ka šī minimālā nodokļa likme katru gadu radīs papildu globālos nodokļu ieņēmumus aptuveni 150 miljardu USD apmērā;

28.aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunattīstības valstis var pilnībā izmantot savas tiesības saskaņā ar PTO īpašā un diferencētā režīma noteikumiem, jo īpaši, lai garantētu savu nodrošinātību ar pārtiku; aicina Komisiju atjaunināt tās 2009. gada paziņojumu par godīgu tirdzniecību Komisijas 2009. gada 5. maija paziņojums "Ilgtspējīgas attīstības veicināšana: godīgās tirdzniecības un nevalstisku ar tirdzniecību saistītu ilgtspējas nodrošināšanas sistēmu nozīme” (COM(2009)0215),;

29.uzsver, ka steidzami jāīsteno tālejoši kopīgi dekarbonizācijas centieni ar ievērojamiem finanšu resursiem un plašu tehnoloģiju nodošana; uzsver kopīgas sadarbības nozīmi ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, cīņā pret klimata pārmaiņām un vienlaikus veicinot ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka, veidojot partnerības enerģētikas jomā ar ĀDAK reģiona valstīm, galvenā uzmanība jāpievērš ne tikai zaļā kursa īstenošanai Eiropā, bet vienlaikus jācenšas apgādāt šo reģionu;

30.atkārtoti uzsver, ka zaļā pārkārtošanās var veicināt kvalitatīvu un videi nekaitīgu darbvietu izveidi, kas var būtiski veicināt nabadzības izskaušanu un sociālo iekļaušanu gan ES dalībvalstīs, gan ĀDAK EPN valstīs;

31.uzsver, ka svarīgi ir ieguldīt izglītībā un prasmju attīstībā, kas pielāgota dekarbonizācijas centieniem, vienlaikus risinot taisnīgas pārejas problēmas;

32.uzskata, ka projekti vietējās infrastruktūras uzlabošanai ĀDAK EPN valstīs saistībā ar pilsētu partnerībām ir noderīgi, lai decentralizēti atbalstītu partnerības klimata jomā starp ES un atsevišķām ĀDAK EPN valstīm un padziļinātu apmaiņu starp Āfrikas dienvidu un ES valstu pašvaldībām; ir pārliecināts, ka pašvaldību apmaiņa ļauj Āfrikas un Eiropas ekspertiem izstrādāt problēmu risināšanai piemērotus risinājumus vietējās infrastruktūras attīstībai; atzinīgi vērtē to, ka šādus partnerības projektus atbalsta programma "Vietējās pašvaldības: partnerība ilgtspējīgām pilsētām 2020"; aicina Komisiju turpināt palīdzēt ĀDAK EPN valstīm izpildīt ES vides politikas prasības un saglabāt šo finansēšanas programmu; mudina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES delegācijas veicināt dialogu, lai veicinātu savstarpēju sapratni par ES klimata iniciatīvu ietekmi, piemēram, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) regulas un Atmežošanas regulas un gaidāmo Savienības pienācīgas rūpības tiesību aktu ieviešanu;

33.uzsver, ka ĀDAK EPN valstis īpaši ietekmē klimata pārmaiņu ietekme; atgādina, ka Āfrikas dienvidos lauksaimniecību ietekmē gan plūdi, gan sausums; mudina Komisiju un ĀDAK EPN valstis pastiprināt sadarbību, izstrādājot atbilstošas agrīnās brīdināšanas sistēmas un koordināciju starp attiecīgajām ĀDAK EPN valstu ministrijām, lai sasniegtu nacionāli noteikto devumu mērķus;

34.atzinīgi vērtē ĀDAK EPN valstu un Komisijas centienus pārskatīšanas procesā veidot ciešāku sadarbību attiecībā uz noturīgām pārtikas sistēmām un pārtikas suverenitāti; uzskata, ka šī sadarbība ir iespēja virzīt uz priekšu Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par zemnieku un citu lauku apvidos strādājošo personu tiesībām un uz lauksaimniecību orientētas SDO konvencijas, piemēram, Nr. 129 par darba inspekciju lauksaimniecībā, Nr. 10 par minimālo vecumu lauksaimniecībā, Nr. 11 par tiesībām apvienoties lauksaimniecībā; atgādina, ka agroekoloģijas spēja saskaņot ilgtspējas ekonomiskās, vides un sociālās dimensijas ir plaši atzīta svarīgos ziņojumos, kurus sagatavojusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome un Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā, kā arī Pasaules Bankas un FAO vadītajā globālās lauksaimniecības novērtējumā (IAASTD);

35.uzsver, ka ir jāpieliek pūles, lai agrorūpniecībā izveidotu pret klimata pārmaiņām noturīgas vērtības ķēdes un attīstītu pret sausumu izturīgas kultūraugu šķirnes un klimatam pielāgotas pārstrādes metodes;

36.uzsver, ka piekļuve tīram ūdenim un sanitārijas iekārtām ir būtiska lauksaimniecības ilgtspējai; uzsver, ka ir nepieciešamas visaptverošas ūdens apsaimniekošanas stratēģijas; uzsver, ka ierobežotā piekļuve tīram ūdenim un sanitārijai ĀDAK reģionā ir šķērslis ilgtspējīgai attīstībai;

37.aicina īstenot reģionālās agroapstrādes iniciatīvas un dalīties ar tām ĀDAK EPN valstīs, lai veicinātu zināšanu un paraugprakses apmaiņu; aicina uzraudzīt reģionālo vērtības ķēžu progresu lauksaimniecības pārstrādē;

38.atzīst, ka sievietēm ir būtiska nozīme ĀDAK reģiona ekonomiskajā attīstībā un cik svarīgi ir radīt labvēlīgu vidi, kas aizsargā viņu tiesības; aicina Komisiju EPN īstenošanas kontekstā par prioritāti noteikt dzimumu līdztiesības jautājumus, piemēram, organizējot seminārus par dzimumu līdztiesību starp sieviešu tiesību organizācijām ES un ĀDAK valstīs, turklāt palielinot vietējo iestāžu un uzņēmumu informētību par neizmantoto ekonomisko potenciālu, kas izriet no sieviešu diskriminācijas, un palīdzot tiem noteikt politiskos, ekonomiskos un sociālos virzītājspēkus, kas kavē Āfrikas sieviešu izaugsmi, kā arī aicina izstrādāt politiku un konkrētus pasākumus dzimumu nevienlīdzības novēršanai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm un gados jauniem cilvēkiem ĀDAK reģionā, uzlabojot viņu piekļuvi finansējumam, resursiem un līdzdalību ekonomikā; aicina ES un ĀDAK EPN valstis nodrošināt sievietēm un gados jauniem cilvēkiem vienlīdzīgu un netraucētu piekļuvi finanšu pakalpojumiem un resursiem un veicināt finansiālo integrāciju;

39.norāda, ka ievērojami jāpalielina zaļais finansējums un investīcijas, lai sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma mērķus un sekmētu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un uz klimatnoturīgu ekonomiku ĀDAK EPN valstīs;

40.aicina ES un ĀDAK EPN valstis aktīvi izpētīt inovatīvus zaļā finansējuma mehānismus, tostarp zaļās obligācijas, uz klimatu orientētus investīciju fondus un publiskā un privātā sektora partnerības, izmantojot starptautiskās platformas, lai piesaistītu investīcijas ilgtspējīgiem un klimatnoturīgiem projektiem; aicina ES izmantot savu ietekmi, lai panāktu labāku finansēšanas praksi no tādām iestādēm kā, piemēram, Pasaules Banka un palielinātu Starptautiskā Valūtas fonda lomu to valstu parāda samazināšanā, kurām ir lielas parādsaistības, un tādēļ aicina ES un tās dalībvalstis izmantot savu ietekmi, lai izpētītu jaunas pieejas, kas atraisa finansējumu adaptācijai klimata jomā; uzsver, ka ir vajadzīgi proaktīvi pasākumi, lai turpinātu piesaistīt lielākas investīcijas, jo īpaši stratēģiskās un inovatīvās nozarēs, kas var nodrošināt kvalitatīvākus rezultātus un veicināt ilgtspējīgāku attīstību, kas varētu sniegt ilgtermiņa ieguvumus gan ĀDAK EPN valstīm, gan ES; turklāt mudina ES un ĀDAK EPN valstis kopīgi izpētīt inovatīvas finansēšanas iespējas, piemēram, nodrošināt aizdevumus un pēc tam tos piešķirt saskaņā ar atbilstīgiem nosacījumiem, lai finansētu publisko infrastruktūru tādās svarīgās jomās kā enerģētika, ūdensapgāde, atkritumu savākšana un pārstrāde;

