1.norāda, ka dalībvalstu veiktie novērtējumi par 2014.–2020. gada kohēzijas politikas ieguldījumu rezultātiem liecina, ka kopumā kohēzijas politika ir devusi pozitīvus rezultātus jomās, kuras tā atbalstīja Komisijas dienestu 2023. gada 30. janvāra darba dokuments par Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmu 2014.–2020. gadam novērtējumu konstatējumu kopsavilkumu, kas pievienots 2022. gada kopsavilkuma ziņojumam (SWD(2023)0022)., Komisijas dienestu 2024. gada 15. janvāra darba dokuments par Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmu 2014.–2020. gadam novērtējumu konstatējumu kopsavilkumu, kas pievienots 2023. gada kopsavilkuma ziņojumam (SWD(2024)0002).; atzīst, ka šādi ieguldījumi ir palīdzējuši sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi – gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

2.atzinīgi vērtē kohēzijas politikas ieguldījumu pētniecībā un inovācijā, jo tas cita starpā stiprināja sadarbību starp pētnieku aprindām un uzņēmumiem un palīdzēja pārvērst pētniecību tirgojamos produktos vai pakalpojumos; atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas datiem līdz 2022. gada beigām vairāk nekā 75 000 uzņēmumu bija sadarbojušies ar pētniecības iestādēm un aptuveni 37 000 bija ieviesuši tirgū jaunus produktus, pateicoties atbalstam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Komisijas 2024. gada 15. janvāra ziņojums "Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2023. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem 2014.–2020. gada īstenošanas periodā" (COM(2024)0006).; turklāt atzīmē, ka līdz tam pašam datumam vairāk nekā 72 000 pētnieku strādāja labākās telpās Eiropas Komisija, "Key achievements of Regional Policy 2014-2020" (Galvenie reģionālās politikas sasniegumi 2014.–2020. gadā), skatīts 2024. gada 20. februārī.; uzsver, ka kohēzijas politika ir arī palīdzējusi pārvarēt digitālo plaisu starp reģioniem, atbalstot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras attīstību mazāk attīstītos reģionos; atzinīgi vērtē to, ka tādējādi līdz 2022. gada beigām 7,8 miljoniem mājsaimniecību tika nodrošināta labāka platjoslas piekļuve Turpat.;

3.norāda, ka kohēzijas politikas atbalsts ir devis taustāmus ieguvumus arī tūkstošiem MVU; uzsver, ka šī ir bijusi viena no sekmīgākajām ERAF atbalsta jomām; uzsver, ka līdz 2022. gada beigām ERAF bija sniedzis atbalstu vairāk nekā 2,2 miljoniem uzņēmumu, kas radīja aptuveni 370 000 darbavietu Turpat.; atzīmē, ka Čehijā, Polijā, Vācijā, Nīderlandē un Austrijā veiktajos novērtējumos ir minēti piemēri par MVU, kas ir kļuvuši konkurētspējīgāki un inovatīvāki, palielinājuši savu produktivitāti un guvuši labāku piekļuvi starptautiskajiem tirgiem SWD(2023)0022.;

4.uzsver, ka kohēzijai ir bijusi būtiska nozīme arī pārejā uz mazoglekļa ekonomiku; norāda, ka šīs pārejas galvenā sastāvdaļa ir enerģijas patēriņa samazināšana ēkās un ka kohēzijas politikas atbalsts šajā jomā jau ir devis rezultātus; atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstu novērtējumi liecina, ka energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir bijuši efektīvi visā ES Turpat.; norāda, ka līdz 2022. gada beigām ERAF ir palīdzējis uzlabot energoefektivitāti 550 000 mājsaimniecību; uzsver, ka ir pierādījumi tam, ka kohēzijas politika atbalstīja ieguldījumus vairākos ogļu ieguves reģionos un tas veicināja dekarbonizāciju; atzīmē, ka Astūrijā, Spānijā, centieni bija vērsti uz jauniešu un sieviešu nodarbinātību lauku apvidos nolūkā stimulēt uzņēmējdarbību un sociālo iekļaušanu; norāda arī, ka Bulgārijā, Jugoiztočenas reģionā kohēzijas politikas fondi galveno uzmanību pievērsuši energoefektivitātei, MVU modernizācijai un prasmju attīstības veicināšanai Pētījums Reģionālās attīstības komitejai "Cohesion Policy in EU Coal Regions" (Kohēzijas politika ES ogļu ieguves reģionos), Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Strukturālās un kohēzijas politikas departaments, 2023. gada 14. februāris.; atzīst, ka pasākumi, kas vērsti uz atjaunojamās enerģijas ražošanu, līdz 2022. gada beigām par 6000 MW ir palielinājuši atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu ES, nosakot mērķrādītāju 8700 MW apmērā līdz 2023. gada beigām Eiropas Komisija, "Key achievements of Regional Policy 2014-2020" (Galvenie reģionālās politikas sasniegumi 2014.–2020. gadā), skatīts 2024. gada 20. februārī.; atzīmē, ka šajā jomā ir saņemti ziņojumi par pozitīviem rezultātiem, piemēram, Igaunijā un Francijas reģionos SWD(2023)0022.;

5.uzsver, ka ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un riska novēršanu saistīto centienu novērtējumi liecina par to, ka ir nepieciešama pārrobežu sadarbība, lai kohēzijas politikas finansētie pasākumi būtu patiesi efektīvi; uzsver, ka dažas valstis jau ir īstenojušas kopīgus riska novēršanas un civilās aizsardzības pasākumus, norāda, ka šāda sadarbība ir notikusi starp Itāliju un Franciju, Čehiju un Poliju, kā arī Itāliju un Austriju SWD(2023)0022, 13. lpp.; uzsver — attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām —, ka ar kohēzijas ieguldījumu palīdzību 29 miljoni cilvēku tagad ir mazāk pakļauti plūdiem Eiropas Komisija, "Kohēzijas atvērto datu platforma – Tēma: Pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska novēršana – finansēšanas periods: 2014–2020", skatīts 2024. gada 20. februārī.;

6.norāda, ka kohēzijas atbalsts no ERAF un Kohēzijas fonda ir arī palielinājis to cilvēku skaitu, kuri gūst labumu no labākas ūdensapgādes (8,3 miljoni cilvēku līdz 2022. gada beigām Eiropas Komisija, "Kohēzijas atvērto datu platforma – Tēma: Vides aizsardzība un resursu efektivitāte – finansēšanas periods: 2014–2020", skatīts 2024. gada 20. februārī.) un labākas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas; atzīmē, ka lielākā daļa saņēmēju (70 %), uz kuriem vērsti ūdensapgādes uzlabošanas pasākumi, dzīvo Itālijā, Rumānijā, Grieķijā, Portugālē, Bulgārijā un Čehijā; norāda arī, ka Francijā un Beļģijā kohēzijas finansētie projekti ir palīdzējuši veicināt aprites ekonomiku SWD(2023)0022, 14. lpp.;

7.uzsver, ka enerģētikas un transporta tīkli ir saņēmuši ievērojamus ieguldījumus no ERAF un Kohēzijas fonda; atzīmē, ka, lai gan šāda veida infrastruktūras projekta ietekmi var pienācīgi novērtēt tikai ilgtermiņā, saskaņā ar Polijā un Čehijā veiktajiem novērtējumiem daži ieguldījumi autoceļu un dzelzceļa infrastruktūrā jau ir samazinājuši ceļu satiksmes negadījumu skaitu, saīsinājuši braukšanas laiku un samazinājuši piesārņojumu Turpat.; atzinīgi vērtē to, ka Slovākijā tramvaja līniju modernizācija ir uzlabojusi savienojumus, samazinājusi braukšanas laiku, uzlabojusi drošību un palīdzējusi samazināt troksni un vibrācijas SWD(2024)0002, 9. lpp.; norāda, ka turklāt finansētie dabasgāzes projekti tādās dalībvalstīs kā Polija un Bulgārija ir palīdzējuši sasniegt stratēģisko mērķi dažādot to energoapgādi SWD(2023)0022, 14. lpp.; atzinīgi vērtē to, ka Grieķijas un Bulgārijas gāzes starpsavienojums Bulgārijā, ko atbalsta no ERAF, sāka darboties 2022. gada oktobrī un veicina ES stratēģisko mērķu sasniegšanu attiecībā uz energoapgādes autonomiju un avotu diversifikāciju Eiropas Komisija, "Annual Activity Report 2022 – Directorate-General Regional and Urban Policy" (2022. gada darbības pārskats – Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts), 2023. gada 20. jūnijs.;

