“3. Neskarot 15. un 16. pantu un krimināltiesību piemērošanu, nekādu konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņem, pildot savus pienākumus, neizpauž nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nav iespējams atpazīt konkrētas finanšu iestādes.”;

“1. EUI, Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS), Komisija, valsts uzraudzības iestādes un valsts statistikas iestādes cieši sadarbojas ar ESRK, kopīgojot informāciju un veikto analīzi, kas vajadzīga to uzdevumu veikšanai.

2.ESRK, EUR un ECB saskaņo savus centienus, lai atklātu, uzraudzītu, novērstu un mazinātu sistēmiskos riskus, kas apdraud finanšu stabilitāti. Neskarot citus noteikumus par uzraudzības un statistikas datu kopīgošanu, kas paredzēti šajā pantā un citos Savienības tiesību aktos, EUI un ECB bez liekas kavēšanās kopīgo ar ESRK visu būtisko informāciju, tiklīdz tā ir pieejama, tostarp uzraudzības un statistikas datus, kā arī to veiktās šādas informācijas analīzes rezultātus, kas vajadzīgi tās misijas, mērķu un uzdevumu īstenošanai.

Pēc 15.a pantā minētās vienotās integrētās ziņošanas sistēmas izveides EUI un ECB to izmanto minētās informācijas kopīgošanai.

3.Ja esošā informācija, kas pieejama ESRK no EUI, ECB un Eiropas Statistikas sistēmā, nav pietiekama vai tai nevar laikus piekļūt, ESRK saskaņā ar šo pantu pieprasa informāciju, kas tai vajadzīga savu pilnvaru īstenošanai, no valstu centrālajām bankām, valstu uzraudzības iestādēm un valstu statistikas iestādēm. Ja informācija joprojām nav pieejama, ESRK var to pieprasīt no attiecīgās dalībvalsts, neskarot attiecīgi Padomei, Komisijai (Eurostat), ECB, Eurosistēmai un ECBS noteiktās prerogatīvas statistikas un datu vākšanas jomā.

4.Ja ESRK saskaņā ar 3. punktu pieprasa informāciju, kas nav sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, tā savā pieprasījumā pamatoto, kāpēc dati par attiecīgo atsevišķo finanšu iestādi tiek uzskatīti par sistēmiski svarīgiem un ir vajadzīgi, ņemot vērā situāciju tirgū.

5.Ja ESRK pieprasa uzraudzības informāciju saskaņā ar 3. punktu, kas nav pieejama pārskata vai apkopojuma veidā, tā katru reizi pirms tam pienācīgi apspriežas ar atbilstīgajām EUI, lai nodrošinātu, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs. Ja atbilstīgā EUI neuzskata, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs, tā to nekavējoties nosūta atpakaļ ESRK un pieprasa papildu pamatojumu. Pēc tam, kad ESRK ir sniegusi atbilstīgajai EUI šādu papildu pamatojumu, pieprasījuma adresāti pieprasīto informāciju nosūta ESRK, ja vien tiem ir likumīga piekļuve attiecīgajai informācijai.”;

“8. ESRK katrā atsevišķā gadījumā vai regulāri kopīgo ar citu 1. punktā minēto iestādi, citu EFUS dalībiestādi vai citām iestādēm informāciju, ko tā, veicot savus pienākumus, ieguvusi no ▌ kādas citas no minētajām iestādēm vai citām iestādēm, ja ▌ pieprasījuma iesniedzējai iestādei ▌ atbilstīgi tās misijai, mērķiem, uzdevumiem un pilnvarām vai saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir tiesības šādu informāciju iegūt.

Pēc 15.a pantā minētās vienotās integrētās ziņošanas sistēmas izveides ESRK to izmanto šā punkta pirmajā daļā minētās informācijas kopīgošanai.

8.aESRK pieprasa no citām iestādēm informāciju, ko tā citkārt pieprasītu finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:a)ESRK ir tiesības iegūt attiecīgo informāciju saskaņā ar tās misiju, mērķiem, uzdevumiem un pilnvarām vai saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;b)attiecīgo informāciju ir ieguvusi vismaz viena no citām iestādēm.

Šī panta pirmā daļa neskar ESRK iespēju iegūt pieprasīto informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentām iestādēm, ja operatīvu iemeslu dēļ cita iestāde nespēj šādus datus sniegt.

Pēc 15.a pantā minētās vienotās integrētās ziņošanas sistēmas izveides ESRK to izmanto, lai noteiktu, vai ir izpildīts pirmās daļas b) apakšpunktā izklāstītais nosacījums.

8.bŠā panta un 15.a panta piemērošanas nolūkā “citas iestādes” ir jebkura no šīm iestādēm:a)Eiropas uzraudzības iestādes;b)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktā;c)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 2. punktā;d)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 3. punktā;e)AMLA, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...+ PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0240(COD) (priekšlikums Regulai, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai – COM(2021)0421 final) ietvertās regulas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās regulas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.;f)iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) .../...++ PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci. 2. panta 1. punktā;g)VUM, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 9. punktā;h)VNV;i)valsts noregulējuma iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 3. panta 3. punktā.

9. Šā panta 8. punktā minētajā informācijas apmaiņas pieprasījumā pienācīgi norāda juridisko pamatu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ļauj iegūt informāciju no finanšu iestādēm vai citas minētajā punktā norādītās iestādes. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un ESRK ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un ievērot 8. pantā un nozaru tiesību aktos paredzētos datu aizsardzības noteikumus, kurus piemēro datu kopīgošanai starp finanšu iestādi vai citu 8. punktā minēto iestādi un pieprasījuma iesniedzēju iestādi, kā arī datu kopīgošanai starp citu attiecīgajā punktā minēto iestādi un ESRK. ESRK bez liekas kavēšanās informē katru attiecīgo iestādi, kurai uzticēts pienākums, par šādu informācijas apmaiņu, ja vien informācija nav anonimizēta, izmainīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot kādu citu informācijas izpaušanas kontroles metodi, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju.

10. Šā panta 8., 8.a un 9. punktu piemēro arī informācijai, kuru ESRK ir saņēmusi no citām iestādēm un kurai ESRK pēc tam ir veikusi kvalitātes pārbaudes vai kuru ESRK ir citādi apstrādājusi.

11. Lai kopīgotu 8., 8.a, 9. un 10. punktā minēto informāciju, ESRK un citas iestādes noslēdz saprašanās memorandus, kuros precizē informācijas apmaiņas kārtību. Tās arī nosaka kārtību, kādā tiek kopīgoti resursi šādu kopīgotu datu vākšanai un apstrādei, ja tie atbilst piemērojamiem noteikumiem par datu aizsardzību, intelektuālo īpašumu un dienesta noslēpumu. Saprašanās memorandi, kuri noslēgti, visām attiecīgajām iestādēm vienojoties, atbilst vienkāršam un standartizētam formātam, kas vajadzības gadījumā pielāgots kādiem īpašiem darbības nosacījumiem, kurus piemēro konkrētām iestādēm.

12. Šā panta 8., 9. un 10. punkts neskar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un nedz liedz, nedz arī ierobežo citos Savienības tiesību aktu noteikumos paredzētu informācijas apmaiņu starp ESRK un citām iestādēm. Ja 8., 9. vai 10. punkts ir pretrunā citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp ▌citām iestādēm, noteicošie ir šādu citu Savienības tiesību aktu noteikumi.

13. Neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu, ESRK pēc pamatota pieprasījuma un izskatot katru gadījumu atsevišķi, var sniegt Komisijai ▌ informāciju, ko citas iestādes tai ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, ▌ veidā, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras un nesatur persondatus. Iestādes, kas iesniegušas šādu informāciju, tiek pienācīgi informētas par notikušo informācijas apmaiņu.

14. ESRK var piešķirt piekļuvi tās pienākumu veikšanas ietvaros iegūtai informācijai, lai finanšu iestādes, pētnieki un citas struktūras, kurām ir likumīgas intereses šādu informāciju izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos, varētu to atkalizmantot, ar nosacījumu, ka ESRK ir nodrošinājusi visu turpmāk minēto nosacījumu ievērošanu:a) informācija ir anonimizēta tādā veidā, ka datu subjekts vai finanšu iestāde nav vai vairs nav identificējama;b) konfidenciālas informācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, aizsardzībai informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi;c)puses, kurām ir piešķirta piekļuve, ir pierādījušas, ka tām ir konfidenciālas informācijas aizsardzībai nepieciešamie tehniskie līdzekļi, proti, ka to rīcībā ir rīki, kuri var nodrošināt pilnīgu privātuma un konfidencialitātes aizsardzību.

Informāciju, kas saņemta no citas iestādes, var kopīgot tikai uz šāda pamata un ar tās iestādes piekrišanu, kura informāciju sākotnēji ieguvusi.

14.aESRK līdz ... [viens gads no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par visiem juridiskajiem šķēršļiem nozaru noteikumos, kas jebkādā veidā traucē ESRK kopīgot informāciju ar citām iestādēm vai struktūrām. Ziņojumā var arī norādīt nebūtiskas, novecojušas, dublējošas vai citādi nebūtiskas ziņošanas prasības.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, dienesta noslēpumu un datus, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu šādus juridiskos šķēršļus nozaru tiesību aktos nolūkā veicināt informācijas apmaiņu starp iestādēm un citām struktūrām līdz ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas]. “;

“15.a pants

Vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveide

1.Līdz ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] ESRK ciešā sadarbībā ar citām iestādēm sagatavo ziņojumu par tehniskajiem aspektiem vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveidei, kā arī ceļvedi, kura pamatā ir darbs pie EUI pārskatu integrēšanas savās nozarēs un kurā ietverts izmaksu un ieguvumu novērtējums. Minētā ziņojuma nolūkā vienotajā integrētajā ziņošanas sistēmā iekļauj:a)vienotu datu vārdnīcu, lai nodrošinātu ziņošanas prasību un datu standartizācijas konsekvenci un skaidrību;b)kopīgu ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību repozitoriju, savākto datu aprakstu un to rīcībā esošo iestāžu kopējo repozitoriju;c)centrālo datu telpu, tostarp tehnisko projektu informācijas vākšanai un apmaiņai; kā arī d)pastāvīgu vienoto kontaktpunktu, kurā struktūras var norādīt dubultas ziņošanas gadījumus un nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas vai informācijas atklāšanas prasības.

Ziņojumam pievieno ciešā sadarbībā ar Komisiju tapušo aplēsi par kopējo finansiālo ietekmi.

Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu finanšu resursus, cilvēkresursus un IT resursus, kas vajadzīgi vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveidei līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

ESRK kopā ar citām iestādēm līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] izveido vienotu integrēto ziņošanas sistēmu.”

“Iestādes atzinumi attiecas ne tikai uz īstenotajām likumdošanas procedūrām. Iestāde savos atzinumos attiecīgā gadījumā var ierosināt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, tostarp grozījumus, ar kuriem:a)atceļ nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības Savienības tiesību aktos vai dalībvalstu transponētajos Savienības tiesību aktos;b)nodrošina saskaņotas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības nozaru un starpnozaru tiesību aktos;c)nodrošina ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību samērīgumu ar ziņotājas struktūras veidu, lielumu un sarežģītību; d)nodrošina, ka ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību ievērošana ir samērīga ar iestādes uzdevumu un mērķu izpildes pievienoto vērtību.

Lai sniegtu atzinumus par pirmajā daļā minētajiem spēkā esošajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde pēc attiecīgas apspriešanās pienācīgi ņem vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu ieguldījumu. Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.”;

“d) pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu un iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus, ar kuriem nemainīgi saglabā datu lietojamību un kvalitāti, nolūkā:–atcelt nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības;–nodrošināt samērīgas un standartizētas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības;–līdz minimumam samazināt izmaksas;–novērst tiesību aktu nepilnības;”;

“e) valstu ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību efektivitāte un šādu prasību konverģences pakāpe ar Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām, kā arī to piemērotība minētajos aktos noteikto standartu ievērošanai, izvērtējumā ņemot vērā dalībvalstu finanšu jurisdikciju specifiskās īpatnības.”;

“4. Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu un lai nodrošinātu, ka ziņošanas un informācijas atklāšanas pienākumi nedublējas, iestāde ņem vērā 35.a panta 1.b punktā minēto citu iestāžu pieprasīto informāciju un visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi un izplatījusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.”;

“35.a pants

Informācijas apmaiņa starp iestādēm un ar citām struktūrām

1. Iestāde un kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā vai regulāri kopīgo ar citām iestādēm informāciju, ko tās ieguvušas no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm, ja informācijas pieprasītājai iestādei saskaņā ar tās misiju, mērķiem, uzdevumiem un pilnvarām vai attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir tiesības šādu informāciju saņemt.

2. Informācijas apmaiņas pieprasījumā būtu pienācīgi norāda juridiskais pamats saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ļauj iegūt informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un kopīgotājai iestādei ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un ievērot 70. un 71. pantā un nozaru tiesību aktos paredzēto datu aizsardzību, kuru piemēro datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un pieprasījuma iesniedzēju iestādi, kā arī datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un kopīgotāju iestādi. Kopīgotāja iestāde bez liekas kavēšanās informē katru attiecīgo finanšu iestādi ▌ par šādu informācijas apmaiņu, ja vien šāda informācija nav anonimizēta, izmainīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot kādu citu informācijas izpaušanas kontroles metodi, ar kuru aizsargā konfidenciālu informāciju.

3. Šā panta 1., 1.a un 2. punktu piemēro arī informācijai, kuru kopīgotāja iestāde ir saņēmusi no finanšu iestādes vai citām iestādēm un saistībā ar kuru kopīgotāja iestāde pēc tam ir veikusi kvalitātes pārbaudes vai kuru kopīgotāja iestāde ir citādi apstrādājusi.

4. Lai kopīgotu 1., 1.a, 2. un 3. punktā minēto informāciju, iestāde un citas iestādes noslēdz saprašanās memorandus, kuros precizē informācijas apmaiņas kārtību. Tās arī nosaka kārtību, kādā tiek kopīgoti resursi šādu kopīgotu datu vākšanai un apstrādei, ja vien šāda kārtība atbilst piemērojamiem noteikumiem par datu aizsardzību, intelektuālo īpašumu un dienesta noslēpumu. Saprašanās memorandi, kuri noslēgti, visām attiecīgajām iestādēm vienojoties, atbilst vienkāršam un standartizētam formātam, kas vajadzības gadījumā pielāgots kādiem īpašiem darbības nosacījumiem, kurus piemēro konkrētām iestādēm.

5. Šā panta 1. un 4. punkts neskar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un neliedz veikt informācijas apmaiņu starp ▌ iestādi un citām iestādēm saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kā arī neierobežo to. Ja šā punkta noteikumi ir pretrunā citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp citām iestādēm ▌ , noteicošie ir šādu citu Savienības tiesību aktu noteikumi.

6. Neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas kopīgošanu, iestāde un kompetentās iestādes pēc pamatota pieprasījuma un izskatot katru gadījumu atsevišķi, var kopīgot ar Komisiju ▌ informāciju, ko finanšu iestādes tām ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, ▌ veidā, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras un nesatur persondatus. Iestādes, kas iesniegušas šādu informāciju, tiek pienācīgi informētas par notikušo informācijas apmaiņu.

7. Iestāde un kompetentās iestādes var piešķirt piekļuvi to pienākumu veikšanas ietvaros iegūtai informācijai, lai finanšu iestādes, pētnieki un citas struktūras, kurām ir likumīgas intereses šādu informāciju izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos, varētu to atkalizmantot, ar nosacījumu, ka iestāde nodrošinājusi visu turpmāk minēto nosacījumu ievērošanu:a) informācija ir anonimizēta tādā veidā, ka datu subjekts vai finanšu iestāde nav vai vairs nav identificējama;b) konfidenciālas informācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, aizsardzībai informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi.

Informāciju, kas saņemta no citas iestādes, var kopīgot tikai uz šāda pamata un ar tās iestādes piekrišanu, kura informāciju sākotnēji ieguvusi.

7.aIestāde un kompetentās iestādes līdz ... [viens gads no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par visiem juridiskajiem šķēršļiem nozaru noteikumos, kas jebkādā veidā traucē tām kopīgot informāciju ar citām iestādēm vai struktūrām. Ziņojumā var iekļaut arī nebūtiskas, novecojušas, dublējošas vai citādi nenozīmīgas ziņošanas prasības un ierosinājumus, kā nodrošināt konsekvenci starp finanšu un nefinanšu uzņēmumu ziņošanas prasībām.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, dienesta noslēpumu un datus, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu šādus juridiskos šķēršļus nozaru tiesību aktos nolūkā veicināt informācijas apmaiņu starp iestādēm un citām struktūrām līdz ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].”;

“35.b pants

Vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveide

1.Līdz ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iestāde ciešā sadarbībā ar citām iestādēm un ESRK sagatavo ziņojumu par vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveides tehniskajiem aspektiem, kā arī ceļvedi, kura pamatā ir darbs pie EUI pārskatu integrēšanas attiecīgajās nozarēs un kurā ietverts izmaksu un ieguvumu novērtējums. Minētā ziņojuma nolūkā vienotajā integrētajā ziņošanas sistēmā iekļauj:a)vienotu datu vārdnīcu, lai nodrošinātu ziņošanas prasību un datu standartizācijas konsekvenci un skaidrību;b)kopīgu ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību repozitoriju, savākto datu aprakstu un to rīcībā esošo iestāžu kopējo repozitoriju;c)centrālo datu telpu, tostarp tehnisko projektu informācijas vākšanai un apmaiņai; und)pastāvīgu vienoto kontaktpunktu, kurā struktūras var norādīt dubultas ziņošanas gadījumus un nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas vai informācijas atklāšanas prasības.

Ziņojumam pievieno ciešā sadarbībā ar Komisiju tapušo aplēsi par kopējo finansiālo ietekmi.

Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu finanšu resursus, cilvēkresursus un IT resursus, kas vajadzīgi vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveidei līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Iestāde kopā ar citām iestādēm līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] izveido vienotu integrēto ziņošanas sistēmu.”;

“2. Iestāde, kā arī Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS), Komisija, valstu kompetentās iestādes un valsts statistikas iestādes cieši sadarbojas ar ESRK, kopīgojot informāciju un veiktās analīzes rezultātus, kas nepieciešami to uzdevumu izpildei.

Iestāde savus centienus atklāt, uzraudzīt, novērst un mazināt sistēmiskos riskus, kas apdraud finanšu stabilitāti, koordinē ar ESRK un ECB.

Iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. panta 1. līdz 5. punktu izpilda konkrētos datu kopīgošanas noteikumus.

Iestāde sadarbībā ar ESRK ir ieviesusi atbilstīgas iekšējās procedūras konfidenciālas informācijas, galvenokārt informācijas par atsevišķām finanšu iestādēm, nosūtīšanai.”;

“ —ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un informācijas vākšanu no finanšu iestādēm.”;

“3. Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar citām iestādēm, kas norādītas 35.a panta 1.b punktā saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.

“Iestādes atzinumi attiecas ne tikai uz īstenotajām likumdošanas procedūrām. Iestāde savos atzinumos attiecīgā gadījumā var ierosināt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, tostarp grozījumus, ar kuriem:a)atceļ nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības Savienības tiesību aktos vai dalībvalstu transponētajos Savienības tiesību aktos;b)nodrošina saskaņotas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības nozaru un starpnozaru tiesību aktos;c)nodrošina ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību samērīgumu ar ziņotājas struktūras veidu, lielumu un sarežģītību;d)nodrošina, ka ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību ievērošana ir samērīga ar iestādes uzdevumu un mērķu izpildes pievienoto vērtību.

Lai sniegtu atzinumus par pirmajā daļā minētajiem spēkā esošajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde pēc attiecīgas apspriešanās pienācīgi ņem vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu ieguldījumu. Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.”;

“d) pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu un iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus, ar kuriem nemainīgi saglabā datu lietojamību un kvalitāti, nolūkā:–atcelt nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības;–nodrošināt samērīgas un standartizētas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības;– līdz minimumam samazināt izmaksas;–novērst tiesību aktu nepilnības;”;

“e) valstu ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību efektivitāte un šādu prasību konverģences pakāpe ar Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām, kā arī to piemērotība minētajos aktos noteikto standartu ievērošanai, izvērtējumā ņemot vērā dalībvalstu finanšu jurisdikciju specifiskās īpatnības.”;

“4.  Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu un lai nodrošinātu, ka ziņošanas un informācijas atklāšanas pienākumi nedublējas, iestāde ņem vērā 35.a panta 1.b punktā minēto citu iestāžu pieprasīto informāciju un visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi un izplatījusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.”;

“35.a pants

Informācijas apmaiņa starp iestādēm un ar citām struktūrām

1. Iestāde un kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā vai regulāri kopīgo ar citām iestādēm informāciju, ko tās ieguvušas no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm, ja informācijas pieprasītājai iestādei saskaņā ar tās misiju, mērķiem, uzdevumiem un pilnvarām vai attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir tiesības šādu informāciju iegūt.

Pēc 35.b pantā minētās vienotās integrētās ziņošanas sistēmas izveides iestāde vai kompetentā iestāde to izmanto šā punkta pirmajā daļā minētās informācijas kopīgošanas nolūkā.

1.aGan iestāde, gan katra kompetentā iestāde pieprasa no citām iestādēm informāciju, ko tās citkārt pieprasītu finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:a)tām ir tiesības iegūt attiecīgo informāciju saskaņā ar savu misiju, mērķiem, uzdevumiem un pilnvarām vai saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;b)attiecīgo informāciju ir ieguvusi vismaz vēl viena cita iestāde.

Šī panta pirmā daļa neskar iestādes un kompetento iestāžu iespēju iegūt pieprasīto informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentām iestādēm, ja operatīvu iemeslu dēļ kāda cita iestāde datus sniegt nespēj.

Pēc 35.b pantā minētās vienotās integrētās ziņošanas sistēmas izveides iestāde vai kompetentās iestādes to izmanto, lai noteiktu, vai ir izpildīts pirmās daļas b) apakšpunktā izklāstītais nosacījums.