41.aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus starptautiskos forumos, tostarp PTO, lai atbalstītu starptautiskā finansējuma palielināšanu klimata jomā;

42.norāda, ka ES dalībvalstu ieguldījumu apjoms ĀDAK EPN valstīs joprojām ir ievērojami lielāks nekā Amerikas Savienoto Valstu vai Ķīnas ieguldījumu apjoms;

43.turklāt uzskata, ka ir steidzami jāpalielina ilgtspējīgi ieguldījumi ĀDAK reģionā, un sagaida, ka tiks noteiktas ieguldījumu jomas, kas šķiet īpaši piemērotas ieguldījumu partnerībām starp ES un ĀDAK EPN valstīm; aicina labāk koordinēt Eiropas komandas pieeju, nosakot un īstenojot piemērotus pasākumus ieguldījumu palielināšanai; uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešami apjomīgi ieguldījumi infrastruktūras atbalstīšanā un diversifikācijā, virzoties no atkarības no primārajām precēm uz augstvērtīgiem rūpniecības produktiem; uzsver, ka ES investīciju politikai vajadzētu palīdzēt jaunattīstības valstīm, jo īpaši Āfrikas valstīm, piesaistīt ĀTI un samazināt finansējuma deficītu, lai sasniegtu IAM; uzsver, ka pienācīgu darbvietu radīšanai ir būtiska nozīme ieguldījumu veicināšanā ĀDAK reģionā, nodrošinot intensīvus vietējos regulējumus attiecībā uz pienācīgu rūpību cilvēktiesību un vides jomā; uzskata, ka steidzami jāuztic pēc iespējas vairāk projektu īstenot vietējiem uzņēmumiem, lai ieguldītie līdzekļi paliktu reģionā, tādējādi veicinot nodarbinātību un zinātību nodošanu; uzskata, ka ir jāpalielina stratēģijas Global Gateway finansējums un jāpalielina dotāciju daļa vienlīdz nepieciešamiem valsts ieguldījumiem;

44.aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka, izvēloties un atbalstot stratēģijas Global Gateway projektus, sociālajam dialogam ir jābūt neatņemamai institucionālās sistēmas sastāvdaļai politikas veidošanā un īstenošanā visos līmeņos;

45.aicina Komisiju labāk koordinēt ES dalībvalstu eksporta kredīta aģentūru darbību, lai to darbības saskaņotu ar Eiropas zaļā kursa prioritātēm;

46.uzsver mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nozīmi ĀDAK valstu ekonomiskajā attīstībā, atzīstot to potenciālu un lomu; atkārtoti norāda, ka ir jāpalielina informētība par nolīguma sniegtajām priekšrocībām un iespējām, jo īpaši attiecībā uz MVU;

47.uzsver privātā sektora uzņēmumu proaktīvas iesaistes nozīmi ES un ĀDAK EPN īstenošanā un uzraudzībā;

48.aicina Komisiju aktīvi veicināt un sekmēt dalību spēju veidošanas programmās un reģionālajās iniciatīvās, kuru mērķis ir stiprināt investīciju un eksporta spēju un vienlaikus veicināt MVU labvēlīgāku tirgus vidi;

49.atzinīgi vērtē tādu ES programmu ieviešanu kā, piemēram, Ieguldījumu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas atbalsta programma, kuras mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības un ieguldījumu vidi ĀDAK valstīs; šajā kontekstā aicina nākamajā finanšu periodā paredzēt lielāku finansējumu, lai veicinātu privātā sektora izaugsmi un attīstību, kā arī radītu darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem, tādējādi samazinot nabadzību;

50.uzsver, ka pārredzams un paredzams tiesiskais un fiskālais regulējums palīdzēs veicināt reģionālo integrāciju un piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus;

51.atzīst ES un Angolas ilgtspējīgu investīciju veicināšanas nolīguma nozīmi šajā nolīgumā kā jaunai pieejai, lai izveidotu nepieciešamo pārredzamu un paredzamu tiesisko un fiskālo sistēmu, veicinot ieguldītāju pienācīgu rūpību, lai piesaistītu ilgtspējīgus un atbildīgus ieguldījumus, un uzsver saskaņotos noteikumus par saistībām dzimumu līdztiesības, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomā; mudina citas reģiona valstis apsvērt līdzīgus ilgtspējīgu investīciju veicināšanas nolīgumus ar ES, kas ietvertu nacionāli noteiktus devumus to izstrādē; uzsver, ka ES un Angolas ilgtspējīgu investīciju veicināšanas nolīgumam būtu jāsekmē ilgtspējīgu investīciju piesaistīšana un paplašināšana Angolā, kā arī ekonomikas dažādošanas veicināšana, vienlaikus integrējot saistības vides un darba tiesību jomā, un tam nevajadzētu radīt pretēju ietekmi; uzsver ilgtspējīgas investīciju iespējas pret klimata pārmaiņām jutīgā lauksaimniecības nozarē, investīcijas atjaunīgajā enerģijā un klimatnoturīgā infrastruktūrā, kā arī prasmju attīstībā; aicina Komisiju piešķirt prioritāti sadarbības projektiem, kas veicina ilgtspējas saistības, kuras noteiktas ES un Angolas ilgtspējīgu investīciju veicināšanas nolīguma daudzgadu indikatīvajā programmā Angolai; uzskata, ka tādi nolīgumi kā ilgtspējīgu investīciju veicināšanas nolīgums var nodrošināt tiesisko un organizatorisko regulējumu investīciju partnerībām; atzinīgi vērtē to, ka ES un Angolas ilgtspējīgu investīciju veicināšanas nolīgums ietver svarīgus ieguldījumu praktiskās īstenošanas aspektus, piemēram, ieguldījumu pārredzamību un prognozējamību, apstiprināšanas procedūru racionalizēšanu, ieinteresēto ieguldītāju kontaktpunktu izveidi, strīdu novēršanas un risināšanas procedūras un ieguldītāju pienācīgu rūpību; aicina ES un ĀDAK EPN dalībvalstis apsvērt, vai EPN būtu jāpapildina ar ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas nolīgumu; aicina ĀDAK EPN valstis vajadzības gadījumā uzsākt sarunas par šo jautājumu;

52.atzinīgi vērtē Angolas lūgumu pievienoties ES un ĀDAK EPN; šajā sakarībā cer, ka sarunu process sāksies bez turpmākas kavēšanās; uzskata, ka gadījumā, ja Angola pievienosies ES un ĀDAK EPN vai jebkādam citam atsevišķu saistošam un izpildīšanai pakļautam starptautisku instrumentam starp ES un ĀDAK valstīm, attiecīgi būtu jāpielāgo ES un Angolas ilgtspējīgu investīciju veicināšanas nolīgums;

53.atgādina, ka saskaņā ar Komisijas veikto ietekmes novērtējumu Angola saskaras ar kapacitātes problēmām EPN efektīvā īstenošanā; aicina Komisiju palīdzēt Angolai spēju veidošanā;

54.aicina Komisiju un ĀDAK EPN valstis stiprināt sadarbību, izmantojot oficiālus forumus, kā arī kritiski svarīgu izejvielu stratēģiskās partnerības un īstenošanas ceļvežus, lai nodrošinātu daudzveidīgu un ilgtspējīgu apgādi ar galvenajām izejvielām zaļajai, digitālajai un taisnīgai pārveidei, uzlabotu dabas resursu otrreizēju pārstrādi un atkritumu apsaimniekošanu, atbalstītu vietējās rūpniecības nozares attīstībā no izejvielu ieguves uz izejvielu pārstrādi un veicinātu atbildīgu ieguves praksi, jo īpaši atzīstot un piemērojot brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu no vietējiem iedzīvotājiem, kurus skar kalnrūpniecības projekti, un sekmējot labuma gūšanu visā piegādes un ražošanas ķēdē; pauž pārliecību, ka izejvielu ieguvei ir jānotiek, ievērojot vides standartus, darba tiesības un cilvēktiesības, tostarp pirmiedzīvotāju tiesības; aicina pastāvīgi un plaši iesaistīt visas ieinteresētās puses, tostarp vietējās un pirmiedzīvotāju kopienas; atbalsta politikas reformas, kas vērstas uz zemes un raktuvju īpašumtiesībām, darba tiesībām un sociālo taisnīgumu, lai mazinātu konfliktus un veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus; pauž bažas par cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem un dažu kalnrūpniecības uzņēmumu radīto lielo kaitējumu videi;

55.atzinīgi vērtē stratēģisko partnerību ar Namībiju, kuras mērķis ir veicināt atjaunīgā ūdeņraža avotu attīstību un kritisko izejvielu vērtību ķēdes; atgādina, ka ir jāattīsta nepieciešamā infrastruktūra, piemēram, atjaunojamās enerģijas iekārtas, transporta tīkli un pētniecības centri, lai veicinātu atjaunojamā ūdeņraža ražošanu un izplatīšanu;

56.šajā sakarā aicina izveidot zināšanu apmaiņas platformas un pētniecības tīklus, lai veicinātu paraugprakses, pieredzes un inovatīvu risinājumu apmaiņu starp dalībvalstīm; uzskata, ka ir lietderīgi paplašināt tehnoloģisko sadarbību, aptverot arī citas jomas;

57.uzsver, ka ES prasība aizliegt eksporta nodokļus izejvielām jau krietnu laiku ir šķērslis sarunās par EPN, ņemot vērā, ka PTO režīmu eksporta nodokļi un nodevas nav aizliegtas; atgādina, ka Āfrikas valstīm ir tiesības reglamentēt izejvielas sabiedrības interesēs; tāpēc prasa ES atturēties no tādas tirdzniecības politikas pieņemšanas, kas kopumā aizliedz jaunattīstības valstīm piemērot eksporta nodokļus izejvielām, ciktāl tas atbilst PTO noteikumiem;

58.norāda, ka sākotnējā priekšlikumā, ko cita starpā iesniedza Indija un Dienvidāfrika par intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspektiem (TRIPS) atbrīvojumu attiecībā uz Covid vakcīnām, sākumā tika pausta atšķirīga reakcija un ES to vēlāk atbalstīja; uzsver, ka nākotnē līdztiesīgai partnerībai būtu jāietver plašāks dialogs; aicina ES un tās dalībvalstis, kā arī PTO dalībvalstis virzīt uz priekšu jau sen nepieciešamās diskusijas PTO par to, lai izvērstu TRIPS 12. Ministru konferences lēmumu par panākto elastīgumu PTO līmenī, attiecinot to arī uz Covid terapeitiskajiem līdzekļiem un diagnostiku; šajā sakarībā aicina Komisiju ieviest skaidru politikas satvaru, lai nodrošinātu, ka turpmākā ES obligātās licencēšanas sistēma atbilst saskaņotajām TRIPS elastības iespējām; aicina šajā sakarībā stiprināt vienlīdzīgu sadarbību ar ĀDAK EPN valstīm;

59.atzinīgi vērtē ES un Dienvidāfrikas stratēģiskās partnerības satvarā īstenotos centienus izveidot vakcīnu ražošanas infrastruktūru; uzsver, ka šai infrastruktūrai ir jāaptver Covid-19 vakcīnu ražošana;

60.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī Āfrikas dienvidu attīstības kopienas Ekonomiskās partnerības nolīguma valstu valdībām un parlamentiem.