1.atgādina, ka sabiedrības tiesības piekļūt ES iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem ir noteiktas Līgumos un Pamattiesību hartā un ka tām ir izšķiroša nozīme, nodrošinot, ka ES iestādes darbojas pārredzami, tādējādi uzlabojot ES leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos tai, kā arī tās uzticamību;

2.uzsver, ka ES iestādēm, tostarp Komisijai, ir pienākums īstenot LESD 15. panta 3. punktu saskaņā ar demokrātijas principiem, jo īpaši tiem, kas noteikti LES 10. panta 3. punktā un Pamattiesību hartas 42. pantā; uzsver, ka pārredzamība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu ES iestāžu pārskatatbildību un demokrātisku kontroli;

3.atzinīgi vērtē Ombuda praktiskos ieteikumus par to, kā reģistrēt īsziņas un tūlītējās ziņapmaiņas ziņojumus, ko darbinieki nosūtījuši vai saņēmuši savas profesionālās darbības ietvaros1a Eiropas Ombuds, “Closing note on the strategic initiative on how EU institutions, bodies, offices and agencies record text and instant messages sent/received by staff members in their professional capacity (SI/4/2021/MIG)”, 2022. gada 13. jūlijs.; atzīst, ka ar darbu saistītas īsziņas un tūlītējās ziņapmaiņas ziņojumi ir dokumenti Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem nozīmē, un aicina, lai to atzītu pārējās ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, attiecīgi ievērotu Ombuda ieteikumus un publiskotu šos turpmākos pasākumus;

4.atgādina, ka pieteikums par piekļuvi dokumentam ir jāizskata nekavējoties; atkārtoti pauž bažas par to, ka daudzas ombuda saņemtās sūdzības ir saistītas ar kavēšanos piekļūt pieprasītajiem dokumentiem un ka novēlota piekļuve notiek gadījumos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses; pauž dziļu nožēlu par ombuda īpašajā ziņojumā iekļautajiem konstatējumiem par sistēmisku un būtisku kavēšanos piekļuvē Komisijas dokumentiem, jo īpaši par to, ka 85 % izskatīto lietu Komisija nav pieņēmusi lēmumu tiesību aktos noteiktajā termiņā un ka 60 % gadījumu kavēšanās bija vairāk nekā 60 darba dienas; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ievērojusi Regulu (EK) Nr. 1049/2001, sistemātiski pārkāpjot tiesību aktos noteiktos termiņus attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem un savlaicīgi nepaziņojot pieprasījuma iesniedzējiem savu lēmumu, kā norādīts ombuda īpašajā ziņojumā; uzsver, ka saskaņā ar ombuda novērtējumu šī kavēšanās ir uzskatāma par Komisijas pieļautām administratīvām kļūmēm;

5.uzsver, ka Eiropas ombudam ir svarīga loma, atvieglojot pilsoņu piekļuvi dokumentiem, jo īpaši gadījumos, kad ES iestāde, aģentūra vai struktūra ir daļēji vai pilnībā atteikusi šādu piekļuvi; stingri atbalsta ombuda ieteikumus Komisijai par šīs situācijas labošanu prioritārā kārtā;

6.ar lielām bažām atgādina, ka 2021. gadā pēc publiskas piekļuves pieprasīšanas attiecībā uz īsziņām par Komisijas Covid-19 vakcīnu iegādi, ar kurām apmainījusies Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un kāda farmācijas uzņēmuma izpilddirektors, Komisija atteicās atzīt, ka uz šādām īsziņām attiecas Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētā “dokumenta” definīcija; atgādina, ka dokumenta reģistrācija ir šā dokumenta pastāvēšanas sekas, nevis priekšnoteikums; ņem vērā Eiropas Ombuda konstatējumu par to, ka Komisija šajā gadījumā ir pieļāvusi administratīvu kļūmi; pauž bažas par to, ka Komisija nav izpildījusi Ombuda ieteikumu pēc viņas veiktās izmeklēšanas veikt vēl vienu attiecīgo īsziņu meklēšanu; aicina Komisiju bez kavēšanās veikt pilnīgu meklēšanu; pauž dziļas bažas par pieaugošo attālumu starp pilsoņiem un ES iestādēm, ko šī situācija ir pasliktinājusi;4.b ar lielām bažām norāda, ka Ombuds saņem daudzas pilsoņu sūdzības par to, ka piekļuve prasītajiem dokumentiem tiek piešķirta ar ārkārtīgu kavēšanos; atbalsta Ombuda viedokli, ka kavēšanās ar piekļuves piešķiršanu būtībā ir piekļuves liegšana un ka būtu jāracionalizē administratīvie procesi, lai nodrošinātu, ka pilsoņi laikus saņem piekļuvi dokumentiem;

7.ar lielām bažām norāda, ka Ombuds saņem daudzas pilsoņu sūdzības par to, ka piekļuve prasītajiem dokumentiem tiek piešķirta ar ārkārtīgu kavēšanos; atbalsta Ombuda viedokli, ka kavēšanās ar piekļuves piešķiršanu būtībā ir piekļuves liegšana un ka būtu jāracionalizē administratīvie procesi, lai nodrošinātu, ka pilsoņi laikus saņem piekļuvi dokumentiem;

