1.pauž stingru pārliecību, ka ģeopolitisko un institucionālo pārmaiņu, finansiālā spiediena, klimata pārmaiņu un sabiedrības problēmu laikā uzticams, stabils, elastīgs un uz investīcijām orientēts ES budžets joprojām ir noderīgs Savienības politikas īstenošanai un būtisks reaģēšanai uz aizvien lielākām cilvēku vajadzībām, zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā nevienu neatstājot novārtā, iedzīvotājiem sniedzot labklājību un drošību un veicinot ES ekonomikas konkurētspēju;

2.uzsver sarežģītos apstākļus 2025. gada budžeta procedūrā, kas norisinās laikā, kad valda liela starptautiskā spriedze un neskaidrība, un vēlēšanu gadā, kad Parlamentam un Komisijai būs jānodrošina sasaukuma pāreja; pilnībā apzinās nopietnos un novēršamos kalendāros ierobežojumus un aicina visus dalībniekus tos pienācīgi ņemt vērā konstruktīvā veidā;

3.pauž dziļu nožēlu par to, ka Padomei līdz 2023. gada beigām neizdevās panākt vienošanos par daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanu; tādēļ norāda, ka tai bija jāsāk budžeta procedūra, kad trūka noteiktības par vairākiem būtiskiem elementiem 2025. gada finanšu plānojumā, un skaidri apzinās par nožēlu ļoti ierobežotās un dažos gadījumos negatīvās rezerves DFS maksimālo apjomu ietvaros;

4.uzskata, ka DFS pārskatīšanā ir sasniegts mazāk par to, ko sākotnēji vēlējās EP; uzsver, ka DFS regulas pārskatīšana ir būtisks priekšnoteikums, lai vidējā termiņā nodrošinātu finansiālu atbalstu Ukrainai, lielāku finansējumu mērķorientētām politikas prioritātēm, tostarp ES stratēģiskās autonomijas veicināšanai, un aizsargātu Savienības programmas un budžeta elastību, ņemot vērā to, ka procentu likmes ir augstākas nekā prognozēts, kā rezultātā lielākas nekā plānots ir arī Savienības aizņēmumu izmaksas; norāda, ka 2025. gada budžeta procedūra būs pirmā, kas pamatosies tikai uz pārskatīto DFS regulu;

5.atgādina, ka kopīgā deklarācija, par kuru visas trīs iestādes ir vienojušās 2020. gada DFS nolīguma ietvaros un saskaņā ar kuru izdevumi NGEU finansēšanas izmaksu segšanai “ir vērsti uz to, lai nesamazinātu programmu līdzekļus un fondus”, joprojām ir spēkā un kalpo par atsauces dokumentu budžeta lēmējinstitūcijai, jo īpaši, lai ar ESAI segtu vismaz daļu no nesegtajām NGEU aizņēmumu izmaksām; tādēļ plāno nodrošināt, ka visas programmas tiek pienācīgi finansētas un ka ikgadējā budžeta procedūrā tiek saglabātas budžeta elastības iespējas un reaģēšanas spēja; uzstāj, ka Komisijai visā budžeta procedūras laikā ir jāsniedz ticama, savlaicīga un precīza informācija par NGEU aizņēmumu izmaksām un par paredzamajām Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izmaksām;

6.aicina Padomi un Komisiju pilnībā piemērot Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai; jo īpaši uzsver, ka tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums, lai piekļūtu ES līdzekļiem; uzsver, ka līdzekļus nevar izmaksāt, ja dalībvalstis neievēro visas attiecīgās prasības; atkārtoti norāda, ka sistēmiskas problēmas saistībā ar tiesiskumu, piemēram, varas dalīšanas principa pārkāpums vai nesenie mēģinājumi dažās dalībvalstīs uzbrukt tiesu varas neatkarībai nepārprotami apdraud ES finanšu intereses un ES budžeta aizsardzību, un prasa Komisijai nepieļaut atkāpšanos no sasniegtā tiesiskuma jomā; vēlreiz aicina Komisiju steidzami nodrošināt, ka saskaņā ar tiesiskuma nosacījumu mehānismu apturētie ES līdzekļi sasniedz iedzīvotājus, uzņēmumus, reģionālās un vietējās iestādes, nevalstiskās organizācijas un visas citas attiecīgās ieinteresētās personas ar vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpniecību;

7.uzsver, ka Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (ESAI) aizņēmumu izmaksu atmaksāšana ir ES juridisks pienākums un nediskrecionāru izdevumu pozīcija ES budžetā; norāda, ka aizņēmumu izmaksas ir atkarīgas no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) maksājumu tempa, kā arī no obligāciju ienesīguma tirgus svārstībām, un tāpēc tās pēc būtības ir neparedzamas un svārstīgas; vēlreiz uzsver, ka, nodrošinot ESAI aizņēmumu izmaksu pilnīga segšanu no ESAI īpašā instrumenta ārpus DFS maksimālajiem apjomiem, būtu iespējams atjaunot zināmu rezervi 2.b izdevumu kategorijā un aizsargāt budžeta iespējas elastības instrumentā un vienotajā rezerves instrumentā; centīsies nodrošināt, ka ESAI kaskādes mehānisma piemērošana pārskatītajā DFS nenovedīs pie kārtības, kad rodas netiešs kaitējums netematisko īpašo instrumentu plānotajiem izdevumiem vai pieejamībai;

8.atgādina, ka tiek prognozēts Eiropas Komisija, ‘Autumn 2024 Economic Forecast: A modest recovery ahead after a challenging year’ (“2024. gada rudens ekonomikas prognoze: pieticīga izaugsme laikā, kad inflācija ir ātrāka”), 2023. gads. ļoti pieticīgs Eiropas ekonomikas pieaugums (0,9 % 2024. gadā un 1,7 % 2025. gadā), savukārt paredzams, ka inflācija joprojām ievērojami pārsniegs 2 %, ko izmanto kā automātisku deflatoru DFS vajadzībām (3,0 % 2024. gadā un 2,5 % 2025. gadā); atzīst, ka tas nozīmē pastāvīgu pirktspējas samazināšanos budžetā, kuram jāpaliek līdzsvarā un kura maksimālās robežas ir izteiktas absolūtajās summās; uzsver, ka pēdējos gados nacionālā kopienākuma (NKI) pašu resursiem ir ļoti zema piesaistīšanas likme (0,46 % 2024. gada budžeta projektā), ko izraisījusi kopējā ietekme, ko rada inflācija, zems maksājumu apropriāciju līmenis un lielāki ienākumi no dažiem citiem pašu resursiem; atgādina par savu nostāju, ka atlaides un citi korekcijas mehānismi būtu galīgi jālikvidē un ka līdz to pilnīgai likvidācijai uz NKI balstīto valsts iemaksu bruto samazinājumiem būtu jāpiemēro fiksēta deflatora likme līdz 2 % gadā;

9.pauž nožēlu par virzības trūkumu Padomē attiecībā uz pašu resursu sistēmas reformu; atgādina par savu nostāju attiecībā uz grozītajiem Komisijas priekšlikumiem, kas atbalsta jaunu pašu resursu ieviešanu; uzskata, ka jaunu patiesu ieņēmumu avotu ieviešana saskaņā ar Iestāžu nolīguma ceļvedi palīdzētu segt papildu budžeta slogu, ko rada NextGenerationEU aizņēmumi, un tādējādi aizsargātu rezerves un elastības mehānismus, kas savukārt atvieglotu budžeta lēmumu pieņemšanu par neparedzētām vajadzībām, kā arī jaunas stratēģiskās prognozēšanas iniciatīvas; turklāt mudina Komisiju turpināt centienus identificēt jaunus un, vēlams, patiesus pašu resursu veidus un citus ES budžeta ieņēmumu avotus ārpus minētā Iestāžu nolīguma;

10.pauž nožēlu par to, ka spēju reaģēt uz neparedzētiem notikumiem vai uzsākt jaunas iniciatīvas būtiski ietekmē budžeta nepilnības, un plāno pēc iespējas labot šo situāciju, arī ņemot vērā, ka ES iedzīvotāji no tās sagaida vairāk; atgādina, ka ir jāizveido papildu īpašs instruments ārpus DFS maksimālajiem apjomiem un pārsniedzot tos, lai ES budžets spētu labāk pielāgoties un ātri reaģēt uz krīzēm un to sociālajām un ekonomiskajām sekām;

11.pauž apņēmību šo daudzo ierobežojumu priekšā saglabāt saskaņotu un vienotu nostāju, kas atspoguļo tā noteiktās politikas prioritātes un institucionālās intereses, tostarp palielināt Savienības konkurētspēju, samazināt stratēģisko atkarību, paātrināt tīras enerģijas ieviešanu, nodrošināt Savienības klimata un bioloģiskās daudzveidības integrēšanas mērķrādītājus, uzlabot tās drošības un aizsardzības spējas, kā arī veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz pamatprogrammām un maksimāli palielinot ekonomikas izaugsmes radītos papildu ieguvumus visiem iedzīvotājiem;

12.konstatē, ka visās ES dalībvalstīs un to reģionos pastāvīgs izaicinājums ir pieejams dzīves līmenis un sabiedrības kohēzija, un šajā sakarībā atgādina par kvalitatīvu un pieejamu sabiedrisko pakalpojumu nozīmi; vēlas uzsvērt iekļautību un finansējuma pieejamību, kad vien tas ir lietderīgi un saskaņā ar attiecīgajiem atbilstības kritērijiem, un pēc iespējas palielināt finansēšanas iespējas, izmantojot esošo līdzekļu sviras efektu; uzskata, ka ES izdevumu sociālajai dimensijai, kas ir nepieciešama to leģitimitātes nodrošināšanai, būtu jākļūst par svarīgu transversālu kritēriju visās politikas jomās;

13.uzsver, ka ES budžets pirmkārt ir investīciju budžets ar sviras efektu, kas spēj veicināt Savienības mērķu īstenošanu un politikas veidošanu, papildinot valstu politiku un tādējādi reaģējot uz visu ES iedzīvotāju vajadzībām; atgādina par Atveseļošanas un noturības mehānisma nozīmi Savienības noturības palielināšanā un iepriekšējo un pašreizējo krīžu sociālekonomiskās ietekmes mazināšanā; uzskata, ka vajadzētu pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka šie divi galvenie ES finansējuma avoti tiek izlietoti efektīvi un bez turpmākas kavēšanās;

14.pauž stingru apņēmību izmantot ES budžetu, lai panāktu taustāmas un redzamas pārmaiņas iedzīvotājiem, ekonomikai vienotajā tirgū un zaļā kursa mērķu sasniegšanai, atbalstot kvalitatīvu darbvietu radīšanu progresīvās nozarēs, pielāgojot darba tirgu nākotnes vajadzībām ar prasmju pilnveides un talantu veicināšanas shēmām, apkarojot bezdarbu, uzlabojot Eiropas konkurētspēju un palielinot Savienības aizsardzības gatavību; uzskata, ka tehnoloģiskā autonomija un ilgtspējīga izaugsme ir Savienības ilgtermiņa enerģijas un klimata mērķu sasniegšanas priekšnoteikums; atkārtoti aicina saglabāt pienācīgu finansējumu, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kas ir Eiropas ekonomikas pamats, jaunuzņēmumus un jauniešus, lauksaimniekus, skolotājus un transporta nozares darbiniekus; uzsver, ka ir vēl vairāk jāuzlabo enerģētikas un transporta infrastruktūra, jāinvestē sabiedrības veselības un labklājības pakalpojumu modernizēšanā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā un iekļaušanā un neaizsargātu, attālu un lauku kopienu, tostarp viedo ciematu, atbalstīšanā; norāda, ka ar budžetu ir jānodrošina zaļā pārkārtošanās, vienlaikus atbalstot kvalitatīvu lauksaimniecību un nodrošinot piekļuvi kvalitatīvai veselībai un izglītībai;

15.uzsver pētniecības un inovācijas būtisko ietekmi uz konkurētspēju, ilgtermiņa izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā; atgādina par ilgo iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, lai ES pētniecības un izstrādes investīciju intensitāte sasniegtu 3 % no IKP; atzīst, ka starp mērķi un faktiski piešķirto finansējumu pastāv plaisa; uzsver, ka nolūkā īstenot zaļo kursu un veselības savienību ir svarīgi nodrošināt Eiropas vadošās tehnoloģiskās pozīcijas, jo tādējādi visā Savienības vērtības ķēdē tiktu radītas augstas kvalifikācijas darbvietas un stiprināta pētniecības un inovācijas izcilība Savienībā; pauž dziļas bažas par to, ka pieejamie līdzekļi sedz tikai daļu no visiem iesniegtajiem pieteikumiem, kā dēļ programmām ir augsts virsrezervēšanas rādītājs un pētnieki pamet Savienību, dodoties uz konkurējošiem reģioniem;

16.uzsver, ka ir jārod ilgtspējīgi un ilgtermiņa risinājumi, lai sekmīgi cīnītos pret strukturālām demogrāfiskajām problēmām, kā arī mazinātu intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no mazāk attīstītiem ES reģioniem un pilsētām; uzsver, ka ir vajadzīgi finanšu līdzekļi, lai ar investīcijām sociālajās un demogrāfiskajās rīcībpolitikās, kas atbalsta ģimenes, atdzīvinātu reģionus, kuri cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, un lai nodrošinātu novecojošajām Eiropas populācijām pienācīgu atbalstu attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, mobilitātei un sabiedriskajiem pakalpojumiem;

