1. pantsDirektīvas 2013/11/ES grozījumiDirektīvu 2013/11/ES groza šādi:-1) direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

"Šīs direktīvas mērķis ir, panākot augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, nodrošinot, ka patērētāji var brīvprātīgi iesniegt sūdzības pret tirgotājiem vienībās, kas piedāvā neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas, efektīvas, ātras un taisnīgas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras.

Regulas (EK) Nr. 261/2004 darbības jomā esošo gaisa pārvadātāju līdzdalība SAI procedūrās ir obligāta, neskarot pušu tiesības piekļūt tiesu sistēmai.

Šī direktīva neskar valsts tiesību aktus, kuri paredz, ka līdzdalība šādās procedūrās ir obligāta ekonomikas nozarēs, kas nav minētas otrajā daļā, ar noteikumu, ka šādi tiesību akti pusēm neliedz īstenot savas tiesības uz piekļuvi tiesu sistēmai.". [Gr. 23]

1.direktīvas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Šī direktīva attiecas uz procedūrām tādu strīdu starp patērētājiem, kas dzīvo Savienībā, un tirgotājiem, kas minētajiem patērētājiem piedāvā preces vai pakalpojumus, kas ietver digitālo saturu un digitālus pakalpojumus, izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kuru risināšanā iesaistās SAI vienība, kas piedāvā vai nosaka risinājumu vai saved kopā strīdā iesaistītās personas, lai atvieglotu izlīguma panākšanu:a)vai nu par līgumsaistībām, kas izriet no pārdošanas līgumiem, tai skaitā par digitālā satura piegādi, vai pakalpojumu līgumiem, ietverot pirmslīguma un pēclīguma saistības, un it sevišķi saistībā ar:i) negodīgu komercpraksi un noteikumiem;ii) obligātu pirmslīguma informāciju;iii) pasažieru un ceļotāju tiesībām;iv) tiesiskās aizsardzības līdzekļiem produktu un digitālā satura neatbilstības gadījumā; unv) piekļuvi pakalpojumiem; [Gr. 24]b)vai par patērētāju tiesībām, kas piemērojamas ārpuslīguma un pirmslīguma situācijās un ir paredzētas Savienības tiesību aktos attiecībā uz: [Gr. 25]i)negodīgu komercpraksi un noteikumiemnediskriminēšanu valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ; [Gr. 26]ii)informāciju, kas obligāti sniedzama pirms līguma noslēgšanaspiekļuvi pakalpojumiem; [Gr. 27]iii)nediskriminēšanu valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ;tiesībām mainīt pakalpojumu sniedzējus; un [Gr. 28]iv)piekļuvi produktiem un pakalpojumiem;negodīgu komercpraksi, uz ko neattiecas a) apakšpunkta i) punkts, ar nosacījumu, ka:1) SAI vienība ir konkrētas nozares vienība ar vajadzīgajām zināšanām par negodīgu komercpraksi;2) SAI vienībai ir pietiekami resursi un finansējums;3) negodīgā komercprakse patērētājam ir nodarījusi materiālu vai nemateriālu kaitējumu; un4) risinot negodīgu komercpraksi, vienība piemēro piemērojamos tiesību aktus. [Gr. 29]v) tiesiskās aizsardzības līdzekļiem produktu un digitālā satura neatbilstības gadījumā; [Gr. 30]vi) tiesībām mainīt pakalpojumu sniedzējus; [Gr. 31]vii) pasažieru un ceļotāju tiesībām. [Gr. 32]

Dalībvalstis var attiecināt šajā direktīvā noteiktās SAI procedūras arī uz strīdu kategorijām, kas nav uzskaitītas pirmās daļas b) apakšpunktā.;”

2.direktīvas 4. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e) “iekšzemes strīds” ir strīds starp patērētāju un tirgotāju par līgumsaistībām un/vai patērētāju tiesībām, kas noteiktas Savienības tiesībās, kā norādīts šīs direktīvas 2. panta 1. punktā, ja patērētāja dzīvesvieta ir tajā pašā dalībvalstī, kurā tirgotājs veic uzņēmējdarbību;f)“pārrobežu strīds” ir strīds starp patērētāju un tirgotāju par līgumsaistībām un/vai patērētāju tiesībām, kas noteiktas Savienības tiesībās, kā norādīts šīs direktīvas 2. panta 1. punktā, ja patērētāja dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā tirgotājs veic uzņēmējdarbību, vai ja patērētāja dzīvesvieta ir kādā dalībvalstī, taču tirgotājs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības;”.