8.atzīst, ka kohēzija, jo īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, ir atbalstījusi sekmīgus nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, kā arī izglītības un profesionālās apmācības pasākumus; uzsver, ka līdz 2022. gada beigām 6,8 miljoni cilvēku bija atraduši darbu, pateicoties ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas atbalstītajiem pasākumiem, un 10,2 miljoni cilvēku bija ieguvuši kvalifikāciju COM(2024)0006, 14. lpp.;

9.uzsver, ka novērtējumi no tādām dalībvalstīm kā Itālija, Vācija, Polija un Īrija ir parādījuši, ka cilvēkiem, jo īpaši jauniešiem, kuri piedalījās mācību pasākumos, māceklībā vai stažēšanās praksē, ko atbalstīja kohēzijas politikas fondi, bija ievērojami lielākas izredzes atrast darbu SWD(2023)0022, 15. lpp.; atzīmē, ka Polija un Īrija, īstenojot projektus, kas vērsti uz ilgtermiņa bezdarbniekiem, ir sasniegušas labus rezultātus; tāpat norāda, ka Ungārijā veiktajā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas 2014.–2020. gadam novērtējumā Equinox Consulting, "Az ifjúsági foglalkoztatási kezdeményezés - eredményeinek értékelése" (Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas novērtējums), 2018. gads. tika konstatēts, ka programma ir būtiski veicinājusi varbūtību, ka dalībnieki tiks nodarbināti īstermiņā, taču ar laiku šī ietekme mazinājās; uzsver, ka citā Ungārijas veiktajā novērtējumā Kopint-Tárki, Ungārijas Inovāciju un tehnoloģiju ministrijai sagatavotais ziņojums "Assessment of labour market integration support schemes - Framework contract for the performance of assessments of development programmes co-financed by the Funds under the EU’s Cohesion Policy, in 9 parts – Part III: Assessment of impact on labour market and social outcomes" (Darba tirgus integrācijas atbalsta shēmu novērtējums. Pamatlīgums par ES kohēzijas politikas fondu līdzfinansēto attīstības programmu novērtējumu veikšanu, 9 daļās. III daļa: Ietekmes uz darba tirgu un sociālajiem rezultātiem novērtējum), 2021. gada 15. janvāris. secināts, ka darba tirgus integrācijas atbalsta shēmām, ko finansē no ESF, ir bijusi pozitīva un būtiska ietekme uz darba atrašanu; atzīmē, ka Zviedrijā veiktajā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas novērtējumā Wolf-Watz, O. un Öhlin, J., "Evaluation of the YEI, 2018" (JNI novērtējums), 2018. gada decembris. tika konstatēta vispārēja pozitīva ietekme uz dalībnieku nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz ārvalstu izcelsmes dalībniekiem; uzsver, ka mācību pasākumi gan skolēniem, gan skolotājiem ir pozitīvi ietekmējuši priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus, piemēram, Vācijā, Portugālē un Spānijā SWD(2023)0022, 16. lpp.;

10.atzīmē, ka ESF ir palīdzējis uzņēmējiem uzsākt jaunu darījumdarbību un nodrošinājis apmācību, lai uzņēmumi varētu labāk pielāgoties izmaiņām tirgū; uzsver, ka Tīringenē, Vācijā, īstenotā ESF programma SÖSTRA – Institut für sozialökonomische Strukturanalysen, "Übergreifende Programmevaluierung der Förderung durch den Europäischen Sozialfonds (ESF) im Freistaat Thüringen in der Förderperiode 2014 bis 2020 -Abschlussbericht" (Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma starpnozaru programmas novērtējums Tīringenes brīvvalstī 2014.–2020. gada finansēšanas periodā – galīgais ziņojums), 2020. gads., kuras mērķis ir stiprināt uzņēmējdarbību, cita starpā ir atbalstījusi Tīringenes Jaunuzņēmumu un uzņēmējdarbības centru; atzīst, ka līdz 2021. gada beigām centrs bija palīdzējis aptuveni 2900 cilvēkiem uzsākt jaunu darījumdarbību reģionā; atzīmē, ka bēgļiem un migrantiem, kas ieradās Luksemburgā, bija pieejama īpaša uzņēmējdarbības programma, ko atbalstīja ESF Touchpoints ASBL, "2020 Annual Report" (2020. gada ziņojums), 2021. gada 1. jūnijs.;

11.uzsver, ka, izmantojot kohēzijas politikas finansiālo atbalstu projektiem veselības aprūpes nozarē, galvenokārt izmantojot ESF un ERAF ieguldījumus, līdz 2022. gada beigām 58,3 miljoniem cilvēku visā ES bija pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi Eiropas Komisija, "Kohēzijas atvērto datu platforma – Tēma: Sociālā iekļaušana – finansēšanas periods: 2014–2020", skatīts 2024. gada 20. februārī.; uzsver, ka, piemēram, Lietuvā ar kohēzijas finansētiem projektiem ir izdevies samazināt sirds un asinsvadu slimību risku un pašnāvību skaitu SWD(2023)0022, 17. lpp.;

12.atzinīgi vērtē kohēzijas politikas ieguldījumu teritoriālajā sadarbībā; norāda, ka šis konkrētais ERAF mērķis palīdzēja finansēt pārrobežu starpvalstu un starpreģionu projektus tādās jomās kā pētniecība, attīstība un inovācija, kā arī vide; uzsver, ka saskaņā ar Komisijas paziņoto bez šā īpašā kohēzijas atbalsta lielākā daļa šo sadarbības projektu netiktu īstenoti; uzsver, ka līdz 2022. gada beigām vairāk nekā 40 000 uzņēmumu bija piedalījušies pārrobežu starpvalstu vai starpreģionu pētniecības projektos un aptuveni 178 000 cilvēku bija guvuši labumu no pārrobežu mobilitātes iniciatīvām Eiropas Komisija, "Kohēzijas atvērto datu platforma – fonds: ERAF – Finansēšanas periods: 2014–2020", skatīts 2024. gada 20. februārī.; norāda, ka jaunākajos Komisijas veiktajos novērtējumos ir minēti sekmīgas sadarbības piemēri tematiskos jautājumos, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projekti, kas saistīti ar viedajām pilsētām Grieķijā un Kiprā SWD(2024)0002, 15. lpp.; turklāt atzīmē, ka Zviedrijas-Somijas-Norvēģijas programma "Botnia-Atlantica" ir palielinājusi zināšanas par jūras un piekrastes zonu aizsardzību SWD(2024)0002, 15. lpp.; uzsver, ka ietekmes novērtējums par 2014.–2020. gada Viduseiropas Interreg programmu Civitta International un Vīnes Starptautisko ekonomikas pētījumu institūts, "Impact Evaluation Report for the Impact Evaluation of the Interreg CENTRAL EUROPE Programme – Phase 1" (Ietekmes novērtējuma ziņojums par Interreg Viduseiropas programmas ietekmes novērtējumu. 1. posms), 2022. gada februāris., kurā piedalās Austrija, Horvātija, Čehija, Vācija, Ungārija, Itālija, Polija, Slovākija un Slovēnija, parādīja, ka līdz 2021. gada beigām programma deva pozitīvus rezultātus inovācijas, mazoglekļa ekonomikas, vides, kultūras un transporta jomās; atzinīgi vērtē to, ka Rumānijas un Serbijas Interreg programma palīdzēja stiprināt arī abu valstu sadarbību visās attiecīgajās jomās SWD(2023)0022, 20. lpp. un ka Horvātijas un Serbijas programma ir atbalstījusi atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un palielinājusi energoefektivitāti SWD(2024)0002, 15. lpp.; vērš uzmanību uz Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas Interreg programmas pozitīvajiem rezultātiem zaļās ekonomikas jomā SWD(2023)0022, 20. lpp.;

13.atzinīgi vērtē kohēzijas politikas reakciju uz jaunākajām krīzēm; norāda, ka tika pieņemti vairāk nekā 300 CRII un CRII+ programmas grozījumi, kā rezultātā finansējums gandrīz 28 miljardu EUR apmērā Eiropas Komisija, "Koronavīrusa informācijas panelis: ES kohēzijas politikas reakcija uz krīzi", 2023. gada 18. oktobris. tika novirzīts COVID-19 krīzes seku novēršanai; uzsver, ka 13 miljardi EUR tika novirzīti, lai sniegtu uzņēmējdarbības atbalstu uzņēmumiem, kurus COVID-19 krīze skārusi visvairāk Turpat.; norāda, ka līdz šim šajā jomā ir veikti tikai daži novērtējumi; tomēr atzīmē, ka Nīderlandē, Maltā un Francijā (Grand Est reģionā) finansētie pasākumi tika uzskatīti par atbilstošiem cilvēku un uzņēmumu vajadzībām, kā liecina pieejamie novērtējumi SWD(2024)0002, 16. lpp.; tāpat norāda, ka ir pierādījumi, ka ERAF uzņēmējdarbības atbalsts Ungārijā, kurš kļuva iespējams šīs elastības dēļ, pozitīvi ietekmēja mērķa uzņēmumus SWD(2023)0022, 18. lpp.; norāda, ka arī Komisijas sākotnējais novērtējums Komisijas dienestu 2023. gada 14. jūlija darba dokuments "Preliminary evaluation of the support provided by ESF and FEAD under the Coronavirus Response Investment Initiatives (CRII and CRII+)" (Sākotnējais novērtējums par atbalstu, ko ESF un EAFVP sniedza Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+) ietvaros) (SWD(2023)0249). par ESF un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām sniegto atbalstu CRII un CRII+ ietvaros bija galvenokārt pozitīvs; uzsver, ka CRII un CRII+ sasniedza savus mērķus lielākajā daļā dalībvalstu, jo tās izmantoja šo finansējuma elastību, lai efektīvi pārdalītu atlikušos resursus īstermiņa darba pasākumu, sociālās iekļaušanas pasākumu un savu veselības aprūpes sistēmu finansēšanai atbilstoši situācijai valstī; uzsver, ka, pateicoties CRII un CRII+, valdības šajā grūtajā periodā spēja arī saglabāt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un izdevumu līmeni; norāda, ka REACT-EU atbalsts ir vērsts uz atveseļošanas pasākumiem, kuru pamatā ir uz nākotni orientētas prioritātes, piemēram, zaļā un digitālā pārkārtošanās; uzsver, ka šī atbalsta piemērs ir projekts "Green Change Zealand", kas palīdzēja 20 MVU Dānijā samazināt enerģijas un materiālu patēriņu, izmantojot zaļās pārveides plānus;

14.uzstāj, ka, ņemot vērā kohēzijas politikas reģionālo orientāciju, uz vietu balstīto pieeju, stratēģisko plānošanu un efektīvu īstenošanas modeli, tai arī turpmāk jābūt galvenajam ES ieguldījumu instrumentam atšķirību mazināšanai, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai un ilgtspējīgas izaugsmes stimulēšanai reģionālā un vietējā mērogā un ka tai arī turpmāk jābūt galvenajam faktoram, ar ko atbalsta gan sociāli taisnīgu pārkārtošanos un atveseļošanos no simetriskiem un asimetriskiem satricinājumiem, gan cīņu pret klimata pārmaiņām;

15.pauž nožēlu par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS) kohēzijai paredzētās daļas samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu; atgādina, ka COVID-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījuši jaunas atšķirības reģionu starpā; uzskata, ka salīdzinājumā ar 2021.–2027. gada plānošanas periodu ir reālā izteiksmē jāpalielina kopējais kohēzijas budžets un DFS līdzekļu īpatsvars šajā politikas jomā;

16.uzskata, ka kohēzijas ieguldījumiem plānošanā un īstenošanā būtu jāpaliek dalītā pārvaldībā, lai varētu reaģēt uz dalībvalstu, reģionu un pilsētu, kā arī lauku un attālo reģionu vajadzībām; atzīst, ka kopīga plānošana, līdzfinansējums, dalīta atbildība un līdzatbildība ir visefektīvākās metodes ilgtermiņa ES ieguldījumu politikas un ES finansētu projektu sekmīgai īstenošanai;

17.uzsver, ka tādu budžeta atbalsta instrumentu izveide, kuru pamatā ir tieša pārvaldība un vienkāršāks īstenošanas modelis, varētu novest pie kohēzijas politikas atkārtotas nacionalizācijas un apdraudēt vienu no tās pamatprincipiem — daudzlīmeņu pārvaldību; tāpēc iebilst pret kohēzijas politikas atkārtotu nacionalizāciju;

18.uzstāj, ka visiem ES reģioniem arī turpmāk jābūt tiesīgiem saņemt kohēzijas politikas finansējumu; uzsver, ka tas ir vienīgais veids, kā risināt reģionālās problēmas, panākt līdzsvarotāku attīstības virzienu visā ES un risināt unikālas reģionālās attīstības problēmas uz vietas;

19.uzsver, ka arī turpmākajā kohēzijas politikā jāpievērš uzmanība reģioniem, kuros ir nopietni un pastāvīgi dabas un demogrāfiskie ierobežojumi, piemēram, mazapdzīvotām teritorijām, salām, kalnainiem apgabaliem un pārrobežu reģioniem, pilnībā ievērojot LESD 174. panta noteikumus; šajā sakarā atzīmē, ka ES ir izstrādājusi pilsētu un lauku programmu, un sagaida, ka tiks publicēta arī salu programma;

20.aicina Padomi atbloķēt un sākt darbu pie Eiropas pārrobežu mehānisma lietas;

21.uzsver, cik svarīgi ir piemērot LESD 349. pantu visās ES politikas jomās, lai sasniegtu tajā noteiktos mērķus; atgādina par kohēzijas politikas būtisko nozīmi tālākajos reģionos; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt un uzturēt šiem reģioniem pielāgotas programmas un pasākumus, jo lielākā daļa tālāko reģionu joprojām ir mazāk attīstīto reģionu vidū vai arī pret tiem būtu jāizturas kā pret mazāk attīstītiem reģioniem; aicina Komisiju garantēt augstas līdzfinansējuma likmes, jo īpaši tālākajiem reģioniem, šim nolūkam visus šos reģionus nosakot par mazāk attīstītiem reģioniem;

22.uzsver, ka nesamērīgs slogs, piemēram, nenovēršamie strukturālie trūkumi, ar kuriem saskaras visi pierobežas reģioni, būtu jākompensē ar atsevišķu reģionālā atbalsta sistēmu, kas īpaši izstrādāta pierobežas reģioniem; pieprasa, lai katra jauna plānošanas perioda sākumā, sākot no 2028.–2034. gada perioda, 0,26 % no ES kohēzijas politikas budžeta tiktu rezervēti tikai pierobežas reģionu attīstībai ("pierobežas miljards");

23.uzskata, ka kritērijam "nenodarīt būtisku kaitējumu" ir jānovērš videi kaitīgi pasākumi, lai vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu mērķi panākt Eiropas neitralitāti oglekļa emisiju ziņā; aicina Komisiju nākamajā kohēzijas politikas tiesiskajā regulējumā pēc 2027. gada ieviest stingrus kritērijus nolūkā uzlabot principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu; turklāt aicina jaunajā regulējumā paredzēt vismaz tādu pašu ar klimatu saistīto izdevumu līmeni, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos klimata mērķus un rīkotos atbilstīgi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Eiropas zaļajam kursam;

24.uzsver, ka ES kohēzijas politikas galvenais mērķis ir samazināt atšķirības starp dalībvalstīm un jo īpaši starp dalībvalstu reģioniem un to iekšienē; uzsver, ka kohēzijas politikas budžets galvenokārt būtu jāizmanto kohēzijas politikas mērķiem, nevis jauniem ar kohēziju nesaistītiem politikas instrumentiem un programmām ne DFS ietvaros, ne ārpus tās, tostarp ne fakultatīviem pārvietojumiem;

