tā kā:(1)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. panta 2. punktu iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Šī mērķa sasniegšanai LESD 50. pantā ir noteikts, ka, lai panāktu brīvību veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz kādu darbības jomu, Eiropas Parlaments un Padome pieņem direktīvas. Turklāt LESD 114. pantā ir noteikts, ka Eiropas Parlamentam un Padomei jāpieņem pasākumi, lai tuvinātu noteikumus, kas paredzēti dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.
(2)Bezpeļņas asociāciju darbības attīstības šķēršļu novēršana visās dalībvalstīs ir būtiska, lai panāktu to brīvību veikt uzņēmējdarbību, kā arī citas pamatbrīvības, piem., kapitāla nodrošināšanas un saņemšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas brīvību iekšējā tirgū. Tuvinot valstu tiesību aktu noteikumus, kas ietekmē minēto brīvību izmantošanu, šī direktīva palīdz sasniegt iekšējā tirgus darbības uzlabošanas mērķi. Tādējādi šī direktīva palīdzēs sasniegt arī Eiropas integrācijas stiprināšanas, sociālā taisnīgumavienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanas, sekmējot sociālo taisnīgumu un ES pilsoņu labklājības veicināšanaslabklājību, un pulcēšanās un biedrošanās brīvības efektīvas izmantošanas mērķus visā Savienībā. [Gr. 1]
(3)Eiropas Parlaments 2022. gada 17. februārī pieņēma rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas pārrobežu asociāciju un bezpeļņas organizāciju statūtiemEiropas pārrobežu asociāciju un bezpeļņas organizāciju statūti. Eiropas Parlamenta 2022. gada 17. februāra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas pārrobežu asociāciju un bezpeļņas organizāciju statūtiem (2020/2026(INL)) (2022/C 342/17) (OV C 342, 6.9.2022., 225. lpp.)..
(4)Eiropas Komisija 2021. gada 9. decembrī pieņēma jaunu sociālās ekonomikas rīcības plānuKomisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, veidošana. Rīcības plāns sociālajai ekonomikai”, COM(2021) 778 final.. Šajā rīcības plānā Komisija ierosināja īpašus pasākumus, lai radītu sociālās ekonomikas struktūrām iespējas sākt darbību un paplašināties, kā arī padarītu sociālo ekonomiku un tās potenciālu pamanāmāku. Eiropas Parlaments atzinīgi novērtēja rīcības plānu 2022. gada 6. jūlija rezolūcijāEiropas Parlamenta 2022. gada 6. jūlija rezolūcija par ES sociālās ekonomikas rīcības plānu (2021/2179(INI))..
(5)Pēc sociālās ekonomikas rīcības plāna īstenošanas Komisija ieteica konkrētus pasākumus, lai atbalstītu sociālo ekonomiku, kurā prioritāte ir cilvēki, sociālie un vides jautājumi, nevis peļņa. 2023. gada 13. jūnija priekšlikumā Padomes ieteikumam par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādiPriekšlikums Padomes Ieteikumam par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi COM(2023) 316 final. ir iekļauti ieteikumi dalībvalstīm izstrādāt un īstenot sociālās ekonomikas stratēģijas. Tajā pašā dienā Komisija publicēja vēl divus dienestu darba dokumentus, kuru mērķis ir uzlabot izpratni par attiecīgajiem nodokļu noteikumiem sociālās ekonomikas struktūrāmKomisijas dienestu darba dokuments “Attiecīgās nodokļu sistēmas sociālās ekonomikas struktūrām”, SWD(2023) 211 final. un sabiedriskā labuma iniciatīvām paredzētiem pārrobežu ziedojumiemKomisijas dienestu darba dokuments Labdarības organizāciju un to līdzekļu devēju nediskriminējoša aplikšana ar nodokļiem — no ES judikatūras izrietošie principi”, SWD(2023) 212 final..
(6)No bezpeļņas sektorā un sociālajā ekonomikā pieejamajām tiesiskajām formām lielākā daļa izvēlas bezpeļņas asociācijas tiesisko formu. Bezpeļņas asociācijas ne tikai veicina Savienības mērķu sasniegšanu un mērķu sasniegšanu sabiedrības interesēs, bet arī sniedz nozīmīgu ieguldījumu iekšējā tirgū, regulāri iesaistoties dažādu veidu saimnieciskajā darbībādarbībās, kas nav saistītas ar saimniecisku darbību, gan arī saimnieciskās darbībās, piem., piedāvājot pakalpojumus tādās nozarēs kā sociālie pakalpojumi un veselības aizsardzība, komunikācija un informācija, interešu aizstāvība, kultūra, vides aizsardzība, izglītība, atpūta, sports un zinātne, kā arī tehnoloģiju sasniegumu veicināšana. Tas attiecas uz gadījumiem, kad saimnieciskās darbības veikšana ir bezpeļņas asociācijas pamatdarbība vai mērķis, kā arī uz citiem gadījumiem. [Gr. 2]
(6a) Lai gan lielākā daļa bezpeļņas organizāciju darbību pašlaik tiek veiktas valsts līmenī, arvien vairāk bezpeļņas organizāciju darbojas pāri robežām, tādējādi stiprinot sociālo dalībvalstu kohēziju un padziļinot iekšējo tirgu. Lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek izmantots bezpeļņas asociāciju un saistīto struktūru sociālekonomiskais potenciāls un to ieguldījums Eiropas integrācijā, būtu jālikvidē visi šķēršļi, kas kavē to pārrobežu darbību. [Gr. 3]
(7)Lai veicinātu ekonomisko un sociālo izaugsmi visās dalībvalstīs, ir svarīgs pilnībā funkcionējošs iekšējais tirgus, kurā var darboties bezpeļņas asociācijas. Patlaban šķēršļi iekšējā tirgū un saskaņotības trūkums neļauj bezpeļņas asociācijām paplašināt savu darbību ārpus valsts robežām, jo tās bieži saskaras ar nepamatotiem ierobežojumiem, kas tādējādi kaitējotkaitē iekšējā tirgus efektīvai darbībai. Lai izveidotu pilnībā efektīvu un funkcionējošu iekšējo tirgu, jānodrošina pilnīga brīvība veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz visām darbībām, kas veicina Savienības mērķu sasniegšanu, tādējādi sekmējot kohēziju un sadarbību visā Savienībā. [Gr. 4]
(8)Lai izveidotu īstu iekšējo tirgu bezpeļņas asociāciju saimnieciskajai darbībai, jāatceļ visi nepamatotie ierobežojumi un šķēršļi attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu brīvu apriti, preču brīvu apriti un kapitāla brīvu apriti, kas joprojām ir spēkā dažu dalībvalstu tiesību aktos. Šie ierobežojumi rada juridisku nenoteiktību, demotivē un neļauj bezpeļņas asociācijām darboties pāri robežām, jo īpaši tāpēc, ka tie rada īpašu vajadzību piešķirt resursus nevajadzīgām administratīvajām vai atbilstības nodrošināšanas darbībām, kam ir īpaši atturoša ietekme, ņemot vērā bezpeļņas asociāciju bezpeļņas raksturu. Tāpēc dalībvalstīm nevajadzētu piemērot ierobežojošus vai traucējošus pasākumus, kas bezpeļņas organizācijām var radīt pārmērīgu vai dārgu slogu. Biedrošanās brīvība ietver ne tikai spēju izveidot vai likvidēt asociāciju, bet arī šīs asociācijas spēju darboties bez dalībvalsts nepamatotas iejaukšanās. Tā ietver arī spēju meklēt, nodrošināt un izmantot resursus, kas ir būtiska jebkuras asociācijas darbībai. Jo īpaši LESD 63. un 65. pants kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 7., 8. un 12. pantu iedibina biedrošanās brīvību visos līmeņos un aizsargā bezpeļņas organizācijas pret diskriminējošiem, nevajadzīgiem un nepamatotiem ierobežojumiem attiecībā uz brīvu kapitāla apriti. Šo principu turpinājusi attīstīt Tiesa savā judikatūrā, tostarp 2020. gada 10. jūnija spriedumā lietā C-78/18 Komisija pret UngārijuTiesas 2020. gada 10. jūnija spriedums lietā C-78/18 Komisija/Ungārija, ECLI:EU:C:2020:476.. [Gr. 5]
(9)Šie šķēršļi rodas dalībvalstu tiesību aktu nesaskanīguma dēļ. Tiesiskais regulējums, kurā bezpeļņas asociācijas veic savu darbību Savienībā, ir balstīts uz valstu tiesību aktiem, kas nav harmonizēti Savienības līmenī. Patlaban bezpeļņas asociāciju tiesībsubjektība, tiesībspēja un rīcībspēja netiek atzīta vienādi visā Savienībā, un bieži vien tām ir jāievēro dažādas administratīvās procedūras vairākās dalībvalstīs, piemēram, jāreģistrējas otrreiz citā dalībvalstī vai pat jāveido jauna juridiska persona, lai iesaistītos darbībās kādā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tās ir iedibinātas. Pamatelementi, kas attiecas uz bezpeļņas asociāciju mobilitāti Savienībā, joprojām ir nepietiekami reglamentēti, tādēļ visām bezpeļņas asociācijām, kas veic pārrobežu darbības, rodas juridiskas neskaidrības. Piem., ja bezpeļņas asociācijas plāno pārcelt savu juridisko adresi uz jaunu dalībvalsti, joprojām pastāv neskaidrības par pārvietošanu. Jo īpaši tas, ka nav iespējams pārcelt juridisko adresi, neveicot likvidāciju, traucē bezpeļņas asociācijām darboties, pārvietoties un veikt restrukturizāciju pāri robežām Savienībā. Valstu noteikumi atšķiras un bieži vien nenodrošina skaidrus risinājumus un procedūras bezpeļņas asociāciju pārrobežu mobilitātes un saimnieciskās darbības īstenošanai. [Gr. 6]
(9a) Valstu tiesību aktu neviendabīgums un prakses tuvināšanas trūkums arī rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ņemot vērā atšķirīgos tirgus apstākļus un dažādos šķēršļus, ar kuriem saskaras bezpeļņas organizācijas dažādās dalībvalstīs, piemēram, atverot bankas kontus, piesaistot un grāmatojot līdzekļus, tostarp ārvalstu līdzekļus, izmantojot publiskā atbalsta pasākumus un shēmas, kā arī, pārbaudot un izpildot prasības attiecībā uz pārredzamības pienākumiem. [Gr. 7]
(10)Lai atvieglotu bezpeļņas asociāciju darbību iekšējā tirgū, tām jāspēj piekļūt līdzekļiem un kapitālam un novirzīt tos efektīvi pāri robežām. Sadarbība un paraugprakses apmaiņa starp bezpeļņas asociācijām no dažādām valstīm var palīdzēt palielināt to darbību efektivitāti un ietekmi Eiropas līmenī. Veicinot kopējus standartus un vienotu pieeju, var samazināt birokrātiju un veicināt pārrobežu finansiālo atbalstu plūstošākā un efektīvākā veidā. Tas ietver atlīdzību par saimniecisko darbību, kā arī ziedojumus, mantojumu vai citus finansējuma veidus. Atšķirīgi tiesiskie regulējumi un esošie ierobežojumi dalībvalstīs attiecībā uz ziedojumu un līdzīgu ieguldījumu saņemšanu un pieprasīšanu jebkādā veidā izraisa iekšējā tirgus sadrumstalotību un rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. [Gr. 8]
(11)Turklāt dažu dalībvalstu tiesību aktos ir noteiktas prasības attiecībā uz bezpeļņas asociāciju biedru vai šādu asociāciju izpildinstitūcijas biedru valstspiederību vai likumīgu uzturēšanos. Šādas prasības būtu jāatceļ, lai aizsargātu ES pilsoņu brīvību veikt uzņēmējdarbību un biedrošanās brīvību, kas veicinātu Savienības pilsoņu aktīvu līdzdalību dažādās bezpeļņas organizācijās neatkarīgi no viņu valstspiederības vai dzīvesvietas valsts. [Gr. 9]
(11a) Ņemot vērā bezpeļņas asociāciju īpašo raksturu un bezpeļņas mērķi, lielu daļu no bezpeļņas organizāciju darbībām var organizēt nekomerciālā veidā, un tādējādi tām nav saimnieciska rakstura. [Gr. 10]
(12)Biedrošanās brīvībai ir izšķiroša nozīme demokrātijas darbībā, jo tā ir būtisks nosacījums, lai personas varētu izmantot citas pamattiesības, tostarp tiesības uz vārda un informācijas brīvību. Kā atzīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (Charter of Fundamental Rights, CFR) un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECTK), biedrošanās brīvība ir viena no pamattiesībām. Turklāt pilsoniskās sabiedrības un pārstāvības organizāciju būtiskā loma demokrātijas veicināšanā visos līmeņos tiek uzskatīta par Savienības pamatvērtību, un tas jo īpaši atzīts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. pantā, un ir vajadzīgs atklāts, pārredzams un regulārs dialogs. Tāpēc tas nozīmē arī to, ka satvars šādam dialogam būtu jāizmanto šīs direktīvas īstenošanai un piemērošanai. [Gr. 11]
(13)Ir svarīgi nodrošināt konverģenci Savienības līmenī un nepieļaut nevajadzīgu sadrumstalotību. Tāpēc jāievieš harmonizēti noteikumi, kas atvieglo bezpeļņas asociāciju pārrobežu darbību īstenošanu. Spēkā esošie valstu noteikumi par pārrobežu asociācijām būtu jāharmonizē, lai nodrošinātu, ka šīs bezpeļņas asociācijas var iegūt tiesisko formu, kas ir īpaši izstrādāta pārrobežu darbību veicināšanai. Šī tiesiskā forma būtu jānosaka dalībvalstu tiesību sistēmās, pielāgojot to attiecīgos noteikumus par bezpeļņas asociācijām. Šī tiesiskā forma, kas nosakāma par “Eiropas pārrobežu asociāciju” (ECBA), būtu automātiski jāatzīst visās dalībvalstīs, un tā ļaus bezpeļņas asociācijām pārvarēt šķēršļus, ar kuriem tās saskaras iekšējā tirgū, vienlaikus ievērojot dalībvalstu tradīcijas attiecībā uz bezpeļņas asociācijām. Tie ir uzskatāmi par svarīgiem soļiem ceļā uz iekšējā tirgus padziļināšanu un galu galā uz tā izveides pabeigšanu. [Gr. 12]
(13a) Bezpeļņas asociācijas pašlaik automātiski atzītas netiek, ja tās darbojas valstī, kas nav tā valsts, kurā tās ir reģistrētas, un tām bieži vien ir jāizveido jauna struktūra, kas attiecas uz aptuveni 310 000 asociācijām Eiropas Savienībā, un vēl 185 000 uzņēmumu varētu iesaistīties pārrobežu darbībās vienkāršotā sistēmā. Ar ECBA statūtiem būtu jāveicina bezpeļņas asociāciju pārrobežu darbība un to mobilitāte. Pievienotajam sertifikātam būtu jānodrošina šī automātiskā atzīšana un jāļauj tām attīstīt savu darbību citās dalībvalstīs, tādējādi pilnībā izmantojot iekšējā tirgus priekšrocības. [Gr. 13]
(14)Turklāt atļauja bezpeļņas asociācijām pilnībā izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību Savienībā, veicot vienreizēju reģistrāciju, kas būtu spēkā visā Savienībā, un to tiesībsubjektības automātiska atzīšana ir tieši saistīta ar iekšējā tirgus darbību un iespēju gūt efektīvu labumu, ko sniedz no šīs brīvības izrietošās tiesības, kā arī ir nepieciešama minēto mērķu īstenošanai.
(15)Arodbiedrības un arodbiedrību asociācijas nedrīkstētu dibināt ECBA, jo tām ir īpašs statuss valstu tiesību aktos. Tomēr šādām organizācijām vajadzētu būt iespējai būt ECBA dalībniecēm, neesot to dibinātājām, ja tās izvēlas to darīt. [Gr. 14]
(16)Ne politiskās partijaspolitiskajām partijām, ne politisko partiju apvienības nedrīkstētuapvienībām nevajadzētu atļaut dibināt ECBA, jo valstu un Savienības tiesību aktos tām ir īpašs statuss, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).. [Gr. 15]
(17)Arī baznīcas un citas reliģiskas organizācijas, un filozofiskas vai nekonfesionālas organizācijasbaznīcām un citām reliģiskām organizācijām, un filozofiskām vai nekonfesionālām organizācijām LESD 17. panta izpratnē, kā arī šādu struktūru apvienības nedrīkstētu dibināt ECBA, jo Savienībai nav kompetences reglamentēt to statusu un tām ir īpašs statussapvienībām valstu tiesību aktos ir īpašs statuss, ko šī direktīva nedrīkstētu nelabvēlīgi ietekmēt. Tāpēc šīm struktūrām būtu arī jāļauj izveidot ECBA vai kļūt par tās dalībniecēm, ja tās izvēlas to darīt. [Gr. 16]
(18)ECBA būtu jādibina, pamatojoties uz vienošanos starp fiziskām personām, kas ir Savienības pilsoņi vai likumīgi dzīvojoši trešo valstu valstspiederīgie, vai juridiskām personām, kas iedibinātas Savienībā, izņemot personas, kuras ir notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiemEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (OV L 284, 12.11.2018., 22. lpp.). vai teroristu finansēšanu, vai uz tiem attiecas pasākumi, kas aizliedz to darbību kādā dalībvalstī tādu pašu iemeslu dēļ. Šajā saistībā būtu jānodrošina samērīgs pārskatatbildības līmenis, publiska ziņošana, kā arī finansēšanas un pārvaldības struktūras pārredzamība. Ņemot vērā ECBA bezpeļņas mērķi, ja ECBA veido juridiskas personas, arī tām vajadzētu būt bezpeļņas mērķim. [Gr. 17]
(19)ECBA bezpeļņas mērķim vajadzētu nozīmēt, ka, ja peļņa tiek gūta no saimnieciskās darbības, to izmanto vienīgi ECBA statūtos noteikto mērķu sasniegšanai un to nedrīkst tieši vai netieši pārdalīt nedz starp tās dalībniekiem, tostarp pārvaldes struktūru locekļiem, nedz arī dibinātājiem vai citām privātām pusēm. Tādu organizāciju tiešos labuma guvējus, kas sniedz aprūpes pakalpojumus personām ar īpašām sociālajām vajadzībām vai veselības stāvokļa problēmām, šajā saistībā nevajadzētu uzskatīt par privātām pusēm. Tāpēc vajadzētu būt aktīvu bloķēšanas regulējumam, kas prasa, ka nedrīkst notikt aktīvu sadale dalībniekiem pat darbības izbeigšanas gadījumā. Pēdējā no minētajiem gadījumiem atlikušie aktīvi būtu jānodod nesavtīgā veidā, piem., citām bezpeļņas asociācijām ar tādu pašu mērķi vai vietējai pašvaldībai līdzīgam mērķim. [Gr. 18]
(20)Sabiedrībā, kurā valda plurālisms, nediskriminācija, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība, ECBA jācenšas sasniegt mērķus, kas ir saderīgi ar vērtībām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, tādām kā cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tai skaitā minoritātes pārstāvošo personu tiesību, ievērošana. Turklāt nedrīkstētu pastāvēt iespēja izmantot ECBA tādiem nolūkiem kā terorisma finansēšana, nodokļu nemaksāšana, nodokļu apiešana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai jebkādiem noziedzīgiem nodarījumiem vai nelikumīgiem mērķiem.