2a. direktīvas 4. pantā iekļauj šādu punktu:

“fa) "negodīga komercprakse" ir jebkāda maldinoša komercprakse, kā noteikts Direktīvas 2005/29/EK I pielikumā.". [Gr. 33]

3.direktīvas 5. pantu groza šādi:a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis atvieglo patērētāju piekļuvi SAI procedūrām un nodrošina, ka strīdus, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuros ir iesaistīts tirgotājs, kas veic uzņēmējdarbību to attiecīgajā teritorijā, vai tirgotājs, kas neveic uzņēmējdarbību kādas dalībvalsts teritorijā, bet piedāvā preces vai pakalpojumus, tai skaitā digitālo saturu un digitālos pakalpojumus, patērētājiem to attiecīgajās teritorijās, var iesniegt SAI vienībai, kas atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām.; Dalībvalstis var atvieglot pašnodarbinātu personu un mikrouzņēmumu piekļuvi SAI procedūrām.”; [Gr. 34]

b)panta 2. punkta a)–d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a) uztur atjauninātu tīmekļa vietni, kas pusēm sniedz vieglu piekļuvi informāciju par SAI procedūru; [Gr. 35]a)nodrošina, ka patērētāji var iesniegt sūdzības un nepieciešamos pavaddokumentus tiešsaistē, kur tiem var izsekot, un nodrošina, ka patērētāji pēc pieprasījuma var iesniegt šos dokumentus un tiem piekļūt arī formātā, kas nav digitāls;aa) nodrošina, ka patērētāji var iesniegt sūdzības savas dzīvesvietas dalībvalstī; [Gr. 36]b)piedāvāt digitālas SAI procedūras, izmantojot viegli pieejamus un iekļaujošus rīkus;c)piešķirt strīdā iesaistītajām personām tiesības pieprasīt, lai SAI procedūras iznākumu pārskatītu fiziska persona, ja procedūra tika veikta, izmantojot automatizētus līdzekļus, nodrošina, ka strīdā iesaistītās personas var panākt, ka pārskatīšanu veic fiziska persona, kas ir neatkarīga un objektīva; [Gr. 37]d)var apvienot līdzīgas lietas pret vienu konkrētu tirgotāju vienā procedūrā ar nosacījumu, ka attiecīgais patērētājs ir informēts un neiebilst pret to;skaidri piekrīt apvienošanai, kā arī, ka saskaņā ar 6. pantu par SAI procedūrām atbildīgajām fiziskajām personām ir pietiekamas zināšanas, lai risinātu lietu;"; [Gr. 38]

c)panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) patērētājs nav centies sazināties ar attiecīgo tirgotāju, lai apspriestu savu sūdzību un mēģinātu jautājumu vispirms risināt tieši ar tirgotāju, nenosakot nesamērīgus noteikumus par šādas saziņas formātu;”

d)pantam pievieno šādu 8. punktu:

“8. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgotāji, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā un ar kuriem sazinās viņu valstsdalībvalsts vai citas dalībvalsts SAI vienība, informē šo SAI vienību neatkarīgi no tā, vai viņi piekrīt piedalīties piedāvātajā procedūrā vai nē, un sniedz atbildi saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz 15 darba dienas. Tomēr šā termiņa pagarinājumu, nepārsniedzot 20 darba dienas, var piešķirt sarežģītu strīdu gadījumos vai izņēmuma apstākļos, piemēram, intensīvas darbības vai ārēju krīžu apstākļos.”. [Gr. 39]

3a) direktīvas 6. pantu groza šādi: a) panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) ir ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm patērētāju strīdu alternatīvas izšķiršanas jomā vai izšķiršanā tiesā, kā arī ar vispārēju izpratni par tiesībām, ietverot starptautiskās privāttiesības pārrobežu gadījumos;";

b) panta 3. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“a) ja strīdu izskata SAI vienība un par strīdu izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas nodarbina vai atalgo tikai konkrētais tirgotājs, SAI vienībai ir piekļuve tikai tiem datiem, kas stingri attiecas uz lietu un ko konkrēti sniedzis tirgotājs vai patērētājs;";

c) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6 Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka SAI vienības sniedz regulāru apmācību fiziskām personām, kas ir atbildīgas par SAI, it sevišķi patērētāju tiesību un citu nozaru tiesību aktu jomā. Kompetentās iestādes uzrauga SAI vienību izveidotās apmācības programmas, balstoties uz informāciju, kas tām nosūtīta saskaņā ar 19. panta 3. punkta g) apakšpunktu." [Gr. 40]

4.direktīvas 7. panta 2. punktu groza šādi:a)punkta ievadfrāzē pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka SAI vienības savās tīmekļa vietnēs, pēc pieprasījuma – uz pastāvīga informācijas nesēja, kā arī ar jebkādiem citiem līdzekļiem, ko tās uzskata par piemērotiem, dara publiski pieejamus divgadu darbības pārskatus.”.

b) h) apakšpunktu svītro; [Gr. 41]4a) direktīvas 8. pantu groza šādi:a) punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) SAI procedūra patērētājiem ir bez maksas vai pieejama par nominālu samaksu; un ja patērētājiem piemēro nominālu maksu, šo maksu kompensē valsts iestādes pēc tam, kad strīds ir izšķirts;";

b) iekļauj šādu apakšpunktu:

“da) da) pēc patērētāja pieprasījuma pusēm ir piekļuve procedūrai ar iespēju organizēt fizisku tikšanos;". [Gr. 42]

4b) direktīvā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tie neievēro SAI procedūras iznākumu, neatkarīgi no tā, vai procedūras iznākums ir saistošs, tirgotājiem ir pienākums sniegt rakstisku paskaidrojumu citām SAI procedūras pusēm.". [Gr. 43]

5.direktīvas 13. panta 32. punktu svītro;aizstāj ar šādu:

“2. Šā panta 1. punktā minētā informācija ir sniegta:a) tirgotāju tīmekļa vietnē, ja tāda ir, skaidrā, pamanāmā, saprotamā un viegli piekļūstamā veidā;b) vispārīgajos noteikumos pārdošanas vai pakalpojumu līgumos starp tirgotāju un patērētāju; unc) tirgotāja izrakstītajos rēķinos.

2a. kas ļauj patērētājiem sazināties ar tiem, arī tikai SAI procedūru vajadzībām.". [Gr. 44]

6.direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Palīdzība patērētājiem

1.Dalībvalstis nodrošina, lai attiecībā uz pārrobežu strīdiem patērētāji un tirgotāji var saņemt palīdzību nolūkā piekļūt SAI vienībai vai vienībām, kas ir kompetentas risināt attiecīgo pārrobežu strīdu.

1a. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāji pārrobežu SAI procedūras var veikt savas dzīvesvietas valsts oficiālajā valodā. [Gr. 45]

2.Katra dalībvalsts norīko SAI kontaktpunktu, kas atbild par 1. punktā minēto uzdevumu. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai sava SAI kontaktpunkta nosaukumu un kontaktinformāciju. Dalībvalstis atbildību par SAI kontaktpunktu darbību uztic saviem Eiropas patērētāju centru tīkla centriem vai, ja tas nav iespējams, patērētāju organizācijām vai jebkurai citai struktūrai, kas nodarbojas ar patērētāju aizsardzību, un nodrošina, ka tām ir atbilstoši budžeta resursi un cilvēkresursi. [Gr. 46]

2a. Patērētāji un tirgotāji, kas iesaistīti pārrobežu strīdos, izmanto SAI kontaktpunktu, kurš norīkots, pamatojoties uz patērētāja dzīvesvietu, un SAI vienību patērētāja dzīvesvietas dalībvalstī. [Gr. 47]

3.SAI kontaktpunkti atvieglo saziņu starp strīdā iesaistītajām personām un kompetento SAI vienību, jo īpaši tie var veikt šādus uzdevumus:a)palīdzēt iesniegt sūdzību un vajadzības gadījumā attiecīgos dokumentus;aa) vajadzības gadījumā palīdzēt strīdā iesaistītajām personām un SAI vienībām tulkot informāciju, dokumentus vai procesuālos noteikumus; [Gr. 48]b)sniegt strīdā iesaistītajām personām un SAI vienībām vispārīgu informāciju par ES patērētāju tiesībām;ba) sniegt strīdā iesaistītajām personām un SAI vienībām attiecīgo informāciju par dalībvalsts tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā; [Gr. 49]c)sniegt strīdā iesaistītajām personām skaidrojumus par procedūras noteikumiem, ko piemēro konkrētās SAI vienības;d)informēt sūdzētāju par citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja strīdu nevar izšķirt, izmantojot SAI procedūru.

4.Dalībvalstis var piešķirt SAI kontaktpunktiem tiesības sniegt šajā pantā minēto palīdzību patērētājiem un tirgotājiem, ja tie vēršas pie SAI vienībām, arī iekšzemes strīdu gadījumā.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka visi dalībnieki, kas palīdz patērētājiem pārrobežu vai iekšzemes strīdos, rīkojas labticīgi, lai strīdā iesaistītās personas varētu panākt izlīgumu, un pilnībā pārredzamā veidā sniedz patērētājiem attiecīgo informāciju, tai skaitā informāciju par procedūras noteikumiem un visām piemērojamajām maksām.”.

6a. direktīvas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās patērētāju organizācijas un uzņēmējdarbības apvienības savās tīmekļa vietnēs, brošūrās un ar visiem citiem līdzekļiem, ko tās uzskata par piemērotiem, darīt publiski pieejamu 20. panta 4. punktā minēto SAI vienību sarakstu.". [Gr. 50]

6b. direktīvas 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šī sadarbība jo īpaši ietver savstarpēju informācijas apmaiņu par konkrētu uzņēmējdarbības nozaru praksi, ar ko saistītas patērētāju atkārtoti iesniegtas sūdzības. Attiecīgā gadījumā tā arī ietver SAI vienību pienākumu novirzīt patērētājus uz 1. punktā minētajām valsts iestādēm vienmēr, kad viņi ziņo par negodīga komercpraksi. Turklāt attiecīgā gadījumā tā ietver SAI vienību pienākumu šīm valsts iestādēm ziņot par negodīgu komercpraksi un noteikumiem ikreiz, kad tās par tiem uzzina. Tāpat tā ietver tehnisko izvērtējumu un informāciju, ko šādas valsts iestādes sniedz SAI vienībām gadījumos, kad šāds izvērtējums vai informācija ir nepieciešama atsevišķu strīdu risināšanai un tā jau ir pieejama.". [Gr. 51]

6c. direktīvas 17. pantā pievieno šādu 5. punktu:

“5. Ja SAI vienība no patērētāja uzzina par negodīgu komercpraksi, nav piemērojams konfidencialitātes princips. Ja pastāv ticami iemesli aizdomām, ka ir tikusi pieļauta šāda prakse, SAI vienība par to informē valsts kompetento iestādi un attiecīgā gadījumā turpina to informēt par strīda iznākumu .". [Gr. 52]