25.atzīst nepieciešamību pēc iestrādātas krīzes elastības; ierosina izveidot īpašu virzienu vietējām un reģionālajām iestādēm, lai risinātu jaunās prioritātes; tomēr uzsver, ka kohēzijas finansējuma pārdali nevajadzētu rosināt Komisijai, uzsākot jaunas likumdošanas iniciatīvas, bet tā būtu jāierosina vadošajai iestādei augšupējā procesā pēc obligātas apspriešanās ar reģionālajām un vietējām iestādēm un atbilstoši iesaistot pilsonisko sabiedrību, kā paredzēts Kopīgo noteikumu regulā un Rīcības kodeksā partnerības jomā; uzsver, ka tas nemazinās politikas daudzgadu ievirzi, bet palīdzēs tai vislabāk pielāgoties strauji mainīgajai mūsdienu dzīves videi;

26.pauž nožēlu, ka DFS sarunu kavēšanās izraisīja ievērojamu kavēšanos 2021.–2027. gada plānošanas periodā, ietekmējot atbalsta saņēmējus un jo īpaši vadošās iestādes, kas saskārās ar milzīgu slogu, risinot jautājumus gan saistībā ar 2014.–2020. gada finansēšanas perioda pabeigšanu, gan pašreizējā finansēšanas perioda sākumu; tāpēc aicina Komisiju izvērtēt juridisko iespēju plānošanas periodā pēc 2027. gada Kopīgo noteikumu regulu sadalīt divās atsevišķās daļās, proti, saturiskajā (politiskajā) daļā un ar DFS saistītajā (uz finanšu resursiem attiecināmajā) daļā; uzskata, ka saturiskā daļa būtu jāapspriež un jānoslēdz pirms ar DFS saistītās daļas, lai ļautu vadošajām iestādēm laikus sākt gatavošanos nolūkā nodrošināt patiesas partnerības principa ievērošanu un kohēzijas politikas instrumentu efektīvu izmantošanu;

27.brīdina, ka vairāku ar kohēzijas mērķiem saistītu fondu pastāvēšana, kuru prioritātes dažkārt pārklājas, var kavēt kohēzijas politikas efektīvu īstenošanu; aicina skaidri nodalīt, kā arī saskaņot un papildināt kohēzijas politiku un citus instrumentus, lai izvairītos no ES instrumentu pārklāšanās un konkurences; uzstāj, ka šāda papildināmība ir jāuzlabo, palielinot iespēju finansēt kopīgus projektus;

28.vērš uzmanību uz vietējo, reģionālo un valsts iestāžu grūtībām pieņemt darbā kvalificētu darbaspēku, lai īstenotu, pārvaldītu un revidētu kohēzijas politikas fondus, kas ir viens no iemesliem tam, kāpēc kavējas šo fondu īstenošana; aicina dalībvalstis un to reģionus sākt centienus apmācīt un pieņemt darbā specializētu personālu, lai nākotnē optimizētu ES līdzekļu izmantošanu, pārvaldību un revīziju nolūkā padarīt šos līdzekļus pēc iespējas efektīvākus un lietderīgākus;

29.norāda, ka, kā liecina kohēzijas politikas fondu darbības rezultātu analīze, tostarp Eiropas Revīzijas palātas veiktā, ir iespējams uzlabot kohēzijas politikas intervenču efektivitāti, lai īstenotu ES vispārējās prioritātes un teritoriālās problēmas, piemēram, konkurētspēju vai vidi saudzējošāku ekonomiku; uzskata, ka tāpēc cīņā pret neapmierinātības ģeogrāfiju būtiska nozīme būs plašākai reakcijai, kas ietver vairāk ES politikas virzienu, un efektīvai līdzekļu novirzīšanai;

30.uzskata, ka tiesību akta priekšlikums par turpmāko kohēzijas politiku būtu jāpublicē tikai tad, kad tajā būs ņemti vērā plašo apspriežu rezultāti un ES mēroga pasākumu un formātu klāsts uz vietas, kurš apvieno visus pārvaldības līmeņus un visas pārējās ieinteresētās personas;

31.uzsver nepieciešamību veikt visaptverošu novērtējumu par ESI fondu ietekmi dalībvalstīs un saņēmējreģionos un pašvaldībās, galveno uzmanību pievēršot ne tikai piešķirto līdzekļu izmantošanas līmenim, bet gan ieguldījumu pārveidojošajam raksturam un to ietekmei uz ekonomiku un nodarbinātību reģionā;

32.norāda, ka 2021.–2027. gada tiesiskajā regulējumā jau ir ieviesti pasākumi ar mērķi vienkāršot kohēzijas politikas īstenošanu un pārvaldību; norāda, ka, lai gan ir panākts reāls progress, vēl ir tāls ceļš ejams attiecībā uz procedūru vienkāršošanu galasaņēmējiem un juridiskās noteiktības nodrošināšanu vadošajām iestādēm; uzsver, ka būtu jāizvairās no līdzekļu kontroles un revīzijas pārklāšanās; uzsver, ka turpmākai vienkāršošanai būtu arī jāļauj paātrināt īstenošanu un līdzekļu apgūšanas tempu;

33.tāpēc uzsver, ka vienkāršošanai vajadzētu būt vienam no galvenajiem turpmākās kohēzijas politikas virzītājspēkiem; uzskata, ka ir nepieciešams racionalizēt publiskā iepirkuma procedūras, uzlabot kohēzijas politikas saskaņošanu ar valsts atbalsta noteikumiem, palielināt vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu, īstenot vienotās revīzijas principu un noteikt "vienotus kontaktpunktus" potenciālajiem atbalsta saņēmējiem; uzskata, ka kļūdu īpatsvara ekstrapolācijas noteikumu piemērošana rada nesamērīgu administratīvo slogu vadošajām iestādēm, un aicina Komisiju apsvērt šo noteikumu pārskatīšanu; aicina dalībvalstis izvairīties no pārmērīga regulējuma, lai saņēmējiem nodrošinātu tiesisko noteiktību;

34.uzskata, ka vēl ir vairāk jāracionalizē ES finansēšanas instrumentu struktūra Kohēzijas fondā, ERAF, ESF+ un Taisnīgas pārkārtošanās fondā un, iespējams, ELFLA, jo uz to būtu jāattiecina Kopīgo noteikumu regula; atzīst, ka šāda racionalizēšana vēl vairāk vienkāršotu politikas plānošanu un īstenošanu, palielinātu tās redzamību un efektivitāti, kā arī uzlabotu atbalsta saņēmēju piekļuvi finansējumam; uzsver, ka ir svarīgi racionalizēt atsevišķus konkrētu fondu noteikumus, lai līdz minimumam samazinātu īstenošanas kavēšanos un plānošanas sarežģītību; norāda, ka, racionalizējot fondus, būtu jāsaglabā to tematiskā ievirze un finansēšanas plūsmas attiecīgajās politikas jomās;

35.atzīst, ka snieguma sistēma, kas tika ieviesta 2014.–2020. gada periodā, bija mēģinājums uzlabot politikas orientāciju uz rezultātiem; šajā sakarā aicina vispusīgi modernizēt īstenošanas modeli — pāreju no cikla "darbība pret maksājumu" uz īstenošanu, kas balstīta uz sniegumu, pamatojoties uz konkrētiem starpposma mērķiem, kā arī saikni ar vietējām un reģionālām izaugsmi veicinošām reformām, uzsverot kohēzijas politikas pamatprincipus; uzsver, ka uz sniegumu balstīta pieeja nedarbosies, ja reģionālajam un vietējam līmenim nebūs ietekmes uz to mērķu noteikšanu, kas būs politikas panākumu vērtēšanas kritērijs;

36.uzsver, ka šādai pārejai uz īstenošanu, kas balstīta uz sniegumu, nevajadzētu mazināt Savienības finanšu interešu pārredzamību, pārskatatbildību un aizsardzību; atzīmē, ka revīzijas un kontroles sistēmas tomēr būtu jāpielāgo uz sniegumu balstītajai sistēmai;

37.aicina dalībvalstīs plašāk izmantot digitālās tehnoloģijas un risinājumus, lai vienkāršotu īstenošanu, uzraudzību un ziņošanu, tādējādi veicinot efektīvāku pārvaldību un mazāku fizisko dokumentāciju;

38.norāda, ka nedrīkst ļaunprātīgi izmantot publiskos līdzekļus, ko nodrošina nodokļu maksātāji; aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās iestādes izmantot un uzlabot pašreizējos mehānismus pārkāpumu, krāpšanas un korupcijas atklāšanai un apkarošanai kohēzijas politikas finansējumā;

39.aicina Komisiju nodrošināt, lai visām dalībvalstīm būtu efektīvs mehānisms ziņošanai par pārkāpumiem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1970 Komisijas 2015. gada 8. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/1970, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 293, 10.11.2015., 1. lpp.).; iesaka Pārkāpumu pārvaldības sistēmā pārkāpumus kā slēgtus klasificēt tikai pēc tam, kad trūkstošās summas ir atgūtas arī valsts līmenī, nevis tikai pēc tam, kad neatbilstošās summas ir atgrieztas Komisijai; iesaka dalībvalstīm, izmantojot tādus datizraces rīkus kā Arachne, nodrošināt, ka Pārkāpumu pārvaldības sistēmā dati oficiālajā ziņojumā par pārkāpumiem un krāpšanu tiek salīdzināti ar datiem par apstiprinātajiem projektiem;

40.aicina Komisiju uzlabot Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūras (EPPO) pilnvaru koordināciju, lai izmeklētu pārkāpumus un krāpšanu saistībā ar kohēzijas politikas fondiem;

41.aicina pārējās dalībvalstis pievienoties EPPO, lai pastiprinātu cīņu pret korupciju un ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu;

42.stingri atbalsta tiesiskuma nosacījumu īstenošanu visās dalībvalstīs; tādēļ sagaida, ka Komisija, apstiprinot partnerības nolīgumus un kohēzijas politikas programmas, pilnībā ņems vērā tiesiskuma aspektus, lai tie pilnībā atbilstu veicinošajiem nosacījumiem par Pamattiesību hartas efektīvu piemērošanu un īstenošanu, kā izklāstīts Kopīgo noteikumu regulas III pielikumā; turklāt sagaida, ka Komisija neapstiprinās nevienu partnerības nolīgumu vai programmu, kamēr šo konkrēto aspektu padziļinātā analīze nenodrošinās augsta līmeņa pārliecību par riska neesamību;

43.atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir aizsardzības pasākumi, kas novērstu to atbalsta saņēmēju netaisnīgu sodīšanu, kuri atrodas valstīs, uz kurām var attiekties tiesiskuma mehānisma aktivizēšana; aicina Komisiju apsvērt veidus, kā tā var nodrošināt līdzekļus to galasaņēmējiem;

44.uzsver, ka kohēzijas politikai ir labāk jāpielāgojas problēmām, ko rada zaļā, digitālā un industriālā pārkārtošanās, kā arī to radītajām sociālajām sekām, lai saglabātu aktualitāti un sasniegtu Līgumos noteiktos mērķus; uzskata — lai to panāktu, ir svarīgi mācīties ne tikai no 2014.–2020. gada finansēšanas perioda pieredzes, bet arī no tādiem instrumentiem kā ANM, lai risinātu sociālekonomiskās problēmas, kas saistītas ar nesenajām krīzēm, un sniegtu pienācīgu atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošiem apgabaliem un kopienām;

45.aicina Komisiju kohēzijas politikas regulējumos laikposmam pēc 2027. gada arī turpmāk uzsvērt, cik svarīgi ir cita starpā risināt tādus jautājumus kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, bioloģiskās daudzveidības izzušana un vides aizsardzība, tostarp labāka ūdens un atkritumu apsaimniekošana, resursi un energoefektivitāte, noturība pret katastrofām, riska novēršana un pārvaldība; tāpēc uzskata, ka klimata integrēšanas un klimatizturības mehānismiem jābūt neatņemamai plānošanas un īstenošanas daļai, jo īpaši projektu atlasē; turklāt atgādina Komisijai, ka nozīmīgai līdzekļu izmantošanas iezīmei jābūt atbilstošam atbalstam, jo īpaši vietējām un reģionālajām iestādēm, lai risinātu sociālekonomiskās problēmas, kas saistītas ar nesenajām krīzēm, un palīdzētu mazāk attīstītiem reģioniem un kopienām;

46.uzsver, cik svarīgi ir ilgtspējīgāki mobilitātes risinājumi visās ES teritorijās, piemēram, Eiropas transporta tīkla (TEN-T) politika; uzskata, ka viediem un ilgtspējīgiem mobilitātes risinājumiem būtu jāpiešķir prioritāte ES finansējuma saņemšanai;

47.aicina Komisiju un dalībvalstis censties nodrošināt, ka visiem ES reģioniem ir piekļuve ātrdarbīgam platjoslas pieslēgumam, lai nosacījumi digitālās pārkārtošanās sasniegšanai būtu vienlīdzīgi;

48.uzsver, ka līdztekus valsts sektora ieguldījumiem ilgtspējīgā attīstībā ir jāveicina privātā sektora iesaiste; šajā sakarā uzsver MVU iespējamo lomu inovācijā; aicina dalībvalstis un Komisiju ierosināt pasākumus, lai veicinātu to, ka MVU ievieš tirgum gatavas inovācijas;

49.aicina uzlabot vietējo un reģionālo iestāžu, kā arī pārrobežu un mazāk attīstīto reģionu piekļuvi finansējumam, lai dotu iespēju veikt ieguldījumus vietējā un reģionālajā enerģētikas pārkārtošanā, tostarp energoefektivitātē, decentralizētā enerģijas sadalē, un pievērst īpašu uzmanību atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīgai aprites ekonomikai;

50.ir pārliecināts, ka, ņemot vērā ar divkāršo zaļo un digitālo pārkārtošanos saistītās strukturālās pārmaiņas un to nevienmērīgo ekonomisko un sociālo ietekmi uz ES reģioniem, nākamajā kohēzijas politikas plānošanas periodā būtu jāvadās pēc taisnīgas pārkārtošanās principa, kurā neviena teritorija un neviens netiek atstāts novārtā;

51.atzīst, ka ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību reģioniem, kurus skārusi industriālā pārkārtošanās; šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas centienus risināt šo jautājumu, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas ir Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pirmais pīlārs; aicina Komisiju izdarīt secinājumus no šā fonda īstenošanas un sīkāk precizēt tā mērķus;

52.aicina turpināt finansēt taisnīgu pārkārtošanos, kas būtu pilnībā jāintegrē Kopīgo noteikumu regulā un jānodrošina ar atbilstīgiem finanšu līdzekļiem, kuri jāatvēl plānošanas periodam pēc 2027. gada, kā arī aicina piemērot dalītas pārvaldības un partnerības principus; uzskata, ka ar šo Taisnīgas pārkārtošanās fonda paplašināšanos būtu jākoncentrējas uz atbilstošo NUTS (kopēja statistiski teritoriālo vienību klasifikācija) līmeni, jāņem vērā reģionālās īpatnības, jāparedz plašāks tvērums nekā pašreizējam Taisnīgas pārkārtošanās fondam, un tas jāveido tā, lai varētu ātri reaģēt uz jaunām problēmām dažādos sektoros un nozarēs; aicina šajā jaunās paaudzes finansējumā nošķirt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām; uzsver, ka daļa finansējuma būtu jāvelta sociāli taisnīgai pārejai un Savienības oglekļa dioksīda pēdas samazināšanai;

53.aicina saglabāt īpašu politikas mērķi sociālās nevienlīdzības novēršanai, jo reģionālā konverģence ir palēninājusies un ir parādījušies jauni nevienlīdzības cēloņi;

54.uzsver, ka kohēzijas ieguldījumiem augstas kvalitātes sabiedriskajos pakalpojumos ir izšķiroša nozīme sociālās noturības veidošanā un palīdzības sniegšanā pārvarēt ekonomikas, veselības un sociālās krīzes;

55.uzsver, ka kohēzijas politikas atbalsta joma ietver vairāk nekā 3 miljonu sociālās atstumtības riskam pakļautu cilvēku integrāciju un iekļaušanu, tostarp atbalstu 600 000 cilvēku no sociāli atstumtām grupām, piemēram, romiem, kuri jo īpaši dzīvo mazāk attīstītos ES reģionos; pauž nožēlu par dažu dalībvalstu pašvaldību nevēlēšanos efektīvi izmantot kohēzijas politikas fondus, lai nodrošinātu šiem iedzīvotājiem piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, ūdenim un pienācīgiem dzīves apstākļiem; mudina dalībvalstis pievērsties šiem vissteidzamāk risināmajiem jautājumiem, kas būtiski palīdzēs mazināt reģionālos atšķirības;

56.vērš uzmanību uz reģionu, kuriem ir kopīga robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, sarežģīto situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar sadarbības pārtraukšanu pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu; aicina Komisiju cieši sadarboties ar skartajām dalībvalstīm, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus sociālo un ekonomisko problēmu risināšanai šajos reģionos;

57.akcentē lauku attīstības, kas aptver vairāk nekā tikai lauksaimniecību, daudzdimensionālo raksturu; norāda, ka tikai 11,5 % lauku apvidu iedzīvotāju strādā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs;

58.atgādina, ka ELFLA pašlaik ir saistīts ar kohēzijas politikas satvaru un ka tas būtu vēl vairāk jāsaista ar Kopīgo noteikumu regulu, kas ir nepieciešams, lai pilnībā attīstītu lauku reģionus; uzsver nepieciešamību vēl vairāk racionalizēt fondus, tostarp ELFLA, reģionālās attīstības jomā, jo tas varētu nodrošināt sinerģiju un spēcīgākas lauku un pilsētu partnerības ieguldījumiem lauku apvidos nesaistīti ar lauksaimniecību; uzstāj, ka ELFLA būtu jāpārvalda reģionālā līmenī vai ar izšķirošu reģionālo un vietējo līdzdalību, lielāku uzsvaru liekot uz struktūrpolitikas pasākumiem mazapdzīvotos apgabalos;

59.uzstāj, ka ir jāievieš lauku aspektu nostiprināšanas mehānisms, lai novērtētu ES likumdošanas iniciatīvu ietekmi uz lauku apvidiem;

60.norāda, ka jebkura turpmākā Savienības paplašināšanās ietekmēs kohēzijas līmeni Savienībā; norāda, ka tas, iespējams, ietekmēs dažādo reģionu pašreizējo klasifikāciju, ņemot vērā, ka statistiskā efekta rezultātā ievērojami samazināsies vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju;

61.tāpēc aicina Komisiju veikt detalizētu novērtējumu, pirms tiek ierosināta jauna regula kohēzijas satvaram laikposmam pēc 2027. gada, lai nodrošinātu, ka kohēzijas politika ir pietiekami sagatavota un turpinās atbalstīt visus reģionus, un ka var pienācīgi novērst jebkādas nelabvēlīgas sekas uz reģioniem, kuras statistiskais efekts rada saistībā ar kohēzijas politikas atbilstību; turklāt aicina Komisiju tās veiktajā novērtējumā iekļaut aplēsi par pārrobežu sadarbības papildu vajadzībām, kuras paplašināšanās varētu radīt; aicina Komisiju un Parlamentu apspriesties un veikt strukturētu darbu šajos jautājumos, pirms tiek iesniegts jauns tiesību akta priekšlikums; aicina vēlākais līdz 2030. gadam izstrādāt kohēzijas politiku, kas būtu gatava paplašināšanās procesam;

62.uzsver, ka pašreizējais kohēzijas politikas budžets ir vērsts uz konverģences mērķiem; uzsver, ka attiecībā uz Ukrainu kohēzijas politikas budžets nevar un nedrīkst apmierināt paredzamās finansiālās vajadzības saistībā ar atjaunošanu; uzsver, ka visi atjaunošanas mērķi būtu jāsasniedz, izmantojot atsevišķus finansēšanas mehānismus, kas neietilpst DFS darbības jomā, ar dalībvalstu, privātā sektora un ārējo resursu tiešām iemaksām budžetā;

63.aicina Komisiju apsvērt iespēju tos kohēzijas politikas publiskos izdevumus, ko dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes veic ESI fondu ietvaros, neuzskatīt par valsts vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, kā noteikts jaunajos ekonomikas pārvaldības noteikumos, jo īpaši, ja tie nenovirzās no Parīzes nolīguma mērķu īstenošanas;

64.uzsver nepieciešamību uzlabot saikni starp kohēzijas politiku un ES ekonomikas pārvaldību, vienlaikus izvairoties no represīvas pieejas; uzsver, ka Eiropas pusgadam būtu jāatbilst kohēzijas politikas mērķiem, kas noteikti LESD 174. un 175. pantā un Eiropas sociālo tiesību pīlārā; aicina reģionus piedalīties konkrētai valstij adresēto ieteikumu (KVAI) izpildē un stiprināt teritoriālo pieeju; aicina pārskatīt makroekonomisko nosacījumu koncepciju un izpētīt iespēju aizstāt šo koncepciju ar jauniem nosacījumu veidiem, lai labāk atspoguļotu jaunās problēmas, kas mūs vēl sagaida;

65.atgādina par principu "nekaitēt kohēzijai", kas ieviests ar 8. kohēzijas ziņojumu un nozīmē, ka nekādi pasākumi nedrīkst kavēt konverģences procesu vai veicināt reģionālās atšķirības; aicina stingrāk integrēt šo principu kā transversālu principu visās ES politikas jomās, lai tās atbalstītu sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķus, kas noteikti LESD 3. un 174. pantā; uzstāj, ka kohēzijas veicināšana jāuzskata arī par veidu, kā veicināt solidaritāti un savstarpēju atbalstu dalībvalstu un to reģionu starpā;

66.aicina Komisiju stiprināt un attīstīt šo principu Eiropas pusgada ietvaros un iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības visos to procedūru posmos, kas saistītas ar Eiropas pusgadu un Komisijas KVAI;

67.pauž stingru pārliecību par daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības horizontālo principu nozīmi, kam būtu jāpaliek kohēzijas politikas pamatprincipiem arī pēc 2027. gada;

68.aicina Komisiju, dalībvalstis, reģionus un vietējās iestādes stingri un efektīvi piemērot daudzlīmeņu pārvaldības principu;

69.uzsver, cik būtiski ir visā ES kohēzijas politikas plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā ievērot partnerības principu un izveidot ciešu sadarbību starp reģionālajām un vietējām iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un ieinteresētajām personām; aicina saglabāt partnerības principu kā saistošu un aicina to iekļaut Eiropas pusgadā; aicina Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu rūpīgi veikt turpmākos pasākumus, veikt pārbaudes un sniegt korektīvus ieteikumus;

70.atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu pagarināt darbības termiņu Rīcības kodeksam attiecībā uz partnerību saistībā ar ESI fondiem (Deleģētā regula Nr. 240/2014); uzskata, ka šīs vadlīnijas ievērojami uzlabo vietējo un reģionālo iestāžu un citu ieinteresēto personu iesaistīšanos, taču tās būtu jāpārskata, lai vēl vairāk uzlabotu to efektivitāti un nodrošinātu partneru padziļinātu iesaistīšanos, veicinot vietēja mēroga darbības;

71.atgādina, ka 2021.–2027. gada kohēzijas politikas satvarā dzimumu līdztiesība un dzimumu perspektīva ir iekļautas un tiek veicinātas visos kohēzijas programmu sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas procesa posmos; turklāt uzsver sieviešu īpašo nozīmi, jo īpaši attālos un lauku apvidos, jo viņas ir pilsoniskās sabiedrības un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes svarīgas dalībnieces; tomēr vienlaikus norāda, ka viņas bieži saskaras ar grūtībām piekļūt darba tirgum, sabiedriskajiem pakalpojumiem, veselības aprūpei, bērnu aprūpei un vienlīdzīgam atalgojumam;

72.turklāt uzsver īpašo nozīmi jaunatnes aspekta iekļaušanai kohēzijas politikā;

73.aicina Komisiju un dalībvalstis pielikt papildu pūles, lai sekmētu bērnu tiesību īstenošanu, izmantojot ESF+, nolūkā atbalstīt efektīvus intervences pasākumus, kas palīdz sasniegt šo mērķi;

74.aicina vēl vairāk stiprināt programmu un ES finansēto projektu komunikāciju un pamanāmību visās dalībvalstīs, nosakot to mērķus, mērķauditorijas, sakaru kanālus, sociālo mediju ietekmi, plānoto budžetu un attiecīgos uzraudzības un novērtēšanas rādītājus;

75.aicina nodrošināt ieguldījumus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu novēršanu, kā arī sagatavotību tām, izmantojot īpašu politikas mērķi, tematisko koncentrāciju vai īpašu veicinošo nosacījumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus ieguldījumus vietējā un reģionālajā infrastruktūrā un riska pārvaldībā mazāk attīstītos pilsētu un lauku apvidos, tostarp pierobežas reģionos, salās un tālākajos reģionos; uzskata, ka mērķtiecīgam finansējumam jābūt vērstam uz riska samazināšanu un sagatavotību plaša spektra katastrofām (ar klimatu saistītām, ģeoloģiskām, ar veselību saistītām, cilvēku izraisītām); uzskata, ka tajā būtu jāpievērš liela uzmanība klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, lai palīdzētu vietējām un reģionālajām iestādēm labāk pārvaldīt risku un sagatavoties reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi vietējā līmenī, sākot ar lēnas norises notikumiem un beidzot ar ārkārtējiem laikapstākļiem, tostarp krasta eroziju, pārtuksnešošanos, jūras līmeņa celšanos, savvaļas ugunsgrēkiem, plūdiem, zemes nogruvumiem, karstuma viļņiem un citām dabas katastrofām;

76.uzskata, ka kohēzijas finansējums būtu jāizmanto, lai vienlīdz labi palīdzētu gan pilsētu, gan lauku teritorijām; aicina kohēzijas politikā iekļaut spēcīgāku pilsētu un lauku dimensiju, paredzot īpašus ieguldījumus gan pilsētu, gan lauku teritorijās, kā arī ciešākas saiknes starp pilsētu un lauku projektiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai pievērstos demogrāfiskajām problēmām, attīstības slazdiem un sadalījumam starp pilsētām un laukiem, kas ietekmē ES reģionus;

77.aicina palielināt valstu ERAF piešķīrumu īpatsvaru pilsētu attīstībai; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka arī mazās pašvaldības var piekļūt ERAF līdzekļiem, kas paredzēti ilgtspējīgas un integrētas pilsētu attīstības projektu finansēšanai; tāpat aicina piešķirt finansējumu lauku apvidiem un reģioniem, kas cieš no smagiem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas apstākļiem vai demogrāfiskiem traucējumiem; aicina šo finansējumu plānot kopīgi ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī vietējo kopienu un attiecīgo reģionu labā;

78.aicina izveidot īstu struktūrpolitiku lauku apvidiem ar atbilstošiem tematiskiem mērķiem, kas atbilstu šo apvidu konkrētajām problēmām, piemēram, lauku pārtuksnešošanās, iedzīvotāju novecošana, iedzīvotāju skaita samazināšanās, lauku pamešana, kopienu skaita samazināšanās kopumā, kā arī nepietiekamas veselības aprūpes un izglītības iespējas;

79.mudina veidot sinerģijas starp kopīgiem projektiem un sadarbības nolīgumiem dažādu pārvaldības līmeņu starpā, lai izmantotu apvienotās spējas un apjomradītus ietaupījumus ES investīcijās infrastruktūrā, inovācijā, klimata pārmaiņu mazināšanā/pielāgošanās tām, kā arī zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā; uzskata, ka šim procesam būtu jārada lielāka atbildība par projektiem un ilgtspējīgu ieguldījumu konsolidācija, nevis sadrumstalotība un sinerģijas trūkums;

80.uzsver pievienoto vērtību, ko sniedz teritoriālā sadarbība kopumā, it īpaši pārrobežu sadarbība; aicina palielināt Eiropas teritoriālās sadarbības programmu budžetu, jo tās nodrošina unikālu satvaru starpreģionālai, pārrobežu un starptautiskai sadarbībai un palīdz risināt kopīgas problēmas, sekmējot partnerības un veicinot ekonomisko attīstību, sociālo kohēziju un vides ilgtspēju; ierosina "pierobežas miljardu" uzticēt tieši Eiropas teritoriālās sadarbības grupai, kurai jādod uzdevums neatkarīgi pārvaldīt to un nodrošināt sadali starp projektiem;

81.uzskata, ka Teritoriālās attīstības programma 2030. gadam ir reāls un piemērots instruments, kas nodrošina ES kohēziju, pārvaldot katru tās reģionu un tā īpatnības; aicina Komisiju apsvērt iespēju mainīt Teritoriālās attīstības programmas 2030. gadam lomu papildus teritoriālās pārvaldības vadlīnijām; aicina dalībvalstis izstrādāt savas teritoriālās attīstības programmas saskaņā ar Teritoriālās attīstības programmu 2030. gadam kā pamatu savu teritoriālo stratēģiju plānošanai, kurās ņem vērā katra no to reģioniem īpatnības un kas kalpo par pamudinājumu, kā arī lai stimulētu lēmumu pieņemšanas procesu un teritoriālās un pilsētpolitikas izstrādi;

82.atzīst, ka integrētiem teritoriālās attīstības rīkiem ir būtiska nozīme resursu kvalitatīvā īstenošanā un apguvē; aicina daļu kohēzijas politikas līdzekļu novirzīt teritoriālo pieeju izstrādei lauku apvidos vai pilsētu un lauku teritoriālajām pieejām, izmantojot integrētus teritoriālos ieguldījumus, sabiedrības virzītu vietējo attīstību vai citus ar lauksaimniecību nesaistītus lauku attīstības mehānismus, lai papildinātu darbības, ko atbalsta ar LEADER pieeju saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, jo tas būs arī būtisks veids, kā risināt neapmierinātības ģeogrāfiju;

83.uzskata, ka, izmantojot kohēzijas saistību atcelšanu rezervēm kohēzijas politikā, tas cita starpā palīdzētu absorbēt turpmākos inflācijas kāpumus vai piegādes ķēdes satricinājumus; uzskata, ka šādam izmantojumam būtu jādarbojas nepārtraukti atkarībā no vajadzības un atbilstoši daudzgadu un gada saistību atcelšanas cikliem;

84.uzskata, ka kompromisu starp nepieciešamo orientāciju uz vietu un atbalstu Savienības tematiskajām prioritātēm varētu risināt, izmantojot lielāku elastību un tematisko mērķu un problēmu atlasāmu sarakstu, kas būtu pieejams reģioniem un pašvaldībām atbilstīgi to attīstības līmenim un vajadzībām, vienlaikus ievērojot tematisko koncentrāciju valsts līmenī; uzsver, ka šāds modelis samazina plānošanas procesa un reģionālo īpatnību faktoru sarežģītību; uzsver, ka kohēzijas politikai jāturpina līdzsekot vietējām vajadzībām, lai tās efektīvi risinātu saistībā ar reģionālo atšķirību samazināšanu visā ES;

85.uzsver, ka tematiskā koncentrācija joprojām ir priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu pāreju uz konkurētspējīgāku, gudrāku, sociālāku un noturīgāku Savienību, kā arī nulles oglekļa emisiju ekonomiku; tomēr uzsver, ka tā būtu jāpielāgo reģionu un pilsētu reālajām vajadzībām un to praktiskajai darbībai, sākot no plānošanas un pārplānošanas līdz īstenošanai un slēgšanai; pauž pārliecību, ka galvenajam principam vajadzētu būt pielāgotai ieguldījumu pieejai, kas vērsta uz konkrētām vajadzībām uz vietas;

86.aicina Komisiju, nosakot atbalsta līmeni katram reģionam, ņemt vērā papildu iezīmes, piemēram, reģiona teritorijas ar izaugsmes potenciālu, to īpašo problēmu intensitāti, to, cik lielā mērā tās saskaras ar notiekošo pārkārtošanos, piemēram, zaļo, digitālo un industriālo pārkārtošanos, vai to sociālā progresa līmeni, lai tādējādi labāk definētu katra reģiona virzību uz konverģenci; uzsver, ka IKP kā vienīgajā attīstības rādītājā nav ņemti vērā visi šie aspekti, un aicina to papildināt ar citiem rādītājiem, piemēram, ES sociālā progresa indeksu un Neaizsargātības pret klimata pārmaiņām indeksu; uzsver, cik svarīgi ir pievērst īpašu uzmanību to reģionu atbalstam, kuri saskaras ar attīstības slazdiem, kā uzsvērts 8. kohēzijas ziņojumā;

87.aicina risināt starpreģionālās atšķirības, pievēršot lielāku uzmanību teritoriju daudzveidībai; aicina Komisiju apsvērt iespēju novērtēt sākotnējos piešķīrumus un līdzfinansējuma likmes, pamatojoties uz NUTS 3, lai finansējumu novirzītu tur, kur tas visvairāk nepieciešams, un lai izvairītos no nabadzīgu un nepietiekami attīstītu reģionu rašanās; uzsver, ka šādas pārejas laikā būtu jāņem vērā iespējamā negatīvā ietekme uz ES finansējumu lielākām pilsētu teritorijām, piemēram, lielpilsētu teritorijām;

88.uzskata, ka, piešķirot līdzekļus vietējiem projektiem pilsētās un lauku apvidos, galvenā uzmanība būtu jāpievērš kopīgu interešu projektiem, vienlaikus veicinot arī MVU līdzdalību; aicina apvienot mazākus reģionālos finanšu instrumentus ar lielākām reģionālām iniciatīvām, lai palielinātu to efektivitāti un politisko ietekmi; aicina Komisiju sniegt norādījumus un plānošanas atbalstu, jo īpaši integrētiem teritoriāliem un maziem projektiem, lai izvairītos no saistību atcelšanas un pārdales; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt augšupēju pieeju teritoriālajai attīstībai, kas ir sociālās inovācijas un spēju veidošanas līdzeklis;

89.uzsver visu līmeņu labas pārvaldības nozīmi kohēzijas politikas pārvaldībā; uzsver, ka pārvaldības struktūru kvalitāte var noteikt optimālu ieguldījumu prioritāšu kombināciju, lai panāktu daudzlīmeņu vertikālo un horizontālo koordināciju, kas nepieciešama integrētas attīstības stratēģiju izstrādei un īstenošanai;

90.aicina stiprināt pilsētu un lauku pašvaldību pārstāvību uzraudzības komitejās, lai kopīgi varētu novērtēt līdzekļu pārvaldības efektivitāti; atkārtoti uzsver, ka šiem pārstāvjiem cita starpā būtu jādala atbildība par plānošanu un pārplānošanu, lai ievērotu daudzlīmeņu pārvaldību;

91.aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu trūkumus, kas konstatēti vadošo iestāžu veiktajā kohēzijas politikas fondu pārvaldībā, vienlaikus vienkāršojot piekļuvi tehniskajai palīdzībai nolūkā uzlabot kompetento iestāžu administratīvās un pārvaldības spējas;

92.aicina turpmāk iesaistīt Komisijas iniciatīvas, piemēram, ES Pilsētas mēru paktu klimata un enerģētikas jomā, nākamās paaudzes kohēzijas politikas noteikumu izstrādes un īstenošanas procesā; uzskata, ka pilsētu tīkliem ir neaizstājama loma, lai pārvarētu plaisu starp politikas veidošanu un īstenošanu uz vietas; atzīst, ka politikas un īstenošanas atbalsts, kas vērsts uz pilsētu mēriem un vietējām iestādēm, politikas īstenošanas kontekstā rada ievērojami labākus rezultātus;

93.uzsver, ka dalībvalstu starpā pastāv atšķirības attiecībā uz vietējo un reģionālo iestāžu kompetencēm; aicina uzlabot uz vietu balstītu pieeju, lai kohēzijas politikas pārvaldību tuvinātu reģionālajam un vietējam līmenim; uzsver, ka sagatavošanās darbs, atbilstoša administratīvā kapacitāte un institucionālais atbalsts ir nepieciešami, lai nodrošinātu politikas efektivitāti, samazinātu pārkāpumu un krāpšanas gadījumu skaitu un izvairītos no papildu administratīvā sloga vadošajām iestādēm, darbuzņēmējiem un galasaņēmējiem;

94.pauž pārliecību, ka lielāku vietējā un reģionālā līmeņa atbildību ilgtermiņā, kā arī ES projektu ilgizturību un lielāku līdzfinansējumu var veicināt ar lielāku fiskālo kapacitāti attiecībā uz reģioniem un pašvaldībām; atzīst, ka šāds risinājums uzlabotu reģionu un pašvaldību aizņemšanās spēju, kas saistīta ar ES budžeta finanšu instrumentiem; uzsver, ka reģionālajiem un vietējiem budžetiem būtu jāspēj kompensēt inflācijas šoku un iespējamo krīžu ietekmi uz ES līdzfinansētajiem projektiem;

95.aicina vēl vairāk iesaistīt Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupu kohēzijas politikas ieguldījumu veikšanā, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos, atbalstot ilgtspējīgas pilsētas, ilgtspējīgu enerģētiku, aprites ekonomiku, videi draudzīgas darbavietas, kā arī vietējos un reģionālos inovācijas projektus, tostarp vairāk izmantojot finanšu instrumentus un atbalstot privātā sektora ieguldījumus; aicina paplašināt atbalstu vietējā un reģionālā līmeņa projektiem, kā arī izvērst finanšu instrumentus, kas papildina un palīdz piesaistīt ES dotācijas; atzīst, ka daudzās dalībvalstīs EIB finansējums, piemēram, struktūrprogrammu aizdevumi, ievērojami veicina valsts līdzfinansējuma saistību izpildi saskaņā ar kohēzijas politiku, kas savukārt atvieglo un paātrina programmu īstenošanu;

96.uzsver, ka tehniskās, finansiālās un administratīvās spējas ir būtiski svarīgas, lai nodrošinātu, ka vadošās iestādes, kā arī vietējās un reģionālās pašvaldības iegūst tehniskas zināšanas, jo īpaši par klimata pārmaiņām, un var tās izmantot pilsētu un lauku plānošanā un pārvaldībā; pauž pārliecību, ka tas ļaus labāk izstrādāt un novērtēt projektu priekšlikumus, efektīvāk sadalīt resursus un apmierinoši īstenot budžetu, neradot būtisku saistību atcelšanas risku;

97.aicina pašreizējās tehniskās palīdzības un konsultāciju programmas īpaši pievērsties mazākām pašvaldībām un pārrobežas, attāliem un lauku apgabaliem, kā arī tālākajiem un salu reģioniem, lai palīdzētu tiem risināt jaunās problēmas, piemēram, saistībā ar zaļo pārkārtošanos un klimata pārmaiņām; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir sadarbībā starp EIB un Komisiju izstrādāt tehniskās palīdzības instrumentus, tostarp energoefektivitātes jomā; aicina sniegt mērķtiecīgu atbalstu 100 % ES finansējuma veidā tehnisko, finansiālo un administratīvo spēju veidošanai, projektu izstrādei un sagatavošanai, projektu ieceres noteikšanai un izveidei, kā arī stratēģiskās plānošanas spējām, tostarp plānošanas instrumentiem; uzskata, ka būtu jāturpina attīstīt URBIS platformu kā vienotu pašvaldību kontaktpunktu;

98.uzstāj, ka ir būtiski jāpārskata Komisijas ad hoc iniciatīvas un rūpīgi jāpārbauda jauno iniciatīvu kvalitāte un skaits; prasa, lai šis process tiktu pārvaldīts kopīgi un partnerībā, garantējot vietējā līmeņa, tostarp pilsētu un lauku apvidu, kā arī reģionu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvību; brīdina, ka tādu kohēzijas politikas fondu finansēto Komisijas ad hoc iniciatīvu izplatīšanās, kas nedod pievienoto vērtību vietējam un reģionālajam līmenim, var mazināt iepriekš plānoto kopējo kohēzijas apropriāciju efektivitāti; uzstāj, ka katrai jaunai Komisijas iniciatīvai jāpievieno attiecīgs budžeta papildinājums;

99.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Eiropas Reģionu komitejai un dalībvalstu valsts un reģionālajiem parlamentiem.