1.apstrīd nepieciešamību pēc steidzamas rakstiskās procedūras īpašajam pasākumam par labu Tunisijai, jo Komisijas sākotnējais paziņojums par budžeta atbalstu 150 miljonu EUR apmērā tika sniegts jau 2023. gada 11. jūnijā, atstājot pietiekami daudz laika parastās procedūras izmantošanai; uzskata, ka šīs steidzamās rakstiskās procedūras sākšanas laiks liecina par parlamentārās kontroles un komitoloģijas procedūras neievērošanu;

2.aicina Komisiju nākamā augsta līmeņa ģeopolitiskā dialoga kontekstā sniegt detalizētu, uz faktiem balstītu skaidrojumu par to, kāpēc pirms īpašā pasākuma pieņemšanas saskaņā ar steidzamu rakstisko procedūru nav notikusi neoficiāla saziņa starp Komisiju un Parlamentu, kā noteikts Parlamenta un Komisijas 2008. gada 3. jūnija nolīguma 12. punktā; tādēļ sagaida, ka nākamajā augsta līmeņa ģeopolitiskajā dialogā Tunisija tiks izraudzīta par prioritāru valsti;

3.uzskata, ka saprašanās memorandā paustā politiskā apņemšanās “pilnībā” izmaksāt budžeta atbalstu 2023. gadam nav juridisks pamats šā pasākuma pieņemšanai ne īpaša pasākuma veidā saskaņā ar NDICI — “Eiropa pasaulē” regulas 23. panta 4. punktu, ne saskaņā ar steidzamu rakstisko procedūru;

4.pauž nožēlu par to, ka Komisija nerīkojās proaktīvi un nenodeva Parlamenta rīcībā attiecīgo finansēšanas nolīgumu ar Tunisiju par īpašu nosacījumu un prasību noteikšanu, kā norādīts Finanšu regulas 112. panta 4. punktā un 236. pantā;

5.prasa sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kā tādi termini kā “apmierinošs progress”, kas izmantots Komisijas īpašā pasākuma rīcības dokumenta 4.3.2. iedaļā, kurā sīki izklāstīti budžeta atbalsta izmaksāšanas kritēriji, atbilst “skaidri definētiem budžeta atbalsta sniegšanas nosacījumu kritērijiem”, kas noteikti NDICI — “Eiropa pasaulē” regulas 27. panta 4. punktā;

6.pauž šaubas par to, vai attiecībā uz šo īpašo pasākumu tiek ievēroti ārējās darbības pamatprincipi attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu, kā izklāstīts LES 21. pantā, dažādos NDICI — “Eiropa pasaulē” regulas noteikumos un ES un Tunisijas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 2. pantā, ņemot vērā pamattiesību situācijas būtisko pasliktināšanos, kas jau ir notikusi Tunisijā kopš 2021. gada jūlija, un to, ka būtiska pamatvērtību situācijas pasliktināšanās varētu likt ES apturēt, samazināt vai atcelt budžeta atbalstu partnervalstīm;

7.tādēļ aicina Komisiju steidzami un pirms Parlamenta sasaukuma beigām sniegt papildu rakstisku informāciju par to, kā un kad tā novērtēs, vai ir vai tiks izpildīti 4.3.2. iedaļā izklāstītie nosacījumi par budžeta atbalsta izmaksāšanu, un kādi objektīvi kritēriji tiks izmantoti, lai noteiktu, vai ir panākts “apmierinošs progress” 4.3.2. iedaļā uzskaitīto vispārīgo nosacījumu īstenošanā;

8.prasa Komisijai rakstiski paskaidrot savu vērtējumu, ka Tunisija pašlaik atbilst prasībai, kas izklāstīta īpašā pasākuma rīcības dokumenta 4.3.2.(b) iedaļā attiecībā uz pamatvērtībām;

9.aicina Komisiju paskaidrot, kāpēc tā izvēlējās izmaksāt 150 miljonus EUR vienā maksājumā, nevis atļaut pakāpenisku izmaksu, pamatojoties uz konkrētiem starpposma mērķiem vai sasniegtajiem soļiem, kā paredzēts Finanšu regulas 236. panta 2. punktā, un neatstāt iespēju apturēt turpmākus maksājumus gadījumā, ja tiek novērota skaidra pamatvērtību pazemināšanās;

10.aicina Komisiju paskaidrot, kā īpašais pasākums palīdzēs uzlabot uzņēmējdarbības un investīciju vidi, ņemot vērā tiesiskuma pasliktināšanos Tunisijā kopš 2021. gada jūlija, kas ir būtisks šķērslis ekonomikas attīstībai;

11.aicina Komisiju paskaidrot iemeslus, kāpēc Tunisijas iestādes noraidīja budžeta atbalstu 60 miljonu EUR apmērā, kas izmaksāts Covid mehānisma ietvaros 2023. gada oktobrī, un to, uz kāda pamata Komisija uzskata, ka Tunisijas iestādes vēlas pieņemt budžeta atbalstu, kas paredzēts šajā īpašajā pasākumā;

12.aicina Komisiju precizēt, kādas garantijas tā kopš 2023. gada septembra ir saņēmusi no Tunisijas iestādēm par to, ka Parlamentam būs atļauts apmeklēt ES finansēto projektu objektus Tunisijā un tādējādi izmantot savas uzraudzības un kontroles tiesības saskaņā ar LES 14. pantu;

13.prasa Komisijai precizēt situāciju, sniedzot atbilstošu un visaptverošu atbildi uz Parlamenta jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, un šo saistīto rezolūciju;

14.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Padomei.