<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" standalone="no"?><SDOCTA xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" STATUS="DEF4" xsi:noNamespaceSchemaLocation="TA.xsd"><IDENT><STRING BOLD="on">P9_TA(2024)0145</STRING></IDENT><TI><STRING BOLD="on">Grozījumi Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem</STRING></TI><HIDDEN><STRING HIDDEN="on" ITALIC="on">(A9-0055/2024 - Referente: Anna Zalewska)</STRING></HIDDEN><TXTLST><RESOL><TI><STRING BOLD="on">Eiropas Parlamenta 2024. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (COM(2023)0420 – C9-0233/2023 – 2023/0234(COD))</STRING></TI><NOTE>(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)</NOTE><TEXT><PREAMBLE><PRINIT><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlaments,</STRING></PRINIT><GRVISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0420),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0233/2023),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 25. oktobra atzinumu<FOOTNOTE><FIELD> OV C, C/2024/888, 6.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/888/oj</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0055/2024),</P></VISA></GRVISA></PREAMBLE><DISPOSITIF><ACTLST><ACTION><P><NO.P>1.</NO.P>pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>2.</NO.P>prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>3.</NO.P>uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.</P></ACTION></ACTLST></DISPOSITIF></TEXT></RESOL></TXTLST><TXTLST><IDENT><STRING BOLD="on">P9_TC1-COD(2023)0234</STRING></IDENT><TCONSOLID><TI><STRING BOLD="on">Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/..., ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem</STRING><BRK/></TI><NOTE>(Dokuments attiecas uz EEZ)</NOTE><TEXT><PREAMBLE><PRINIT>EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,</PRINIT><GRVISA><VISA><P>ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,</P></VISA><VISA><P>ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,</P></VISA><VISA><P>pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,</P></VISA><VISA><P>ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu<FOOTNOTE><FIELD>OV C [...], [...], [...]. lpp.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P>ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu<FOOTNOTE><FIELD>OV C [...], [...], [...]. lpp.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P>saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,</P></VISA></GRVISA><GRCONS><GRCINIT>tā kā:</GRCINIT><CONS><P><NO.P>(-1)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Visu veidu atkritumu rašanās novēršana un apsaimniekošana ir būtiski svarīgs politikas instruments vides un cilvēku veselības aizsardzībai Eiropas Savienībā. Dalībvalstis pastāvīgi tiecas uzlabot atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas programmas, tādēļ ir ļoti būtiski stingri ievērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 1]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(1)</NO.P>Eiropas zaļajā kursā un aprites ekonomikas rīcības plānā<FOOTNOTE><FIELD>COM(2020) 98 final, 2020. gada 11. marts.</FIELD></FOOTNOTE> aicināts pastiprināt un paātrināt Savienības un dalībvalstu rīcību, ar ko nodrošina tekstilizstrādājumu un pārtikas nozares vidisko un sociālo ilgtspēju, jo tās ir resursietilpīgas nozares, kas rada būtiskas negatīvas vidiskās eksternalitātes. Minētajās nozarēs virzību uz aprites ekonomiku un dekarbonizāciju <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">cita starpā </STRING></STRING>kavē finansējuma nepietiekamība un tehnoloģiskās nepilnības. Pārtikas un tekstilizstrādājumu nozare ir attiecīgi pirmā un ceturtā resursietilpīgākā nozare<FOOTNOTE><FIELD>ES pārkārtošanās ceļi (europa.eu).</FIELD></FOOTNOTE>, un tajās netiek pilnībā ievēroti Savienības atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi, ko paredz atkritumu hierarhija, saskaņā ar kuru par prioritāti jāizvirza atkritumu rašanās novēršana, kam seko sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde. Minētajām problēmām ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi, un to risināšanā jāizmanto aprites cikla pieeja<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, īpašu uzmanību pievēršot pārtikai un tekstilizstrādājumiem</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 2]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(2)</NO.P>Saskaņā ar ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģiju ir jāizdara<FOOTNOTE><FIELD>COM(2022) 141 final, 2022. gada 30. marts.</FIELD></FOOTNOTE><STRING SUPERSCRIPT="on">,</STRING> būtiskas izmaiņas un jāatkāpjas no pašreiz valdošās lineārās domāšanas tekstilizstrādājumu izstrādes, ražošanas, izmantošanas un izmešanas posmā, un it sevišķi ir jāierobežo ātrā mode<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">. Saskaņā ar stratēģisko redzējumu 2030. gadam patērētājiem būtu ilgāk izmantot kvalitatīvus un cenas ziņā pieņemamus tekstilizstrādājumus</STRING></STRING>. Minētajā stratēģijā atzīts, ka ir svarīgi panākt, ka ražotāji uzņemas atbildību par savu produktu radītajiem atkritumiem, un tajā ir norādīts, ka attiecībā uz tekstilizstrādājumiem jāizstrādā saskaņoti Savienības paplašinātās ražotāja atbildības noteikumi, kuros būtu paredzēta maksu ekomodulācija. Tajā paredzēts, ka svarīgs šādu noteikumu mērķis ir radīt ekonomiku, kurā pienācīgu vietu ieņem savākšana, šķirošana, atkārtota izmantošana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde, kā arī mudināt ražotājus un zīmolus rūpēties, lai to produkti tiktu izstrādāti, ievērojot apritīguma principus. Šajā nolūkā tā paredz, ka ievērojama daļa no ražotāju iemaksām paplašinātās ražotāja atbildības shēmās ir jāvelta atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai. Tā arī atbalsta nepieciešamību pēc stingrākām un inovatīvākām ilgtspējīgas bioloģisko resursu pārvaldības pieejām, kuras palīdzētu palielināt pārtikas atkritumu apritīgumu un valorizāciju un biobāzētu tekstilizstrādājumu atkārtotu izmantošanu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 3]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(2a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras informatīvo ziņojumu par tekstilizstrādājumu radīto mikroplastmasu Eiropā</STRING></STRING><FOOTNOTE><FIELD><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">https://www.eea.europa.eu/publications/microplastics-from-textiles-towards-a</STRING></STRING></FIELD></FOOTNOTE><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">līdz 35 % no visas mikroplastmasas, kas nonāk pasaules ūdens, sauszemes un jūras ekosistēmās, ir no sintētiskiem tekstilizstrādājumiem. Plastmasas atkritumus, kas kaitē ūdens, sauszemes un jūras ekosistēmām, var atbilstīgi savākt un reciklēt un galu galā tiem var dot jaunu dzīvi, veicinot pilnīgu aprites ekonomiku, kā arī uzlabot sabiedrības informētību, lai izplatītu paraugpraksi. </STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 4]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(3)</NO.P>Ņemot vērā pārtikas izšķērdēšanas negatīvo ietekmi, dalībvalstis apņēmās veikt pasākumus, kuri veicinātu pārtikas izšķērdēšanas novēršanu un samazināšanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, īpaši IAM 12.3. mērķrādītāju,</STRING></STRING> un jo īpaši tās mērķrādītāju līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas izšķērdēšanu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāju līmenī un samazināt pārtikas zudumus ražošanas un piegādes ķēdēs, arī zudumus pēc ražas novākšanas. Minētie pasākumi bija vērsti uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un samazināšanu primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas izplatīšanas kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās.<STRING BOLD="on"> [Gr. 5]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(4)</NO.P>Pēc Konferences par Eiropas nākotni Komisija apņēmās dot iespēju pirms dažiem svarīgiem priekšlikumiem pilsoņu paneļdiskusijās apspriesties un sniegt ieteikumus. Šajā sakarā no 2022. gada decembra līdz 2023. gada februārim tika organizēta Eiropas pilsoņu paneļdiskusija, kurā tika izstrādāta virkne ieteikumu<FOOTNOTE><FIELD>Pilnīgu ieteikumu sarakstu sk. ietekmes novērtējuma ziņojuma 16. pielikumā.</FIELD></FOOTNOTE> par to, kā pastiprināt pasākumus, ar ko Savienībā samazina pārtikas izšķērdēšanu. Tā kā vairāk nekā pusi no pārtikas atkritumiem Savienībā rada mājsaimniecības, iedzīvotāju atziņas par pārtikas izšķērdēšanas novēršanu ir īpaši svarīgas. Iedzīvotāji iezīmēja trīs galvenos rīcības virzienus, proti, pārtikas vērtības ķēdē stiprināt sadarbību, aicināt pārtikas uzņēmumus nākt klajā ar savām iniciatīvām un veicināt patērētāju paradumu maiņu. Paneļdiskusijas ieteikumi arī turpmāk būs noderīgi pārtikas izšķērdēšanas novēršanai veltītajā Komisijas kopējā darba programmā, un tie var kalpot par ceļvedi, kas dalībvalstīm palīdzētu sasniegt pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītājus.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(5)</NO.P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK<FOOTNOTE><FIELD>OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.</FIELD></FOOTNOTE> no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK<FOOTNOTE><FIELD>OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.</FIELD></FOOTNOTE> darbības jomas izslēdza oglekļa dioksīdu, kas uztverts un transportēts ģeoloģiskai uzglabāšanai un ko ģeoloģiski uzglabā saskaņā ar Direktīvas 2006/12/EK prasībām. Tomēr Direktīvu 2006/12/EK grozošās Direktīvas 2009/31/EK noteikums netika iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK<FOOTNOTE><FIELD>OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.</FIELD></FOOTNOTE>, ar kuru Direktīva 2006/12/EK tika atcelta. Tāpēc, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā ir iestrādāti Direktīvas 2009/31/EK grozījumi, ar ko no Direktīvas 2008/98/EK darbības jomas izslēdz oglekļa dioksīdu, kas uztverts un transportēts ģeoloģiskai uzglabāšanai un ko ģeoloģiski uzglabā.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(5a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Koksne ir vērtīgs resurss, un tiek ierosināts to iekļaut to materiālu sarakstā, uz kuriem attiecas atsevišķas savākšanas prasības un atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas mērķrādītāji. </STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 6]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(6)</NO.P>Direktīvā 2008/98/EK ir jāiekļauj tekstilizstrādājumu ražotāju, tiešsaistes platformu un ražotāju atbildības organizāciju definīcijas, kas saistītas ar paplašinātas ražotāja atbildības īstenošanu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, lai precizētu šo jēdzienu tvērumu un saistītos pienākumus.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(7)</NO.P>Dalībvalstis jau ir izstrādājušas dažus materiālus un īstenojušas dažas kampaņas, kas vēršas pie patērētājiem un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, aicinot samazināt pārtikas izšķērdēšanu, tomēr tie galvenokārt ir orientēti uz izpratnes veicināšanu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un būtiskām izmaiņām uzturā, ietverot</STRING></STRING><STRING STRIKE="on">, nevis uz</STRING> paradumu maiņu. Lai pilnībā atraisītu pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas potenciālu un nodrošinātu pakāpenisku progresu, ir jāizstrādā uz paradumu maiņu vērsti intervences pasākumi, kas pielāgoti dalībvalstu konkrētajai situācijai un vajadzībām un pilnībā integrēti nacionālajās pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmās. Liela nozīme būtu jāpiešķir arī reģionāliem aprites risinājumiem, arī publiskā un privātā sektora partnerībām un iedzīvotāju iesaistei, kā arī būtu jāpielāgojas specifiskām reģionālajām vajadzībām, piemēram, tālākajos reģionos vai salās. <STRING BOLD="on">[Gr. 7]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(8)</NO.P>Neraugoties uz pieaugošo izpratni par pārtikas izšķērdēšanas negatīvo ietekmi un sekām, politiskajām saistībām ES un dalībvalstu līmenī un Savienības pasākumiem, kas īstenoti kopš 2015. gada Aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšanas, pārtikas atkritumu rašanās nesamazinās pietiekami strauji, lai tiktu panākts būtisks progress ANO 12. ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM) 12.3. mērķrādītāja sasniegšanā. Lai nodrošinātu būtisku ieguldījumu IAM 12.3. mērķrādītāja sasniegšanā, būtu jāpastiprina pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, lai panāktu progresu šīs direktīvas un citu tādu pasākumu īstenošanā, kuri ir piemēroti, lai samazinātu pārtikas atkritumu rašanos.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(9)</NO.P>Lai īstermiņā sasniegtu rezultātus un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, patērētājiem un publiskajām iestādēm sniegtu pārskatu par ilgtermiņa iecerēm, būtu jānosaka kvantitatīvi mērķrādītāji pārtikas atkritumu rašanās samazināšanai, kuri dalībvalstīm jāsasniedz līdz 2030. gadam.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(10)</NO.P><STRING STRIKE="on">Ņemot vērā Savienības apņemšanos sasniegt vērienīgo IAM 12.3. mērķrādītāju,</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Nosakot</STRING></STRING> pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas <STRING STRIKE="on">mērķrādītāju nospraušanai</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">mērķrādītājus</STRING></STRING>, kas dalībvalstīm jāsasniedz līdz 2030. gadam<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ievērojot ES apņemšanos sasniegt IAM 12.3 mērķrādītāju</STRING></STRING>, būtu jādod spēcīgs rīcībpolitiskais stimuls rīkoties un sniegt būtisku ieguldījumu globālo mērķrādītāju sasniegšanā. Tomēr, ņemot vērā šādu mērķrādītāju juridiski saistošo raksturu, tiem vajadzētu būt samērīgiem<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, sasniedzamiem</STRING></STRING> un īstenojamiem, un tajos būtu jāņem vērā dažādo pārtikas piegādes ķēdes aktoru loma un spējas (sevišķi runājot par mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem).<STRING STRIKE="on"> Tādējādi juridiski saistošu mērķrādītāju nospraušanā būtu jāpiemēro pakāpeniska pieeja, proti, būtu jāsāk ar līmeni, kas ir zemāks par saskaņā ar IAM noteikto līmeni, lai nodrošinātu konsekventu dalībvalstu rīcību un taustāmu progresu virzībā uz 12.3. mērķrādītāja sasniegšanu.</STRING><STRING BOLD="on"> </STRING><STRING BOLD="on">[Gr. 8]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(10a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Pārtikas piegādes ķēdēs visā ES joprojām pastāv atšķirības lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātāju un pircēju spējā aizstāvēt savas intereses. Tas jo īpaši attiecas uz lauksaimniecības nozari, jo lauksaimniecības produktu specifika un ar to saistītā vajadzība tos ātri realizēt jau no paša sākuma izjauc pušu vienlīdzību. Tādēļ būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka saistošo pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītāju rezultātā nepalielinās visbiežāk izmantotā netaisnīgā tirdzniecības prakse, kas ietekmē lauksaimniecības produktu piegādātājus, jo īpaši ātrbojīgu produktu piegādē.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 9]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(10b)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un Eiropas Pārtikas nodrošinājuma krīžgatavības un reaģēšanas mehānismā ir atzīts, ka iepakojums palīdz samazināt pārtikas izšķērdēšanu un nodrošināt pārtikas piegādi un nodrošinātību ar pārtiku. </STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 10]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(11)</NO.P>Lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu ražošanas un patēriņa posmos, ir vajadzīgas dažādas pieejas un pasākumi un ir jāiesaista dažādas ieinteresēto personu grupas. Tādēļ viens mērķrādītājs būtu jāierosina attiecībā uz pārstrādes un ražošanas posmu, otrs – attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecību un citiem izplatīšanas kanāliem, restorāniem un sabiedrisko ēdināšanu un mājsaimniecībām.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Pārtikas atkritumu samazināšana jebkurā pārtikas piegādes ķēdes posmā nodrošina būtisku pozitīvu ietekmi uz vidi.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 11]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(12)</NO.P>Ņemot vērā savstarpējo atkarību starp izplatīšanas un patēriņa posmiem pārtikas piegādes ķēdē, jo īpaši mazumtirdzniecības prakses ietekmi uz patērētāju paradumiem un saikni starp pārtikas patēriņu mājās un ārpus tām, ir ieteicams šiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem noteikt vienu kopīgu mērķrādītāju. Atsevišķu mērķrādītāju nospraušana katram no šiem posmiem radītu nevajadzīgu sarežģītību un ierobežotu dalībvalstu elastību koncentrēties uz savām konkrētajām problemātiskajām jomām. Lai izvairītos no tā, ka kopīgs mērķrādītājs dažiem operatoriem rada pārmērīgu slogu, dalībvalstīm tiks ieteikts, kopīgā mērķrādītāja sasniegšanas pasākumu noteikšanā ņemt vērā proporcionalitātes principu.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(13)</NO.P>Patērētās pārtikas daudzumu un radītos pārtikas atkritumus būtiski ietekmē demogrāfiskās izmaiņas. Tāpēc, lai ņemtu vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas, kopīgais pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītājs, kas piemērojams mazumtirdzniecībai un citiem pārtikas izplatīšanas kanāliem, restorāniem un sabiedriskajai ēdināšanai un mājsaimniecībām, būtu jāizsaka kā procentuālās izmaiņas pārtikas atkritumu līmeņos uz vienu iedzīvotāju.