P9_TA(2024)0158Ciešākas saites starp ES un Armēniju un miera līguma nepieciešamība starp Azerbaidžānu un ArmēnijuEiropas Parlamenta 2024. gada 13. marta rezolūcija par ciešākām ES saiknēm ar Armēniju un nepieciešamību pēc miera līguma starp Azerbaidžānu un Armēniju (2024/2580(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Armēniju, Azerbaidžānu un situāciju Kalnu Karabahā,

–ņemot vērā ANO Statūtus, Helsinku Nobeiguma aktu un 1991. gada 21. decembra Almati deklarāciju,

–ņemot vērā Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses OV L 23, 26.1.2018., 4. lpp. (CEPA), kurš pilnībā stājās spēkā 2021. gada 1. martā,

–ņemot vērā Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana teikto uzrunu Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. oktobra plenārsēdē,

–ņemot vērā 2023. gada 15. novembra otrā ES un Armēnijas augsta līmeņa politiskā un drošības dialoga secinājumus,

–ņemot vērā to, ka Armēnija 2024. gada 1. februārī kļuva par Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtu pusi,

–ņemot vērā 2024. gada 9. februāra partnerības īstenošanas ziņojumu par Armēniju,

–ņemot vērā 2024. gada 13. februārī notikušās ES un Armēnijas partnerības padomes piektās sanāksmes rezultātus,

–ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.tā kā ES un Armēnijas attiecību pamatā ir tādas kopīgas vērtības kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības, reģionālā sadarbība un aktīva iesaistīšanās Austrumu partnerības satvarā, lai veicinātu reģionālo sadarbību un stabilitāti;

B.tā kā Eiropadome uzdeva Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijai izpētīt veidus, kā stiprināt visus ES un Armēnijas attiecību aspektus;

C.tā kā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans 2023. gada 17. oktobrī uzrunā Eiropas Parlamentam aicināja kopīgi apņemties vēl vairāk stiprināt ES un Armēnijas attiecības un uzsvēra, ka Armēnijas Republika ir gatava tuvināties Eiropas Savienībai, ciktāl Eiropas Savienība to uzskata par iespējamu;

D.tā kā Armēnijas ārlietu ministrs Ararats Mirzojans 2024. gada 9. martā publiski pauda ieceri iesniegt pieteikumu, lai Armēnija kļūtu par pievienošanās Eiropas Savienībai kandidātvalsti;

E.tā kā Armēnija pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas politiskas pārmaiņas un tās valdība ir apņēmusies nodrošināt funkcionējošas demokrātiskās iestādes un izmantot ES un Armēnijas CEPA kā plānu reformām, lai modernizētu valsti, neraugoties uz ievērojamām problēmām; tā kā saskaņā ar “The Economist” 2023. gada demokrātijas indeksu Armēnija ir vadošā demokrātija reģionā;

F.tā kā Armēnija, iesaldējot savu dalību Kolektīvās drošības līguma organizācijā (CSTO), cenšas samazināt savu atkarību no Krievijas Federācijas drošības jomā un iekļaut jaunus dalībniekus savā drošības pasākumu kopumā, piemēram, pastiprinot militāro sadarbību ar Franciju, Grieķiju un citām ES dalībvalstīm; tā kā Armēnijas teritorijā joprojām ir stacionēti tūkstošiem Krievijas karavīru; tā kā Krievijas apgalvojumi par savu gatavību garantēt Armēnijas drošību ir izrādījušies bez seguma; tā kā Armēnija joprojām ir Eirāzijas Ekonomikas savienībā; tā kā Armēnija ir kļuvusi par SKT Romas statūtu pusi;

G.tā kā Krievijas Federācija cenšas graut Armēnijas demokrātiskos sasniegumus un izplata haosu un destabilizāciju ar pastāvīgiem iejaukšanās mēģinājumiem, tostarp dezinformācijas kampaņām;