(20a) Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktās Eiropas Savienības vērtības visur un vienmēr būtu jāievēro gan ECBA mērķī, gan tās darbībā. Minētajā nolūkā ECBA statūtos būtu jāiekļauj deklarācija, ka tā savos mērķos un savā darbībā ievēros šīs vērtības. [Gr. 19]
(21)ECBA pārrobežu darbība ir centrālais elements. Tādēļ ECBA būtu jāīsteno mērķis vai tās statūtos jābūt noteiktam mērķim vismaz daļu no darbībām veikt pāri robežām Savienībā, vismaz divās dalībvalstīs, un tās dibinātājiem jābūt saistītiem ar vismaz divām dalībvalstīm, pamatojoties uz pilsonību vai uzturēšanos, fizisku personu gadījumā, vai arī, pamatojoties uz juridiskās adreses atrašanās vietu, juridisku personu gadījumā. Jēdziens “pārrobežu” saskaņā ar šo direktīvu neskar šo jēdzienu citos Savienības tiesību aktos. [Gr. 20]
(22)Lai nodrošinātu, ka ECBA izpilda mērķus, kas ir to izveides pamatā, ECBA iezīmju un tiesību harmonizācijas pakāpei vajadzētu būt samērīgai ar to identificēto problēmu mērogu un apjomu, ar kurām saskaras bezpeļņas asociācijas, iesaistoties pārrobežu darbībās.
(23)Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām ECBA, kas ir nepieciešamas saskaņā ar vienotā tirgus prasībām, un nodrošinātu juridisko noteiktību, būtisks nosacījums ir harmonizēt ECBA tiesībsubjektības, tiesībspējas un rīcībspējas galvenās iezīmes visā Savienībā un to automātisku atzīšanu visās ES dalībvalstīs, un reģistrācijas procedūru, dalībvalstīm nenosakot atšķirīgus noteikumus šajās jomās. Tas var samazināt izmaksas, uzlabot asociāciju piekļuvi vienotajam tirgum, palielināt pakalpojumu un produktu piedāvājumu un kvalitāti, uzlabot sadarbību un veicināt inovāciju. ECBA darbības aspekti, kuri nav harmonizēti ar šo direktīvu, būtu jāreglamentē ar valstu noteikumiem, kaskuri attiecas uz līdzīgākā veidavienu bezpeļņas asociācijām, kuras noteiktasasociācijas tiesisko formu, kas ir līdzīgākā vai visbiežāk izmantotā valstu tiesību aktos. Tas attiecas, piemēram, uz valstu noteikumiem par sabiedriskā labuma statusa iegūšanu vai darba tiesību aktu piemērošanu saskaņā ar tiesību aktiem dalībvalstī, kurā notiek attiecīgās darbības un aktivitātes. Šādām struktūrām neatkarīgi no to nosaukuma valsts tiesību sistēmā visos gadījumos vajadzētu būt balstītām uz dalību un pašpārvaldītām, ar bezpeļņas mērķi un tiesībsubjektību. Šajā kontekstā “pašpārvaldīta” nozīmē, ka asociācijai ir institucionāla struktūra, kas ļauj veikt visas iekšējās un ārējās organizatoriskās funkcijas un neatkarīgi pieņemt būtiskus lēmumus. Lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību, dalībvalstīm šie noteikumi būtu jāpaziņo Komisijai un ECBA komitejai viena bezpeļņas asociācijas tiesiskā forma, kas ir līdzīgākā vai visbiežāk izmantotā valstu tiesību aktos, kā arī noteikumi, kuri piemērojami šādai tiesiskajai formai. [Gr. 21]
(23a) Asociācijām jau ir atļauts iegūt sabiedriskā labuma statusu visās dalībvalstīs, taču prasības šāda statusa iegūšanai un tā ietekme ir ļoti atšķirīgas. Šāds privileģēts statuss neatkarīgi no tā nosaukuma paredz virkni ieguvumu. Lai atzītu vai piešķirtu sabiedriskā labuma statusu, Savienības dalībvalstu noteikumi paredz dažādas pieejas. Dažās dalībvalstīs šāds tiesiskais statuss ir saistīts, piemēram, ar finansiālām privilēģijām vai piekļuvi valsts finansējumam, un asociācijas var pieņemt lēmumu iegūt šādu statusu papildus to tiesiskajai formai ar nosacījumu, ka tās izpilda īpašas prasības, kā arī atkarībā no jurisdikcijas, kurā tās darbojas. Piemēram, struktūras, kas likumīgi iedibinātas kā asociācijas, var iegūt bezpeļņas organizācijas, sabiedriskā labuma organizācijas, nevalstiskās organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, trešā sektora organizācijas vai labdarības organizācijas tiesisko statusu un nosaukumu, ja tās izpilda tiesiskās prasības šāda statusa un nosaukuma iegūšanai. Šai direktīvai nevajadzētu skart šādu privileģētu statusu, un tai būtu jāveicina asociāciju darbība neatkarīgi no šāda statusa saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tomēr Komisijai turpmāk būtu jāvērtē, vai ir lietderīgi turpināt izstrādāt tiesību aktus, lai reglamentētu šādu statusu Savienības līmenī. [Gr. 22]
(24)Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir piemēroti instrumenti terorisma finansēšanas apkarošanai un noteiktu kapitāla aprites darbību pārredzamības nodrošināšanai, Noteikumiem, kas saskaņā ar šo direktīvu piemērojami ECBA, nevajadzētu skart pasākumus, ko dalībvalstis pieņēmušas, lai novērstu bezpeļņas asociāciju ļaunprātīgu izmantošanu publiskās politikas un sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ un nodrošinātu noteiktu kapitāla aprites darbību pārredzamību saistībā ar cīņu pret terorisma finansēšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to prasa Savienības tiesību akti vai valstu tiesību akti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šādiem pasākumiem vajadzētu būt likumīgiem un piemērotiem, tie nedrīkstētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams, un pasākuma ietekmei uz ECBA vajadzētu būt samērīgai ar izvirzīto mērķi. Lai nodrošinātu, ka šie aizsardzības pasākumi tiek ievēroti, šo pasākumu piemērošanas pamatā vajadzētu būt dalībvalsts kompetento iestāžu individuālam novērtējumam. [Gr. 23]
(25)Lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus bezpeļņas asociācijām, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, un nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, visām dalībvalstīm būtu automātiski jāatzīst ECBA tiesībsubjektība un tiesībspēja un rīcībspēja. Šī tiesībsubjektība un tiesībspēja un rīcībspēja būtu jāpiešķir līdz ar ECBA reģistrēšanu kādā dalībvalstī.
(26)ECBA vajadzētu būt iespējai brīvi lemt par saviem darbības noteikumiem. Jebkurš minētās brīvības ierobežojums, ko noteikusi dalībvalsts, būtu jāpiemēro vispārīgā un nediskriminējošā veidā, kaskā noteikts likumā, ja tas ir pamatots ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm un, ir piemērots, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, kā arī un nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, kā arī pasākuma ietekme uz ECBA ir samērīga ar izvirzīto mērķi. [Gr. 24]
(27)LESD 52., 62. un 65. pants un saistītā judikatūra attiecas arī uz ECBA. Šajos LESD pantos ir paredzēts pamatojums pasākumiem, kas ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvību un kapitāla brīvu apriti tādu iemeslu dēļ kā sabiedriskā kārtība, valsts drošība un sabiedrības veselība. Turklāt jēdzienu “sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm”, uz kuru ir atsauce dažos šīs direktīvas noteikumos, ir izstrādājusi Tiesa savā judikatūrā. Dalībvalstu pasākumi, kas var kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu šo Līgumā noteikto brīvību izmantošanu, ir pieļaujami tikai tad, ja tos var attaisnot ar Līgumā uzskaitītajiem mērķiem vai ar Savienības tiesību aktos atzītiem sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm. Lai gan nepastāv izsmeļoša definīcija, Tiesa ir atzinusi, ka pamatojums var būt balstīts uz dažādiem iemesliem, piem., sabiedriskā kārtība, sabiedriskā drošība un sabiedrības veselība, kārtības uzturēšana sabiedrībā, sociālās politikas mērķi, pakalpojumu saņēmēju aizsardzība, patērētāju aizsardzība, darba ņēmēju aizsardzība vai kreditoru aizsardzība, ja ir izpildīti pārējie nosacījumi. Šādiem pasākumiem jebkurā gadījumā jābūtvajadzētu būt likumīgiem un piemērotiem, lai nodrošinātu attiecīgā mērķa sasniegšanu, un tie nedrīksttie nedrīkstētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, un pasākuma ietekmei uz ECBA vajadzētu būt samērīgai ar izvirzīto mērķi. Tas ir īpaši būtiski, jo daudzas asociācijas aktīvi darbojas šajā apsvērumā minētajās sabiedrisko interešu jomās. [Gr. 25]
(28)Lai nodrošinātu vienotu un atbilstošu pieeju pārvaldībai visā Savienībā, ECBA būtu jāietver lēmējinstitūcija, proti, struktūra, kas apvieno visus biedrus un ko dažās dalībvalstīs tradicionāli dēvē par pilnsapulci vai kopsapulci. ECBA būtu jāietver arī izpildinstitūcija, ko dažās dalībvalstīs tradicionāli dēvē par izpildkomiteju vai direktoru padomi, un šai izpildinstitūcijai vajadzētu būt atbildīgai par ECBA administrēšanu, pārvaldību un darbību. Tai arī būtu jānodrošina ECBA statūtu un juridisko saistību izpilde, kā arī jāpārstāv ECBA darījumos ar trešām personām un tiesvedībā. ECBA izpildinstitūcijā vajadzētu būt vismaz trīs personām neatkarīgi no tā, vai tās ir fiziskas vai juridiskas personas, kuras rīkojas ar to pārstāvju starpniecību.
(29)Lai nodrošinātu, ka ECBA var efektīvi veikt savas darbības, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret bezpeļņas asociācijām valstu tiesību aktos, attieksmei pret ECBA nevajadzētu būt mazāk labvēlīgai kā pret līdzīgām bezpeļņas asociācijām ar vienu līdzīgāko vai visbiežāk izmantoto tiesisko formu tās dalībvalsts tiesību sistēmā, kuras ietvaros attiecīgā ECBA darbojas. [Gr. 26]
(30)Saskaņā ar līdztiesības un nediskriminēšanas principu un lai nodrošinātu biedrošanās brīvību, īstenojot un piemērojot šo direktīvu, nevajadzētu būt diskriminācijai pret nevienu grupu vai indivīdu jebkāda iemesla dēļ, piem., tādu iemeslu dēļ kā izcelsme, vecums, ādas krāsa, dzimums, seksuālā orientācija, dzimtes identitāte, veselības stāvoklis, imigrācijas vai uzturēšanās statuss, ģenētiskās īpašības, valoda, nacionālā, etniskā vai sociālā izcelsme, politiskie vai citi uzskati, piederība nacionālai minoritātei, fiziska vai garīga invaliditāte, īpašums, rase, reliģija vai ticība, vai arī cits statuss. [Gr. 27]
(31)Lai atvieglotu sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju, dalībvalstīm būtu jānorīko kompetenta iestāde, kas ir atbildīga par šīs direktīvas transponēšanas noteikumu piemērošanu (“kompetentā iestāde”), un par to jāinformē Komisijas un ECBA komiteja. Kompetentajām iestādēm būtu jāuztur cieša saziņa ar Komisiju un ECBA komiteju. Komisijai būtu jāpublicē kompetento iestāžu saraksts publiskā tīmekļa vietnē un bez liekas kavēšanās tas jāatjaunina, ja notiek izmaiņas. Lai iegūtu visaptverošu pārskatu par ECBA tiesiskajiem režīmiem dalībvalstīs, šīm dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai tādu attiecīgo iestāžu nosaukumi un uzdevumi, kuras nav kompetentās iestādes un kuras izveidotas vai norīkotas mērķiem, kas noteikti valstu noteikumos, kuri attiecīgā gadījumā piemērojami līdzīgākajāmvienai līdzīgākajai vai visbiežāk izmantotajai bezpeļņas asociācijāmasociācijas tiesiskajai formai atbilstīgi valsts tiesību aktiem. [Gr. 28]
(32)Saskaņā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kā noteikts CFR 47. pantā un ECTK 13. pantā, kompetento iestāžu lēmumiem, piemērojot valsts noteikumus, ar kuriem īsteno šo direktīvu, vajadzētu būt pārskatāmiem tiesā. Šādai pārskatīšanai tiesā vajadzētu būt pieejamai ECBA, kā arī citām fiziskām vai juridiskām personām attiecībā uz kompetento iestāžu lēmumiem par ECBA, tai skaitā bezdarbības gadījumos. Tiesības uz pārskatīšanu tiesā ietver tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā neatkarīgā un objektīvā tiesā, kas iepriekš izveidota ar likumu, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un atbilstīgi Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam.
(33)Ņemot vērā ECBA bezpeļņas mērķi, tām vajadzētu būt iespējai nediskriminējošā veidā pieteikties finansējumam no publiska vai privāta avota dalībvalstī(-īs), kurā(-ās) tās darbojas. Tādēļ ECBA būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi, kādus piemēro vienai līdzīgākajai vai visbiežāk izmantotajai tiesiskajai formai. ECBA tiesības saņemt un piešķirt finansējumu nedrīkstētu būt ierobežotas, izņemot gadījumus, kad ierobežojumu nosaka tiesību akti un tas ir pamatots ar sevišķi svarīgu iemeslu sabiedrības interesēs, tas ir piemērots, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, unvai ja dalībvalsts var pierādīt, ka ECBA, veicot savas darbības, klaji un atkārtoti pārkāpj LES 2. pantā noteiktās Savienības vērtības, ja tas atbilst Savienības tiesību aktiem, ir piemērots un nepārsniedz absolūti nepieciešamo un ja ierobežojuma ietekme uz ECBA ir samērīga ar izvirzīto mērķi. [Gr. 29]
(34)Lai nodrošinātu, ka ECBA izmanto visas iekšējā tirgus priekšrocības, ECBA vajadzētu būt iespējai sniegt un saņemt pakalpojumus, kā arī iesaistīties preču tirdzniecībā bez dalībvalstu iejaukšanās. Ierobežojumi būtu jāpieļauj tikai tad, ja tos nosaka tiesību akti, ja tie ir pamatoti ar sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm un ir piemēroti, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, kā arī nepārsniedz to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. Šādai ierobežojumu noteikšanai nevajadzētu skart citu Savienības tiesību aktu noteikumus. Tai būtu jāietver Savienības tiesību aktu noteikumi, kas nostiprina pamatbrīvības, piem., tie, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EKEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.). un garantē brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā arī citu Savienības tiesību aktu noteikumi, kas reglamentē konkrētu ECBA veiktu saimniecisko darbību.