17.uzstāj, ka programmā “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusā būtu jāmobilizē maksimālais iespējamais finansējums, lai veicinātu mācīšanos un uzņēmējdarbību un uzlabotu jauniešu prasmes, formālo un neformālo izglītību, ikdienējo mācīšanos un nodarbināmību, kā arī veicinātu sociālo iekļaušanu; vēlreiz uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka abas šīs programmas garantē vienlīdzīgas iespējas, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem no nelabvēlīgas vides visā ES un asociētajās valstīs; joprojām uzskata, ka mobilitātes dotācijas programmā “Erasmus+” ir jāpapildina, lai segtu dzīves dārdzības pieaugumu un nodrošinātu piekļūstamību, vienlīdzīgas iespējas un iekļaujošu līdzdalību, it īpaši — līdz pienācīgam līmenim palielinot minimālo dotāciju katram dalībniekam;

18.uzsver, ka ir svarīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, un aicina Komisiju sākt apdomāt, ar kādu metodiku varētu izsekot sociālos izdevumus ES budžetā nākamajā plānošanas periodā; uzsver ES budžeta izšķirošo nozīmi tādu iniciatīvu veicināšanā, kas stiprina sociālo dialogu un vietējās un reģionālās sociālās darbības un visiem nodrošina piekļuvi svarīgiem pamatpakalpojumiem; atkārto, ka ir vajadzīga Eiropas stratēģija vecāka gadagājuma cilvēkiem, kura paredzētu īpašus pasākumus marginalizācijas, vientulības un izolācijas apkarošanai; turklāt atgādina, ka ir pilnībā jāīsteno personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus Savienībā; uzsver Eiropas pārvadātāju situāciju, kuri katrā dalībvalstī saskaras ar dažādām problēmām, sākot no izmaksu pieauguma līdz jaudas trūkumam, un nepieciešamību pēc elastīguma un labākiem darba apstākļiem; uzsver, ka ir jāpastiprina jau pastāvošie noteikumi par viņu aizsardzību un jāpiešķir papildu resursi, lai uzraudzītu darba apstākļus visās dalībvalstīs; šajā sakarā uzsver ieguvumus, ko dod tādu IT rīku izstrāde ES līmenī, kuri palīdz uzlabot birokrātisko prasību īstenošanu un sertifikātu standartizāciju;

19.aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt pienācīgus resursus rezultatīvai ES sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumu īstenošanai nolūkā atvieglot darbaspēka mobilitāti un sociālo pabalstu pārskaitīšanu; aicina izmantot ES līdzekļus, lai izstrādātu sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas sistēmu un atbalstītu dziļāku sociālā nodrošinājuma sistēmu digitalizāciju taisnīgas darbaspēka mobilitātes nodrošināšanai;

20.atzīst, ka tehnoloģijas un mākslīgais intelekts (MI) strauji maina nodarbinātības ainu; uzsver ekonomisko potenciālu, ko uz cilvēku vērstas uzticamas MI tehnoloģijas var dot Eiropas ekonomiskajai izaugsmei, vienlaikus uzlabojot iedzīvotāju dzīvi vairākās jomās, piemēram, veselības, lauksaimniecības, enerģētikas, transporta un drošības jomā; aicina to atspoguļot ES programmās un rīcībpolitikās, piešķirot pienācīgus finanšu resursus; uzsver, ka ir jāuzlabo iedzīvotāju digitālās pamatprasmes, lai apmierinātu uzņēmumu vajadzības un sagatavotu iedzīvotājus saskarei ar dezinformāciju; atbalsta ES pasākumus, kas koordinēti papildina valstu nodarbinātības stratēģijas profesionālās pārveides un mobilitātes īstenošanai ES līmenī, izmantojot šo pārmaiņu potenciālu nodrošināt plaukstošu un pielāgotiesspējīgu darbaspēku, cita starpā veicinot profesionālo pārkvalifikāciju un mobilitāti, tādējādi nodrošinot raitu pāreju uz jaunām un topošām nodarbinātības nozarēm;

21.pauž satraukumu par to, ka arvien vairāk vērojami ekstremāli laikapstākļu notikumi, piemēram, smagi ugunsgrēki, plūdi un citas dabas katastrofas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu saasināšanos visā Eiropā; tāpēc uzsver, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums ES civilās aizsardzības mehānismam, un aicina labāk konsolidēt ES ārkārtas reaģēšanas spējas, stiprinot kopīgās medicīniskās un ārkārtas palīdzības vienības; aicina Komisiju nodrošināt, ka resursus var ātri darīt pieejamus arī ar ESSF un EAR;

22.uzsver, ka ir svarīgi piešķirt pienācīgu finansējumu darbībām, kas noteiktas regulā “ES — veselībai”; atzīst, ka zāļu un veselības aprūpes tehnoloģiju cena būtiski ietekmē pacientu iespējas tām piekļūt; uzsver, ka nepieejamas zāļu izmaksas ir īsts šķērslis, kas liedz iedzīvotājiem saņemt ārstēšanu, un aicina īstenot īpašus pasākumus, lai šīs problēmas risinātu; šajā sakarā aicina nodrošināt labāku koordināciju ES līmenī un zāļu kopīgu iepirkšanu, lai samazinātu izmaksas; uzsver, ka ir svarīgi cīnīties pret bērnu slimībām, īpašu uzmanību pievēršot retām slimībām; jo īpaši uzsver to, cik svarīgs ir Vēža uzveikšanas plāns; aicina pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” atvēlēt vērienīgu budžetu kopai “Veselība”, lai nodrošinātu, ka ES var iedarbīgi reaģēt uz turpmākām veselības krīzēm, palīdzēt stiprināt veselības sistēmas un uzlabot cilvēku fizisko un psihoemocionālo veselību, padarot veselības aprūpi cenas ziņā pieņemamāku un piekļūstamāku; atzīst, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Eiropas Savienībā; uzskata, ka ir svarīgi apkarot sirds un asinsvadu slimības, investējot darbībās, kas vērstas uz personalizētu medicīnu un e-veselību, jo tas uzlabos profilakses un ārstēšanas standartus un nodrošinās visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei; uzsver, ka ir jānovērš dažās dalībvalstīs pēdējos gados vērojamais zāļu trūkums; atzīst, ka nevienlīdzība veselības jomā ir jāsamazina, lai nodrošinātu vienlīdzīgu veselības aprūpi visām sievietēm, ieskaitot piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, un atgādina, ka ir būtiski, lai sieviešu veselība arī turpmāk būtu rīcībpolitikas un pētniecības prioritāte;

23.atgādina, ka ir jāpievēršas prasmju trūkumam, intelektuālā darbaspēka emigrācijai un korelācijai starp tirgus vajadzībām un prasmēm, ņemot vērā arī dažādu ES reģionu situācijas perspektīvu; uzskata, ka, lai ES darbaspēks arī turpmāk saglabātu konkurētspēju, ir jānosaka galvenās apmācības un pārkvalifikācijas jomas, īpaši zaļo un digitālo prasmju sekmēšanai; uzsver, ka ir vajadzīgas turpmākas investīcijas, lai modernizētu Savienības izglītības sistēmas, radītu talantu kultivēšanas shēmas un stimulētu jaunos uzņēmējus; aicina paātrināt Eiropas Prasmju gada un Eiropas izglītības telpas īstenošanu; akcentējot nepieciešamību labāk sadarboties ar uzņēmumiem, aicina Komisiju ātri īstenot risinājumus, kas atzīti par svarīgiem Eiropas Prasmju gadā, tostarp ES jauniešu testu un aizliegumu organizēt neapmaksātu praksi; atbilstoši ieteikumiem, kuri pieņemti Konferencē par Eiropas nākotni, atgādina, ka ir svarīgi izveidot Eiropas izglītības plānu ar finanšu resursiem, ar ko atbalstīt kvalitatīvu izglītību un skolotāju apmācību un samazināt priekšlaicīgas mācību izbeigšanas rādītājus;

24.uzsver finansējuma programmu pievienoto vērtību demokrātijas un tiesību un vērtību jomā un atgādina, ka ES budžets ir svarīgs LES 2. pantā paredzēto Eiropas vērtību, kultūras un pilsoņu tiesību veicināšanā un noturīgas sabiedrības veidošanā, kā arī demokrātijas, tiesiskuma, solidaritātes, iekļautības, taisnīguma, nediskriminēšanas un līdztiesības, tostarp dzimumu līdztiesības, pamatprincipu atbalstīšanā; vēlas, lai attiecīgās budžeta pozīcijas un struktūras tiktu pastiprinātas ar mērķi novērst polarizāciju, politiskā ekstrēmisma palielināšanos, mazo uzticēšanos iestādēm, stiprināt pārstāvības demokrātiju, veicināt pamattiesības, nepieļaut demokrātijas regresu, tiesiskuma vājināšanos, telpas sarukšanu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas šajā jomā darbojas vietējā, nacionālā vai Savienības līmenī, un eiroskepticisma instrumentalizāciju; aicina nodrošināt pietiekamus ES līdzekļus programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV), uzsver vērtīgo darbu, kas tiek veikts sadaļas “Savienības vērtības” satvarā, kura nodrošina tiešu finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī sadaļu “Daphne” un “Līdztiesība un tiesības” satvarā; atkārto, ka būtu jāatvēl resursi, kas nepieciešami, lai apkarotu dzimumbalstītu vardarbību un atbalstītu tiesības uz drošiem seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un piekļuvi tiem, sieviešu tiesību organizācijas, kā arī ES iniciatīvas un struktūras sieviešu diskriminācijas apkarošanai; aicina Komisiju atvieglot piekļuvi CERV programmai, kā arī garantēt, ka operatori dalībvalstīs ir elastīgi attiecībā uz atkārtotu dotāciju piešķiršanas procesu vietējām un tautas organizācijām, lai nodrošinātu, ka finansējums nonāk pie tiem, kuri ir vistuvāk iedzīvotājiem;

25.aicina Komisiju palielināt Savienības atbalstu iedzīvotāju, minoritāšu un reliģisko kopienu un sabiedrisko vietu aizsardzībai pret terorisma draudiem, cīņai pret radikalizāciju un teroristisku saturu tiešsaistē un cīņai pret naida runas, antisemītisma, pret musulmaņiem vērsta naida un rasisma pieaugumu Eiropā un visā pasaulē;

26.uzsver aizvien pieaugošos draudus un briesmas, ko Eiropas Savienībai rada organizētas un mērķētas dezinformācijas kampaņas, kuras īsteno ārvalstu ieinteresētās personas; prasa finansējumu pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” un Komisijas un EĀDD pārvaldītajām darbībām, lai apkarotu dezinformācijas izplatīšanos plašā mērogā un izstrādātu iedarbīgākus pretpasākumus; aicina Savienību un dalībvalstis izmantot ES līdzekļus darbībām, kas paredzētas, lai palielinātu iedzīvotāju medijpratību; aicina palielināt finansējumu naida runas un teroristiska satura apkarošanai tiešsaistē; uzsver, ka ir jāstiprina žurnālistu brīvība un mediju plurālisms, izmantojot pienācīgus resursus saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, un jāatbalsta žurnālisti, tostarp pētnieciskie žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji un pilsoniskās sabiedrības locekļi, kuri saskaras ar atriebību, piemēram, stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP); aicina sniegt pienācīgu atbalstu kultūras nozarei, tostarp Eiropas filmu, mūzikas un videospēļu pārrobežu aprites veicināšanai; tāpēc aicina palielināt finansējumu programmai “Radošā Eiropa”;

27.uzsver, ka ir svarīgi samazināt Savienības stratēģisko atkarību svarīgās nozarēs; atzinīgi vērtē jauno STEP regulu, bet norāda, ka ir vajadzīgs strukturāls risinājums stratēģisko nozaru investīciju vajadzībām, lai atvieglotu revolucionāru tehnoloģiju identificēšanu, izstrādi un izvēršanu; pauž nožēlu par to, ka pašreizējais pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma apmērs šajā ziņā nav pietiekams, un aicina palielināt finansējumu pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” un citām svarīgām Savienības programmām šajā jomā, piemēram, “InvestEU”, lai sasniegtu mērķi panākt atvērtu stratēģisko autonomiju; uzskata, ka arvien lielākas bažas rada ES atkarība no resursu piegādes; aicina ES vairāk investēt savas atvērtās stratēģiskās autonomijas veidošanā, nodrošinot ātrāku atjaunīgās enerģijas apguvi, ātrākus atļauju piešķiršanas procesus, ēku dekarbonizāciju, piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām un attīstot noturīgas vērtības ķēdes ES industriālajām ekosistēmām, it sevišķi tādās svarīgās jomās kā veselība un aizsardzība; prasa piešķirt pienācīgu finansējumu nolūkā nodrošināt, ka tiek pastāvīgi attīstītas pašreizējās Eiropas vadošās programmas kosmosa jomā, tostarp Copernicus, Galileo/EGNOS, Eiropas satelītsakaru iniciatīva (GOVSATCOM) un kosmosa situācijas apzināšanās (SSA) iniciatīva;