H.tā kā Armēnijas ekonomika joprojām lielā mērā ir atkarīga no Krievijas, kas sastāda aptuveni 35 % no Armēnijas ārējās tirdzniecības, un tās atkarība ir jo īpaši izteikta stratēģiskajā enerģētikas nozarē; tā kā premjerministrs Nikols Pašinjans ir aicinājis pastiprināt palīdzību saskaņā ar ES ekonomikas un investīciju plānu; tā kā ekonomikas un investīciju plāns līdz šim ir piesaistījis aptuveni 500 miljonus EUR starpnozaru investīcijās; tā kā ES joprojām ir svarīga reformu partnere un lielākā līdzekļu devēja Armēnijā; tā kā 2023. gada 5. oktobrī Komisija paziņoja par papildu 5,25 miljonu EUR piešķiršanu ārkārtas palīdzībai, finansējuma palielināšanu programmai EU4Peace, papildu gada programmām, kas paredzētas budžeta atbalstam, un tehnisko palīdzību, lai risinātu tādus jautājumus kā lidojumu drošība un kodoldrošība;

I.tā kā jaunajā ES un Armēnijas partnerības programmā, par kuru tika panākta vienošanās piektajā ES un Armēnijas partnerības padomē, prioritāte — balstoties uz kopīgām vērtībām — tiks piešķirta Armēnijas noturības stiprināšanai un ekonomikas dažādošanai, sadarbības uzlabošanai drošības jomā un investīciju palielināšanai, jo tās ir svarīgas ekonomiskajai sadarbībai;

J.tā kā nesen publicētajā partnerības īstenošanas ziņojumā ir izklāstīti Armēnijas — ar ES atbalstu — gūtie panākumi CEPA īstenošanā, tostarp attiecībā uz tiesu sistēmas reformu, korupcijas apkarošanu, Iekšlietu ministrijas izveidi un policijas dienesta reformu Armēnijā;

K.tā kā Krievija turpina piekļūt ierobežotām ES precēm, izmantojot piegādes ķēdes caur trešām valstīm, tostarp Armēniju; tā kā pēc ES sankciju ieviešanas Krievijai eksports no Armēnijas uz Krieviju 2022. gadā trīskāršojās un laikposmā no 2023. gada janvāra līdz augustam divkāršojās; tā kā ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos David O’Sullivan nav paudis nekādas bažas par Armēnijas iestāžu sadarbību ar ES sankciju apiešanas novēršanā un ir pozitīvi novērtējis sadarbības ar Armēniju vispārējos rādītājus;

L.tā kā 2023. gada 19. septembrī pēc deviņus mēnešus ilgušās Lačinas koridora nelikumīgas blokādes Azerbaidžāna, neņemot vērā savas saistības, kas iekļautas 2020. gada novembra pamiera nolīgumā un Starptautiskās Tiesas (ST) nolēmumā, uzsāka ofensīvu pret atlikušajām Kalnu Karabahas daļām, kuras vēl nebija tās kontrolē; tā kā vairāk nekā 100 000 armēņu nācās pamest šo teritoriju, kā rezultātā Kalnu Karabahā gandrīz vairs nav palicis armēņu iedzīvotāju, kuri tur bija dzīvojuši gadsimtiem ilgi; tā kā tas varētu būt pielīdzināms etniskajai tīrīšanai; tā kā neatzītās de facto Kalnu Karabahas iestādes beidz pastāvēt 2024. gada 1. janvārī pēc tam, kad tās piespiedu kārtā piekrita to likvidācijai; tā kā Azerbaidžānā varas rokās joprojām atrodas vairāki armēņi, viņu vidū — bijušie Kalnu Karabahas vadītāji; daži tiek iztaujāti un pakļauti sabiedrības ziņkārei, kas ir pretrunā 1929. gada Ženēvas konvencijām; tā kā Kalnu Karabahas armēņi, bēgot no Azerbaidžānas militārās ofensīvas, zaudēja savus īpašumus un mantu un kopš tā laika viņiem to nav izdevies atgūt;