(35)Lai izveidotu bezpeļņas asociācijām īstu iekšējo tirgu, jāatceļ noteikti nepamatoti ierobežojumi attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, kas joprojām ir spēkā dažu dalībvalstu tiesību aktos. Tāpēc dalībvalstīm nevajadzētu noteikt nekādas diskriminējošas prasības ECBA vai tās izpildinstitūcijas dalībnieku valstspiederības dēļ, izņemot šajā direktīvā noteiktos gadījumus. Dalībvalstīm arī nevajadzētu noteikt nekādas prasības par dalībnieku fizisku klātbūtni, lai sanāksme būtu spēkā. Lai ECBA varētu izmantot visas iekšējā tirgus priekšrocības, dalībvalstīm nevajadzētu pieprasīt, lai ECBA juridiskā adrese atrastos tajā pašā dalībvalstī, kur tās centrālā administrācija vai galvenā darbības vieta. Dalībvalstīm arī nevajadzētu noteikt vispārējus aizliegumus ECBA veikt saimniecisko darbību, ne arī tikai atļaut tām iesaistīties saimnieciskā darbībā, ja tā ir saistīta ar kādu ECBA statūtos noteikto mērķi.
(35a) Saskaņā ar tiesībām uz vārda brīvību un biedrošanās brīvību ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstis neierobežotu apvienību tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē un publiskajās vai politiskajās debatēs, kas varētu attiekties, piemēram, uz sabiedrības interešu aizstāvības vai miermīlīgas pulcēšanās organizēšanu vai līdzdalību tajā. Tomēr mērķim šādai dalībai publiskajās vai politiskajās debates nevajadzētu būt labuma nodrošināšanai vienai konkrētai politiskajai partijai vai politiskajam kandidātam. [Gr. 30]
(36)ECBA reģistrācijai vajadzētu būt ECBA dibināšanas pamatelementam. Lai reģistrētos, ECBA jābūt vismaz trim dibinātājiem. Gan Savienībā iedibinātām juridiskām personām, kurām ir bezpeļņas mērķis, gan fiziskām personām, kuras ir Savienības pilsoņi vai likumīgi uzturas Savienības teritorijā, vajadzētu būt iespējai būt ECBA dibinātājiem. Bezpeļņas asociācijām vajadzētu būt arī iespējai pārtapt par ECBA tajā pašā dalībvalstī.
(36a) Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto digitalizācijas sniegtās iespējas, lai veicinātu biedrošanās brīvības un iedibinājumbrīvības izpausmi, kā arī lai samazinātu administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Lai atvieglotu reģistrācijas procesu, tostarp apvienošanās un pārveidošanas gadījumā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka reģistrācijas pieteikumu var iesniegt tiešsaistē. Tam būtu jāattiecas arī uz pieprasījumiem par ECBA sertifikāta juridiskās adreses pārcelšanu un paziņojumu par informācijas maiņu. Digitālie līdzekļi būtu jāveicina arī nolūkā atvieglot un, ja iespējams, paātrināt administratīvās procedūras un sadarbību. [Gr. 31]
(37)Lai nodrošinātu, ka ECBA var darboties pāri robežām un atbilstīgi proporcionalitātes principam, tām būtu jāreģistrējas tikai vienu reizi piederības dalībvalstī, lai iegūtu tiesībsubjektību un tiesībspēju un rīcībspēju. Tāpat arī, lai nodrošinātu šīs reģistrācijas automātisku atzīšanu visā Savienībā, jāharmonizē reģistrācijas procedūra. Tas jo īpaši attiecas uz dokumentiem un informāciju, kas nepieciešama, lai iesniegtu ECBA reģistrācijas pieteikumu, kā arī uz veicamajām pārbaudēm.
(38)Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām pieprasīt reģistrētai ECBA iesniegt deklarāciju, sniegt informāciju, pieprasīt vai saņemt atļaujas, lai iesaistītos konkrētās darbībās, tikai tad, ja šīs prasības i) piemēro vispārīgā un nediskriminējošā veidā, ii) ir noteiktas tiesību aktos, iii) ir pamatotas ar sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm, iv) ir piemērotas, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, un nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai, kā arī pasākuma ietekme uz ECBA ir samērīga ar izvirzīto mērķi. Šādas prasības var būt saistītas, piem., ar noteiktu nozaru, tādu kā veselības aprūpe, specifiku. Ja dalībvalstis paredz šādas papildu procedūras, attiecīgā informācija jādara publiski pieejama skaidrā, viegli pieejamā un saprotamā veidā, lai nodrošinātu, ka ECBA var izpildīt šīs prasības. [Gr. 32]
(39)Lai novērstu krāpšanu un nodrošinātu attiecīgā reģistra uzticamību, ir svarīgi, lai dalībvalstis verificētu ECBA dibinātāju un likumīgo pārstāvju identitāti. Identitātes verifikācija ir īpaši svarīga, sevišķi tad, ja pieteikšanās reģistrācijai tiek veikta elektroniski. Tā kā dalībvalstīs ir dažāda prakse, īpašajām identitātes verifikācijas metodēm jāpaliek attiecīgās dalībvalsts ziņā. Šī pieeja nodrošina nepieciešamo elastību, lai ņemtu vērā katras dalībvalsts īpašās tradīcijas, īpatnības un procedūras, vienlaikus nodrošinot, ka Savienības līmenī tiek ievēroti drošības un autentiskuma standarti. [Gr. 33]
(40)Ievērojot brīvību veikt uzņēmējdarbību un biedrošanās brīvību, ECBA reģistrācija būtu jāatsaka gadījumos, kad netiek ievērotas formālās reģistrācijas prasības, kā noteikts šajā direktīvā, ja pieteikumā nav iekļauta pilnīga informācija vai ja statūtos izklāstītie mērķi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, kas atbilst Savienības tiesību aktiem. Turklāt reģistrācija jāatsaka, ja pieteikums neatbilst šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām ECBA izveidei, proti, par bezpeļņas mērķi, minimālo dibinātāju skaitu un pārrobežu elementu saistībā ar darbībāmdarbību veikšanu vai mērķi veikt darbības vismaz divās dalībvalstīs un dibinātājiem, kuriem ir saikne ar vismaz divām dalībvalstīm. Jebkuram atteikumam reģistrēt ECBA vajadzētu būt rakstiskam, un kompetentajai iestādei tas pienācīgi jāpamato. [Gr. 34]