28.uzskata, ka digitālā pārkārtošanās piedāvā daudzas iespējas uzlabot digitālo infrastruktūru un savienotību un attīstīt digitālās prasmes; šajā sakarā norāda uz programmas “Digitālā Eiropa” (DEP) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI – Digitalizācija), kā arī Digitālās izglītības rīcības plāna nozīmi; atkārto, ka ir vajadzīga pasniedzējiem un izglītojamajiem paredzēta MI, programmēšanas un robotikas izglītības programma, ko finansētu no attiecīgajām programmām; uzsver, ka ar ES budžetu ir pienācīgi jāatbalsta ētiska un nediskriminējoša MI izmantošana, jo īpaši izglītības un kultūras nozarēs; atgādina, ka ES finansētām programmām ir jāturpina investīcijas ar mērķi uzlabot digitālo pratību sabiedrībā un novērst digitālo plaisu, tostarp digitālo plaisu starp dzimumiem, izglītībā un mūžizglītībā;

29.uzsver ES budžeta centrālo lomu Eiropas zaļā kursa īstenošanā un cīņā pret klimata pārmaiņām, ko panāk, samazinot emisijas, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu, veidojot aprites ekonomiku, aizsargājot ekosistēmas un pavērstu pretējā virzienā satraucošo biodaudzveidības zuduma tendenci, vienlaikus aizsargājot konkurētspēju un radot zaļās darbvietas, kā arī izaugsmi ES iekšienē; uzsver programmas LIFE centrālo lomu Eiropas zaļā kursa īstenošanā un Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā saskaņā ar ES Klimata aktu un Parīzes nolīgumu; ir ļoti nobažījies par nopietno klimata pārmaiņu ietekmi, kas izpaužas arī kā ūdens trūkums;

30.uzsver, ka bažas par energoapgādes drošību un augstām enerģijas cenām padara par būtisku enerģētiskās nabadzības jautājumu un ka tās rada problēmas Eiropas rūpniecībai, jo īpaši MVU; šajā sakarā uzsver, ka ir jāpalielina ES investīcijas notiekošajā ES pārejā uz klimatneitralitāti, tostarp energoefektivitātē, pētniecībā un inovācijā ilgtspējīgu mazoglekļa un bezoglekļa tehnoloģiju jomā, jo īpaši jomās, kas pozitīvi ietekmē mājsaimniecību dzīves dārdzības samazināšanu, piemēram, ēku energoefektivitātes uzlabošanā, kā arī atjaunīgo energoresursu izmantošanas apguvē; ņem vērā milzīgās investīciju vajadzības transporta dekarbonizācijai un pastāvīgo celtniecības un izejvielu cenu pieaugumu; atzīst stratēģisko vērtību, kāda ir TEN-T paplašināšanai austrumu kaimiņreģiona virzienā un spēcīgākai savienotībai ar ES stratēģiskajiem partneriem; uzsver programmas “EISI —Transports” nozīmi un tās pozitīvo lomu zaļā kursa mērķu sasniegšanā un pārejā uz tīru enerģiju;

31.uzsver, ka 2025. gada budžets ir jāsaskaņo ar Savienības rīcībpolitiskajiem mērķiem un starptautiskajām saistībām; uzsver, ka ir pastāvīgi jāstrādā, lai sasniegtu klimata un bioloģiskās daudzveidības integrēšanas mērķrādītājus, kas Savienības budžeta izdevumiem noteikti Iestāžu nolīgumā un ir daļa no plašāka mērķa ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt Savienības klimatneitralitāti; atgādina par Iestāžu nolīguma noteikumu identificēt attiecīgus pasākumus, kas jāveic gadījumā, ja periodiskā izvērtēšana liecina par nepietiekamu progresu piemērojamo mērķrādītāju sasniegšanā; pauž bažas par to, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm 10 % mērķrādītājs ar bioloģisko daudzveidību saistītajiem izdevumiem 2026. un 2027. gadā, visticamāk, netiks sasniegts, un par to, ka nav skaidra plāna apstiprināto mērķrādītāju sasniegšanai; aicina Komisiju uzraudzīt principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu un vajadzības gadījumā veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus;

32.uzsver Eiropas pilsētiniciatīvas un pienācīga tās finansējuma nozīmi visu tās mērķu sasniegšanā; aicina vairāk tieši finansēt vietējās pašvaldības, lai stiprinātu to spēju veidošanu, tehnisko atbalstu un paraugprakses apmaiņu; aicina palielināt resursus attiecīgajām aģentūrām, kuriem ir jāatbilst darba slodzei, kas izriet no ES zaļā kursa programmas, jo īpaši paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”;

33.vērš uzmanību uz lauksaimnieku un zvejnieku būtisko ieguldījumu sabiedrības labā un šajā sakarā uzsver kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un kopējās zivsaimniecības politikas lielo nozīmi nodrošinātībai ar pārtiku un lielākai ES autonomijai kvalitatīvas pārtikas ražošanā; uzsver KLP lomu ilgtspējīgu un pienācīgu ienākumu nodrošināšanā ES lauksaimniekiem, jo īpaši maza mēroga un gados jauniem lauksaimniekiem; prasa veikt konkrētus pasākumus, lai pievērstos lauksaimnieku neapmierinātības cēloņiem visā ES, un jo īpaši prasa nekavējoties nodrošināt resursus un veikt pasākumus, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt sekas, ko rada inflācija, degvielas izmaksas, jauni ražošanas standarti un izmaiņas globālajā pārtikas preču tirgū; uzsver nepieciešamību palīdzēt darbību nesen uzsākušiem un gados jauniem lauksaimniekiem, tādējādi nodrošinot paaudžu maiņu, un vienlaikus pievērsties darbaspēka un prasmju trūkumam agropārtikas nozarē; norāda, ka Eiropas lauksaimnieki saskaras ar daudzām problēmām, jo īpaši pārmērīgu birokrātiju un administratīvo slogu, pieaugošu regulējuma pārklāšanos, dažāda veida trūkumu, kā arī sarežģītiem darba apstākļiem; uzsver nepieciešamību vairāk pievērsties plūdu, sausuma un dabas ugunsgrēku ietekmei uz minētajiem sektoriem, īstenojot īpašus atbalsta pasākumus; prasa nodrošināt atbilstošus ienākumus visos lauksaimniecības sektoros; uzsver nepieciešamību pēc atbilstoša atbalsta pētniecībai un inovācijai un darba standartu ievērošanas, kā arī pēc atbilstošām investīcijām, lai piedāvātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī nepieciešamību atvieglot pāreju uz ilgtspējīgāku un cenas ziņā pieejamāku pārtikas sistēmu, jo īpaši, izmantojot inovāciju, aizsargājot lauksaimnieku ienākumus un vienlaikus nepieļaujot situāciju, kad Eiropas lauksaimnieki saskaras ar negodīgu konkurenci, ko rada mūsu standartiem neatbilstošs imports; sagaida, ka stratēģiskajā dialogā par lauksaimniecības nākotni tiks risināti visi attiecīgie jautājumi, tostarp preventīvi aspekti;