M.tā kā 2024. gada 13. februārī Komisija paziņoja, ka papildus 12,2 miljoniem EUR, par kuru piešķiršanu tika paziņots 2023. gada septembrī, tiks piešķirti 5,5 miljoni EUR humānajai palīdzībai, lai atbalstītu no Kalnu Karabahas reģiona pārvietotos armēņus;

N.tā kā ES pilnībā atbalsta Armēnijas un Azerbaidžānas suverenitāti un teritoriālo integritāti un aktīvi atbalsta centienus panākt ilgtspējīgu miera nolīgumu starp Armēniju un Azerbaidžānu, kas tiktu panākts ar miermīlīgiem līdzekļiem un ievērojot attiecīgo iedzīvotāju tiesības;

O.tā kā Armēnija un Azerbaidžāna ir iesaistījušās tiešās sarunās par iespējamu miera nolīgumu, kas varētu atvērt jaunu sadaļu divpusējās attiecībās; tā kā joprojām pastāv domstarpības jautājumos, kas saistīti ar robežas noteikšanu un demarkāciju, kā arī par praktiskajiem pasākumiem attiecībā uz transporta savienojumiem starp Azerbaidžānu un tās Nahčivanas eksklāvu; tā kā Azerbaidžāna pieprasa izveidot koridoru caur Armēniju, kas savienotu centrālo Azerbaidžānu ar tās Nahčivanas eksklāvu, lai to kontrolētu Krievijas robežsargi un lai tas būtu bez Armēnijas muitas kontroles vai robežpārbaudēm, tādējādi neņemot vērā Armēnijas suverenitāti; tā kā Armēnijas ierosinātais projekts “Crossroads of Peace” (“Miera krustceles”) ietver tādu saikni starp centrālo Azerbaidžānu un Nahčivanu, kurā ir paredzētas Armēnijas robežpārbaudes un muitas kontrole;

P.tā kā Armēnija ar labas gribas žestu neiebilda pret COP29 rīkošanu Baku; tā kā 2024. gada 28. janvārī Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans ierosināja parakstīt neuzbrukšanas paktu ar Azerbaidžānu; tā kā tikmēr drošības situācija joprojām ir saspringta, par ko liecina 2024. gada 13. februāra incidents, kad tika nogalināti četri Armēnijas karavīri un viens ievainots apšaudē, ko Armēnijas dienvidos, Sjunikas provincē, veica Azerbaidžānas puse;

Q.tā kā 2024. gada 15. un 16. februārī premjerministrs Nikols Pašinjans sniedza komentāru, ka Azerbaidžāna ir noraidījusi Armēnijas jaunākos priekšlikumus par robežas noteikšanu / demarkāciju, un dalījās ar pārdomām, analizējot, ka Azerbaidžāna varētu gatavoties uzsākt “militāras operācijas dažos robežas apgabalos, lai to pārvērstu par plaša mēroga karu pret Armēnijas Republiku”; tā kā premjerministrs Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhans Alijevs tikās 2024. gada 17. februārī Minhenē, Vācijas kancleram Olafam Šolcam uzstājoties starpnieka lomā, – pirmo reizi kopš 2023. gada septembrī notikušā Azerbaidžānas uzbrukuma Kalnu Karabahai;

R.tā kā Kalnu Karabahā atrodas daudzas baznīcas, mošejas, akmenī iecirsti krusti un kapsētas; tā kā pēc tam, kad 2020. gada kara laikā Azerbaidžāna nodarīja ievērojamu apzinātu kaitējumu armēņu kultūras mantojumam, ST savā 2021. gada 7. decembra rīkojumā ST 2021. gada 7. decembra rīkojums saistībā ar prasību noteikt pagaidu pasākumus Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu piemērošanai (Armēnija pret Azerbaidžānu). norādīja, ka Azerbaidžānai “jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu un piemērotu sodu par vandālismu un apgānīšanu, kas skar Armēnijas kultūras mantojumu, tostarp, bet ne tikai, baznīcas un citas kulta vietas, pieminekļus, kultūrvēsturiskos apskates objektus, kapsētas un artefaktus”; tā kā pēdējo nedēļu laikā Azerbaidžānas iestādes ir aizvedušas pieminekļus un nojaukušas ar armēņu kultūras mantojumu saistītas ēkas Kalnu Karabahā, tostarp vietējā parlamenta ēku;

S.tā kā Azerbaidžānas vadība turpina sniegt irredentiskus paziņojumus attiecībā uz Armēnijas suverēno teritoriju; tā kā Azerbaidžānas armija joprojām ir okupējusi aptuveni 170 km² Armēnijas suverēnās teritorijas;

T.tā kā 2023. gada februārī tika izvietota ES civilā misija Armēnijā (EUMA) saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku un tās mandāts paredz uzraudzīt norises pie Armēnijas un Azerbaidžānas robežas un ziņot par tām; tā kā EUMA ir atļauts darboties tikai robežas Armēnijas pusē, jo Azerbaidžāna noraida misijas darbību savā robežas pusē, tā kā Krievijas militārais personāls, kas atrodas Armēnijā, apzināti ir radījis šķēršļus EUMA pilnvaru īstenošanai; tā kā Azerbaidžānas iestādes un valdības kontrolētie mediji ir mērķtiecīgi vērsuši dezinformāciju pret EUMA; tā kā 2023. gada decembrī ES Ārlietu padome vienojās palielināt klātbūtni uz vietas — palielinot skaitlisko sastāvu no 138 līdz 209 personām;

U.tā kā Armēnija ir atkārtoti lūgusi ES iekļaut šo valsti starp Eiropas Miera mehānisma līdzekļu saņēmējiem; tā kā vairākas dalībvalstis nolēma palielināt atbalstu Armēnijai, sniedzot militāru palīdzību, lai palīdzētu Armēnijai reformēt armiju un nepieļaut jaunu militāro agresiju pret tās starptautiski atzīto teritoriju,

1.atzīst un atzinīgi vērtē to, ka Armēnija ir stingri uzsvērusi vēlmi uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību un noteikt tās par prioritāti; uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāreaģē pozitīvi un pilnībā jāizmanto šīs iespējamās ģeopolitiskās pārmaiņas un jāpalīdz Armēnijai spēcīgāk nostiprināties demokrātisko valstu saimē;

2.aicina pastāvīgi īstenot nesen pieņemto ES un Armēnijas partnerības programmu, uzsverot nepieciešamību aktīvi īstenot un sasniegt vērienīgās kopīgās sadarbības prioritātes; uzskata, ka būtiska partnerība starp ES un Armēniju ir loģisks solis atbilstīgi Armēnijas izvēlei par labu demokrātijai, tiesiskumam, cīņai pret korupciju un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības ievērošanai;

3.atzinīgi vērtē Armēnijas apņemšanos īstenot CEPA un panākto progresu CEPA ceļveža īstenošanā; atzinīgi vērtē to, ka Armēnijas valdība atzīst CEPA par stratēģisku plānu galvenajām reformām Armēnijā; mudina Komisiju un dalībvalstis sākt darbu pie ceļveža, lai panāktu vērienīgu ES un Armēnijas attiecību uzlabojumu; uzskata, ka pieredzei, kas izriet no asociācijas nolīgumiem /padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Ukrainu, Gruziju un Moldovas Republiku, būtu jākalpo par labu pamatu, jo īpaši saistībā ar pakāpenisku nozaru integrāciju vienotajā tirgū, kam būtu jāsniedz Armēnijai taustāmi ieguvumi makrolīmenī un mikrolīmenī;

4.atkārtoti norāda, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu jebkura Eiropas valsts var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja tā atbilst Kopenhāgenas kritērijiem un ievēro demokrātijas principus, pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un uztur tiesiskumu; uzskata, ka tad, ja Armēnija būtu ieinteresēta pieteikties kandidātvalsts statusam un turpināt virzību uz ilgtspējīgām reformām, kas nostiprina tās demokrātiju, tas varētu veidot bāzi pārmaiņu posmam ES un Armēnijas attiecībās; aicina Komisiju un Padomi aktīvi atbalstīt Armēnijas vēlmi pastiprināt sadarbību ar ES ne tikai ekonomiskās partnerības, bet arī politiskā dialoga, tiešu personisku kontaktu, nozaru integrācijas un drošības sadarbības jomā;

5.pauž atbalstu Armēnijai tās pastāvīgajos centienos īstenot reformas un stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību; uzsver pilsoniskās sabiedrības svarīgo lomu reformu īstenošanā; aicina Armēniju šajā sakarībā turpināt sadarbību ar ES un aicina ES palielināt atbalstu minētajās jomās, jo īpaši tehnisko atbalstu un pieredzes apmaiņu; mudina Armēniju aktīvi iesaistīties Austrumu partnerības politikā, lai veicinātu labas kaimiņattiecības Dienvidkaukāzā;

6.atzīst, ka Krievijas Federācijas ietekme uz Armēnijas ekonomiku joprojām ir liela, un mudina Armēniju ievērot modrību attiecībā uz iespējamu ES sankciju apiešanu tās teritorijā; pilnībā apzinās to draudu līmeni un daudzveidību, ko Krievijas Federācija varētu mēģināt īstenot pret Armēniju, lai to sodītu par tās neatkarīgajām politiskajām un stratēģiskajām izvēlēm; uzskata, ka ES ir jābūt gatavai ātri sniegt palīdzību Armēnijai, lai mazinātu jebkādu šādu nedraudzīgu pasākumu negatīvās sekas;

7.norāda, ka pēdējo 10 gadu laikā Armēnijas un ES divpusējās tirdzniecības apjoms ir palielinājies; mudina Armēniju, ES un tās dalībvalstis, kā arī Eiropas uzņēmumus un investorus veikt vajadzīgos pasākumus, lai vēl vairāk uzlabotu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības; atzinīgi vērtē Ekonomikas un investīciju plāna panākumus un mudina ES un Armēniju turpināt piesaistīt gan publiskās, gan privātās investīcijas, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību Armēnijā;

8.atzīst steidzamo nepieciešamību stiprināt ES un Armēnijas sadarbību drošības un aizsardzības jomā, kamēr Armēnija apsver tās dalību CSTO; aicina ES labvēlīgi reaģēt uz Armēnijas lūgumu pēc atbalsta, izmantojot Eiropas Miera mehānismu, un sniegt atbalstu Armēnijas militārajiem spēkiem; norāda uz pievienoto vērtību, ko sniedz regulāri ES un Armēnijas politiskie un drošības dialogi kā visaptveroša platforma visos ar drošību saistītajos jautājumos; aicina sākt hibrīddraudu novērtējuma apsekojumu, kas palīdzēs Armēnijai apzināt svarīgākās vājās vietas un izstrādāt mērķtiecīgus risinājumus; atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu veiktos pasākumus, lai Armēnijai sniegtu aizsardzības militāro atbalstu, un mudina dalībvalstis apsvērt līdzīgas iniciatīvas;

9.atzinīgi vērtē Armēnijas lēmumu apturēt dalību CSTO, jo tā nepalīdzēja Armēnijai pret militāro agresiju, un meklēt uzticamāku drošības sistēmu; atbalsta Armēnijas oficiālo prasību Krievijas Federācijai atsaukt tās Federālā drošības dienesta robežsargus no starptautiskās lidostas;

10.atzīst ES un Armēnijas savstarpējo kontaktu neizmantoto potenciālu; aicina atzīt Armēnijas panākto progresu vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanā; uzskata, ka ir pienācis laiks sākt dialogu ar Armēniju par vīzu režīma liberalizāciju;