(41)Dalībvalstīm būtu jāizveido reģistrs vai jāizmanto esošais valsts reģistrs, lai veiktu reģistrāciju un uzturētu un publicētu informāciju par ECBA. Šajā reģistrā būtu jāiekļauj informācija par ECBA un iesniegtajiem dokumentiem. Tā kā reģistrā glabātā informācija var kļūt neaktuāla, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ECBA paziņo kompetentajai iestādei par jebkādām izmaiņām informācijā par ECBA un ka reģistrā glabātā informācija tiek atjaunināta. Šīs direktīvas vajadzībām dalībvalstīm būtu jāļauj izmantot savus esošos valsts reģistrus. Lai nodrošinātu pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz ECBA dalībniekiem un tās kreditoriem, ja attiecināms, informācija par ECBA sertifikātu, ECBA likvidācija un darbības izbeigšanu ir tāda informācija, kas būtu jādara publiski pieejama ne vēlāk kā 6 mēnešuslīdz nākamā finanšu gada beigām pēc ECBA darbības izbeigšanas. Ar sadarbspējas risinājumiem, kas izstrādāti, īstenojot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā SavienībāCOM(2022)0720., var vēl vairāk atbalstīt dalībvalstis virzībā uz to reģistru pārrobežu sadarbspēju. Lai nodrošinātu, ka informācija par ECBA pastāvēšanu joprojām ir pieejama arī pēc tās darbības izbeigšanas, visi reģistrā turētie un saglabātie dati būtu jāglabā 2vismaz 5 gadus pēc darbības izbeigšanas. Jebkuras valsts vai Eiropas prasības attiecībā uz to dokumentu vai informācijas autentiskumu, uzticamību un piemērotu juridisko formu, kuri jāiesniedz, reģistrējot tiešsaistē vienu līdzīgāko vai visbiežāk izmantoto tiesisko formu, būtu jāpiemēro arī ECBA. [Gr. 35]
(42)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). un (ES) 2018/1725Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). piemēro persondatu apstrādei, kas veikta saistībā ar šo direktīvu, tostarp persondatu apstrādei, lai uzturētu ECBA un to likumīgo pārstāvju valsts reģistru vai reģistrus, lai piekļūtu persondatiem šādos reģistros un apmainītos ar persondatiem saistībā ar administratīvo sadarbību un savstarpēju palīdzību starp dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu, attiecīgā gadījumā izmantojot iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.)., un dokumentu glabāšanu saskaņā ar šo direktīvu.
(43)Lai ECBA varētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības un, ņemot vērā, ka tiesības uz mobilitāti ir tieši saistītas ar iekšējā tirgus darbību un ir tai nepieciešamas, ECBA vajadzētu būt iespējai izmantot pārcelt savu juridisko adresi no vienas dalībvalsts uz citu. Šādai juridiskās adreses pārcelšanai nevajadzētu izraisīt ECBA darbības izbeigšanu piederības dalībvalstī vai jaunas juridiskas personas izveidi jaunajā piederības dalībvalstī, vai arī ietekmēt aktīvus vai saistības, ieskaitot līgumos ietvertos noteikumus, vai ECBA kredītus, tiesības vai pienākumus, kas pastāvēja pirms pārcelšanas. Mobilitātes gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina ECBA kreditoru interešu aizsardzība, ja tādi ir. Lai nodrošinātu ECBA darbinieku aizsardzību, ECBA būtu savlaicīgi jāinformē darbinieki par jebkuru ierosināto pārcelšanu un jāļauj tiem izskatīt ierosinātās pārcelšanas noteikumu projektu. Var būt piemērojami arī citi Savienības un valstu tiesību aktu noteikumi par darbinieku aizsardzību, piem., Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EKEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā – Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgā deklarācija par darbinieku pārstāvību (OV L 80, 23.3.2002., 39. lpp.)..
(44)Lai harmonizētu ECBA juridiskās adreses pārcelšanas procedūru, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka lēmumu par juridiskās adreses pārcelšanu pieņem attiecīgā ECBA lēmējinstitūcija. ECBA būtu jāiesniedz pieprasījums kopā ar attiecīgajiem dokumentiem tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, uz kuru plānots veikt pārcelšanu, un paralēli jāinformē savas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, iesniedzot pārcelšanas pieprasījumu. Viens no būtiskiem dokumentiem pārcelšanas gadījumā būtu ziņojums, kurā paskaidroti kreditoru un darbinieku aizsardzības pasākumi, ja tādi piemērojami saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šāda ziņojuma sagatavošana nerada pārmērīgu administratīvo slogu. Attiecīgā gadījumā ierosinātie ECBA statūti būtu jāgroza saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktu prasībām, uz kuru ECBA pieprasa pārcelšanu.Pēc juridiskās adreses pārcelšanas ECBA kļūst par ECBA saskaņā ar jaunās piederības dalībvalsts tiesību aktiem. Šīm izmaiņām piemērojamajos tiesību aktos, kas izriet no juridiskās adreses pārcelšanas, nevajadzētu likt jaunās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei verificēt jebkuru elementu, kas jau ir pārbaudīts reģistrācijas laikā iepriekšējā dalībvalstī un harmonizēts ar šo direktīvu, lai novērstu dublēšanos. Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, uz kuru ECBA plāno pārcelt juridisko adresi, būtu jānoraida pārcelšanas pieprasījums tikai tad, ja nav izpildītas prasības valsts tiesību aktos, ar kuriem transponēta šī direktīva, un tai nevajadzētu to noraidīt citu iemeslu dēļ. Jo īpaši kompetentajai iestādei nebūtu jānoraida pieprasījums, pamatojoties uz neatbilstību tās valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām, kuras nevarēja būt par pamatu reģistrācijas atteikšanai saskaņā ar 19. pantu. Lai atvieglotu ECBA juridiskās adreses pārcelšanu iekšējā tirgū, jaunās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāizsniedz atjaunināts sertifikāts saskaņā ar 21. panta 2. punktu, pielāgojot unikālo reģistrācijas numuru un tās dalībvalsts divu burtu valsts kodu, uz kuru tiek pārcelts ECBA birojs, un juridiskās adreses pasta adresi, kā arī jebkuri citi elementi, ja tādi ir. [Gr. 36]
(45)Pamatojoties uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ECBA darbība būtu jāizbeidz tikai ar tās dalībnieku lēmumu vai ar piederības dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu. Ja par ECBA darbības izbeigšanu lemj tās dalībnieki, šāds lēmums būtu jāpieņem ārkārtas sanāksmē ar divām trešdaļām balsu, kas pārstāv vismaz pusi no visiem dalībniekiem. ECBA darbības izbeigšana var tikt noteikta piespiedu kārtā ar ECBA piederības dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu kā galējo līdzekli. Tāpēc piespiedu darbības izbeigšanai būtu jānotiek tikai tad, ja ECBA nerīkojas atbilstīgi savam bezpeļņas mērķim, ja tās darbība apdraud sabiedrisko kārtību vai ja ECBA izpildinstitūcijas dalībnieki ir notiesāti par īpaši smagu noziedzīgu nodarījumu, vai arī ja ECBA pati ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumuir konstatēts klajš un atkārtots LES 2. pantā noteikto Savienības vērtību pārkāpums, veicot savas darbības, ar nosacījumu, ka valstspirms darbības izbeigšanas tiek veikts riska novērtējums, ka tas ir noteikts tiesību akti pieļauj šādu iespējuaktos, ir piemērots un absolūti nepieciešams un ka ECBA darbības izbeigšana ir samērīga ar izvirzīto mērķi. Šādā gadījumā kompetentajai iestādei būtu oficiāli jāpaziņo ECBA par tās bažām, iesniedzot izvērsti pamatotu paziņojumu, un jāuzklausa ECBA, lai dotu tai iespēju atbildēt vai labot situāciju saprātīgā termiņā. Jebkuram lēmumam par piespiedu darbības izbeigšanu vajadzētu būt pienācīgi pamatotam, un tajā būtu jāiekļauj izvērsts rakstisks pamatojums. [Gr. 37]
(46)ECBA darbības izbeigšanai būtu jārada pamats tās likvidācijai. Savukārt ECBA likvidācijai būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (EIR 2105)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (EIR 2105) (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.)., kurā noteikts, ka maksātnespējas procedūrām un to sekām piemērobūtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību aktusakti, kuras teritorijā šāda procedūra ir uzsākta. Atbilstoši ECBA bezpeļņas mērķim jebkādi tādas ECBA, kuras darbība ir izbeigta, aktīvi būtu jānodod bezpeļņas struktūrai, kas veic līdzīgu darbību, kas ir līdzīga kādai no kā ECBA, kuras darbība ir izbeigta, veiktajām darbībām, vai jānodod vietējai iestādei, kurai tie būtu jāizmanto darbībai, kas līdzīga tai, ko veica ECBA, kuras darbība ir izbeigta. [Gr. 38]
(47)Lai ECBA varētu pierādīt, ka tā ir reģistrēta kādā dalībvalstī, un vēl vairāk atvieglotu pārrobežu procedūras un vienkāršotu un samazinātu formalitātes, kompetentajām iestādēm reģistrācijas procesa pēdējā posmā būtu jāizdod sertifikāts (“ECBA sertifikāts”), kurā ir ietverta būtiskā reģistrācijas informācija, ieskaitot ECBAasociācijas nosaukumu, pirms vai aiz kura ir saīsinājums “ECBA”, tās juridisko adresi un juridisko pārstāvju vārdus. Lai atvieglotu šā sertifikāta izmantošanu dažādās dalībvalstīs bez papildu pielāgojumiem vai atbilstības nodrošināšanas izmaksām, Komisijai būtu jāizveido standartizēta veidne, kas ir pieejama visās Savienības valodās. Tāpēc, lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā akta īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā izstrādātu standartizētu veidni, tai skaitā saistībā ar veidnes tehniskajām specifikācijām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).. Minētie īstenošanas akti būtu jāpieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā. [Gr. 39]
(48) Dalībvalstīm būtu jādefinē jēdziens “īpaši smags noziegums”, un tas var ietvert terorismu, cilvēku tirdzniecību un sieviešu un bērnu seksuālu izmantošanu, nelegālu narkotiku tirdzniecību, nelegālu ieroču tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, korupciju, maksāšanas līdzekļu viltošanu, datornoziegumus un organizēto noziedzību. [Gr. 40]
(49)Lai dalībvalstis varētu efektīvi īstenot šīs direktīvas tiesību normas par administratīvo sadarbību un veicinātu sadarbību, tām būtu jāizmanto iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI). Jo īpaši kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto IMI, lai informētu citu dalībvalstu kompetentās iestādes, kad tiek izveidota jauna ECBA, kā arī tad, ja bezpeļņas asociācija tiek pārveidota par ECBA. Ja kompetentā iestāde saņem reģistrācijas pieteikumu, tai, izmantojot IMI, būtu jāsazinās ar tās dalībvalsts(-tu) kompetentajām iestādēm, kurās šie dokumenti ir izdoti, lai verificētu, piem., to likumību. ECBA juridiskās adreses pārcelšanas gadījumā jaunās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par šo pārcelšanu būtu jāinformē citu dalībvalstu kompetentās iestādes un jāatjaunina IMI, papildinot ar attiecīgo informāciju. Brīvprātīgas vai piespiedu darbības izbeigšanas gadījumā kompetentajai iestādei būtu par to jāpaziņo arī citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai informētu tās par darbības izbeigšanu un atjauninātu IMI, papildinot ar attiecīgo informāciju.
(49a) Saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību un publiskās pārvaldes iestāžu lietderības un efektivitātes principiem šīs direktīvas transponēšanai būtu jāveicina administratīvo noteikumu vienkāršošana un administratīvo izmaksu un sloga samazināšana. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ECBA administratīvās procedūras un pienākumus var iesniegt tiešsaistē un ka šādas procedūras ir viegli pieejamas. Dalībvalstīm būtu jādara pieejama visa vajadzīgā informācija un jāsniedz atbalsts ar ECBA saistītajiem administratīvajiem procesiem. [Gr. 41]
(49b) Lai uzraudzītu šīs direktīvas īstenošanu, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no ECBA komitejas, kuru veido dalībvalstu pārstāvji. Saskaņā ar Savienības principiem un jo īpaši LES 2. pantu komitejas sastāvam vajadzētu būt līdzsvarotam. Vajadzības gadījumā Komitejai savā darbā būtu jāiesaista citas attiecīgās Savienības struktūras un komitejas un ieinteresētās personas, piemēram, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra un bezpeļņas organizācijas. Būtu jānodrošina publiska piekļuve informācijai par komitejas darbu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulai (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. [Gr. 42]
(49c) Šī direktīva ir svarīgs solis, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un tā turpmāku atvēršanu bezpeļņas sektoram. Ņemot to vērā, Komisija tiek aicināta papildus šai direktīvai izvērtēt iespējamos ieguvumus un iespējamību papildināt šo direktīvu ar pasākumiem, lai atbalstītu regulāru, jēgpilnu un strukturētu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un pārstāvības organizācijām, līdzīgu Eiropas tiesisko regulējumu attiecībā uz fondiem. [Gr. 43]
(50)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošana, likvidējot tiesiskos un administratīvos šķēršļus bezpeļņas asociācijām, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(51)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2023. gada 27. jūnijā sniedza atzinumu,