1.bŠā panta, 35.b panta un 70. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā “citas iestādes” ir jebkura no šīm iestādēm:a)citas Eiropas uzraudzības iestādes;b)ESRK;c)kompetentās iestādes, kā definēts šīs regulas 4. panta 2. punktā;d)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 2. punktā;e)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 3. punktā;f)AMLA, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...+ PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0240(COD) (priekšlikums Regulai, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai – COM(2021)0421 final) ietvertās regulas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās regulas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.;g)iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) .../...++ PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci. 2. panta 1. punktā;h)VUM, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 9. punktā;i)VNV;j)valsts noregulējuma iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 3. panta 3. punktā.

Šajā pantā “finanšu iestāde” ir “finanšu iestāde” saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1092/2010 2. panta a) punktā.

2. Informācijas apmaiņas pieprasījumā būtu pienācīgi norāda juridiskais pamats saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ļauj iegūt informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un kopīgotājai iestādei ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un ievērot 70. un 71. pantā un nozaru tiesību aktos paredzēto datu aizsardzību, kuru piemēro datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un pieprasījuma iesniedzēju iestādi, kā arī datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un kopīgotāju iestādi. Kopīgotāja iestāde bez liekas kavēšanās informē katru attiecīgo finanšu iestādi ▌ par šādu informācijas apmaiņu, ja vien šāda informācija nav anonimizēta, izmainīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot kādu citu informācijas izpaušanas kontroles metodi, ar kuru aizsargā konfidenciālu informāciju.

3. Šā panta 1., 1.a un 2. punktu piemēro arī informācijai, ko kopīgotāja iestāde ir saņēmusi no finanšu iestādes vai citām iestādēm, un saistībā ar kuru kopīgotāja iestāde pēc tam ir veikusi kvalitātes pārbaudes, vai kuru kopīgotāja iestāde ir citādi apstrādājusi.

4. Lai kopīgotu 1., 1.a, 2. un 3. punktā minēto informāciju, Iestāde un citas iestādes noslēdz saprašanās memorandus, kuros precizē informācijas apmaiņas kārtību. Tās arī nosaka kārtību, kādā tiek kopīgoti resursi šādu kopīgotu datu vākšanai un apstrādei. Saprašanās memorandi, kuri noslēgti, visām attiecīgajām iestādēm vienojoties, atbilst vienkāršam un standartizētam formātam, kas vajadzības gadījumā pielāgots kādiem īpašiem darbības nosacījumiem, kurus piemēro konkrētām iestādēm.

5. Šā panta 1. un 4. punkts neskar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un neliedz veikt informācijas apmaiņu starp ▌ iestādi un citām iestādēm saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kā arī neierobežo to. Ja šā punkta noteikumi ir pretrunā citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp citām iestādēm ▌, noteicošie ir šādu citu Savienības tiesību aktu noteikumi.

6. Neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas kopīgošanu, iestāde un kompetentās iestādes pēc pamatota pieprasījuma un izskatot katru gadījumu atsevišķi, var kopīgot ar Komisiju ▌ informāciju, ko finanšu iestādes tām ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, ▌ veidā, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras un nesatur persondatus.

7.Iestāde un kompetentās iestādes var piešķirt piekļuvi to pienākumu veikšanas ietvaros iegūtai informācijai, lai finanšu iestādes, pētnieki un citas struktūras, kurām ir likumīgas intereses šādu informāciju izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos, varētu to atkalizmantot, ar nosacījumu, ka iestāde nodrošinājusi visu turpmāk minēto nosacījumu ievērošanu:a) informācija ir anonimizēta tādā veidā, ka datu subjekts vai finanšu iestāde nav vai vairs nav identificējama;b) konfidenciālas informācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, aizsardzībai informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi.

Informāciju, kas saņemta no citas iestādes, var kopīgot tikai uz šāda pamata un ar tās iestādes piekrišanu, kura informāciju sākotnēji ieguvusi.”;

7.aIestāde un kompetentās iestādes līdz ... [viens gads no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par visiem juridiskajiem šķēršļiem nozaru noteikumos, kas jebkādā veidā traucē tām kopīgot informāciju ar citām iestādēm vai struktūrām. Ziņojumā var norādīt arī nebūtiskas, novecojušas, dublējošas vai citādi nenozīmīgas ziņošanas prasības un ierosinājumus, kā nodrošināt konsekvenci starp finanšu un nefinanšu uzņēmumu ziņošanas prasībām.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, dienesta noslēpumu un datus, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu šādus juridiskos šķēršļus nozaru tiesību aktos nolūkā veicināt informācijas apmaiņu starp iestādēm un citām struktūrām līdz ... [divi gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].”;

“35.b pants

Vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveide

1.Līdz ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iestāde ciešā sadarbībā ar citām iestādēm un ESRK sagatavo ziņojumu par vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveides tehniskajiem aspektiem, kā arī ceļvedi, kura pamatā ir darbs pie EUI pārskatu integrēšanas attiecīgajās nozarēs un kurā ietverts izmaksu un ieguvumu novērtējums. Minētā ziņojuma nolūkā vienotajā integrētajā ziņošanas sistēmā iekļauj:a)vienotu datu vārdnīcu, lai nodrošinātu ziņošanas prasību un datu standartizācijas konsekvenci un skaidrību;b)kopīgu ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību repozitoriju, savākto datu aprakstu un to rīcībā esošo iestāžu kopējo repozitoriju;c)centrālo datu telpu, tostarp tehnisko projektu informācijas vākšanai un apmaiņai; und)pastāvīgu vienoto kontaktpunktu, kurā struktūras var norādīt dubultas ziņošanas gadījumus un nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas vai informācijas atklāšanas prasības.

Ziņojumam pievieno ciešā sadarbībā ar Komisiju tapušo aplēsi par kopējo finansiālo ietekmi.

Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu finanšu resursus, cilvēkresursus un IT resursus, kas vajadzīgi vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveidei līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Iestāde kopā ar citām iestādēm līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] izveido vienotu integrēto ziņošanas sistēmu.”;

“2. Iestāde, kā arī Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS), Komisija, valstu kompetentās iestādes un valsts statistikas iestādes cieši sadarbojas ar ESRK, kopīgojot informāciju un veiktās analīzes rezultātus, kas nepieciešami to uzdevumu izpildei.

Iestāde savus centienus atklāt, uzraudzīt, novērst un mazināt sistēmiskos riskus, kas apdraud finanšu stabilitāti, koordinē ar ESRK un ECB.

Iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. panta 1. līdz 5. punktu izpilda konkrētos datu kopīgošanas noteikumus.

Iestāde sadarbībā ar ESRK ir ieviesusi atbilstīgas iekšējās procedūras konfidenciālas informācijas, galvenokārt informācijas par atsevišķām finanšu iestādēm, nosūtīšanai.”;

“ —ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un informācijas vākšanu no finanšu iestādēm.”;

“3. Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar citām iestādēm, kas norādītas 35.a panta 1.b punktā saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.

“Iestādes atzinumi attiecas ne tikai uz īstenotajām likumdošanas procedūrām. Iestāde savos atzinumos attiecīgā gadījumā var ierosināt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, tostarp grozījumus, ar kuriem:a)atceļ nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības Savienības tiesību aktos vai dalībvalstu transponētajos Savienības tiesību aktos;b)nodrošina saskaņotas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības nozaru un starpnozaru tiesību aktos;c)nodrošina ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību samērīgumu ar ziņotājas struktūras veidu, lielumu un sarežģītību;d)nodrošina, ka ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību ievērošana ir samērīga ar iestādes uzdevumu un mērķu izpildes pievienoto vērtību.