34.atkārtoti norāda, ka visas ES programmas, politikas un darbības būtu jāīsteno tā, lai to mērķu sasniegšanā veicinātu dzimumu līdztiesību; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas darbu pie dzimumu līdztiesības principa ievērošanas budžeta plānošanā un uzsver nepieciešamību pilnveidot tās dzimumu līdztiesības uzraudzības metodiku, lai mērītu Savienības izdevumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību, kā izklāstīts Iestāžu nolīgumā; aicina Komisiju uzskatāmi parādīt šīs metodikas izmantošanas rezultātus attiecībā uz 2025. gada budžetu, papildinot tos ar datu dzimuma griezumā sistemātisku vākšanu, paziņošanu un izvērtēšanu;

35.atkārtoti norāda uz nepieciešamību īstenot tādu migrācijas un patvēruma politiku, kas balstās uz solidaritāti, dalītu atbildību un cilvēktiesību ievērošanu atbilstoši Savienības vērtībām un starptautiskajām saistībām; uzsver, ka efektīva, humāna un taisnīga Savienības ārējo robežu pārvaldība un aizsardzība ir ļoti svarīga, lai garantētu Savienības drošību un nodrošinātu Savienības migrācijas un patvēruma politikas raitu un efektīvu īstenošanu, jo īpaši, lai sagatavotos jaunā Migrācijas un patvēruma pakta piemērošanai, tostarp attiecībā uz efektīvām, drošām un cieņpilnām uzņemšanas, integrācijas, atgriešanas un atpakaļuzņemšanas procedūrām; uzsver, ka šajā sakarā būtiska loma ir Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (BMVI); atgādina nepieciešamību saglabāt personu brīvu pārvietošanos Savienībā; atgādina, ka līdz 2024. gada martam Šengenas zonai bez robežām būs pievienojušās Rumānija un Bulgārija, un atkārtoti norāda, ka ir svarīgi steidzami pabeigt pilnīgu pievienošanos, tostarp sauszemes un dzelzceļa savienojumus, un nodrošināt tās spēju funkcionēt; centīsies maksimāli palielināt šiem mērķiem pieejamos līdzekļus 2025. gada budžetā; uzskata, ka ES ir cieši jāsadarbojas ar kaimiņvalstīm un trešām izcelsmes un tranzīta valstīm, lai veicinātu stabilu, ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību un pievērstos migrācijas pamatcēloņiem, tādējādi novēršot neatbilstīgu migrāciju un aizsargājot neaizsargātas personas no kontrabandas un cilvēku tirdzniecības tīkliem, kā arī pasargājot tās no bojāejas jūrā; uzsver par robežuzraudzību un robežu pārvaldību atbildīgo aģentūru aizvien pieaugošos pienākumus, atbalsta sniegšanu dalībvalstīm to uzdevumu veikšanā kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ietvaros un pamattiesību ievērošanu; uzsver nepieciešamību nodrošināt atbilstošu finansējumu, personālu un personāla apmācību visām aģentūrām, kuras darbojas drošības, tieslietu, tiesībaizsardzības, patvēruma un migrācijas, kā arī robežu pārvaldības jomā, lai tās spētu īstenot savas pilnvaras; prasa īpašu uzmanību veltīt tādu lielapjoma ES IT sistēmu rūpīgai ieviešanai un pārvaldībai, kuras uzlabo Savienības drošības vidi;

36.uzsver, ka drošības vide apkārt ES joprojām ir ļoti nestabila; turpina spēcīgu uzsvaru likt uz Eiropas drošības un aizsardzības spēju, lai labāk reaģētu uz līdz šim nepieredzētajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem; uzskata, ka ES budžetam ir liela nozīme saistībā ar jaunu ES aizsardzības stratēģiju un pastiprinātu drošības un aizsardzības koordināciju starp dalībvalstīm; vēlas stiprināt savas sekmīgākās un piemērotākās programmas, tādas kā Eiropas Aizsardzības fonds un tā aģentūras, lai palielinātu Eiropas suverenitāti; vēlas uzsvērt ES līmeņa instrumentu aizsardzības jomā, jo īpaši militārās mobilitātes, aizsardzības un infrastruktūras sadarbspējas jomā, sinerģiju un efektivitāti; uzsver nepieciešamību risināt tādus jautājumus kā dezinformācija, kas ir aizvien nopietnāka politiska un drošības problēma, jo īpaši, ņemot vērā Krievijas karu pret Ukrainu, kibernoziedzību un organizēto noziedzību ar pārrobežu dimensiju;

37.atkārtoti nosoda Krievijas karu pret Ukrainu un uzsver, ka Krievijas karš pret Ukrainu nozīmē kara atgriešanos ES kaimiņos un ka tas ir ietekmējis piegādes ķēdes un tirdzniecības un ekonomiskās attiecības; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Ukrainai cīņā par tās brīvību un demokrātiju; pauž nožēlu par neprovocētā un neattaisnojamā Krievijas agresijas kara briesmīgo ietekmi uz Ukrainas iedzīvotāju dzīvi, viņu ciešanām, kā arī šī kara izraisītās būtiskās ekonomiskās un sociālās sekas Eiropas iedzīvotājiem; uzskata, ka 2025. gada budžets būtu jāizmanto, lai mazinātu dzīves dārdzības krīzes un inflācijas ietekmi; atgādina, ka dažas dalībvalstis, jo īpaši priekšposteņa valstis, un neaizsargātās ekonomikas nozares joprojām ir īpaši pakļautas pret Ukrainu vērstā Krievijas agresijas kara sekām un ir pelnījušas atbalstu tādās jomās kā lauksaimniecība un infrastruktūra, kā arī militārā mobilitāte ES solidaritātes garā;

38.saglabā apņēmību palīdzēt Ukrainai, izmantojot ierosināto Ukrainas mehānismu, ar kura palīdzību tiks sniegts atbalsts dotāciju un aizdevumu veidā Ukrainas atjaunošanai, atveseļošanai un rekonstrukcijai, makrofinansiālajai palīdzībai, sociālajai, ekonomiskajai un ar vidi saistītajai augšupējai konverģencei un publiskajām investīcijām, kā arī tās virzībai uz pievienošanos ES; uzsver, ka steidzami nepieciešams atbalstu Ukrainai un atjaunošanas centienus apvienot ar konstruktīvu pirmspievienošanās procesu, kas veicina reformas un pakāpenisku virzību uz ES acquis pieņemšanu, un ka pašlaik pastāv tāda iespēja; atgādina, ka no Ukrainas mehānisma netiks segta humānā palīdzība Ukrainai, un tāpēc uzsver, ka šajā kontekstā arī 2025. gada budžetā būs jāparedz pietiekami līdzekļi humānajai palīdzībai;