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(14)</NO.P>Balstoties uz saskaņoto metodiku, kas izklāstīta Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2019/1597<FOOTNOTE><FIELD>Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/1597 (2019. gada 3. maijs), ar ko attiecībā uz vienveidīgai pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanai paredzētu vienotu metodiku un obligātām kvalitātes prasībām papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 248, 27.9.2019., 77. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>, pirmais gads, par kuru savākti dati par pārtikas atkritumu līmeņiem, bija 2020. gads. Tāpēc 2020. gads būtu jāizmanto par bāzlīniju pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītāju nospraušanai. Dalībvalstīm, kuras var pierādīt, ka tās ir veikušas pārtikas atkritumu mērījumus pirms 2020. gada, izmantojot ar Deleģēto lēmumu (ES) 2019/1597 saskanīgas metodes, būtu jāatļauj izmantot agrāku bāzlīniju.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(14a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Lai veicinātu pārtikas izšķērdēšanas datu vienādu un saskaņotu interpretēšanu un dažādu pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku ziņojumu sniegšanu dalībvalstu iestādēm, Komisijai būtu jāsniedz visaptverošas pamatnostādnes par pārtikas atkritumu mērīšanas metodiku.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 12]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(14b)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2019/1597</STRING></STRING><FOOTNOTE><FIELD><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/1597 (2019. gada 3. maijs), ar ko attiecībā uz vienveidīgai pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanai paredzētu vienotu metodiku un obligātām kvalitātes prasībām papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 248, 27.9.2019., 77. lpp.).</STRING></STRING></FIELD></FOOTNOTE><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> noteiktā saskaņotā metodika paredz dažādu ziņošanas metožu izmantošanu. Lai nodrošinātu, ka turpmākie dati ir zinātniski pamatoti, kvalitatīvi un salīdzināmi, dalībvalstīm ir jānosaka un jāpiemēro skaidras un konsekventas mērīšanas metodes un obligāto kvalitātes prasību minimums vienotajai pārtikas atkritumu mērīšanai.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 13]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(15)</NO.P>Lai nodrošinātu, ka pakāpeniskā pieeja globālā mērķrādītāja sasniegšanai sasniedz mērķus, būtu jāizskata un vajadzības gadījumā jāpārskata juridiski saistošo pārtikas atkritumu samazināšanas mērķrādītāju līmeņi nolūkā ņemt vērā dalībvalstu laika gaitā panākto progresu. Tas dotu iespēju mērķrādītājus koriģēt, lai stiprinātu Savienības ieguldījumu un vēl vairāk pieskaņotos IAM 12.3. mērķrādītājam, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, un sniegtu norādes par progresu, kas jāpanāk pēc minētā datuma.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(16)</NO.P>Lai nodrošinātu ar pārtikas izšķērdēšanas novēršanu saistīto noteikumu labāku, savlaicīgāku un vienveidīgāku īstenošanu, prognozētu īstenošanas nepilnības un dotu iespēju veikt pasākumus pirms mērķrādītāju sasniegšanas termiņiem, 2018. gadā ieviestās agrīnās brīdināšanas ziņojumu sistēmas tvērumā būtu jāiekļauj arī pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītāji.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(16a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu tādus risinājumus kā skaidrāks datuma marķējums uz pārtikas produktiem un veicinātu datuma marķējumu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011</STRING></STRING><FOOTNOTE><FIELD><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).</STRING></STRING></FIELD></FOOTNOTE><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, lai patērētājiem neradītu neskaidrības par datuma marķēšanu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 14]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(17)</NO.P>Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā, ir būtiski, lai ražotāji, kas Savienības tirgū laiž noteiktus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, uzņemtos atbildību par savu produktu apsaimniekošanu aprites cikla beigās, kā arī paildzinātu to kalpošanas laiku, darot lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus pieejamus tirgū atkārtotai izmantošanai. Lai īstenotu principu “piesārņotājs maksā”, ir lietderīgi noteikt tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu apsaimniekošanas pienākumus ražotājiem, kas ietver visus izgatavotājus, importētājus vai izplatītājus, kuri neatkarīgi no izmantotās pārdošanas metodes, ieskaitot pārdošanu ar distances līgumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> 2. panta 7) punktā, minētos produktus pirmo reizi kādas dalībvalsts teritorijā profesionāli dara pieejamu ar savu nosaukumu vai preču zīmi. No paplašinātas ražotāja atbildības piemērošanas jomas būtu jāizslēdz mikrouzņēmumi<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kuriem šāda atbildība radītu nesamērīgu finansiālu un administratīvu slogu,</STRING></STRING> un pašnodarbināti drēbnieki, kas ražo individualizētus produktus, ņemot vērā to ierobežoto lomu tekstilizstrādājumu tirgū; tāpat no piemērošanas jomas būtu jāizslēdz uzņēmēji, kas Savienībā laiž tirgū lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus vai šādus no lietotiem produktiem vai to atkritumiem iegūtus produktus, lai atbalstītu atkārtotu izmantošanu, arī ar remonta, pārjaunošanas un valorizējošas pārstrādes palīdzību, kā rezultātā dažas oriģinālā produkta funkcijas tiek mainītas.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Tomēr mikrouzņēmumiem būtu jāļauj iesaistīties ražotāju atbildības organizācijās.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 15]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(18)</NO.P>Pastāv lielas atšķirības tajā, kā notiek vai tiek plānota tekstilizstrādājumu atsevišķa savākšana, izmantojot paplašinātas ražotāja atbildības shēmas vai citas pieejas. Arī tad, ja tiek apsvērtas paplašinātas ražotāja atbildības shēmas, pastāv lielas atšķirības, piemēram, attiecībā uz to tvērumā ietilpstošajiem produktiem un ražotāju atbildību, kā arī pārvaldības modeļiem. Tāpēc Direktīvas 2008/98/EK noteikumi par paplašinātu ražotāja atbildību būtu vispārīgi jāpiemēro paplašinātas ražotāja atbildības shēmām, ko piemēro tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu ražotājiem. Tomēr tie būtu jāpapildina ar tekstilnozares specifikai relevantiem noteikumiem, proti, būtu jāņem vērā tādi aspekti kā liels mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatsvars ražotāju vidū, sociālo uzņēmumu loma un atkārtotas izmantošanas nozīme tekstilizstrādājumu vērtības ķēdes ilgtspējas palielināšanā. Tāpat tiem vajadzētu būt detalizētākiem un saskaņotākiem, lai nepieļautu, ka veidojas sadrumstalots tirgus, kas varētu negatīvi ietekmēt nozari, jo īpaši mikrouzņēmumus un MVU, sekmētu savākšanu, apstrādi un pārstrādi, kā arī dotu skaidrus stimulus izstrādāt ilgtspējīgu tekstilizstrādājumu dizainu un rīcībpolitikas un sekmētu otrreizējo izejvielu tirgu. Šajā sakarā dalībvalstis tiek mudinātas apsvērt, vai nepiešķirt atļaujas vairākām ražotāju atbildības organizācijām, jo konkurence starp šādām ražotāju atbildības organizācijām var sniegt lielāku labumu patērētājiem, palielināt inovāciju, samazināt izmaksas, uzlabot savākšanas rādītājus un palielināt izvēles iespējas ražotājiem, kuri vēlas ar šādām organizācijām noslēgt līgumu.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(18a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegto informāciju patlaban mazāk kā 1 % no visiem apģērbu atkritumiem tiek izmantoti jaunu apģērbu izgatavošanai aprites ciklā. Pašlaik lielākā daļa tekstilizstrādājumu nav paredzēti aprites ekonomikai. 78 % no visiem tekstilizstrādājumiem ir jāizārda, lai varētu veikt reciklēšanu atbilstīgi principam "no tekstilizstrādājuma — tekstilizstrādājums". Lai nodrošinātu ieguldījumus apritīgos tekstilizstrādājumos, būtu jānosaka tekstilatkritumu rašanās novēršanas, savākšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas un vietējās atkārtotas izmantošanas mērķrādītāji, kā arī reciklēšanas un šķiedru reciklēšanas šķiedrās mērķrādītāji, lai atbalstītu un virzītu tehnoloģiju attīstību un ieguldījumus infrastruktūrā, kā arī veicinātu tekstilizstrādājumu ekodizainu. Saskaņā ar aplēsēm kopējais radītais tekstilatkritumu daudzums, kas ietver apģērbu un apavus, mājsaimniecības tekstilizstrādājumus, tehniskos tekstilizstrādājumus, kā arī pēcrūpniecības un pirmspatēriņa tekstilizstrādājumus, ir 12,6 miljoni tonnu. Tas ietver frakcijas, kas tiek izmestas tekstilizstrādājumu ražošanas laikā un mazumtirdzniecības posmā, kā arī mājsaimniecību un komercstruktūru atkritumus</STRING></STRING><FOOTNOTE><FIELD><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">https://environment.ec.europa.eu/system/files/2023-07/IMPACT%20ASSESSMENT%20REPORT_SWD_2023_421_part1_0.pdf (pag.6)</STRING></STRING></FIELD></FOOTNOTE><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">. </STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 16]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(19)</NO.P><STRING STRIKE="on">Mājsaimniecības tekstilizstrādājumi un apģērbs veido lielāko daļu no Savienības tekstilizstrādājumu patēriņa, un šīs preces visvairāk stimulē ilgtnespējīgus pārmērīgas ražošanas un pārmērīga patēriņa modeļus. Mājsaimniecības tekstilizstrādājumi un apģērbi, kā arī citi pēcpatēriņa apģērbi un aksesuāri un apavi, kas primāri nesastāv no tekstilmateriāliem, ir arī visu dalībvalstīs pastāvošo atsevišķās savākšanas sistēmu uzmanības centrā. Tāpēc izveidotās paplašinātas ražotāja atbildības shēmas tvērumā būtu jāiekļauj mājsaimniecības tekstilizstrādājumi un citi apģērba gabali, apģērba piederumi un apavi. </STRING>Lai ražotājiem nodrošinātu juridisko noteiktību par to, kuri produkti ietilpst paplašinātas ražotāja atbildības shēmas tvērumā, tie būtu jāidentificē ar kombinētās nomenklatūras kodiem saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87<FOOTNOTE><FIELD><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (</STRING></STRING>OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">).</STRING></STRING></FIELD></FOOTNOTE> I pielikumu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 17]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(20)</NO.P>Tekstilrūpniecība ir resursietilpīga nozare. Lai gan izejvielu un tekstilizstrādājumu ražošanā<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, 73 % no Eiropā patērētajiem apģērbiem un mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem tiekot importētiem</STRING></STRING><FOOTNOTE><FIELD><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/QANDA_22_2015.</STRING></STRING></FIELD></FOOTNOTE><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">,</STRING></STRING> lielākā daļa slodžu un ietekmes, kas saistīta ar apģērbu, apavu un<STRING STRIKE="on"> mājsaimniecības</STRING> tekstilizstrādājumu patēriņu Savienībā, rodas trešās valstīs, ņemot vērā globālo ietekmi uz klimatu un vidi, tās ietekmē arī Savienību. Tāpēc tekstilatkritumu novēršana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde var palīdzēt samazināt nozares globālo vidisko pēdu, arī Savienībā. Turklāt pašreizējā resursu ziņā neefektīvā tekstilatkritumu apsaimniekošana nav saskanīga ar atkritumu hierarhiju un kaitē videi gan Savienībā, gan trešās valstīs, arī ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rodas incinerācijā un apglabāšanā poligonos.<STRING BOLD="on"> [Gr. 18]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(21)</NO.P>Paplašināta ražotāja atbildība par tekstilizstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem radniecīgiem produktiem un apaviem nodrošinās augstu vides un veselības aizsardzības līmeni Savienībā, radīs veselu ekonomikas sektoru, kurā notiek savākšana, šķirošana, atkārtota izmantošana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, jo īpaši šķiedru reciklēšanai šķiedrās, kā arī stimulēs ražotājus nodrošināt, ka produkti tiek izstrādāti, ievērojot aprites principus. Lai nodrošinātu, ka paplašinātas ražotāja atbildības pienākumi netiek piemēroti ar atpakaļejošu spēku un ir saskaņā ar juridiskās noteiktības principu, tekstilizstrādājumu un apavu ražotājiem būtu jāsedz izmaksas, ko rada tādu savākto lietoto tekstilizstrādājumu un apavu un to atkritumu (t. sk. par atkritumiem uzskatīto nepārdoto patēriņa produktu) savākšana, šķirošana atkārtotai izmantošanai, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde, kā arī citu veidu apstrāde, kuri dalībvalstu teritorijā piegādāti pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā. Minētajiem ražotājiem būtu jāsedz arī izmaksas par jaukto savākto sadzīves atkritumu sastāva apsekojumu veikšanu, finansiāli jāatbalsta šķirošanas un pārstrādes tehnoloģiju<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, jo īpaši digitālo risinājumu,</STRING></STRING> pētniecība un izstrāde, ziņošana par dalītu savākšanu, atkārtotu izmantošanu un citu apstrādi, kā arī jāsedz izmaksas par informācijas sniegšanu tiešajiem lietotājiem par tekstilizstrādājumu ietekmi un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Ražotājiem būtu arī jāfinansē atkalizmantošanas un remonta darbību veidošana.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 19]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(22)</NO.P>Ražotājiem vajadzētu būt atbildīgiem par to, lai tiktu izveidotas visu lietoto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu un to atkritumu savākšanas sistēmas, un par to, lai pēc tam tie tiktu šķiroti atkārtotai izmantošanai, sagatavošanai atkārtotai izmantošanai un pārstrādei; tas maksimāli palielinātu lietotu apģērbu un apavu pieejamību un samazinātu atkritumu apjomus, kas tiek apstrādāti ar paņēmieniem, kuri atkritumu hierarhijā ierindojas zemākā vietā. Visiedarbīgākais veids, kā ievērojami samazināt ietekmi uz klimatu un vidi, ir nodrošināt, ka tekstilizstrādājumus var izmantot un atkārtoti izmantot un tie tiek izmantoti un atkārtoti izmantoti ilgāku laiku. Turklāt tam vajadzētu nodrošināt ilgtspējīgus un apritīgus darījumdarbības modeļus, piemēram, atkārtotu izmantošanu, īri un remontu, atpakaļpieņemšanas pakalpojumus un lietotu preču mazumtirdzniecību, kuri radīs jaunas kvalitatīvas zaļās darbvietas un pavērs iedzīvotājiem iespējas ietaupīt. Lai tekstilatkritumu rašanos atsaistītu no nozares izaugsmes, ir svarīgi panākt, ka ražotāji ir atbildīgi par savu produktu radītajiem atkritumiem. Tāpēc ražotājiem vajadzētu būt atbildīgiem arī par pārstrādi, jo īpaši par prioritāti nosakot šķiedru reciklēšanu šķiedrās lielākos apjomos, kā arī citas reģenerācijas un apglabāšanas operācijas.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(23)</NO.P>Ražotājiem un ražotāju atbildības organizācijām būtu jāfinansē tekstilizstrādājumu pārstrādes kāpināšana, un tas jo īpaši attiecas uz šķiedru reciklēšanu šķiedrās, kas ļauj pārstrādāt plašāku materiālu klāstu un iegūt tekstilizstrādājumu ražošanai vajadzīgās izejvielas Savienībā. Tāpat ir svarīgi, lai ražotāji finansiāli atbalstītu pētniecību un inovāciju tādu automātiskās šķirošanas un sastāva noteiktas šķirošanas risinājumu tehnoloģiskajā izstrādē, kas dod iespēju atdalīt un pārstrādāt jauktus materiālus un dekontaminēt atkritumus; tas dotu iespēju izstrādāt augstas kvalitātes risinājumus šķiedru reciklēšanai šķiedrās un veicinātu pārstrādātu šķiedru matriāla apguvi. Lai atvieglotu atbilstības nodrošināšanu šai direktīvai, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tekstilnozares uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir pieejama informācija un palīdzība, proti, norādījumi, finansiāls atbalsts, piekļuve finansējumam, specializēti vadības un personāla apmācību materiāli vai organizatoriska un tehniska palīdzība. Ja atbalstu finansē no valsts līdzekļiem, arī tad, ja to pilnībā finansē no iemaksām, ko uzlikusi publiska iestāde un ko iekasē no attiecīgajiem uzņēmumiem, tas var būt valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē; šādos gadījumos dalībvalstīm jānodrošina atbilstība valsts atbalsta noteikumiem. Privāto un publisko investīciju mobilizācija tekstilnozares apritīguma un dekarbonizācijas veicināšanai ir arī vairāku Savienības finansēšanas programmu un ceļvežu uzmanības centrā; te kā piemērus var minēt apritīguma mezglus un atsevišķus uzaicinājumus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Tāpat jāturpina vērtēt, vai ir praktiski iespējams nospraust Savienības līmeņa tekstilizstrādājumu pārstrādes mērķrādītājus, lai atbalstītu un veicinātu tehnoloģiju attīstību un investīcijas pārstrādes infrastruktūrā, kā arī centienus noteikt ekodizaina prasības pārstrādes jomā.