Lai sniegtu atzinumus par pirmajā daļā minētajiem spēkā esošajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde pēc attiecīgas apspriešanā pienācīgi ņem vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu ieguldījumu. Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.”;

pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu un iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus, ar kuriem nemainīgi saglabā datu lietojamību un kvalitāti, nolūkā:–atcelt nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības;–nodrošināt samērīgas un standartizētas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības;–līdz minimumam samazināt izmaksas;–novērst tiesību aktu nepilnības;”

“e) valstu ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību efektivitāte un šādu prasību konverģences pakāpe ar Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām, kā arī to piemērotība minētajos aktos noteikto standartu ievērošanai, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu finanšu jurisdikciju specifiskās īpatnības.”;

“4. Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu un lai nodrošinātu, ka ziņošanas un informācijas atklāšanas pienākumi nedublējas, iestāde ņem vērā 35.a panta 1.b punktā minēto citu iestāžu pieprasīto informāciju un visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi un izplatījusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.”;

“35.a pants

Informācijas apmaiņa starp iestādēm un ar citām struktūrām 

1. Iestāde un kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā vai regulāri kopīgo ar citām iestādēm informāciju, ko tās ieguvušas no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm, ja informācijas pieprasītājai iestādei saskaņā ar tās misiju, mērķiem, uzdevumiem un pilnvarām vai attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir tiesības šādu informāciju iegūt.

Pēc 35.b pantā minētās vienotās integrētās ziņošanas sistēmas izveides iestāde vai kompetentā iestāde to izmanto šā punkta pirmajā daļā minētās informācijas kopīgošanas nolūkā.

1.aGan iestāde, gan katra kompetentā iestāde pieprasa no citām iestādēm informāciju, ko tās citkārt pieprasītu finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:a)tām ir tiesības iegūt attiecīgo informāciju saskaņā ar savu misiju, mērķiem, uzdevumiem un pilnvarām vai saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;b)attiecīgo informāciju ir ieguvusi vismaz vēl viena cita iestāde.

Šī panta pirmā daļa neskar iestādes un kompetento iestāžu iespēju iegūt pieprasīto informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentām iestādēm, ja operatīvu iemeslu dēļ kāda cita iestāde nespēj šādus datus sniegt.

Pēc 35.b pantā minētās vienotās integrētās ziņošanas sistēmas izveides iestāde vai kompetentās iestādes to izmanto, lai noteiktu, vai ir izpildīts pirmās daļas b) apakšpunktā izklāstītais nosacījums.

1.bŠā panta, 35.b panta un 70. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā “citas iestādes” ir jebkura no šīm iestādēm:a)citas Eiropas uzraudzības iestādes;b)ESRK;c)kompetentās iestādes, kā definēts šīs regulas 4. panta 2. punktā;d)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 2. punktā;e)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 3. punktā;f)AMLA, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...+ PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0240(COD) (priekšlikums Regulai, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai – COM(2021)0421 final) ietvertās regulas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās regulas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.;g)iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) .../...++ PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci. 2. panta 1. punktā;h)VUM, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 9. punktā;i)VNV;j)valsts noregulējuma iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 3. panta 3. punktā.

Šajā pantā “finanšu iestāde” ir “finanšu iestāde” saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1092/2010 2. panta a) punktā.

2. Informācijas apmaiņas pieprasījumā pienācīgi norāda juridisko pamatu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ļauj iegūt informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un kopīgotājai iestādei ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un ievērot 70. un 71. pantā un nozaru tiesību aktos paredzēto datu aizsardzību, kuru piemēro datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un pieprasījuma iesniedzēju iestādi, kā arī datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un kopīgotāju iestādi. Kopīgotāja iestāde bez liekas kavēšanās informē katru attiecīgo finanšu iestādi par šādu informācijas apmaiņu, ja vien informācija nav anonimizēta, izmainīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot kādu citu informācijas izpaušanas kontroles metodi, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju.

3.Šā panta 1., 1.a un 2. punktu piemēro arī informācijai, kuru kopīgotāja iestāde ir saņēmusi no finanšu iestādes vai citām iestādēm un saistībā ar kuru kopīgotāja iestāde pēc tam ir veikusi kvalitātes pārbaudes vai kuru kopīgotāja iestāde ir citādi apstrādājusi.

4.Lai kopīgotu 1., 1.a, 2. un 3. punktā minēto informāciju, Iestāde un citas iestādes noslēdz saprašanās memorandus, kuros precizē informācijas apmaiņas kārtību. Tās arī nosaka kārtību, kādā tiek kopīgoti resursi šādu kopīgotu datu vākšanai un apstrādei ar nosacījumu, ka šāda kārtība atbilst piemērojamiem noteikumiem par datu aizsardzību, intelektuālo īpašumu un dienesta noslēpumu. Saprašanās memorandi, kuri noslēgti, visām attiecīgajām iestādēm vienojoties, atbilst vienkāršam un standartizētam formātam, kas vajadzības gadījumā pielāgots kādiem īpašiem darbības nosacījumiem, kurus piemēro konkrētām iestādēm. 

5.Šā panta 1. un 4. punkts neskar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un neliedz veikt informācijas apmaiņu starp ▌ iestādi un citām iestādēm saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kā arī neierobežo to. Ja šā punkta noteikumi ir pretrunā citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp citām iestādēm ▌, noteicošie ir šādu citu Savienības tiesību aktu noteikumi.

6.Neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas kopīgošanu, iestāde un kompetentās iestādes pēc pamatota pieprasījuma un izskatot katru gadījumu atsevišķi, var kopīgot ar Komisiju ▌ informāciju, ko finanšu iestādes tām ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem ▌, veidā, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras un nesatur persondatus. Iestādes, kas iesniegušas šādu informāciju, tiek pienācīgi informētas par notikušo informācijas apmaiņu.

7.Iestāde un kompetentās iestādes var piešķirt piekļuvi to pienākumu veikšanas ietvaros iegūtai informācijai, lai finanšu iestādes, pētnieki un citas struktūras, kurām ir likumīgas intereses šādu informāciju izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos, varētu to atkalizmantot, ar nosacījumu, ka iestāde nodrošinājusi visu turpmāk minēto nosacījumu ievērošanu:a) informācija ir anonimizēta tādā veidā, ka datu subjekts vai finanšu iestāde nav vai vairs nav identificējama;b) konfidenciālas informācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, aizsardzībai informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi;c)puses, kurām ir piešķirta piekļuve, ir pierādījušas, ka tām ir konfidenciālas informācijas aizsardzībai nepieciešamie tehniskie līdzekļi, proti, ka to rīcībā ir rīki, kuri var nodrošināt pilnīgu privātuma un konfidencialitātes aizsardzību.

Informāciju, kas saņemta no citas iestādes, var kopīgot tikai uz šāda pamata un ar tās iestādes piekrišanu, kura informāciju sākotnēji ieguvusi.

7.aIestāde un kompetentās iestādes līdz ... [viens gads no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par visiem juridiskajiem šķēršļiem nozaru noteikumos, kas jebkādā veidā traucē tām kopīgot informāciju ar citām iestādēm vai struktūrām. Ziņojumā var norādīt arī nebūtiskas, novecojušas, dublējošas vai citādi nenozīmīgas ziņošanas prasības un ierosinājumus, kā nodrošināt konsekvenci starp finanšu un nefinanšu uzņēmumu ziņošanas prasībām.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, dienesta noslēpumu un datus, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu šādus juridiskos šķēršļus nozaru tiesību aktos nolūkā veicināt informācijas apmaiņu starp iestādēm un citām struktūrām līdz ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].”;

“35.b pants

Vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveide

1.Līdz ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iestāde ciešā sadarbībā ar citām iestādēm un ESRK sagatavo ziņojumu par vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveides tehniskajiem aspektiem, kā arī ceļvedi, kura pamatā ir darbs pie EUI pārskatu integrēšanas attiecīgajās nozarēs un kurā ietverts izmaksu un ieguvumu novērtējums. Minētā ziņojuma nolūkā vienotajā integrētajā ziņošanas sistēmā iekļauj:a)vienotu datu vārdnīcu, lai nodrošinātu ziņošanas prasību un datu standartizācijas konsekvenci un skaidrību;b)kopīgu ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību repozitoriju, savākto datu aprakstu un to rīcībā esošo iestāžu kopējo repozitoriju;c)centrālo datu telpu, tostarp tehnisko projektu informācijas vākšanai un apmaiņai; und)pastāvīgu vienoto kontaktpunktu, kurā struktūras var norādīt dubultas ziņošanas gadījumus un nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas vai informācijas atklāšanas prasības.

Ziņojumam pievieno ciešā sadarbībā ar Komisiju tapušo aplēsi par kopējo finansiālo ietekmi.

Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu finanšu resursus, cilvēkresursus un IT resursus, kas vajadzīgi vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveidei līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Iestāde kopā ar citām iestādēm līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] izveido vienotu integrēto ziņošanas sistēmu.”;

“2. Iestāde, kā arī Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS), Komisija, valstu kompetentās iestādes un valsts statistikas iestādes cieši sadarbojas ar ESRK, kopīgojot informāciju un veiktās analīzes rezultātus, kas nepieciešami to uzdevumu izpildei.

Iestāde savus centienus atklāt, uzraudzīt, novērst un mazināt sistēmiskos riskus, kas apdraud finanšu stabilitāti, koordinē ar ESRK un ECB.

Iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. panta 1. līdz 5. punktu izpilda konkrētos datu kopīgošanas noteikumus.

Iestāde sadarbībā ar ESRK ir ieviesusi atbilstīgas iekšējās procedūras konfidenciālas informācijas, galvenokārt informācijas par atsevišķām finanšu iestādēm, nosūtīšanai.”;

“– ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un informācijas vākšanu no finanšu iestādēm.”;

“3. Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar citām iestādēm, kas norādītas 35.a panta 1.b punktā saskaņā ar šo regulu un citiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami finanšu tirgus dalībniekiem.”.

“34.a pants

Informācijas apmaiņa starp iestādēm un ar citām struktūrām

1.Valde un valsts noregulējuma iestādes katrā atsevišķā gadījumā vai regulāri kopīgo ar citām iestādēm informāciju, ko tās ieguvušas no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm, ja informācijas pieprasītājai iestādei saskaņā ar tās misiju, mērķiem, uzdevumiem un pilnvarām vai attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir tiesības šādu informāciju iegūt.

Pēc 34.b pantā minētās vienotās integrētās ziņošanas sistēmas izveides Valde vai valsts noregulējuma iestāde to izmanto šā punkta pirmajā daļā minētās informācijas kopīgošanas nolūkā.

2.Valde un valsts noregulējuma iestādes pieprasa no citām iestādēm informāciju, ko tās citkārt pieprasītu finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:a)tām ir tiesības iegūt attiecīgo informāciju saskaņā ar to misiju, mērķiem, uzdevumiem un pilnvarām vai saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;b)attiecīgo informāciju ir ieguvusi vismaz vēl viena cita iestāde.

Pirmā daļa neskar Valdes un valsts noregulējuma iestāžu iespēju iegūt pieprasīto informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentām iestādēm, ja operatīvu iemeslu dēļ kāda cita iestāde šādus datus sniegt nespēj.

Pēc 34.b pantā minētās vienotās integrētās ziņošanas sistēmas izveides Valde to izmanto, lai noteiktu, vai ir izpildīts pirmās daļas b) apakšpunktā izklāstītais nosacījums.

3.Šā panta un 34.b panta piemērošanas nolūkā “citas iestādes” ir jebkura no šīm iestādēm:a)Eiropas uzraudzības iestādes;b)ESRK;c)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktā;d)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 2. punktā;e)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 3. punktā;f)AMLA, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...+ PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0240(COD) (priekšlikums Regulai, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai – COM(2021)0421 final) ietvertās regulas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās regulas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.;g)iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) .../...++ PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci. 2. panta 1. punktā;h)VUM, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 9. punktā;i)valsts noregulējuma iestādes, kā definēts 3. panta 3. punktā.

Šajā pantā “finanšu iestāde” ir “finanšu iestāde” saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1092/2010 2. panta a) punktā.

4.Informācijas apmaiņas pieprasījumā pienācīgi norāda juridisko pamatu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ļauj iegūt informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un kopīgotājai iestādei ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un ievērot 88. un 89. pantā un nozaru tiesību aktos paredzēto datu aizsardzību, kuru piemēro datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un pieprasījuma iesniedzēju iestādi, kā arī datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un kopīgotāju iestādi. Kopīgotāja iestāde bez liekas kavēšanās informē katru attiecīgo finanšu iestādi par šādu informācijas apmaiņu, ja vien informācija nav anonimizēta, izmainīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot kādu citu informācijas izpaušanas kontroles metodi, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju.

5.Šā panta 1., 2. un 4. punktu piemēro arī informācijai, kuru kopīgotāja iestāde ir saņēmusi no finanšu iestādes vai citām iestādēm un saistībā ar kuru kopīgotāja iestāde pēc tam ir veikusi kvalitātes pārbaudes vai kuru kopīgotāja iestāde ir citādi apstrādājusi.

6.Lai kopīgotu 1., 2., 4. un 5. punktā minēto informāciju, Valde un citas iestādes noslēdz saprašanās memorandus, kuros precizē informācijas apmaiņas kārtību. Tās arī nosaka kārtību, kādā tiek kopīgoti resursi šādu kopīgotu datu vākšanai un apstrādei ar nosacījumu, ka šāda kārtība atbilst piemērojamiem noteikumiem par datu aizsardzību, intelektuālo īpašumu un dienesta noslēpumu. Saprašanās memorandi, kuri noslēgti, visām attiecīgajām iestādēm vienojoties, atbilst vienkāršam un standartizētam formātam, kas vajadzības gadījumā pielāgots kādiem īpašiem darbības nosacījumiem, kurus piemēro konkrētām iestādēm.

7.Šā panta 1. līdz 6. punkts neskar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un neliedz veikt informācijas apmaiņu starp Valdi un citām iestādēm saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kā arī neierobežo to. Ja šā punkta noteikumi ir pretrunā šīs regulas vai citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp citām iestādēm, noteicošie ir šādu citu Savienības tiesību aktu noteikumi.

8.Neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas kopīgošanu, Valde un valsts noregulējuma iestādes pēc pamatota pieprasījuma un izskatot katru gadījumu atsevišķi, var kopīgot ar Komisiju informāciju, ko finanšu iestādes tām ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, veidā, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras un nesatur persondatus. Iestādes, kas iesniegušas šādu informāciju, tiek pienācīgi informētas par notikušo informācijas apmaiņu.

9.Valde un valsts noregulējuma iestādes var piešķirt piekļuvi informācijai, ko tās ieguvušas savu pienākumu veikšanas ietvaros, lai finanšu iestādes, pētnieki un citas struktūras, kurām ir likumīgas intereses šādu informāciju izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos, varētu to atkalizmantot ar nosacījumu, ka Valde nodrošinājusi visu turpmāk minēto nosacījumu ievērošanu:a)informācija ir anonimizēta tādā veidā, ka datu subjekts vai finanšu iestāde nav vai vairs nav identificējama;b)konfidenciālas informācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, aizsardzībai informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi;c)puses, kurām ir piešķirta piekļuve, ir pierādījušas, ka tām ir konfidenciālas informācijas aizsardzībai nepieciešamie tehniskie līdzekļi, proti, ka to rīcībā ir rīki, kuri var nodrošināt pilnīgu privātuma un konfidencialitātes aizsardzību.

Informāciju, kas saņemta no citas iestādes, var kopīgot tikai uz šāda pamata un ar tās iestādes piekrišanu, kura informāciju sākotnēji ieguvusi.

10.Valde un valsts noregulējuma iestādes līdz ... [viens gads no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par visiem juridiskajiem šķēršļiem nozaru noteikumos, kas jebkādā veidā traucē Valdei kopīgot informāciju ar citām iestādēm vai struktūrām. Ziņojumā var norādīt arī nebūtiskas, novecojušas, dublējošas vai citādi nenozīmīgas ziņošanas prasības un ierosinājumus, kā nodrošināt konsekvenci starp finanšu un nefinanšu uzņēmumu ziņošanas prasībām.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, dienesta noslēpumu un datus, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu šādus juridiskos šķēršļus nozaru tiesību aktos nolūkā veicināt informācijas apmaiņu starp iestādēm un citām struktūrām līdz ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

34.b pants

Vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveide

1.Līdz ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Valde ciešā sadarbībā ar citām iestādēm sagatavo ziņojumu par vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveides tehniskajiem aspektiem, kā arī ceļvedi, kura pamatā ir darbs pie EUI pārskatu integrēšanas attiecīgajās nozarēs un kurā ietverts izmaksu un ieguvumu novērtējums. Minētā ziņojuma nolūkā vienotajā integrētajā ziņošanas sistēmā iekļauj:a)vienotu datu vārdnīcu, lai nodrošinātu ziņošanas prasību un datu standartizācijas konsekvenci un skaidrību;b)kopīgu ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību repozitoriju, savākto datu aprakstu un to rīcībā esošo iestāžu kopējo repozitoriju;c)centrālo datu telpu, tostarp tehnisko projektu informācijas vākšanai un apmaiņai; und)pastāvīgu vienoto kontaktpunktu, kurā struktūras var norādīt dubultas ziņošanas gadījumus un nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas vai informācijas atklāšanas prasības.

2.Ziņojumam pievieno ciešā sadarbībā ar Komisiju tapušo aplēsi par kopējo finansiālo ietekmi.

Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu finanšu resursus, cilvēkresursus un IT resursus, kas vajadzīgi vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveidei līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Valde kopā ar citām iestādēm līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] izveido vienotu integrēto ziņošanas sistēmu.”;

“d) pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu un iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus, ar kuriem nemainīgi saglabā datu lietojamību un kvalitāti, nolūkā:–atcelt nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības;–nodrošināt samērīgas un standartizētas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības;–līdz minimumam samazināt izmaksas;–novērst tiesību aktu nepilnības;”;

“3.a Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu un lai izvairītos no ziņošanas un informācijas atklāšanas pienākuma dublēšanās, iestāde ņem vērā 16.a panta 3. punktā minēto citu iestāžu pieprasīto informāciju un visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi un izplatījusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.”;

“16.a pants

Informācijas apmaiņa starp iestādēm un ar citām struktūrām

1.Iestāde un uzraudzības iestādes katrā atsevišķā gadījumā vai regulāri kopīgo ar citām iestādēm informāciju, ko tās ieguvušas no iestādēm, kurām uzticēts pienākums, vai citām kompetentajām iestādēm, ja informācijas pieprasītājai iestādei saskaņā ar tās misiju, mērķiem, uzdevumiem un pilnvarām vai attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir tiesības iegūt šo informāciju.

Pēc 16.b pantā minētās vienotās integrētās ziņošanas sistēmas izveides Iestāde vai uzraudzības iestāde to izmanto šā punkta pirmajā daļā minētās informācijas kopīgošanas nolūkā.

2.Iestāde un uzraudzības iestādes pieprasa no citām iestādēm informāciju, ko tās citkārt pieprasītu iestādēm, kurām uzticēts pienākums, vai citām kompetentajām iestādēm, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:a)tām ir tiesības iegūt attiecīgo informāciju saskaņā ar to misiju, mērķiem, uzdevumiem un pilnvarām vai saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;b)attiecīgo informāciju ir ieguvusi vismaz vēl viena cita iestāde.

Šī panta pirmā daļa neskar iestādes un kompetento iestāžu iespēju šādu informāciju iegūt no finanšu iestādēm vai citām kompetentām iestādēm, ja operatīvu iemeslu dēļ kāda cita iestāde šādus datus sniegt nespēj.

Pēc 16.b pantā minētās vienotās integrētās ziņošanas sistēmas izveides iestāde un uzraudzības iestādes to izmanto, lai noteiktu, vai ir izpildīts pirmās daļas b) apakšpunktā izklāstītais nosacījums.

3.Šā panta, 16. panta 3a) punkta un 16.b panta piemērošanas nolūkā “citas iestādes” ir jebkura no šīm iestādēm:a)Eiropas uzraudzības iestādes;b)ESRK;c)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktā;d)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 2. punktā;e)kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 3. punktā;f)iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) .../...+ PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci. 2. panta 1. punktā;g)valsts kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 2. panta 2. punktā;h)VNV;i)valsts noregulējuma iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 3. panta 3. punktā.j)VUM, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 9. punktā;

Šajā pantā “finanšu iestāde” ir “finanšu iestāde” saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1092/2010 2. panta a) punktā.

4.Informācijas apmaiņas pieprasījumā pienācīgi norāda juridisko pamatu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ļauj iegūt informāciju no iestādēm, kurām uzticēts pienākums, vai citām kompetentajām iestādēm. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un kopīgotājai iestādei ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un ievērot 75. un 84. pantā un nozaru tiesību aktos paredzēto datu aizsardzību, ko piemēro datu kopīgošanai starp iestādi, kurai uzticēts pienākums, un pieprasījuma iesniedzēju iestādi, kā arī datu kopīgošanai starp iestādi, kurai uzticēts pienākums, un kopīgotāju iestādi. Kopīgotāja iestāde bez liekas kavēšanās informē katru attiecīgo iestādi, kurai uzticēts pienākums, par šādu informācijas apmaiņu, ja vien informācija nav anonimizēta, izmainīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot kādu citu informācijas izpaušanas kontroles metodi, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju.

5.Šā panta 1., 2. un 4. punktu piemēro arī informācijai, kuru kopīgotāja iestāde ir saņēmusi no iestādes, kam uzticēts pienākums, vai citām iestādēm un saistībā ar kuru kopīgotāja iestāde pēc tam ir veikusi kvalitātes pārbaudes vai kuru kopīgotāja iestāde ir citādi apstrādājusi.

6.Lai kopīgotu 1., 2., 4. un 5. punktā minēto informāciju, iestāde un citas iestādes noslēdz saprašanās memorandus, kuros precizē informācijas apmaiņas kārtību. Tās arī nosaka kārtību, kādā tiek kopīgoti resursi šādu kopīgotu datu vākšanai un apstrādei, ar nosacījumu, ka šāda kārtība atbilst piemērojamiem noteikumiem par datu aizsardzību, intelektuālo īpašumu un dienesta noslēpumu. Saprašanās memorandi, kuri noslēgti, visām attiecīgajām iestādēm vienojoties, atbilst vienkāršam un standartizētam formātam, kas vajadzības gadījumā pielāgots kādiem īpašiem darbības nosacījumiem, kurus piemēro konkrētām iestādēm.

7.Šā panta 1. līdz 6. punkts neskar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un neliedz veikt informācijas apmaiņu starp iestādi un citām iestādēm saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kā arī neierobežo to. Ja šā punkta noteikumi ir pretrunā šīs regulas vai citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp citām iestādēm, noteicošie ir šādu citu Savienības tiesību aktu noteikumi.

8.Neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas kopīgošanu, iestāde un uzraudzības iestādes pēc pamatota pieprasījuma un izskatot katru gadījumu atsevišķi, var kopīgot ar Komisiju informāciju, ko iestādes, kurām uzticēts pienākums, tām ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, veidā, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras un nesatur persondatus. Iestādes, kas iesniegušas šādu informāciju, tiek pienācīgi informētas par notikušo informācijas apmaiņu.

9.Iestāde un uzraudzības iestādes var piešķirt piekļuvi informācijai, ko tās ieguvušas savu pienākumu veikšanas ietvaros, lai iestādes, kurām uzticēts pienākums, pētnieki un citas struktūras, kurām ir likumīgas intereses šādu informāciju izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos, varētu to atkalizmantot ar nosacījumu, ka iestāde vai uzraudzības iestādes nodrošinājušas visu turpmāk minēto nosacījumu ievērošanu:a)informācija ir anonimizēta tādā veidā, ka datu subjekts vai finanšu iestāde nav vai vairs nav identificējama;b)konfidenciālas informācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, aizsardzībai informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi;c)puses, kurām ir piešķirta piekļuve, ir pierādījušas, ka tām ir konfidenciālas informācijas aizsardzībai nepieciešamie tehniskie līdzekļi, proti, ka to rīcībā ir rīki, kuri var nodrošināt pilnīgu privātuma un konfidencialitātes aizsardzību.

Informāciju, kas saņemta no citas iestādes, var kopīgot tikai uz šāda pamata un ar tās iestādes piekrišanu, kura informāciju sākotnēji ieguvusi.

10.Iestāde un uzraudzības iestādes līdz ... [viens gads no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par visiem juridiskajiem šķēršļiem nozaru noteikumos, kas jebkādā veidā traucē tām kopīgot informāciju ar citām iestādēm vai struktūrām. Ziņojumā var norādīt arī nebūtiskas, novecojušas, dublējošas vai citādi nenozīmīgas ziņošanas prasības un ierosinājumus, kā nodrošināt konsekvenci starp finanšu un nefinanšu uzņēmumu ziņošanas prasībām.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, dienesta noslēpumu un datus, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu šādus juridiskos šķēršļus nozaru tiesību aktos nolūkā veicināt informācijas apmaiņu starp iestādēm un citām struktūrām līdz ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].”;

“16.b pants

Vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveide

1.Līdz ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iestāde ciešā sadarbībā ar citām iestādēm un ESRK sagatavo ziņojumu par vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveides tehniskajiem aspektiem, kā arī ceļvedi, kura pamatā ir darbs pie EUI pārskatu integrēšanas attiecīgajās nozarēs un kurā ietverts izmaksu un ieguvumu novērtējums. Minētā ziņojuma nolūkā vienotajā integrētajā ziņošanas sistēmā iekļauj:a)vienotu datu vārdnīcu, lai nodrošinātu ziņošanas prasību un datu standartizācijas konsekvenci un skaidrību;b)kopīgu ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību repozitoriju, savākto datu aprakstu un to rīcībā esošo iestāžu kopējo repozitoriju;c)centrālo datu telpu, tostarp tehnisko projektu informācijas vākšanai un apmaiņai; un d)pastāvīgu vienoto kontaktpunktu, kurā struktūras var norādīt dubultas ziņošanas gadījumus un nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas vai informācijas atklāšanas prasības.

2.Ziņojumam pievieno ciešā sadarbībā ar Komisiju tapušo aplēsi par kopējo finansiālo ietekmi.

Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu finanšu resursus, cilvēkresursus un IT resursus, kas vajadzīgi vienotas integrētās ziņošanas sistēmas izveidei līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Iestāde kopā ar citām iestādēm līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] izveido vienotu integrēto ziņošanas sistēmu.”;

“Iestādes atzinumi attiecas plašāku jomu, kas pārsniedz īstenoto likumdošanas procedūru robežas. Iestāde savos atzinumos attiecīgā gadījumā var ierosināt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, tostarp grozījumus, ar kuriem:a)atceļ nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības Savienības tiesību aktos vai dalībvalstu transponētajos Savienības tiesību aktos;b)nodrošina saskaņotas ziņošanas un informācijas atklāšanas prasības nozaru un starpnozaru tiesību aktos;c)nodrošina ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību samērīgumu ar ziņotājas struktūras veidu, lielumu un sarežģītību;d)nodrošina, ka ziņošanas un informācijas atklāšanas prasību ievērošana ir samērīga ar iestādes uzdevumu un mērķu izpildes pievienoto vērtību.

Lai sniegtu atzinumus par pirmajā daļā minētajiem spēkā esošajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde pēc attiecīgas apspriešanā pienācīgi ņem vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu ieguldījumu. Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.”.

“Komisija izstrādā ilgtspējas norādes, kas ir saskaņā ar Savienības vides un sociālajiem mērķiem un standartiem, un, pienācīgi ņemot vērā principu “nenodari būtisku kaitējumu” un ievērojot atšķirības starp dažādu viedu infrastruktūras projektiem, ļauj:”;

“Līgumus starp īstenošanas partneri un galasaņēmēju vai finanšu starpnieku, vai citu subjektu, kurš minēts 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā, saskaņā ar ES garantiju, kas minēta 4. panta 2. punkta pirmajā daļā, paraksta līdz 2026. gada 31. augustam. Citos gadījumos līgumus starp īstenošanas partneri un galasaņēmēju vai finanšu starpnieku vai jebkuru citu subjektu, kurš minēts 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paraksta līdz 2028. gada 31. decembrim.”;

“h) finanšu un darbības ziņojumu sniegšana un uzraudzība attiecībā uz finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar ES garantiju, nodrošinot ziņošanas un uzraudzības prasību samērīgumu, kā arī līdz minimumam samazinot izmaksas visām iesaistītajām personām un galasaņēmējiem, taču neapdraudot attiecīgo InvestEU mērķu īstenošanu;”;

“4. Katrs īstenošanas partneris reizi gadā iesniedz Komisijai ziņojumu par finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām attiecas šī regula, attiecīgi sagrupējot tās pa ES un dalībvalsts nodalījumiem. Katrs īstenošanas partneris informāciju par dalībvalsts nodalījumu iesniedz arī dalībvalstij, kuras nodalījumu tas īsteno. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību ES garantijas izmantošanas prasībām un šīs regulas III pielikumā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ziņojumā iekļauj arī darbības, statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas vai investīciju darbību un paredzētās naudas plūsmu aplēses nodalījumu, politikas sadaļu un fonda InvestEU līmenī. EIB grupas un attiecīgā gadījumā citu īstenošanas partneru ziņojumā iekļauj arī informāciju par šķēršļiem investīcijām, ar kuriem nācies saskarties, veicot finansēšanas un investīciju darbības, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojumos iekļauj informāciju, kas īstenošanas partneriem jāsniedz saskaņā ar Finanšu regulas 155. panta 1. punkta a) apakšpunktu.”.