6d. direktīvas 18. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kas veic 19. un 20. pantā minētās funkcijas. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetento iestāžu rīcībā ir nepieciešamie resursi, tostarp pietiekami budžeta un citi resursi, piemēram, pietiekams skaits kompetenta personāla, speciālās zināšanas, procedūras un citi pasākumi pienācīgai savu pienākumu pildīšanai. Fiziskām personām, kas strādā kompetento iestāžu uzdevumā, jābūt objektīvām un nesaistītām ar SAI vienībām, kuras ir to pārraudzībā. Katra dalībvalsts var izraudzīties vairāk par vienu kompetento iestādi. Ja kāda dalībvalsts tā ir darījusi, tā nosaka, kura no izraudzītajām kompetentajām iestādēm ir vienotais Komisijas kontaktpunkts. Katra dalībvalsts Komisijai paziņo izraudzīto kompetento iestādi vai attiecīgā gadījumā izraudzītās kompetentās iestādes, tostarp vienoto kontaktpunktu.". [Gr. 53]

6e. direktīvas 19. panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) SAI procedūru iznākumu izpildes īpatsvars, ja tas ir zināms, un tirgotāji, kas sistemātiski un bez pamatojuma atsakās ievērot SAI procedūru iznākumu;". [Gr. 54]

7. direktīvas 19. panta 3. punkta f), g) un h) apakšpunktu svītro; [Gr. 55]8.direktīvas 20. pantam pievieno šādu punktupantu groza šādi:a) panta 2. punktā aiz otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Kompetentās iestādes regulāri pārbauda SAI vienību darbību un darbības, lai uzraudzītu šīs direktīvas prasību ievērošanu.";

b) pievieno šādu punktu:

“8. Komisija izstrādā un uztur lietotājiem pieejamu digitālu interaktīvu rīku, kas sniedz vispārīgu informāciju par patērētāju tiesību aizsardzību, praktisku informāciju par to, kā patērētāji var SAI procedūru izmantot pārrobežu kontekstā, un saites uz to SAI vienību tīmekļa vietnēm, par kurām tai paziņots saskaņā ar šā panta 2. punktu, novirzot patērētājus uz kompetento struktūru strīdu izšķiršanai.

Ja valsts līmenī ir pieejami līdzīgi digitālie rīki, tajos būtu jānodrošina saite uz Komisijas digitālo rīku, lai informētu patērētājus, kas iesaistītu pārrobežu strīdā.". [Gr. 56]

8a. direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši 5. panta 8. punktu un 13. pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas." [Gr. 57]

9.direktīvas 24. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4. Līdz [norādīt datumu] dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 14. panta 2. punktu norīkoto SAI kontaktpunktu nosaukumus un kontaktinformāciju.”.

2. pantsGrozījums Direktīvā (ES) 2015/2302Direktīvas (ES) 2015/2302 7. panta 2. punktā g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g) informācija par pieejamām procedūrām sūdzību izskatīšanai un par strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) mehānismiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/ES, un attiecīgā gadījumā par SAI vienību, kas attiecas uz tirgotāju;”.

3. pantsGrozījums Direktīvā (ES) 2019/2161Direktīvas (ES) 2019/2161 5. pantā b) punktu aizstāj ar šādu:

“b) iesniegt sūdzību kompetentajam Eiropas Patērētāju centra tīkla centram, atkarībā no iesaistītajām pusēm.”.

4. pantsGrozījums Direktīvā (ES) 2020/1828Direktīvas (ES) 2020/1828 I pielikumā svītro 44. punktu.

5. pantsTransponēšana1.Dalībvalstis līdz [dd.mm.gggg. — viens gads pēc stāšanās spēkā] pieņem un publisko noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. pantu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.Tās piemēro minētos noteikumus no [datums ģenitīvā].2.Dalībvalstis līdz [dd.mm.gggg. — viens gads pēc Regulas xx/… stāšanās spēkā [priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē]] pieņem un publisko noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 2., 3. un 4. pantu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.Tās piemēro minētos noteikumus no [ievietot datumu ģenitīvā].3.Kad dalībvalstis pieņem 1. un 2. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.4.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

6. pantsStāšanās spēkāŠī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pantsAdresātiŠī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.