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(24)</NO.P>No 2025. gada 1. janvāra lietoti tekstilizstrādājumi, tekstilizstrādājumiem radniecīgi produkti un apavi un to atkritumi būtu jāvāc atsevišķi no citām atkritumu plūsmām, piemēram, metāla, papīra un kartona, stikla, plastmasas, koksnes un bioatkritumiem, lai saglabātu to atkārtotu izmantojamību un kvalitatīvas pārstrādes potenciālu. Ņemot vērā ietekmi uz vidi un materiālu zudumu, kas rodas, ja lietotus tekstilizstrādājumus un tekstilatkritumus nevāc atsevišķi un līdz ar to neapstrādā vidi saudzējošā veidā, lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu un to atkritumu savākšanas tīklam būtu jāaptver pilnībā visas dalībvalstu teritorijas, arī tālākie reģioni, un tam vajadzētu atrasties tuvu tiešajiem lietotājiem, un tam nebūtu jāaptver tikai tās teritorijas un produkti, kur un kuru savākšana ir rentabla. Savākšanas tīkls būtu jāorganizē sadarbībā ar citiem aktoriem, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas un atkārtotas izmantošanas nozarēs, piemēram, pašvaldībām un sociālajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā būtiskos vidiskos un klimatiskos ieguvumus, kas saistīti ar atkārtotu izmantošanu, savākšanas tīkla primārajam un sekundārajam mērķim vajadzētu būt attiecīgi atkārtoti izmantojamu un pārstrādājamu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu savākšanai. Tā kā patērētājs nav apmācīts nošķirt atkārtoti izmantojamus un pārstrādājamus priekšmetus, savākšanas sistēmām, arī loģistikas efektivitātes labad, būtu jānodrošina savākšanas konteineri, kuros tiek vākti gan lietoti, gan par atkritumiem uzskatāmi priekšmeti. Augsti savākšanas rādītāji veicinātu augstu atkārtotas izmantošanas sniegumu un kvalitatīvu pārstrādi tekstilizstrādājumu piegādes ķēdēs, sekmētu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu apguvi un atbalstītu investīciju plānošanu tekstilizstrādājumu šķirošanas un pārstrādes infrastruktūrā. Lai verificētu un uzlabotu savākšanas tīkla un informācijas kampaņu rezultativitāti, būtu jāveic regulāri savākto jaukto sadzīves atkritumu sastāva apsekojumi vismaz NUTS 2 līmenī, kuros būtu jānosaka tekstilatkritumu un apavu atkritumu daudzums tajos. Turklāt ražotāju atbildības organizācijām ik gadu būtu jāaprēķina un jāpublisko informācija par atsevišķās savākšanas sistēmu sniegumu un sasniegto ikgadējo atsevišķas savākšanas rādītāju.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(25)</NO.P>Ņemot vērā sociālo uzņēmumu un sociālās ekonomikas struktūru būtisko lomu esošajās tekstilizstrādājumu savākšanas sistēmās un to potenciālu Savienībā radīt vietējus, ilgtspējīgus, līdzdalīgus un iekļaujošus darījumdarbības modeļus un kvalitatīvas darbvietas saskaņā ar ES Sociālās ekonomikas rīcības plāna<FOOTNOTE><FIELD>COM (2021) 778 final, 2021. gada 9. decembris.</FIELD></FOOTNOTE> mērķiem, līdz ar paplašinātas ražotāja atbildības shēmu ieviešanu būtu jāsaglabā un jāatbalsta lietotu tekstilizstrādājumu <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">un tekstilatkritumu </STRING></STRING>apsaimniekošanā iesaistīto sociālo uzņēmumu un sociālās ekonomikas struktūru darbības. Tāpēc atsevišķās savākšanas sistēmās, kas atbalsta<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> sagatavošanas atkārtotai izmantošanai,</STRING></STRING> atkārtotas izmantošanas un remonta mērogu kāpināšanu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu visiem, jo īpaši mazaizsargātām grupām, šīs struktūras būtu jāuzskata par partneriem.<STRING BOLD="on"> [Gr. 20]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(26)</NO.P>Ražotāji un ražotāju atbildības organizācijas būtu aktīvi jāiesaista tiešo lietotāju, jo īpaši patērētāju, informēšanā par to, ka lietotie tekstilizstrādājumi un apavi būtu jāvāc atsevišķi, ka savākšanas sistēmas ir pieejamas un ka tiešajiem lietotājiem ir svarīga loma, proti, viņi var palīdzēt panākt atkritumu rašanās novēršanu un tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu vidiski optimālā veidā. Minētajā informācijā būtu jāietver informācija par to, kādi tekstilizstrādājumu un apavu atkārtotas izmantošanas pasākumi ir pieejami un kādi ir ilgtspējīga patēriņa vidiskie ieguvumi un tekstilapģērba industrijas ietekme uz vidi, veselību un sociālo jomu. Tiešie lietotāji būtu arī jāinformē par viņu svarīgo lomu informētas, atbildīgas un ilgtspējīgas izvēles izdarīšanā par tekstilizstrādājumu patēriņu un tekstilatkritumu un apavu atkritumu vidiski optimālas apsaimniekošanas panākšanā. Minētās informēšanas prasības piemēro papildus Produktu ilgtspējas ekodizaina regulā<FOOTNOTE><FIELD>Pēc pieņemšanas jāieraksta atsauces numurs OV.</FIELD></FOOTNOTE> un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1007/2011<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1007/2011 (2011. gada 27. septembris) par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/73/EK un 2008/121/EK atcelšanu (OV L 272, 18.10.2011., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> noteiktajām prasībām par informācijas sniegšanu tiešajiem lietotājiem par tekstilizstrādājumiem. Visu tiešo lietotāju informēšanā būtu jāizmanto modernas informācijas tehnoloģijas. Informācija būtu jāsniedz gan ar klasiskiem paņēmieniem, piemēram, vides reklāmu, plakātiem, kampaņām sociālajos medijos, gan ar novatoriskākiem līdzekļiem, piemēram, elektronisku piekļuvi vietnēm, ko nodrošina kvadrātkodi<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, un digitālā produkta pase</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 21]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(27)</NO.P>Lai palielinātu tekstilizstrādājumu apritīgumu un vidisko ilgtspēju un samazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi, ar Regulu .../... [PB ieraksta Produktu ilgtspējas ekodizaina regulas sērijas numuru un papildina zemsvītras piezīmi]<FOOTNOTE><FIELD>Pēc pieņemšanas jāieraksta atsauces numurs OV.</FIELD></FOOTNOTE> palīdzību tiks nospraustas tekstilizstrādājumiem veltītas un saistošas ekodizaina prasības, kuras atkarībā no tā, kas ietekmes novērtējumā tiks atzīts par vēlamu tekstilizstrādājumu vidiskās ilgtspējas veicināšanā, reglamentēs tekstilizstrādājumu ilgizturību, atkārtotu izmantojamību, remontējamību un šķiedru reciklēšanu šķiedrās un noteiks obligāto pārstrādātu šķiedru saturu tekstilizstrādājumos. Tā arī reglamentēs bažas raisošu vielu klātbūtni, lai to izmantošanu varētu samazināt līdz minimumam un izsekot nolūkā samazināt atkritumu rašanos un uzlabot pārstrādi, kā arī novērst un samazināt vidē nonākušo sintētisko šķiedru daudzumu; tas palīdzēs būtiski samazināt mikroplastmasas izdalīšanos. Tajā pašā laikā iedarbīgs ekonomikas instruments, kā stimulēt ilgtspējīgāku tekstilizstrādājumu dizainu, tādējādi uzlabojot apritīguma dizainu, ir paplašinātas ražotāja atbildības maksu modulācija. Lai nodrošinātu spēcīgu stimulu virzīties uz ekodizainu, vienlaikus ņemot vērā iekšējā tirgus mērķus un tekstilnozares sastāvu, kurā galvenokārt darbojas MVU, kritēriji paplašinātas ražotāja atbildības maksu modulācijai ir jāsaskaņo, balstoties uz visbūtiskākajiem ekodizaina parametriem; tas palīdzēs panākt tekstilizstrādājumu apstrādi saskaņā ar atkritumu hierarhiju<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kā arī uz vidē nonākošās mikroplastmasas proporciju</STRING></STRING>. Maksu modulācija pēc ekodizaina kritērijiem būtu jābalsta uz ekodizaina prasībām un to mērīšanas metodikām, kas pieņemtas saskaņā ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem vai saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, ar kuriem nosaka saskaņotus tekstilizstrādājumu ilgtspējas kritērijus un mērīšanas metodes (tikai tad, ja tie ir pieņemti). Ir lietderīgi pilnvarot Komisiju pieņemt saskaņotus noteikumus par maksu modulāciju, kuri nodrošinātu maksu modulācijas kritēriju saskaņošanu ar minētajām produktiem piemērojamām prasībām.<STRING BOLD="on"> [Gr. 22]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(27a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ieviešot digitālu produkta pasi kā rīku, lai ievērojami uzlabotu tekstilizstrādājumu izsekojamību visā to vērtības ķēdē, var ļaut patērētājiem izdarīt uz informāciju balstītas izvēles, sniedzot labāku piekļuvi produkta informācijai par apsaimniekošanu aprites cikla beigās. Tas arī ļautu uzņēmējiem precīzi izsekot radītajam tekstilatkritumu daudzumam, palīdzētu dalībvalstīm īstenot un uzraudzīt tekstilizstrādājumu atsevišķās savākšanas pienākumus to atkārtotai izmantošanai, sagatavošanai atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai saskaņā ar šo regulu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 23]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(28)</NO.P>Lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda pienākumus, kas saistīti ar to finansiālajām un organizatoriskajām saistībām nodrošināt, ka tiek apsaimniekoti lietoti tekstilizstrādājumi, tekstilizstrādājumiem radniecīgi produkti un apavi, ko tie pirmo reizi dara pieejamus tirgū kādas dalībvalsts teritorijā, kā arī to atkritumi, katrai dalībvalstij ir jāizveido ražotāju reģistrs un tas jāpārvalda, savukārt ražotājiem vajadzētu būt pienākumam tajā reģistrēties. Reģistrācijas prasības un formāts būtu pēc iespējas jāsaskaņo visā Savienībā, lai atvieglotu reģistrāciju, jo īpaši gadījumos, kad ražotāji tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus pirmo reizi dara pieejamus tirgū dažādās dalībvalstīs. Reģistrā norādītajai informācijai vajadzētu būt <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">publiski </STRING></STRING>pieejamai<STRING STRIKE="on"> tām struktūrām, kuras ir iesaistītas paplašinātās ražotāja atbildības pienākumu izpildes verificēšanā un to izpildes panākšanā</STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 24]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(29)</NO.P>Tā kā 99 % tekstilnozarē strādājošo uzņēmumu ir mazi un vidēji uzņēmumi, paplašinātas ražotāja atbildības shēmas ieviešanai attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem radniecīgiem produktiem un apaviem vajadzētu būt vērstai uz to, lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu. Tāpēc paplašinātie ražotāja pienākumi būtu jāpilda kolektīvi, ņemot talkā ražotāju atbildības organizācijas, kas uzņemtos atbildību to vārdā. Ražotāju atbildības organizācijām būtu jāsaņem dalībvalstu atļauja un cita starpā dokumentāri jāpierāda, ka tām ir finanšu līdzekļi, ar ko segt ar paplašināto ražotāja atbildību saistītās izmaksas, un ka tās pilda šos pienākumus.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(30)</NO.P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065<FOOTNOTE><FIELD>OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.</FIELD></FOOTNOTE> 30. panta 1. punktā noteikts, ka noteiktiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas patērētājiem dod iespēju noslēgt distances līgumus ar ražotājiem, kuri patērētājiem, kas atrodas Savienībā, piedāvā tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, pirms tie ražotājam ļauj izmantot savus pakalpojumus, ir pienākums no minētā ražotāja iegūt noteiktu identifikācijas informāciju un ražotāja pašsertifikāciju, ar kuru tas apņemas piedāvāt tikai tādus produktus vai pakalpojumus, kas atbilst piemērojamajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem. Lai nodrošinātu paplašinātas ražotāja atbildības pienākumu reālu izpildi, būtu jāprecizē, ka tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2022/2065 3. nodaļas 4. iedaļa, no minētajiem ražotājiem būtu jāsaņem informācija par reģistrāciju tekstilizstrādājumu ražotāju reģistrā, ko dalībvalstij ir pienākums izveidot saskaņā ar šo direktīvu, kā arī ražotāja reģistrācijas numurs vai numuri minētajā reģistrā un ražotāja pašsertifikācija, ar kuru tas apņemas piedāvāt tikai tos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, uz kuriem attiecas šajā direktīvā noteiktās paplašinātas ražotāja atbildības prasības. Regulas (ES) 2022/2065 IV nodaļas noteikumi par izpildi attiecas uz šādu platformu nodrošinātājiem attiecībā uz minētajiem izsekojamības noteikumiem.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(31)</NO.P>Lai nodrošinātu tekstilizstrādājumu apstrādi saskaņā ar Direktīvā 2008/98/EK noteikto atkritumu hierarhiju, ražotāju atbildības organizācijām būtu jānodrošina, ka visi atsevišķi savāktie tekstilizstrādājumi un apavi nonāk šķirošanas operācijās, kuru rezultātā iegūst atkārtotai izmantošanai piemērotus priekšmetus, kuri atbilst lietotu tekstilizstrādājumu un pārstrādes izejvielu saņemošo tirgu vajadzībām Savienībā un pasaulē. Ņemot vērā to, ka tekstilizstrādājumu kalpošanas laika paildzināšana nes lielākus vidiskos ieguvumus, par galveno šķirošanas operāciju mērķi būtu jāizvirza atkārtota izmantošana, kam seko šķirošana pārstrādei, ja priekšmetus profesionāli atzīst par atkārtoti neizmantojamiem. Minētās šķirošanas prasības, t. sk. par sākotnējo šķirošanu, kas var tikt veikta savākšanas punktā, Komisijai būtu jāizstrādā prioritārā kārtā kā daļa no saskaņotajiem Savienības kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai atkārtoti izmantojami tekstilizstrādājumi un pārstrādāti tekstilizstrādājumi pārstāj būt par atkritumiem. Minētajiem saskaņotiem kritērijiem būtu jānodrošina šķirošanas, atkritumu reģenerācijas operācijām un otrreizējo izejvielu ieguvei savākto frakciju, kā arī materiālu plūsmu konsekvence un augsta kvalitāte pāri robežām, un tam savukārt būtu jāveicina atkārtotas izmantošanas un pārstrādes vērtības ķēžu mēroga izvēršana. Lietots apģērbs, ko atkārtotas izmantošanas operatori vai sociālie uzņēmumi un sociālās ekonomikas struktūras savākšanas punktā no tiešajiem lietotājiem profesionāli novērtējuši par derīgu atkārtotai izmantošanai, nebūtu jāuzskata par atkritumiem. Ja atkārtota izmantošana vai pārstrāde tehniski nav iespējama, tik un tā būtu jāpiemēro atkritumu hierarhija, proti, pēc iespējas jāizvairās no apglabāšanas poligonos, jo īpaši attiecībā uz bionoārdāmiem tekstilizstrādājumiem, kuri rada metāna emisijas, un sadedzināšanas gadījumā jāveic enerģijas reģenerācija.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(32)</NO.P>Lietotu tekstilizstrādājumu un to atkritumu eksports ārpus ES ir pastāvīgi palielinājies, un eksports veido lielāko ES radīto pēcpatēriņa tekstilizstrādājumu atkārtotas izmantošanas tirgus daļu. Ņemot vērā to, ka pēc 2025. gadā plānotās atsevišķās <STRING STRIKE="on">savāšanas</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">savākšanas</STRING></STRING> ieviešanas savākto tekstilatkritumu daudzums ievērojami pieaugs, tad, lai nodrošinātu augstu vides aizsardzību, ir svarīgi pastiprināt centienus apkarot nelikumīgus atkritumu sūtījumus uz trešām valstīm, kuri tiek uzdoti par tādiem, kas nav atkritumi. Balstoties uz Regulu.../... [PB ieraksta iestādes un sērijas numuru un aizpilda zemsvītras piezīmi, kas attiecas uz Regulu par atkritumu sūtījumiem]<FOOTNOTE><FIELD>Pēc pieņemšanas jāieraksta atsauces numurs OV.</FIELD></FOOTNOTE> un ņemot vērā mērķi nodrošināt pēcpatēriņa tekstilizstrādājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un apkarot nelikumīgus atkritumu sūtījumus, būtu jāparedz, ka visi atsevišķi savāktie lietotie tekstilizstrādājumi, tekstilizstrādājumiem radniecīgie produkti un apavi pirms nosūtīšanas tiek šķiroti. Turklāt būtu jāparedz, ka visus atsevišķi savāktos lietotos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus līdz to sašķirošanai, ko veic apmācīts atkārtotas izmantošanas un pārstrādes operators, <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">un atbilstībai atkritumu stadijas izbeigšanās nosacījumiem </STRING></STRING>uzskata par atkritumiem un uz tiem attiecas Savienības tiesību akti atkritumu jomā, arī tiesību akti par atkritumu sūtījumiem. Šķirošana būtu jāveic saskaņā ar saskaņotām šķirošanas prasībām, kuras nodrošina augstas kvalitātes atkārtoti izmantojamu frakciju, kas atbilst lietotu tekstilizstrādājumu saņemošo tirgu vajadzībām ES un pasaulē, kā arī būtu jānosaka kritēriji, pēc kuriem lietotas preces nošķir no atkritumiem. Lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu sūtījumiem būtu jāpievieno informācija, kas apliecina, ka šie priekšmeti ir iegūti šķirošanas vai sagatavošanas atkārtotai izmantošanai operācijas rezultātā un ka šie priekšmeti ir piemēroti atkārtotai izmantošanai<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un atbilst galamērķa valsts noteikumiem</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Vienlaikus būtu jāatzīst, ka ne visi atkārtoti izmantojamie lietotie apģērbi, kas tiek eksportēti, saņēmējās valstīs patiešām tiek izmantoti atkārtoti un, iespējams, tiek izmesti, nevis izmantoti, pārmērīgi noslogojot saņēmēju valstu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Prioritāte būtu jāpiešķir papildu pasākumiem, lai mazinātu lietotu tekstilizstrādājumu eksportu, pēc iespējas palielinot atkārtotu izmantošanu uz vietas.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 25]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(33)</NO.P>Lai dalībvalstis varētu sasniegt šajā direktīvā nospraustos mērķrādītājus, dalībvalstīm būtu jāpārskata savas pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmas nolūkā iekļaut jaunus pasākumus, ar kuriem tiktu iesaistīti dažādi partneri no publiskā un privātā sektora<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, tostarp ražotāji, izplatītāji, piegādātāji, mazumtirgotāji un pārtikas pakalpojumu sniedzēji, kā arī sociālās ekonomikas dalībnieki un vides un patērētāju organizācijas</STRING></STRING>, un koordinētas darbības, ar kurām tiktu risināti konkrēti īpaši sāpīgie jautājumi, kā arī mainīta attieksme un paradumi, kas noved pie pārtikas izšķērdēšanas. Gatavojot minētās programmas, dalībvalstis varētu iedvesmoties no ieteikumiem, kas saņemti pilsoņu paneļdiskusijā par pārtikas izšķērdēšanu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 26]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(34)</NO.P>Bez skaidras pārskatatbildības un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas pasākumu pārvaldības nebūs iespējams sekmīgi koordinēt pasākumus, kas veltīti pārmaiņu virzīšanai un šajā direktīvā nosprausto mērķrādītāju sasniegšanai. Ņemot vērā to, ka daudzas iestādes un dažās ieinteresētās personas vieno iecere apkarot pārtikas izšķērdēšanu dalībvalstīs, ir jāieceļ kompetentā iestāde, kura būtu atbildīga par darbību vispārēju koordināciju valsts līmenī.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(35)</NO.P>Lai sekmīgāk uzraudzītu produktu atkārtotu izmantošanu, arī tekstilizstrādājumu atkārtotu izmantošanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, tostarp ņemot vērā iespējamu snieguma mērķrādītāju noteikšanu nākotnē, Savienības līmenī būtu jāuzlabo informācijas detalizētība par pēcpatēriņa tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu pašvaldībās. Dati par atkārtotu izmantošanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai veido datu plūsmas, kuras ir svarīgas, lai sekotu līdzi tam, vai atkritumu rašanās tiek atsaistīta no ekonomikas izaugsmes un vai notiek pāreja uz ilgtspējīgu, iekļaujošu un aprites ekonomiku. Tāpēc šīs datu plūsmas būtu jāpārvalda Eiropas Vides aģentūrai.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(35a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ir izšķiroši svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis turpinātu izstrādāt, atbalstīt un paplašināt esošās informēšanas un izglītošanas kampaņas atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas jomā un īstenotu jaunas kampaņas. Lai gan visās nozarēs uzlabojas vispārējā izpratne par atkritumu rašanās novēršanu un atbilstīgu atkritumu apsaimniekošanu, joprojām vajadzīgi turpmāki uzlabojumi.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 27]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(36)</NO.P>Direktīvas 2008/98/EK 9. panta 8. punktā noteiktās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus par vienotu metodiku un minimālajām kvalitātes prasībām, ar kurām nodrošina vienotu pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanu, ar nelieliem pielāgojumiem būtu jāpārceļ uz jaunu pantu, kas īpaši attiecas uz pārtikas izšķērdēšanas novēršanu.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(36a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Lai veicinātu to, ka valstu iestādes konsekventi interpretē datus par pārtikas atkritumiem un paziņošanas prasības, vienlaikus izvairoties piemērot nevajadzīgu administratīvo slogu pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, Komisijai būtu jāpieņem norādījumi par to, kā interpretējami deleģētie akti, piemēram, sekojot tādam paraugam kā Norādījumi par sadzīves atkritumu datu apkopošanu un paziņošanu</STRING></STRING><FOOTNOTE><FIELD><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Eiropas Komisija, Eurostat, Norādījumi par sadzīves atkritumu datu apkopošanu un paziņošanu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumiem (ES) 2019/1004 un (ES) 2019/1885 un Eurostat un ESAO kopīgi rīkoto aptauju (2023. gada redakcija) (2023. gada redakcija) https://ec.europa.eu/eurostat/documents/342366/351811/Guidance+on+municipal+waste+data+collection/ </STRING></STRING></FIELD></FOOTNOTE><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> vai Norādījumi par iepakojuma un izlietotā iepakojuma datu apkopošanu un paziņošanu</STRING></STRING><FOOTNOTE><FIELD><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Eiropas Komisija, Eurostat, Norādījumi par iepakojuma un izlietotā iepakojuma datu apkopošanu un paziņošanu saskaņā ar Lēmumu 2005/270/EK (2023. gada redakcija) https://ec.europa.eu/eurostat/documents/342366/351811/PPW+-+Guidance+for+the+compilation+and+reporting+of+data+on+packaging+and+packaging+waste.pdf/297d0cda-e5ff-41e5-855b-5d0abe425673?t=1621978014507 </STRING></STRING></FIELD></FOOTNOTE><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 28]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(37)</NO.P>Lai Direktīvā 2008/98/EK uzskaitītos kombinētās nomenklatūras kodus saskaņotu ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 1. pielikumā uzskaitītajiem kodiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras attiecībā uz Direktīvas 2008/98/EK IVc pielikuma grozījumiem pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(38)</NO.P>Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2008/98/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 22.b panta 4. punktā noteiktajās informācijas prasībās balstītu saskaņotu formātu, kādā ražotāju reģistrē reģistrā, maksu modulācijas kritērijiem 22.c panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām un metodiku 22.c panta 6. punkta c) apakšpunktā minētā atsevišķās savākšanas rādītāja aprēķināšanai un verifikācijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(39)</NO.P>Tāpēc Direktīva 2008/98/EK būtu attiecīgi jāgroza.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(39a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ir svarīgi, lai dalībvalstis būtiski un ātri uzlabotu Padomes Direktīvas 1999/31/EK</STRING></STRING><FOOTNOTE><FIELD><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).</STRING></STRING></FIELD></FOOTNOTE><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> īstenošanu, jo kaitējumu videi Eiropas Savienībā, tostarp pārrobežu problēmas, izraisa nelikumīgu atkritumu poligonu un izgāztuvju, piemēram minētajā direktīvā noteiktajiem standartiem un prasībām neatbilstošu izgāztuvju, izplatība un rašanās dažādās dalībvalstīs. Tādējādi ir pienācīgi, ka Komisija novērtē, pārskata un attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu Padomes Direktīvu 1999/31/EK. Ir svarīgi, lai novērtējumā tiktu izvērtēti veidi, kā stiprināt īstenošanas noteikumus.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 29]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(40)</NO.P>Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot pārtikas atkritumu un tekstilatkritumu apsaimniekošanas vidisko ilgtspēju un nodrošināt lietotu tekstilizstrādājumu un tekstilatkritumu brīvu apriti iekšējā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi subsidiaritātes mērķa sasniegšanai,</P></CONS><CONS><P><NO.P>(40a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ir svarīgi uzsvērt, ka Komisijai ir jāturpina centieni, lai panāktu atkritumu apsaimniekošanas atbilstību aprites ekonomikas principiem, kā arī jāapsver mērķtiecīga pārskatīšana, kas vērsta uz atkritumiem, kuri rodas saistībā ar veselības aprūpi, jo īpaši mājsaimniecību farmaceitiskajiem atkritumiem. Turklāt ir svarīgi samazināt ar veselības aprūpi saistīto atkritumu daudzumu, kā arī tos atkārtoti izmantot un reciklēt, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz vidi un resursu patēriņu, vienlaikus aizsargājot sabiedrības veselību. Tas palīdzētu stiprināt ES apņēmību panākt atkritumu atbildīgu apsaimniekošanu un padarītu veselības aprūpes iestādes un nozari par nozīmīgu partneri Komisijas plašākos centienos samazināt atkritumus un veicināt ilgtspēju,</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 30]</STRING></P></CONS></GRCONS></PREAMBLE><DISPOSITIF><DINIT>IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.</DINIT><GR.ART><ARTICLE><TI.ART>1. pants</TI.ART><STI.ART>Grozījumi</STI.ART><PARAG>Direktīvu 2008/98/EK groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>1)</NO.P>direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>“a)	atmosfērā emitētus gāzveida efluentus un oglekļa dioksīdu, kas uztverts un transportēts ģeoloģiskai uzglabāšanai un ko ģeoloģiski uzglabā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK*;</P><P>________________</P><P>* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.).;”</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2)</NO.P>direktīvas 3. pantā iekļauj šādus punktus:<CITATION><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">“4.b)	“IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu produktu ražotājs” ir jebkurš izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs vai cita fiziska vai juridiska persona, izņemot personas, kas tirgū piegādā lietotus IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus un apavus un IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, kas iegūti no šādiem lietotiem produktiem vai atkritumproduktiem vai to daļām, uzņēmumus, kuros nodarbinātas mazāk nekā 10 personas un kuru gada apgrozījums un kopējā bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR, un pašnodarbinātus drēbniekus, kuri ražo individualizētus produktus; neatkarīgi no izmantotās pārdošanas metodes, ietverot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES* 2. panta 7) punktā definētos distances līgumus, šāda persona vai nu:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>ir iedibināta dalībvalstī un izgatavo IVc pielikumā uzskatītus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai arī pasūta to konstruēšanu vai izgatavošanu un tos ar savu vārdu vai preču zīmi pirmo reizi piegādā minētās dalībvalsts teritorijā;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>ir iedibināta dalībvalstī un minētās dalībvalsts teritorijā ar savu nosaukumu vai preču zīmi pārdod tālāk IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, kurus izgatavojuši citi a) apakšpunktā minētie ražotāji un uz kuriem nav norādīts izgatavotāja nosaukums, zīmols vai preču zīme;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>ir iedibināta dalībvalstī un minētajā dalībvalstī pirmo reizi profesionāli piegādā IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus no citas dalībvalsts vai trešās valsts; vai</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>dalībvalstī IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, izmantojot distances saziņas līdzekļus, pārdod tieši tiešajiem lietotājiem, arī privātām mājsaimniecībām vai citiem lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības, un ir iedibināta citā dalībvalstī vai trešā valstī;</ITEM></LIST></P><P><NO.P>4.c)</NO.P>“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā produktu par maksu vai bez maksas piegādāt izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū;</P><P><NO.P>4.d)</NO.P>“ražotāju atbildības organizācija” ir juridiska persona, kas ražotāju vārdā vai nu finansiāli, vai finansiāli un operacionāli organizē paplašinātās ražotāja atbildības pienākumu izpildi;</P><P><NO.P>4.e)</NO.P>“tiešsaistes platforma” ir tiešsaistes platforma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065** 3. panta i) punktā;</P><P><NO.P>4.f)</NO.P>“patērētājs” ir fiziskas personas, kas rīkojas nolūkos, kuri nav saistīti ar arodu, uzņēmējdarbību, amatu vai profesiju;</P><P><NO.P>8.a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"sociālais uzņēmums" ir privāttiesību subjekts, kurš uzņēmējdarbības veidā un saskaņā ar sociālās ekonomikas principiem un īpatnībām nodrošina preces un pakalpojumus tirgum un kura komercdarbības pamatā ir sociālie vai vidiskie mērķi; sociālos uzņēmumus var izveidot dažādās tiesiskās formās;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 31]</STRING></P><P><STRING BOLD="on">_________________</STRING></P><P>* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).</P><P>** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).;</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(3)</NO.P>direktīvas 9. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktu un 5., 6. un 8. punktu svītro;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(4)</NO.P>direktīvā iekļauj šādu 9.a pantu:<CITATION><P>“9.a pants</P><P>Pārtikas atkritumu rašanās novēršana</P><P><NO.P>1.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis veic pasākumus, kas ir piemēroti, lai novērstu pārtikas atkritumu rašanos<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> visā pārtikas piegādes ķēdē,</STRING></STRING> primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas izplatīšanas kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Cita starpā </STRING></STRING>minētie pasākumi ir šādi:<STRING BOLD="on"> [Gr. 32]</STRING></INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>izstrādāt un atbalstīt paradumu maiņas intervences pasākumus, kuru mērķis ir samazināt pārtikas izšķērdēšanu, un informācijas kampaņas, kuru mērķis ir veicināt izpratni par pārtikas izšķērdēšanas novēršanu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kā arī par pārtikas ražošanu</STRING></STRING>;<STRING BOLD="on"> [Gr. 33]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>apzināt un novērst pārtikas piegādes ķēdes funkcionēšanas nepilnības un atbalstīt sadarbību starp visiem aktoriem, vienlaikus nodrošinot preventīvo pasākumu izmaksu un ieguvumu taisnīgu sadali<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">. Tie var ietvert šādus pasākumus:</STRING></STRING><LIST LEVEL="2" TYPE="DASH"><ITEM LEVEL="2"><SYMBOL>—</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">tādu augļu un dārzeņu patēriņa veicināšana, kam ir ārēji defekti un kuri neatbilst ES vai UNECE tirdzniecības standartiem, taču joprojām ir piemēroti un droši vietējam vai tiešam patēriņam, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2023/2429</STRING></STRING><STRING SUPERSCRIPT="on">*</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> ("neglītie" augļi un dārzeņi)</STRING></STRING>;<STRING BOLD="on">  [Gr. 34]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="2"><SYMBOL>—</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">tādu tirgus prakšu ierobežošana, kas izraisa pārtikas atkritumus, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/633</STRING></STRING><STRING SUPERSCRIPT="on">**</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> minētos;</STRING></STRING></ITEM></LIST></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>veicināt pārtikas ziedošanu un <STRING STRIKE="on">cita veida</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">nodrošināt</STRING></STRING> pārdali cilvēku patēriņam, priekšroku dodot pārtikas izmantošanai cilvēku uzturā, nevis dzīvnieku barošanai un atkalpārstrādei nepārtikas produktos;<STRING BOLD="on"> [Gr. 35]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>atbalstīt apmācīšanu un prasmju pilnveidi<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, tostarp vietējās iestādēs</STRING></STRING>, kā arī atvieglot piekļuvi finansējuma iespējām, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas aktoriem.<STRING BOLD="on"> [Gr. 36]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>da)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">veicināt inovāciju un tehnoloģiskos risinājumus, kas palīdz novērst pārtikas atkritumu rašanos, piemēram, gudru iepakojumu, kas paredzēts, lai pagarinātu iepakotas pārtikas glabāšanas laiku vai saglabātu vai uzlabotu tās stāvokli saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 450/2009</STRING></STRING><STRING SUPERSCRIPT="on">***</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">*, jo īpaši pārvadāšanas un glabāšanas laikā, kā arī skaidrāku datuma marķējumu uz pārtikas produktiem un lietotājiem ērtākus rīkus, lai mazinātu neskaidrības un atvieglotu datuma marķējumu izmantošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011, kas palīdz novērst pārtikas produktu izmešanu, ja tie joprojām ir droši patēriņam;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 37]</STRING></ITEM></LIST></P><P>Dalībvalstis nodrošina, ka visi relevantie aktori piegādes ķēdē tiek iesaistīti samērīgi ar to spēju un lomu pārtikas atkritumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> radīšanā un to</STRING></STRING> rašanās novēršanā pārtikas piegādes ķēdē, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nesamērīgi netiktu ietekmēti mazie un vidējie uzņēmumi.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ekonomikas dalībnieki dara pieejamu ziedošanai nepārdoto pārtiku, ko cilvēki var droši patērēt.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 38]</STRING></P><P><NO.P>2.</NO.P>Dalībvalstis uzrauga un novērtē pārtikas izšķērdēšanas novēršanas pasākumu īstenošanu, arī atbilstību 4. punktā minētajiem pārtikas atkritumu samazināšanas mērķrādītājiem, un šajā nolūkā, balstoties uz metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar 3. punktu, mēra pārtikas atkritumu līmeņus.<STRING BOLD="on"> [Gr. 39 neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]</STRING></P><P><NO.P>3.</NO.P>Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, ar kuriem<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> groza Komisijas Deleģēto lēmumu (ES) 2019/1597 un</STRING></STRING> šo direktīvu papildina attiecībā uz vienotas metodikas un minimālo kvalitātes prasību noteikšanu, ar ko nodrošina vienotu pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 40]</STRING></P><P><NO.P>3a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Šā panta 3. punktā minēto metodiku, mērīšanas metodes un datus, ko izmanto pārtikas izšķērdēšanas līmeņa mērīšanai, dara publiski pieejamus.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 41]</STRING></P><P><NO.P>4.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis veic pasākumus, kas ir vajadzīgi un piemēroti, lai līdz 2030. gada 31. decembrim valsts līmenī sasniegtu šādus pārtikas atkritumu samazināšanas mērķrādītājus:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>pārtikas atkritumu rašanos pārstrādē un izgatavošanā samazināt par <STRING STRIKE="on">10</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vismaz 20</STRING></STRING> % salīdzinājumā ar <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vidējo laikā no </STRING></STRING>2020. <STRING STRIKE="on">gadā</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">līdz 2022. gadam</STRING></STRING> radīto daudzumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> gadā</STRING></STRING>;<STRING BOLD="on"> [Gr. 42]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>(b)</SYMBOL>pārtikas atkritumu rašanos uz vienu iedzīvotāju kopā mazumtirdzniecībā un citos pārtikas izplatīšanas kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā un mājsaimniecībās samazināt par <STRING STRIKE="on">30</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vismaz 40</STRING></STRING> % salīdzinājumā ar <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vidējo laikā no </STRING></STRING>2020. <STRING STRIKE="on">gadā</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">līdz 2022. gadam</STRING></STRING> radīto daudzumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> gadā</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 43]</STRING></ITEM></LIST></P><P><NO.P>5.</NO.P>Ja dalībvalsts var sniegt datus par atsauces gadu pirms 2020. gada, kas savākti, izmantojot metodes, kuras ir līdzvērtīgas Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2019/1597 noteiktajai pārtikas atkritumu līmeņu vienotas mērīšanas metodikai un minimālajām kvalitātes prasībām, var izmantot agrāku atsauces gadu. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Agrāko atsauces gadu attiecina uz abiem 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem mērķrādītājiem. </STRING></STRING>Dalībvalsts par nodomu izmantot agrāku atsauces gadu Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo 18 mēnešu laikā no šīs direktīvas stāšanās spēkā un Komisijai iesniedz datus un to vākšanai izmantotās mērījumu metodes<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, padarot tos publiski pieejamus</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 44]</STRING></P><P><NO.P>6.</NO.P>Ja Komisija uzskata, ka dati neatbilst nosacījumiem 5. punktā, tā 6 mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums, kas sniegts saskaņā ar 5. punktu, pieņem lēmumu, kurā dalībvalstij pieprasa par atsauces gadu izmantot vai nu 2020. gadu, vai citu gadu, kas nav dalībvalsts ierosinātais gads.</P><P><NO.P>7.</NO.P>4. punktā noteiktos mērķrādītājus, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, Komisija līdz 2027. gada 31. decembrim izskata, lai vajadzības gadījumā tos mainītu un/vai paplašinātu, attiecinot tos arī uz citiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem, un apsvērtu iespēju nospraust jaunus mērķrādītājus periodam pēc 2030. gada. Šajā nolūkā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.;</P><P><NO.P>7a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Dalībvalstis tiek mudinātas koordinēt savas darbības, lai novērstu pārtikas atkritumu rašanos un dalītos ar labākajām praksēm.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 45]</STRING></P><P><NO.P>7b.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim veic novērtējumu par atbilstīgiem līmeņiem, lai noteiktu mērķrādītājus pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai visos primārās ražošanas posmos, tostarp attiecībā uz ienākušos kultūraugu ražu, kas netiek novākta vai tiek izmantota saimniecībās. Minētajā nolūkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 46]</STRING></P><P><NO.P>7c.</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komisija līdz 2027. gada 31. decembrim veic novērtējumu par iespēju noteikt saistošu mērķrādītāju, kas jāsasniedz līdz 2035. gadam, vismaz 30 % attiecībā uz 9.a panta 4. punkta a) apakšpunktu un vismaz 50 % attiecībā uz 9.a panta 4. punkta b) apakšpunktu un iesniedz Eiropas Parlamentam un padomei ziņojumu, ko var papildināt ar attiecīgu tiesību akta priekšlikumu, lai šo mērķrādītāju īstenotu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 47]</STRING></P><P>__________________________</P><P>*	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/2429 (2023. gada 17. augusts), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kas piemērojami augļu un dārzeņu nozarē, dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem un banānu nozarē, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 1666/1999 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 un (ES) Nr. 1333/2011 (OV L 2023/2429, 3.11.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2023/2429/oj).</STRING></STRING></P><P>**	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (OV L 111, 25.4.2019., 59. lpp.).</STRING></STRING></P><P>***	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komisijas Regula (EK) Nr. 450/2009 (2009. gada 29. maijs) par aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 135, 30.5.2009., 3. lpp.).</STRING></STRING>”;</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">direktīvas 10. pantā iekļauj šādu punktu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"2.a</STRING></STRING>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Dalībvalstis tiek aicinātas attiecīgā gadījumā ieviest jauktu sadzīves atkritumu iepriekšēju šķirošanu, lai novērstu tādu atkritumu nosūtīšanu uz atkritumu incinerāciju vai izmešanu izgāztuvēs, kurus var reģenerēt, lai sagatavotu atkārtotai izmantošanai vai reciklēšanai."; </STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 48]</STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4b)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">direktīvas 10. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"4.</STRING></STRING>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumi, kas savākti dalīti sagatavošanai atkārtotai izmantošanai un pārstrādei saskaņā ar 11. panta 1. punktu un 22. pantu, netiek sadedzināti vai apglabāti poligonā, izņemot atkritumus, kas rodas dalīti savāktu atkritumu turpmākas apstrādes darbībās un kuru sadedzināšana sniedz videi nekaitīgāko rezultātu saskaņā ar 4. pantu.";</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 49]</STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>5)</NO.P>direktīvas 11. panta 1. punkta trešo <STRING STRIKE="on">teikumu</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">daļu</STRING></STRING> aizstāj ar šādu:<CITATION><P>“<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"</STRING></STRING>Ievērojot 10. panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis <STRING STRIKE="on">iedibina atsevišķu savākšanu</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">izveido dalītas savākšanas sistēmas</STRING></STRING> vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un līdz 2025</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> gada 1. janvārim — tekstilmateriāliem. Tās tiek mudinātas arī izveidot dalītas savākšanas sistēmu koksnei."</STRING></STRING>;<STRING BOLD="on"> [Gr. 50]</STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>5a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">direktīvas 11. pantā pēc trešās daļas iekļauj šādu daļu:</STRING></STRING><CITATION><P>“<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai ieviestu atbilstīgu infrastruktūru atkritumu dalītai savākšanai un nodrošinātu tās vieglu pieejamību visiem atkritumu veidiem, kā arī attiecīgā gadījumā palielina atkritumu dalītas savākšanas punktu skaitu. Ja uzlabojumu veikšanai ir vajadzīgas sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas, dalībvalstis tās bez nepamatotas kavēšanās izveido.";</STRING></STRING>”<STRING BOLD="on"> [Gr. 51]</STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(6)</NO.P>direktīvas 11.b panta 1. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>“1.	Komisija sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru sagatavo ziņojumus par panākto progresu virzībā uz 9.a panta 4. punktā, 11. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā nosprausto mērķrādītāju sasniegšanu, un to dara ne vēlāk kā trīs gadus pirms katra noteiktā termiņa.;”</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(7)</NO.P>direktīvā iekļauj šādu 22.a līdz 22.d pantu:<CITATION><P>“22.a pants</P><P>Paplašinātas ražotāja atbildības shēma tekstilizstrādājumiem</P><P><NO.P>1.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji uzņemas paplašinātu ražotāja atbildību par IVc pielikumā uzskaitītajiem<STRING STRIKE="on"> mājsaimniecības</STRING> tekstilizstrādājumiem, apģērba gabaliem, apģērba piederumiem un apaviem, apģērbiem un apģērba piederumiem (turpmāk <STRING STRIKE="on">“</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"</STRING></STRING>tekstilizstrādājumi, tekstilizstrādājumiem radniecīgi produkti un apavi<STRING STRIKE="on">”</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"</STRING></STRING>), kurus tie pirmo reizi dara pieejamus tirgū dalībvalsts teritorijā saskaņā ar 8. un 8.a pantu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 52]</STRING></P><P><NO.P>1a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 38.a pantu, lai šo direktīvu papildinātu attiecībā uz turpmāku noteikumu par paplašinātas ražotāja atbildības attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/425</STRING></STRING><STRING SUPERSCRIPT="on">*</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 53]</STRING></P><P><NO.P>1b.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Dalībvalstis līdz 2027. gada 31. decembrim nodrošina, ka paklāju un matraču, kā minēts IVc pielikuma 2.a daļā (jauna), kas galvenokārt satur tekstilizstrādājumus, ražotājiem, kuri šādus paklājus un matračus pirmo reizi laiž tirgū kādas dalībvalsts teritorijā, ir paplašināta ražotāja atbildība saskaņā ar 8. un 8.a pantu. Dalībvalstis var nolemt izveidot atsevišķu paplašinātas ražotāja atbildības sistēmu tieši šādām precēm.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 54]</STRING></P><P><NO.P>2.</NO.P>Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, ar kuriem<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> paplašina IVc pielikuma darbības jomu un</STRING></STRING> groza šīs direktīvas IVc pielikumu nolūkā šīs direktīvas IVc pielikumā uzskaitītos kombinētās nomenklatūras kodus saskaņot ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87* 1. pielikumā uzskaitītajiem kodiem.<STRING BOLD="on"> [Gr. 55]</STRING></P><P><NO.P>3.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis skaidri<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, iekļaujoši un samērīgi, ievērojot 8.a panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus,</STRING></STRING> definē 1. punktā minētās paplašinātas ražotāja atbildības shēmas īstenošanā, uzraudzībā un verifikācijā iesaistīto relevanto aktoru lomu un atbildību.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Dalībvalstis nodrošina, ka visi attiecīgie vietējie dalībnieki tiek pilnvērtīgi iesaistīti lēmumu par paplašinātas ražotāja atbildības shēmu pieņemšanas procesā. Attiecīgie dalībnieki ir:</STRING></STRING></INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">ražotāji, kuri laiž produktus dalībvalsts tirgū;</STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">organizācijas, kuras viņu vārdā īsteno paplašinātās ražotāja atbildības pienākumus;</STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">privāti vai publiski atkritumu apsaimniekotāji;</STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vietējās iestādes;</STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>e)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">atkārtotas izmantošanas un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai nodrošinātāji; </STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>f)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">sociālie uzņēmumi, tostarp vietējie sociālie uzņēmumi.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 56]</STRING></ITEM></LIST></P><P><NO.P>4.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nodrošina, ka IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu ražotāji sedz izmaksas par šādiem pasākumiem:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>lietotu IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu un to atkritumu savākšana un tālāka atkritumu apsaimniekošana, kas ietver šādas darbības:</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>(1)</SYMBOL><STRING STRIKE="on">minēto </STRING>lietoto <STRING STRIKE="on">produktu</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">tekstilizstrādājumu</STRING></STRING> savākšana atkārtotai izmantošanai un <STRING STRIKE="on">atkritumproduktu</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">tekstilizstrādājumu atkritumu</STRING></STRING> atsevišķa savākšana nolūkā tos sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādāt saskaņā ar 22.c un 22.d pantu;<STRING BOLD="on"> [Gr. 57]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>(2)</SYMBOL>1. punktā minēto savākto kravu transportēšana nolūkā tās tālāk šķirot atkārtotai izmantošanai, sagatavošanai atkārtotai izmantošanai un pārstrādei saskaņā ar 22.d pantu;<STRING BOLD="on"> [Gr. 58 neattiecas uz tekstu latviešu valodā]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>(3)</SYMBOL>1. punktā minēto savākto kravu šķirošana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un citas reģenerēšanas operācijas un apglabāšana;<STRING BOLD="on">[Gr. 59 neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>(4)</SYMBOL>1. un 2. punktā minētā savākšana, transportēšana un apstrāde, ko veic attiecībā uz atkritumiem, kurus radījuši sociālie uzņēmumi un citi <STRING STRIKE="on">neatkritumu </STRING>operatori, kas ir daļa no 22.c panta 5. un 11. punktā minētās savākšanas sistēmas;<STRING BOLD="on"> [Gr. 60]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>savākto jaukto sadzīves atkritumu sastāva apsekojuma veikšana saskaņā ar 22.d panta 6. punktu;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>informācijas sniegšana<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, tostarp izmantojot piemērotas informācijas kampaņas un komunikācijas darbu,</STRING></STRING> par tekstilizstrādājumu un apavu ilgtspējīgu patēriņu, atkritumu rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi, citu veidu reģenerāciju un apglabāšanu saskaņā ar 22.c panta 13., 14. un 17. punktu;<STRING BOLD="on"> [Gr. 61]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>datu vākšana un ziņošana kompetentajām iestādēm saskaņā ar 37. pantu;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>e)</SYMBOL>atbalsts pētniecībai un izstrādei nolūkā uzlabot šķirošanas un pārstrādes procesus<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> saskaņā ar 4. pantā minēto atkritumu hierarhiju</STRING></STRING>, jo īpaši nolūkā palielināt šķiedru reciklēšanas šķiedrās mērogu, neskarot Savienības valsts atbalsta noteikumus.<STRING BOLD="on"> [Gr. 62]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>ea)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">atkalizmantošanas un remonta darbības, tostarp pētniecība un izstrāde to uzlabošanas nolūkā;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 63]</STRING></ITEM></LIST></P><P><NO.P>5.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu ražotāji sedz šā panta 4. punktā minētās izmaksas attiecībā uz lietotajiem IVc pielikumā uzskaitītajiem tekstilizstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem radniecīgiem produktiem un apaviem un to atkritumiem, kas nodoti saskaņā ar 22.c panta 5. un 11. punktu izveidotajos savākšanas punktos, ja šādi produkti pirmo reizi darīti pieejami tirgū dalībvalsts teritorijā pēc [PB ieraksta šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās datumu]<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kā arī jebkādiem lietotiem tekstilizstrādājumiem un tekstilatkritumiem, ko savāc privātu atpakaļpieņemšanas shēmu ietvaros un vēlāk pievieno tekstilizstrādājumiem, kas savākti saskaņā ar 22</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">c panta 5. punktu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 64]</STRING></P><P><NO.P>6.</NO.P>Šā panta 4. punktā minētās sedzamās izmaksas nepārsniedz izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai minētajā punktā norādītos pakalpojumus sniegtu izmaksefektīvā veidā<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> saskaņā ar atkritumu hierarhiju</STRING></STRING>, un attiecīgie aktori tās nosaka pārredzamā veidā.<STRING BOLD="on"> [Gr. 65]</STRING></P><P><NO.P>6a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Tiešsaistes platformu, kurās patērētāji var slēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātāji nodrošina, ka IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu ražotāji, pirms to produkti tiek piedāvāti platformās, tiek reģistrēti 22.b pantā minētajā ražotāju reģistrā tajā dalībvalstī, kurā atrodas patērētājs.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 66]</STRING></P><P><NO.P>7.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) 2022/2065 30. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktam, dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistes platformu nodrošinātāji, uz kuriem attiecas minētās regulas 3. nodaļas 4. iedaļa un kuri patērētājiem dod iespēju noslēgt distances līgumus ar ražotājiem, kas patērētājiem Savienībā piedāvā IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, no ražotājiem iegūst šādu informāciju:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>informācija par reģistrāciju 22.b pantā minētajā ražotāju reģistrā dalībvalstī, kurā atrodas patērētājs, un ražotāja reģistrācijas numurs vai numuri minētajā reģistrā;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>ražotāja pašsertifikācija, ar kuru ražotājs apņemas piedāvāt tikai tādus IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, attiecībā uz kuriem dalībvalstī, kurā atrodas patērētājs, ir izpildītas šā panta 1. un 4. punktā un 22.c panta 1. punktā minētās paplašinātas ražotāja atbildības prasības.</ITEM></LIST></P><P><NO.P>8.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā noteiktās paplašinātas ražotāja atbildības shēmas tiek izveidotas līdz [PB ieraksta datumu: <STRING STRIKE="on">trīsdesmit</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">astoņpadsmit</STRING></STRING> mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā] saskaņā ar 8., 8.a un 22.a–22.d pantu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 67]</STRING></P><P>22.b pants</P><P>Tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu ražotāju reģistrs</P><P><NO.P>1.</NO.P>Dalībvalstis izveido IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu ražotāju reģistru, ar kura palīdzību uzrauga šo ražotāju atbilstību 22.a pantam un 22.c panta 1. punktam.</P><P>Lai atvieglotu ražotāju reģistrāciju visās dalībvalstīs, dalībvalstis nodrošina, ka reģistrā ir saites uz citu valstu reģistriem.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Reģistrs ir viegli un bez maksas ir pieejams sabiedrībai tiešsaistē.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 68]</STRING></P><P><NO.P>2.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka ražotājiem ir pienākums reģistrēties 1. punktā minētajā reģistrā. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka, ka ražotājiem reģistrācijas pieteikums jāiesniedz katrā dalībvalstī, kurā tie IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus pirmo reizi dara pieejamus tirgū.</P><P><NO.P>2a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Dalībvalstis 30 dienu laikā pēc attiecīgā reģistra darbības uzsākšanas citām dalībvalstīm dara zināmu saiti uz šo reģistru.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 69]</STRING></P><P><NO.P>3.</NO.P>Dalībvalstis ražotājiem savā teritorijā pirmo reizi darīt pieejamus tirgū IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus atļauj tikai tad, ja tie vai — pilnvarojuma gadījumā — to pilnvarotie pārstāvji attiecībā uz paplašināto ražotāja atbildību ir reģistrēti minētajā dalībvalstī.</P><P><NO.P>4.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Reģistrācijas pieteikumā iekļauj šādu informāciju:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>ražotāja nosaukums, preču zīme un zīmoli, ja tādi ir, ar kuriem ražotājs darbojas dalībvalstī, un ražotāja adrese, tai skaitā pasta indekss un vieta, iela un numurs, valsts, tālruņa numurs, ja tāds ir, tīmekļa adrese un e-pasta adrese, kā arī vienotā kontaktpunkta personas vārds;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>ražotāja valsts identifikācijas kods, arī komercreģistra numurs vai cits līdzvērtīgs oficiāls reģistrācijas numurs, un Savienības nodokļu maksātāja numurs vai valsts nodokļu maksātāja identifikācijas numurs;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>to IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgo produktu un apavu kombinētās nomenklatūras kodi, kurus ražotājs plāno minētās dalībvalsts teritorijā pirmo reizi darīt pieejamus tirgū;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>ražotāju atbildības organizācijas nosaukums, pasta indekss, vieta, iela un numurs, valsts, tālruņa numurs, tīmekļa adrese, e-pasta adrese un valsts identifikācijas kods, komercreģistra numurs vai līdzvērtīgs oficiāls reģistrācijas numurs, Savienības vai valsts nodokļu maksātāja identifikācijas numurs un pārstāvētā ražotāja pilnvarojums;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>e)</SYMBOL>ražotāja vai ražotāju atbildības organizācijas paziņojums, kurā norādīts, ka sniegtā informācija ir patiesa.</ITEM></LIST></P><P><NO.P>5.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā var pildīt ražotāju atbildības organizācija.</P><P>Ja ražotājs ir iecēlis ražotāju atbildības organizāciju, šajā pantā noteiktos pienākumus mutatis mutandis pilda šī organizācija, ja vien dalībvalsts nav norādījusi citādi.</P><P><NO.P>6.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>šā panta 2. punktā minētos ražotāju reģistrācijas pieteikumus saņem, izmantojot elektronisku datu apstrādes sistēmu, par kuru <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pamanāmi </STRING></STRING>ir sniegta informācija kompetentās iestādes vietnē;<STRING BOLD="on"> [Gr. 70]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>reģistrāciju veic un reģistrācijas numuru piešķir ne vēlāk kā 12 nedēļu laikā kopš brīža, kad ir sniegta 4. punktā prasītā informācija;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>drīkst noteikt detalizētus pasākumus attiecībā uz reģistrācijas prasībām un procesu, tomēr bez būtiskām prasībām papildus tām, kas minētas 4. punktā;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>drīkst par 2. punktā minēto pieteikumu apstrādi no ražotājiem iekasēt uz izmaksām balstītu un samērīgu maksu.</ITEM></LIST></P><P><NO.P>7.</NO.P>Ja 4. punktā minētā informācija un saistītie dokumentārie pierādījumi nav sniegti vai nav pietiekami vai ja ražotājs vairs neatbilst 4. punkta d) apakšpunktā noteiktajām prasībām, kompetentā iestāde ražotāja reģistrāciju var atteikt vai atsaukt.</P><P><NO.P>8.</NO.P>Dalībvalstis nosaka, ka ražotājam vai attiecīgā gadījumā ražotāju atbildības organizācijai ir bez liekas kavēšanās kompetentajai iestādei jāpaziņo par jebkādām izmaiņām reģistrācijas informācijā saskaņā ar 4. punkta d) apakšpunktu un par to, ja tiek pilnīgi izbeigts dalībvalsts teritorijā pirmo reizi darīt pieejamus reģistrācijā minētos tekstilizstrādājumus un apavus. Ja ražotājs vairs nepastāv, to no ražotāju reģistra izslēdz.</P><P><NO.P>9.</NO.P><STRING STRIKE="on">Ja </STRING>Ražotāju reģistrā iekļautā informācija <STRING STRIKE="on">nav</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">ir</STRING></STRING> publiski piekļūstama,<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> mašīnlasāma, atlasāma un meklējama un atbilst atvērtajam standartam izmantošanai trešo pušu vajadzībām.</STRING></STRING> Dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas patērētājiem dod iespēju noslēgt distances līgumus ar ražotājiem, tiek nodrošināta bezmaksas piekļuve reģistram.<STRING BOLD="on"> [Gr. 71]</STRING></P><P><NO.P>9a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ne vēlāk kā 2026. gada 31. decembrī Komisija izvērtē, vai ir iespējams izveidot IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu ražotāju Savienības mēroga reģistru. Novērtējumā ņem vērā iespējamos ieguvumus, izaicinājumus un administratīvās spējas, kas vajadzīgas šāda Savienības mēroga reģistra izveidei.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 72]</STRING></P><P><NO.P>10.</NO.P>Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka uz šā panta 4. punktā noteiktajām informācijas prasībām balstītu saskaņotu formātu, kādā ražotāju reģistrē reģistrā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 2. punktā.</P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">22.ba pants</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ziņošanas norādījumi uzņēmumiem</STRING></STRING></P><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0"><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komisija izstrādā visaptverošus norādījumus tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu ražotājiem, lai ražotāju atbildības organizācijām elektroniski sniegtu vajadzīgo informāciju, kas minēta 22.c panta 13. punktā un 22.c panta 17. punktā. Norādījumi ietver vismaz:</STRING></STRING></INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> skaidras norādes par ziņošanas laika grafiku, lai veicinātu datu savlaicīgu iesniegšanu un analīzi;</STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">datu ziņošanas struktūras un formāta specifikācijas, lai nodrošinātu saskaņotu, konsekventu un vieglu datu apkopošanu ražotāju atbildības organizācijām.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 73]</STRING></ITEM></LIST></P><P>22.c pants</P><P>Ražotāju atbildības organizācijas tekstilizstrādājumu jomā</P><P><NO.P>1.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgo produktu un apavu ražotāji izraugās ražotāju atbildības organizāciju, kura to vārdā pilda to paplašinātas ražotāja atbildības pienākumus, kas noteikti 22.a pantā.</P><P><NO.P>2.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nosaka, ka ražotāju atbildības organizācijām, kas plāno ražotāju vārdā pildīt paplašinātas ražotāja atbildības pienākumus saskaņā ar 8.a panta 3. punktu, 22.a, 22.b, 22.d pantu un šo pantu, ir jāsaņem kompetentās iestādes atļauja.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Atļaujas saņemšanas process ietver: </STRING></STRING></INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">skaidrus kritērijus attiecībā uz ražotāju atbildības organizāciju kvalifikāciju un kompetencēm, tostarp nodrošinot, ka tām ir nepieciešamās zināšanas atkritumu apsaimniekošanas, ilgtspējas un ietekmes uz vidi novērtēšanas jomā; </STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">detalizētas procedūras tādu strīdu izšķiršanai vai jautājumu risināšanai, kas var rasties starp ražotāju atbildības organizācijām un ražotājiem, tostarp mehānismus lēmumu pārsūdzībai.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 74]</STRING></ITEM></LIST></P><P><NO.P>3.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nosaka, ka ražotāju atbildības organizācijām ir jānodrošina, ka finansiālās iemaksas, ko tām maksā IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgo produktu un apavu ražotāji:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>ir balstītas uz attiecīgo produktu masu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un daudzumu</STRING></STRING>, un attiecībā uz IVc <STRING STRIKE="on">pielikuma 1. daļā</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pielikumā</STRING></STRING> uzskaitītajiem tekstilproduktiem tās tiek modulētas, balstoties uz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu.../... [PB pēc pieņemšanas ieraksta Produktu ilgtspējas ekodizaina regulas sērijas numuru]** pieņemtajām ekodizaina prasībām, kas ir visrelevantākās tekstilatkritumu rašanās novēršanai un tekstilizstrādājumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> atkritumu</STRING></STRING> apstrādei saskaņā ar atkritumu hierarhiju un attiecīgajām saskaņā ar minēto regulu pieņemtajām minēto kritēriju mērīšanas metodikām, vai balstoties uz citiem Savienības tiesību aktiem, kuri nosaka saskaņotus tekstilizstrādājumu ilgtspējas kritērijus un mērīšanas metodes, un kas nodrošina tekstilizstrādājumu vidiskās ilgtspējas un apritīguma uzlabošanu;<STRING BOLD="on"> [Gr. 75]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>tiek koriģētas, lai ņemtu vērā ražotāju atbildības organizāciju ieņēmumus no atkārtotas izmantošanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai no to otrreizējo izejvielu vērtības, kas iegūtas no pārstrādātiem tekstilatkritumiem;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem neatkarīgi no to izcelsmes vai lieluma, neuzliekot nesamērīgu slogu ražotājiem, tai skaitā maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgos produktus un apavus ražo nelielos apjomos.</ITEM></LIST></P><P><NO.P>4.</NO.P>Ja tas nepieciešams, lai izvairītos no iekšējā tirgus izkropļojumiem un nodrošinātu saskanību ar ekodizaina prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas.../... 4. pantu, to lasot saistībā ar Regulas .../... [PB pēc pieņemšanas ieraksta Produktu ilgtspējas ekodizaina regulas sērijas numuru] 5. pantu, Komisija <STRING STRIKE="on">var pieņemt</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pieņem</STRING></STRING> īstenošanas aktus, ar kuriem šā panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām nosaka maksu modulācijas kritērijus. Minētajā īstenošanas aktā netiek noteikts precīzs iemaksu apmērs, un to pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 39. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.<STRING BOLD="on"> [Gr. 76]</STRING></P><P><NO.P>5.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju atbildības organizācijas izveido lietotu IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgo produktu un apavu un to atkritumu atsevišķas savākšanas sistēmu, kurā tos savāc neatkarīgi no to veida, materiāla sastāva, stāvokļa, nosaukuma, zīmola, preču zīmes vai izcelsmes, dalībvalsts teritorijā, kurā tie šos produktus dara pieejamus tirgū pirmo reizi. Atsevišķās savākšanas sistēma</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>šādu lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu un šādu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu atkritumu savākšanu piedāvā 6. punkta a) apakšpunktā minētajām struktūrām un paredz praktiskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai šādus lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus un šādu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu atkritumus savāktu un transportētu, t. sk. bez maksas nodrošinātu saistītajiem savākšanas punktiem (turpmāk “saistītie savākšanas punkti”) piemērotus savākšanas un transportēšanas konteinerus;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>nodrošina, ka šādi saistītajos savākšanas punktos savākti lietoti tekstilizstrādājumi, tekstilizstrādājumiem radniecīgi produkti un apavi un šādu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu atkritumi, <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">izmantojot pielāgojamu grafiku, kas atbilst pieprasījumam, </STRING></STRING>bez maksas tiek savākti tādā biežumā, kas ir samērīgs ar aptverto platību un šādu lietoto tekstilizstrādājumu un apavu un šādu tekstilizstrādājumu <STRING STRIKE="on">un apavu </STRING>atkritumu apjomu, kuru parasti savāc minētajos savākšanas punktos;<STRING BOLD="on"> [Gr. 77]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>nodrošina, ka bez maksas tiek savākti atkritumi, kurus radījuši sociālie uzņēmumi un citi<STRING STRIKE="on"> neatkritumu</STRING> operatori no šādiem tekstilizstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem radniecīgiem produktiem un apaviem, kas savākti saistītajos savākšanas punktos<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kā arī veicina pilnvērtīgu koordinēšanu sociālo uzņēmumu un ražotāju atbildības organizāciju starpā</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 78]</STRING></ITEM></LIST></P><P>Uz jebkādu koordināciju starp ražotāju atbildības organizācijām joprojām attiecas Savienības konkurences noteikumi.</P><P><NO.P>6.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nodrošina, ka 5. punktā minētā savākšanas sistēma</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>sastāv no savākšanas punktiem, ko ražotāju atbildības organizācijas un atkritumu apsaimniekošanas operatori to vārdā izveidojuši sadarbībā ar vienu vai vairākiem šādiem subjektiem: sociālie uzņēmumi un sociālās ekonomikas struktūras, izplatītāji, publiskas iestādes vai trešās personas, kas to vārdā vāc lietotos IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgos produktus un apavus un to atkritumus, kā arī citi brīvprātīgi savākšanas punkti;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>aptver visu dalībvalsts teritoriju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un blīvumu, lietoto IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgo produktu un apavu un to atkritumu paredzamo apjomu, kā arī piekļūstamību un tuvumu tiešajiem lietotājiem, neaprobežojoties tikai ar teritorijām, kurās minēto produktu savākšana un tālāka apsaimniekošana ir rentabla;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>saglabā noturīgu atsevišķās savākšanas rādītāja pieaugumu, lai sasniegtu tehniski izpildāmus līmeņus, ņemot vērā labu praksi.</ITEM></LIST></P><P><NO.P>7.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka 6. punkta c) apakšpunktā minēto savākšanas rādītāju aprēķina saskaņā ar 8. un 9. punktu.</P><P><NO.P>8.</NO.P>6. punkta c) apakšpunktā minēto atsevišķās savākšanas rādītāju aprēķina kā procentuālo daļu, ko iegūst, to IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgo produktu un apavu atkritumu masu, kas konkrētā kalendārajā gadā dalībvalstī savākti saskaņā ar 5. punktu, dalot ar šādu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu <STRING STRIKE="on">atkritumu masu, kas radīti un savākti kā jaukti sadzīves atkritumi</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">masu, kas kādā dalībvalstī laisti tirgū konkrētā kalendāra gadā</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 79]</STRING></P><P><NO.P>9.</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozījumu direktīvas stāšanās spēkā] </STRING></STRING>Komisija pieņem <STRING STRIKE="on">īstenošanas</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">deleģētos</STRING></STRING> aktus, ar kuriem nosaka metodiku šā panta 6. punkta c) apakšpunktā noteiktā atsevišķas savākšanas rādītāja aprēķināšanai un verifikācijai. Minēto <STRING STRIKE="on">īstenošanas</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">deleģēto</STRING></STRING> aktu pieņem saskaņā ar <STRING STRIKE="on">39</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">38</STRING></STRING>.<STRING STRIKE="on"> panta 2. punktā</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">a pantā</STRING></STRING> minēto<STRING STRIKE="on"> pārbaudes</STRING> procedūru.<STRING BOLD="on"> [Gr. 80]</STRING></P><P><NO.P>10.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju atbildības organizācijām nav atļauts atteikt <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vietējo pašvaldību, kā arī </STRING></STRING>sociālo uzņēmumu un citu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai</STRING></STRING> atkārtotas izmantošanas operatoru dalību atsevišķās savākšanas sistēmā, kas izveidota saskaņā ar 5. punktu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 81]</STRING></P><P><NO.P>11.</NO.P>Neskarot 5. punkta a) un b) apakšpunktu un 6. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka sociālajiem uzņēmumiem ir atļauts uzturēt un ekspluatēt pašiem savus atsevišķās savākšanas punktus un ka atsevišķās savākšanas punktu atrašanās vietas ziņā tiem piemēro vienlīdzīgu vai preferenciālu režīmu. Dalībvalstis nodrošina, ka<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> vietējām pašvaldībām,</STRING></STRING> sociālajiem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas struktūrām, kas ir daļa no saistītajiem savākšanas punktiem saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunktu, nav pienākuma savāktos lietotos IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgos produktus un apavus, kā arī to atkritumus nodot ražotāju atbildības organizācijai.<STRING BOLD="on"> [Gr. 82]</STRING></P><P><NO.P>12.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka savākšanas punktiem, kas izveidoti saskaņā ar 5., 6. un 11. punktu, <STRING STRIKE="on">nepiemēro</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">piemēro</STRING></STRING> šajā direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz reģistrāciju <STRING STRIKE="on">vai</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">un</STRING></STRING> atļaujas saņemšanu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 83]</STRING></P><P><NO.P>13.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nodrošina, ka papildus 8.a panta 2. punktā minētajai informācijai ražotāju atbildības organizācijas tiešajiem lietotājiem, jo īpaši patērētājiem, attiecībā uz IVc pielikumā uzskaitītajiem tekstilizstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem radniecīgiem produktiem un apaviem, ko ražotāji dara pieejamus dalībvalsts teritorijā, dara pieejamu šādu informāciju par tekstilizstrādājumu un apavu ilgtspējīgu patēriņu, atkārtotu izmantošanu un apsaimniekošanu aprites cikla beigās:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>patērētāju loma atkritumu rašanās novēršanas veicināšanā, arī paraugprakse, it sevišķi pasākumi, ar kuriem veicina ilgtspējīgus patēriņa modeļus un pienācīgu produktu kopšanu to lietošanas laikā;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un apaviem pieejamie atkārtotas izmantošanas un remonta pasākumi<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, tostarp to savākšanas punktu atrašanās vietas un informācija, kā pareizi ziedot tekstilizstrādājumus</STRING></STRING>;<STRING BOLD="on"> [Gr. 84]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>patērētāju loma<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> pareizā</STRING></STRING> lietotu tekstilizstrādājumu un apavu un to atkritumu atsevišķā savākšanā;<STRING BOLD="on"> [Gr. 85]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>ietekme, kādu uz vidi, cilvēka veselību, kā arī sociālajām tiesībām un cilvēktiesībām atstāj tekstilizstrādājumu ražošana, jo īpaši ātrās modes prakse un patēriņš, pārstrāde un citu veidu reģenerācija un apglabāšana un nepiemērota tekstilizstrādājumu un apavu atkritumu izmešana, piemēram, piedrazošana vai izmešana jauktos sadzīves atkritumos.</ITEM></LIST></P><P><NO.P>14.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju atbildības organizācija regulāri sniedz 13. punktā minēto informāciju, ka informācija ir atjaunināta <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">tirdzniecības vietā un darīta pieejama</STRING></STRING><STRING STRIKE="on">un tiek sniegta</STRING>,<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> cita starpā</STRING></STRING> izmantojot šādus līdzekļus:<STRING BOLD="on"> [Gr. 86]</STRING></INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">publiski pieejama un lietotājiem ērta </STRING></STRING>vietne vai citi elektroniskās saziņas līdzekļi,<STRING BOLD="on"> [Gr. 87]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>informācija publiskajā telpā<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un savākšanas punktā</STRING></STRING>,<STRING BOLD="on"> [Gr. 88]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">sabiedrības iesaistīšana, izmantojot </STRING></STRING>izglītības programmas un kampaņas,<STRING BOLD="on"> [Gr. 89]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>norādes lietotājiem un patērētājiem viegli saprotamā valodā vai valodās.</ITEM></LIST></P><P><NO.P>15.</NO.P>Ja kādā dalībvalstī pildīt paplašinātas ražotāja atbildības pienākumus ražotāju vārdā ir pilnvarotas vairākas ražotāju atbildības organizācijas, dalībvalstis nodrošina, ka tās aptver visu lietoto IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgo produktu un apavu un to atkritumu atsevišķās savākšanas sistēmas dalībvalsts teritoriju<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, lai nodrošinātu vienādu pakalpojuma kvalitāti visā teritorijā</STRING></STRING>. Dalībvalstis<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, arī tās, kurās tikai viena ražotāju atbildības organizācija ir pilnvarota pildīt paplašinātas ražotāja atbildības pienākumus ražotāju vārdā,</STRING></STRING> pārraudzību pār to, vai ražotāju atbildības organizācijas savus pienākumus pilda koordinēti un saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem, vai nu uztic kompetentajai iestādei, vai šim nolūkam ieceļ neatkarīgu trešo personu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 90]</STRING></P><P><NO.P>16.</NO.P>Dalībvalstis nosaka, ka ražotāju atbildības organizācijām ir jānodrošina to rīcībā esošo datu konfidencialitāte attiecībā uz īpašniekinformāciju vai informāciju, kas ir tieši attiecināma uz atsevišķiem ražotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Šo konfidencialitāti saglabā visā datu apstrādes, glabāšanas un ziņošanas procesā, izmantojot stingrus drošības pasākumus un datu aizsardzības standartus, lai novērstu neatļautu piekļuvi vai iespējamus datu aizsardzības pārkāpumus.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 91]</STRING></P><P><NO.P>17.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju atbildības organizācijas papildus 8.a panta 3. punkta e) apakšpunktā minētajai informācijai savās tīmekļvietnēs publicē šādu informāciju:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>vismaz katru gadu, ievērojot komercnoslēpumu un rūpniecisko noslēpumu, informāciju par tirgū laisto produktu daudzumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un masu</STRING></STRING>, informāciju par lietoto IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgo produktu un apavu un to atkritumu, arī nepārdoto produktu,<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un no sociālajiem uzņēmumiem savākto tekstilatkritumu daudzumu</STRING></STRING> atsevišķās savākšanas rādītāju, informāciju par atkārtotas izmantošanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes rādītājiem, atsevišķi norādot rādītāju, kurš atspoguļo šķiedru reciklēšanu šķiedrās, ko panākusi ražotāju atbildības organizācija, un par citu veidu reģenerācijas, apglabāšanas un eksporta rādītājiem;<STRING BOLD="on"> [Gr. 92]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>informāciju par atlases procedūru, kurā saskaņā ar 18. punktu izraugās atkritumu apsaimniekošanas operatoru.</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>ba)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">skaidri un precīzi dati par tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu ietekmi uz vidi, tostarp ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, jo īpaši attiecībā uz ātrās modes praksi un patēriņu, reciklēšanu un citu reģenerāciju, kā arī likvidēšanu; šī informācija attiecas arī uz tekstilizstrādājumu un apavu atkritumu neatbilstošu izmešanu, piemēram, piedrazošanu vai izmešanu jauktajos sadzīves atkritumos, un pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu šo ietekmi;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 93]</STRING></ITEM></LIST></P><P><NO.P>18.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju atbildības organizācijas paredz <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pārredzamas un </STRING></STRING>nediskriminējošu atlases procedūru<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> atkritumu apsaimniekošanas operatoriem</STRING></STRING>, kura balstīta uz<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> skaidriem, taisnīgiem un</STRING></STRING> pārredzamiem piešķiršanas kritērijiem un nerada <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">nekādu </STRING></STRING>nesamērīgu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> (MVU), ņemot vērā</STRING></STRING><STRING STRIKE="on">, lai iepirktu</STRING> atkritumu apsaimniekošanas <STRING STRIKE="on">pakalpojumus no 6. punkta a) apakšpunktā minētajiem</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">operatoru darbības apstākļus un nodrošinot taisnīgu piekļuvi</STRING></STRING> atkritumu apsaimniekošanas <STRING STRIKE="on">operatoriem un no atkritumu apsaimniekošanas operatoriem ar mērķi veikt tālāku atkritumu apstrādi</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pakalpojumiem</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 94]</STRING></P><P><NO.P>19.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju atbildības organizācijas pieprasa, lai ražotāji katru gadu ziņo datus par IVc pielikumā uzskaitītajiem tekstilizstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem radniecīgiem produktiem un apaviem, kas darīti pieejami tirgū.</P><P>22.d pants</P><P>Tekstilatkritumu apsaimniekošana</P><P><NO.P>1.</NO.P>Dalībvalstis, ievērojot 10. panta 2. un 3. punktu, līdz ar 2025. gada 1. janvāri nodrošina tekstilizstrādājumu atsevišķu savākšanu atkārtotai izmantošanai, sagatavošanai atkārtotai izmantošanai un pārstrādei.<STRING BOLD="on"> [Gr. 95 neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]</STRING></P><P><NO.P>2.</NO.P>Lai novērstu savākto <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">lietoto </STRING></STRING>tekstilizstrādājumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un tekstilatkritumu</STRING></STRING> sabojāšanu un šķērskontamināciju, dalībvalstis nodrošina, ka tekstilatkritumu savākšanas, iekraušanas un izkraušanas, transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūra, kā arī <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">visas citas </STRING></STRING>operācijas un cita veida manipulācijas ar tekstilatkritumiem, t. sk. turpmākās šķirošanas un apstrādes operācijās, ir <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pienācīgi </STRING></STRING>pasargātas no<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> nelabvēlīgas</STRING></STRING> laikapstākļu ietekmes un citiem <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">potenciāliem </STRING></STRING>kontaminācijas avotiem<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, piemēram, piesārņotājiem, ķīmiskām vielām vai bīstamiem materiāliem</STRING></STRING>. Atsevišķi <STRING STRIKE="on">savāktos lietotos tekstilizstrādājumus un tekstilatkritumus</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">savāktajiem lietotajiem tekstilizstrādājumiem un tekstilatkritumiem</STRING></STRING> atsevišķās savākšanas punktā <STRING STRIKE="on">vētī, lai apzinātu un aizvāktu</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">veic stingru pārbaudes procesu. Pārbaudes mērķis ir apzināt un aizvākt</STRING></STRING> nemērķa priekšmetus vai materiālus<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kā arī</STRING></STRING><STRING STRIKE="on"> vai</STRING> vielas, kas ir <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">potenciāli </STRING></STRING>kontaminācijas <STRING STRIKE="on">avots</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">avoti</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 96]</STRING></P><P><NO.P>3.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus un tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu atkritumus, ko vāc atsevišķi saskaņā ar 22.c panta 5. punktu, savākšanas brīdī uzskata par atkritumiem.</P><P>Attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, kas nav IVc pielikumā uzskaitītie produkti, kā arī nepārdotiem IVc pielikumā uzskaitītajiem tekstilizstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem radniecīgiem produktiem un apaviem, dalībvalstis nodrošina, ka dažādās tekstilmateriālu un tekstilpriekšmetu frakcijas atkritumu rašanās vietā paliek nošķirtas, ja šāda nošķiršana atvieglo tālāku atkārtotu izmantošanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai vai pārstrādi<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">. Nošķiršana jāveic efektīvi, lai maksimāli palielinātu resursu reģenerāciju un ieguvumus videi</STRING></STRING>, arī šķiedru preciklēšanu šķiedrās, ja ir šādas tehnoloģiskas <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">un izmaksu ziņā lietderīgas </STRING></STRING>iespējas.<STRING BOLD="on"> [Gr. 97]</STRING></P><P><NO.P>4.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka lietoti tekstilizstrādājumi, tekstilizstrādājumiem radniecīgi produkti un apavi un tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu atkritumi, ko vāc atsevišķi saskaņā ar 22.c panta 5. punktu, nonāk šķirošanas operācijās, ar kurām nodrošina, ka tie tiek apstrādāti saskaņā ar 4. panta 1. punktā noteikto atkritumu hierarhiju.</P><P><NO.P>5.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 22.c panta 5. punktu savāktu lietoto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu un to atkritumu savākšanas operācijas atbilst šādām prasībām:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>šķirošanas operācijas rezultātā tiek atšķiroti tekstilizstrādājumi atkārtotai izmantošanai un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>šķirošanā atkārtotas izmantošanas operācijām tekstilizstrādājumus sašķiro piemērotā granularitātes līmenī<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ļaujot šķirot katru izstrādājumu atsevišķi</STRING></STRING>, frakcijas, kas ir piemērotas tiešai atkārtotai izmantošanai, nošķirot no tām, kuras tālāk jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, un orientējas uz konkrētu atkārtotas izmantošanas tirgu, piemērojot jaunākos saņemošajam tirgum relevantus šķirošanas kritērijus;<STRING BOLD="on"> [Gr. 98]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>priekšmetus, kas atzīti par atkārtotai izmantošanai nepiemērotiem, šķiro pārstrādei<STRING STRIKE="on">, it sevišķi šķiedru reciklēšanai šķiedrās</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un</STRING></STRING>, ja to ļauj tehnoloģiju attīstība<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, saskaņā ar 4. panta 1. punktā noteikto atkritumu hierarhiju priekšroku dod modernizācijai un pārveidei, nevis šķiedru reciklēšanai šķiedrās</STRING></STRING>;<STRING BOLD="on"> [Gr. 99]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>šķirošanas un tālākas reģenerācijas operācijās iegūtā izlaide, kas paredzēta atkārtotai izmantošanai, atbilst 6. pantā minētajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem to vairs neuzskata par atkritumiem.</ITEM></LIST></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Dalībvalstis var izveidot mehānismus regulārai šķirošanas darbību uzraudzībai un revīzijai, lai nodrošinātu atbilstību a), b), c) un d) apakšpunktā izklāstītajām prasībām.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 100]</STRING></P><P><NO.P>5.a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Šķirošanā ievēro tuvuma principu, priekšroku dodot vietējai šķirošanai un līdz minimumam samazinot transporta radīto ietekmi uz vidi.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 101]</STRING></P><P><NO.P>6.</NO.P>Līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam reizi <STRING STRIKE="on">piecos</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">trijos</STRING></STRING> gados dalībvalstis veic savākto jaukto sadzīves atkritumu sastāva apsekojumu, ar kura palīdzību nosaka tekstilatkritumu īpatsvaru tajos<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un sastāvu saskaņā ar IVc pielikumu</STRING></STRING>. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, pamatojoties uz iegūto informāciju, var pieprasīt, lai ražotāju atbildības organizācijas veic korektīvus pasākumus, ar kuriem paplašina savākšanas punktu tīklu un organizē informācijas kampaņas saskaņā ar 22.c panta 13. un 14. punktu.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Dalībvalstis nodrošina, ka šo apsekojumu rezultāti ir publiski pieejami.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 102]</STRING></P><P><NO.P>7.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka dalībvalstu kompetentās iestādes lietotu tekstilizstrādājumu atšķiršanai no tekstilatkritumiem <STRING STRIKE="on">var inspicēt</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">inspicē</STRING></STRING> lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu sūtījumus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir atkritumi, nolūkā pārliecināties par atbilstību 8. un 9. punktā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz IVc pielikumā uzskaitīto lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu sūtījumiem, un tos attiecīgi uzrauga.<STRING BOLD="on"> [Gr. 103]</STRING></P><P><NO.P>8.