8.atgādina, ka Eiropas Ombuds uzskata, ka piekļuvi dokumentiem, jo īpaši likumdošanas dokumentiem, drīkst ierobežot tikai izņēmuma gadījumos un tikai absolūti nepieciešamā apmērā; tāpat atgādina, ka jebkurš lēmums, ar kuru tiek liegta publiska piekļuve dokumentiem, ir jāpamato ar skaidri un stingri noteiktiem juridiskajiem izņēmumiem, kas papildināti ar izsvērtu un konkrētu pamatojumu, ļaujot iedzīvotājiem izprast piekļuves liegšanu un efektīvi izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus; uzskata, ka proaktīvāka pieeja palīdzētu nodrošināt efektīvu pārredzamību un novērstu dārgus un apgrūtinošus juridiskus strīdus starp iedzīvotājiem un iestādēm;

9.uzsver, ka ir jānodrošina, lai pilsoņi spēj sekot ES lēmumu pieņemšanas procesiem, izprast tos un piedalīties tajos; uzsver, ka Komisijai kā lielākajai ES iestādei būtu jārāda piemērs attiecībā uz piekļuvi dokumentiem; uzsver, ka kavēšanās piekļuves piešķiršanā var mazināt pilsoņu spēju piedalīties demokrātiskajā procesā, jo pieprasītie dokumenti un informācija bieži vien ir laika ziņā sensitīvi un kavēšanās gadījumā var zaudēt nozīmi pieprasījuma iesniedzējam; uzsver, ka kavēšanās var arī radīt atturošu ietekmi, jo personas izvēlas neizmantot savas pamattiesības piekļūt dokumentiem, pamatojoties uz pieņēmumu, ka tas aizņems pārāk ilgu laiku; uzsver, ka arvien pieaugošais dokumentu pieejamības pieprasījumu apjoms un sarežģītība nevar attaisnot sistēmisko kavēšanos no Komisijas puses;

10.pauž pārliecību, ka dokumentu proaktīva publicēšana reģistrā ir labākais risinājums, lai samazinātu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem skaitu un izvairītos no kavēšanās; uzsver, ka proaktīvāka pieeja palīdzētu nodrošināt efektīvu pārredzamību un novērst nevajadzīgus juridiskus strīdus, kas varētu radīt nevajadzīgas izmaksas un slogu gan pilsoņiem, gan ES iestādēm;

11.mudina Komisiju novērst sistemātisko un būtisko kavēšanos, apstrādājot pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem;

12.prasa nekavējoties un pilnībā publicēt visus līgumus par Covid-19 vakcīnu iegādi, ko pilnībā vai daļēji finansē no publiskiem līdzekļiem;

13.aicina Komisiju īstenot ombuda īpašajā ziņojumā iekļauto ieteikumu un visus ierosinājumus, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību pēc proaktīvākas pārredzamības, mērķtiecīgākiem cilvēkresursiem atkārtotu pieteikumu izskatīšanai un atvērtākai un konstruktīvākai attieksmei pret pieprasītājiem;

14.aicina Komisiju reformēt dokumentu publiskas pieejamības pārvaldību, lai risinātu būtisko problēmu, kas saistīta ar kavēšanos un attiecīgajos tiesību aktos noteikto termiņu neievērošanu;

15.aicina Komisiju aktīvi publicēt dokumentus un statistiku par to, kā tā apstrādā dokumentu piekļuves pieprasījumus, tostarp informāciju par ES tiesību aktos noteikto termiņu ievērošanu, jo šāda informācija ir būtiska ES demokrātisko procesu stiprināšanai;

16.aicina Komisiju beidzot un nekavējoties publicēt īsziņas, ar kurām Komisijas priekšsēdētāja un farmācijas uzņēmuma “Pfizer” izpilddirektors apmainījās sarunās par 1,8 miljardu Covid-19 vakcīnu devu iepirkumu, jo īpaši ņemot vērā neizskaidroto cenas pieaugumu par 25 % par devu, kā rezultātā kopējās izmaksas publiskajām finansēm bija 35 miljardi EUR;

17.uzsver, ka gadījumā, ja Komisija līdz jaunās komisāru kolēģijas izveidei nerisinās jautājumu par sistemātisku un būtisku kavēšanos, apstrādājot pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, Parlaments apsvērs iespēju izmantot visus pieejamos Parlamenta instrumentus, lai risinātu šo jautājumu; atgādina, ka Parlamentam ir tiesības vērsties ES Tiesā ar prasību pret Komisiju saistībā ar Līgumu pārkāpumiem, tostarp LESD 15. panta 3. punkta par ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām piekļūt dokumentiem pārkāpumiem;

18.prasa Komisijai informēt Parlamentu par to, kā tā plāno ievērot attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktos termiņus;

19.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai.