IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.I NODAĻAVISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pantsPriekšmets un darbības joma1.Ar šo regulu nosaka principus, noteikumus un procedūras, kas piemērojami dzelzceļa infrastruktūras jaudas pārvaldībai un koordinācijai ar apkalpes vietām, satiksmes pārvaldībai, krīzes vadībai un darbības rezultātu pārvaldībai iekšzemes un starptautisko dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu jomā. Tajā ir paredzēti arī noteikumi par Eiropas tīklu koordinācijai starp infrastruktūras pārvaldītājiem un ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā arī par jaudas un satiksmes pārvaldības pārraudzību.1a. Šajā regulā ir arī paredzēti noteikumi un procedūras, lai īstenotu integrētu digitālu Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldību. [Gr. 30]2.Šo regulu piemēro Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 1. punktā noteiktajai Savienības dzelzceļa sistēmai un dzelzceļa infrastruktūras izmantošanai iekšzemes un starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas minēti Direktīvas 2012/34/ES 1. panta 2. punktā, tajā skaitā apkalpes vietām, kas definētas minētās direktīvas 3. panta 11. punktā. [Gr. 31]3.Šīs regulas II līdz V nodaļu nepiemēro dzelzceļa infrastruktūrai un dzelzceļa pakalpojumiem, kuriem attiecīgo izņēmumu spēkā esības laikā nepiemēro Direktīvas 2012/34/ES IV nodaļu saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta 3., 3.a, 4., 8., 8.a, 9. un 10. punktu. [Gr. 32]4.Šī regula neattiecas uz Kipru un Maltu, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļu sistēma.

2. pantsVispārīgie pienākumi un principi1.Neskarot Direktīvas 2012/34/ES 7.c pantu, infrastruktūras pārvaldītāji ir atbildīgi par dzelzceļa infrastruktūras jaudas pārvaldību un dzelzceļa satiksmes pārvaldību.Atsauces uz infrastruktūras pārvaldītāju visos šīs regulas noteikumos, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, uzskata par atsaucēm uz Direktīvas 2012/34/ES 7.a panta 3. punktā minēto par sadali atbildīgo struktūru.2.Lai veicinātu efektīvu un rezultatīvu dzelzceļa infrastruktūras jaudas nodrošināšanu un satiksmes pārvaldību Savienībā, infrastruktūras pārvaldītāji sadarbojas Eiropas infrastruktūras pārvaldītāju tīklā (“ENIM”), kas minēts Direktīvas 2012/34/ES 7.f pantā, un dara to saskaņā ar šīs regulas noteikumiem par sadarbību.3.Infrastruktūras pārvaldītāji, pildot savus pienākumus, kas tiem noteikti šā panta 1. un 2. punktā:a)efektīvi un vislabākajā veidā izmanto pieejamo infrastruktūras jaudu, kā noteikts Direktīvas 2012/34/ES 26. pantā, ar mērķi palielināt dzelzceļa transporta īpatsvaru gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem saskaņā ar Savienības klimata mērķrādītājiem; [Gr. 33]b)maksimāli palielina to dzelzceļa transporta pakalpojumu vērtību sabiedrībai, kurus sociālajā, ekonomikas un vides aspektā nodrošina dzelzceļa infrastruktūra;c)nolūkā atbalstīt godīgu konkurenci nodrošina nediskriminējošu infrastruktūras jaudas pārvaldību un pārredzamu piekļuvi tai, arī darbu laikā;d)nodrošina netraucētu un punktuālu dzelzceļa satiksmi vairāk nekā vienā tīklā un pārrobežās, cenšoties novērst vājos punktus un darbības šķēršļus; [Gr. 34]e)nodrošina dzelzceļa infrastruktūras jaudas situācijas un pieejamības pārredzamību;f)ciešā sadarbībā ar dzelzceļa nozares operatoriem pārskata un uzlabo dzelzceļa infrastruktūras un transporta pakalpojumu darbību, ietverot apkalpes vietas, kas ir tieši iesaistītas dzelzceļa pakalpojumā; [Gr. 35]g)veicina vienotas Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu un attīstīšanu, jo īpaši piemērojot kopīgus Eiropas tehniskos un darbības noteikumus un standartus, tehniskā aprīkojuma prasības un personāla sertifikāciju. [Gr. 36]

3. pantsInfrastruktūras pārvaldītāja objektivitāte attiecībā uz satiksmes un jaudas pārvaldību, tajā skaitā apkopes plānošanu1.Infrastruktūras pārvaldītāji satiksmes un jaudas pārvaldības funkcijas — arī apkopes plānošanu — veic pārredzamā un nediskriminējošā veidā, un personas, kas atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar šīm funkcijām, neietekmē nekādi interešu konflikti.2.Attiecībā uz satiksmes pārvaldību infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka tādu traucējumu gadījumā, kas attiecas uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, tiem ir pilnīga un savlaicīga piekļuve attiecīgai informācijai. Ja infrastruktūras pārvaldītājs piešķir turpmāku piekļuvi satiksmes pārvaldības procesam, tas saistībā ar attiecīgajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem to dara pārredzamā un nediskriminējošā veidā.3.Par jaudas pārvaldību un apjomīgu dzelzceļa infrastruktūras apkopes, atjaunošanas un modernizācijas darbu ilgtermiņa plānošanu infrastruktūras pārvaldītājs apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem, kas definēti Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 19. punktā, saskaņā ar šo regulu un, cik vien iespējams, ņem vērā paustās bažas.

4. pantsDefinīcijasŠajā regulā piemēro Direktīvas 2012/34/ES 3. pantā minētās definīcijas.Piemēro arī šādas definīcijas:1)“"nepārvarama vara”" ir jebkurš neparedzams, nenovēršams vai ārkārtas vai neparasts notikums vai situācija, ko infrastruktūras pārvaldītājs vai, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nevar ietekmēt, kovai pieteikum iesniedzējs nevar novērst vai pārvarēt ar pienācīgu prognozēšanu un rūpību, ko nevar atrisināt ar pasākumiem, kuri no tehniskā, finansiālā vai ekonomiskā viedokļa ir pamatoti iespējami, kas irietverot vilcienu ceļa novirzīšanu pa citu maršrutu pārrobežās; šim notikumam ir jābūt faktiski notikuši un irnotikušam un objektīvi pārbaudāmi un kas liedzpārbaudāmam, kā arī jāliedz infrastruktūras pārvaldītājam uz laiku vai pastāvīgi pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2012/34/ES vai liedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam pildīt līgumsaistības pret infrastruktūras pārvaldītāju vai pārvaldītājiem; [Gr. 37]2)“savstarpēja izmantojamība” ir savstarpēja izmantojamība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.). 2. panta 2. punktā;2a) "pieteikuma iesniedzējs" ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai starptautisks dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu grupējums, vai citas personas vai juridiskas struktūras, piemēram, kompetentās iestādes, kā noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).2. panta b) apakšpunktu, un kravas nosūtītāji, kravas ekspeditori un kombinēto pārvadājumu veicēji, kam ir ar sabiedriskiem pakalpojumiem saistīta vai komerciāla interese iegūt infrastruktūras jaudu. [Gr. 38]3)“"iesaistītā ieinteresētā persona”" ir pieteikuma iesniedzējs, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumspieteikumu iesniedzēju apvienība, infrastruktūras pārvaldītājs, dzelzceļa apkalpes vietas operators, ar dzelzceļu saistītu pakalpojumu sniedzējs un jebkura cita vienība, kas tieši iesaistīta dzelzceļa transporta pakalpojumu sniegšanā; [Gr. 39]4)“Eiropas koordinators” ir koordinators, kas minēts Regulas [... jaunā TEN-T regula] 51. pantā;5)“pamatlīgums” ir juridiski saistoša vispārīga vienošanās saskaņā ar publiskajām tiesībām vai privāttiesībām, kurā izklāstītas pieteikuma iesniedzēja un infrastruktūras pārvaldītāja tiesības un pienākumi, kas attiecas uz sadalāmo infrastruktūras jaudu un piemērojamo maksu laikposmā, kurš ir ilgāks nekā viena kustības grafika laikposms;6)“vienlaicīga jaudas sadale” ir process, kurā infrastruktūras pārvaldītāji sadala dzelzceļa infrastruktūras jaudu, atbildot uz jaudas pieprasījumiem, kas saņemti līdz noteiktam robeždatumam, un koordinējot šos pieprasījumus, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku infrastruktūras izmantojumu un iespējami precīzāku atbilstību pieprasījumiem;7)“rindas kārtība” ir dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales princips, kas paredz, ka jaudas sadales procesā prioritāti piešķir saskaņā ar jaudas pieprasījumu iesniegšanas hronoloģisko secību;8)“vilciena ceļš” ir infrastruktūras jauda, kas vajadzīga vilciena kustībai starp divām vietām noteiktā laikposmā un ko apraksta kā precīzu maršrutu ar attiecīgā vilciena kustības laikiem, tajā skaitā sākumpunktu un galapunktu, iebraukšanas laiku un dienu, kā arī izbraukšanas laiku un dienu, ietverot visas pieturvietas un attiecīgos atiešanas laikus;9)“jaudas specifikācija” ir jaudas izmantošanas tiesības, kas nosaka infrastruktūras jaudas komerciālos un ekspluatācijas raksturlielumus, kuri ir būtiski attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam, un sniedz infrastruktūras pārvaldītājam pietiekamu informāciju, lai sagatavotu konkrētus vilcienu ceļus, kas atbilst šiem raksturlielumiem;10)“vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojums” ir iekšzemes vai starptautisks kravu vai pasažieru dzelzceļa pārvadājumu pakalpojums, ko sniedz divos vai vairākos tīklos, kurus pārvalda dažādi infrastruktūras pārvaldītāji. Vilcienu var savienot un/vai sadalīt, un dažādām sekcijām var būt atšķirīgs sākumpunkts un galapunkts ar noteikumu, ka visi vagoni nonāk vismaz vienā citā tīklā, ko ekspluatē cits infrastruktūras pārvaldītājs;11)“vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības” ir visas jaudas izmantošanas tiesības, kas ļauj sniegt vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu;12)“infrastruktūras jaudas nodalīšana” ir kāda infrastruktūras elementa kopējās pieejamās jaudas daļu piešķiršana dažādiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu veidiem un jaudas ierobežojumiem, kas izriet no infrastruktūras darbiem;13)“kustības grafiks” ir datu kopums, ko pastāvīgi atjaunina un kas nosaka visu plānoto vilcienu un ritošo sastāvu kustību, kura kustības grafika laikposmā notiks attiecīgajā infrastruktūrā, kā norādīts piešķirtajās jaudas izmantošanas tiesībās;14)“kustības grafika laikposms” ir laikposms, kurā attiecīgais kustības grafiks ir spēkā;15)“infrastruktūras darbi” ir iejaukšanās dzelzceļa infrastruktūrā nolūkā attīstīt, veikt apkopi, atjaunot un modernizēt dzelzceļa infrastruktūru, kā definēts Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 2.a, 2.c, 2.d un 2.e punktā;16)“regulatīvā iestāde” ir Direktīvas 2012/34/ES 55. pantā minētā regulatīvā iestāde;17)“starpgadījums” ir jebkurš atgadījums vai vienas un tās pašas izcelsmes atgadījumu virkne, kas izraisa dzelzceļa satiksmes traucējumus.17a) "sistemātiski vilcienu ceļi" ir vilcienu ceļi, kas balstās uz šīs regulas 11. un 20. pantu un kam veikta iepriekšēja plānošana regulārajā grafikā uz kustības grafika laikposmu. [Gr. 40]

II NODAĻAINFRASTRUKTŪRAS JAUDAS PĀRVALDĪBA1.IEDAĻAInfrastruktūras jaudas pārvaldības vispārīgie principi

5. pantsJaudas pārvaldība1.Infrastruktūras pārvaldītāji pārvalda dzelzceļa infrastruktūras jaudu plānošanas un sadales procesā, ko veido trīs posmi:a)jaudas stratēģiskā plānošana, kā minēts 2. iedaļā;b)grafika plānošana un infrastruktūras jaudas sadale, kā minēts 3. iedaļā;c)iedalītās jaudas pielāgošana un pārplānošana, kā minēts 4. iedaļā.2.Papildus saturam, kas noteikts Direktīvas 2012/34/ES IV pielikumā, infrastruktūras pārvaldītāji minētās direktīvas 27. pantā minētajā tīkla pārskatā iekļauj iedaļu par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamo infrastruktūru, iedaļu par jaudas pārvaldību, iedaļu par darbībām, tajā skaitā par satiksmes pārvaldību, traucējumu pārvaldību un krīzes vadību, un iedaļu par darbības rezultātu pārvaldību saskaņā ar IV pielikumu.3.Lēmumu pieņemšana attiecībā uz 1. punktā minēto jaudas pārvaldību, ietverot gan pieejamības noteikšanu un novērtēšanu, gan jaudas izmantošanas tiesību piešķiršanu, ir infrastruktūras pārvaldītāja būtiska funkcija Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 2.f punkta nozīmē. Tai piemērojami minētajā direktīvā paredzētie noteikumi par būtiskajām funkcijām.

6. pantsEiropas jaudas pārvaldības satvars1.Infrastruktūras pārvaldītāji tiecas ievērot kopīgus dzelzceļa infrastruktūras jaudas pārvaldības principus un procedūras. Šajā nolūkā ENIM, apspriežoties ar ERP, līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] saskaņā ar II nodaļas noteikumiem izstrādā un pieņem “"Eiropas jaudas pārvaldības satvaru. [Gr. 41]2.Eiropas jaudas pārvaldības satvarā nosaka kopīgus principus un procedūras dzelzceļa infrastruktūras jaudas pārvaldībai un koordinācijai starp infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un citiem pieteikumu iesniedzējiem, dzelzceļa apkalpes vietu operatoriem un citām iesaistītajām ieinteresētajām personām.3.Eiropas jaudas pārvaldības satvarā iekļauj vismaz III pielikumā uzskaitītos elementus, un to vajadzības gadījumā atjaunina, lai ņemtu vērā infrastruktūras pārvaldītāju, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un citu pieteikumu iesniedzēju pieredzi, kā arī pamatojoties uz ENIM darbībām.4.Infrastruktūras pārvaldītāji, gatavojot Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā minēto tīkla pārskatu, jo īpaši šīs regulas IV pielikumā noteikto saturu, pēc iespējas rūpīgāk ņem vērā Eiropas jaudas pārvaldības satvaru. Tie tīkla pārskatā paskaidropamato, kāpēc notikušas jebkādas novirzes no kopīgajiem principiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. Novirzes ir pieļaujamas tikai izņēmuma gadījumos, saņemot valsts dzelzceļa regulatīvās iestādes apstiprinājumu. [Gr. 42]4a. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai noteiktu kopīgus dzelzceļa infrastruktūras jaudas pārvaldības principus un procedūras un lai grozītu šā panta 2. punktu. Šos deleģētos aktus pieņem līdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. [Gr. 43]

7. pantsPieteikumu iesniedzēji1.Pieteikumu iesniedzēji iesniedz infrastruktūras jaudas pieprasījumus. Lai izmantotu šādu infrastruktūras jaudu, pieteikumu iesniedzēji, kas nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, izraugās dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, lai tas saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 28. pantu noslēgtu līgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju. Tas neskar pieteikumu iesniedzēju tiesības noslēgt pamatlīgumus ar infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņā ar šīs regulas 31. pantu. [Gr. 44]2.Infrastruktūras pārvaldītājs pieteikumu iesniedzējiem var noteiktnosaka prasības, lai nodrošinātu, ka nākotnē tiek garantēti tā likumīgi sagaidāmie ieņēmumi un infrastruktūras izmantojums. Šādas prasības ir piemērotas, pārredzamas un nediskriminējošas. Prasības norāda tīkla pārskatā, kā minēts IV pielikuma 12. punkta b) c) apakšpunktā. Tās var ietvert tikai tādas finanšu garantijas sniegšanu, kas nepārsniedz attiecīgu līmeni, kurš ir proporcionāls pieteikuma iesniedzēja paredzētās aktivitātes pakāpei, un pierādījumu sniegšanu par spēju sagatavot infrastruktūras jaudai atbilstīgu piedāvājumu. [Gr. 45]3.Komisija var pieņemtlīdz [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem īstenošanas aktus, kuros ir sniegta sīka informācijalai sniegtu sīku informāciju par kritērijiem, kas jāievēro, piemērojot 2. punktu, un lai grozītu 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 72. panta 3. punktā, un tie aizstāj līdzīgu noteikumu, kas minēts 2. punktā. [Gr. 46]

8. pantsNepietiekamas infrastruktūras jaudas pārvaldība1.Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka visos 5. pantā minētā jaudas pārvaldības procesa posmos nepietiekama infrastruktūras jauda tiek pārvaldīta saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Direktīvas 2012/34/ES 26. pantā un šīs regulas 2. pantā.2.Pieņemot lēmumus par nepietiekamu jaudu, infrastruktūras pārvaldītāji ņem vērā stratēģiskās norādes par infrastruktūras jaudas izmantošanu, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 11. panta 3. punktu.Neskarot valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis attiecīgā gadījumā var piešķirtpiešķir infrastruktūras pārvaldītājam kompensāciju, kas atbilst ieņēmumu zaudējumiem, kuri saistīti vienīgi ar vajadzību ievērot stratēģiskās norādes par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu. [Gr. 47]3.Ja jaudas nav pietiekami, infrastruktūras pārvaldītāji to pēc iespējas lielākā mērā plāno un sadala, izmantojot 36. pantā minēto mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā, iesaistot attiecīgos pieteikumu iesniedzējus un risinājumus pretrunīgām jaudas vajadzībām un pieprasījumiem panākot vienošanās ceļā.4.Ja 3. punktā minētais mehānisms neļauj apmierinoši atrisināt pretrunīgas jaudas vajadzības un pieprasījumus, infrastruktūras pārvaldītāji pārvalda nepietiekamu jaudu vai risina pretrunas, izmantojot objektīvas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras.Minētajās procedūrās novērtē alternatīvas infrastruktūras jaudas izmantošanas iespējas, pamatojoties uz šādiem sociālekonomiskiem un vidiskiem kritērijiem, ja par tiem pieejami standartizēti dati, ko pieteikumu iesniedzēja dara pieejamus infrastruktūras pārvaldītājiem. Kritēriji ietver (bet ne tikai)dati: [Gr. 48]a)darbības izmaksas dzelzceļa transporta pakalpojumu sniedzējiem un to ietekme uz cenām dzelzceļa transporta pakalpojumu klientiem;b)ar laiku saistītās izmaksas dzelzceļa transporta pakalpojumu klientiem;c)savienojamība un pieejamība — gan kā tīkla ietekme uz kopējo tīklu, gan tīkla segmentiem — cilvēkiem, kam sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus, un reģionos, kuros tos sniedz; [Gr. 49]d)siltumnīcefekta gāzu emisijas, vietējie gaisa piesārņotāji, troksnis un citas dzelzceļa transporta pakalpojumu ārējās izmaksas un to iespējamās alternatīvas;e)dzelzceļa transporta pakalpojumu un to iespējamo alternatīvu ietekme uz drošumu un sabiedrības veselību.ea) modālās pārvirzes uz dzelzceļu ietekme. [Gr. 50]5.ENIM, apspriežoties ar ERP, sagatavo un pieņem 4. punktā minētās procedūras un iekļauj tās 6. pantā minētajā ESEiropas jaudas pārvaldības satvarā. Procedūras ietver šādas darbības: [Gr. 51]a)izstrādāt alternatīvus scenārijus tādas jaudas nodalīšanai, kas pieejama dažādiemkatram atšķirīgajam dzelzceļa transporta pakalpojumu, kuri iesniedz pieteikumu par to pašu jaudu, veidam veidiem, ja iespējams, paredzot alternatīvas jaudas nodrošināšanu citos maršrutos vai alternatīvu laika grafiku ar salīdzināmiem raksturlielumiem gan iekšzemes, gan pārrobežu pakalpojumiem; [Gr. 52]aa) izstrādāt alternatīvus scenārijus, lai risinātu jaudas pretrunas starp diviem pieprasījumiem, no kuriem neviens neatbilst stratēģiskajai jaudas plānošanai; [Gr. 53]b)izvērtēt scenārijus un sarindot tos pēc ranga, pamatojoties uz objektīvām un pārredzamām metodikām, ņemot vērā 4. punktā noteiktos sociālekonomiskos un vidiskos kritērijus;c)atlasīt rangā visaugstāko scenāriju, pamatojoties uz b) apakšpunktā minēto izvērtējumu, un attiecīgi grozīt jaudas modeļa definīciju un jaudas nodrošinājuma plānu.6.ENIM, apspriežoties ar ERP, izstrādā metodikas, kas minētas šā panta 5. punkta b) apakšpunktā. Šo metodiku raksturlielumi ļauj ņemt vērā vietējos vai valsts apstākļus, pamatojoties uz pieņemtām pieejām un empīriskiem pierādījumiem. ENIM šīs metodikas iekļauj 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 54]7.Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, izstrādājot un īstenojot 6. punktā minēto satvaru, Komisija varir pilnvarota pieņemt īstenošanasdeleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, kuros nosaka īpašas procedūras, standartizētus datus, kuri atspoguļo dažādus tirgus segmentus, kritērijus un standartizētas metodikas, kas jāpiemēro nepietiekamas jaudas pārvaldībai, un ar kuriem groza šā panta 6. pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 72. panta 3. punktālīdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Tos ietver Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 55]

9. pantsInformācija par infrastruktūras jaudu1.Infrastruktūras pārvaldītāji ieinteresētajām personām, jo īpaši pieteikumu iesniedzējiem, potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un regulatīvajām iestādēm, sniedz precīzu un atjauninātu informāciju par infrastruktūras jaudas pieejamību visā jaudas pārvaldības procesā, tajā skaitā 2. iedaļā minētajā stratēģiskās plānošanas posmā, 3. iedaļā izklāstīto grafika plānošanas un jaudas sadales procesu laikā un ikreiz, kad iedalītā jauda tiek mainīta, kā minēts 4. iedaļā, atkarībā no publicētās jaudas stratēģijas, jaudas modeļa un jaudas piegādes plāna pieejamības. [Gr. 56]Infrastruktūras pārvaldītāji nekavējoties publicē visus 18. pantā minētā jaudas nodrošinājuma plāna un 30. pantā minētā kustības grafika atjauninājumus.2.Infrastruktūras pārvaldītāji publicē 1. punktā minēto informāciju saskaņā ar 62. panta 5. punktu un veicina attiecīgo specifikāciju izstrādi saskaņā ar 62. panta 3. punktu.3.Pēc pieteikumu iesniedzēju pieprasījuma infrastruktūras pārvaldītāji sniedz šā panta 1. punktā minēto informāciju, pamatojoties uz konkrētām komerciālo un darbības vajadzību specifikācijām (“"priekšizpētes novērtējumi”"). Attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem infrastruktūras pārvaldītāji saņem šādus pieprasījumus un atbild uz tiem vienuviet un veicot vienotu darbību vai izmantojot vienotu saskarni, kas izveidota saskaņā ar 27. panta 4. punktu. [Gr. 57]

10. pantsJaudas ierobežojumi, ko rada infrastruktūras darbi un degradēta infrastruktūra1.Neskarot Direktīvas 2012/34/ES 7., 7.c un 7.e pantu, infrastruktūras pārvaldītāji plāno infrastruktūras darbus saskaņā ar saimnieciskās darbības plānu un investīciju un finanšu programmām, kas minētas Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 3. punktā. Ja minēto programmu grozījumi pēc saimnieciskās darbības plāna pieņemšanas ietekmē vai var ietekmēt infrastruktūras darbu plānošanu, infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā sniedz pārskatu par šādiem grozījumiem un to iespējamo ietekmi. Lai atbalstītu infrastruktūras pārvaldītājus, novēršot dzelzceļa infrastruktūras stāvokļa pasliktināšanos un līdz minimumam samazinot ietekmi uz iespējamiem jaudas ierobežojumiem, dalībvalsts vismaz uz pieciem gadiem nodrošina infrastruktūras pārvaldītājam stabilu un savlaicīgu daudzgadu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras apkopei, atjaunošanai un izbūvei no jauna, izmantojot daudzgadu darbības uzlabošanas līgumu. Infrastruktūras pārvaldītājiem pieejamais gada budžets ir infrastruktūras pārvaldītājam pārredzams un tiek piešķirts stabilā veidā. [Gr. 58]2.Plānojot infrastruktūras darbus, infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas saskaņā ar 2. panta 3. punktu un 3. pantu.Jo īpaši infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvarotā veidā ņem vērā infrastruktūras darbu ietekmi uz savu aktīvu pārvaldību un finansiālo stāvokli, kā arī ietekmi uz visu attiecīgo pieteikumu iesniedzēju darbību un finansēm.Finansējuma, ko dalībvalsts piešķir infrastruktūras pārvaldītājam, mērķis ir izveidot šo līdzsvaru. Pieteikumu iesniedzēji savlaicīgi sniedz infrastruktūras pārvaldītājam informāciju, kas nepieciešama, lai infrastruktūras pārvaldītājs izpildītu šo noteikumu. [Gr. 59 un 60]3.Infrastruktūras pārvaldītāji apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem par infrastruktūras darbiem saistībā ar koordinācijas mehānismiem, kas minēti Direktīvas 2012/34/EK2012/34/ES 7.e pantā, un attiecībā uz pārrobežu dzelzceļa pakalpojumiem – saskaņā ar šīs regulas 54. pantu. [Gr. 61]4.Infrastruktūras pārvaldītājs pietiekami savlaicīgi plāno, informē un apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem par jaudas ierobežojumiem, kas izriet no infrastruktūras darbiem, ņemot vērā paredzamo ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Šajā nolūkā infrastruktūras pārvaldītāji ievēro I pielikuma 3. iedaļā noteikto grafiku.Attiecībā uz jaudas ierobežojumiem, kas būtiski ietekmē pieteikumu iesniedzējiem pieejamo jaudu, pieteikumu iesniedzēji var pieprasīt infrastruktūras pārvaldītājam iesniegt alternatīvu jaudas ierobežojuma plānu, lai noteiktu un izvēlētos risinājumu, kurā līdzsvarotā veidā ņemta vērā ietekme uz pieteikumu iesniedzējiem un infrastruktūras pārvaldītājiem. Infrastruktūras pārvaldītājs šiem pieteikumu iesniedzējiem iesniedz jaudas ierobežojuma laikā pieejamās alternatīvās jaudas indikatīvu plānu.Indikatīvais plāns aptver gan ietekmēto, gan alternatīvo līniju, un to atspoguļo jaudas modelī, kas minēts 17. pantā, un jaudas nodrošinājuma plānā, kas minēts 18. pantā.5.Infrastruktūras pārvaldītāji ņem vērā un mazina infrastruktūras darbu ietekmi uz pārrobežu satiksmi. Infrastruktūras pārvaldītāji saskaņā ar 53. pantu koordinē visus infrastruktūras darbus 53. panta 3. punktā minētajās līnijās un visus citus infrastruktūras darbus ar būtisku pārrobežu ietekmi.Koordinācija jo īpaši attiecas uz infrastruktūras darbu grafika optimizāciju un alternatīvas jaudas nodrošināšanu ietekmētajā līnijā un alternatīvos maršrutos, ņemot vērā dažādu pieteikumu iesniedzēju darbības vajadzības, infrastruktūras vajadzības un komerciālās vajadzības. [Gr. 62]Dzelzceļa kravu pārvadājumu pārvaldības struktūra attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem sniedz ieteikumu par darbu koordinēšanu trīs mēnešus pirms 4. punktā noteiktā perioda. [Gr. 63]6.Par jaudas ierobežojumiem uzskata arī infrastruktūras jaudas vai veiktspējas samazinājumus zem tās projektētajām vērtībām, kurus izraisa aktīvu degradācija, piemēram, pieļaujamā ātruma vai asslodzes samazinājumus. Šādiem ierobežojumiem piemēro 9. pantā noteiktos informēšanas pienākumus.7.Infrastruktūras pārvaldītāji pēc iespējas drīzāk publicē informāciju un apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem par plānotajiem jaudas pagaidu ierobežojumiem, to ietekmi uz komerciālām vajadzībām pieejamo jaudu un alternatīvo jaudu.8.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai grozītu I pielikuma 3. iedaļu nolūkā samazināt infrastruktūras darbu radīto jaudas ierobežojumu ietekmi uz dzelzceļa satiksmi, vienlaikus ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu plānošanas, darbības, tehniskos un komerciālos apsvērumus.

2.IEDAĻAJAUDAS STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA

11. pantsJaudas stratēģiskā plānošana1.Jaudas stratēģiskā plānošana ietver visas 12.–25. pantā izklāstītās darbības.2.Jaudas stratēģiskās plānošanas rezultātā plānošanas dokumenti tiek sakārtoti šādā secībā, kas sniedz arvien detalizētāku informāciju par pieejamo jaudu:a)šīs regulas 16. pantā minētā jaudas stratēģija;b)šīs regulas 17. pantā minētais jaudas modelis;c)šīs regulas 18. pantā minētais jaudas nodrošinājuma plāns.Minēto nodevumu saturs un sagatavošanas grafiks ir izklāstīts I pielikuma 1. un 2. iedaļā. Visu saturu infrastruktūras pārvaldītājs dara pieejamu dalībvalsts oficiālajā valodā un angļu valodā. [Gr. 64]Infrastruktūras pārvaldītāji pieņem plānošanas dokumentus par pamatu nākamajam plānošanas procesa posmam.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai grozītu I pielikuma 1. un 2. iedaļu nolūkā nodrošināt efektīvu stratēģiskās plānošanas procesu un atspoguļot infrastruktūras pārvaldītāju un pieteikumu iesniedzēju darbības apsvērumus, ņemot vērā ERA ieteikumu un ENIM, infrastruktūras pārvaldītāju, pieteikumu iesniedzēju un citu iesaistīto ieinteresēto personu, regulatīvo iestāžu un ENRRB pieredzi šīs iedaļas īstenošanā. [Gr. 65]3.Ievērojot Direktīvas 2012/34/ES 4. pantā noteikto pārvaldības neatkarības principu, dalībvalstis var sniegt infrastruktūras pārvaldītājam stratēģiskas norādes, pamatojoties uz indikatīvajām dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģijām, kas minētas Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 1. punktā. Dalībvalstis norādes sniedz laikus, lai infrastruktūras pārvaldītāji un iesaistītās ieinteresētās personas varētu ievērot šīs regulas I pielikumā noteiktos termiņus. Šīs norādes jo īpaši var attiekties uz šādiem elementiem vai tos ietvert: [Gr. 66]a)valsts dzelzceļa politikas vispārīgie mērķi, kas ir būtiski jaudas stratēģiskajai plānošanai šīs regulas darbības jomā;b)dzelzceļa infrastruktūras attīstības perspektīvas, ņemot vērā attiecīgos plānus, ilgtermiņa stratēģiskos infrastruktūras plānus un stratēģijas valsts vai reģionālā līmenī un [jaunās TEN-T regulas] 53Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/...Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/... par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulu (ES) 2021/1153 un Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013(OV L...).1a 54. pantā minētos Eiropas transporta koridoru darba plānus; [Gr. 67]c)vispārīgas prasības un vadlīnijas attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu, kuras infrastruktūras pārvaldītājs ņem vērā, veicot jaudas stratēģisko plānošanu, jo īpaši saistībā ar 21. pantā minēto intensīvi izmantoto un pārslogoto infrastruktūru;d)prognozes par to dzelzceļa pakalpojumu plānoto attīstību, kurus sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām, vajadzības gadījumā ņemot vērā iesaistīto reģionālo vai vietējo pašvaldību viedokli.Dalībvalstis koordinē savu darbību, lai nodrošinātunorāžu savlaicīgu sniegšanu un nodrošina konsekvenci starp attiecīgajām stratēģiskajām norādēm, ko tās sniedz saskaņā ar šo punktu, nolūkā atbalstīt starptautisko dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu attīstību. Ņemot vērā Direktīvas 2012/34/ES 8. pantu, dalībvalstis nodrošina infrastruktūras pārvaldītājiem finanšu resursu iepriekšēju piešķiršanu infrastruktūras regulārai uzturēšanai un finanšu resursus infrastruktūras attīstībai, kā aprakstīts jaudas stratēģijā, kas minēta šīs regulas 16. pantā. Dalībvalstis koordinē savus ilgtermiņa stratēģiskos infrastruktūras un grafiku plānus un no tiem izrietošo infrastruktūras attīstību, kā arī koordinē to īstenošanas laikposmus. [Gr. 68]4.Jaudas stratēģiskā plānošana neietver jaudas izmantošanas tiesību piešķiršanu individuāliem pieteikumu iesniedzējiem saskaņā ar 26. pantu.4a. Ņemot vērā pieredzi saistībā ar 3. punktā minēto stratēģisko norāžu izstrādi un īstenošanu, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai noteiktu īpašu juridisko statusu, formātu, procedūras, kritērijus un metodiku, kas jāpiemēro, lai pieņemtu valstu stratēģiskās norādes nolūkā nodrošināt konsekvenci starp šīm dalībvalstu izdotajām stratēģiskajām norādēm, jo šāda konsekvence ir vajadzīga, lai atbalstītu starptautisko dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu attīstību. [Gr. 69]

12. pantsVispārīgas prasības attiecībā uz jaudas stratēģisko pārvaldību1.Infrastruktūras pārvaldītāji līdzsvarotā, taisnīgā un nediskriminējošā veidā ņem vērā visus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu veidus, par kuriem tie var saņemt jaudas pieprasījumus, neatkarīgi no to apjoma, lejupējā tirgus lieluma, secīgu kustības grafiku pastāvības, regularitātes vai biežuma konkrētā kustības grafika laikposmā.2.Veicot jaudas stratēģisko plānošanu, jo īpaši, izstrādājot 17. pantā minēto jaudas modeli un 18. pantā minēto jaudas nodrošinājuma plānu, infrastruktūras pārvaldītāji nošķir vismaz šādus dzelzceļa transporta pakalpojumu veidus:a)kravu pārvadājumu pakalpojumi;b)starppilsētu pasažieru (tālsatiksmes) pārvadājumu pakalpojumi;c)pilsētas un reģionālie pasažieru pārvadājumu pakalpojumi.Vajadzības gadījumā, ņemot vērā šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, ENIM sadarbībā ar ERP var noteikt detalizētāku sarakstu, kurā dzelzceļa transporta pakalpojumu veidi nošķirti sīkāk. Lai atbalstītu stratēģiskās plānošanas procesa saskanīgumu pārrobežu mērogā, 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā iekļauj saskaņotu sarakstu. [Gr. 70]3.Veicot jaudas stratēģisko plānošanu, jo īpaši, izstrādājot 17. pantā minēto jaudas modeli un 18. pantā minēto jaudas nodrošinājuma plānu, infrastruktūras pārvaldītāji norāda iepriekš ieplānoto jaudu, kas ir piemērota vairāktīklu transporta pakalpojumu sniegšanai.4.Jaudas stratēģiskajā plānošanā ņem vērā arī:a)novēroto infrastruktūras jaudas pieprasījuma struktūru un attīstību, kas noteikta, veicot jaudas sadali iepriekšējos kustības grafika laikposmos un tirgus uzraudzību, kas minēta Direktīvas 2012/34/ES 15. pantā;b)paredzamo transporta vajadzību attīstību un no tās izrietošo pieprasījumu pēc dzelzceļa transporta pakalpojumiem un infrastruktūras jaudas, kā noteikts šīs regulas 15. pantā minētajā analīzē;c)jaudas vajadzības, par ko paziņojušas iesaistītās ieinteresētās personas, un informāciju, kas iegūta, apspriežoties ar apspriežoties ar pašreizējiem un potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem saskaņā ar 13. pantu; [Gr. 71]d)paredzamo vai plānoto infrastruktūras jaudas attīstību, jo īpaši, kā norādīts Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 1. punktā minētajā indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģijā un Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 3. punktā minētajā infrastruktūras pārvaldītāja saimnieciskās darbības plānā;e)plānotos infrastruktūras darbus, kas varētu ietekmēt tīklu;f)dažādu dzelzceļa transporta tirgu īpatnības, jo īpaši attiecībā uz:i)ātrumu;ii)biežumu;iii)pielaidi novirzēm no iedalītā vilcienu ceļa;iv)iespēju tīkla darbības traucējumu gadījumā mainīt maršrutu, pārplānot vai aizstāt pārvadājumus ar citiem transporta veidiem;v)dzelzceļa transporta pieprasījuma svārstīgumu un no tā izrietošo nepieciešamība plānot dzelzceļa pakalpojumus atšķirīgā laikposmā.fa) ciktāl iespējams — infrastruktūras jaudas izmantošanas sociālekonomiskā un vidiskā ietekme. [Gr. 72]5.Jaudas stratēģiskā plānošana atspoguļo jaudu, kas sadalīta saskaņā ar pamatlīgumiem un mainīgo plānošanu.6.Jaudas stratēģiskā plānošana aptver TEN-T pamattīkla un paplašinātā pamattīkla līnijas, kas minētas [jaunās TEN-T regulas] 6vienoto Eiropas dzelzceļa telpu. pantā un I pielikumā. Infrastruktūras pārvaldītāji var ietvert citas to pārvaldītā tīkla līnijas un mezglus. [Gr. 73]Jaudas stratēģisko plānošanu veic līmenī, kas ir pietiekami detalizēts, lai varētu plānot jaudu konkrētos tīkla posmos. Šajā nolūkā tīklu atveido ar mezgliem un posmiem, kas ļauj ņemt vērā attiecīgos jaudas pieprasījuma un piedāvājuma raksturlielumus.Šos mezglus un posmus norāda Direktīvas (ES) 2016/797 49. pantā minētajā infrastruktūras reģistrā.7.Jaudas stratēģiskā plānošana aptver laikposmu, kas ir vismaz piecus gadus uz priekšu. Infrastruktūras pārvaldītāji var pagarināt šo laikposmu līdz vairāk nekā pieciem gadiem, jo īpaši nolūkā atbalstīt infrastruktūras attīstību saskaņā ar indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kas minēta Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 1. punktā.8.Infrastruktūras pārvaldītāji regulāri pārskata un atjaunina jaudas stratēģiskās plānošanas rezultātus, jo īpaši ņemot vērā:a)dzelzceļa infrastruktūras attīstību;b)izmaiņas tirgus pieprasījumā pēc infrastruktūras jaudas, arī jaudas vajadzības, ko paziņojuši pieteikumu iesniedzēji attiecībā uz jauniem vai mainītiem pakalpojumiem; [Gr. 74]c)3. un 4. iedaļā izklāstīto sadales procesu rezultātus iepriekšējos kustības grafika laikposmos, tajā skaitā to, cik lielā mērā pieteikumu iesniedzēji izmantojuši infrastruktūras jaudu;d)saskaņā ar III nodaļu veiktajā satiksmes pārvaldībā gūtās atziņas;e)saskaņā ar III nodaļu veiktās traucējumu pārvaldības un krīzes vadības rezultātu;f)saskaņā ar IV nodaļu veiktās darbības izvērtēšanas rezultātus.9.ENIM līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izstrādā vadlīnijas, kurās nosaka kopīgus principus, procedūras un metodikas jaudas stratēģiskajai plānošanai. Tas iekļauj šīs vadlīnijas Eiropas jaudas pārvaldības satvarā, kas minēts šīs regulas 6. pantā. Minētajās vadlīnijās būtu jāiekļauj vismaz šīs regulas III pielikumā uzskaitītie elementi. Infrastruktūras pārvaldītāji Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā minētajā tīkla pārskatā pēc iespējas rūpīgāk ņem vērā šīs vadlīnijas. Tie tīkla pārskatā paskaidro, kāpēc notikušas novirzes no vadlīnijās noteiktajiem kopīgajiem principiem, procedūrām un metodikas. [Gr. 75]9a. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai noteiktu kopīgus principus, procedūras un metodikas jaudas stratēģiskajai plānošanai un lai grozītu šā panta 9. punktu. Šos deleģētos aktus pieņem līdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Tos ietver Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 76]

13. pantsApspriešanās ar ieinteresētajām personām par jaudas stratēģisko plānošanu1.Infrastruktūras pārvaldītāji saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 7.e pantu apspriežas ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām par jaudas stratēģisko plānošanu.2.Infrastruktūras pārvaldītāji saskaņā ar 53. un 54. pantu visā stratēģiskās jaudas pārvaldības posmā un vismaz atbilstīgi I pielikumā noteiktajiem starpposma mērķrādītājiem apspriežas ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām, kas sniedz vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, par jaudas stratēģisko plānošanu. [Gr. 77]2a. Infrastruktūras pārvaldītāji dod pieteikumu iesniedzējiem iespēju paziņot savas jaudas vajadzības strukturētā veidā jaudas pārvaldības procesa gaitā, un ENIM tam nosaka atbilstīgus termiņus. Infrastruktūras pārvaldītāji dara visu iespējamo, lai paziņotās vajadzības iekļautu 11. panta 2. punktā minētajos jaudas stratēģiskās plānošanas dokumentos. Ja nav pieejamas alternatīvas visām paziņotajām jaudas vajadzībām, infrastruktūras pārvaldītāji dara visu iespējamo, lai atrisinātu iespējamās pretrunas, izmantojot 36. pantā minēto mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā. [Gr. 78]2b. Regulatīvā iestāde uzrauga infrastruktūras pārvaldītāja darbības jaudas stratēģiskās plānošanas jomā saskaņā ar 63. pantu. [Gr. 79]

14. pantsJaudas stratēģiskās plānošanas koordinācija starp infrastruktūras pārvaldītājiem1.Infrastruktūras pārvaldītāji koordinē savas darbības, kas saistītas ar jaudas stratēģisko plānošanu, saskaņā ar 53. pantu.Ar šo koordināciju jo īpaši nodrošina:a)stratēģiskās plānošanas konsekvenci attiecīgajos tīklos, jo īpaši saistībā ar jaudas stratēģiju, jaudas modeli un jaudas nodrošinājuma plānu, infrastruktūras darbu plānošanu un situatīvo plānošanu;b)ka jaudas stratēģijā, jaudas modelī un jaudas nodrošinājuma plānā tiek pienācīgi ņemtas vērā jaudas vajadzības vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem;c)jaudas stratēģiskās plānošanas darbības un tās iznākuma izvērtēšanu saskaņā ar IV nodaļu;d)visu iesaistīto ieinteresēto personu un ERP, regulatīvo iestāžu un Eiropas Dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu tīkla (“"ENRRB”"), Eiropas koordinatoru un, ja nepieciešams, dalībvalstu iestāžu un citu ieinteresēto personu iesaistīšanu. [Gr. 80]2.ENIM ņem vērā visas attiecīgās pieteikumu iesniedzēju vai potenciālo pieteikumu iesniedzēju sūdzības par 11. panta 2. punktā minētajiem plānošanas dokumentiem un pirms atzinuma vai ieteikuma pieņemšanas prasa papildu informāciju no vienībām, kas iesaistītas koordinēšanā saskaņā ar 53. pantu, un no iesaistītajām ieinteresētajām personām, ar kurām notikusi apspriešanās saskaņā ar 54. pantu, lai uzlabotu minēto plānošanas dokumentu konsekvenci. ENIM sniedz ENRRB atzinumu par plānošanas dokumentu projektiem vai informē ENRRB par atzinuma nepieņemšanu. ENRRB rīkojas saskaņā ar 65. panta 3. punktu.3.Infrastruktūras pārvaldītāji ņem vērā visus ieteikumus, ko ENIM pieņēmis saskaņā ar 2. punktu. Ja infrastruktūras pārvaldītāji neievēro ieteikumu, tie plānošanas dokumentos paskaidro šādas rīcības iemeslus. ENRRB uzrauga koordinācijas procesu un tā īstenošanu. Tas paziņo Komisijai savu viedokli par nepieciešamību novērst koordinācijas procesa trūkumus.3a. Dzelzceļa kravu pārvadājumu pārvaldības struktūra attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem sniedz ieteikumu par jaudas stratēģijas koordinēšanu trīs mēnešus pirms 10. panta 4. punktā noteiktā perioda. [Gr. 81]

15. pantsParedzamās transporta tirgus attīstības analīze1.Infrastruktūras pārvaldītāji un ENIM, apspriežoties ar ENRRB un ERP, regulāri uzrauga un analizē transporta tirgus un dzelzceļa attiecīgos multimodālos aspektus, lai pamatotu savu vispārējo saimnieciskās darbības stratēģiju, jaudas un ārkārtas situāciju pārvaldību un investīciju lēmumus. Infrastruktūras pārvaldītāji līdzīgos nolūkos dara zināmus šīs analīzes rezultātus citām ieinteresētajām personām, tajā skaitā Eiropas koordinatoriem. [Gr. 82]2.Šīs regulas vajadzībām 1. punktā minētā transporta tirgus analīze jo īpaši sniedz ieguldījumu 11. pantā minētajā jaudas stratēģiskajā plānošanā, 25. pantā minētajā infrastruktūras jaudas nodalīšanā un jaudas sadalē, pamatojoties uz 37. pantā minēto oficiālo mehānismu pretrunu risināšanai.3.ENIM vēlākais līdz [2028. gada 31. decembrim] veic Eiropas transporta tirgus pētījumu par pasažieru un kravu pārvadājumiem multimodālā kontekstā. Pētījumā jo īpaši aplūko:a)pasažieru un kravu pārvadājumu pieprasījuma prognozes attiecībā uz visiem transporta veidiem Savienībā;b)aplēses par iespējām palielināt dzelzceļa transporta apjomu gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā, kā arī nosacījumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šādu izaugsmi;c)ja iespējams, plānoto transporta plūsmu ģeogrāfisko sadalījumu kā jaudas stratēģiskās plānošanas ievaddatus.ca) ja iespējams, paredzamo klimata pārmaiņu ietekmi gan uz infrastruktūru, gan sniegtajiem pakalpojumiem. [Gr. 83]4.ENIM apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem, ERP, dzelzceļa transporta pakalpojumu klientiem un to apvienībām, valsts un ES publiskajām iestādēm par pētījuma darba uzdevumiem, jo īpaši attiecībā uz pētījuma mērķi un ieinteresēto personu iesaistīšanas procesu. [Gr. 84]5.ENIM pētījumu pārskata un atjaunina pēc vajadzības un jebkurā gadījumā vismaz reizi piecos gados.5a. Visus pētījuma datus un pašu pētījumu publicē, un tie ir brīvi pieejami. Dati ir mašīnlasāmi. [Gr. 85]

16. pantsJaudas stratēģija1.Infrastruktūras pārvaldītājs pieņem jaudas stratēģiju, kurā izklāsta savas prognozes par dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījuma un piedāvājuma attīstību nākotnē un savu redzējumu par to, kā pielāgoties šai attīstībai.Jaudas stratēģiju izmanto kā instrumentu saziņai, apspriešanai un koordinācijai starp iesaistītajām ieinteresētajām personām.2.Jaudas stratēģijā ietver informāciju par dzelzceļa infrastruktūras turpmāko attīstību, prognozes par dažādu dzelzceļa transporta pakalpojumu pieprasījuma attīstību un citu būtisku informāciju par dzelzceļa infrastruktūras pieejamību un izmantošanu.3.Jaudas stratēģija ietver stratēģisku ceļu karti, kurā nosaka:a)16. pantā minētās jaudas stratēģijas, 17. pantā minētā jaudas modeļa un 18. pantā minētā jaudas nodrošinājuma plāna ģeogrāfisko tvērumu;b)alternatīvās līnijas, kas apsvērtas 10. pantā minēto jaudas ierobežojumu piemērošanas gadījumā un saistībā ar 19. pantā minēto situatīvo plānošanu.Stratēģisko ceļu karti iekļauj Direktīvas (ES) 2016/797 49. pantā minētajā infrastruktūras reģistrā.4.Infrastruktūras pārvaldītājs sagatavo, publicē un regulāripēc vajadzības atjaunina jaudas stratēģiju saskaņā ar I pielikuma 2. iedaļā noteikto grafiku un saturu. [Gr. 86]5.Infrastruktūras pārvaldītāji apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem un skartajām apkopes vietām par jaudas stratēģiju saskaņā ar 13. pantu un koordinē jaudas stratēģijas ar citiem iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņā ar 14. pantu. [Gr. 87]5a. Infrastruktūras pārvaldītājs iesniedz jaudas stratēģiju regulatīvajai iestādei. Trīs mēnešu laikā pēc publicēšanas regulatīvā iestāde pēc analīzes veikšanas ir pilnvarota pieprasīt infrastruktūras pārvaldītājam to grozīt. [Gr. 88]

17. pantsJaudas modelis1.Infrastruktūras pārvaldītājs izveido jaudas modeli, ar ko precizē jaudas stratēģiju, pamatojoties uz 13. un 14. pantā minēto apspriešanās un koordinācijas darbību iznākumu.Jaudas modelis palīdz līdzsvaroti ņemt vērā dažādu dzelzceļa transporta pakalpojumu segmentu jaudas vajadzības un infrastruktūras pārvaldītāju vajadzības uzturēt, atjaunot un attīstīt (modernizēt esošo un būvēt jaunu) dzelzceļa infrastruktūru. To izmanto kā saziņas, apspriešanās un jaudas stratēģiskās plānošanas koordinācijas instrumentu starp iesaistītajām ieinteresētajām personām.2.Jaudas modelī sniegta vismaz informācija par kopējo pieejamo jaudas apjomu dalījumā pa tīkla posmiem, par jaudas daļām, kas rezervētas dažādiem dzelzceļa transporta pakalpojumu segmentiem, un par jaudas ierobežojumiem, ko izraisa infrastruktūras darbi. Jaudas modelī sniegta arī informācija par 29. panta 1. punktā minēto attiecīgo apkopes vietu jaudu. Infrastruktūras pārvaldītāji sagatavo un publicē jaudas modeli katram kustības grafika laikposmam un regulāripēc vajadzības atjaunina jaudas modeli saskaņā ar I pielikuma 1. un 2. iedaļā noteikto saturu un grafiku. [Gr. 89]3.Infrastruktūras pārvaldītāji dokumentē un attiecīgā gadījumā pamato visas atšķirības starp jaudas modeli un jaudas stratēģiju, kas attiecas uz vienu un to pašu kustības grafika laikposmu. Vajadzības gadījumā Jaudas stratēģiju pārskata, ņemot vērā norises kopšstratēģija nav jāatjaunina, ja jau ir publicēts jaudas stratēģijas pieņemšanas vai pēdējās atjaunināšanasmodelis par to pašu grafika laikposmu. [Gr. 90]4.Infrastruktūras pārvaldītāji apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem un regulatīvo iestādi par jaudas modeli saskaņā ar 13. pantu un koordinē jaudas stratēģijas ar citiem iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņā ar 14. pantu. [Gr. 91]4a. Infrastruktūras pārvaldītājs iesniedz jaudas modeli regulatīvajai iestādei pārbaudei divus mēnešus pirms publicēšanas. Regulatīvā iestāde var ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms publicēšanas pieņemt lēmumu, kurā infrastruktūras pārvaldītājam tiek prasīts grozīt jaudas modeli pirms publicēšanas. Lai nodrošinātu jaudas modeļu pārrobežu konsekvenci, regulatīvā iestāde, pieņemot lēmumu, attiecīgā gadījumā ņem vērā visus ENIM, ERA vai citu regulatīvo iestāžu atzinumus vai ieteikumus. [Gr. 92]

18. pantsJaudas nodrošinājuma plāns1.Infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā jaudas nodrošinājuma plānu, kurā sniedz visaptverošu informāciju par:a)infrastruktūras jaudu, kas pieejama sadalei pieteikumu iesniedzējiem, tostarp apkopes vietām, kustības grafikā un kas saglabāta vēlākiem pieprasījumiem saskaņā ar 33. pantu; [Gr. 93]b)infrastruktūras jaudu, kas nav pieejama sadalei.Jaudas nodrošinājuma plāns ir pamats jaudas sadalei.2.Infrastruktūras pārvaldītāji vēlākais I pielikuma 2. iedaļā noteiktajā termiņā publicē jaudas nodrošinājuma plānu katram kustības grafika laikposmam un pastāvīgi atjaunina to līdz tā kustības grafika laikposma beigām, uz kuru minētais plāns attiecas. Jaudas nodrošinājuma plānu iesniedz par katru atsevišķu attiecīgā kustības grafika laikposma dienu.3.Infrastruktūras pārvaldītāji sagatavo jaudas nodrošinājuma plānu, pamatojoties uz 11.–17. pantā un I pielikuma 1. un 2. iedaļā minētā jaudas stratēģiskās plānošanas procesa rezultātiem.Infrastruktūras pārvaldītāji dokumentē un attiecīgā gadījumā pamato visas atšķirības starp jaudas nodrošinājuma plānu un jaudas modeli, kas attiecas uz vienu un to pašu kustības grafika laikposmu.4.Jaudas nodrošinājuma plānā infrastruktūras pārvaldītāji var norādīt infrastruktūras jaudu un jaudu 29. panta 1. punktā minētajās apkopes vietās kā iepriekš ieplānotu. Iepriekš ieplānotā jauda ir jauda, attiecībā uz kuru infrastruktūras pārvaldītājs nosaka pieteikumu iesniedzēju pieprasījumiem pieejamās jaudas raksturlielumus un apjomu, paredz šādas jaudas sadales noteikumus un nosaka procesu, kādā šādu jaudu var pieprasīt saskaņā ar 20. pantu. Sadalot iepriekš ieplānoto jaudu, ņem vērā norādītos raksturlielumus, noteikumus un sadales procesus. [Gr. 94]5.Jaudas nodrošinājuma plānā iepriekš ieplānoto jaudu norāda jaudas objektu veidā, kā minēts 20. pantā, norādot jaudas apjomu un raksturlielumus, kas ir saistīti ar sadales noteikumiem un procesiem, ar kuru palīdzību šāda jauda tiek darīta pieejama.6.Ievērojot 7. punktu, jaudas nodrošinājuma plānā ietver šādus elementus:a)jauda, kas pieejama sadalei pieteikumu iesniedzējiem kustības grafika laikposmā, uz kuru attiecas jaudas nodrošinājuma plāns:i)jauda, ko infrastruktūras pārvaldītājs nav iepriekš ieplānojis;ii)jauda, ko infrastruktūras pārvaldītājs ir iepriekš ieplānojis;b)jauda, kas nav pieejama sadalei pieteikumu iesniedzējiem:i)jauda, kas rezervēta infrastruktūras darbiem, kuriem ir komerciālā un ekspluatācijas ziņā būtiska ietekme uz pieteikumu iesniedzējiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kā minēts I pielikuma 3. iedaļā;ii)jauda, kas rezervēta regulāriem laika intervāliem, lai vēlākā posmā varētu plānot infrastruktūras darbus ar ierobežotu ietekmi;iii)jauda, kas jau sadalīta saskaņā ar pamatlīgumiem atbilstīgi 31. pantam vai daudzgadu mainīgās plānošanas procesu atbilstīgi 33. pantam;iv)jauda, kas rezervēta mērķiem, kuri nav minēti i), ii) un iii) punktā un kurus infrastruktūras pārvaldītājs skaidri norāda.Jaudas nodrošinājuma plānā norāda ierobežojumus, kas piemērojami 24. pantā minētās specializētās infrastruktūras izmantošanai.7.Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas nodrošinājuma plānā iekļauj 6. punkta b) apakšpunktā uzskaitītos elementus attiecībā uz to pārvaldīto dzelzceļa infrastruktūru.Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas nodrošinājuma plānā iekļauj visus 6. punktā uzskaitītos elementus attiecībā uz visām līnijām un mezgliem, kas iekļauti TEN-T pamattīklā un paplašinātajā pamattīklā, kā noteikts [jaunajā TEN-T regulā]un nodrošina saskaņotību ar jaudas stratēģiju. [Gr. 95]Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas nodrošinājuma plānā var iekļaut 6. punktā minētos elementus attiecībā uz citām to pārvaldītā tīkla līnijām un mezgliem.8.Veicot jaudas iepriekšēju plānošanu saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, infrastruktūras pārvaldītāji ievēro 8. panta 4. punktā izklāstītos principus.Infrastruktūras pārvaldītāji veic jaudas iepriekšēju plānošanu, pamatojoties uz dalībvalstu stratēģiskajām norādēm saskaņā ar 11. panta 3. punktu, rezultātiem, kas gūti, apspriežoties ar pieteikumu iesniedzējiem saskaņā ar 13. pantu, un koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņā ar 14. pantu.9.Infrastruktūras pārvaldītājs iesniedz jaudas nodrošinājuma plāna projektu regulatīvajai iestādei pārbaudei divus mēnešus pirms publicēšanas. Regulatīvā iestāde analizē jaudas nodrošinājumašo plānu un ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms publicēšanas var pieņemt lēmumu, kurā infrastruktūras pārvaldītājam tiek prasīts grozīt jaudas nodrošinājuma plānu. Regulatīvās iestādes lēmumā ņem vērā visus ENIM atzinumus vai ieteikumus, ja tādi ir sniegti. [Gr. 96]9a. Lai garantētu jaudas nodrošinājuma plānu pārrobežu konsekvenci, regulatīvā iestāde, pieņemot lēmumu, attiecīgā gadījumā ņem vērā visus ENRRB, ERA vai citu regulatīvo iestāžu atzinumus vai ieteikumus. [Gr. 97]10.Līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ENIM, apspriežoties ar ERP,ENIM pieņem vadlīnijas un iekļauj tās 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā, nosakot: [Gr. 98]a)jaudas nodrošinājuma plāna publicēšanas līdzekļus, tajā skaitā digitālos pakalpojumus, rīkus, funkcijas un saskarnes;b)procesu jaudas nodrošinājuma plāna apspriešanai ar pieteikumu iesniedzējiem.10a. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai noteiktu kopīgus principus, procedūras un metodikas šā panta 10. punktā minētajām vadlīnijām un lai grozītu šā panta 10. punktu. Šos deleģētos aktus pieņem līdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Tos ietver Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

19. pantsSituatīvā plānošana1.Lai infrastruktūras pārvaldītāji būtu gatavi tīkla darbības traucējumiem un citām krīzes situācijām, kas ietekmē dzelzceļa satiksmi, tie ievieš un īsteno pastāvīgu situatīvās plānošanas procesu.Situatīvā plānošana nodrošina pamatu satiksmes pārvaldībai, traucējumu pārvaldībai un krīzes vadībai saskaņā ar 42. pantu, lai šādās situācijās nodrošinātu ātru reakciju un līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz dzelzceļa satiksmi.Infrastruktūras pārvaldītāji situatīvās plānošanas rezultātus dokumentē ārkārtas rīcības plānā.2.Situatīvā plānošana jo īpaši ietver:a)tādu alternatīvu maršrutu noteikšanu, kas ļauj novirzīt satiksmi, ja nav pieejamas TEN-T pamattīklā un paplašinātajā pamattīklā iekļautās līnijas, kā noteikts [jaunās TEN-T regulas] 6. pantā un I pielikumāpieejama līnija; [Gr. 100]b)indikatīvu infrastruktūras jaudas plānošanu alternatīvajos maršrutos, kas izraudzīti saskaņā ar a) apakšpunktu, nodrošinot pārredzamību par šādās līnijās pieejamo infrastruktūras jaudu, ko var izmantot starpgadījumu un jo īpaši tīkla darbības traucējumu gadījumā saskaņā ar 46. pantu;c)satiksmes pārvaldības un krīzes vadības noteikumu un procedūru noteikšanu, arī attiecībā uz informācijas apmaiņu starp infrastruktūras pārvaldītājiem, citām iesaistītajām ieinteresētajām personām un citām ieinteresētajām personām, piemēram, publiskajām iestādēm, kas atbild par dzelzceļu vai drošību un reaģēšanu ārkārtas situācijās, kā arī šo procedūru aktivizēšanas kritēriju noteikšanu;d)to struktūru noteikšanu un uzskaitījumu, kuras jāinformē nopietnu starpgadījumu vai nopietnu vilcienu kustības traucējumu gadījumā;e)visus citus sagatavošanās darbus, kas vajadzīgi, lai veiktu traucējumu pārvaldības un krīzes vadības pasākumus saskaņā ar 42. pantu un 44. pantā minēto Eiropas satvaru satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības pārrobežu koordinācijai.3.Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina situatīvās plānošanas saskaņošanu ar jaudas stratēģisko plānošanu, jo īpaši jaudas stratēģiju, jaudas modeli, jaudas nodrošinājuma plānu un infrastruktūras darbu plānošanu, kā norādīts 10. pantā.4.Situatīvās plānošanas rezultātus, jo īpaši alternatīvu līniju noteikšanu saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu un indikatīvo jaudas plānošanu alternatīvās līnijās saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, iekļauj jaudas modelī un jaudas nodrošinājuma plānā.5.Komisija pieņem īstenošanasir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, kuros sīki izklāstīta procedūra un kritēriji, kas jāievēro, piemērojot šā panta 2. punktu, jo īpaši situācijās, kas var ietekmēt pārrobežu satiksmi. Minētos īstenošanasdeleģētos aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 72. panta 3. punktālīdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. [Gr. 101]

20. pantsKritēriji un procedūras iepriekš ieplānotas jaudas sadalei un jaudas plānošanas objektu definēšanai1.Infrastruktūras pārvaldītāji sadala iepriekš ieplānoto jaudu, kas iekļauta 18. pantā minētajā jaudas nodrošinājuma plānā, tālab izmantojot pārredzamus un nediskriminējošus kritērijus un procedūras.2.Jaudas plānošanas objekti nosaka raksturlielumus un īpašības, kas piemīt dažādiem iepriekš ieplānotās jaudas veidiem, tajā skaitā jaudai, kas pieejama pieteikumu iesniedzēju pieprasījumiem, infrastruktūras darbiem rezervētajai jaudai un jau sadalītajai jaudai. Šie raksturlielumi un īpašības ietver visus aspektus, kas ir relevanti konkrētiem iepriekš ieplānotās jaudas veidiem, piemēram, maršrutu, laiku, garantēto vai nepieciešamo minimālo ātrumu, ritošā sastāva un infrastruktūras tehnisko saderību, parametrus un laika nišuvilciena braucienu skaitu. [Gr. 102]3.Līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ENIM, apspriežoties ar ERP,ENIM izstrādā kopēju sistēmu šā panta 1. punktā minētajiem kritērijiem un procedūrām un iekļauj to 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. Minētajā kopējā sistēmā priekšrocības, ko sniedz jaudas rezervēšana konkrētiem dzelzceļa pakalpojumu veidiem vai sadales procesiem, līdzsvaro ar nepieciešamību nodrošināt elastību, lai apmierinātu jaudas vajadzības tirgū. Šajā nolūkā kopējā sistēma paredz iespēju saistībā ar 36. pantā minēto mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā ņemt vērā jaudas izmantošanas tiesību pieprasījumus, kas neatbilst iepriekš ieplānotajai jaudai. [Gr. 103]4.ENIM izstrādā un pieņem oficiālas specifikācijas jaudas plānošanas objektiem cilvēklasāmā un mašīnlasāmā formātā. ENIM šīs specifikācijas iekļauj šīs regulas 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. Pamatojoties uz pieredzi šā panta piemērošanā, ENIM pēc tam, kad ir apspriedusies ar ERP, saskaņā ar šīs regulas 62. panta 3. punktu sniedz Komisijai informāciju par iespējamiem grozījumiem savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2016/797 un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu. [Gr. 104]4a. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai sīki izklāstītu procedūru un kritērijus, kas jāievēro, piemērojot šā panta 1. punktu, jo īpaši situācijās, kas var ietekmēt pārrobežu satiksmi, un lai grozītu šā panta 1. punktu. Šos deleģētos aktus pieņem līdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. [Gr. 105]

21. pantsIntensīvi izmantota un pārslogota infrastruktūra1.Infrastruktūras pārvaldītāji nekavējoties atzīst, ka infrastruktūras elements ir vai nu intensīvi izmantots, vai pārslogots, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:a)atsauces periodos, kas noteikti II pielikuma 1. punktā, iepriekšējā vai pašreizējā kustības grafika laikposmā jaudas izmantojums ir pārsniedzis intensīvi izmantotai vai pārslogotai infrastruktūrai noteiktās robežvērtības;b)saskaņā ar šo iedaļu veiktās jaudas stratēģiskās plānošanas rezultāti liecina, ka jaudas vajadzības, kas izteiktas jaudas stratēģiskās plānošanas posmos, pārsniedz jaudu, kas pieejama sadalei konkrētā kustības grafika laikposmā;c)jaudas nepietiekamību rada saskaņā ar 10. pantu plānoti infrastruktūras darbi, kuri izraisa jaudas ierobežojumus.2.Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā norāda kustības grafika laikposmu un infrastruktūras elementu, kā arī konkrētos laikposmus, uz kuriem tas attiecas.3.Tas, ka atsevišķi jaudas pieprasījumi, kuri iesniegti sadalei kustības grafika laikposmā, ir pretrunīgi, nav par iemeslu tam, lai paziņotu, ka kāds infrastruktūras elements ir intensīvi izmantots vai pārslogots, ja vien nav izpildīti 1. punktā paredzētie nosacījumi.[Gr. 106 neattiecas uz tekstu latviešu valodā].4.Ja infrastruktūra atzīta par intensīvi izmantotu vai pārslogotu, infrastruktūras pārvaldītājs veic jaudas analīzi saskaņā ar 22. pantu, ja vien jau netiek īstenots 23. pantā paredzētais jaudas palielināšanas plāns.5.Attiecībā uz infrastruktūras elementiem, kas atzīti par intensīvi izmantotiem vai pārslogotiem, infrastruktūras pārvaldītāji rezervē jaudu 18. pantā minētajā jaudas nodrošinājuma plānā, ņemot vērā 22. pantā minētās jaudas analīzes iznākumu.6.Ja nav iekasēta maksa saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 31. panta 4. punktu vai ja tā nav devusi apmierinošu rezultātu un infrastruktūra atzīta par pārslogotu, infrastruktūras pārvaldītājs piemēro procedūru, ar ko, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, nodalīt vai sadalīt nepietiekamu infrastruktūras jaudu. Minēto procedūru īsteno saskaņā ar šīs regulas 8. pantu un kopā ar piemērojamajiem kritērijiem izklāsta tīkla pārskatā.7.Infrastruktūras pārvaldītāji infrastruktūru, kas atzīta par intensīvi izmantotu vai pārslogotu, norāda Direktīvas (ES) 2016/797 49. pantā minētajā infrastruktūras reģistrā.8.Pārslogotas infrastruktūras gadījumā piemērojamās procedūras un izmantojamos kritērijus norāda tīkla pārskatā, un tie atbilst visiem pasākumiem un kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar 76. punktu. [Gr. 107]9.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai grozītu II pielikumu nolūkā nodrošināt jaudas efektīvu pārvaldību attiecībā uz intensīvi izmantotu un pārslogotu infrastruktūru un atspoguļot infrastruktūras pārvaldītāju un pieteikumu iesniedzēju darbības apsvērumus, ņemot vērā ENIM, infrastruktūras pārvaldītāju, pieteikumu iesniedzēju un citu iesaistīto ieinteresēto personu, regulatīvo iestāžu un ENRRB pieredzi šā panta īstenošanā.[Gr. 108 neattiecas uz tekstu latviešu valodā].

22. pantsJaudas analīze intensīvi izmantotas vai pārslogotas infrastruktūras gadījumā1.Infrastruktūras pārvaldītājs sešu mēnešu laikā pēc tam, kad infrastruktūra atzīta par intensīvi izmantotu vai pārslogotu, veic jaudas analīzi.Jaudas analīzē nosaka infrastruktūras jaudas ierobežojumus, kas neļauj jaudas modelī vai jaudas nodrošinājuma plānā iekļaut pieteikumu iesniedzēju izteiktās jaudas vajadzības vai kas neļauj pienācīgi apmierināt infrastruktūras jaudas pieprasījumus.Jaudas analīzē iekļauj arī pirmo indikatīvo iespējamo pasākumu kopumu, kas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā jāveic, lai mazinātu pārslogotību un palielinātu jaudas pieejamību. Jaudas analīzē diferencē pasākumus intensīvi izmantotai infrastruktūrai un pārslogotai infrastruktūrai. [Gr. 109]2.Jaudas analīzē aplūko infrastruktūras raksturlielumus attiecībā uz jaudu, spējām un savstarpējo izmantojamību, darbības procedūrām, dažādo piedāvāto pakalpojumu specifiku un visu šo faktoru ietekmi uz infrastruktūras jaudu. Iespējamie pasākumi jo īpaši ietver maršrutu maiņu, attiecīgā gadījumā arī izmantojot dažādus tīklus, pakalpojuma sniegšanas laika maiņu, kustības ātruma maiņu, darbības procedūru saskaņošanu un infrastruktūras uzlabojumus. [Gr. 110]3.Infrastruktūras pārvaldītāji apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem par jaudas analīzes projektu saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 7.e pantu un, ja attiecīgās infrastruktūras posms ietilpst kādā Eiropas transporta koridorā, saskaņā ar 54. pantu.Infrastruktūras pārvaldītājs publisko jaudas analīzes rezultātus. ENIM nodrošina, ka šīs publikācijas ir viegli pieejamas.4.Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas stratēģiskajā plānošanā, un jo īpaši jaudas stratēģijā, jaudas modelī un jaudas nodrošinājuma plānā, ņem vērā jebkādas saskaņā ar šo pantu veiktas jaudas analīzes, arī citos attiecīgajos tīklos, rezultātus. [Gr. 111]Jaudas analīzes rezultātus iesniedz dalībvalstu iestādēm, kas atbild par Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 1. punktā minētās indikatīvās dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģijas sagatavošanu, un par attiecīgo Eiropas transporta koridoru atbildīgajam Eiropas koordinatoram.

23. pantsJaudas palielināšanas plāns1.Attiecībā uz infrastruktūru, par kuru saskaņā ar 21. pantu paziņots, ka tā ir pārslogota, un sešu mēnešu laikā pēc jaudas analīzes pabeigšanas saskaņā ar 22. pantu infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā jaudas palielināšanas plānu. [Gr. 112]Jaudas palielināšanas plānā norāda:a)pārslogotības iemeslus;b)iespējamo satiksmes attīstību nākotnē;c)infrastruktūras attīstības ierobežojumus;d)jaudas palielināšanas iespējas un izmaksas, ietverot 22. panta 2. punktā aprakstītos pasākumus un iespējamās piekļuves maksas izmaiņas. [Gr. 113]Pamatojoties uz norādīto iespējamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi, jaudas palielināšanas plānā nosaka arī darbības, kas jāveic, lai palielinātu infrastruktūras jaudu, un iekļauj īstenošanas pasākumu grafiku.2.Jaudas palielināšanas plānu izstrādā pēc tam, kad saskaņā ar 13. pantu veikta apspriešanās ar attiecīgās pārslogotās infrastruktūras lietotājiem.Var noteikt, ka saistībā ar plānu jāiegūst dalībvalsts iepriekšējs apstiprinājums.3.Attiecīgā dalībvalsts jaudas palielināšanas plānus ņem vērā, atjauninot indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kas minēta Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 1. punktā.Attiecīgā Eiropas transporta koridora Eiropas koordinators jaudas palielināšanas plānu ņem vērā savā darba plānā, kas minēts [jaunās TEN-T regulas] 53. pantā.Pamatojoties uz jaudas analīzi, dalībvalstis izbūvē vai modernizē vajadzīgo infrastruktūru. [Gr. 114]4.Neskarot šīs regulas 40. pantu, infrastruktūras pārvaldītājs pārtrauc iekasēt maksu par attiecīgo infrastruktūru saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 31. panta 4. punktu šādos gadījumos:a)infrastruktūras pārvaldītājs nav izstrādājis jaudas palielināšanas plānu;b)infrastruktūras pārvaldītājs neveic jaudas palielināšanas plānā noteiktās darbības.5.Neatkarīgi no 4. punkta infrastruktūras pārvaldītājs ar regulatīvās iestādes apstiprinājumu var turpināt iekasēt maksu šādos gadījumos:a)jaudas palielināšanas plānu nav iespējams izpildīt tādu iemeslu dēļ, ko pārvaldītājs nevar ietekmēt;b)pieejamās alternatīvas nav ekonomiski vai finansiāli dzīvotspējīgas.

24. pantsSpecializētā infrastruktūra1.Neskarot 2. punktu, infrastruktūras jaudu uzskata par pieejamu izmantošanai visu veidu satiksmei, kas ir saderīga ar maršrutu, kurš paredzēts ekspluatācijai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/797 un specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar to pieņemtajos īstenošanas aktos.2.Ja ir piemēroti alternatīvi maršruti un ja saskaņā ar 25. pantā noteikto procedūru var pierādīt, ka tas ir pamatoti no sociālā, ekonomiskā un vidiskā aspekta, infrastruktūras pārvaldītājs pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām var izraudzīties konkrētu infrastruktūru izmantošanai konkrētiem satiksmes veidiem. Šādā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs 11. panta 2. punktā minētajos plānošanas dokumentos norāda, ka veikta šāda izraudzīšanās, un jaudas nodrošinājuma plānā rezervē jaudu noteiktajiem satiksmes veidiem.Šāda izraudzīšanās nekavē izmantot šādu infrastruktūru cita veida satiksmei, ja jauda ir pieejama.3.Infrastruktūru, kas izraudzīta saskaņā ar 2. punktu, norāda tīkla pārskatā, Direktīvas (ES) 2016/797 49. pantā minētajā infrastruktūras reģistrā, jaudas stratēģijā, jaudas modelī un jaudas nodrošinājuma plānā.

25. pantsInfrastruktūras jaudas nodalīšana, pamatojoties uz sociālekonomiskiem un vidiskiem kritērijiem1.Ja kāds infrastruktūras elements ir atzīts par tādu, kas nākamajā kustības grafika laikposmā tiks intensīvi izmantots vai būs pārslogots, infrastruktūras pārvaldītājs nodala attiecīgā infrastruktūras elementa jaudu 17. pantā minētajā jaudas modelī un 18. pantā minētajā jaudas nodrošinājuma plānā, kas attiecas uz attiecīgo kustības grafika laikposmu.2.Nodalot tādas infrastruktūras jaudu, par kuru paziņots, ka tā ir pārslogota, saskaņā ar 1. punktu, infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas saskaņā ar 8. pantu. [Gr. 115]Līdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā], ja par nodalīto infrastruktūras jaudu ir paziņots, ka tā ir intensīvi izmantota, kā noteikts šā panta 1. punktā, infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas saskaņā ar 8. pantu. [Gr. 116]Infrastruktūras pārvaldītājs ņem vērā vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, jo īpaši starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem, nepieciešamo jaudu. [Gr. 117]

3.IEDAĻAGrafika plānošana un jaudas sadale

26. pantsJaudas izmantošanas tiesības1.Pieteikumu iesniedzēji saskaņā ar publiskajām tiesībām vai privāttiesībām var infrastruktūras pārvaldītājam prasīt tāda līguma noslēgšanu, kas piešķir tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru par maksu, kā paredzēts Direktīvas 2012/34/ES IV nodaļas 2. iedaļā.Infrastruktūras pārvaldītāji piešķir pieteikumu iesniedzējiem tiesības izmantot infrastruktūras jaudu vienā no šādiem veidiem:a)jaudas specifikācijas;b)vilcienu ceļi.ENIM nosaka jaudas specifikāciju raksturlielumus un iekļauj tos 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.2.Infrastruktūras pārvaldītāji pirms faktiskās vilcienu kustības saskaņā ar termiņiem, kas noteikti I pielikuma 4., 5. un 6. iedaļā, pārveido jaudas izmantošanas tiesības, kas piešķirtas jaudas specifikācijas veidā, par jaudas izmantošanas tiesībām vilcienu ceļa veidā.3.Jaudas izmantošanas tiesības vilcienu ceļa veidā pieteikumu iesniedzējiem var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz vienu kustības grafika laikposmu. Jaudas izmantošanas tiesības jaudas specifikācijas veidā var piešķirt uz laiku, kas pārsniedz vienu kustības grafika laikposmu, saskaņā ar 31. un 33. pantu.4.Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, infrastruktūras pārvaldītāju un pieteikumu iesniedzēju tiesības un pienākumus, kas attiecas uz jebkādu jaudas sadali, nosaka līgumos vai dalībvalstu tiesību aktos.5.Ja pieteikuma iesniedzējs plāno pieprasīt infrastruktūras jaudu, lai sniegtu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kādā dalībvalstī, kur tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir ierobežotas saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 11. pantu, tas informē infrastruktūras pārvaldītājus un attiecīgās regulatīvās iestādes ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms tam, kad stājas spēkā kustības grafiks, uz kuru attiecas infrastruktūras jaudas pieprasījums. Lai ļautu attiecīgajām regulatīvajām iestādēm novērtēt iespējamo ekonomisko ietekmi uz esošajiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, regulatīvās iestādes nodrošina, lai visas kompetentās iestādes, kas piešķīrušas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tiesības attiecīgajā maršrutā, kurš noteikts sabiedrisko pakalpojumu līgumā, visas citas ieinteresētās kompetentās iestādes, kam ir tiesības ierobežot piekļuvi saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 11. pantu, kā arī visi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu minētajā pasažieru pārvadājumu pakalpojumu maršrutā, tiktu informēti bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 10 dienās.6.Kad pieteikuma iesniedzējam ir piešķirtas jaudas izmantošanas tiesības, saņēmējs tās nenodod citam uzņēmumam vai pakalpojumam.Jebkāda veida nodošana izraisa izslēgšanu no turpmākas jaudas sadales.Jaudas izmantošanu, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums veic tāda pieteikuma iesniedzēja uzdevumā, kurš nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, neuzskata par jaudas nodošanu.

27. pantsJaudas sadales metodes1.Infrastruktūras pārvaldītāji piešķir jaudas izmantošanas tiesības pieteikumu iesniedzējiem, izmantojot 31.–34. pantā minētos sadales procesus.Par jaudas sadali uzskata arī jebkādas iedalītās jaudas izmaiņas.2.Pieteikumu iesniedzējiem ir tiesības pieprasītiesniedzēji pieprasa vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības un saņemtsaņem atbildes uz šādiem pieprasījumiem vienuviet un veicot vienotu darbību saskaņā ar šā panta 4. punktu. Infrastruktūras pārvaldītāji sadarbojas saistībā ar jaudas sadali vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, tajā skaitā jo īpaši starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumiem un starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. [Gr. 118]Infrastruktūras pārvaldītāji vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības piešķir un pārvalda saskaņā ar 28. pantu.3.Infrastruktūras pārvaldītāji ievēro tiem sniegtās informācijas komerciālo konfidencialitāti, jo īpaši vertikāli integrētu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu gadījumā. Par konfidenciālu uzskata šādu informāciju: konkrētas pieprasītās līnijas, to skaits vai to pieprasīšanas biežums. [Gr. 119]4.Infrastruktūras pārvaldītāji infrastruktūras jaudu sadala, izmantojot digitālus rīkus un digitālus pakalpojumus saskaņā ar 62. pantu.Attiecībā uz vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesībām ENIM, saņemot apstiprinājumu par atbilstību SITS no ERA, kā arī līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izveido vienotu saskarnivienas pieturas aģentūru vienotā saskarnē vai kopēju sistēmu, kas izstrādāta saskaņā ar 62. pantu. Infrastruktūras pārvaldītāji izmanto minēto vienoto saskarni, lai pārvaldītu jaudas sadali vienuviet un veicot vienotu darbību. Savienotiem vai grupētiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem kā vienotais kontaktpunkts ir viens infrastruktūras pārvaldītājs. Šādus savienotus vai grupētus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus norāda jaudas pieprasījumā. [Gr. 120]5.Pieprasot jaudu vai veicot iedalītās jaudas izmaiņas, pieteikumu iesniedzēji un infrastruktūras pārvaldītāji ievēro 39. pantu.6.Infrastruktūras pārvaldītājs anulē jaudas izmantošanas tiesības, kas vismaz vienu mēnesi ir izmantotas mazāk par robežkvotu, kuru nosaka tīkla pārskatā, ja vien tas nav noticis tādu iemeslu dēļ, kuri nav ekonomiska rakstura un kurus pieteikuma iesniedzējs nevar ietekmēt. ENIM apspriežas ar ERP un nosaka robežkvotas diapazonus un iekļauj tos 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 121]Regulatīvā iestāde uzrauga šā punkta pārredzamu un nediskriminējošu piemērošanu un izmeklē visas saņemtās sūdzības.7.Ja infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar 6. punktu anulē vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības, tas informē par attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju atbildīgāatbildīgo regulatīvo iestādi. Šī regulatīvā iestāde informē attiecīgās regulatīvās iestādes un ENRRB. [Gr. 122]7a. Infrastruktūras pārvaldītājam attiecīgā gadījumā ir atļauts izmantot īpašas pieejas kustības grafiku plānošanā. Ja infrastruktūras pārvaldītājs izlemj veikt jaudas iepriekšēju plānošanu, izmantojot sistemātiskus vilcienu ceļus ar pārrobežu nozīmi, infrastruktūras pārvaldītājs koordinējas ar kaimiņvalstu infrastruktūras pārvaldītājiem un citiem skartiem infrastruktūras pārvaldītājiem, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus pārrobežu satiksmei. Neatkarīgi no valsts izvēles, ko dalībvalstis piemēro saviem kustības grafikiem, infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina vilcienu ceļu līdzsvarotu, taisnīgu un nediskriminējošu sadali. Runājot par 40. pantā minēto kompensāciju par jaudas izmantošanas tiesību izmaiņām, kas ietver arī sistemātiskus vilcienu ceļus, tās vērtību nosaka vismaz 1,25 reižu vērtība no vērtības, kura noteikta nesistemātiskiem vilcienu ceļiem, ievērojot 40. pantā noteikto procesu. [Gr. 123]7b. Infrastruktūras pārvaldītāji informē regulatīvo iestādi par visiem saņemtajiem jaudas pieprasījumiem, kas neatbilda pieejamās jaudas parametriem, kuri noteikti jaudas nodrošinājuma plānā, neatkarīgi no tā, vai tie tika pieņemti vai noraidīti. Pamatojoties uz šo informāciju, regulatīvā iestāde vismaz reizi divos gados sniedz atzinumu, kurā tā var ieteikt infrastruktūras pārvaldītājam grozīt jaudas modeli. [Gr. 124]

28. pantsVairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību piešķiršanas koordinēšana1.Ja infrastruktūras pārvaldītājs saņem pieprasījumu par vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesībām saskaņā ar 27. panta 2. punktu, tas koordinē savas darbības ar citiem attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņā ar 53. pantu.2.Ar šo koordināciju jo īpaši nodrošina:a)vienota kontaktpunkta27. panta 4. punktā minētās vienas pieturas aģentūras, kas atbild par saziņu ar pieteikuma iesniedzēju saistībā ar vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību pieprasījumu, izraudzīšanos, par ko pēc pieprasījuma saņemšanas nekavējoties paziņo pieteikuma iesniedzējam. Šo noteikumu piemēro arī pārrobežu vilcienu pāru gadījumā, kas ir starptautiskie dzelzceļa pakalpojumi līdz galamērķim un no galamērķa citā dalībvalstī; [Gr. 125]b)vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību atbilstību obligātajiem kvalitātes kritērijiem tīklu savstarpējās atbilstības ziņā un attiecībā uz tādiem aspektiem kā maršruts, laiks, pieejamība dažādās vilcienu kursēšanas dienās un tiesību piešķiršanas statuss;c)vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību piešķiršanas procesa konsekventu izpildi, tajā skaitā jo īpaši 36. pantā minēto mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā un 37. pantā minēto oficiālo mehānismu pretrunu risināšanai;d)visu saskaņā ar 4. iedaļu veikto izmaiņu koordinēšanu attiecībā uz piešķirtajām vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesībām, lai vienmēr nodrošinātu vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību integritāti.Ja infrastruktūras pārvaldītāji neizraugās vienotu kontaktpunktu, infrastruktūras pārvaldītājs, kura tīklā atrodas pirmā izbraukšanas vieta, uzņemas atbildību par vienotā kontaktpunkta funkciju izpildi attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar konkrēto jaudas pieprasījumu.3.Infrastruktūras pārvaldītāji, atbildot uz vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību pieprasījumiem, jaudas izmantošanas tiesības nenodrošina sliktākā kvalitātē nekā jaudas pieprasījumiem, kas attiecas uz vienu tīklu.4.Attiecībā uz 40. pantā minēto kompensāciju par jaudas izmantošanas tiesību izmaiņām vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības uzskata par atsevišķām jaudas izmantošanas tiesībām. Jo īpaši anulēšanu nepārvaramas varas dēļ vienā tīklā uzskata par anulēšanu nepārvaramas varas dēļ attiecībā uz jaudu visā maršrutā, uz kuru tiesības attiecas.5.Līdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā], kā arī apspriežoties ar ERP, ENIM nosaka sīki izstrādātas procedūras un metodes šā panta īstenošanai un obligātās kvalitātes prasības, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā, un iekļauj tās 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 126]5a. Komisija līdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu sīki izstrādātas procedūras un metodes šā panta īstenošanai un obligātās kvalitātes prasības, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā, un lai grozītu šā panta 5. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 72. panta 3. punktā. Tos ietver Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 127]

29. pantsSadarbība dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu jaudas sadalē1.Apkalpes vietu operatori, kas sniedz indikatīvu informāciju par pieejamo apkalpes vietas jaudu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/2177Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2177 (2017. gada 22. novembris) par piekļuvi apkalpes vietām un ar dzelzceļu saistītajiem pakalpojumiem (OV L 307, 23.11.2017., 1. lpp.). 6. panta 3. punktu, sadarbojas ar infrastruktūras pārvaldītājiem, kad tie piedāvā vilcienu ceļus, kas ietver dzelzceļa apkalpes vietas jaudu. Citi apkalpes vietu operatori var noslēgt līgumu ar infrastruktūras pārvaldītājiem par kopīgu jaudas nodrošināšanu. [Gr. 128]2.Infrastruktūras pārvaldītāji tīkla pārskatā sniedz 1. punktā minēto apkalpes vietu sarakstu.3.Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka pieteikumu iesniedzēji var vienuvietvienotā vietā, kas izveidota saskaņā ar 27. panta 4. punktu, un ar vienu darbību pieprasīt jaudas izmantošanas tiesības dzelzceļa infrastruktūrā un 1. punktā minētajās apkalpes vietās. [Gr. 129]4.Šā panta 3. punkta vajadzībām infrastruktūras pārvaldītāji un apkalpes vietu operatori koordinē jaudu un nodrošina jaudas izmantošanas tiesības, ietverot jaudu dzelzceļa apkalpes vietā, kas atbilst pieteikuma iesniedzēja prasībām, vai cenšas nodrošināt piemērotu alternatīvu. [Gr. 130]5.Šā panta 1. punktā minēto skarto apkalpes vietu operatori pēc pieprasījuma vai vajadzības gadījumā reāllaikā digitālā formātā saskaņā ar 62. pantu dara pieejamu infrastruktūras pārvaldītājam informāciju par pieejamo jaudu. [Gr. 131]5a. Pieprasot jaudas tiesības, lai piekļūtu apkalpes vietai, pieteikuma iesniedzēji dokumentē apkalpes vietas īpašnieka piekrišanu izvietot to transportlīdzekļus. [Gr. 132]6.Šā panta vajadzībām un saskaņā ar 62. pantu ENIM, saņemot apstiprinājumu ERA, kā arī līdz [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] sniedz vadlīnijas par funkcionālajām un tehniskajām prasībām informācijas apmaiņai starp dzelzceļa apkalpes vietu operatoriem un infrastruktūras pārvaldītājiem šā panta vajadzībām. Neskarot Īstenošanas regulas (ES) 2017/2177 2. pantu, apkalpes vietu operatori var pieprasīt atbrīvojumu no šā panta piemērošanas. Šādus pieprasījumus iesniedz regulatīvajai iestādei un pienācīgi pamato. Regulatīvās iestādes pienācīgi pamatotos gadījumos var nolemt piemērot atbrīvojumu. [Gr. 133]7.ENRRB uzrauga 76. punkta piemērošanu un sniedz ieteikumus par kritērijiem, kas jāizmanto, izvērtējot pieprasījumus piešķirt atbrīvojumus. [Gr. 134]7a. Infrastruktūras pārvaldītāji informē regulatīvo iestādi par visiem saņemtajiem jaudas pieprasījumiem, kas neatbilda pieejamās jaudas parametriem, kuri noteikti jaudas nodrošinājuma plānā, un tādēļ tika noraidīti. Pamatojoties uz šo informāciju, regulatīvā iestāde vismaz reizi divos gados sniedz atzinumu, kurā tā var ieteikt infrastruktūras pārvaldītājam grozīt jaudas modeli. [Gr. 135]7b. Komisija līdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem īstenošanas aktus, lai sīki izklāstītu funkcionālās un tehniskās prasības informācijas apmaiņai starp dzelzceļa apkalpes vietu operatoriem un infrastruktūras pārvaldītājiem šā panta vajadzībām, un lai grozītu šā panta 6. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 72. panta 3. punktā. [Gr. 136]

30. pantsKustības grafiks1.Infrastruktūras pārvaldītāji pirms katra kustības grafika laikposma sākuma izstrādā jaunu kustības grafiku. Kustības grafika laikposma ilgums ir viens gads.Infrastruktūras pārvaldītāji uzsāk kustības grafika sagatavošanu, kad tie sadala jaudu 32. pantā minētajā ikgadējā sadales procesā, ņemot vērā jaudas izmantošanas tiesības, kuras piešķirtas ar pamatlīgumiem saskaņā ar 31. pantu un mainīgās plānošanas procesā, kas minēts 33. pantā.2.Infrastruktūras pārvaldītāji līdz kustības grafika laikposma beigām pastāvīgiregulāros intervālos atjaunina kustības grafiku, ņemot vērā jaudu, kas sadalīta 33. pantā minētajā mainīgās plānošanas procesā, jaudu, kas sadalīta 34. pantā minētajā ad hoc procesā, jaudas izmantošanas tiesību izmaiņas saskaņā ar 39. pantu un pārplānošanu traucējumu pārvaldības un krīzes vadības kontekstā saskaņā ar 41. pantu. [Gr. 137]

31. pantsJaudas sadale saskaņā ar pamatlīgumiem1.Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pieprasīt infrastruktūras jaudu laikposmam, kas pārsniedz vienu kustības grafika laikposmu. Neskarot LESD 101., 102. un 106. pantu, infrastruktūras pārvaldītājs šādu jaudu iedala saskaņā ar pamatlīgumiem, kas noslēgti ar minēto pieteikuma iesniedzēju, ievērojot 3. punktu un 4. punktu.Pamatlīgumos nosaka jaudas izmantošanas tiesības, kas piešķirtas jaudas specifikācijas veidā, kā minēts 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Tie nedrīkst ietvert jaudas izmantošanas tiesības vilcienu ceļa veidā.Dalībvalstis var pieprasīt, lai pamatlīgumus iepriekš apstiprina regulatīvā iestāde.Par pamatlīgumiem informē regulatīvo iestādi, kas tos apstiprina. Vairāktīklu pamatlīgumu gadījumā apstiprinājumā ņem vērā ENRRB atzinumu. [Gr. 138]2.Pieteikuma iesniedzējs, kas ir pamatlīguma puse, pieprasa pamatlīgumā iekļautās jaudas specifikācijas pārveidi par atbilstošu vilcienu ceļu saskaņā ar minēto pamatlīgumu.3.Infrastruktūras pārvaldītāji slēdz pamatlīgumus tikai tad, ja pieprasītās jaudas izmantošanas tiesības atbilst 11. panta 2. punktā minētajiem jaudas stratēģiskās plānošanas dokumentiem. Infrastruktūras pārvaldītāji pēc apspriešanās ar kaimiņvalstu tīkliem šajos plānošanas dokumentos norāda jaudu, ko tie plāno rezervēt sadalei saskaņā ar pamatlīgumiem. [Gr. 139]4.Pamatlīgumi neliedz izmantot attiecīgo infrastruktūru citiem pieteikumu iesniedzējiem vai pakalpojumiem. Šajā nolūkā infrastruktūras pārvaldītāji pēc apspriešanās ar regulatīvo iestādi nosaka kopējās jaudas maksimālās daļas, ko var sadalīt saskaņā ar pamatlīgumiem, un iekļauj tās tīkla pārskatā. Kaimiņvalstu infrastruktūras pārvaldītāji, kas noslēguši pārrobežu pamatlīgumus, saskaņo šīs kopējās jaudas maksimālās daļas un padara tās pēc iespējas konsekventākas. [Gr. 140]5.Neskarot 39. un 40. pantu, pamatlīgumi pieļauj iespēju grozīt to noteikumus, lai labāk izmantotu dzelzceļa infrastruktūru.6.Par izmaiņām jaudas izmantošanas tiesībās, kas piešķirtas saskaņā ar pamatlīgumiem, piešķir kompensāciju saskaņā ar 40. pantu, izņemot 5. punktā minēto situāciju.7.Pamatlīgumi principā attiecas uz laikposmu, kas norādīts I pielikuma 5. iedaļā. Infrastruktūras pārvaldītājs īpašos gadījumos var vienoties par īsāku vai ilgāku laikposmu. Jebkuru laikposmu, kas ilgāks par I pielikuma 5. punktāiedaļā norādīto laikposmu, pamato ar prasību par jaunu tirgus dalībnieku īpašām investīcijām vai pakalpojuma būtisku novitāti. [Gr. 141]8.Par pakalpojumiem, kuriem izmanto 24. pantā minēto specializēto infrastruktūru, kam vajadzīgas būtiskas ilgtermiņa investīcijas, kuras pieteikuma iesniedzējs pienācīgi pamatojis, pamatlīgumus var slēgt uz 15 gadiem. Par laikposmu, kas ilgāks par 15 gadiem, var vienoties tikai izņēmuma gadījumos, jo īpaši liela mēroga ilgtermiņa investīciju gadījumā un ja uz šādām investīcijām attiecas līgumsaistības, kas ietver daudzgadu amortizācijas plānu.9.Infrastruktūras pārvaldītāji jaudu, kas sadalīta saskaņā ar pamatlīgumu, iekļauj 17. pantā minētajā jaudas modelī un 18. pantā minētajā jaudas nodrošinājuma plānā.10.Ievērojot komercnoslēpumu, jebkura pamatlīguma vispārīgo būtību dara zināmu jebkurai ieinteresētajai personai.11.Pamatojoties uz regulatīvo iestāžu, kompetento iestāžu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieredzi un balstoties uz ENRRB darbību, Komisija var pieņemtlīdz [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem īstenošanas aktu, kurā sīki izklāstalai sīki izklāstītu procedūru un kritērijus, kas jāievēro, lai vienādi piemērotu šo pantu un 33. pantu, un lai grozītu šo pantu un 33. pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 72. panta 3. punktā. [Gr. 142]

32. pantsJaudas sadale ikgadējā sadales procesā1.Infrastruktūras pārvaldītājs nosaka kustības grafika pirmo darba versiju konkrētam kustības grafika laikposmam, pamatojoties uz:a)jaudas izmantošanas tiesību pieprasījumiem, kas saņemti ikgadējā sadales procesā;b)jaudas izmantošanas tiesībām, kas attiecas uz konkrēto kustības grafika laikposmu un piešķirtas saskaņā ar pamatlīgumiem atbilstīgi 31. pantam;c)jaudas izmantošanas tiesībām, kas attiecas uz konkrēto kustības grafika laikposmu un piešķirtas mainīgās plānošanas procesā atbilstīgi 33. pantam.2.Infrastruktūras pārvaldītājs jaudu sadala vienlaicīgas jaudas sadales procesā, lai, ciktāl iespējams, izpildītu visus 1. punktā minētos infrastruktūras jaudas pieprasījumus, ievērojot 5. un 6. punktu. Infrastruktūras pārvaldītājs iespēju robežās ņem vērā visus ierobežojumus pieteikumu iesniedzējiem, arī ekonomisko ietekmi uz to darījumdarbību.3.Ja starp diviem vai vairākiem jaudas pieprasījumiem rodas pretrunas vai ja pieprasījumi neatbilst jaudas nodrošinājuma plānam, infrastruktūras pārvaldītāji vispirms mēģina atrisināt pretrunas, izmantojot 36. pantā minēto mehānismu apspriešanaipretrunu risināšanai vienošanās ceļā. [Gr. 143]4.Ja jaudas nodrošinājuma pretruna nav atrisināta ar 3. punktā minēto mehānismu strīdu izšķiršanai vienošanās ceļā, infrastruktūras pārvaldītāji piemēro 37. pantā minēto oficiālo mehānismu pretrunu risināšanai.5.Saskaņā ar 18. un 20. pantu infrastruktūras pārvaldītājs piešķir prioritāti pieprasījumiem, kas atbilst jaudas nodrošinājuma plānā noteiktajai iepriekš ieplānotajai jaudai. Rezultātā infrastruktūras pārvaldītājs var vai nu pieņemt, vai arī noraidīt pieprasījumus, kas neatbilst jaudas nodrošinājuma plānam, ar nosacījumu, ka tas pienācīgi apspriedies ar iesaistītajām ieinteresētajām personām un pēc iespējas ņēmis vērā to paziņojumus par jaudu. [Gr. 144]Pieņemot pieprasījumus, kas neatbilst jaudas nodrošinājuma plānam, infrastruktūras pārvaldītājs cenšas saglabāt vispārējo līdzsvaru starp jaudas nodrošinājuma plāna elementiem, kas uzskaitīti 18. panta 6. punktā, un pašu pieprasījumu. Minētie pieprasījumi jāņem vērā, ja ir pieejama pietiekami liela brīvā jauda, neierobežojot turpmākos pieprasījumos noteiktās vajadzības. [Gr. 145]Ja infrastruktūras pārvaldītājs noraida pieprasījumus, kas neatbilst jaudas nodrošinājuma plānam, infrastruktūras pārvaldītājam būtu jāpiedāvā alternatīva un, ja tas laika ziņā ir iespējams, iepriekš jāapspriežas ar attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem. Ja nav iespējams alternatīvas piedāvājums, infrastruktūras pārvaldītājstas nekavējoties informē attiecīgo pieteikuma iesniedzēju par savu nodomu noraidīt pieprasījumu. Attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei. [Gr. 146]6.Ikgadējā sadales procesā piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības var ietvert:a)vilcienu ceļus;b)jaudas specifikācijas.Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas specifikācijas veidā piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības pārveido vilcienu ceļos saskaņā ar I pielikuma 4. iedaļu.7.Infrastruktūras pārvaldītājs ievēro I pielikuma 4. iedaļā izklāstīto sadales procesa grafiku.8.Infrastruktūras pārvaldītājs ņem vērā pieprasījumus, kas iesniegti pēc sākotnējā termiņa un pirms galīgā termiņa, kas noteikts I pielikuma 4. punktāiedaļā. Šādos gadījumos infrastruktūras pārvaldītāji piešķir jaudas izmantošanas tiesības saskaņā ar I pielikuma 4. iedaļas 2. punktu. [Gr. 147]9.Pieprasījumiem attiecībā uz kustības grafiku, kas saņemti pēc sākotnējā termiņa un ko nevar nodrošināt ar atlikušo jaudu, kura rezervēta kustības grafikam, vai ar pieejamo neplānoto jaudu, infrastruktūras pārvaldītājs cenšas piedāvāt alternatīvas, izmantojot citu maršrutu.10.Infrastruktūras pārvaldītājs apspriežas ar ieinteresētajām personām par kustības grafika projektu. Ieinteresētās personas ietver visas personas, kas ir pieprasījušas infrastruktūras jaudu, un citas personas, kas vēlas izmantot iespēju izteikt viedokli par to, kā kustības grafiks var ietekmēt to spēju kustības grafika laikposmā saņemt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.11.Infrastruktūras pārvaldītājs veic attiecīgus pasākumus, lai atbildētu uz visiem paustajiem apsvērumiem.

33. pantsJaudas sadale mainīgās plānošanas procesā1.Infrastruktūras pārvaldītāji sadala jaudu mainīgās plānošanas procesā saskaņā ar I pielikuma 6. punktāiedaļā noteiktajiem termiņiem. Infrastruktūras pārvaldītāji šim nolūkam rezervē jaudu 18. pantā minētajā jaudas nodrošinājuma plānā.2.Jaudas izmantošanas tiesības, kas piešķirtas mainīgās plānošanas procesā, var ietvert:a)vilcienu ceļus vai jaudas specifikācijas visām vilcienu kursēšanas dienām kustības grafika laikposmā, kas ietver pieprasījumā norādīto pirmo vilcienu kursēšanas dienu;b)jaudas specifikācijas visām vilcienu kursēšanas dienām pēc kustības grafika laikposma, kas ietver pirmo dienu, kura iekļauta pieprasījumā attiecībā uz maksimālo laikposmu, kas norādīts I pielikuma 6. punktāiedaļā. [Gr. 149]Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas specifikācijas veidā piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības pārveido vilcienu ceļos saskaņā ar I pielikuma 6. iedaļu.3.Neskarot 18. pantu, infrastruktūras pārvaldītāji sadala jaudu, kas rezervēta mainīgās plānošanas sadales procesam, pamatojoties uz I pielikuma 56. iedaļas 2. punktā noteikto sadales principu. [Gr. 150]4.Saskaņā ar 20. pantā izklāstītajiem noteikumiem un procedūrām infrastruktūras pārvaldītāji var atteikties iedalītdara visu iespējamo, lai piedāvātu alternatīvu jaudu mainīgās plānošanas pieprasījumiem, ja pieprasījumi neatbilst jaudas nodrošinājuma plānam, kas pieņemts saskaņā ar 18. pantu. Par atteikumu nekavējoties paziņo pieteikuma iesniedzējamJa alternatīvu jaudu piedāvāt nav iespējams, infrastruktūras pārvaldītājs var atteikties iedalīt jaudu šādam neatbilstīgam pieprasījumam. Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei. [Gr. 151]5. Infrastruktūras pārvaldītāji informē regulatīvo iestādi par visiem saņemtajiem jaudas pieprasījumiem, kas neatbilda pieejamās jaudas parametriem, kas noteikti jaudas nodrošinājuma plānā, neatkarīgi no tā, vai tie tika pieņemti vai noraidīti. Pamatojoties uz šo informāciju, regulatīvā iestāde vismaz reizi divos gados sniedz atzinumu, kurā tā var ieteikt infrastruktūras pārvaldītājam grozīt jaudas modeli. [Gr. 152]6.Infrastruktūras pārvaldītājs pēc paziņošanas regulatīvajai iestādei vai pēc regulatīvās iestādes ieteikuma noraida mainīgās plānošanas pieprasījumus, ja tie atkārtojas un atbilst tādas jaudas raksturlielumiem, kuru parasti sadala saskaņā ar pamatlīgumiem atbilstīgi 31. pantam. Regulatīvā iestāde informē ENRRB par šādiem lēmumiem un ieteikumiem un nodrošina šā punkta saskaņotu piemērošanu.

34. pantsJaudas sadale ad hoc procesā1.Infrastruktūras pārvaldītājs nekavējoties un jebkurā gadījumā I pielikuma 7. iedaļā noteiktajos termiņos atbild uz ad hoc infrastruktūras jaudas pieprasījumiem, kas jebkurā brīdī iesniegti kustības grafika spēkā esības laikā. Informāciju par pieejamo neizmantoto jaudu saskaņā ar 9. pantu dara pieejamu visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri varētu vēlēties izmantot šo jaudu.Ad hoc procesā piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības ir vilcienu ceļu veidā.2.Infrastruktūras jaudu saskaņā ar ad hoc pieprasījumiem sadala, pamatojoties uz rindas kārtības principu.

35. pantsNo infrastruktūras darbiem izrietošo jaudas ierobežojumu plānošana1.Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas ierobežojumus, kas izriet no infrastruktūras darbiem, kuri nav iekļauti 18. pantā minētajā jaudas nodrošinājuma plānā, plāno pēc iespējas savlaicīgāk.2.Plānojot infrastruktūras darbus, infrastruktūras pārvaldītāji, cik vien iespējams, ierobežo ietekmi uz iepriekš ieplānoto jaudu, kas iekļauta jaudas modelī vai jaudas nodrošinājuma plānā.3.Ja, plānojot jaudas ierobežojumu, kas izriet no infrastruktūras darbiem, ir jāmaina piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības 39. panta nozīmē, attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam vai pieteikumu iesniedzējiem ir tiesības uz 40. pantā minēto kompensāciju.4.Ja, plānojot jaudas ierobežojumu, kas izriet no infrastruktūras darbiem, ir jāmaina piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības 39. panta nozīmē, infrastruktūras pārvaldītājs dara visu iespējamo, lai attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem nodrošinātu alternatīvu jaudu.Šajā nolūkā infrastruktūras pārvaldītājs informē visus attiecīgos pieteikumu iesniedzējus par plānotajām izmaiņām attiecīgajās jaudas izmantošanas tiesībās. Tas piedāvā attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem alternatīvas jaudas izmantošanas tiesības vai uzsāk koordinācijas pasākumus ar attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem, lai vienotos par tiesībām uz alternatīvu jaudu.5.Plānojot infrastruktūras darbus saskaņā ar šo pantu, infrastruktūras pārvaldītāji ievēro I pielikuma 3. iedaļā noteikto grafiku.6.Infrastruktūras pārvaldītāji visus jaudas ierobežojumus, kas izriet no infrastruktūras darbiem, iekļauj jaudas modelī un jaudas nodrošinājuma plānā neatkarīgi no tā, kad tie ieplānoti.

36. pantsMehānisms pretrunu risināšanai vienošanās ceļā un pieprasījumu koordinēšana1.Ja saistībā ar vienlaicīgu jaudas sadali infrastruktūras pārvaldītājs saskaras ar dažādu infrastruktūras jaudas pieprasījumu pretrunīgumu, tas, koordinējot pieprasījumus, cenšas nodrošināt pēc iespējas labāku atbilstību visām prasībām.2.Ja rodas vajadzība koordinēt pieprasījumus, infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības samērīgās robežās piedāvāt infrastruktūras jaudu, kas atšķiras no pieprasītās. Infrastruktūras pārvaldītājs piemērojamos ierobežojumus nosaka savā tīkla pārskatā. ENIM sniedz vadlīnijas šādu ierobežojumu definēšanai un iekļauj tās 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.3.Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem, cenšas atrisināt visas pretrunas. Šāda apspriešanās balstās uz šādu samērīgā laikā sniegtu bezmaksas informāciju elektroniskā formā:a)visu citu pieteikumu iesniedzēju pieprasītie vilcienu ceļi tajos pašos maršrutos;b)visiem citiem pieteikumu iesniedzējiem tajos pašos maršrutos pagaidām iedalītie vilcienu ceļi;c)alternatīvi vilcienu ceļi, kas attiecīgajos maršrutos tiek piedāvāti saskaņā ar 2. punktu;d)pilnīga informācija par kritērijiem, kas tiek izmantoti jaudas sadales procesā.Neskarot 27. panta 3. punktu un ar visu pieteikumu iesniedzēju piekrišanu, infrastruktūras pārvaldītājs nolūkā atvieglot pieprasījumu koordinēšanu var nodibināt kontaktus starp visiem pieteikumu iesniedzējiem, kas varētu būt iesaistīti pretrunas risināšanā.4.Principus, kas reglamentē jaudas pieprasījumu koordinēšanu iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, izklāsta tīkla pārskatā.5.Ja infrastruktūras jaudas pieprasījumus nav iespējams apmierināt bez koordinēšanas, tad infrastruktūras pārvaldītājs, cenšoties tos izpildīt, koordinē visus pieprasījumus.6.Neskarot esošās apelācijas procedūras un Direktīvas 2012/34/ES 56. pantu, ar infrastruktūras jaudas sadali saistītu strīdu gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama strīdu izšķiršanas sistēma, lai šādus strīdus ātri atrisinātu. Minēto sistēmu izklāsta tīkla pārskatā attiecībā uz jaudas pieprasījumiem iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem. Ja piemēro šo sistēmu, lēmums jāpieņem 10 darbdienu laikā.7.Ja ir iesniegti vairāktīklu jaudas pieprasījumi, 1., 2. un 3. punktā izklāstīto mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā īsteno saskaņā ar 53. pantu un tajā iesaista tīkla koordinatoru.8.ENIM līdz [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā], kā arī pēc apspriešanās ar ERP sagatavo vadlīnijas par mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā attiecībā uz vairāktīklu jaudas pieprasījumiem un iekļauj tās 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 153]8a. Komisija līdz [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem īstenošanas aktus, lai sniegtu sīku informāciju par procedūru kritērijiem, kas jāievēro saistībā ar mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā attiecībā uz vairāktīklu jaudas pieprasījumiem, un lai grozītu šā panta 8. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 72. panta 3. punktā. Tos ietver Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 154]

37. pantsOficiālais mehānisms pretrunu risināšanai, pamatojoties uz sociālekonomiskiem un vidiskiem kritērijiem1.Ja jaudas nodrošinājuma pretrunas nav izdevies atrisināt ar 36. pantā minētajiem mehānismiem pretrunu risināšanai vienošanās ceļā, infrastruktūras pārvaldītāji sadala infrastruktūras jaudu saskaņā ar 8. pantu.2.Saistībā ar oficiālo procesumehānismu pretrunu risināšanai pilnībā ņem vērā vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību pieprasījumus. Ja saskaņā ar 8. panta 6. punktu piemēro atšķirīgus valsts raksturlielumus, attiecīgajās iedaļās izmanto minētos raksturlielumus. [Gr. 155]3.Tādu pretrunīgu jaudas pieprasījumu gadījumā, kas saistīti ar dzelzceļa pakalpojumiem ar līdzīgiem raksturlielumiem un sociālekonomisko profilu, infrastruktūras pārvaldītājs sadala jaudu, pamatojoties uz izsoli vai tādā veidā, kas nodrošina piekļuvi vislielākajam pieteikumu iesniedzēju skaitam. Pēdējo minēto metodi piemēro ar nosacījumu, ka to apstiprinājusi regulatīvā iestāde.3a. Šajā sakarā ENRRB apkopo pamatnostādnes, lai sekmētu 3. panta saskaņotu piemērošanu. [Gr. 156]

38. pantsJaudas sadales procesu grafiks1.Infrastruktūras pārvaldītājs un pieteikumu iesniedzēji ievēro jaudas sadales procesu grafiku, kas noteikts I pielikuma 4., 5., 6. un 7. iedaļā.2.Infrastruktūras pārvaldītāji var lemt par jaudas sadales grafika laikposmiem un termiņiem, kuri ir atšķirīgi no tiem, kas minēti šajā regulā un Direktīvas 2012/34/ES VI pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, ja starptautisko vilcienu ceļu izveidei sadarbībā ar trešo valstu infrastruktūras pārvaldītājiem tīklā, kura sliežu ceļa platums ir atšķirīgs no Savienības galvenā dzelzceļa tīkla, ir būtiska vispārēja ietekme uz jaudas sadales grafiku.3.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai grozītu I pielikuma 4., 5., 6. un 7. iedaļu nolūkā nodrošināt efektīvu sadales procesu un ņemt vērā attiecīgo ieinteresēto personu plānošanas, darbības, tehniskās un komerciālās intereses saistībā ar grafika plānošanu un jaudas sadali.

4.IEDAĻAPielāgošana un pārplānošana

39. pantsJaudas izmantošanas tiesību izmaiņas pēc sadales1.Infrastruktūras pārvaldītāji pēc savas iniciatīvas var mainīt jaudas izmantošanas tiesības, ko tie piešķīruši pieteikuma iesniedzējam, tikai saskaņā ar šo regulu. Pieteikumu iesniedzēji iedalītās jaudas izmaiņas var pieprasīt jebkurā laikā. Anulēšanu uzskata par īpašu izmaiņu veidu.Ja tiek mainītas piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības, piemēro 40. pantu. Infrastruktūras pārvaldītāji nekavējoties atjaunina 30. pantā minēto kustības grafiku.2.Infrastruktūras pārvaldītāji un pieteikumu iesniedzēji, cik vien iespējams, ierobežo jaudas izmantošanas tiesību izmaiņas pēc sadales saskaņā ar 2. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem.3.Jaudas izmantošanas tiesību izmaiņas ietver gadījumus, kad infrastruktūras pārvaldītājs nevar atļaut vilciena kursēšanu saskaņā ar piešķirtajām jaudas izmantošanas tiesībām un tam ir pietiekami daudz laika, lai piedāvātu pieteikuma iesniedzējam alternatīvu jaudu tūlīt pēc tam, kad pārvaldītājs ir informējis pieteikuma iesniedzēju par izmaiņu nepieciešamību.Infrastruktūras pārvaldītāji var norādīt atšķirīgus termiņus jaudas izmantošanas tiesību piešķiršanai vienā tīklā un vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību piešķiršanai. Infrastruktūras pārvaldītāji informāciju par laiku, kas vajadzīgs vilcienu ceļa izveidei, sniedz tīkla pārskatā. Šis laiks nepārsniedz I pielikuma 8. iedaļā norādītos termiņus.4.Noteikumos un procedūrās, ko piemēro jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu gadījumā, ņem vērā jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu ietekmi uz pieteikuma iesniedzēju darbības un komerciālajā ziņa. Šajā nolūkā izmaiņas iedala kategorijās, pamatojoties uz to ietekmi, saskaņā ar šā panta 8. punktu, un no tā izriet atšķirīgi 40. pantā minētās kompensācijas apmēri.4a. Gadījumos, kad jauda ir rezervēta, bet netiek izmantota, piemēro 40. pantā paredzētos noteikumus par kompensāciju. [Gr. 157]5.Ja tiek mainītas vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības, attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji dara visu iespējamo, lai nodrošinātu jaudas izmantošanas tiesību konsekvenci visā vilciena brauciena garumā.Infrastruktūras pārvaldītājs, kas maina vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesības, ir atbildīgs par procesu, kurā alternatīvu vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību piešķiršanu koordinē ar citiem attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem, un informē pieteikuma iesniedzēju un visas iesaistītās personas par koordinācijas iznākumu. Šis iznākums var būt vai nu alternatīvu vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību piešķiršana, vai arī informācija par to, ka alternatīvas jaudas izmantošanas tiesības nav pieejamas.6.Šīs regulas vajadzībām dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem piešķirto jaudas izmantošanas tiesību neizmantošanu uzskata par līdzvērtīgu atcelšanai attiecīgā vilciena kursēšanas dienā.7.Ja infrastruktūras pārvaldītājs maina piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības, tas nekavējoties informē attiecīgo pieteikuma iesniedzēju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu.Infrastruktūras pārvaldītājs I pielikuma 8. iedaļā noteiktajos termiņos piedāvā pieteikuma iesniedzējam alternatīvās jaudas izmantošanas tiesības. Ja tassaskaņā ar 32. panta 5. punktu un 33. panta 4. punktu alternatīvs piedāvājums nav iespējams, infrastruktūras pārvaldītājs(-i) sniedz pieteikuma iesniedzējam attiecīgu informāciju, kas ļauj pieteikuma iesniedzējam iesniegt jaunu infrastruktūras jaudas pieprasījumu. Attiecīgā gadījumā minētajā informācijā iekļauj atsauci uz 18. pantā minēto jaudas nodrošinājuma plānu un 19. pantā minēto ārkārtas rīcības plānu. [Gr. 158]8.ENIM līdz [12 mēneši pēc šī regulas stāšanās spēkā] sagatavo un pieņem saskaņotas procedūras jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu pārvaldībai pēc to piešķiršanas un iekļauj tās 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 159]Šajās saskaņotajās procedūrās nošķir izmaiņas, kurām ir būtiska ietekme uz pieteikumu iesniedzējiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem komerciālā un darbības ziņā, un izmaiņas ar nelielu ietekmi. Kritērijos, ko izmanto, lai izmaiņas klasificētu kā būtiskas, cita starpā ņem vērā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumu saskaņā ar tā līgumsaistībām, atiešanas kavējumus vai maršruta izmaiņas, kuru rezultātā palielinās attālums, brauciena laiks, maksa par piekļuvi sliežu ceļiem vai citas saistītas izmaksas, kā arī šo izmaiņu robežvērtības. Izmaiņām ar būtisku ietekmi piemēro stingrākus kritērijus.8a. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai paredzētu noteikumus un procedūras jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu pārvaldībai pēc tiesību piešķiršanas un lai grozītu šā panta 8. punktu. Šos deleģētos aktus pieņem līdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Tos ietver Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 160]9.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai grozītu I pielikuma 8. iedaļu nolūkā nodrošināt efektīvus pielāgošanas un pārplānošanas procesus, ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu plānošanas, darbības, tehniskos un komerciālos apsvērumus.

40. pantsKompensācija par jaudas izmantošanas tiesību izmaiņām1.Ja infrastruktūras pārvaldītājs vai pieteikuma iesniedzējs nepilda savas saistības attiecībā uz piešķirtajām jaudas izmantošanas tiesībām un ja tā rezultātā notiek izmaiņas, kas saskaņā ar 39. pantu tiek klasificētas kā būtiskas, izmaiņas ierosinājusī puse maksā kompensāciju otrai pusei.2.Šā panta 1. punktā minētā kompensācija nav maksājama nepārvaramas varas gadījumos.3.ENIM, iepriekš apspriedies ar ENRRB un ERP, līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] nosaka saskaņotus kompensācijas piešķiršanas nosacījumus. Tajos ņem vērā 39. panta 4. un 8. punktā izklāstītos noteikumus. ENIM šos nosacījumus iekļauj 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. ENRRB publicē atzinumu par ENIM noteiktajiem nosacījumiem. [Gr. 161]4.Pēc regulatīvās iestādes apstiprinājuma infrastruktūras pārvaldītāji tīkla pārskatā nosaka pieteikumu iesniedzēju maksājamās kompensācijas apmēru.Pēc infrastruktūras pārvaldītāja priekšlikuma un pēc apspriešanās ar pieteikumu iesniedzējiem un potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem regulatīvā iestāde nosaka infrastruktūras pārvaldītāja maksājamās kompensācijas apmēru. Infrastruktūras pārvaldītājs šo informāciju publicē tīkla pārskatā.Kompensāciju nosaka tādos apmēros, kas iedarbīgi motivē infrastruktūras pārvaldītāju un pieteikumu iesniedzējus ievērot plānoto jaudas izmantojumu un līdz minimumam samazināt traucējumus. Šie apmēri ir samērīgi un nediskriminējoši.Infrastruktūras pārvaldītāji un regulatīvās iestādes var noteikt dažādus kompensācijas apmērus atkarībā no izmaiņu ietekmes un no tā, vai jaudu var pārdalīt un to var izmantot cits pieteikuma iesniedzējs. Nosakot šos apmērus, jo īpaši ņem vērā 39. panta 4. un 8. punkta noteikumus, laiku, kas pēc izmaiņu pieprasīšanas vai veikšanas atlicis līdz vilciena kursēšanas laikam, un dzelzceļa infrastruktūras, uz ko attiecas konkrētās jaudas izmantošanas tiesības, izmantojuma pakāpi.5.Vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību gadījumā pienākums izmaksāt kompensāciju pieteikuma iesniedzējam attiecas uz infrastruktūras pārvaldītāju vai pārvaldītājiem, kas ir atbildīgi par jaudas izmantošanas tiesību izmaiņām, ņemot vērā visas jaudas izmantošanas tiesības kopumā un, ja ir atbildīgs vairāk nekā viens infrastruktūras pārvaldītājs, šo pārvaldītāju tīklu garuma īpatsvaru jaudas izmantošanas tiesībās. Kompensācija par visu jaudas izmantošanas tiesību kopumu nepārsniedz kompensāciju, kas pienākas par infrastruktūras pārvaldītāja piešķirtajām jaudas izmantošanas tiesībām, reizinātu ar trīs.6.Regulatīvās iestādes lemj par strīdiem, kas saistīti ar jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu vai novēlotas kompensācijas izmaksas kavējuma iemeslu, un attiecīgu lēmumu pieņem nekavējoties un viena mēneša laikā no brīža, kad savākta visa informācija, kas vajadzīga izmaiņu cēloņa novērtēšanai. Regulatīvās iestādes par šādiem lēmumiem informē ENRRB un var apspriesties ar to. ENRRB nodrošina, ka šādi lēmumi ir saskaņoti un ka to pamatā ir vispāratzīti principi. [Gr. 162]7.Komisija varir pilnvarota pieņemt īstenošanasdeleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai paredzētu, kuros paredz nosacījumus, saskaņā ar ko izmaksā kompensācijas, kā arī jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu klasifikāciju un kompensācijas apmēra noteikšanas metodikas un lai grozītu šā panta 2. punktu. Minētos īstenošanasdeleģētos aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 72. panta 3. punktālīdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Tos ietver Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 163]

41. pantsPārplānošana traucējumu pārvaldības un krīzes vadības kontekstā1.Ja radušies tīkla darbības traucējumi, kā minēts 46. pantā, vai krīzes situācija, kā minēts 47. pantā, attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs vai pārvaldītāji dara visu iespējamo, lai pārplānotu traucējumu ietekmēto satiksmes plūsmu. Šajā nolūkā infrastruktūras pārvaldītāji sadala dzelzceļa infrastruktūras jaudu saskaņā ar 44. pantā minēto Eiropas satvaru satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības pārrobežu koordinācijai, pamatojoties uz ārkārtas rīcības plāniem, kas sagatavoti saskaņā ar 19. pantu, un ciešā koordinācijā ar iesaistītajām ieinteresētajām personām un attiecīgā gadījumā citām attiecīgām ieinteresētajām personām.2.ENIM līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izstrādā un pieņem vadlīnijas infrastruktūras jaudas pārredzamai un nediskriminējošai pārvaldībai un sadalei tīkla darbības traucējumu gadījumā. Jo īpaši ENIM sniedz vadlīnijas par vienlaicīgas jaudas sadales procesa un rindas kārtības principa piemērošanu. [Gr. 164]Ja piemēro vienlaicīgas sadales procesu, ENIM sniedz vadlīnijas par piemērojamajām procedūrām, kas attiecīgā gadījumā ietver to, ka tiek piemērots 36. pantā minētais processmehānisms pretrunu risināšanai vienošanās ceļā un 37. pantā minētais oficiālais processmehānisms pretrunu risināšanai.ENIM šīs vadlīnijas iekļauj 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 165]3.Veicot pārplānošanu, infrastruktūras pārvaldītāji traucējumu pārvaldības nolūkā nedrīkst vienpusēji mainīt vai anulēt esošās jaudas izmantošanas tiesības. Tomēr, pamatojoties uz regulatīvo iestāžu, infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieredzi, kā arī uz ENIM un ENRRB darbībām, Komisija varir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, kurā izklāstadeleģēto aktu saskaņā ar 71. pantu, lai izklāstītu pārplānošanas kritērijus un procedūras, tajā skaitā infrastruktūras pārvaldītāju veiktas vienpusējas piešķirto jaudas izmantošanas tiesību izmaiņas tīkla darbības traucējumu pārvaldības nolūkā, un lai grozītu šā panta 2. punktu. Minētos deleģētos aktus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 72. panta 3. punktālīdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Tos ietver Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 166]4.Infrastruktūras pārvaldītāji un pieteikumu iesniedzēji var brīvprātīgi slēgt vienošanās, kas paredz konkrētu jaudas izmantošanas tiesību aizstāšanu tīkla darbības traucējumu gadījumā. Šīs vienošanās norāda 19. pantā minētajā ārkārtas rīcības plānā.5.Ja rodas tīkla darbības traucējumi, kas ietekmē satiksmi vairāk nekā vienā tīklā, attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji koordinē alternatīvas jaudas sadali saskaņā ar 53. pantu un 44. pantā minēto Eiropas satvaru satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības pārrobežu koordinācijai.

III NODAĻASATIKSMES PĀRVALDĪBA, TRAUCĒJUMU PĀRVALDĪBA UN KRĪZES VADĪBA

42. pantsSatiksmes pārvaldība, traucējumu pārvaldība un krīzes vadība1.Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina satiksmes pārvaldību saskaņā ar šo regulu un Direktīvu (ES) 2016/797, un specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar minēto direktīvu pieņemtajos īstenošanas aktos.Šajā nolūkā infrastruktūras pārvaldītāji veic:a)satiksmes pārvaldību normālos tīkla darbības apstākļos, kas ietver tādu starpgadījumu pārvaldību, kuru rezultātā rodas nelielas novirzes no kustības grafika;b)traucējumu pārvaldību ar mērķi novērst būtiskus tīkla darbības traucējumus, kuru novēršanai nepieciešama saskaņota rīcība atbilstīgi 46. pantam;c)satiksmes pārvaldību krīzes situācijās, kā noteikts 47. pantā.2.Liela mēroga krīzes situācijās — gan transporta nozarē, gan citās jomās — dalībvalstis var īstenot pasākumus saskaņā ar 47. pantu, atkāpjoties no noteikumiem, ko piemēro parastās situācijās. Šādos gadījumos un pēc vajadzības infrastruktūras pārvaldītāji pieņem un piemēro īpašus noteikumus un procedūras, ievērojot 47. pantā paredzētos nosacījumus.2a. Infrastruktūras pārvaldītāji publicē un dara brīvi pieejamus 2. punktā minētos īpašos noteikumus un procedūras. Tie tos dara zināmus Komisijai. [Gr. 167]3.Satiksmes pārvaldībā infrastruktūras pārvaldītāji ievēro 2. pantā izklāstītos principus.Jo īpaši infrastruktūras pārvaldītāji līdz minimumam samazina traucējumus un to ietekmi uz dzelzceļa satiksmi un:a)nodrošina ātru un koordinētu reakciju uz traucējumiem, jo īpaši tīkla darbības traucējumu un krīzes situāciju gadījumā;b)stabilizē un optimizē dzelzceļa satiksmi visā tīkla darbības traucējumu un krīžu laikā;c)sniedz būtisku, precīzu un atjauninātu informāciju iesaistītajām ieinteresētajām personām un citām iesaistītajām personām, jo īpaši iestādēm, kas atbild par krīzes situāciju pārvaldību ārpus dzelzceļa nozares. Šo informāciju sniedz, izmantojot piemērotus līdzekļus, arī 62. pantā minētos līdzekļus.

43. pantsSatiksmes pārvaldības un traucējumu pārvaldības noteikumi un procedūras1.Infrastruktūras pārvaldītāji līdz [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ievieš noteikumus un procedūras, ar ko pārvaldīt vilcienu kursēšanas novirzes no kustības grafika. Minētos noteikumus un procedūras publicē tīkla pārskatā, kas minēts Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā, un tie attiecas uz satiksmes pārvaldību šīs regulas 42. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajās situācijās. [Gr. 168]2.Šā panta 1. punktā minēto noteikumu un procedūru mērķis ir līdz minimumam samazināt kopējo ietekmi, ko dzelzceļa satiksmē rada novirzes no kustības grafika, ņemot vērā visu transporta veidu vajadzības. PrincipiNoteikumi un procedūras var ietvert prioritātes noteikumus dažādu satiksmes veidu pārvaldībai un īpašas procedūras, kritērijus un mērķrādītājus, kas jāpiemēro uz optimizāciju balstītā pieejā, kuras pamatā ir mērķa funkcijas optimizācija, piemēram, kavējuma minūšu vai laika, kas vajadzīgs, lai atjaunotu normālu darbību, samazināšana līdz minimumam, nevis skaidri prioritātes noteikumi. [Gr. 169]3.Ja rodas vilcienu kustības traucējumi, kurus izraisījusi tehniska kļūme vai negadījums, infrastruktūras pārvaldītājs nekavējoties veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atjaunotu normālu stāvokli. Šajā nolūkā tas īsteno ārkārtas rīcības plānu saskaņā ar 19. pantu. Ja rodas traucējumi, kas var ietekmēt pārrobežu satiksmi, attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji savstarpēji sadarbojas, lai atjaunotu normālu pārrobežu satiksmi saskaņā ar 44. pantā minēto Eiropas satvaru satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai. [Gr. 170]4.Izstrādājot 1. punktā minētos noteikumus un procedūras, infrastruktūras pārvaldītāji pēc iespējas rūpīgāk ņem vērā 44. pantā minēto Eiropas satvaru satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai. Tie tīkla pārskatā paskaidro, kāpēc ir notikusi novirze no kopīgajiem noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas satvarā satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai.4a. Novirzes ir pieļaujamas tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, saņemot valsts regulatīvās iestādes apstiprinājumu. [Gr. 171]5.Nepārvaramas varas gadījumos un ja tas ir noteikti nepieciešams tāda starpgadījuma dēļ, kas infrastruktūru uz laiku padara neizmantojamu, piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības var atsaukt bez brīdinājuma uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams sistēmas remontam, vienlaikus pieliekot maksimālas pūles, lai nodrošinātu iespējamās alternatīvas. [Gr. 172]Ja infrastruktūras pārvaldītājs to uzskata par vajadzīgu, tas var prasīt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem darīt tam pieejamus resursus, ko pārvaldītājs uzskata par vispiemērotākajiem, lai pēc iespējas drīzāk atjaunotu normālu stāvokli.5a. Jaudas atsaukšanas gadījumā infrastruktūras pārvaldītāji laikus informē dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu uzņēmumus par to laika pārvaldību, par remontdarbu gaitu un par iespējamām alternatīvām tiem iedalītajai jaudai. [Gr. 173]6.Dalībvalstis var prasīt, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi iesaistītos drošuma standartu un noteikumu izpildes nodrošināšanā un pārraudzībā, kas attiecas uz uzņēmumu pašu atbilstību šiem standartiem un noteikumiem.6a. Komisija līdz [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem īstenošanas aktus, lai paredzētu noteikumus un procedūras, ar ko pārvaldīt vilcienu kursēšanas novirzes no kustības grafika, un lai grozītu šā panta 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 72. panta 3. punktā. [Gr. 174]

44. pantsEiropas satvars pārrobežu satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai1.ENIM vēlākais līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izstrādā un pieņem Eiropas satvaru satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai saskaņā ar 42. pantu.ENIM Eiropas satvaru pārrobežu satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai izstrādā sadarbībā ar iesaistītajām ieinteresētajām personām un citām ieinteresētajām personām 54. pantā minētajā apspriešanās procesā, ņemot vērā darbu, ko veic ar Regulas (ES) 2012/20852021/2085 IV sadaļu izveidotais kopuzņēmums “"Eiropas dzelzceļš. [Gr. 175]2.Eiropas satvarā pārrobežu satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai sniedz vadlīnijas par koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un citām iesaistītajām ieinteresētajām personām, arī ENRRB. [Gr. 176]3.Jo īpaši Eiropas satvars satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības pārrobežu koordinācijai ietver V pielikumā uzskaitītos elementus.3a. Ņemot vērā ENIM pieņemto satvaru saskaņā ar 1. punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai sīki izklāstītu informāciju par pārrobežu satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinēšanu, un lai grozītu šā panta 2. punktu. Šos deleģētos aktus pieņem līdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. [Gr. 177]

45. pantsSatiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijaInfrastruktūras pārvaldītāji koordinē satiksmes pārvaldību saskaņā ar 53. pantu un pamatojoties uz 44. pantā minēto Eiropas satvaru satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības pārrobežu koordinācijai.Ar šo koordināciju jo īpaši nodrošina:a)ka starptautiskie dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi tiek sniegti ar minimāliem traucējumiem gan veicot pārvadājumus parastos apstākļos, gan traucētās situācijās;b)ka tiek pienācīgi ņemtas vērā konkrētās problēmas, kas saistītas ar pārrobežu posmiem un ko cita starpā izraisa ierobežota savstarpēja izmantojamība attiecībā uz infrastruktūru, tehnisko aprīkojumu un darbībām, personāla valodas prasmju un apmācības prasības, kā arī administratīvās un robežšķērsošanas formalitātes;c)efektīvu atjauninātas un būtiskas informācijas apmaiņu starp infrastruktūras pārvaldītājiem, pieteikumu iesniedzējiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un citām iesaistītajām ieinteresētajām personām, kā arī attiecīgā gadījumā visām attiecīgajām ES līmeņa krīzes vadības pārvaldības struktūrām, arī saskaņā ar 62. pantu.

46. pantsTīkla darbības traucējumi1.Ja kāds starpgadījums izraisa vai var izraisīt tīkla darbības ierobežojumus, kuru dēļ ir vajadzīga iesaistīto ieinteresēto personu saskaņota rīcība, lai ierobežojumu laikā nodrošinātu vislabāko iespējamo satiksmes pārvaldību, skartie infrastruktūras pārvaldītāji, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju un iepriekšējo pieredzi, novērtē starpgadījuma iespējamo ilgumu un ietekmi.Ja paredzamais ilgums un ietekme atbilst VI pielikumā noteiktajiem tīkla darbības traucējumu paziņošanas kritērijiem, attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji paziņo par tīkla darbības traucējumiem un īsteno 43. pantā noteiktos pasākumus.2.Ja starpgadījums ietekmē vai var ietekmēt vairāk nekā vienu tīklu, tās infrastruktūras pārvaldītājs, kurā noticis starpgadījums, paziņo par vairāktīklu darbības traucējumiem un koordinē darbības saskaņā ar 44., 45. un 53. pantu [Gr. 178 neattiecas uz tekstu latviešu valodā]3.ENIM nosaka saskaņotu metodi, ar ko aplēst tīkla darbības traucējumu iespējamo ilgumu un ietekmi, un to iekļauj 44. pantā minētajā Eiropas satvarā satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai. [Gr. 179]4.Infrastruktūras pārvaldītājs cik drīz vien iespējams informē ieinteresētās personas par infrastruktūras jaudas nepieejamību, jo īpaši, ja tas noticis kāda starpgadījuma dēļ.Ja regulatīvā iestāde to uzskata par nepieciešamu, tā var prasīt infrastruktūras pārvaldītājam šādu informāciju darīt tai pieejamu.4a. Ja iestājas daļējs vai pilnīgs pakalpojumu pārtraukums, ko izraisījuši vilcienu kustības traucējumi tehniskas kļūmes, starpgadījuma vai negadījuma dēļ uz pārrobežu līnijas un kas ilgst vairāk nekā 15 dienas, skartie infrastruktūras pārvaldītāji 30 dienu laikā pēc notikuma sākuma sagatavo starpgadījuma ziņojumu. Starpgadījuma ziņojumā ietver vismaz:a) a) informāciju par visiem operacionālajiem pasākumiem, kas īstenoti, lai nodrošinātu alternatīvus maršrutus;b) informāciju par visām darbībām, kas īstenotas, lai līnijā ar pārtraukumu atjaunotu regulārus pakalpojumus. Ziņojumu dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina līdz pārtraukums tiek novērsts.ERA var izdot ieteikumus par pilnveidotiem pasākumiem, lai risinātu pārtraukumu un satiksmes jaudas ierobežojumus, kurus izraisījis negadījums. [Gr. 180]5.Tīkla koordinators vāc informāciju par tīkla darbības traucējumiem, analizē reakciju, izdara secinājumus par šādu starpgadījumu pārvaldības rezultativitāti un apspriežas ar iesaistītajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 54. pantu, un ziņo ENIM un darbības izvērtēšanas iestādei.6.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai grozītu VI pielikumu nolūkā nodrošināt tīkla darbības traucējumu rezultatīvu un efektīvu pārvaldību, ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu plānošanas, darbības, tehniskos un komerciālos apsvērumus.

47. pantsKrīzes situācijas1.Ar sabiedrisko drošību, epidēmijām un dabas katastrofām saistītu krīžu, kā arī tādu vides, aizsardzības un drošības krīžu gadījumā, kam ir vai varētu būt ļoti būtiska ietekme uz dzelzceļa transporta pakalpojumu piedāvājumu vai pieprasījumu, dalībvalstīm ir atļauts piemērot ārkārtas pasākumus, kas, atkāpjoties no šīs regulas noteikumiem, ietver:a)jaudas izmantošanas tiesību anulēšanu bez kompensācijas;b)alternatīvus jaudas pārvaldības principus, noteikumus un procedūras, jo īpaši attiecībā uz nepietiekamas infrastruktūras jaudas sadali;c)alternatīvas procedūras satiksmes pārvaldībai;d)alternatīvu maršrutu izmantošanu;e)jaudas nodrošinājuma plānu grozīšanu.Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka ārkārtas pasākumos iespēju robežās izmanto šajā regulā noteiktos jaudas un satiksmes pārvaldības principus un ka tiek izmantoti esošie plāni, kas sagatavoti saskaņā ar 19. pantu. Tā šādus ārkārtas pasākumus koordinē ar citām dalībvalstīm. [Gr. 181 neattiecas uz tekstu latviešu valodā]2.Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un ENIM par savu lēmumu piemērot ārkārtas pasākumus un sniedz minēto pasākumu pamatojumu un aprakstu, kā arī to paredzamo piemērošanas ilgumu. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis informē arī Komisiju un centrālos koordinācijas birojus, kā paredzēts [Regulas par Vienotā tirgus ārkārtējā stāvokļa instrumentu] 8. pantā.3.Infrastruktūras pārvaldītājs ieceļ kontaktpunktu 60. panta nozīmē, kas Komisijai, ENIM, citiem infrastruktūras pārvaldītājiem un citām ieinteresētajām personām sniedz informāciju par ārkārtas pasākumiem un palīdz koordinēt šādus pasākumus.4.Ja ārkārtas pasākumiem ir būtiska ietekme uz pārrobežu satiksmi, infrastruktūras pārvaldītāji savstarpēji koordinē savu darbību saskaņā ar 53. un 54. pantu. Veicot koordināciju ar īpašu koordinācijas struktūru starpniecību saskaņā ar 53. panta 2. punkta a) apakšpunktu, iesaista Komisiju un attiecīgās dalībvalstis.5.Pēc Komisijas pieprasījuma regulatīvās iestādes un ENRRB Komisijas noteiktajā termiņā sniedz Komisijai atzinumu par ārkārtas pasākumiem. Komisija var pieņemt lēmumus, kuros prasa attiecīgajai dalībvalstij atcelt ārkārtas pasākumus, ja tie netiek uzskatīti par vajadzīgiem.6.Dalībvalstis vajadzības gadījumā vai pēc Komisijas pieprasījuma sniedz atjauninātu informāciju. Dalībvalstis Komisijas noteiktajos termiņos sniedz visu Komisijas pieprasīto informāciju par ārkārtas pasākumiem.7.Publiskās iestādes, kas atbild par krīzes situāciju pārvaldību, tajā skaitā militārās struktūras, civilās aizsardzības aģentūras un citas iestādes, var organizēt mācības, kurās simulē krīzes situācijas, uz kurām attiecas šis pants. Šādos gadījumos infrastruktūras pārvaldītājs iedala jaudu pēc vajadzības, tajā skaitā vajadzības gadījumā anulē piešķirtās jaudas izmantošanas tiesības. Attiecīgās publiskās iestādes sniedz kompensāciju attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem saskaņā ar 40. pantu.

48. pantsInformācijas apmaiņa satiksmes pārvaldības jomā1.Visām iesaistītajām ieinteresētajām personām, kas tieši iesaistītas dzelzceļa transporta pakalpojumu sniegšanā, ir tiesības piekļūt VIII pielikumā noteiktajai informācijai par attiecīgo dzelzceļa transporta pakalpojumu.Attiecīgās puses šo informāciju var izmantot tikai šīs regulas vajadzībām un Direktīvas (ES) 2016/797 un īstenošanas aktu, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu, vajadzībām, ja vien līgumiskajās vienošanās nav noteikts citādi.2.Šo informāciju dara pieejamu saskaņā ar 62. pantu.3.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai grozītu VIII pielikumu nolūkā nodrošināt, ka tas atspoguļo visas izmaiņas savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kas noteiktas attiecīgajos īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/797, un ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu plānošanas, darbības, tehniskos un komerciālos apsvērumus.

IV NODAĻADARBĪBAS IZVĒRTĒŠANA

49. pantsDarbības izvērtēšanas vispārīgie principi1.Komisija pieņem Savienības darbības rezultātu mērķrādītājus VII pielikumā noteiktajām darbības jomām. Mērķrādītāji atbilst modālās pārvirzes mērķiem, un to regulāri atjaunina. Saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 7.f panta d) punktu ENIM ar infrastruktūras pārvaldītāju atbalstu uzrauga un salīdzinoši novērtē dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu un dzelzceļa transporta pakalpojumu darbības rezultātus, ņemot vērā šīs regulas 2. pantā izklāstītos vispārīgos mērķus. DzelzceļaSavienības un infrastruktūras pārvaldītāji uzrauga arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumupārvaldītāju darbības rezultātu mērķrādītājus. ENIM periodiski informē darbības rezultātusizvērtēšanas iestādi un Komisiju. [Gr. 182]2.Šajā nolūkā infrastruktūras pārvaldītāji Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 3. punktā minētajā plānā nosaka savus darbības uzlabošanas mērķrādītājus, ņemot vērā visus mērķus, kas izklāstīti minētās direktīvas 30. pantā minētajās līgumiskajās vienošanās. Infrastruktūras pārvaldītāji apspriežas ar attiecīgajām valstu un Eiropas iestādēm, lai nodrošinātu, ka šie mērķrādītāji atbilst Savienības darbības rezultātu mērķrādītājiem. Tie ievieš un izpilda procedūras, kuru mērķis ir uzraudzīt progresu mērķrādītāju sasniegšanā un ziņot par to, sadarbībā ar iesaistītajām ieinteresētajām personām noteikt nepietiekamu darbības rezultātu cēloņus un izstrādāt un īstenot korektīvus pasākumus darbības rezultātu uzlabošanai. Šajās procedūrās ņem vērā šīs regulas 50. pantā minēto Eiropas satvaru darbības izvērtēšanai. Infrastruktūras pārvaldītāji tīkla pārskatā paskaidro, kāpēc notikušas jebkādas novirzes no kopīgajiem principiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas satvarā darbības izvērtēšanai. Novirzes ir pieļaujamas tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, saņemot regulatīvās iestādes apstiprinājumu. [Gr. 183]3.ENIM sadarbojas ar Eiropas koordinatoriem darbības izvērtēšanā saskaņā ar [jaunās TEN-T regulas] 18. pantā noteiktajām Eiropas transporta koridoru darbības prasībām.

50. pantsEiropas satvars darbības izvērtēšanai1.ERA ar ENIM atbalstuENIM līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izveido un īsteno Eiropas satvaru darbības izvērtēšanai. Šajā satvarā jo īpaši ņem vērā principus, kas noteikti 2. panta 3. punktā, 8. panta 4. punktā, 42. panta 3. punktā, un darbības prasības, darbības mērķus un mērķrādītājus, kas noteikti [jaunās TEN-T regulas 1819. pantā]. [Gr. 184]1a. ENRRB līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem ieteikumu par Eiropas satvaru darbības izvērtēšanai. Izstrādājot un īstenojot Eiropas satvaru darbības izvērtēšanai, ERA ņem vērā ENRRB sniegto ieteikumu. [Gr. 185]2.Eiropas satvars aptver VII pielikumā noteiktās darbības jomas. Tajā jo īpaši iekļauj:a)sarakstu ar prioritārajiem darbības jautājumiem, kas jārisina VII pielikumā noteiktajās darbības jomās;b)darbības rādītājus, kas ļauj uzraudzīt progresu darbības jautājumos, tajā skaitā metodiku un datu prasības šādu rādītāju aprēķināšanai;c)kritērijus un procedūras darbības mērķu noteikšanai infrastruktūras pārvaldītāju līmenī;d)procedūras a)–c) apakšpunktā minēto elementu uzraudzīšanai un pārskatīšanai, kā arī korektīvo pasākumu īstenošanai un 4. punktā minēto darbības mērķu sasniegšanai.3.Pamatojoties uz 2. punkta d) apakšpunktu, ENIM regulāri pārskata Eiropas satvaru darbības izvērtēšanai un tā īstenošanas rezultātus un ierosina attiecīgas satvara izmaiņas.4.Infrastruktūras pārvaldītāji, pildot savas funkcijas, pēc iespējas rūpīgāk ņem vērā Eiropas satvaru darbības izvērtēšanai. Konkrētāk, infrastruktūras pārvaldītāji Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 3. punktā minētajā saimnieciskās darbības plānā iekļauj mērķus, kas noteikti saskaņā ar šā panta 2. punkta c) apakšpunktu. Šie mērķi ietver mērķrādītājus, kas noteikti [jaunās TEN-T regulas 18. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā].5.Komisija saskaņā ar 72.līdz [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem īstenošanas aktus, lai paredzētu vienotus nosacījumus attiecībā uz šā panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredzelementu piemērošanu līdz ... [36 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā], ietverot sīki izstrādātus noteikumus par 2. punkta b)–d) apakšpunktā minētajiem elementiem un darbības rezultātu mērķrādītājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 72. panta 2. punktu. To darot, Komisija ņem vērā darbu, ko ENIM veicis saskaņā ar 3. punktu, un visusapspriežas ar ENIM, ERP, ENRRB, darbības izvērtēšanas iestādes ieteikumusiestādi, ERA un kopuzņēmumu "Eiropas dzelzceļš. [Gr. 186]

51. pantsEiropas darbības izvērtēšanas ziņojums1.Neskarot Direktīvas 2012/34/ES 15. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1100Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1100 (2015. gada 7. jūlijs) par dalībvalstu ziņošanas pienākumu dzelzceļa tirgus uzraudzības ietvaros (OV L 181, 9.7.2015., 1. lpp.). 3. pantu, ENIM, pamatojoties uz šīs regulas 50. pantā minēto Eiropas satvaru darbības izvērtēšanai, līdz [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] sagatavo un publicē Eiropas darbības izvērtēšanas ziņojumuziņojuma projektu un turpmāk publicēatjaunina to katru gadu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, ERA palīdz Komisijai uzraudzīt un ziņot par progresu saistībā ar Savienības mērķiem attiecībā uz dzelzceļu, ietverot prognozēto dzelzceļa satiksmes izaugsmi, kas paredzēta 2030. un 2050. gadam. Eiropas darbības izvērtēšanas ziņojuma projektu nosūta darbības izvērtēšanas iestādei. [Gr. 187]2.Darbības izvērtēšanas iestāde sagatavo atsevišķu ziņojuma iedaļuun pieņem Eiropas darbības izvērtēšanas ziņojumu, kurā sniedz dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu un dzelzceļa transporta pakalpojumu darbības rezultātu novērtējumu, novērtējumu par izvirzītajām domstarpībām un ieteikumus par prioritāri risināmajiem jautājumiem saistībā ar darbības rezultātiem un ieteikumus par, ietverot darbības uzlabošanas pasākumiempasākumus, kurus iekļauj nākamajā gaidāmajā programmā saskaņā ar 55. panta 8. punktu. [Gr. 188]3.Eiropas darbības izvērtēšanas ziņojums aptver vismaz līnijas, kas iekļautas Regulā [jaunā TEN-T regula] norādītajosvienotajā Eiropas transporta koridorosdzelzceļa telpā, un ietver informāciju, kas prasīta minētās Regulas (ES) 2024/...[53jaunā TEN-T regula] 54. panta 3. punkta g) apakšpunktā]. Sniegtā informācija ir pietiekami detalizēta ģeogrāfiskā tvēruma ziņā, un tai būtu jāaptver pietiekami ilgs laikposms, lai būtu iespējama jēgpilna interpretācija. [Gr. 189]4.Eiropas darbības izvērtēšanas ziņojumā iekļauj īpašu iedaļu par infrastruktūras pārvaldītāju koordinācijas, kas veikta saskaņā ar 53. pantu, rezultātiem un par šīs regulas 54. pantā minēto apspriešanās mehānismu. [Gr. 190]4a. Eiropas darbības izvērtēšanas ziņojumā iekļauj īpašu iedaļu par ENIM ieviesto procesu īstenošanu. Darbības izvērtēšanas ziņojumā iekļauj arī analīzi par panākto progresu īstenošanā dažādās dalībvalstīs, tostarp ziņojumus par valstīs piemērotajiem izņēmumiem un ieteikumiem turpmākai saskaņošanai. [Gr. 191]

52. pantsDarbības izvērtēšanas iestāde1.Saskaņā ar 73. panta 3. punktā minēto procedūru Komisija var izveidot vai norīkot objektīvu un kompetentu struktūru, kas darbotos kāLīdz [6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] tiek izveidota darbības izvērtēšanas iestāde, kas ir neatkarīga, kompetenta un patstāvīga iestāde. Tās locekļus ieceļ, pamatojoties uz nopelniem, kā arī nodrošina tādu prasmju un pieredzes kombināciju, kas attiecas uz dzelzceļa jaudas pārvaldību..Darbības izvērtēšanas iestādes locekļus ieceļ Komisija, organizējot aicinājumu pieteikties ekspertiem. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai detalizēti noteiktu darbības izvērtēšanas iestādes organizēšanu, pārvaldību un finansēšanu. Minēto deleģēto aktu pieņem līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].Darbības izvērtēšanas iestāde to uzdevumu veikšanā, kas tai uzticēti ar šo regulu, ir neatkarīga un neprasa vai neievēro nevienas dalībvalsts valdības, Komisijas, ERA vai jebkādas citas publiskas vai privātas struktūras norādījumus. [Gr. 192]2.Darbības izvērtēšanas iestāde pēc Komisijas, ERA vai Eiropas koordinatoru pieprasījuma konsultē Komisiju, ERA, ENIM un Eiropas koordinatorus par jautājumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu un dzelzceļa transporta pakalpojumu darbības rezultātiem. [Gr. 193]3.Darbības izvērtēšanas iestāde veic šādus uzdevumus:a)ieteikumu sniegšana Komisijai un ENIM attiecībā uz 50. pantā minētā Eiropas satvara darbības izvērtēšanai izveidi un pārskatīšanu, arī saistībā ar darbības jomām, katrā darbības jomā risināmajiem darbības jautājumiem, kā arī metodiku, procesu, kritēriju un definīciju saskaņošanu tādu datu vākšanai un analīzei, kas saistīti ar darbības rezultātiem un darbības rādītājiem; [Gr. 194]b)ieteikumu sniegšana ENIM, ERA, ENRRB, infrastruktūras pārvaldītājiem, pieteikumu iesniedzējiem, regulatīvajām iestādēm, dalībvalstu iestādēm un attiecīgā gadījumā citām ieinteresētajām personām par korektīviem pasākumiem, jaudas pārvaldību, satiksmes pārvaldību, traucējumu pārvaldību un krīzes vadību; [Gr. 195]c)Eiropas darbības izvērtēšanas ziņojuma projekta rezultātu pārskatīšana un 51. panta 2. punktā minētās atsevišķās iedaļasminētā ziņojuma sagatavošana; [Gr. 196]d)atzinumu un ieteikumu sniegšana par dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu darbību saistībā ar Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 1. punktā minēto indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, 8. panta 3. punktā minēto saimnieciskās darbības plānu, 30. panta 2. punktā minētajām līgumiskajām vienošanām un 35. pantā minēto darbības uzlabošanas shēmu;e)Eiropas koordinatoru konsultēšana jautājumos, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu un dzelzceļa transporta pakalpojumu darbības rezultātiem.4.Šā panta 3. punktā minēto atzinumu un ieteikumu adresāti sniedz atbildes darbības izvērtēšanas iestādei tās noteiktajos termiņos.5.ENIM, tīkla koordinators, infrastruktūras pārvaldītāji, regulatīvās iestādes, ENRRB, ERA un attiecīgā gadījumā citas ieinteresētās personas sadarbojas ar darbības izvērtēšanas iestādi, jo īpaši pēc savas iniciatīvas vai pēc minētās iestādes pieprasījuma sniedzot informāciju par darbības rezultātiem, un dara visu iespējamo, lai to īstenotajā dzelzceļa darbības pārvaldībā ņemtu vērā tās ieteikumus. [Gr. 197]6.Darbības izvērtēšanas iestāde, apstrādājot attiecīgo ieinteresēto personu vai Komisijas sniegto informāciju, ievēro komercnoslēpumu konfidencialitāti.

V NODAĻAEIROPAS KOORDINĀCIJAS TĪKLS

53. pantsKoordinācija starp infrastruktūras pārvaldītājiem1.Ja ir sniegta atsauce uz šo pantu, infrastruktūras pārvaldītāji savstarpēji un ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām koordinē savus pienākumus un uzdevumus, kas tiem uzticēti ar šo regulu.2.Infrastruktūras pārvaldītāji koordinē vismaz IX pielikumā izklāstītos jautājumus un ievēro īpašās koordinācijas prasības, kas noteiktas minētajā pielikumā norādītajos pantos.Infrastruktūras pārvaldītāji jo īpaši:a)attiecīgā gadījumā izveido organizatoriskas struktūras, procedūras un rīkus, arī 62. pantā minētos digitālos rīkus;b)koordinē darbību vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī, iesaistot vienības, kas vislabāk spēj sasniegt lietderīgu un efektīvu iznākumu, un dara to saskaņā ar subsidiaritātes principu;c)sadarbojas ar citiem infrastruktūras pārvaldītājiem, izmantojot izraudzītos kontaktpunktus, kas minēti 60. pantā;d)attiecīgā gadījumā iesaista ENIM vai tīkla koordinatoru jautājumos, kas attiecas uz Savienību. Koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem var īstenot vairāk nekā vienā līmenī, jo īpaši jautājumos, kuros ir nepieciešama koordinācija gan Savienības līmenī, gan specifiskākā ģeogrāfiskajā tvērumā;e)ja koordinācijas darbībās ir iesaistīti vairāki dalībnieki, ieceļ vadošo vienību, kas ziņo ENIM un atbild par apspriešanās organizēšanu saskaņā ar 54. pantu;f)nodod ENIM lietas, kurās pirmajā instancē nav izdevies panākt saskaņotu iznākumu;g)pārskata koordinācijas darbību izpildi saskaņā ar IV nodaļu.3.Koordinācija attiecas uz visāmKoordināciju jo īpaši stiprina attiecībā uz tām TEN-T līnijām un mezgliem, kas ir daļa no [jaunās TEN-T regulas] 7. pantā un III pielikumā noteiktajiem Eiropas transporta koridoriem.. [Gr. 198]Infrastruktūras pārvaldītāji var attiecināt koordināciju arī uz papildu līnijām, ja par to vienojas visi attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji.Dalībvalstis un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējas iestādes var paplašināt tvērumu, attiecinot to arī uz citām līnijām. [Gr. 199]4.Koordinācija starp infrastruktūras pārvaldītājiem saistībā ar vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar 29. pantu aptver visus to infrastruktūras pārvaldītāju tīklus, kuri ir ENIM dalībnieki.5.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu, lai grozītu IX pielikumu nolūkā nodrošināt efektīvu koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem, ņemot vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu plānošanas, darbības un komerciālos apsvērumus un ievērojot šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi.