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nodrošina, ka profesionāli organizēti lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu sūtījumi atbilst 9. punktā noteiktajām minimālajām uzskaites prasībām un tiem ir pievienota vismaz šāda informācija:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>tāda rēķina un līguma kopija, kurš attiecas uz tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu pārdošanu vai īpašumtiesību nodošanu un kurā norādīts, ka tie ir paredzēti tiešai atkārtotai izmantošanai un ka tie ir derīgi tiešai atkārtotai izmantošanai;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>pierādījumi par iepriekšēju šķirošanas operāciju, kas veikta saskaņā ar šo pantu un kritērijiem (ja tādi ir), kas pieņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktu; tā ir tāda dokumenta kopija, kurā uzskaitīta katra sūtījumā esošā ķīpa, un protokols, kurā ietverta visa uzskaites informācija saskaņā ar 9. punktu;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>deklarācija, ko sniegusi fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir lietoti tekstilizstrādājumi, tekstilizstrādājumiem radniecīgi produkti vai apavi un kura profesionāli organizē lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu transportēšanu, un kas apliecina, ka neviens no sūtījumā iekļautajiem materiāliem nav atkritumi, kas definēti 3. panta 1) punktā;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>informācija par pienācīgu aizsardzību pret bojājumiem transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā, ko it sevišķi nodrošina ar pietiekamu iepakojumu un pareizu krāvumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, nodrošinot, ka atkalizmantojamo tekstilizstrādājumu integritāte un kvalitāte tiek saglabāta visā transportēšanas procesā</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 104]</STRING></ITEM></LIST></P><P><NO.P>9.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Dalībvalstis nodrošina, ka lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu sūtījumi atbilst šādām minimālajām uzskaites prasībām:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>reģistrēto informāciju par šķirošanu vai sagatavošanu atkārtotai izmantošanai kārtīgi, bet ne nenoņemami nostiprina uz iepakojuma;<STRING BOLD="on"> [Gr. 105 neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>reģistrētajā informācijā ietver šādas ziņas:</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>(1)</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">visaptverošs </STRING></STRING>ķīpā esošā priekšmeta vai priekšmetu apraksts, kas atspoguļo visdetalizētāko šķirošanas granularitāti, kāda tekstilizstrādājumiem ir bijusi šķirošanas vai sagatavošanas atkārtotai izmantošanai laikā<STRING STRIKE="on">, piemēram,</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">. Šajā aprakstā cita starpā jāietver</STRING></STRING> apģērba veids, izmērs, krāsa, dzimums, kam apģērbs paredzēts, materiālu sastāvs<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un jebkuras citas būtiskas īpašības, kas veicina efektīvu atkalizmantošanu un reciklēšanu</STRING></STRING>;<STRING BOLD="on"> [Gr. 106]</STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>(2)</SYMBOL>tā uzņēmuma nosaukums un adrese, kas atbild par galīgo šķirošanu vai sagatavošanu atkārtotai izmantošanai<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, nodrošinot procesa pārredzamību un atbildību par priekšmetu kvalitāti</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 107]</STRING></ITEM></LIST></P><P><NO.P>10.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka plānoto lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu sūtījumu veido atkritumi, izmaksas par tādu lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu pienācīgu analīzi, inspekcijām un glabāšanu, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir atkritumi, var iekasēt no IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgo produktu un apavu ražotājiem, trešām personām, kas rīkojas to vārdā, vai citām personām, kas organizē sūtījumu.</P><P><NO.P>10a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/2006</STRING></STRING><STRING SUPERSCRIPT="on">****</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [... / ...], [PB iekļauj atsauci uz Regulu par atkritumu sūtījumiem pēc pārskatītās redakcijas pieņemšanas]</STRING></STRING><STRING SUPERSCRIPT="on">*****</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, tekstilatkritumus nedrīkst jaukt ar lietotiem tekstilizstrādājumiem. </STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 108]</STRING></P><P><NO.P>10b.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Dalībvalstis nodrošina, ka lietoti tekstilizstrādājumi uz trešām valstīm tiek sūtīti saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem vides aizsardzības, sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un veselības aizsardzības jomā. </STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 109]</STRING></P><P><NO.P>10c.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija izstrādā pētījumu, lai novērtētu šīs direktīvas 6. pantā noteikto atkritumu beigu stadijas kritēriju piemērošanu plastmasas polimēriem, kas parasti sastopami cietajā jūras piedrazojumā, tostarp poliamīdam.</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Vajadzības gadījumā Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu sīki izstrādātus pasākumus par vienotu ES mēroga atkritumu beigu stadijas kritēriju piemērošanu attiecībā uz jūras piedrazojumu, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu jau ieviesto paraugpraksi.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 110]</STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">22.da pants</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Tekstilatkritumu samazināšanas mērķrādītāji</STRING></STRING></P><P><NO.P>1.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Līdz 2025. gada 30. jūnijam Komisija veic novērtējumu par piemērotiem līmeņiem, lai 2032. gadam noteiktu mērķrādītājus attiecībā uz tekstilatkritumu daudzuma samazināšanu, kurā ietver savākšanas, sagatavošanas atkalizmantošanai, atkalizmantošanas, tekstilizstrādājumu reciklēšanas un pakāpenisku tekstilizstrādājumu apglabāšanas poligonos izbeigšanas līmeņus. Novērtējumā arī iekļauj analīzi par lietoto tekstilizstrādājumu eksporta līmeni uz trešām valstīm un ražotāju atbildības attiecināšanu uz šādu eksportu. Minētajā nolūkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 111]</STRING></P><P><STRING BOLD="on">__________________________</STRING></P><P>* <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (2016. gada 9. marts) par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.).</STRING></STRING></P><P>** Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).</P><P>*** Regula.../... (OV..... lpp.) [PB ieraksta informāciju par Produktu ilgtspējas ekodizaina regulas publikāciju].</P><P>**** <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).</STRING></STRING></P><P>***** <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par atkritumu sūtījumu apstrādi un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1257/2013 un Regulu (ES) 2020/1056 (COM(2021) 709 final).</STRING></STRING>”;</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(8)</NO.P>direktīvas 29. panta 2.a punktu svītro;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(9)</NO.P>direktīvā iekļauj šādu 29.a pantu:<CITATION><P>“29.a pants</P><P>Pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmas</P><P><NO.P>1.</NO.P>Dalībvalstis līdz [PB ieraksta datumu: divi gadi pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā] izskata un pielāgo savas pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmas nolūkā sasniegt 9.a panta 4. punktā nospraustos mērķrādītājus. Minētajās programmās ietver vismaz 9. panta 1. punktā un 9.a panta 1. punktā noteiktos pasākumus un attiecīgā gadījumā IV un IVa pielikumā uzskaitītos pasākumus.</P><P><NO.P>2.</NO.P>Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par to pārtikas atkritumu samazināšanas pasākumu koordinēšanu, ko īsteno nolūkā sasniegt 9.a panta 4. punktā nosprausto mērķrādītāju, un līdz [PB ieraksta datumu: trīs mēneši no šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā] attiecīgi informē Komisiju. Pēc tam Komisija minēto informāciju publicē attiecīgajā ES tīmekļvietnē.;”</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(10)</NO.P>direktīvas 37. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>“Dalībvalstis katru gadu paziņo Eiropas Vides aģentūrai datus par 9. panta 4. punkta īstenošanu un 22.c panta 17. punkta a) apakšpunktā minētos datus. Dalībvalstīm nav jāziņo kvantitatīvi dati par tekstilizstrādājumu atkārtotu izmantošanu saskaņā ar 9. panta 4. punktu. Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai datus par 9.a panta 2. punkta īstenošanu.;”</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 7. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>“7.	 Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 1., 3., 4. un 5. punktā minēto datu paziņošanas formātu. Lai ziņotu par 11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta īstenošanu, dalībvalstis izmanto formātu, kas noteikts Komisijas 2012. gada 18. aprīļa Īstenošanas lēmumā, ar ko izveido anketu dalībvalstu ziņojumiem par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem. Attiecībā uz ziņošanu par pārtikas atkritumiem ziņošanas formāta izstrādē ņem vērā metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar 9.a panta 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs direktīvas 39. panta 2. punktā.;”</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>11)</NO.P>direktīvas 38. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:<CITATION><P>“2.	Pilnvaras pieņemt 7. panta 1. punktā, 9.a panta 3. punktā, 11.a panta 10. punktā, 27. panta 1. un 4. punktā un 38. panta 2. un 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 4. jūlija. Pilnvaras pieņemt 22.a panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [PB ieraksta datumu: astoņpadsmit mēneši pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.</P><P><NO.P>3.</NO.P>Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 1. punktā, 9.a panta 3. punktā, 11.a panta 10. punktā, 22.a panta 2. punktā, 27. panta 1. un 4. punktā un 38. panta 2. un 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas <STRING ITALIC="on">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</STRING> vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.;”</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 6. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>“6.	Saskaņā ar 7. panta 1. punktu, 9.a panta 3. punktu, 11. panta 10. punktu, 22.a panta 2. punktu, 27. panta 1. un 4. punktu, 38. panta 2. un 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.;”</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>11a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">iekļauj šādupantu:</STRING></STRING><CITATION><P>“<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">42.a pants</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Atkritumu pamatdirektīvas novērtēšana un pārskatīšana</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim Komisija veic šīs direktīvas izvērtēšanu. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par konstatējumiem. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.</STRING></STRING>”;<STRING BOLD="on"> [Gr. 112]</STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>11b)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">iekļauj šādu pantu:</STRING></STRING><CITATION><P>“<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">42.b pants</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Direktīvas 1999/31/EK novērtēšana un pārskatīšana</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim Komisija veic Padomes Direktīvas 1999/31/EK izvērtēšanu. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par konstatējumiem. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.</STRING></STRING>”;<STRING BOLD="on"> [Gr. 113]</STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(12)</NO.P>pievieno IVc pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.</PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>2. pants</TI.ART><STI.ART>Transponēšana</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vēlākais līdz [PB ieraksta datumu: <STRING STRIKE="on">astoņpadsmit</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">divpadsmit</STRING></STRING> mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.<STRING BOLD="on"> [Gr. 114]</STRING></PARAG><PARAG>Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.</PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>3. pants</TI.ART><STI.ART>Stāšanās spēkā</STI.ART><PARAG>Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas <STRING ITALIC="on">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</STRING>.</PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>4. pants</TI.ART><STI.ART>Adresāti</STI.ART><PARAG>Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.</PARAG></ARTICLE></GR.ART><SIGNATURE><P>…,</P><P><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlamenta vārdā –	Padomes vārdā –</STRING></P><P><STRING ITALIC="on">priekšsēdētāja	priekšsēdētājs / priekšsēdētāja</STRING></P></SIGNATURE><ANNEX><TI>IVc PIELIKUMS</TI><P>Produkti, uz kuriem attiecas paplašinātā ražotāja atbildība par noteiktiem tekstilizstrādājumiem<STRING STRIKE="on">, tekstilizstrādājumiem radniecīgiem produktiem un apaviem</STRING></P><P>1. daļa</P><P><STRING STRIKE="on">Mājsaimniecības </STRING>Tekstilizstrādājumi un apģērba piederumu tekstilizstrādājumi, kas ietilpst 22.a panta darbības jomā</P><P><TABLE><TGROUP COLS="2"><COLSPEC COLNAME="C1" COLNUM="1" COLWIDTH="22.53*"/><COLSPEC COLNAME="C2" COLNUM="2" COLWIDTH="77.47*"/><TBODY><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>KN kods</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Apraksts</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>61: visi nodaļā uzskaitītie kodi</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>62: visi nodaļā uzskaitītie kodi</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6301</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Segas un pledi (izņemot 6301 10 00)</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6302</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6303</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Aizkari (ieskaitot drapējumus) un ritināmās žalūzijas; lambrekeni vai baldahīni gultām</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6304</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Citādi izstrādājumi mājas aprīkojumam, izņemot pozīcijā 9404 minētos</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6309</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6504</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Cepures un citas galvassegas, pītas vai izgatavotas, savienojot sloksnes no jebkāda materiāla, oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6505</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Trikotāžas cepures un citādas mežģīņu, filca un citu tekstilmateriālu galvassegas, kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm), oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares; jebkāda materiāla tīkliņi matiem, oderēti vai neoderēti, ar apdari vai bez apdares</P></ENTRY></ROW></TBODY></TGROUP></TABLE></P><P>2. daļa</P><P>22.a panta darbības jomā ietilpstoši apavi, apģērba gabali un apģērba piederumi, kuru galvenā sastāvdaļa nav tekstilmateriāls</P><P><TABLE><TGROUP COLS="2"><COLSPEC COLNAME="C1" COLNUM="1" COLWIDTH="14.22*"/><COLSPEC COLNAME="C2" COLNUM="2" COLWIDTH="85.78*"/><TBODY><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>KN kods</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Apraksts</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>4203</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Apģērbi un apģērba piederumi no ādas vai mākslīgās ādas (izņemot apavus un galvassegas un to daļas, 95. nodaļā minētās preces, piemēram, apakšstilbu aizsargus, sejas aizsargus)</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6401</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Ūdensnecaurlaidīgi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu, kas pie zoles nav piešūta vai piestiprināta ar kniedēm, naglām, skrūvēm, tapām vai tamlīdzīgi</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6402</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Citādi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6403</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Apavi ar gumijas, plastmasas, dabiskās vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6404</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Apavi ar gumijas, plastmasas, dabiskās vai kompozītās ādas ārējo zoli un tekstilmateriāla virsu</P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P>6405</P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P>Citādi apavi</P></ENTRY></ROW></TBODY></TGROUP></TABLE></P><P><STRING BOLD="on">[Gr. 115]</STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Tekstilizstrādājumi, kas ir 22.a panta darbības jomā</STRING></STRING></P><P><TABLE><TGROUP COLS="2"><COLSPEC COLNAME="C1" COLNUM="1" COLWIDTH="23.52*"/><COLSPEC COLNAME="C2" COLNUM="2" COLWIDTH="76.48*"/><TBODY><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">KN kods </STRING></STRING></P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Apraksts </STRING></STRING></P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">9404</STRING></STRING></P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Matrači</STRING></STRING></P></ENTRY></ROW><ROW><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C1"><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">5704</STRING></STRING></P></ENTRY><ENTRY ALIGN="LEFT" COLNAME="C2"><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Paklāji</STRING></STRING></P></ENTRY></ROW></TBODY></TGROUP></TABLE></P><P><STRING BOLD="on">[Gr. 116]</STRING></P></ANNEX></DISPOSITIF></TEXT></TCONSOLID></TXTLST></SDOCTA>