1.pauž bažas par ekonomisko situāciju, pastāvīgo nenoteiktību, vājo izaugsmi, konkurētspēju un ražīgumu ES; ar bažām norāda uz enerģijas cenu un inflācijas pastāvīgo ietekmi uz mājsaimniecību pirktspēju, kā rezultātā daudziem Eiropas iedzīvotājiem palielinās nabadzības, tai skaitā enerģētiskās nabadzības, risks, un uz ES uzņēmumu, arī uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), spēju darboties; lai nodrošinātu godīgu konkurenci vienotajā tirgū un novērstu pastāvīgo inflācijas spiedienu, aicina dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, kas ļautu pārvarēt šīs grūtības, un īstenot mērķtiecīgus pasākumus,

2.norāda, ka daudzas dalībvalstis saskaras ar strukturālām problēmām, kuras kavē to izaugsmes potenciālu; uzsver, ka strukturālo problēmu risināšana ir izšķiroši svarīga ilgtspējīgai atveseļošanai un nepārtrauktai izaugsmei un ka tādu reformu īstenošana, ar kurām novērš strukturālo neaizsargātību, ir būtiska ne tikai, lai uzlabotu spēju izturēt un pārvarēt esošās problēmas, bet arī, lai ilgtspējīgā un taisnīgā veidā īstenotu divējādo pārkārtošanos; uzsver, ka vērienīgas strukturālas reformas joprojām ir būtiskas ES ekonomiskās bāzes stiprināšanai, uzņēmumu izveides un darījumdarbības veicināšanai un Savienības konkurētspējas, ražīguma un vispārējā izaugsmes potenciāla stiprināšanai;

3.uzsver, ka dažās dalībvalstīs publisko un privāto investīciju trūkums neļauj atraisīties to sociāli taisnīgas un vidiski ilgtspējīgas izaugsmes potenciālam; uzskata, ka investīciju piesaistē izšķiroša nozīme ir tādiem faktoriem kā paredzami noteikumi, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un mazākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas; uzsver, ka šīs investīcijas ir izšķiroši svarīgas ES spējai risināt pašreizējās problēmas, tai skaitā īstenot taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, un ka tās palielinās ES noturību un ilgtermiņa konkurētspēju gaidāmo problēmu laikā; uzskata, ka minētās investīcijas būtu jāpapildina ar izaugsmi un noturību veicinošām reformām; vērš uzmanību uz investīcijām atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē, kas nepieciešamas, lai cita starpā padarītu ES neatkarīgu no fosilā kurināmā importa un ierobežotu enerģijas cenu izraisīto inflāciju; pieņem zināšanai 2023. un 2024. gadā gaidāmo fiskālās nostājas ierobežošanu; uzsver, ka ierobežojumi nebūtu jāīsteno uz investīciju rēķina, jo investīcijas Savienībā ir jāpalielina;

4.uzsver, ka vienotā tirgus turpmāka padziļināšana un investīciju kavējošo šķēršļu likvidēšana, arī ar reformām, kas racionalizē un digitalizē plānošanu, atļauju izsniegšanu un citas administratīvās procedūras, palīdzētu veicināt privātās investīcijas; atkārtoti norāda, ka rūpniecības politika, kā arī padziļināti un integrēti ES kapitāla tirgi un inovācija var arī sniegt ieguldījumu, atbalstot investīcijas, aizsargājot ES globālo konkurētspēju un izvairoties no riskiem saistībā ar pārmērīgu paļaušanos uz ierobežotu skaitu trešo valstu būtisku tehnoloģiju, izejvielu un rūpniecības izejmateriālu ieguvei;

5.aicina dalībvalstis (daudz)gadu budžeta procesu ietvaros regulāri pārskatīt izdevumus, kas palīdzētu uzlabot publisko izdevumu efektivitāti un kvalitāti; piekrīt Komisijas ieteikumam 2024. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā, ka dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk būtu jāpārtrauc ar krīzi saistīti enerģētikas atbalsta pasākumi un pakāpeniski jāpārtrauc fosilā kurināmā subsīdijas; uzsver, ka publisko finanšu stabilitātes nodrošināšanai ir svarīgi gan valsts ieņēmumi, gan izdevumi; aicina dalībvalstis rīkoties, lai novērstu krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; šajā sakarā atzinīgi vērtē atzinīgi vērtē vienošanos par tiesību aktu kopumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā;

6.piekrīt Komisijas novērtējumam, ka joprojām pastāv būtiski riski saistībā ar lielajām parāda un cenu atšķirībām, it sevišķi dalībvalstīs, kur parāda apkalpošanai ir vajadzīgas apjomīgas parāda refinansēšanas vai kur privātais sektors saskaras ar procentu maksājumu krasu pieaugumu;

7.aicina eurozonas dalībvalstis izpētīt visus līdzekļus, kā pabeigt Eiropas Stabilitātes mehānisma līguma pārskatīšanu, kas ļautu vienotajam noregulējuma fondam ieviest kopēju atbalsta mehānismu, tādējādi vēl vairāk stiprinot eurozonas noturību;

8.atgādina, ka Eiropas pusgads ir labi izveidota sistēma budžeta, ekonomikas, sociālās un nodarbinātības politikas koordinēšanai visā Savienībā atbilstīgi Līgumiem, tai skaitā Eiropas sociālo tiesību pīlāram, tādējādi aizsargājot tās makroekonomisko stabilitāti, dalībvalstu ekonomikas snieguma ilgtspējīgu konverģenci un ES sociālo kohēziju; aicina dalībvalstis uzņemties lielāku atbildību Eiropas pusgadā, piemēram, ar vietējo un reģionālo iestāžu starpniecību; norāda, ka 2023. gada zaļā kursa industriālais plāns ir daļa no ES izaugsmes stratēģijas;

9.piekrīt viedoklim, ka 2024. gadā KVAI ir jākoncentrējas uz konkrētiem kritērijiem; uzsver, ka tiem ir arī jāveicina stabila un iekļaujoša ekonomiskā izaugsme, jāuzlabo konkurētspēja un makroekonomiskā stabilitāte, jāveicina zaļā un digitālā pārkārtošanās un jānodrošina sociālais un paaudžu taisnīgums; ņem vērā atšķirības valstu prognozēs attiecībā uz IKP pieaugumu, inflāciju, bezdarbu, vispārējo valsts bilanci, kopējo valsts parādu un tekošā konta maksājumu bilanci un norāda, ka tās liecina par to, ka ir vajadzīgas elastīgas pieejas, kuras balstās uz katras dalībvalsts konkrētajiem apstākļiem; šajā sakarā aicina Komisiju nodrošināt ciešāku KVAI sasaisti ar attiecīgajiem valstu ziņojumiem; aicina efektīvi uzraudzīt KVAI un attiecīgo reformu īstenošanu, kā arī progresu konstatēto investīciju trūkumu mazināšanā; uzsver, ka KVAI ir jāņem vērā sociālā neaizsargātība un bezdarbs; norāda, ka samazinās to sociālo KVAI skaits, kuru pamatā ir sociālo rezultātu pārskats;

10.atzinīgi vērtē elastību ANM pielāgošanā, piemēram, saistībā ar REPowerEU, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta tā īstenošanā; uzsver, ka valstu atveseļošanas plānu starpposma mērķiem un galamērķiem būtu jāatbilst KVAI un ka dalībvalstīm savos valsts atveseļošanas un noturības plānos būtu jāpievēršas vismaz nozīmīgai CSR apakškopai; uzsver ANM panākumus; atgādina, ka finansēto projektu panākumus un efektivitāti vērtēs pēc to ietekmes uz ekonomiku un nodarbinātību, un aicina ātri, pārredzami un efektīvi īstenot šos projektus; šajā sakarā uzsver, ka ANM regulas ievērošana un pareiza īstenošana ir izšķiroši svarīga ANM uzticamībai;

11.norāda uz ANM lomu tādu globālu problēmu risināšanā, kas izriet no zaļās pārkārtošanās un ekonomikas digitālās pārveides; uzsver, ka atveseļošanas un noturības plānos paredzētās reformas un investīcijas palīdz sasniegt ANM regulā noteiktos mērķus klimata jomā un ievēro principu "nenodarīt būtisku kaitējumu"; aicina dalībvalstis maksimāli izmantot šo iespēju un ar ANM palīdzību pārveidot savas ekonomikas un padarīt tās konkurētspējīgākas; atgādina, cik svarīgi ir pārbaudīt, vai līdzekļi nonāk līdz reālajai ekonomikai un MVU, un uzsver, cik svarīga ir pārskatatbildība un pārredzamība struktūrām, kas saņem ES finansējumu;

12.uzsver privāto un publisko ieguldījumu nozīmi saistībā ar ekonomikas atveseļošanu un divkāršās pārejas pārvaldību; atgādina, ka ANM neaizstāj valstu publisko investīciju īpašo lomu; atkārtoti uzsver vajadzību nodrošināt publisko investīciju un valstu stratēģiju kvalitāti, pārredzamību un pārskatatbildību nolūkā saskaņot tās ar divkāršās pārkārtošanās mērķiem; uzsver, ka šīm valstu stratēģijām attiecībā uz divkāršo pārkārtošanos jāpapildina ANM un citi Eiropas ieguldījumu instrumenti;

13.atbalsta ES kohēzijas politikas programmu racionalizēšanu, ieguldījumu vajadzības norādot ANM un KVAI ietvaros; atgādina, ka kohēzijas politika kalpo plašākam mērķu kopumam nekā ANM un var papildināt pasākumus, par kuriem panākta vienošanās ANM ietvaros; aicina valstu ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu izstrādē un īstenošanā līdzīgā veidā iekļaut ieinteresēto personu, tai skaitā sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un darījumdarbības sektora, līdzdalību, kā tas ir kohēzijas politikas programmu gadījumā;

14.uzsver, ka koordinācija starp attiecīgajām iestādēm, tai skaitā valstu valdībām un reģionālajām un vietējām iestādēm, ir būtiska, lai pārvaldītu ANM un pārvarētu administratīvos šķēršļus un birokrātiju;

15.pieņem zināšanai provizorisko politisko vienošanos, ko likumdevēji 2024. gada 10. februārī panāca par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu, kuras mērķis ir nodrošināt efektīvu ekonomikas politikas koordināciju un ilgtspējīgu dalībvalstu ekonomiskās un sociālās jomas konverģenci;

16.atzinīgi vērtē pieredzi, kas gūta, izvēloties ANM pārvaldības modeli; norāda, ka ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma neparedz ES finanšu stimulējošus mehānismus, kas atbalstītu un veicinātu valstu politikas reformas un ieguldījumus; uzsver, ka, lai sasniegtu ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas galvenos mērķus un risinātu Savienības pašreizējās un turpmākās prioritātes, ir būtiski nodrošināt vajadzīgo publisko investīciju līmeni; pauž bažas par to, ka dažām dalībvalstīm nebūs finanšu jaudas pašām finansēt taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos;

17.uzsver Eiropas Parlamenta lomu ES ekonomikas pārvaldības sistēmā un atbalsta Eiropas Parlamenta lielāku iesaistīšanos Eiropas pusgadā, vienlaikus pilnībā ievērojot Līgumos noteiktās kompetences; norāda uz Komisijas un dalībvalstu dialogu par to individuālajiem fiskālajiem un strukturālajiem plāniem; uzsver, ka pret visām dalībvalstīm ir jāizturas vienlīdzīgi; uzsver, ka, palielinot Komisijas rīcības brīvību vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu izstrādes procesā, vienlaikus ir jāpanāk lielāka atbilstība noteikumiem, kurus uzrauga Eiropas Fiskālā padome, kā arī jāpalielina pārskatatbildība un jāpalielina informācijas plūsma uz Eiropas Parlamentu; atzīst, ka dialogs par ekonomikas jautājumiem, kas iekļauts Eiropas pusgadā, kalpo par lietderīgu pamatu pārskatatbildībai; uzskata, ka pienācīgas pārskatatbildības veicināšanai būtu nepieciešams, lai Eiropas Parlamenta rīcībā būtu instrumenti, kas ļauj tam piemērot sekas, pamatojoties uz tā veikto Eiropas pusgada darbības novērtējumu saskaņā ar Līgumiem;

18.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.