54. pantsApspriešanās mehānisms Eiropas un pārrobežu jautājumos1.ENIM līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] sagatavo, pieņem un īsteno vadlīnijas, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstīgu un regulāru apspriešanos ar ieinteresētajām personām, tostarp ERA un dalībvalstu pārstāvjiem, kā arī Regulas (ES) 2016/796 38. panta 4. punktā minētajām pārstāvības struktūrām, un iekļauj tās 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā, 44. pantā minētajā Eiropas satvarā satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības pārrobežu koordinācijai un 50. pantā minētajā Eiropas satvarā darbības izvērtēšanai. Šo procesumehānismu izstrādā un īsteno ar tīkla koordinatora atbalstu un iesaistot 60. pantā minētosminēto infrastruktūras pārvaldītāju izraudzītos kontaktpunktus. [Gr. 200]2.Ja ENIM pieņem atzinumu vai ieteikumu, kas varētu ietekmēt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, citus pieteikumu iesniedzējus, citas iesaistītās ieinteresētās personas un ieinteresētās puses, tostarp ERA un dalībvalstu pārstāvjus, kā arī Regulas (ES) 2016/796 38. panta 4. punktā minētās pārstāvības struktūras, tā publicē projektu apspriešanai ar attiecīgajām personām. Attiecīgajām personām tiek dots pietiekams laiks, lai tās varētu sniegt atsauksmes par lēmuma projektu. Vajadzības gadījumā iesaista dalībvalstu iestādes. Ja ENIM pieņem lēmumu, kas var ietekmēt ERP, ENIM apspriežas ar attiecīgajām padomdevējām grupām. [Gr. 201]3.ENIM, pieņemot galīgo atzinumu vai ieteikumu, ņem vērā atsauksmes, ko attiecīgās personas sniegušas saskaņā ar 2. punktu. Ja ENIM neņem vērā būtiskus sniegto atsauksmju elementus, tas norāda šādas rīcības pamatotos iemeslus. [Gr. 202]3a. Ja ENIM un padomdevēju struktūru viedokļi atšķiras, padomdevējas struktūras informē ENRRB. ENRRB šos atšķirīgos viedokļus ņem vērā 51. pantā minētajā Eiropas darbības izvērtēšanas ziņojumā. [Gr. 203]3b. Komisija līdz ... [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem īstenošanas aktus, lai paredzētu vienotus nosacījumus nolūkā nodrošināt atbilstīgu un regulāru apspriešanos ar ieinteresētajām personām un lai grozītu šā panta 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 72. panta 3. punktā. Tos ietver Eiropas jaudas pārvaldības satvarā. [Gr. 204]

55. pantsEiropas infrastruktūras pārvaldītāju tīkla organizācija1.Šīs regulas vajadzībām Direktīvas 2012/34/ES 7.f pantā minēto Eiropas infrastruktūras pārvaldītāju tīklu organizē saskaņā ar šo pantu.2.Visi tievienotās Eiropas dzelzceļa telpas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, kas ir atbildīgi par līnijām, kuras ietilpst TEN-T pamattīklā un paplašinātajā pamattīklā, kas minēts [jaunās TEN-T regulas 6. pantā un I pielikumā], ir ENIM locekļi. Tie ieceļ vienu savu pārstāvi un vienu aizstājēju. [Gr. 205]3.Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, kuri neatbilst 2. punktā noteiktajam kritērijam, dalībai ENIM apspriedēs var iecelt pārstāvi, kas nav šā tīkla loceklis.4.Pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tās apstiprinājuma saņemšanas ENIM pieņem un publicē savu reglamentu. Tas savu darbību organizē saskaņā ar reglamentu.5.ENIM pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien reglamentā nav noteikts citādi. Visiem locekļiem no vienas dalībvalsts kopā ir viena balss. Ja kāda locekļa nav klāt, balsstiesības ir tiesīgs izmantot tā aizstājējs.6.ENIM regulāri rīko sanāksmes. Tas no savu locekļu vidus ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju.7.Komisija un ERA ir ENIM loceklelocekles bez balsstiesībām. TāTās atbalsta ENIM darbību un atvieglo koordināciju. [Gr. 206]8.ENIM nosaka savu darba programmu. Darba programma aptver vismaz divus gadus. ENIM apspriežas ar ERP un atbilstīgi 55.a pantam izveidotajām padomdevējām grupām par darba programmas projektu ar pieteikumu iesniedzējiem un citām iesaistītajām ieinteresētajām personām, izmantojot 54. pantā minēto apspriešanās mehānismu. Turklāt tas apspriežas ar Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un kopuzņēmumu “Eiropas dzelzceļš” un attiecīgā gadījumā ar citām ieinteresētajām personām. [Gr. 207]8a. Izstrādājot Eiropas jaudas pārvaldības, satiksmes pārvaldības un darbības rezultātu pārvaldības satvarus, ENIM apspriežas ar ERP. [Gr. 208]8b. ENIM kā novērotāji drīkst pievienoties trešo valstu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un sadales struktūras, kas atbild par Eiropas transporta tīkla līnijām. [Gr. 209]

55a. pantsEiropas dzelzceļa platforma1. 1. Ar šo tiek izveidota Eiropas dzelzceļa platforma (ERP) kā ENIM padomdevēja struktūra.2. ERP veido pārstāvji no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas izmanto Eiropas dzelzceļa infrastruktūru. ERP kā locekli var arī ietvert jebkuru pieteikuma iesniedzēju, kas individuāli vai ar apvienību starpniecību izmanto Eiropas dzelzceļa infrastruktūru, apkopes vietu un termināļu operatori, ieinteresētās personas attiecībā uz multimodālo jaudu, piemēram, jūras un iekšzemes ūdensceļu ostas, un citu ar dzelzceļu saistītu pakalpojumu sniegšanas objektu īpašnieki. Katrs loceklis ieceļ vienu pārstāvi un vienu pārstāvja aizstājēju. Komisiju un ERA arī ieceļ par novērotājiem ERP. Lai nodrošinātu labāku informācijas sniegšanu un sagatavotību, dzelzceļa nozares pārstāvjus var aicināt piedalīties konsultatīvajās grupās un diskusijās.3. Komisija palīdz ERP, nosakot ERP darbības modalitātes, ietverot nosacījumus par 2. punktā noteikto kategoriju platformas pārstāvju uzņemšanu.4. Pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tās apstiprinājuma saņemšanas ERP pieņem un publicē savu reglamentu. Tā savu darbību organizē saskaņā ar reglamentu. ERP reglamentā cita starpā nosaka sanāksmju regularitāti un tās darbību organizēšanu. ERP var organizēt savas darbības apakšgrupās, grupējot ieinteresētās personas pa veidiem un reģionālajiem klasteriem.5. ENIM apspriežas ar ERP pirms notiek Eiropas jaudas pārvaldības, satiksmes pārvaldības un darbības rezultātu pārvaldības satvaru sagatavošana un pieņemšana. ERP var izdot arī savus atzinumus, ko ENIM ņem vērā. ERP var arī izdot pašiniciatīvas atzinumus, kas adresēti ERA un/vai Komisijai.6. Apspriešanās saskaņā ar šo pantu neskar pieteikuma iesniedzēju tiesības pārsūdzēt ENIM lēmumus.7. ERP iesniedz ERA un Komisijai gada ziņojumu par savām darbībām. Šo ziņojumu publicē. [Gr. 210]

56. pantsENIM pienākumi1.Papildus Direktīvas 2012/34/ES 7.f pantā noteiktajiem uzdevumiem ENIM atbild par visiem uzdevumiem, kas tam uzticēti ar šo regulu. Tas jo īpaši:a)pieņem 6. pantā minēto Eiropas jaudas pārvaldības satvaru;b)pieņem 44. pantā minēto Eiropas satvaru satiksmes pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai;c)pieņem 50. pantā minēto Eiropas satvaru darbības izvērtēšanai;d)pieņem atzinumus un ieteikumus infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un pēc savas iniciatīvas;e)pieņem atzinumus un ieteikumus infrastruktūras pārvaldītājiem 53. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajos gadījumos;f)organizē koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņā ar 53. pantu.2.Veicot koordināciju ar īpašu koordinācijas grupu starpniecību, infrastruktūras pārvaldītāji ieceļ vienības, kas piedalās šajā grupā, tajā skaitā kontaktpunktus, kurus infrastruktūras pārvaldītāji iecēluši saskaņā ar 60. pantu, tīkla koordinatoru vai abas šīs vienības.

57. pantsPārredzamība1.ENIM nodrošina, ka ziņas par dalību tajā un tā darbības metodēm un visa attiecīgā informācija par tīkla darbu ir publiski pieejamas tā tīmekļvietnē. Tas ietver infrastruktūras pārvaldītāju izveidoto īpašo koordinācijas grupu kontaktinformāciju un atsauces uz koordinācijas instrumentiem un procedūrām saskaņā ar 53. pantu.2.ENIM uz savām sanāksmēm uzaicina Komisiju, arī Eiropas koordinatorus, ERP un attiecīgā gadījumā ERA un dalībvalstu pārstāvjus, kā arī Regulas (ES) 2016/796 38. panta 4. punktā minētās pārstāvības struktūras, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras attīstību, un nodrošinātu sadarbību ar Eiropas koordinatoriem, kā izklāstīts [jaunajā TEN-T regulā]. ENIM sniedz informāciju, kas prasīta [jaunās TEN-T regulas 53. panta trešajā daļā]. [Gr. 211]

57a. pantsERA pienākumi1. Papildus Regulā (ES) 2016/796 noteiktajiem uzdevumiem ERA atbild par visiem uzdevumiem, kas tai uzticēti ar šo regulu. Tā jo īpaši:a) pēc Komisijas pieprasījuma palīdz sagatavot konkrētos īstenošanas un deleģētos aktus, kas paredzēti šajā regulā;b) kā sistēmas iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 23. pantu koordinē šīs regulas 62. pantā noteiktos uzdevumus;c) pilda uzdevumus, kas noteikti šīs regulas 50. pantā;d) pēc pieprasījuma sniedz atbalstu regulatīvajām iestādēm noteikumu, procedūru un rīku noteikšanā šīs regulas ietvaros.e) apzina vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu šķēršļus.2. Savā darbā aģentūra: a) izstrādā savus ieteikumus, pamatojoties uz ENIM un tīkla koordinatora darbu;b) attiecīgā gadījumā ņem vērā tehnisko progresu un atzītu pētniecisko darbu;c) ņem vērā savu ieteikumu aplēstās izmaksas un ieguvumus un uzsver visdzīvotspējīgākos risinājumus;d) pilda atvērtības, konsensa un pārredzamības kritērijus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā.3. ERA uzdevumu saskaņā ar šo regulu izpildei paredzēto finanšu resursu summu iegūst no nepiešķirto līdzekļu rezerves DFS maksimālo apjomu ietvaros vai mobilizē ar netematisko DFS īpašo instrumentu starpniecību.

58. pantsTīkla koordinators1.Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina ENIM ar tā uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem resursiem. Šajā nolūkā tieKomisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un ENIM līdz [12seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ieceļ objektīvu un kompetentu vienību 59. pantā minēto funkciju veikšanai. Šāda vienība tiks izraudzīta par tīkla koordinatoru. ENIM, saņēmis Komisijas piekrišanu, var pieņemt lēmumu mainīt struktūru, kas iecelta par tīkla koordinatoru..Pirms tīkla koordinatora iecelšanas infrastruktūras pārvaldītāji lūdz Komisijas piekrišanu attiecībā uz izraudzīto vienību un šādiem aspektiem:a)tīkla koordinatora iecelšanas noteikumi un nosacījumi;b)iecelšanas atsaukšanas nosacījumi;c)procedūra, ar ko regulāri pārrauga tā darbu un novērtē, vai tas ir rezultatīvi veicis savus uzdevumus;d)jebkādi tīkla koordinatora papildu darbības pienākumi un uzdevumi.2.Tīkla koordinators savus uzdevumus veic objektīvi un izmaksefektīvi un rīkojas ENIM un Komisijas vārdā. Šajā nolūkā tas iesniedz ENIM un Komisijai savu gada darba programmu attiecībā uz šajā regulā noteiktajiem uzdevumiem, kā arī gada ziņojumu par darba programmas īstenošanu. [Gr. 214]

59. pantsTīkla koordinatora uzdevumi un pienākumiTīkla koordinators, atbalstot ENIM, veic šādus uzdevumus:a)darbojas kā sekretariāts un sagatavo ENIM sanāksmes, dokumentus, lēmumus un atzinumus;b)palīdz sagatavot 6. pantā minēto Eiropas jaudas pārvaldības satvaru, 44. pantā minēto Eiropas satvaru pārrobežu satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai un 50. pantā minēto Eiropas satvaru darbības izvērtēšanai;c)veicina infrastruktūras pārvaldītāju darbības koordināciju saskaņā ar 53. pantu;d)apzina noteikumus, procedūras un rīkus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā un ir pieņemti valsts vai infrastruktūras pārvaldītāju līmenī, un kas rada šķēršļus vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri noteikti šajā regulā;e)darbojas kā kontaktpunkts infrastruktūras pārvaldītāju vārdā jautājumos, kas saistīti ar jaudas plānošanu un sadali, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem jaudas, informācijas vai kontaktpunktu pieprasījumiem saistībā ar dzelzceļa starpgadījumiem un jaudas pagaidu ierobežojumiem;f)darbojas kā pirmais kontaktpunkts ieinteresētajām personām ārpus dzelzceļa nozares, kuras ir ieinteresētas izmantot dzelzceļa pakalpojumus, sniedzot attiecīgo dalībnieku (infrastruktūras pārvaldītāju un citu iesaistīto ieinteresēto personu) kontaktus;g)darbojas kā kontaktpunkts ENIM vārdā pieteikumu iesniedzējiem un citām iesaistītajām ieinteresētajām personām jautājumos, kas nav skaidri reglamentēti šajā regulā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu dzelzceļa transporta pakalpojumu uzsākšanu vai izmaiņām vai atbalsta organizēšanu ad hoc darbībām, jo sevišķi 47. pantā minēto krīzes situāciju risināšanai.ga) sniedz jau esošos un jaunos kopīgos B2B pakalpojumus infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, lai uzlabotu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus un veicinātu Eiropas dzelzceļa satiksmi. [Gr. 215]

60. pantsInfrastruktūras pārvaldītāju koordinācijas kontaktpunkti1.Lai nodrošinātu koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņā ar 53. pantu, infrastruktūras pārvaldītāji izraugās kontaktpunktus. Kontaktpunkts darbojas kā centrāla saskarne mijiedarbībai starp infrastruktūras pārvaldītāja organizāciju un citām koordinācijas darbībās iesaistītajām vienībām.2.Infrastruktūras pārvaldītāji nekavējoties informē ENIM par visām ar kontaktpunktiem saistītajām izmaiņām, lai tās iekļautu 57. panta 1. punktā (“Pārredzamība”) minētajās publikācijās.

61. pantsTīkla pārskatu kopīgā struktūra, saturs un grafiks1.ENIM līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izstrādā un pieņem kopīgu struktūru Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā minētajam tīkla pārskatam, kurā ņem vērā informāciju, kas uzskaitīta minētās direktīvas IV pielikumā un šīs regulas IV pielikumā, un kopīgu grafiku apspriedēm ar ieinteresētajām personām par tīkla pārskata projektu. Infrastruktūras pārvaldītāji, gatavojot tīkla pārskatu, pēc iespējas vairāk ņem vērā šo struktūru un grafiku. [Gr. 216]2.Gatavojot Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā minēto tīkla pārskatu, infrastruktūras pārvaldītājs pēc iespējas vairāk ņem vērā šīs regulas 6., 44. un 50. pantā attiecīgi minēto Eiropas jaudas pārvaldības satvaru, Eiropas satvaru satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības pārrobežu koordinācijai un Eiropas satvaru darbības izvērtēšanai.3.Ja infrastruktūras pārvaldītājs neievēro 1. vai 2. punkta prasības, tas tīkla pārskatā sniedz attiecīgu pamatojumu un informē kompetento regulatīvo iestādi un ENIM.

62. pantsJaudas un satiksmes pārvaldības digitalizācija1.Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka jaudas pārvaldības un satiksmes pārvaldības procesi, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, tiek īstenoti, izmantojot digitālos rīkus un digitālos pakalpojumus.2.Ar ieviestajiem digitālajiem rīkiem un sniegtajiem digitālajiem pakalpojumiem:a)uzlabo to pakalpojumu darbību un kvalitāti (arī pilnīgu savstarpēju izmantojamību), kurus infrastruktūras pārvaldītāji sniedz pieteikumu iesniedzējiem;b)uzlabo dzelzceļa jaudas pārvaldības un satiksmes pārvaldības pārredzamību visos to posmos, tai skaitā digitālos un reāllaika risinājumus, kurus pakāpeniski izstrādā kopīgi ar attiecīgajām ieinteresētajām personām; [Gr. 217]c)samazina administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem, katru informācijas vienumu pieprasot tikai vienu reizi un sniedzot informāciju vai datus vienuviet, arī attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem.Attiecīgā gadījumā digitālie rīki un digitālie pakalpojumi atbilst TAF/TAP SITS un RINF, kā minēts Direktīvas (ES) 2016/797 49. pantā, lai nodrošinātu attiecīgo sistēmu savstarpēju izmantojamību. [Gr. 218]2.a. Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka digitālie rīki un digitālie pakalpojumi atbilst jaudas plānošanas un sadales procesa prasībām, kā noteikts šīs regulas 3. iedaļā. Lai panāktu šā panta 2. punkta a) apakšpunktā norādītos uzlabojumus, infrastruktūras pārvaldītāji arī izmanto rīku pagaidu jaudas ierobežojumu digitalizācijai un Eiropas dzelzceļa tīklā braucošo vilcienu digitālam attēlojumam. [Gr. 219]3.Ja uz digitālajiem rīkiem vai digitālajiem pakalpojumiem, kas vajadzīgi jaudas pārvaldības vai satiksmes pārvaldības procesu atbalstam, ir jāattiecina savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai ja ir jāgroza esošās specifikācijas, kas attiecas vai daļēji attiecas uz minētajiem rīkiem, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2016/797 un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu, ENIM un infrastruktūras pārvaldītāji sadarbībā ar ERA un kopuzņēmumu “"Eiropas dzelzceļš”" un Direktīvas (ES) 2016/797 5. pantā minētajā procesā dod ieguldījumu šādu specifikāciju izstrādē un uzturēšanā. [Gr. 220]4.Infrastruktūras pārvaldītāji sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” darbā jautājumos, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Šajā nolūkā ENIM un infrastruktūras pārvaldītāji cenšas panākt pienācīgu pārstāvību sistēmu pīlāra vadības grupā un izvēršanas grupā, kas minētas attiecīgi Regulas (ES) 2021/2085 96. un 97. pantā.5.Infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, citi pieteikumu iesniedzēji un attiecīgā gadījumā dzelzceļa apkalpes vietu operatori apmainās ar digitālo informāciju, kas saistīta ar jaudas pārvaldību un satiksmes pārvaldību, izmantojot digitālos rīkus un digitālos pakalpojumus, kuru pamatā ir saskaņota arhitektūra un kuri ietver standartizētas saskarnes vai kopīgas sistēmas atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/797 un specifikācijām, kas noteiktas īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu.Vairāktīklu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu gadījumā infrastruktūras pārvaldītāji sniedz digitālos pakalpojumus un digitālo informāciju, izmantojot vienotu saskarni vai kopīgas sistēmas, kas izstrādātas un ieviestas ENIM vadībā saskaņā ar 3. punktu.5a. Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka 1. punktā minētie digitālie rīki un digitālie pakalpojumi ir pilnībā darboties spējīgi saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem termiņiem. Ievieš šādas digitālas Eiropas dzelzceļa jaudas un satiksmes pārvaldības sistēmas:a) Eiropas digitālā sistēma jaudas pārvaldības procesiem, kā noteikts šīs regulas II nodaļā, ietverot:i) jaudas mojaudas modeļu digitālu displeju, kā minēts 17. pantā, līdz 2025. gada 1. jūlijam ("Eiropas jaudas pārvaldības rīks"), kas jāizmanto, sākot no 2027. gada perioda kustības grafika,deļu digitālu displeju, kā minēts 17. pantā, līdz 2025. gada 1. jūlijam ("Eiropas jaudas pārvaldības rīks"), kas jāizmanto, sākot no 2027. gada perioda kustības grafika,ii) rīku vairāktīklu gada jaudas pieprasījumu iesniegšanai un atbilžu saņemšanai vienuviet līdz 2026. gada 1. janvārim (= "vilciena ceļu koordinācijas sistēma"), kas jāizmanto, sākot no 2027. gada perioda kustības grafika,iii) jaudas nodrošinājuma plāna reāllaikā digitālu displeju, kā minēts 9. un 18. pantā, līdz 2028. gada 1. decembrim ("Eiropas jaudas pārvaldības rīks"), kas jāizmanto, sākot no 2030. gada perioda kustības grafika,iv) pagaidu jaudas ierobežojumu digitālu displeju un rīku, kā minēts 10. pantā, līdz 2027. gada 1. decembrim ("pagaidu jaudas ierobežojumu rīks"), kas jāizmanto, sākot no 2029. gada perioda kustības grafika,v) jaudas brokeri, lai pieprasītu vairāktīklu jaudu saskaņā ar 32.–34. pantā aprakstītajiem procesiem līdz 2029. gada 1. janvārim ("jaudas brokeris"), kas jāizmanto, sākot no 2030. gada perioda kustības grafika;b) Eiropas digitālā sistēma kā Eiropas Satiksmes pārvaldības tīkla koncepcijas atbalsts šīs regulas III nodaļā noteiktajiem satiksmes pārvaldības procesiem ("vilcienu informācijas sistēma"), kas nodrošina:i) Eiropas mēroga pārskatu par vairāktīklu vilciena braucieniem no atiešanas punktu līdz galamērķim, sākot no regulas piemērošanas datuma,ii) regulāru informācijas apmaiņu par aplēsto ierašanās laiku līdz 2027. gada decembrim,iii) starpgadījumu paziņošanu kopējai sistēmai vai ar tās starpniecību līdz 2030. gada decembrim;iv) kopēju platformu valstu satiksmes vadība centru saziņai un sadarbībai līdz 2030. gada decembrim.ERA sadarbībā ar ENIM un tīkla koordinatoru saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 19. pantu līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izdod ieteikumu Komisijai, izklāstot rīkus attiecībā uz digitālas Eiropas dzelzceļa jaudas un satiksmes pārvaldības sistēmas īstenošanu un pārvaldību. Ieteikumā ņem vērā rīkus, kas jau tiek izmantoti vai tiek izstrādāti, apstiprinātās investīcijas un šajā punktā paredzētos rīkus un termiņus. Pamatojoties uz ieteikumu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 71. pantu, lai noteiktu šos rīkus attiecībā uz digitālas Eiropas dzelzceļa jaudas un satiksmes pārvaldības sistēmas īstenošanu un pārvaldību un lai identificētu kopuzņēmuma "Eiropas dzelzceļš", ERA, infrastruktūras pārvaldītāju, ENIM, ENRRB un tīkla koordinatora uzdevumus šajā procesā. [Gr. 221]5b. ERA koordinē šos uzdevumus.Eiropas digitālo jaudas un satiksmes pārvaldības sistēmu centrālos rīkus vada tīkla koordinators.ERA nodrošina nozares izstrādāto digitālo sistēmu atbilstību savstarpējas izmantojamības tehniskajiem standartiem. [Gr. 222]5c. Komisija un dalībvalstis atbalsta šajā pantā paredzēto darbību finansēšanu, arī no EISI, lai nodrošinātu digitālo rīku un pakalpojumu savlaicīgu, pārrobežās saskaņotu un savstarpēji izmantojamu īstenošanu. [Gr. 223]

VI NODAĻAJAUDAS UN SATIKSMES PĀRVALDĪBAS REGULATĪVĀ UZRAUDZĪBA1.IEDAĻARegulatīvās iestādes

63. pantsRegulatīvo iestāžu pienākumi1.Direktīvas 2012/34/ES 56. pantā noteiktās funkcijas un pilnvaras īsteno arī attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Regulatīvā iestāde jo īpaši uzrauga infrastruktūras pārvaldītāju un Eiropas tīkla koordinatora darbības, kā izklāstīts šīs regulas II–V nodaļā, un pēc savas iniciatīvas pārbauda atbilstību šai regulai nolūkā novērst pieteikumu iesniedzēju diskrimināciju. [Gr. 224]1a. Regulatīvā iestāde piedalās jaudas stratēģiskajā plānošanā saskaņā ar šīs regulas II iedaļu un to uzrauga. Regulatīvā iestāde izvērtē samērīgumu, nediskrimināciju un pārredzamību. Regulatīvā iestāde var izdot un iesniegt atzinumus infrastruktūras pārvaldītājiem, ENIM un ERP. Izstrādājot jaudas stratēģisko plānošanu, infrastruktūras pārvaldītāji ņem vērā regulatīvo iestāžu priekšlikumus. [Gr. 225]2.Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, otram pieteikuma iesniedzējam, potenciālajam pieteikuma iesniedzējam, par transportu atbildīgajai valsts, reģionālajai vai vietējai iestādei ir tiesības iesniegt apelāciju regulatīvajā iestādē saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 56. pantu, ja tas uzskata, ka infrastruktūras pārvaldītājs ir izturējies pret to netaisnīgi, ka tas ir ticis diskriminēts vai cietis jebkādā citā veidā, kad infrastruktūras pārvaldītājs ir veicis šīs regulas II, III, IV un V nodaļā (“Infrastruktūras pārvaldība”, “Satiksmes pārvaldība un krīzes vadība”, “Darbības izvērtēšana un pārvaldība”, “Eiropas koordinācijas tīkls”) aprakstītās darbības. [Gr. 226]

64. pantsRegulatīvo iestāžu sadarbība Eiropas Dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu tīklā (ENRRB)1.Lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus, regulatīvās iestādes sadarbojas Direktīvas 2012/34/ES 57. panta 1. punktā minētajā ENRRB, cita starpā organizējot kopīgas apspriedes un izmeklēšanu, pieņemot atzinumus vai ieteikumus vai veicot citas attiecīgas darbības. Regulatīvās iestādes sniedz ENRRB visu vajadzīgo informāciju informāciju un ņem vērā ENRRB pieņemtos atzinumus un ieteikumus. [Gr. 227]Rīkojoties šīs regulas darbības jomā, ENRRB ir šīs nodaļas 2. iedaļā izklāstītie uzdevumi un pienākumi, un tas organizē savu darbu saskaņā ar minēto iedaļu.2.Ja tiek iesniegta sūdzība vai veikta izmeklēšana pēc savas iniciatīvas par jautājumu, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā un kas ietekmē piekļuvi dzelzceļa tīkliem vai to izmantošanu vairāk nekā vienā dalībvalstī, attiecīgā regulatīvā iestāde informē3.Regulatīvā iestāde visus attiecīgos jautājumus, sūdzības vai izmeklēšanas var nosūtīt ENRRB viedokļu apmaiņai vai atzinuma vai ieteikuma pieņemšanai.4.Pieņemot lēmumus par jautājumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, attiecīgās regulatīvās iestādes sadarbojas savu attiecīgo lēmumu sagatavošanā, ko koordinē ENRRB, nolūkā panākt konkrētā jautājuma atrisināšanu. Šajā nolūkā attiecīgās regulatīvās iestādes veic savas funkcijas saskaņā ar šā panta 1. punktu un Direktīvas 2012/34/ES 56. pantu. Tās ņem vērā visus attiecīgos ENRRB pieņemtos atzinumus un ieteikumus un iesniedz šos lēmumus ENRRB.5.Ja regulatīvā iestāde pieņem lēmumu, kas ir atšķirīgs no jebkura attiecīga ENRRB atzinuma vai ieteikuma, vai ja tā atsakās pieņemt lēmumu, tā iesniedz ENRRB paskaidrojumu, kurā izklāsta atšķirības un pamatojumu, kāpēc tā neievēro ENRRB atzinumus vai ieteikumus, un savā lēmumā iekļauj attiecīgo paskaidrojumu. [Gr. 228]6.Regulatīvās iestādes, ar kurām apspriežas ENRRB, atbild ENRRB noteiktajos termiņos un pēc ENRRB pieprasījuma sniedz visu informāciju, ko tām ir tiesības pieprasīt saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Šo informāciju var izmantot tikai darbībām, ko regulatīvās iestādes veic saskaņā ar šo regulu.7.Infrastruktūras pārvaldītāji bez kavēšanās sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai izskatītu šajā pantā minēto sūdzību vai veiktu izmeklēšanu, un ko pieprasa tās dalībvalsts regulatīvā iestāde, kurā atrodas infrastruktūras pārvaldītājs. Regulatīvajām iestādēm ir tiesības pieprasīt no ENIM informāciju par izmeklēšanām, kas ir to kompetencē. Regulatīvās iestādes ir tiesīgas šādu informāciju nosūtīt ENRRB.8.Dzelzceļa transporta regulatīvās iestādes nodrošina ENRRB darbībai nepieciešamos resursus.8a. ENRRB nodrošina, ka ziņas par dalību tajā un tā darbības metodēm un visa attiecīgā informācija par tīkla darbu, tostarp atzinumi un ieteikumi, ir publiski pieejami tā tīmekļvietnē. Tur iekļauj arī darba grupu kontaktinformāciju. [Gr. 229]

2.IEDAĻAEiropas Dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu tīkla uzdevumi un pienākumi

65. pantsUzdevumi un pienākumi1.Papildus uzdevumiem, kas paredzēti Direktīvā 2012/34/ES, ENRRB ir arī šajā regulā noteiktie uzdevumi un pienākumi.2.ENRRB koordinē visus dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu sadarbības pasākumus, kā izklāstīts 64. pantā, un veicina regulatīvo iestāžu lēmumu saskaņošanu attiecībā uz starptautiskajiem dzelzceļa pakalpojumiem.2a. ENRB pirms pieņemšanas novērtē Eiropas jaudas pārvaldības, satiksmes pārvaldības un darbības izvērtēšanas satvarus, kā arī tīkla pārskatu kopīgo struktūru un izdod un iesniedz atzinumus valstu regulatīvajām iestādēm, kas šajā saistībā var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 56. pantu. ENRRB var novērtēt visus ENIM lēmumus un izdot un iesniegt atzinumus ENIM, regulatīvajām iestādēm, ERP un infrastruktūras pārvaldītājiem. [Gr. 230]3. Pamatojoties uz pieteikumu iesniedzēju, infrastruktūras pārvaldītāju un citu ieinteresēto personu pieprasījumiem, ENRRB sniedz atzinumus vai ieteikumus par vēl nepieņemtiem vai jau pieņemtiem lēmumiem saistībā ar sūdzībām, kas iesniegtas dzelzceļa transporta regulatīvajām iestādēm. [Gr. 231]4.Ieinteresētās personas var iesniegt sūdzību ENRRB par jautājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā vai ietekmē piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai vai tās izmantošanu vairāk nekā vienā dalībvalstī. Ja ENRRB saņem šādu sūdzību, tā to nekavējoties nosūta kompetentajai regulatīvajai iestādei vai iestādēm.Šādos gadījumos ENRRB nekavējoties informē attiecīgās dzelzceļa transporta regulatīvās iestādes par savu nodomu pieņemt atzinumu vai ieteikumu par jebkuru šādu jautājumu.5.ENRRB sniedz atzinumu vai ieteikumu attiecīgajām dzelzceļa transporta regulatīvajām iestādēm viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemta visa attiecīgā ar sūdzību saistītā informācija. Īpaši sarežģītu jautājumu gadījumā ENRRB var šo termiņu pagarināt.5a. ENRRB sniedz ieteikumus ENIM attiecībā uz 50. pantā minētā Eiropas satvara darbības izvērtēšanai izveidi un pārskatīšanu, arī saistībā ar darbības jomām, katrā darbības jomā risināmajiem darbības jautājumiem, kā arī metodiku, procesu, kritēriju un definīciju saskaņošanu tādu datu vākšanai un analīzei, kas saistīti ar darbības rezultātiem un darbības rādītājiem. [Gr. 232]6.ENRRB izstrādā kopīgus principus un praksi tādu lēmumu pieņemšanai, kurus regulatīvās iestādes ir pilnvarotas pieņemt saskaņā ar šo regulu.6a. ENRRB izvērtē Eiropas jaudas pārvaldības, satiksmes pārvaldības un darbības izvērtēšanas satvarus, kā arī tīkla pārskatu kopīgo struktūru un izdod atzinumu. Regulatīvās iestādes pēc iespējas ņem vērā ENRRB atzinumu, pārbaudot tīkla pārskatus. [Gr. 233]

66. pantsEiropas Dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu tīkla (ENRRB) organizācija un struktūraŠīs regulas vajadzībām ENRRB organizāciju veido šādas struktūrvienības:a)Regulatīvo iestāžu padome;b)sekretariāts.Regulatīvās iestādes nodrošina sekretariāta darbību.ENRRB nodrošina, ka tā darbības metodes un visa attiecīgā informācija par tā darbu ir publiski pieejamas kopīgā tīmekļvietnē. Tajā norāda kontaktinformāciju sūdzību iesniegšanai, kā arī īpašo darba grupu kontaktinformāciju un informāciju par procedūrām. [Gr. 234]ENRRB savus atzinumus un ieteikumus publicē īpašā tīmekļvietnē. [Gr. 235]

67. pantsRegulatīvo iestāžu padomes sastāvs1.Regulatīvo iestāžu padomē ir pa vienam balsstiesīgam loceklim no katras dalībvalsts, kas izmanto dzelzceļa tīklu, un viens Komisijas iecelts loceklis. ERA ir novērotājs bez balsstiesībām. [Gr. 236]2.Balsstiesīgie locekļi ir Direktīvas 2012/34/ES 55. pantā minētās regulatīvās iestādes vadītājs vai vadītāja vietnieks. Šīm amatpersonām ir viens aizstājējs, kas pārstāv attiecīgo locekli viņa vai viņas prombūtnes laikā. Aizstājēju ieceļ regulatīvā iestāde no regulatīvās iestādes pārvaldības vai vadības amatpersonu vidus vai, ja tas nav iespējams, no tās darbinieku vidus.3.Padomes locekļi un viņu aizstājēji rīkojas neatkarīgi un objektīvi un dara to Savienības interesēs neatkarīgi no konkrētām valsts vai personīgām interesēm. Viņi nelūdz un nepieņem valdību, iestāžu, personu vai jebkuru citu struktūru norādījumus.4.ENRRB sekretariāts publisko atjauninātu padomes locekļu un viņu aizstājēju sarakstu, kā arī viņu interešu deklarācijas.