11.atzinīgi vērtē nolīguma noslēgšanu starp ES un Armēnijas Republiku, kas ļaus pārsūtīt operatīvos personas datus starp Eurojust un Armēnijas kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros; uzsver, ka ir svarīgi turpināt padziļināt ES un Armēnijas sadarbību noziedzības un terorisma apkarošanā un Savienības drošības aizsardzībā abpusēja labuma gūšanai;

12.pauž atbalstu EUMA darbībām un uzsver tās svarīgo lomu; prasa pagarināt tās pilnvaras pēc 2025. gada un vēl vairāk palielināt darbinieku skaitu; atkārtoti pauž vilšanos par Azerbaidžānas atteikšanos ļaut misijai darboties savā robežas pusē un par Azerbaidžānas atkārtotajām nomelnošanas kampaņām pret EUMA; pauž nožēlu par to, ka Armēnijā izvietotie Krievijas robežsargi liedza EUMA sasniegt Nerkinhandas ciematu, kur nesen, 2024. gada 13. februārī, pēc it kā Azerbaidžānas karavīra ievainošanas tika nogalināti četri Armēnijas karavīri; nosoda Azerbaidžānas amatpersonu musinošo retoriku pret ES, tās dalībvalstīm, EUMA un Armēnijas iestādēm;

13.uzsver, ka ES vajadzētu būt gatavai piemērot sankcijas visām personām un vienībām, kas apdraud Armēnijas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti;

14.aicina Azerbaidžānu patiesi iesaistīties visaptverošā un pārredzamā dialogā ar Kalnu Karabahas armēņiem, lai nodrošinātu viņu tiesību ievērošanu un garantētu viņiem drošību, tostarp tiesības atgriezties un dzīvot savās mājās cieņā un drošībā starptautisko novērotāju klātbūtnē un tiesības uz zemi un īpašumu, kā arī ļautu viņiem saglabāt viņu atšķirīgo identitāti un viņu pilsoniskās, kultūras, sociālās un reliģiskās tiesības; aicina Azerbaidžānu atbrīvot visus Kalnu Karabahas un Armēnijas iedzīvotājus, kuri joprojām atrodas Azerbaidžānas apcietinājumā, un apņemties īstenot plašu amnestiju; aicina pilnībā, nekavējoties un efektīvi īstenot visus Starptautiskās Tiesas rīkojumus attiecībā uz to, lai tiktu piemērota Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (Armēnija pret Azerbaidžānu);

15.atkārtoti nosoda Azerbaidžānas militāros iebrukumus starptautiski atzītajā Armēnijas teritorijā un tās daļu okupācijas turpināšanos; atkārtoti prasa izvest Azerbaidžānas karaspēku no visas Armēnijas suverēnās teritorijas; noraida Azerbaidžānas prezidenta un citu Azerbaidžānas amatpersonu irredentiskos un musinošos paziņojumus, kuros pausti draudi Armēnijas teritoriālajai integritātei un suverenitātei, tostarp tos, kas saistīti ar prasību izveidot eksteritoriālo koridoru, kurš savienotu Azerbaidžānu ar tās eksklāvu Nahčivanu, un pauž nopietnas bažas par tiem; brīdina Azerbaidžānu, prasot tai atturēties no jebkādām militārām avantūrām pret Armēnijas pamatteritoriju; uzsver, ka problēmas saistībā ar Azerbaidžānas savienotību ar tās eksklāvu Nahčivanu, būtu jārisina, pilnībā ievērojot Armēnijas suverenitāti un teritoriālo integritāti;

16.atkārtoti uzsver Eiropas Savienības nepārprotamo atbalstu Armēnijas suverenitātei, teritoriālajai integritātei un robežu neaizskaramībai; stingri atbalsta Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību normalizēšanu, pamatojoties uz teritoriālās integritātes un robežu neaizskaramības savstarpējas atzīšanas principiem saskaņā ar 1991. gada Almati deklarāciju, robežu noteikšanu, pamatojoties uz attiecīgajām PSRS ģenerālštāba kartēm, kas izsniegtas abām pusēm, un reģionālās saziņas atbloķēšanu, pamatojoties uz abu valstu suverenitātes un jurisdikcijas ievērošanu, savstarpību un vienlīdzību;

17.pauž atbalstu tam, lai Armēnija un Azerbaidžāna atsāktu sarunas par visiem neatrisinātajiem jautājumiem ar mērķi noslēgt miera līgumu, un aicina abas puses saglabāt pilnu apņēmību dialoga un sarunu ceļā panākt noturīgu un miermīlīgu ieilgušā strīda risinājumu; uzskata, ka par šo līgumu ir jāvienojas godprātīgi un tā pamatā jābūt suverenitātes un teritoriālās integritātes atzīšanai un spēka neizmantošanai; aicina ES stingrāk apņemties turpināt centienus, lai veicinātu visaptverošu un ilgtspējīgu mieru visu reģiona iedzīvotāju labā; aicina Turciju un citus Azerbaidžānas sabiedrotos atturēties no Baku agresīvās uzvedības veicināšanas un īstenot savu ietekmi par labu miera sarunu ātrai noslēgšanai; prasa Azerbaidžānai slēgt t. s. trofeju parku Baku, kas tika atklāts 2021. gada 12. aprīlī, jo tas traucē veidot savstarpēju uzticēšanos starp Armēniju un Azerbaidžānu;

18.stingri iebilst pret dažos nesenajos Komisijas un Eiropadomes vadošo amatpersonu paziņojumos paustajiem apsveikumiem prezidentam I. Alijevam sakarā ar viņa atkārtotu ievēlēšanu, neminot demokrātijas trūkumu Azerbaidžānā un maldinoši kvalificējot Azerbaidžānu kā uzticamu partneri; apstiprina, ka šie paziņojumi neatspoguļo Eiropas Savienības nostāju un tiem nebūtu bijis jāizskan, ņemot vērā Azerbaidžānas īstenoto etnisko tīrīšanu Kalnu Karabahā; mudina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Ārējās darbības dienestu turpināt sarunas par atjaunotu partnerības nolīgumu ar nosacījumiem, ja Azerbaidžāna būs apliecinājusi patiesu gatavību ievērot Kalnu Karabahas armēņu tiesības un drošības apsvērumus un būs veicinājusi būtisku progresu ceļā uz visaptverošu un ilgtspējīgu miera nolīgumu ar Armēniju;

19.pauž nopietnas bažas par nespēju aizsargāt Kalnu Karabahas armēņu iedzīvotāju kultūras, reliģisko un vēsturisko mantojumu, tādēļ tiek pārkāpts Starptautiskās Tiesas 2021. gada 7. decembra rīkojums; nosoda visu to kultūrvēsturisko objektu iznīcināšanas, vandālisma un apgānīšanas gadījumus, kuri liecina par gadsimtiem ilgo armēņu klātbūtni Kalnu Karabahā; aicina Azerbaidžānas iestādes saglabāt, aizsargāt un popularizēt reģiona bagātīgo un daudzveidīgo mantojumu; mudina UNESCO nekavējoties rīkoties, lai Kalnu Karabahā saglabātu un aizsargātu apdraudēto Armēnijas kultūras mantojumu; aicina pastiprināt sadarbību starp Armēniju un ES uzraudzības jomā attiecībā uz Azerbaidžānas īstenoto Armēnijas kultūras mantojuma (baznīcu, klosteru, kapsētu, pieminekļu, piļu utt.) sistemātisko iznīcināšanu, un to darīt, jo īpaši iesaistot ES Satelītcentru;

20.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Armēnijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam, Azerbaidžānas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Apvienoto Nāciju Organizācijai un Eiropas Padomei.