39.uzskata, ka, ņemot vērā ES paplašināšanos, joprojām svarīgs ir atbalsts Rietumbalkānu valstīm, un atzinīgi vērtē Komisijas jauno izaugsmes plānu Rietumbalkāniem kā pareizu soli, lai turpinātu atbalstīt Rietumbalkānu valstis ekonomiskajā konverģencē ar ES vienoto tirgu; uzsver, ka liela nozīme ir pastāvīgai kandidātvalstu atbalstīšanai nepieciešamo ar pievienošanos saistīto reformu īstenošanā, jo īpaši tiesiskuma, korupcijas novēršanas un demokrātijas jomā, to noturības palielināšanā un hibrīddraudu novēršanā un apkarošanā;

40.atzinīgi vērtē lēmumu piešķirt Ukrainai un Moldovas Republikai kandidātvalsts statusu un uzstāj, ka ir jāizmanto nepieciešamie līdzekļi, lai tām sniegtu atbalstu pievienošanās procesā; uzsver, ka saskaņā ar vienošanos par DFS pārskatīšanu piešķīrumam, kas 2025. gadā paredzēts pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA III) un attiecīgajām budžeta pozīcijām NDICI – “Eiropa pasaulē” ietvaros būtu jāveicina sadarbība ar Moldovu, kā arī ar Gruziju;

41.uzsver, ka Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) “Eiropa pasaulē” ir ļoti svarīgs instruments Savienības kā vadošas globālās lielvaras pozīcijai un tam, lai tā varētu pildīt savu miermīlīga stabilizējoša spēka lomu visā pasaulē, tādējādi stiprinot Savienības ģeopolitiskās intereses pasaulē; norāda, ka tās finanšu rezerve ir izsmelta un ka tā būtu steidzami jāpapildina;

42.turklāt vērš uzmanību uz NDICI programmas nozīmi atbalsta sniegšanā globālu problēmu risināšanai, pamattiesību, brīvību un demokrātijas veicināšanā, pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanā un Savienības starptautisko saistību pildīšanā klimata un bioloģiskā daudzveidības jomā visaptverošas uzraudzības un kontroles sistēmas ietvaros;

43.pauž nožēlu par to, ka Komisija nav efektīvāk izmantojusi nosacījumus attiecībā uz trešām valstīm paredzētiem maksājumiem kā līdzekli Savienības ģeopolitisko interešu īstenošanai, jo īpaši saistībā ar Savienības migrācijas politiku, aizsardzības apsvērumiem, kā arī saistībā ar cilvēktiesībām; aicina Komisiju paredzēt īpašus nosacījumus un atskaites punktus attiecībā uz tās maksājumiem trešām valstīm atbilstoši Savienības konkrētajām politiskajām interesēm un bez liekas kavēšanās apturēt attiecīgo maksājumu daļu, ja trešā valsts neizpilda paredzētos nosacījumus; sagaida, ka visi atbildīgie komisāra amata kandidāti savā uzklausīšanā apņemsies ievērot šos stingrākos, uz interesēm balstītos ES budžeta nosacījumus attiecībā uz trešām valstīm;

44.uzsver, ka ir svarīgi stiprināt dienvidu un austrumu kaimiņvalstu pozīcijas, lai atbalstītu politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas attiecīgajos reģionos, sniegtu palīdzību bēgļiem, jo īpaši, nodrošinot pastāvīgu, pastiprinātu un paredzamu finansējumu attiecīgajiem dalībniekiem un aģentūrām, kurš atbilstu vajadzībām, lai sasniegtu cilvēkus uz vietas, izmantojot piesardzīgu sadales mehānismu, kas pilnībā atbilst ES noteikumiem, lai nepieļautu ES līdzekļu nelikumīgu izmantošanu;

45.atgādina, ka ES humānā palīdzība civiliedzīvotājiem, kas nonākuši galējā trūkumā, ir absolūti nepieciešama un veicina stabilitātes un miera veidošanu konfliktu skartajos reģionos, ka saskaņā ar starptautiskiem nolēmumiem steidzami nepieciešamu pamatpakalpojumu un humānās palīdzības sniegšana ir jāgarantē, nevis jākavē un ka tā ir jāpapildina ar rūpīgas pārbaudes un uzraudzības procedūrām; sagaida, ka karu, pieaugošās ģeopolitiskās nestabilitātes, pastāvīgas galējas nabadzības un biežāku dabas katastrofu dēļ ar humāno palīdzību saistītās finansiālās vajadzības turpinās palielināties; balstoties uz šiem pieņēmumiem, uzskata, ka ES būs ievērojami jāpalielina humānā palīdzība, lai reaģētu uz pieaugošajām vajadzībām uz vietas, jo īpaši uz trūkumā nonākušo cilvēku vajadzībām Tuvo Austrumu reģionā;

46.atkārtoti norāda, ka tas nepārprotami nosoda brutālos teroristiskos uzbrukumus, ko “Hamās” 2023. gada 7. oktobrī veica pret Izraēlu un tās tautu, un pauž visdziļākās skumjas par nevainīgajiem upuriem abās pusēs; uzsver, ka no Savienības budžeta jāturpina sniegt atbalstu miera un stabilitātes veidošanai reģionā, cīņai pret naidu, politisko ekstrēmismu un fundamentālismu un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanai;

47.atgādina savu 2024. gada 18. janvārī pieņemto rezolūciju, kurā atzīta ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) loma: tā pašlaik nodrošina patvērumu vairāk nekā vienam miljonam iekšzemē pārvietotu personu un ir vislielākā platforma humānās palīdzības sniegšanai Gazas joslas iedzīvotājiem, kur visi iedzīvotāji saskaras ar humanitāro apstākļu pasliktināšanos, tostarp pajumtes, tīra ūdens, pārtikas un medicīniskās palīdzības trūkumu; tādēļ atkārtoti norāda uz pastāvīga un paredzama ES finansējuma nozīmi; atzinīgi vērtē to, ka ANO nekavējoties sāka izmeklēšanu saistībā ar nopietnajiem paziņojumiem par UNRWA darbinieku iespējamu iesaistīšanos teroristu uzbrukumos Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī, kā arī aģentūras sniegto informāciju un veiktos tūlītējos pasākumus, jo īpaši, lai nekavējoties izbeigtu spēkā esošos līgumus; atzīmē Komisijas aicinājumu veikt ārēju revīziju, lai pārbaudītu ANO kontroles sistēmu pīlāru izvērtējumu, par ko vienojusies UNRWA; atbalsta Komisijas ieviestās kontroles, uzraudzības un rūpīgas pārbaudes sistēmas, atgādinot, ka saņēmējiem ES līdzekļu izmantošanā ir jāievēro ES noteikumi un aizsardzības pasākumi, kā arī starptautiskās tiesības; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Komisijas veiktajā ES atbalsta Palestīnai pārbaudē secināts, ka kontrole un ieviestie aizsardzības pasākumi darbojas labi un ka līdz šim nav konstatēti pierādījumi tam, ka nauda ir novirzīta citiem mērķiem, nekā paredzēts, un atzinīgi vērtē riska izvērtēšanu un saistītos papildpasākumus;