68. pantsPadomes loma un uzdevumi1.Padome veic visus šajā regulā noteiktos uzdevumus, kas uzticēti ENRRB.2.Jo īpaši padome:a)pieņem atzinumus vai ieteikumus par sūdzībām vai izmeklēšanām, ko tai iesniedzis tās priekšsēdētājs vai regulatīvā iestāde vai struktūras saskaņā ar 69. pantā paredzētajiem noteikumiem;aa) sadarbībā ar tīkla koordinatoru pieņem atzinumus un ieteikumus par ENIM pieņemtajiem lēmumiem šīs regulas darbības jomā; [Gr. 237]ab) saņemot sūdzības no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, apkalpes vietu operatoriem un citām ieinteresētajām personām, sadarbībā ar tīkla koordinatoru pieņem ENRRB atzinumus un ieteikumus par 55.a pantā minētajām apspriedēm, kā arī par ENIM pieņemtajiem lēmumiem. [Gr. 238]b)izstrādā un pieņem gada ziņojumu par ENRRB darbību;c)izveido darba grupas un ieceļ to priekšsēdētājus.ca) izstrādā un pieņem ieteikumu ENIM par Eiropas satvara darbības izvērtēšanai izveidi un pārskatīšanu. [Gr. 239]

69. pantsPadomes darba organizācija1.Padome pieņem savu reglamentu pēc tam, kad to apstiprinājusi Komisija.1a. Padome rīko regulāras sanāksmes. Tā no savu locekļu vidus ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju, kura pilnvaru laiks ir viens gads. [Gr. 240]2.Komisija vadaapmeklē padomes sanāksmes, atbalsta tās un atvieglo koordināciju to laikā. Komisijai tajā nav balsstiesību. [Gr. 241]3.Sekretariāts nodrošina nepieciešamos pakalpojumus padomes sanāksmju un darba organizēšanai.4.Padome pieņem lēmumus ar padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ja vien reglamentā nav paredzēts citādi.5.Katram loceklim ir viena balss. Ja kāda locekļa nav klāt, balsstiesības ir tiesīgs izmantot tā aizstājējs.6.Reglamentā var paredzēt detalizētāku balsošanas kārtību, jo īpaši procedūru balsošanai steidzamos jautājumos un gadījumos, kad tiek sniegti ieteikumi par dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu lēmumiem.

70. pantsENRRB darba grupas1.Pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas priekšlikuma un saskaņā ar padomes reglamentu padome ar vienkāršu balsu vairākumu var nolemt izveidot darba grupas, lai organizētu ENRRB darbu saistībā ar konkrētiem jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu.2.Padome nosaka darba grupas pilnvaras un ieceļ darba grupu priekšsēdētājus, kuri — ja iespējams — pārstāv dažādas dzelzceļa transporta regulatīvās iestādes.3.Darba grupās pēc uzaicinājuma var piedalīties eksperti no dzelzceļa transporta regulatīvajām iestādēm, Komisijas, ERA un attiecīgā gadījumā no iesaistītajām ieinteresētajām personām un attiecīgā gadījumā no citām publiskām vai privātām struktūrām. [Gr. 242]4.Sekretariāts sniedz administratīvu atbalstu darba grupām.5.Ja tas ir nepieciešams, padome vai darba grupu priekšsēdētāji, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, darba grupu sanāksmēs var uzaicināt piedalīties ekspertus no dzelzceļa regulatīvajām iestādēm, Komisijas, ERA, iesaistītajām ieinteresētajām personām un attiecīgā gadījumā no citām publiskām vai privātām struktūrām, kā arī atsevišķus ekspertus, kas atzīti par kompetentiem attiecīgajā jomā. [Gr. 243]

VII NODAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pantsDeleģēšanas īstenošana1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.2.Pilnvaras pieņemt 6. panta 4.a punktā, 8. panta 7. punktā, 10. panta 8. punktā, 11. panta 2. un 4.a punktā, 12. panta 9.a punktā, 18. panta 10.a punktā, 19. panta 5. punktā, 20. panta 4.a punktā, 21. panta 9. punktā, 38. panta 3. punktā, 39. panta 8.a un 9. punktā, 40. panta 7. punktā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 3.a9. punktā, 46. panta 6. punktā, 48. panta 3. punktā, 52. panta 1. punktā, un 53. panta 5. punktā un 62. panta 5.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [2026. gada 1. janvāra]. Komisija vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 244]

72. pantsKomiteju procedūra1.Komisijai palīdz Direktīvas 2012/34/ES 62. pantā minētā komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

73. pantsZiņošana un pārskatīšanaLīdz [2030. gada 31. decembrim] Komisija izvērtē šīs regulas ietekmi uz dzelzceļa nozari un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par regulas īstenošanu.Ziņojumā jo īpaši izvērtē:a)šīs regulas ietekmi uz dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu darbības rezultātiem;b)šīs regulas ietekmi uz dzelzceļa pakalpojumu — jo īpaši starptautisko pārvadājumu, tālsatiksmes pārvadājumu un kravu pārvadājumu pakalpojumu — attīstību;c)Eiropas infrastruktūras pārvaldītāju tīkla, tīkla koordinatora, Eiropas Dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu tīkla un darbības izvērtēšanas iestādes darbu kopumā un saistībā ar kopīgu kritēriju, metodiku un procedūru izstrādi, pieņemšanu un īstenošanu;d)nepieciešamību pastiprināt koordinācijas mehānismus, 6. un 44. pantā minēto Eiropas satvaru elementus aizstājot ar saistošiem noteikumiem;e)nepieciešamību stiprināt regulatīvo uzraudzību, izveidojot Savienības dzelzceļa transporta regulatīvo iestādi.

74. pantsGrozījumi Direktīvā 2012/34/ES1.Direktīvu 2012/34/ES groza šādi:a)direktīvas 1. panta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) principus un procedūras, kas piemērojamas attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu, kā noteikts IV nodaļā.;”

b)direktīvas 2. panta 6. punktu svītro;c)3. panta 20., 22., 23., 27. un 28. punktu svītro; [Gr. 245]d)direktīvas 7.b pantu svītro;e)direktīvas 36. pantu svītro;f)direktīvas 38.–54. pantu svītro;g)IV pielikumā svītro 1. un 3. punktu;h)VII pielikumu svītro.2.Atsauces uz svītrotajiem Direktīvas 2012/34/ES noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikuma 1. iedaļā.

74a. pantsGrozījumi Regulā (ES) 2016/7961.Regulu (ES) 2016/796 groza šādi: a) regulas 19. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

m) pēc pieprasījuma izdod ieteikumus Komisijai par to deleģēto aktu izstrādi un atjaunināšanu, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) .../... [Regula par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā un ar ko groza Direktīvu 2012/34/ES un atceļ Regulu (ES) Nr. 913/2010].” [Gr. 246]

74b. pantsGrozījumi Direktīvā (ES) 2016/797 1.Direktīvu (ES) 2016/797 groza šādi:a) direktīvas II pielikuma 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“2.9. Dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošana: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) …/… (...) [šī regula] minētās struktūras, iestādes un procedūras.”. [Gr. 247]

75. pantsPārejas noteikumi1.Pamatlīgumus, kas noslēgti saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 42. pantu līdz 2026. gada 1. janvārim, turpina piemērot līdz to termiņa beigām. [Gr. 248]2.Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 20., 22., 23., 27. un 28. punktu, 7.b, 36. un 38.–54. pantu, IV pielikuma 3. punktu un VII pielikumu nepiemēro darbībām un uzdevumiem, ko veic saistībā ar kustības grafikiem, kuri stājas spēkā pēc [2029. gada 8. decembra].

76. pantsAtcelšana1.Regulu (ES) Nr. 913/2010 atceļ no [2029. gada 9. decembra].2.Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikuma 2. iedaļā.

77. pantsStāšanās spēkā un piemērošana1.Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.2.To piemēro no [2026. gada 1. janvāra]. Tomēr:a)šīs regulas 1., 2. un 3. pantu, II nodaļu, izņemot 9. panta 1. un 2. punktu un 26., 27., 28., 31., 39. un 50. pantu27. panta 4. punktu, un III nodaļu, izņemot 48. pantu, piemēro tikai darbībām un uzdevumiem, ko veic saistībā ar kustības grafikiem, kuri stājas spēkā pēc [20292027. gada 8. decembra]; [Gr. 249]b)regulas 9. panta 1. un 2. punktu piemēro no [20282027. gada 1. janvāra]; [Gr. 250]c)regulas 27. panta 4. punktu piemēro no [2026. gada 1. marta];ca) regulas 35. pantu piemēro, sākot no 2028. gada 1. decembra; [Gr. 251]cb) regulas 40. pantu piemēro, sākot no 2027. gada 1. decembra; [Gr. 252]d)regulas 48. un 62. pantu piemēro no [2026. gada 13. decembra];e)regulas 74. pantu piemēro no [20292027. gada 9. decembra]. [Gr. 253]Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs / priekšsēdētāja

I PIELIKUMS

NODEVUMI UN JAUDAS PĀRVALDĪBAS GRAFIKS, KAS MINĒTI 11., 16., 18. UN 38. PANTĀ

1.Šīs regulas 11., 16., 17. un 18. pantā minētie nodevumi, kas infrastruktūras pārvaldītājiem jāsagatavo, veicot jaudas stratēģisko plānošanu

Nodevums
Saturs
Jaudas stratēģija (16. pants)
–Plānotā fiziskās infrastruktūras attīstība, tajā skaitā jaunas infrastruktūras būvniecība, modernizācija, atjaunošana un slēgšana / ekspluatācijas pārtraukšana;
–pieprasījuma pēc dzelzceļa transporta pakalpojumiem prognozētā attīstība;
–stratēģiskas norādes par jaudas izmantošanu dalībvalstīs, tajā skaitā prognozes par sabiedrisko pakalpojumu saistību attīstību;
–jauda, kas sadalīta saskaņā ar pamatlīgumiem, un jauda, kas vajadzīga transporta pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem;
–infrastruktūra, kas atzīta par intensīvi izmantotu vai pārslogotu;
–būtiski jaudas ierobežojumi, kas izriet no infrastruktūras darbiem.
Jaudas modelis (17. pants)
–Visa jaudas stratēģijā iekļautā informācija, attiecīgā gadījumā atjaunināta un izklāstīta sīkāk;
–pieteikumu iesniedzējiem pieejamais jaudas apjoms dalījumā pa dzelzceļa transporta tirgus segmentiem un/vai sadales procesiem, tostarp aizsargātā jauda vēlākiem pieprasījumiem un saskaņā ar pamatlīgumiem iedalītā jauda;
–infrastruktūras darbiem nepieciešamais jaudas apjoms dalījumā pēc to ietekmes veida uz satiksmi (kategorijas);
–ģeogrāfiskais tvērums: vismaz Eiropas transporta tīklā pamattīklā un paplašinātajā pamattīklā iekļautās līnijas;
–detalizēta ģeogrāfiskā informācija: sadalījums attiecīgajos plānošanas posmos, kas atspoguļo infrastruktūras un pieprasījuma raksturlielumus;
–piemērošanas laikposms: viens kustības grafika laikposms;
–detalizēta informācija laika griezumā: vismaz ikgadējs pārskats (jaudas ierobežojumi) un viena vai vairākas reprezentatīvas dienas (pieprasījumiem pieejamā jauda).
Jaudas nodrošinājuma plāns (18. pants)
–Visa jaudas modelī iekļautā informācija, attiecīgā gadījumā atjaunināta un izklāstīta sīkāk;
–pieprasījumiem pieejamā iepriekš ieplānotā jauda, kas noteikta kā jaudas objekti;
–jaudas ierobežojumi, kas noteikti kā jaudas objekti;
–jaudas ierobežojumu laikā pieejamā alternatīvā jauda;
–tīkla darbības traucējumu gadījumā pieejamā alternatīvā jauda.

[Gr. 254]

2.Šīs regulas 11., 16., 17. un 18. pantā minētais jaudas stratēģiskās pārvaldības grafiks

1.Sagatavojot jaudas stratēģiskās plānošanas nodevumus konkrētam kustības grafika laikposmam, infrastruktūras pārvaldītāji ievēro šajā iedaļā noteikto grafiku.

Infrastruktūras pārvaldītāji var noteikt agrākus termiņus. Šādus termiņus saskaņo ES līmenī un iekļauj 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā.

Apspriešanos ar ieinteresētajām personām veic saskaņā ar 54. pantu, un tajā iesaista vismaz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus un citus pieteikumu iesniedzējus, iesaistītās ieinteresētās personas un publiskās iestādes. Infrastruktūras pārvaldītāji, veicot koordināciju saskaņā ar 53. pantu, pastāvīgi koordinē nodevumus.

Nodevums
Atskaites punkts
Termiņš (vēlākais)
Jaudas stratēģija (16. pants)
Jaudas stratēģijas pirmo elementu publicēšanaizstrādes posms
X–60
Pirmā apspriešanās ar ieinteresētajām personām
X–58
Stratēģijas projekta publicēšana un otrā apspriešanās ar ieinteresētajām personām
X–3848
Galīgās jaudas stratēģijas publicēšana pēc tam, kad infrastruktūras pārvaldītāji savstarpēji veikuši tās galīgo koordināciju
X–36

Jaudas modeļa publicēšana
X-18

Galīgā jaudas nodrošinājuma publicēšana pēc apspriešanās ar infrastruktūras pārvaldītājiem un ERP
X–11
Jaudas modelis (17. pants)
Sagatavošanas sākums
X–36
Apspriešanās ar pieteikumu iesniedzējiem un iesaistītajām ieinteresētajām personām
X–24
Koordinācija ar infrastruktūras pārvaldītājiem un iesaistītajām ieinteresētajām personām un priekšizpētes novērtējumi par paredzētajām jaudas vajadzībām, kas varētu nebūt pilnībā ņemtas vērā jaudas modeļa projektā
X–22
Jaudas modeļa projekta publicēšana un otras apspriešanās ar pieteikumu iesniedzējiem un iesaistītajām ieinteresētajām personām uzsākšana
X–21
Koordinācija ar pieteikumu iesniedzējiem un iesaistītajām ieinteresētajām personām
X–19
Galīgā jaudas modeļa publicēšana pēc tam, kad infrastruktūras pārvaldītāji savstarpēji veikuši tā galīgo koordināciju
X–18
Jaudas nodrošinājuma plāns (18. pants)
Sagatavošanas sākums
X–18
Apspriešanās ar pieteikumu iesniedzējiem un iesaistītajām ieinteresētajām personām
X–14
Regulatīvā iestāde analizē jaudas nodrošinājuma plāna projektu un var pieņemt lēmumu, kurā infrastruktūras pārvaldītājam tiek prasīts grozīt jaudas nodrošinājuma plānu
X-14 līdz X-13
Šā pielikuma 3. iedaļas 1. punktā minēto jaudas ierobežojumu publicēšana
X–12
Galīgā jaudas nodrošinājuma plāna publicēšana pēc tam, kad infrastruktūras pārvaldītāji savstarpēji veikuši tā galīgo koordināciju
X–11
Jaudas nodrošinājuma plāna atjaunināšana, ņemot vērā vēlāk iesniegtus pieprasījumus
X–6,5
Šā pielikuma 3. iedaļas 5. punktā minēto jaudas ierobežojumu publicēšana
X–4
Jaudas, kas rezervēta sadalei, izmantojot kustības grafiku, pārdale citiem sadales procesiem
X–2
Jaudas nodrošinājuma plāna atjaunināšana, lai atspoguļotu visas izmaiņas iepriekš ieplānotajā vai sadalītajā jaudā
Līdz X+12 bez kavēšanās
Piezīme.
1)“X–m” nozīmē “m” mēnešus pirms kustības grafika spēkā stāšanās dienas (“X”) saskaņā ar 4. iedaļu.

[Gr. 255]

2.Atkāpjoties no 1. punkta, uz nodevumu “Jaudas stratēģija” attiecībā uz kustības grafika laikposmiem, kas sākas 2029. gada decembrī un 2030. gada decembrī, attiecas šāds vienkāršots un saīsināts grafiks.

Jaudas stratēģija (16. pants)
Stratēģijas projekta publicēšana un apspriešanās ar ieinteresētajām personām
X–38
Galīgās jaudas stratēģijas publicēšana pēc tam, kad infrastruktūras pārvaldītāji savstarpēji veikuši tās galīgo koordināciju
X–36

3.Šīs regulas 10. un 35. pantā minētais no infrastruktūras darbiem izrietošo jaudas ierobežojumu koordinēšanas, apspriešanas un publicēšanas grafiks

1.Attiecībā uz dzelzceļa līniju jaudas pagaidu ierobežojumiem, kuri noteikti tādu iemeslu dēļ kā infrastruktūras darbi, tajā skaitā ar tiem saistītie ātruma, asslodzes, vilciena garuma, vilces vai būvju tuvinājuma gabarīta ierobežojumi (“"jaudas ierobežojumi”"), un kuri ilgst vairāk nekā septiņas dienas pēc kārtas, un kuru dēļ vairāk nekā 30 % prognozētā satiksmes apjoma dzelzceļa līnijā dienā atceļ, novirza pa citu maršrutu vai aizstāj ar citiem transporta veidiem, attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji visus jaudas ierobežojumus, kas ir zināmi, un provizoriskos rezultātus pēc apspriešanās ar pieteikumu iesniedzējiem publicē pirmo reizi vismaz 24 mēnešus un otro reizi atjauninātus vismaz 12 mēnešus pirms attiecīgā kustības grafika maiņas. Šos infrastruktūras ierobežojumus iekļauj 18. pantā minētajā jaudas nodrošinājuma plānā. [Gr. 256]

2.Ja jaudas ierobežojumi ietekmē vairākus tīklus, infrastruktūras pārvaldītāju savstarpējās koordinācijas procesā saskaņā ar 53. pantu vienības, kas norādītas minētā panta 5. punktā, arī kopīgi apspriež minētos jaudas ierobežojumus ar ieinteresētajiem pieteikumu iesniedzējiem un galvenajiem attiecīgo apkalpes vietu operatoriem, kad jaudas ierobežojumus publicē pirmo reizi.

3.Pirmo reizi publicējot jaudas ierobežojumus saskaņā ar 1. punktu, infrastruktūras pārvaldītājs uzsāk apspriešanos par jaudas ierobežojumiem ar pieteikumu iesniedzējiem un galvenajiem attiecīgo apkalpes vietu operatoriem. Ja laikā starp jaudas ierobežojumu pirmo un otro publicēšanas reizi ir vajadzīga koordinācija saskaņā ar 4. punktu, atbilstīgi 53. panta 5. punktam norādītās vienības laikā no šīs koordinācijas beigām līdz jaudas ierobežojuma otrajai publicēšanas reizei vēlreiz apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem un galvenajiem attiecīgo apkalpes vietu operatoriem.

4.Ja jaudas ierobežojumi ietekmē vairākus tīklus, tad pirms jaudas ierobežojumu publicēšanas saskaņā ar 1. punktu atbilstīgi 53. panta 5. punktam norādītās vienības, arī infrastruktūras pārvaldītāji, kurus varētu ietekmēt vilcienu novirzīšana pa citu maršrutu, savstarpēji koordinē jaudas ierobežojumus, kas var ietvert atcelšanu, vilcienu ceļa novirzīšanu pa citu maršrutu vai aizstāšanu ar citiem transporta veidiem.

Koordināciju pirms otrās publicēšanas pabeidz:

a)ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms kustības grafika maiņas, ja ilgāk nekā 30 dienas pēc kārtas vairāk nekā 50 % prognozētā satiksmes apjoma dzelzceļa līnijā dienā atceļ, novirza pa citu maršrutu vai aizstāj ar citiem transporta veidiem;

b)ne vēlāk kā 13 mēnešus un 15 dienas pirms kustības grafika laikposma maiņas, ja ilgāk nekā septiņas dienas pēc kārtas vairāk nekā 30 % prognozētā satiksmes apjoma dzelzceļa līnijā dienā atceļ, novirza pa citu maršrutu vai aizstāj ar citiem transporta veidiem;

c)ne vēlāk kā 13 mēnešus un 15 dienas pirms kustības grafika laikposma maiņas, ja septiņas dienas pēc kārtas vai īsāku laiku vairāk nekā 50 % prognozētā satiksmes apjoma dzelzceļa līnijā dienā atceļ, novirza pa citu maršrutu vai aizstāj ar citiem transporta veidiem.

Vienības, kas veic koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņā ar 53. panta 5. punktu, vajadzības gadījumā uzaicina pieteikumu iesniedzējus, kuri darbojas attiecīgajās līnijās, un galvenos attiecīgo apkalpes vietu operatorus iesaistīties minētajā koordinācijā.

5.Attiecībā uz jaudas ierobežojumiem, kuri ilgst septiņas dienas pēc kārtas vai īsāku laiku un kuri nav jāpublicē saskaņā ar 1. punktu, un kuru dēļ vairāk nekā 10 % prognozētā satiksmes apjoma dzelzceļa līnijā dienā atceļ, novirza pa citu maršrutu vai aizstāj ar citiem transporta veidiem, un kuri tiek ieviesti nākamajā kustības grafika laikposmā, un par kuriem infrastruktūras pārvaldītājs uzzina ne vēlāk kā sešus mēnešus un 15 dienas pirms kustības grafika maiņas, infrastruktūras pārvaldītājs apspriežas ar attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem par paredzētajiem jaudas ierobežojumiem un vismaz četrus mēnešus pirms kustības grafika maiņas paziņo atjauninātu informāciju par jaudas ierobežojumiem. Infrastruktūras pārvaldītājs sniedz detalizētu informāciju par pasažieru vilcieniem piedāvātajiem vilcienu ceļiem ne vēlāk kā četrus mēnešus un kravas vilcieniem piedāvātajiem vilcienu ceļiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jaudas ierobežojuma sākuma, ja vien infrastruktūras pārvaldītājs un attiecīgie pieteikumu iesniedzēji nevienojas par īsāku sagatavošanās laiku.

6.Infrastruktūras pārvaldītāji pēc apspriešanās ar pieteikumu iesniedzējiem un apkalpes vietu operatoriem var nolemt piemērot stingrākas sliekšņvērtības jaudas ierobežojumiem, pamatojoties uz mazākām prognozētā satiksmes apjoma procentuālajām daļām vai īsākiem laikposmiem, nekā norādīts šā pielikuma 3. iedaļā, vai piemērot kritērijus papildus šajā pielikumā minētajiem kritērijiem. Tie publicē sliekšņvērtības un jaudas ierobežojumu grupēšanas kritērijus tīkla pārskatos saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES IV pielikuma 3. punktu.

7.Neskarot 40. pantu, infrastruktūras pārvaldītājs var nolemt nepiemērot 1.–5. punktā noteiktos termiņus, ja jaudas ierobežojums vajadzīgs drošas vilcienu kustības atjaunošanai, ja ierobežojumu ilgums nav infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē, ja šo termiņu piemērošana būtu izmaksu ziņā nelietderīga vai nevajadzīgi kaitētu aktīvu darbmūžam vai stāvoklim vai ja tam piekrīt visi attiecīgie pieteikumu iesniedzēji. Šādos gadījumos un jebkuru citu tādu jaudas ierobežojumu gadījumā, kas netiek apspriesti saskaņā ar citiem šā pielikuma noteikumiem, infrastruktūras pārvaldītājs nekavējoties apspriežas ar pieteikumu iesniedzējiem un galvenajiem attiecīgo apkalpes vietu operatoriem. [Gr. 257]

8.Informācija, ko infrastruktūras pārvaldītājs sniedz, kad rīkojas saskaņā ar 1., 5. vai 7. punktu, ietver:

a)plānoto dienu;

b)diennakts daļu un, tiklīdz to iespējams noteikt, stundu, kad sākas un beidzas jaudas ierobežojums;

c)ierobežojuma ietekmēto dzelzceļa līnijas posmu;

d)attiecīgā gadījumā to līniju jaudu, pa kurām novirzīta satiksme.

Infrastruktūras pārvaldītājs minēto informāciju vai saiti uz vietni, kur šī informācija atrodama, publicē tīkla pārskatā, kā minēts Direktīvas 2012/34/ES IV pielikuma 3. punktā. Infrastruktūras pārvaldītājs šo informāciju regulāri atjaunina. Turklāt infrastruktūras pārvaldītāji šo informāciju publicē digitālā formātā saskaņā ar 9. un 62. pantu.

9.Attiecībā uz jaudas ierobežojumiem, kuri ilgst vismaz 30 dienas pēc kārtas un ietekmē vairāk nekā 50 % prognozētā satiksmes apjoma dzelzceļa līnijā, infrastruktūras pārvaldītājs pirmajā apspriešanās kārtā pieteikumu iesniedzējiem pēc to pieprasījuma iesniedz salīdzinājumu, kurā raksturoti apstākļi, ko izraisītu vismaz divas jaudas ierobežojumu alternatīvas. Infrastruktūras pārvaldītājs minētās alternatīvas izstrādā, pamatojoties uz pieteikumu iesniedzēju viedokļiem, kas pausti pieprasījumu iesniegšanas laikā, un kopīgi ar pieteikumu iesniedzējiem.

Par katru alternatīvu salīdzinājumā ietver vismaz:

a)jaudas ierobežojuma ilgumu;

b)gaidāmo orientējošo iekasējamo infrastruktūras lietošanas maksu;

c)jaudu, kas pieejama līnijās, pa kurām novirzīta satiksme;

d)pieejamos alternatīvos maršrutus un

e)orientējošo braucienu ilgumu.

Pirms infrastruktūras pārvaldītājs izvēlas kādu no jaudas ierobežojumu alternatīvām, tas apspriežas ar ieinteresētajiem pieteikumu iesniedzējiem un ņem vērā dažādu alternatīvu ietekmi uz minētajiem pieteikumu iesniedzējiem un pakalpojumu izmantotājiem.

Alternatīvu jaudas ierobežojumu analīzē iekļauj situācijas, kas attiecas uz vairākiem infrastruktūras pārvaldītājiem. Šādā gadījumā infrastruktūras pārvaldītāji koordinē jaudas ierobežojuma alternatīvas plānošanu saskaņā ar 53. pantu.

10.Attiecībā uz jaudas ierobežojumiem, kuri ilgst vairāk nekā 30 dienas pēc kārtas un ietekmē vairāk nekā 50 % prognozētā satiksmes apjoma dzelzceļa līnijā, infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā kritērijus, pēc kuriem katra veida pārvadājumus veicoši vilcieni būtu jānovirza pa citu maršrutu, ņemot vērā pieteikuma iesniedzējam radušos komerciālos un darbības ierobežojumus, ja vien šie darbības ierobežojumi neizriet no pieteikuma iesniedzēja vadības vai organizatoriskajiem lēmumiem, un neskarot mērķi samazināt infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 30. panta 1. punktu. Infrastruktūras pārvaldītājs šos kritērijus publicē tīkla pārskatā.

11.ENIM savā tīmekļvietnē publicē 8. punktā prasīto informāciju.

12.Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim pārskata šā pielikuma 3. iedaļas īstenošanu un vajadzības gadījumā ierosina tiesību akta priekšlikumu.

4.ŠĪS REGULAS 32. UN 38. PANTĀ MINĒTAIS GRAFIKS JAUDAS SADALEI IKGADĒJĀ SADALES PROCESĀ

1.Infrastruktūras pārvaldītājs un pieteikumu iesniedzēji ievēro šādu grafiku.

Atskaites punkts vai laikposms
Termiņš vai ilgums(1)
Kustības grafika derīguma termiņš (“kustības grafika laikposms”)
Viens gads
Kustības grafika stāšanās spēkā
Decembra otrās sestdienas pusnakts
Jaudas nodrošinājuma plāna publicēšana
Saskaņā ar šā pielikuma 2. iedaļu
No infrastruktūras darbiem izrietošo jaudas ierobežojumu publicēšana
Saskaņā ar šā pielikuma 2. un 3. iedaļu
Termiņš, līdz kuram pieteikumu iesniedzējiem jāiesniedz jaudas izmantošanas tiesību pieprasījumi
X–8,5
Kustības grafika projekta sagatavošana Infrastruktūras pārvaldītājam(-iem) noteiktais termiņš jaudas piedāvājuma projekta iesniegšanai pieteikumu iesniedzējiem
X–6,5
Koordinācijas ar pieteikumu iesniedzējiem pabeigšana, nodrošinot, ka pirms "novērošanas posma" pabeigšanas divās nedēļās, ir izpildīti visi priekšnosacījumi
X–6
Infrastruktūras pārvaldītājam(-iem) noteiktais termiņš galīgā jaudas piedāvājuma iesniegšanai pieteikumu iesniedzējiem
X–5,5
Galīgā kustības grafika publicēšana Infrastruktūras pārvaldītājam(-iem) noteiktais termiņš jaudas izmantošanas tiesību sadalei pieteikumu iesniedzējiem
X–5,25
Jaudas specifikāciju pārveide vilcienu ceļos
Jāprecizē 6. pantā minētajā Eiropas jaudas pārvaldības satvarā
Piezīme. 1) “X–m” nozīmē “m” mēnešus pirms kustības grafika spēkā stāšanās dienas (“X”).

[Gr. 258]

2.Infrastruktūras pārvaldītāji jaudas pieprasījumus, kas saņemti saskaņā ar 32. panta 8. punktu, sadala, pamatojoties uz rindas kārtības principu.

3.Šīs iedaļas 1. punkta tabulā noteiktais termiņš, līdz kuram pieteikumu iesniedzējiem jāiesniedz jaudas izmantošanas tiesību pieprasījumi, ir infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņš, kas minēts Direktīvas 2012/34/ES 27. panta 4. punktā.

5.ŠĪS REGULAS 31. UN 38. PANTĀ MINĒTAIS GRAFIKS JAUDAS SADALEI SASKAŅĀ AR PAMATLĪGUMIEM

1.Infrastruktūras pārvaldītājs ievēro šādu grafiku.

Laikposms
Ilgums(1)
Pamatlīgumu spēkā esības standarta termiņš
Pieci gadi
Jaudas specifikāciju pārveide vilcienu ceļos
No X–8,5 līdz X–6,5 (kopā ar koordināciju ikgadējā sadales procesā, kas minēts 4. iedaļā)
Piezīme. 1) “X–m” nozīmē “m” mēnešus pirms kustības grafika spēkā stāšanās dienas (“X”) saskaņā ar 4. iedaļu.

6.ŠĪS REGULAS 33. UN 38. PANTĀ MINĒTAIS GRAFIKS JAUDAS SADALEI MAINĪGĀS PLĀNOŠANAS PROCESĀ

1.Infrastruktūras pārvaldītājs un pieteikumu iesniedzēji mainīgās plānošanas procesā ievēro šādu grafiku.

Atskaites punkts vai laikposms
Termiņš vai ilgums(1)
Agrīnākais brīdis, kad pieteikumu iesniedzēji var iesniegt jaudas pieprasījumus sadalei mainīgās plānošanas procesā
4 mēneši pirms pirmā vilciena brauciena
Pēdējais brīdis, kad pieteikumu iesniedzēji var iesniegt jaudas pieprasījumus sadalei mainīgās plānošanas procesā
1 mēnesis pirms pirmā vilciena brauciena
Maksimālais ilgums jaudas izmantošanas tiesībām, kas piešķirtas sadalē mainīgās plānošanas procesā
36 mēneši, sākot no pirmā vilciena brauciena
Jaudas specifikāciju pārveide vilcienu ceļos attiecībā uz jaudas izmantošanas tiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar 33. panta 2. punkta a) apakšpunktu
No X–8,5 līdz X–6,5 (kopā ar koordināciju ikgadējā sadales procesā, kas minēts 4. iedaļā)
Jaudas specifikāciju pārveide vilcienu ceļos attiecībā uz jaudas izmantošanas tiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar 33. panta 2. punkta b) apakšpunktu
Jāprecizē infrastruktūras pārvaldītājiem, ņemot vērā 6. pantā minēto Eiropas jaudas pārvaldības satvaru
Piezīme. 1) “X–m” nozīmē “m” mēnešus pirms kustības grafika spēkā stāšanās dienas (“X”) saskaņā ar 4. iedaļu.

2.Infrastruktūras pārvaldītāji sadala jaudu mainīgās plānošanas procesā, pamatojoties uz rindas kārtības principu.

7.ŠĪS REGULAS 34. UN 38. PANTĀ MINĒTAIS GRAFIKS JAUDAS SADALEI AD HOC PROCESĀ

Sadalot infrastruktūras jaudu ad hoc procesā, infrastruktūras pārvaldītājs ievēro šādu grafiku.

Laikposms
Ilgums
Maksimālais laikposms, kurā infrastruktūras pārvaldītājiem jāsagatavo jaudas izmantošanas tiesību piedāvājums attiecībā uz vienu tīklu, ja pēc galīgā kustības grafika publicēšanas dienas tiek iesniegts ad hoc pieprasījums
1 diena 24 stundas
Maksimālais laikposms, kurā infrastruktūras pārvaldītājiem jāsagatavo vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību piedāvājums
5 dienas

[Gr. 259]

8.ŠĪS REGULAS 39. PANTĀ MINĒTAIS IEDALĪTĀS JAUDAS IZMAIŅU GRAFIKS

Mainot infrastruktūras jaudas izmantošanas tiesības, infrastruktūras pārvaldītājs ievēro šādu grafiku.

Atskaites punkts vai laikposms
Termiņš vai ilgums
Maksimālais laikposms, kurā infrastruktūras pārvaldītājam jāpiedāvā alternatīvas jaudas izmantošanas tiesības, kas attiecas uz vienu tīklu, ja tās paredzēts izmantot nākamajās divās darba dienās
24 stundas
Maksimālais laikposms, kurā infrastruktūras pārvaldītājiem jāpiedāvā alternatīvas jaudas izmantošanas tiesības ar īpašiem parametriem (piemēram, ārkārtas sūtījumi, pārbaudes braucieni)
5 kalendārās dienas

[Gr. 260]

II PIELIKUMS

Intensīvi izmantota un pārslogota infrastruktūra, kas minēta 20. pantā

1.ROBEŽVĒRTĪBAS INFRASTRUKTŪRAS ATZĪŠANAI PAR INTENSĪVI IZMANTOTU UN PĀRSLOGOTU INFRASTRUKTŪRU

Lietojums
Klasifikācija
Jaudas izmantojums
Atsauces periods
Neviendabīga satiksme
Intensīvi izmantota
> 65 %... [ENIM noteiktā vērtība] no teorētiskās jaudas
Vairāk nekā 4 stundas vairāk par 200 dienām gadā
Neviendabīga satiksme
Pārslogota
> 95 %... [ENIM noteiktā vērtība] no teorētiskās jaudas
Vairāk nekā 4 stundas vairāk par 250 dienām gadā
Viendabīga satiksme
Intensīvi izmantota
> 80 %... [ENIM noteiktā vērtība] no teorētiskās jaudas
Vairāk nekā 4 stundas vairāk par 200 dienām gadā
Viendabīga satiksme
Pārslogota
> 95 %... [ENIM noteiktā vērtība] no teorētiskās jaudas
Vairāk nekā 4 stundas vairāk par 250 dienām gadā

[Gr. 261]

Jaudas izmantojums ir attiecība starp iedalīto jaudu vai — attiecībā uz iepriekšējiem kustības grafika laikposmiem — faktisko kursējošo vilcienu skaitu un teorētisko jaudu, kas pieejama noteiktā infrastruktūras elementā, pamatojoties uz 2. iedaļā minēto metodiku.

“Viendabīga satiksme” nozīmē, ka vilcieniem attiecīgajā posmā parasti ir līdzīgi raksturlielumi, kas ir būtiski jaudas izmantojumam, jo īpaši ātrums, pieturvietu shēma un paātrinājums.

“Neviendabīga satiksme” nozīmē, ka vilcieniem attiecīgajā posmā ir atšķirīgi raksturlielumi, kas ir būtiski jaudas izmantojumam, jo īpaši ātrums, pieturvietu shēma un paātrinājums.

2.JAUDAS IZMANTOJUMA PAKĀPES APRĒĶINĀŠANAS PROCEDŪRAS UN METODES

Infrastruktūras pārvaldītāji novērtē jaudas izmantojuma pakāpi, pamatojoties uz objektīvām, pārredzamām un atbilstīgām procedūrām un metodēm.

Infrastruktūras pārvaldītāji var turpināt izmantot esošās procedūras un metodes, kas atbilst šiem kritērijiem. Vēlākais trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā ENIM sagatavo ieteikumu par saskaņotas ES procedūras un metodes izmantošanu dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantojuma novērtēšanai.

Jaudas izmantojumu var novērtēt arī kā attiecību starp jaudas pieprasījumu (novēroto/iepriekšējo vai nākotnes pieprasījuma aplēsi) un jaudu, kas pieejama jaudas nodrošinājuma plānā saskaņā ar 18. pantu.

III PIELIKUMS

EIROPAS JAUDAS PĀRVALDĪBAS SATVARA SATURS, KAS MINĒTS 6. PANTĀ

Eiropas jaudas pārvaldības satvarā, kas minēts 6. pantā, ir vismaz šādi elementi.

Elements
Atsauce(-es)
Procedūras un metodikas nepietiekamas infrastruktūras jaudas pārvaldībai un sadalei, pamatojoties uz sociālekonomiskajiem un vidiskajiem kritērijiem.
8. panta 5. punkts, 8. panta 6. punkts
Dzelzceļa transporta pakalpojumu veidi, kas izmantojami dzelzceļa infrastruktūras jaudas stratēģiskajai plānošanai, un to apraksts.
12. panta 2. punkts
Kopīgi principi, procedūras un metodikas jaudas stratēģiskajai plānošanai, tajā skaitā saistībā ar koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem un apspriešanos ar ieinteresētajām personām.
12. panta 9. punkts, 13. pants, 14. pants
Jaudas nodrošinājuma plāna publicēšanas līdzekļi un apspriešanas process ar pieteikumu iesniedzējiem.
18. panta 10. punkts
Jaudas nodrošinājuma plānā iekļautās iepriekš ieplānotās jaudas sadales noteikumi un procedūras.
20. panta 3. punkts
Jaudas specifikāciju raksturlielumi.
26. panta 1. punkts
Robežvērtības kvotu diapazoni, kas piemērojami neizmantoto jaudas izmantošanas tiesību anulēšanai.
27. panta 6. punkts
Procedūras un metodes vairāktīklu jaudas izmantošanas tiesību piešķiršanas koordinēšanai, tajā skaitā minimālās kvalitātes prasības.
28. panta 5. punkts
Vadlīnijas par ierobežojumiem attiecībā uz atšķirībām starp pieteikumu iesniedzēju pieprasīto jaudu un infrastruktūras jaudu, ko infrastruktūras pārvaldītāji piedāvā procesā pretrunu risināšanai vienošanās ceļā.
36. panta 2. punkts
Procedūras jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu pārvaldībai pēc tiesību piešķiršanas.
39. panta 8. punkts
Nosacījumi, kas dod tiesības uz kompensāciju par jaudas izmantošanas tiesību izmaiņām.
40. panta 3. punkts
Principi, noteikumi un procedūras infrastruktūras jaudas pārvaldībai un sadalei tīkla darbības traucējumu gadījumā.
41. panta 2. punkts

IV PIELIKUMS

Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā minētā tīkla pārskata saturs — iedaļa par jaudas pārvaldību un satiksmes pārvaldību

Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā minētajā tīkla pārskatā iekļauj:

(1)iedaļu, kurā raksturo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamo infrastruktūru un norāda piekļuves nosacījumus. Šajā iedaļā ir atsauce uz informāciju, kas pieejama Direktīvas (ES) 2016/797 49. pantā minētajā infrastruktūras reģistrā;

(2)iedaļu par jaudas pārvaldības principiem un kritērijiem. Tajā norāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamās infrastruktūras vispārīgos jaudas raksturlielumus un visus ierobežojumus, kas saistīti ar šīs infrastruktūras izmantošanu, ietverot iespējamās jaudas prasības apkopes darbiem. Tajā arī precizē ar jaudas pārvaldības procesu saistītās procedūras un termiņus. Tajā ietver īpašus kritērijus, ko pielieto minētajā procesā, jo sevišķi:

a)procedūras, saskaņā ar kurām ar pieteikumu iesniedzējiem apspriežas par jaudas stratēģisko plānošanu, kā minēts 55.a pantā; [Gr. 262]

b)procedūras, saskaņā ar kurām pieteikumu iesniedzēji infrastruktūras pārvaldītājam var pieprasīt jaudu;

c)pieteikumu iesniedzējiem piemērojamās prasības;

d)jaudas stratēģiskās plānošanas grafiku, pieprasīšanas, sadales, pielāgošanas un pārplānošanas procesu grafiku un procedūras, kas jāievēro, pieprasot informāciju par kustības grafika plānošanu, kā arī procedūras plānoto un neplānoto apkopes darbu grafika sastādīšanai;

e)principus, kas reglamentē 36. pantā minēto mehānismu pretrunu risināšanai vienošanās ceļā, tajā skaitā strīdu izšķiršanas sistēmu, kas darīta pieejama kā daļa no šā procesa, un 37. pantā minēto oficiālo mehānismu pretrunu risināšanai;

f)jaudas izmantošanas tiesību izmaiņu gadījumā piešķiramo kompensāciju struktūru un līmeni;

g)kārtību, kā jārīkojas, un kritērijus, kas jāpiemēro intensīvi izmantotas vai pārslogotas infrastruktūras gadījumā;

h)sīkas ziņas par infrastruktūras izmantošanas ierobežojumiem;

i)paskaidrojumu par visām novirzēm no 6. pantā minētā Eiropas satvara;

(3)iedaļu par darbībām, tajā skaitā par satiksmes pārvaldību, traucējumu pārvaldību un krīzes vadību. Tajā izklāsta šajā regulā un Direktīvā (ES) 2016/797, Direktīvā (ES) 2016/798 un Direktīvā 2007/59/EK noteikto prasību īstenošanu, tajā skaitā:

a)ekspluatācijas noteikumus, tajā skaitā satiksmes pārvaldības prioritātes noteikumus vai prioritātes principus, tehnisko, ekspluatācijas un drošuma noteikumu sarakstu vai atsauces uz tiem, kā arī atsauces uz noteikumiem, kas attiecas uz ekspluatācijas personālu;

b)operacionālos pasākumus, arī noteikumus un procedūras traucējumu pārvaldībai un krīzes vadībai, ar ekspluatāciju saistītajai saziņai un datu apmaiņai ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un citām iesaistītajām ieinteresētajām personām;

c)darbībās izmantoto informācijas sistēmu sarakstu un atsauces uz šīm sistēmām;

d)paskaidrojumu par visām novirzēm no 44. pantā minētā Eiropas satvara;

(4)iedaļu par darbības rezultātu pārvaldības galvenajiem elementiem, kas jo īpaši ietver:

a)atsauces uz darbības mērķiem, kas noteikti Direktīvas 2012/34/ES 8. panta 2. punktā minētajā saimnieciskās darbības plānā un minētās direktīvas 30. pantā norādītajā līgumiskās vienošanās dokumentā;

b)procedūras, ar kurām uzrauga progresu mērķrādītāju sasniegšanā un ziņo par to, sadarbībā ar iesaistītajām ieinteresētajām personām nosaka nepietiekamu darbības rezultātu cēloņus un izstrādā un īsteno korektīvus pasākumus darbības rezultātu uzlabošanai;

c)paskaidrojumu par visām novirzēm no 50. pantā minētā Eiropas satvara.

V PIELIKUMS

EIROPAS SATVARA PĀRROBEŽU SATIKSMES PĀRVALDĪBAS, TRAUCĒJUMU PĀRVALDĪBAS UN KRĪZES VADĪBAS KOORDINĀCIJAI SATURS, KAS MINĒTS 44. PANTĀ

Eiropas satvars pārrobežu satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai ietver vismaz šādus elementus.

Elements
Atsauce(-es)
Kopīgi satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības principi, kas infrastruktūras pārvaldītājiem jāņem vērā, nosakot satiksmes pārvaldības noteikumus un procedūras.
43. pants
Kopīgi noteikumi un procedūras satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības koordinācijai starp infrastruktūras pārvaldītājiem un ar iesaistītajām ieinteresētajām personām.
42. pants, 43. pants, 45. pants, 46. pants, 47. pants, 48. pants
Kopīgi noteikumi un procedūras jaudas pārvaldībai un sadalei tīkla darbības traucējumu gadījumā un krīzes situācijās.
41. panta 1. punkts
Pārrobežu satiksmes pārvaldībā iesaistīto ieinteresēto personu pienākumu noteikšana, pamatojoties uz saskaņotu darbības procedūru, atskaites punktu un saskarņu kopumu.
45. pants
Procedūras, noteikumi, rīki un saskarnes, tajā skaitā saskaņoti digitālie rīki un saskarnes, saziņai un informācijas apmaiņai starp infrastruktūras pārvaldītājiem, iesaistītajām ieinteresētajām personām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši publiskajām iestādēm.
45. pants, 48. pants, 62. pants
Principi īpašu koordinācijas grupu izveidei saistībā ar satiksmes pārvaldību, traucējumu pārvaldību un krīzes vadību.
53. panta 2. punkts
Noteikumi par simulācijām un apmācībām, jo īpaši saistībā ar tīkla darbības traucējumiem un krīzes situācijām.
42. pants, 46. pants, 47. pants
Kārtība, kādā pārskata satiksmes pārvaldības, traucējumu pārvaldības un krīzes vadības rezultātus, arī koordināciju starp iesaistītajām ieinteresētajām personām.
50. pants, 51. pants

VI PIELIKUMS

Tīkla darbības traucējumi, kas minēti 46. pantā

Starpgadījuma veids
Paredzamais iespējamais ilgums
Paredzamā iespējamā ietekme
Tīkla darbības traucējums
Vilcienu izmantošanai pieejamās jaudas atgriešanās līmenī, kāds bija pirms starpgadījuma, prasa trīs vai vairāk dienas.
–50 % vai vairāk vilcienu, kas kursē ietekmētajā posmā un darbojas vienā tīklā, nepieciešami ar ekspluatāciju saistīti pielāgojumi.
–Mazāk nekā 50 % vilcienu, kas kursē ietekmētajā posmā un darbojas vairāk nekā vienā tīklā, nepieciešami ar ekspluatāciju saistīti pielāgojumi vai paredzams, ka tiem šādi pielāgojumi būs nepieciešami.
Vairāktīklu darbības traucējums
Vilcienu izmantošanai pieejamās jaudas atgriešanās līmenī, kāds bija pirms starpgadījuma, prasa trīs vai vairāk dienas.
–50 % vai vairāk vilcienu, kas kursē ietekmētajā posmā un darbojas vairāk nekā vienā tīklā, nepieciešami ar ekspluatāciju saistīti pielāgojumi vai paredzams, ka tiem šādi pielāgojumi būs nepieciešami.

Ilguma nosacījumi un iespējamā ietekme uz satiksmi ir kumulatīvi.

VII PIELIKUMS

pantā minētās darbības jomas, saistībā ar kurām veic darbības izvērtēšanu

Darbības joma
Attiecīgie jautājumi (indikatīvi)
Infrastruktūra un iekārtas
–Fiziskās infrastruktūras un tās iekārtu jauda un spējas, tajā skaitā TEN-T standartu ieviešana.
–Infrastruktūras jaudas vai spējas samazinājums, kas radies infrastruktūras atjaunošanas, apkopes vai remonta atlikšanas dēļ.
Infrastruktūras jauda
–Jaudas piedāvājums kvantitātes un kvalitātes ziņā, arī saskaņotība pāri tīklu robežām.
–Jaudas izmantojums, neizmantotā jauda, ko var izmantot, lai pielāgotos satiksmes apjoma pieaugumam.
–Atbilstība starp pieejamo jaudu (plānoto vai neplānoto) un tirgus vajadzībām.
–Jaudas piedāvājuma stabilitāte, jo īpaši saistībā ar infrastruktūras darbiem.
–Pārslogota infrastruktūra.
–Plānotais laiks, ko vilcieni pavada robežstacijās.
Satiksmes pārvaldība
–Dažādu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu veidu punktualitāte/kavēšanās sākumpunktā, maršruta pieturvietās un galapunktā, kā arī ekspluatācijas ziņā svarīgās vietās.
–Vilcienu atcelšana.
–Faktiskais laiks, ko vilcieni pavada robežstacijās.
Traucējumu pārvaldība un krīzes vadība
–Satiksmes daļa, ko traucējumu vai krīzes laikā varētu novirzīt pa citu maršrutu vai pārplānot.
–Traucējumu ietekme uz dzelzceļa satiksmi kavēšanās un atcelšanas ziņā.
–Traucējumu ietekme uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem un to klientiem.
–Konkrētas problēmas (kvalitātes ziņā).
Digitālo pakalpojumu, rīku un saskarņu ieviešana un darbība
–Atbalsts procesiem, kas saistīti ar jaudas pārvaldību, satiksmes pārvaldību un traucējumu pārvaldību.
–Sniegtās informācijas un datu pilnīgums un kvalitāte, kā arī piekļuves atvieglojumi iesaistītajām ieinteresētajām personām.
–Saskaņošana ar kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” izstrādāto Eiropas arhitektūru un attiecīgajām tehniskajām specifikācijām saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/797.
Atbilstība regulai; regulatīvā uzraudzība
–Procesa rādītāji, ar ko uzrauga atbilstību noteikumiem un procedūrām.
–Regulatīvajām iestādēm un ENRRB iesniegtās sūdzības.
[Gr. 263]

VIII PIELIKUMS

pantā minētā informācija, kas sniedzama iesaistītajām ieinteresētajām personām

Uz tālāk minēto informāciju, kas sniegta saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/797 un attiecīgajiem īstenošanas aktiem saskaņā ar minēto regulu, attiecas 48. pants:

—vilciena kustības numurs;

—ziņošana par vilcienu;

—kravas pavadzīmes dati;

—ceļa pieprasīšana un ceļa iedalīšana;

—vilciena sagatavošana;

—vilciena kustības informācija un vilciena kustības prognoze;

—informācija par pakalpojuma pārtraukumiem;

—sūtījuma paredzamais izbraukšanas laiks (ETD), paredzamais apmaiņas laiks (ETI), paredzamais ierašanās laiks (ETA);

—vagona kustība;

—datu apmaiņa kvalitātes uzlabošanai.

IX PIELIKUMS

Infrastruktūras pārvaldītāju koordinējamo jautājumu saraksts, kas minēts 53. pantā

Koordinējamie jautājumi
Noteikumi, uz kuriem jāattiecina koordinācija
Jaudas stratēģiskā plānošana
II nodaļas 1. iedaļa, jo īpaši:
–10. pants
II nodaļas 2. iedaļa, jo īpaši:
–11. pants
–13. pants
–14. pants
–15. pants
–16. pants
–17. pants
–18. pants
–19. pants
–21. pants
–22. pants
–25. pants
Grafika plānošana, jaudas sadale un pārplānošana
II nodaļas 3. iedaļa, jo īpaši:
–27. pants
–28. pants
–31. pants
–32. pants
–33. pants
–34. pants
–35. pants
–36. pants
–37. pants
II nodaļas 4. iedaļa
–39. pants
–40. pants
–41. pants
Satiksmes pārvaldība, traucējumu pārvaldība un krīzes vadība
III nodaļa, jo īpaši:
–45. pants
–46. pants
–47. pants
Darbības izvērtēšana
IV nodaļa, jo īpaši:
–51. pants
Digitālo pakalpojumu, rīku un saskarņu ieviešana; ieguldījums tehnisko specifikāciju izstrādē
–9. panta 2. punkts
–20. panta 4. punkts
–27. panta 4. punkts
–29. panta 5. punkts, 29. panta 6. punkts
–42. panta 3. punkta c) apakšpunkts
–45. panta c) punkts
–48. panta 2. punkts, 48. panta 3. punkts
–62. pants

X PIELIKUMS

Atbilstības tabulas

1.DIREKTĪVĀ 2012/34/ES SVĪTROTO NOTEIKUMU ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 2012/34/ES
Šī regula
2. panta 6. punkts
36. panta 2. punkts
3. panta 20. punkts
21. pants
3. panta 22. punkts
36. pants
3. panta 23. punkts
31. pants
3. panta 27. punkts
4. panta 8. punkts
3. panta 28. punkts
4. panta 13. punkts
7.b panta 1. punkts
3. panta 1. punkts
7.b panta 2. punkts
3. panta 2. punkts
7.b panta 3. punkts
3. panta 3. punkts un 2. panta 3. punkta b) apakšpunkts
36. pants
40. pants
38. panta 1. punkts
26. panta 1. punkta otrā daļa un 26. panta 6. punkts
38. panta 2. punkts
26. panta 3. punkts
38. panta 3. punkts
26. panta 4. punkts
38. panta 4. punkts
26. panta 5. punkts
39. panta 1. punkts
11. panta 3. punkts
39. panta 2. punkts
27. panta 3. punkts
40. panta 1. punkts
14. panta 2. un 3. punkts un 28. pants
40. panta 2. punkts
55. panta 7. punkts, 57. panta 2. punkts, 63. panta 1. un 4. punkts, 64. panta 1. un 7. punkts
40. panta 3. punkts
55. panta 2., 5. un 7. punkts
40. panta 4. punkts
57. panta 1. punkts
40. panta 5. punkts

41. panta 1. punkts
7. panta 1. punkts
41. panta 2. punkts
7. panta 2. punkts
41. panta 3. punkts
7. panta 3. punkts
42. panta 1. punkts
31. panta 1. punkts
42. panta 2. punkts
31. panta 4. punkts
42. panta 3. punkts
31. panta 5. punkts
42. panta 4. punkts
31. panta 5. un 6. punkts
42. panta 5. punkts
31. panta 7. punkts un I pielikuma 5. iedaļa
42. panta 6. punkts
31. panta 8. punkts
42. panta 7. punkts
31. panta 10. punkts
42. panta 8. punkts
31. panta 11. punkts
43. panta 1. punkts
38. panta 1. punkts, 32. panta 6., 7. un 8. punkts un 33. panta 1. un 2. punkts
43. panta 2. punkts
10. panta 8. punkts, 11. panta 2. punkts, 21. panta 9. punkts, 38. panta 3 punkts un 39. panta 9. punkts
43. panta 3. punkts
neattiecas
44. panta 1. punkts
26. panta 1. punkts
44. panta 2. punkts
32. panta 7. punkts un 32. panta 8. punkts
44. panta 3. punkts
31. panta 2. punkts
44. panta 4. punkts
28. pants
45. panta 1. punkts
32. panta 2. punkts
45. panta 2. punkts
32. panta 4. punkts
45. panta 3. punkts
32. panta 10. punkts
45. panta 4. punkts
32. panta 11. punkts
46. panta 1. punkts
8. panta 3. punkts 20. panta 3. punkts 32. panta 3. punkts
46. panta 2. punkts
36. panta 2. punkts
46. panta 3. punkts
36. panta 3. punkts
46. panta 4. punkts
36. panta 4. punkts
46. panta 5. punkts
36. panta 5. punkts
46. panta 6. punkts
36. panta 6. punkts
47. panta 1. punkts
21. panta 1. punkts
47. panta 2. punkts
21. panta 4. punkts
47. panta 3. punkts
21. panta 5. punkts, 25. panta 1. punkts
47. panta 4. punkts
8. panta 1., 2. un 4. punkts un 11. panta 3. punkts
47. panta 5. punkts
8. panta 1. un 4. punkts
47. panta 6. punkts
21. panta 6. punkts
48. panta 1. punkts
34. panta 1. punkts
48. panta 2. punkts
18. panta 4. punkts
49. panta 1. punkts
24. panta 1. punkts
49. panta 2. punkts
24. panta 2. punkts
49. panta 3. punkts
24. panta 3. punkts
50. panta 1. punkts
22. panta 1. punkts
50. panta 2. punkts
22. panta 2. punkts
50. panta 3. punkts
22. panta 1. punkts
51. panta 1. punkts
23. panta 1. punkts
51. panta 2. punkts
23. panta 1. un 2. punkts
51. panta 3. punkts
23. panta 4. punkts
51. panta 4. punkts
23. panta 5. punkts
52. panta 1. punkts
12. panta 8. punkts
52. panta 2. punkts
27. panta 6. punkts
53. panta 1. punkts
35. panta 1. punkts
53. panta 2. punkts
10. panta 2. un 4. punkts un 35. panta 4. punkts
53. panta 3. punkts
9. panta 1. punkts
54. panta 1. punkts
43. panta 3. punkts
54. panta 2. punkts
43. panta 5. punkts
54. panta 3. punkts
43. panta 6. punkts

2.ATBILSTĪBAS TABULA REGULAI (ES) NR. 913/2010

Regula (ES) Nr. 913/2010
Šī regula
1.–7. pants

8. pants
55. panta 1.–4., 6., 7. un 8. punkts un 56. panta 1. punkta a)–c) apakšpunkts, f) apakšpunkts un 2. punkts
9. panta 1. punkts
14. panta 1. punkts, 22. panta 3. un 4. punkts, 23. panta 3. punkts un 57. pants
9. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunkts un 2., 3., 4. un 5. punkts

9. panta 1. punkta b) apakšpunkts
15. pants un 22. panta 3. un 4. punkts
10. pants

11. pants
55. panta 1.–4. punkts, 6., 7. un 8. punkts
12.–18. pants

19. pants
49. pants un 52. pants
20.–25. pants