48.atgādina Parlamenta pilnīgo atbalstu kohēzijas politikai ES politikas prioritāšu īstenošanā un ES ekonomikas atbalstīšanā, sniedzot ieguldījumu taisnīgā, iekļaujošā un ilgtspējīgā izaugsmē un attīstībā, veicinot ekonomisko un sociālo konverģenci starp dalībvalstīm un to reģioniem, atbalstot taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos un sekmējot inovāciju un nodarbinātību; atkārtoti pauž pārliecību, ka kohēzijas politikas mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja steidzami tiks novērsta kavēšanās programmu izpildē; uzskata, ka šāda pieeja apguves un īstenošanas paātrināšanai būtu arī visefektīvākais veids, kā ES izdevumu pievienoto vērtību padarīt pamanāmu un taustāmu ES iedzīvotājiem; atgādina nepieciešamību palielināt tehnisko palīdzību, lai vēl vairāk veicinātu dalībvalstu spēju apgūt līdzekļus;

49.uzsver, ka ES budžeta līdzekļiem ir jāsasniedz ES iedzīvotāji un MVU; atgādina, ka administratīvo procedūru vienkāršošana, lietotājdraudzīgas un vispusīgu informāciju ietverošas tīmekļa vietnes un portāli, birokrātijas mazināšana un vienas pieturas aģentūru izveide ir ļoti svarīga, lai ES programmas padarītu pieejamākas vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunajiem uzņēmējiem un MVU;

50.mudina dalībvalstis un Komisiju paātrināt dalītas pārvaldības ietvaros finansētu darbības programmu īstenošanu un nodrošināt ātru budžeta izpildi, jo īpaši attiecībā uz kohēzijas fondiem; atzīmē, ka 2014.–2020. gada programmu ietvaros neizlietoto līdzekļu daļa būtu jāpārdala dalībvalstīm, lai turpinātu mazināt būtiskās reģionālās atšķirības; pieprasa atveseļošanas un noturības plānu ātru īstenošanu, tostarp to, lai Komisija izvērtētu īstenošanas procesu, šķēršļus un rezultātus; pauž bažas par to, ka, ja ātri netiks mazināta nepietiekama īstenošana, tā izraisīs maksājumu krīzi, t. i., neatbilstību starp vajadzībām pēc maksājumiem un līdzekļiem, kas ir pieejami, ņemot vērā maksimālo maksājumu apjomu DFS ietvaros 2026. un 2027. gadā;

51.uzskata, ka pienācīgas rūpības, pārskatatbildības un Savienības vērtību ievērošanas princips būtu jāpiemēro visiem ES līdzekļu saņēmējiem un īstenošanas partneriem, lai aizsargātu ES finanšu intereses un novērstu nevajadzīgu iejaukšanos, un atkārtoti norāda, ka liela nozīme ir efektīvas un rūpīgas uzraudzības un kontroles struktūrām, kas atklāj un izmeklē noziegumus pret ES finanšu interesēm, uztur apsūdzību par tiem un nodod tos tiesai, jo korupcijas apkarošanai iztērētie līdzekļi ES sniedz milzīgus neto ieņēmumus; tādēļ uzskata, ka šīm struktūrām būtu jāpiešķir pietiekami līdzekļi un jānodrošina pienācīgs personāls, lai tās varētu visefektīvākajā veidā veikt savus uzdevumus; tāpat uzsver, ka ir nepieciešama atbilstoša ES uzraudzība, lai nodrošinātu, ka finanšu nozare darbojas iedzīvotāju un patērētāju labā; ņemot vērā veselīgas, iekļaujošas un noturīgas finanšu nozares nozīmi, prasa resursus, kas paredzēti Eiropas finanšu uzraudzības iestādēm un aģentūrām, kurām šajā jomā ir uzticēti uzraudzības uzdevumi vai tehnisku regulatīvo standartu izstrāde, pilnībā pielāgot, lai ņemtu vērā visus jaunos regulatīvos uzdevumus, kuri saistīti ar šo politikas mērķu sasniegšanu;

52.prasa visiem iesaistītajiem dalībniekiem īstenot papildu centienus, lai veicinātu projektu īstenošanu un kritērijiem atbilstošā finansējuma apguvi un tādējādi samazinātu pārmērīgās neizpildītās saistības (RAL); uzskata, ka 2024. un 2025. gads būtu jāizmanto, lai apzinātu un novērstu visas vājās vietas, kas kavē efektīvāku īstenošanu; prasa nodrošināt atbilstošus budžeta līdzekļus, lai paātrinātu programmu īstenošanu, vēl vairāk palīdzot dalībvalstīm spēju veidošanā un sniedzot tām papildu tehnisko palīdzību, īpaši tām valstīm, kuras saskaras ar lielākām apguves grūtībām, tostarp attiecībā uz ANM līdzekļiem, un prasa arī veikt pasākumus, lai paātrinātu taisnīgas, konkurētspējīgas un efektīvas iepirkuma un konkursa procedūras nolūkā pastiprināt īstenošanas centienus;

53.uzsver, ka efektīvai informēšanai par ES politikām un programmām un to pamanāmībai ir būtiska nozīme, lai uzlabotu informētību par pievienoto vērtību, ko ES sniedz iedzīvotājiem, uzņēmumiem un partneriem; prasa šajā sakarā nodrošināt atbilstošus piešķīrumus;

54.atgādina, ka labi izstrādātas programmas iespējams pienācīgi īstenot tikai ar īpaši šim nolūkam paredzētas administrācijas atbalstu; uzsver būtisko darbu, ko veic struktūras un decentralizētās aģentūras, un uzskata, ka tām jābūt pienācīgi nodrošinātām ar personālu un atbilstošiem līdzekļiem, lai varētu pildīt savus uzdevumus; uzsver, ka to uzdevumi mainās atbilstoši politikas prioritātēm, tādām kā zaļā un digitālā pārkārtošanās, un uzsver, ka jaunu pienākumu uzlikšanas, kā arī to pilnvaru paplašināšanas gadījumā proporcionāli jāpiešķir jauni resursi;

55.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai.