IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.I nodaļaVispārīgi noteikumi

1. pantsMērķis un priekšmets1.Direktīvas mērķis ir izveidot skaidru, stabilu un, saskanīgu un elastīgu augsnes monitoringa un novērtēšanas satvaru visas ES augšņu monitoringam, lai un Savienībā pastāvīgi uzlabotuzlabotu augsnes veselību, lai nolūkā 2050. gada perspektīvā panāktupanākt veselīgas augsnes un augsnes arī saglabātusaglabāt veselīgas un nepieļaut to pasliktināšanos, lai tās spētu sniegt dažādus ekosistēmu pakalpojumus tādā apmērā, kas ir pietiekams vides, sabiedrības un ekonomikas vajadzību apmierināšanai, novērst un mīkstināt klimata pārmaiņu un biodaudzveidības izzušanas ietekmi, palielināt noturību pret dabas katastrofām un noturību, kas vajadzīga nodrošinātībai ar pārtiku, kā arī samazināt augsnes kontamināciju līdz līmenim, kas vairs nebūtu uzskatāms par kaitīgu cilvēka veselībai un videi.Tādēļ ar šo direktīvu tiek noteikts satvars, kurā dalībvalstīm ir jāievieš pasākumi, kas ir tehniski iespējami un balstās uz izmaksu un ieguvumu analīzi, lai līdz 2050. gadam panāktu, ka augsnes ir veselas. [Gr. 43]1a. Šī direktīva palīdz izpildīt starptautiskās un Savienības līmeņa saistības, mērķus un centienus, cita starpā kā noteikts:a) Kuņminas–Monreālas globālajā biodaudzveidības satvarā;b) Parīzes nolīgumā;c) ANO Konvencijā par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD);d) ES 7. vides rīcības programmā (Lēmums Nr. 1386/2013/ES);e) ES 8. vides rīcības programmā (Lēmums (ES) 2022/591/ES);f) Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (COM/2011/0571). [Gr. 44]2.Šī direktīva paredz pasākumus šādās jomās:a)augsnes veselības monitorings, uzturēšana, uzlabošana, rehabilitācija un novērtēšana, pamatojoties uz augsnes ekoloģisko stāvokli; [Gr. 45]b)ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana;c)kontaminēti objekti.

2. pantsDarbības jomaŠī direktīva ir piemērojama visām augsnēm dalībvalstu teritorijā.

3. pantsDefinīcijasŠajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:1)“augsne” ir zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp pamatiezi un zemes virsmu un kas sastāv no minerāldaļiņām, organiskās vielas, ūdens, gaisa un dzīviem organismiem, izņemot izejvielu atradnes; [Gr. 217 un 266]1a) "augsnes ekoloģiskais stāvoklis" ir augsnes ekoloģiskā kvalitāte, ko novērtē, ņemot vērā augsnes daudzveidību, bioloģisko un funkcionālo aktivitāti, dzīvotni un degradācijas faktoru klātbūtni, un klasificē šādās kategorijās:a) "ļoti labs augsnes ekoloģiskais stāvoklis" attiecas uz augsnēm ar izcilu bioloģisko un funkcionālo aktivitāti;b) "labs ekoloģiskais stāvoklis" attiecas uz augsnēm, kuru stāvoklis kopumā ir labs, bet kurās novēroti pierādījumi par nelielu nelabvēlīgu ietekmi, ko rada viens vai vairāki degradācijas faktori;c) "vidējs ekoloģiskais stāvoklis" attiecas uz augsnēm, kurās novēroti pierādījumi par nelielu nelabvēlīgu ietekmi, ko rada degradācijas faktori;d) "degradētas augsnes" attiecas uz augsnēm, kurās novēroti nepārprotami pierādījumi par nelabvēlīgu ietekmi, ko rada viens degradācijas faktors, une) "kritiski degradētas augsnes" attiecas uz augsnēm, kurās novēroti nepārprotami pierādījumi par nelabvēlīgu ietekmi, ko rada vairāk nekā viens degradācijas faktors; [Gr. 46]1b) "augsnes ekoloģiskās funkcijas" ir savstarpēji saistītu procesu un mijiedarbības kopums augsnes ekosistēmā, kas uztur dzīvību, atbalstu un ir augsnes biodaudzveidības rezultāts, kurš uztur vispārējo veselību un ražīgumu tādiem sauszemes vides procesiem kā, piemēram, barības vielu aprite, organiskās matērijas sadalīšanās, augsnes struktūras veidošanās, ūdens filtrācija un attīrīšana, oglekļa sekvestrācija, kā arī dzīvotņu un resursu nodrošināšana dažādiem daudzveidīgiem organismiem; [Gr. 47]2)“ekosistēma” ir dinamisks augu, dzīvnieku un mikroorganismu sabiedrību un to nedzīvās vides komplekss, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība;3)“"ekosistēmu pakalpojumi” ir" ir gan tiešs, gan netiešs ekosistēmu devums visas sabiedrības labjutībai un ekonomiskajos, sociālajos, kultūras, vides un citos ieguvumos, ko cilvēki gūst no minētajām ekosistēmām; [Gr. 48]3a) "augsnes biodaudzveidība" ir augsnes dzīvo organismu dažādība, kas ietver gan gēnus, gan kopas, un ekoloģiskie kompleksi, kuros tie ietilpst, proti, gan augsnes mikrodzīvotņu kompleksi, gan ainavu kompleksi; [Gr. 49]4)“"augsnes veselība”" ir augsnes fizikālais, ķīmiskais, funkcionālais un bioloģiskais stāvoklis, kas nosaka tās spēju darboties kā vitālai dzīvai sistēmai un sniegt ekosistēmu pakalpojumus, ņemot vērā zemes izmantojumu; [Gr. 50]5)“ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana” ir augsnes apsaimniekošanas prakse, kas uztur vai uzlabokuras mērķis ir uzturēt vai uzlabot augsnes nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus, nepasliktinot funkcijas, kas šos pakalpojumus dara iespējamus, un nekaitējot citām vides īpašībāmņemot vērā sociālekonomisko ietekmi; [Gr. 247]6)“augsnes apsaimniekošanas prakses” ir prakses, kas ietekmē augsnes fizikālās, ķīmiskās vai bioloģiskās īpašības;7)“apsaimniekotas augsnes” ir augsnes, kurās tiek piekoptas augsnes apsaimniekošanas prakses;8)“"augsnes rajons”" ir dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu teritorijas daļa, ko minētā dalībvalsts norobežojusivai minētās dalībvalstis norobežojusi/norobežojušas saskaņā ar šo direktīvu; [Gr. 52]9)“augsnes veselības novērtējums” ir augsnes veselības izvērtējums, kura pamatā ir augsnes deskriptoru mērījumi vai aplēses;10)“"kontaminēts objekts”" ir norobežota viena vai vairāku zemesgabalu teritorija, kurā ir apstiprināta augsnes kontaminācija, ko izraisījušas antropogēniskas punktveida darbībasizraisījusi vielas vai materiāla klātbūtne augsnē tādā koncentrācijā, kura var būt kaitīga veselībai vai videi; [Gr. 53]11)“augsnes deskriptors” ir parametrs, kas raksturo augsnes veselības fizikālos, ķīmiskos vai bioloģiskos raksturlielumus;12)“zeme” ir Zemes virsma, ko neklāj ūdens;13)“zemes segums” ir zemes virsmas fizikālais un bioloģiskais segums;14)“dabiska zeme” ir teritorija, kurā teritorijas primārās ekoloģiskās funkcijas un sugu sastāvu nav būtiski mainījusi cilvēka darbība;15)“daļēji dabiska zeme” ir teritorija, kurā cilvēka darbības rezultātā ir būtiski mainījies ekoloģisko kopumu sastāvs, līdzsvars vai darbība, bet saglabājusies potenciāli augsta vērtība biodaudzveidības un tās sniegto ekosistēmu pakalpojumu ziņā;16)“mākslīga zeme” ir zeme, ko izmanto par pamatu būvēm un infrastruktūrai vai par tiešu izejvielu avotu, vai par vēstures mantojuma glabātavu, tāpēc ziedojot augšņu spēju sniegt citus ekosistēmu pakalpojumus;17)“zemes aizņemšana” ir dabiskas un daļēji dabiskas zemes pārveidošana par mākslīgu zemi;17a) "augsnes noslēgšana " ir augsnes pārklāšana ar necaurlaidīgu materiālu, izmantojot augsni kā būvniecības un infrastruktūras platformu; [Gr. 54]17b) "augsnes atslēgšana" ir zemes, kas vairs nepilda savas dabiskās augsnes funkcijas, piemēram, infiltrācijas, caursūkšanās un hidroloģiskās funkcijas, pārveidošana par funkcionālu augsni; [Gr. 55]18)“pārneses funkcija” ir matemātisks noteikums, ar kuru tāda mērījuma vērtību, kas veikts, izmantojot no atsauces metodikas atšķirīgu metodiku, konvertēt vērtībā, ko iegūtu, augsnes mērījumam izmantojot atsauces metodiku;19)“"attiecīgā sabiedrības daļa”" ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai varētu ietekmēt augsnes degradācija vai kura ir ieinteresēta lēmumu pieņemšanas procedūrās, kas saistītas ar šajā direktīvā noteikto pienākumu īstenošanu, arī iedzīvotāji, zemes īpašnieki, apsaimniekotāji un zemes lietotāji, kā arī nevalstiskās organizācijas, kas veicina cilvēka vai dzīvnieku veselības vai vides aizsardzību un atbilst visām valsts tiesību aktu prasībām; [Gr. 56]19a) "sabiedrība" ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un — saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi — apvienības, organizācijas vai grupas, kurās apvienojušās šādas personas; [Gr. 57]20)“"augsnes kontaminācija”" ir kādas ķimikālijas vai vielas vai materiāla klātbūtne augsnē tādā koncentrācijā, kas var kaitēttieši vai netieši izraisīt kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselībai vai videivai dzīvnieku veselību vai vidi; [Gr. 58]21)“kontaminants” ir viela, kas var izraisīt augsnes kontamināciju;22)“atveseļošana” ir ar nodomu veikta darbība, kuras mērķis ir degradētu augsni atkal padarīt veselīgu;23)“"risks”" ir iespējamība, ka eksponētība augsnes kontaminācijai varētu kaitīgi ietekmēt cilvēka vai dzīvnieku veselību vai vidi; [Gr. 59]24)“augsnes izpēte” ir process, kurā novērtē kontaminantu klātbūtni un koncentrāciju augsnē un kuru parasti veic vairākos posmos;25)“ģeogrāfiski eksplicīta” ir informācija, uz kuru atsaucas un kuru glabā tā, lai to varētu kartēt un lokalizēt ar noteiktu precīzumspēju un precizitāti;26)“"augsnes remediācija”" ir atveseļošanas darbība, kas samazina, izolē vai imobilizē kontaminantu koncentrāciju augsnē, samazinot to līdz tādai toksicitātes robežvērtībai, kas nodrošina, ka organismi, kuri nonāk kontaktā ar šo augsni, nav pakļauti būtiskam apdraudējumam, ar mērķi uzlabot ekoloģisko stāvokli. [Gr. 60]

4. pantsAugsnes rajoni1.Dalībvalstis, apspriežoties ar vietējām, reģionālajām un starpreģionālajām iestādēm, visā savā teritorijā un pārrobežu teritorijās kopā ar kaimiņu dalībvalstīm izveido augsnes rajonus, attiecīgā gadījumā balstoties uz administratīvajām vienībām. [Gr. 61]Augsnes rajonu skaits katrā dalībvalstī atbilst vismaz to NUTS 1 teritoriālo vienību skaitam, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003. [Gr. 221/rev1]2.Nosakot augsnes rajonu ģeogrāfisko platību, dalībvalstis var ņemt vērā esošo zemes izmantojumu, pārvaldības struktūras un esošās administratīvās vienības un katrā augsnes rajonā prioritāri cenšas panākt viendabīgumu attiecībā uz šādiem parametriem: [Gr. 63]a)augsnes tips, kas definēts Pasaules Augsnes resursu uzziņas datubāzēhttps://www.fao.org/soils-portal/data-hub/soil-classification/world-reference-base/en/.;b)klimatiskie apstākļi;c)vides zona, kas aprakstīta Alterra ziņojumā 2281M.J. Metzger, A.D. Shkaruba, R.H.G. Jongman and R.G.H. Bunce, Descriptions of the European Environmental Zones and Strata, Alterra Report 2281 ISSN 1566-7197.;d)zemes izmantojums vai zemes segums, ko izmanto zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskā apsekojuma (LUCAS) programmā;da) upju baseinu rajoni saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un ūdensobjekti, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei, kā noteikts Direktīvā (ES) 2020/2184; [Gr. 64]db) attālu arhipelāga apgabalu esamība ar salām ap tiem, katrai salai atbilstot kādam augsnes rajonam; [Gr. 224/rev1]dc) Copernicus izmantošana attiecībā uz augsnes rajonu norobežošanu; [Gr. 226/rev1]2.a Dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina, ka tādu kaimiņos esošu dalībvalstu augsnes rajoni, kur pastāv pārrobežu ietekme uz augsni, salīdzināms zemes izmantojums pāri robežām vai līdzīgas vērtības 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem parametriem, savstarpēji sadarbojas, lai apmainītos ar paraugpraksi. Dalībvalstis arī nodrošina, ka augsnes rajoni pārrobežās īsteno saskaņotu pieeju. [Gr. 65]2.b Komisija palīdz dalībvalstīm nodrošināt, ka to augsnes rajoni sadarbojas pārrobežās, un palīdz saskaņot monitoringa sistēmas, pārneses funkcijas, monitoringa koncepciju un ekoloģiskā stāvokļa klasifikāciju I pielikumā uzskaitīto augsnes deskriptoru līmenī. [Gr. 66]

5. pantsKompetentās iestādesDalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kas pienācīgā līmenī ir atbildīgas par šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, ņemot vērā esošo administratīvo iedalījumu un atbildības jomas, arī pārrobežu augsnes rajonu gadījumā. [Gr. 68]Dalībvalstis katram augsnes rajonam, kas izveidots saskaņā ar 4. pantu, norīko vienu kompetento iestādi. Dalībvalstis var norīkot vienu kompetento iestādi vairākiem augsnes rajoniem. [Gr. 69]Dalībvalstis saskaņā ar 18. panta 3. punkta b) apakšpunktu paziņo Komisijai šā panta 1. un 2. daļā minēto kompetento iestāžu sarakstu. Komisija savā tīmekļa vietnē uztur atjauninātu kompetento iestāžu sarakstu. [Gr. 70]

II nodaļaAugsnes veselības monitorings un novērtēšana

6. pantsAugsnes veselības un zemes aizņemšanas monitoringa satvars1.Lai nodrošinātu regulāru un precīzu augsnes veselības monitoringu saskaņā ar šo pantu un I un II pielikumu, dalībvalstis izveido monitoringa satvaru, kas būtu balstīts uz augsnes rajoniem, kuri izveidoti saskaņā ar 4. panta 1. punktu, un kas papildina Direktīvā 2000/60/EK izklāstīto novērtējuma pieeju. [Gr. 71]2.Dalībvalstis monitorē augsnes veselību un zemes aizņemšanu katrā augsnes rajonā. Dalībvalstis izmanto valsts pētniecības institūtu zināšanas, esošās valsts monitoringa sistēmas un pieejamos datus. Dalībvalstu īstenotās monitoringa darbības nenoved pie finanšu sloga zemes apsaimniekotājiem. [Gr. 72]3.Monitoringa satvara pamatā ir šādi elementi:a)augsnes deskriptori un augsnes veselības kritēriji, kas minēti 7. pantā;b)augsnes paraugošanas punkti un paraugošanas dziļums, kas nosakāmi saskaņā ar 8. panta 2. punktu; [Gr. 73]c)augsnes mērījumi, ko saskaņā ar šā panta 4. punktu veikusi Komisija, ja tādi ir;d)zinātniski pamatoti tālizpētes dati un produkti, kas minēti šā panta 5. punktā, ja tādi ir; [Gr. 74]e)zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatori, kas minēti 7. panta 1. punktā.4. Lai dalībvalstīm palīdzētu veikt augsnes veselības monitoringu, Komisija, balstoties uz 7. un 8. pantā minētajiem attiecīgajiem deskriptoriem un metodikām, ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu regulāri veic augsnes mērījumus, izmantojot augsnes paraugus, kas ņemti in situ. Ja dalībvalsts sniedz piekrišanu saskaņā ar šo punktu, tā nodrošina, ka Komisija šādu in situ augsnes paraugošanu var veikt. [Gr. 227/rev1]4.a Komisija nodrošina, ka pirmie 4. punktā minētie augsnes mērījumi tiek veikti līdz… [PB: ierakstīt datumu, kas ir trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].Komisija atbalsta dalībvalstu veikto monitoringu, nodrošinot paraugošanu un analīzi vismaz 20 % no valsts paraugu apjoma.Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma pirmajā valsts monitoringa kārtā sniedz papildu palīdzību saistībā ar līdz 50 % paraugošanas. [Gr. 76]5.Lai izpētītu un izstrādātu augsnes tālizpētes produktus un dalībvalstis atbalstītu attiecīgo augsnes deskriptoru monitoringā, Komisija un Eiropas Vides aģentūra (EVA) izmanto esošos kosmosa datus un produktus, kas iegūti ar Copernicus komponentu ES kosmosa programmā, kura izveidota ar Regulu (ES) 2021/696.6.Komisija un EVA, balstoties uz esošajiem datiem, divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā izveido digitālu augsnes veselības datu portālu, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 087, 31.3.2009., 164. lpp.). ģeoreferencētā telpiskā formātā nodrošinātu piekļuvi vismaz pieejamajiem augsnes veselības datiem no šādiem avotiem: [Gr. 77]a)8. panta 2. punktā minētie augsnes mērījumi;b)šā panta 4. punktā minētie augsnes mērījumi;c)relevantie augsnes tālizpētes dati un produkti, kas minēti šā panta 5. punktā.6.a Panta 3.–6. punktā minētais augsnes monitoringa satvars balstās uz esošajiem Savienības līmeņa un valsts līmeņa satvariem, tostarp datiem, kas saņemti no LUCAS Augsnes observatorijas. [Gr. 78]7.Šā panta 6. punktā minētais digitālais augsnes veselības datu portāls var nodrošināt piekļuvi arī citiem ar augsnes veselību saistītiem datiem, kas nav minētajā punktā minētie dati, ja šie dati ir kopīgoti vai ievākti formātā vai ar metodēm, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 8. punktu.7.a Digitālajā augsnes veselības datu portālā būs ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas rīki, kas minēti 10.a pantā. [Gr. 79]8.Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu, kādā formātā vai ar kādām metodēm kopīgojami vai ievācami 7. punktā minētie dati vai minētie dati integrējami digitālajā augsnes veselības datu portālā, nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 80]8.a Komisija sniedz dalībvalstīm vajadzīgos spēju veidošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumus, lai atbalstītu to monitoringa iniciatīva, noteikumu metožu un arhīvu daudzpusēju saskaņošanu un, kopīgojot kopīgās zināšanas, likvidētu esošo datu iztrūkumu un darbplūsmas nepilnības. Šajā nolūkā Komisija balstās uz esošiem mehānismiem, tostarp Soil BON iniciatīvu. [Gr. 81]

6.a pantsAugsnes paraugu efektīva izmantošana un saglabāšana1. Komisija kopā ar dalībvalstīm un Eiropas Augsnes observatoriju ievieš pasākumus, lai nodrošinātu, ka augsnes fiziskie arhīvi, DNS izvilkumi un jēldatu digitālais arhīvs Savienības un valstu līmenī vienmēr ir pieejami turpmākiem pētījumiem un inovācijai. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka paraugi tiek uzglabāti tādā veidā, kas nodrošina to izmantošanu ilgtermiņā.2. Līdz ... [PB: lūgums ievietot datumu = 12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija sniedz vadlīnijas ar atsauces protokoliem par to, kā visefektīvāk izmantot augsnes paraugus. [Gr. 82]

7. pantsAugsnes deskriptori, veselīga augsnes ekoloģiskā stāvokļa kritēriji, zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatori [Gr. 83]1.Veicot augsnes veselības monitoringu un novērtēšanu, dalībvalstis izmanto un piemērovar izmantot un piemērot I pielikumā uzskaitītos augsnes deskriptorus, kas vislabāk parāda un augsnes veselības kritērijusīpašības katram augsnes veidam valsts līmenī. [Gr. 228]Veicot zemes aizņemšanas monitoringu, dalībvalstis izmanto I pielikumā minētos zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatorus.2.Dalībvalstis izvēlas atbilstīgu augsnes monitoringa koncepcijas līmeni, kas attiecīgi atbilst I pielikuma nosacījumiem, un nodrošina, ka ir iekļauti vismaz visi augsnes deskriptori, kas minēti I pielikuma A daļā minētos augsnes deskriptorus un augsnes veselības kritērijus var pielāgot saskaņā ar specifikācijām, kas minētas I pielikuma A daļas otrajā un trešajā ailē. [Gr. 85]3.Dalībvalstis nosaka, kādi organiskie kontaminanti atbilst ar augsnes kontamināciju saistītajam augsnes deskriptoram, kas minēts I pielikuma BA daļā. [Gr. 86]4. Dalībvalstis nosaka augsnes veselības kritērijus I pielikuma B daļā uzskaitītajiem augsnes deskriptoriem saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti I pielikuma B daļas trešajā ailē. [Gr. 87]5.Monitoringa vajadzībām dalībvalstis var noteikt papildu augsnes deskriptorus un zemes aizņemšanas indikatorus, arī — bet ne tikai — I pielikuma C un D daļā norādītos fakultatīvos deskriptorus un indikatorus (“papildu augsnes deskriptori” un “papildu zemes aizņemšanas indikatori”). [Gr. 88]6.Ja augsnes deskriptori, zemes aizņemšanas indikatori un augsnes veselības kritēriji tiek noteikti vai pielāgoti saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktu un 9. pantu, dalībvalstis par to informē Komisiju. [Gr. 89]

8. pantsMērījumi un metodikas1.Dalībvalstis, izmantojot II pielikuma A daļāI pielikumā izklāstīto metodiku, nosaka paraugošanas punktus atbilstīgi izvēlētajam augsnes monitoringa koncepcijas līmenim, ņemot vērā uz esošo monitoringa sistēmu balstītus riska novērtējumus. [Gr. 90]2.Dalībvalstis veic augsnes mērījumus, ņemot augsnes paraugus 1. punktā minētajos paraugošanas punktos, un vāc, apstrādā un analizē datus, lai noteiktu šādas vērtības:a)I pielikumā noteikto augsnes deskriptoru vērtības atbilstīgi izvēlētajam augsnes monitoringa koncepcijas līmenim; [Gr. 91]b)attiecīgā gadījumā — papildu augsnes deskriptoru vērtības;c)I pielikuma D daļā uzskaitīto zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoru vērtības.3.Dalībvalstis piemēroa)II pielikuma B daļāpielikumā noteikto augsnes deskriptoru vērtību noteikšanas vai aplēšanas metodikas; [Gr. 92]b)II pielikuma C daļā izklāstīto zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoru vērtību noteikšanas metodisko kritēriju minimumu;c)visas prasības, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu.Ja ir pieejamas validētas pārneses funkcijas vai ja tās var aplēst, salīdzinot datus, kas iegūti valsts līmenī, veicot in situ monitoringu, ko koordinē Komisija, kā prasīts II pielikuma B daļas ceturtajā ailē, dalībvalstis var piemērot citas metodikas, nevis tās, kas uzskaitītas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā. [Gr. 93]4.Dalībvalstis nodrošina, ka pirmie augsnes mērījumi tiek veikti vēlākais līdz… (PB: ierakstīt datumu, kas ir 43 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas). [Gr. 94]5.Dalībvalstis nodrošina, ka jauni augsnes mērījumi tiek veikti vismaz ik 56 gadus vai ātrāk, ja rodas aizdomas par augsnes stāvokļa izmaiņām. Dalībvalstis arī veicina in situ augsnes monitoringu, ko koordinē Komisija.Dalībvalstis nodrošina, ka zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoru vērtība tiek atjaunināta vismaz reizi gadādivos gados. [Gr. 95]6.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu, lai tajā minētās atsauces metodikas pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, it sevišķi tad, ja augsnes deskriptoru vērtības var noteikt, izmantojot 6. panta 5. punktā minēto tālizpēti. [Gr. 96]

9. pantsAugsnes veselības novērtēšana1.Dalībvalstis novērtē augsnes veselību visos augsnes rajonos, balstoties uz datiem, kas par katru I pielikuma A un B daļāpielikumā minēto augsnes deskriptoru ievākti 6., 7. un 8. pantā minētā monitoringa kontekstā saskaņā ar izvēlēto augsnes monitoringa koncepcijas līmeni, vienlaikus ņemot vērā augsnes vēsturiskos un dabas apstākļus. [Gr. 97]Lai novērtētu augsnes ekoloģisko stāvokli, dalībvalstis ņem vērā arī datus, kas ievākti 14. pantā minētajā augsnes izpētē. [Gr. 98]Dalībvalstis nodrošina, ka augsnes veselībasekoloģiskā stāvokļa novērtējumi tiek veikti vismaz reizi 56 gados un ka pirmo augsnes veselības novērtējumu veic līdz… (PB: ierakstīt datumu, kas ir 5 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas), pievienojot ziņojumus par relatīviem uzlabojumiem, tendencēm, progresu vai regresu. [Gr. 99]2.Augsni uzskata par veselīgu saskaņā ar šo direktīvu, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:noteikts, ka augsne ir labā vai ļoti labā ekoloģiskā stāvoklī.(a) visu I pielikuma A daļā norādīto augsnes deskriptoru vērtības atbilst tajā noteiktajiem kritērijiem, kas attiecīgā gadījumā pielāgoti saskaņā ar 7. pantu;(b) visu I pielikuma B daļā norādīto augsnes deskriptoru vērtības atbilst kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 7. pantu (“veselīga augsne”). [Gr. 100]Ja novērtē augsni I pielikuma ceturtajā ailē norādītā zemes platībā, tad, atkāpjoties no pirmās daļas, neņem vērā vērtības, kas attiecīgajai zemes platībai norādītas trešajā ailē. [Gr. 101]Augsne ir neveselīga, ja vismaz viens no 1. punktā minētajiem kritērijiem nav izpildīts (“neveselīga augsne”). [Gr. 102]3.Dalībvalstis saskaņā ar izvēlēto augsnes monitoringa koncepcijas līmeni analizē I pielikuma A, B un C daļā norādīto augsnes deskriptoru vērtības un, ņemot vērā attiecīgos datus un pieejamās zinātnes atziņas, novērtē, vai augsnes biodaudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi ir zuduši kritiskā apmērā. [Gr. 103]Dalībvalstis analizē I pielikuma D daļā norādīto zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoru vērtības un novērtē to ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumu zudumu un mērķiem un mērķrādītājiem, kas noteikti ar Regulu (ES) 2018/841.4.Par pamatu ņemot augsnes veselības novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo pantu, kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā sadarbībā ar vietējām, reģionālām un valsts iestādēm katrā augsnes rajonā nosaka, kādās teritorijās ir neveselīgas augsnes, kuru ekoloģiskais stāvoklis nav ļoti labs vai labs, un par to informē sabiedrību saskaņā ar 19. pantu. [Gr. 104]4.a Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot metodiku, lai noteiktu robežvērtības I pielikuma augsnes deskriptoriem katram augsnes ekoloģiskajam stāvoklim. Metodikā ņem vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus un dažādus klimatiskos apstākļus un augsnes tipus. [Gr. 105]4.b Dalībvalstis līdz 2028. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai I pielikuma augsnes deskriptoru provizoriskas robežvērtības, ņemot vērā klimatiskos apstākļus, augsnes tipus un zemes platības tipus un pievienojot zinātnisku pamatojumu un pierādījumus, uz kuriem balstās šīs izvēles. [Gr. 106]4.c Sešu mēnešu laikā pēc 4.b punktā minēto provizorisko robežvērtību iesniegšanas dienas Komisija pieņem apsvērumus par provizoriskajām robežvērtībām, novērtējot zinātnisko pamatojumu un nodrošinot konkurences apstākļu vienlīdzību iekšējā tirgū. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildu informāciju un vajadzības gadījumā pārskata ierosinātās provizoriskās robežvērtības. [Gr. 107]4.d Ja ir pienācīgi ņemti vērā jebkādi apsvērumi, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 4.c punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina robežvērtības ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. [Gr. 108]4.e Piemērojot 2. līmeņa augsnes monitoringa koncepciju, dalībvalstis var izmantot variāciju līdz 20 % apmērā, salīdzinot ar robežvērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar 4.d punktu. [Gr. 110]5. Dalībvalstis izveido zemes īpašnieku un apsaimniekotāju brīvprātīgas augsnes veselības sertifikācijas mehānismu saskaņā ar šā panta 2. punkta nosacījumiem. [Gr. 111]Lai saskaņotu augsnes veselības sertifikācijas formātu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 112]6.Dalībvalstis pēc attiecīgoattiecīgajiem zemes īpašniekuīpašniekiem un zemes apsaimniekotāju pieprasījuma tiemapsaimniekotājiem paziņo un bez maksas dara pieejamus 6.–9. pantā minētos augsnes veselības datus un novērtējumu, it sevišķi 10. panta 3. punktā minēto konsultāciju sagatavošanas vajadzībām. Dalībvalstis nodrošina pētniecības iestādēm vienkāršu un pastāvīgu piekļuvi paraugiem, DNS ekstraktiem un neapstrādātiem datiem bez maksas. [Gr. 113]

III nodaļaIlgtspējīga augsnes apsaimniekošana

10. pantsIlgtspējīga augsnes apsaimniekošana1. No (PB: ierakstīt datumu, kas ir 4 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas), dalībvalstis, ņemot vērā augsnes tipu, izmantojumu un stāvokli, veic vismaz šādus pasākumus:a) nosaka ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses, kurās ievēro III pielikumā norādītos ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas principus, kas pakāpeniski jāievieš visās apsaimniekotajās augsnēs, un, balstoties uz saskaņā ar 9. pantu veikto augsnes novērtējumu iznākumu, neveselīgajās dalībvalstu augsnēs pakāpeniski ievieš atveseļošanas prakses;b) nosaka augsnes apsaimniekošanas prakses un citus paņēmienus, kuri augsnes veselību ietekmē negatīvi un no kuriem augsnes apsaimniekotājiem jāizvairās.Nosakot šajā punktā minētās prakses un pasākumus, dalībvalstis ņem vērā IV pielikumā norādītās programmas, plānus, mērķrādītājus un pasākumus, kā arī jaunākās esošās zinātnes atziņas, arī rezultātus, kas gūti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misijā “Augsnes kurss Eiropai”.Dalībvalstis apzina sinerģijas ar IV pielikumā izklāstītajām programmām, plāniem un pasākumiem. Augsnes veselības monitoringa dati, augsnes veselības novērtējumu rezultāti, 9. pantā minētā analīze un ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas pasākumi ir IV pielikumā norādīto programmu, plānu un pasākumu izstrādes pamatā.Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minēto prakšu izstrādes process ir atvērts, iekļaujošs un rezultatīvs un ka ir iesaistīta attiecīgā sabiedrības daļa, it sevišķi zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, un tai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas piedalīties to izstrādē. [Gr. 248]2.Dalībvalstis nodrošina, ka augsnes apsaimniekotājiem, zemes īpašniekiem, zemes apsaimniekotājiem un attiecīgajām iestādēm ir viegli un vienādi pieejamas objektīvas un neatkarīgas konsultācijas par ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, kā arī attiecīgas apmācības un spēju veidošanas iespējas visos to augsnes rajonos. [Gr. 120 un 249]Dalībvalstis veic arī visus šos pasākumus:a)vairo izpratni par daudzajiem vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguvumiem, ko dod ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana, un nepieciešamību augsni apsaimniekot ilgtspējīgi;b)veicina holistiskuilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas pieeju izpēti, inovāciju un izmantošanu; [Gr. 121 un 250]c)lai atbalstītu ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas īstenošanu un citas darbības, kas palīdz īstenot šo direktīvu, ieskaitot izpēti un amatierzinātni, dara pieejamu regulāri atjauninātu pieejamo finansēšanas instrumentu un darbību kartējumu. [Gr. 122]3. Dalībvalstis regulāri novērtē saskaņā ar šo pantu veikto pasākumu iedarbīgumu un attiecīgā gadījumā šos pasākumus izskata un pārskata, ņemot vērā 6.–9. pantā minēto augsnes veselības monitoringu un novērtējumu. [Gr. 251]4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza III pielikumu, lai ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas principus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai. [Gr. 123 un 252]4.a Komisija pēc pieprasījuma palīdz dalībvalstīm un sniedz tām norādījumus par konkrētu pasākumu izstrādi saistībā ar ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas principiem, kas uzskaitīti III pielikumā. [Gr. 124]

10a. pantsIlgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas rīku kopums1. Lai palīdzētu īstenot šo direktīvu, Komisija izveido ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas rīku kopumu, kas augsnes apsaimniekotājiem sniedz praktisku informāciju par ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas paņēmieniem, kas ietver dalībvalstu sniegto informāciju.2. Rīku kopumā ir:a) ieteikumi un paraugprakses piemēri, ko sniegušas dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras uzrauga augsnes apsaimniekošanas paņēmienus, un informācija par šādu paņēmienu ietekmi uz dažādiem ekosistēmu pakalpojumiem un augsnes apdraudējumu;b) attiecīgajam kontekstam atbilstīga informācija par augsnes tipu, zemes izmantojumu un klimatiskiem apstākļiem;c) jaunas zināšanas, kas iegūtas no pētījumiem un inovācijas, tostarp no "Apvārsnis Eiropa" misijas "Augsnes kurss Eiropai";d) cita attiecīga informācija, ko ieguvusi Komisija vai ko Komisijai sniegušas dalībvalstis.3. Rīku kopums bez maksas ir publiski pieejams digitālajā augsnes veselības datu portālā, kas izveidots saskaņā ar 6. panta 6. punktu.Komisija aktīvi atjaunina rīku kopuma saturu un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai to popularizētu zemes apsaimniekotājiem. [Gr. 125]

11. pantsZemes aizņemšanas mitigācijas principimitigācija [Gr. 126]Zemes platību aizņemšanas gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka, aizņemot zemi, tiek ievēroti šādi principiapsver šādas darbības, vienlaikus ņemot vērā vietējo specifiku un sociālekonomisko ietekmi: [Gr. 127]a)cik vien tehniski, sociāli un ekonomiski iespējams, izvairās no tā, ka zūd augsnes spēja nodrošināt dažādus ekosistēmu un citus pakalpojumus, to vidū lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un mežu ilgtspējīga apsaimniekošanu, vai šīs spējas zudumu ierobežo šādi: [Gr. 128 un 254]i)iespēju robežāspēc iespējas samazina platību, ko skar zemes aizņemšana, un [Gr. 129]ii)izraugāspar prioritāti izvirza apgabalus, kuros ekosistēmu pakalpojumu zudums būtu minimāls, un [Gr. 130]iii)zemi aizņem tā, lai minimalizētu negatīvo ietekmi uz augsnisaskaņā ar ilgtspējīgu attīstību, tostarp pēc iespējas saglabājot augsnes auglību, biodaudzveidību un ūdens caurlaidības, filtrēšanas un aizturēšanas spēju; [Gr. 131]b)cik vienja iespējams, maksimāli kompensē to, ka zūd augsnes spēja nodrošināt dažādus ekosistēmu pakalpojumus. Šāda kompensācija vajadzības gadījumā var notikt kopējā līmenī vai pārrobežu līmenī starp dalībvalstīm, ja augsnes rajona īpašības ir tādas pašas kā blakus esošajam augsnes rajonam kaimiņos esošā dalībvalstī vai kā pārrobežu augsnes rajonam. [Gr. 132]ba) pieņem pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgu kompensāciju zemes īpašniekiem zemes platību aizņemšanas gadījumā; [Gr. 133]bb) ievieš pasākumus, lai nepieļautu vai ierobežotu zemes platību aizņemšanu, cita starpā kartējot pamestus degradētus un rūpnieciskus objektus un paredzot stimulus pamesto teritoriju ar noslēgtu augsni atjaunošanai un atkalizmantošanai. [Gr. 134]

IV nodaļaKontaminēti objekti

12. pantsRiska izvērtēšanā balstīta pieeja1.Dalībvalstis pārvalda un samazina potenciāli kontaminētu objektu un kontaminētu objektu radītos riskus cilvēka un dzīvnieku veselībai un videi un saglabā tos pieņemamā līmenī, ņemot vērā paredzēto augsnes izmantojumu, kā arī augsnes kontaminācijas un saskaņā ar 15. panta 4. punktu veikto riska mazināšanas pasākumu vidisko, sociālo un ekonomisko ietekmi. [Gr. 135]2.Līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 4 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas) dalībvalstis izveido riska izvērtēšanā balstītu pieeju šādām vajadzībām:a)potenciāli kontaminētu objektu apzināšana saskaņā ar 13. pantu;b)potenciāli kontaminētu objektu izpēte saskaņā ar 14. pantu;c)kontaminētu objektu apsaimniekošana saskaņā ar 15. pantu.3.Šā panta 2. punktā noteiktā prasība neskar stingrākas prasības, kas izriet no Savienības vai valsts tiesību aktiem.4.Attiecīgajai sabiedrības daļaiSabiedrībai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas [Gr. 136]a)piedalīties šajā pantā norādītās riska izvērtēšanā balstītās pieejas izveidē un konkrētā piemērošanā, apzināt potenciāli kontaminētus objektus saskaņā ar 13. pantu, izpētīt potenciāli kontaminētus objektus saskaņā ar 14. pantu un novērtēt un apsaimniekot kontaminētus objektus saskaņā ar 15. pantu, kad vēl ir pieejami visi varianti; [Gr. 137]b)jebkurā brīdī sniegt informāciju un pierādījumus, kas ir relevanta potenciāli kontaminētu objektu apzināšanai saskaņā ar 13. pantu, potenciāli kontaminētu objektu izpētei saskaņā ar 14. pantu un kontaminētu objektu apsaimniekošanai saskaņā ar 15. panturelevanti saistībā ar a) apakšpunktā minētajām darbībām, piemēram, cilvēku biomonitoringa vai vides monitoringa datus; [Gr. 138]c)pieprasīt labot informāciju par kontaminētiem objektiem un potenciāli kontaminētiem objektiem, kas saskaņā ar 16. pantu iekļauta reģistrā.4.a Panta 4. punkta nolūkā dalībvalstis nodrošina visas relevantās informācijas sniegšanu sabiedrībai savlaicīgi, pienācīgi un efektīvi, cita starpā izmantojot publiskus paziņojumus un elektroniskos medijus. [Gr. 139]4.b Dalībvalstis pienācīgi ņem vērā saskaņā ar 4. punktu sniegto informāciju, kad tās īsteno šīs nodaļas noteikumus un attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem augsnes kontaminācijas deskriptoriem. [Gr. 140]4.c Ja pierādījumi liecina plašu izkliedētu augsnes piesārņojumu vai eksponētību attiecīgajai vielai vai maisījumam caur augsni, kompetentā iestāde sāk riska pārvaldības procesu. Ja pierādījumi liecina, ka trūkst informācijas par risku cilvēka vai dzīvnieku veselībai vai videi, ko rada augsnē esoša bīstama viela vai maisījums, kompetentā iestāde veic papildu izpēti, lai vajadzības gadījumā saskaņā ar piesardzības principu veiktu riska pārvaldības pasākumus. [Gr. 141]4.d Dalībvalstis nekavējoties informē sabiedrību par jebkuru pieņemto lēmumu vai pasākumu saskaņā ar 4. un 4.c punktu un par lēmuma pamatā esošajiem iemesliem un apsvērumiem, tostarp paskaidrojumu par to, kā tika ņemta vērā informācija. [Gr. 142]

13. pantsPotenciāli kontaminētu objektu apzināšana1.Dalībvalstis, balstoties uz pierādījumiem, kas ievākti ar visiem pieejamajiematbilstīgajiem līdzekļiem, cita starpā izmantojot iedzīvotāju ieguldījumu un noteiktās procedūras, sistemātiski un aktīvi apzina visus objektus, kuros ir aizdomas par augsnes kontamināciju (“"potenciāli kontaminēti objekti”"). [Gr. 143]2.Nosakot potenciāli kontaminētos objektus, dalībvalstis ņem vērā šādus kritērijus:a)aktīva vai neaktīva potenciāli kontaminējoša darbība;b)kādas Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā norādītās darbības veikšana;c)kāda Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ESEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.). minētā uzņēmuma darbība;d) kādas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/35/EKEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.). III pielikumā minētās darbības veikšana; [Gr. 144]e)potenciāli kontaminējoša avārija, nelaime, katastrofa, incidents vai noplūde;f)jebkāds cits notikums, kas varētu augsni kontaminēt;fa) jebkādas dzeramā ūdens ieguvei izmantotās teritorijas; [Gr. 145]g)jebkāda informācija, kas iegūta saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu veiktajā augsnes veselības monitoringā.ga) jebkuras slimības, par kuru uzskata, ka tā ir saistīta ar eksponētību augsnes kontaminācijai, sastopamība; [Gr. 146]gb) jebkāda informācija, ko sniegusi sabiedrība vai dalībvalstu iestādes; [Gr. 147]Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis izveido potenciāli kontaminējošu darbību sarakstu. Balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem, šīs darbības pēc to radītā augsnes kontaminācijas riska var klasificēt sīkāk.3.Dalībvalstis nodrošina, ka visi potenciāli kontaminētie objekti ir apzināti līdz (PB: ierakstīt datumu, kas ir 7 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas) un līdz minētajai dienai ir pienācīgi ierakstīti 16. pantā minētajā reģistrā.

14. pantsPotenciāli kontaminētu objektu izpēte1.Dalībvalstis nodrošina, ka visos potenciāli kontaminētajos objektos, kas apzināti saskaņā ar 13. pantu, prioritārā secībā tiek veikta augsnes izpēte. [Gr. 148]2.Dalībvalstis paredz noteikumus par augsnes izpētes termiņu, saturu, formu un prioritizēšanu, ņemot vērā vidiskos, sociālos un ekonomiskos aspektus. Minētos noteikumus izstrādā saskaņā ar 12. pantā minēto riska izvērtēšanā balstīto pieeju un 13. panta 2. punkta otrajā daļā minēto potenciāli kontaminējošo darbību sarakstu. [Gr. 149]Augsnes izpētei par prioritārām uzskata potenciāli piesārņotas vietas, kas atrodas teritorijās, kuras izmanto dzeramā ūdens ieguvei. [Gr. 150]Dalībvalstis attiecīgā gadījumā par augsnes izpēti var uzskatīt pamatziņojumus un monitoringa pasākumus, kas īstenoti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES.3.Dalībvalstis turklāt nosaka, kādu konkrētu notikumu gadījumā izpēte veicama pirms termiņa, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu.

15. pantsKontaminēto objektu riska novērtēšana un pārvaldība1.Dalībvalstis nosaka, ar kādu konkrētu metodiku nosakāmi katram kontaminētajam objektam raksturīgie riski. Šīs metodikas pamatā ir VI pielikumā norādītie objektam raksturīgā riska novērtēšanas posmi un prasības.2.Dalībvalstis nosaka, kāds kontaminēto objektu radītais risks uzskatāms par nepieņemamu risku cilvēka un dzīvnieku veselībai un videi, ņemot vērā pašreizējās zinātnes atziņas, veselības aprūpes speciālistu un veselības nozares iestāžu atzinumus, piesardzības principu, vietējās īpatnības un pašreizējo un nākotnē plānoto zemes izmantojumu. [Gr. 151]3.Attiecībā uz katru kontaminēto objektu, kas apzināts saskaņā ar 14. pantu vai jebkādā citā veidā, atbildīgā kompetentā iestāde veic konkrētā objekta novērtējumu, ņemot vērā pašreizējo un plānoto zemes izmantojumu, lai noteiktu, vai kontaminētais objekts nerada nepieņemamu risku cilvēka un dzīvnieku veselībai vai videi. [Gr. 152]3.a Attiecīgā gadījumā dalībvalstis par pietiekamiem var uzskatīt novērtējumus, kas īstenoti saskaņā ar Direktīvā 2010/75/ES, 2011/92/ES vai 2012/18/ES. [Gr. 153]4.Balstoties uz 3. punktā minētā novērtējuma iznākumu, atbildīgā kompetentā iestāde veic piemērotus pasākumusnodrošina, ka tiek veikti piemēroti pasākumi, ar ko risku cilvēka veselībai un videi samazina līdz pieņemamam līmenim (“"riska mazināšanas pasākumi”"). [Gr. 154]5.Riska mazināšanas pasākumi var būtpasākumu pamatā ir V pielikumā minētie pasākumi. Lemjot par to, kādi riska mazināšanas pasākumi būtu piemēroti, kompetentā iestāde ņem vērā pieejamo riska mazināšanas pasākumu izmaksas, ieguvumus, iedarbīgumu, noturību un tehnisko realizējamību īstermiņā un ilgtermiņā. Dalībvalstis vienmēr tiecas rīkoties preventīvi un veikt augsnes dekontamināciju. [Gr. 155]Riska mazināšanas pasākumi, kas ietekmē apkārtējās ūdenstilpes, kuras izmanto dzeramā ūdens ieguvei, atbilst pieņemamajiem riska standartiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2020/2184. [Gr. 156]5.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot maksimālās pieļaujamās vērtības saistībā ar tāda nepieņemama riska noteikšanu veselībai un videi, ko rada kontaminēti objekti, kā minēts 2. punktā. [Gr. 157]6.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko V un VI pielikumu groza, lai riska mazināšanas pasākumu sarakstu un konkrētā objekta riska novērtējuma prasības pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

16. pantsReģistrs1.Līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 4 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas), dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu izveido kontaminēto objektu un potenciāli kontaminēto objektu reģistru.2.Reģistrā iekļauj VII pielikumā noteikto informāciju.3.Reģistru pārvalda atbildīgā kompetentā iestāde, un to regulāri izskata un atjaunina.4.Dalībvalstis šā panta 1. un 2. punktā minēto reģistru un informāciju publisko un dara lietotājiem viegli un bez maksas pieejamu. Kompetentā iestāde jebkādas informācijas izpaušanu var atteikt vai ierobežot, ja ir izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EKEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.). 4. pantā paredzētie nosacījumi. Reģistru dara pieejamu ģeoreferencētu telpisko datu tiešsaistes datubāzes formā. [Gr. 158]Reģistru dara pieejamu ģeoreferencētu telpisko datu tiešsaistes datubāzes formā.5.Komisija līdz ... [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 1 gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka reģistra formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 159]

V nodaļaFinansējums, sabiedrības informēšana un dalībvalstu ziņojumi

17. pantsSavienības un dalībvalstu finansējums1. Ņemot vērā, cik prioritāra pašos pamatos ir augsnes monitoringa izveide un augsnes ilgtspējīga apsaimniekošana un atveseļošana, līdz ... [PB: ierakstīt datumu, kas ir 12 mēnešus pēc šīs direktīvas īstenošanu atbalsta ar esošajāmspēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot Savienības līmenī pieejamo finanšu programmām saskaņā ar piemērojamajiem to noteikumiem un nosacījumiemresursus šīs direktīvas īstenošanai. [Gr. 161]Komisija izvērtē jebkādas neatbilstības starp pieejamo Savienības finansējumu un finansējumu, kas vajadzīgs, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot šo direktīvu, īpašu uzmanību pievēršot vides monitoringa vajadzībām, ieskaitot LUCAS "Soil". [Gr. 162]Papildu finanšu resursus paredz periodam pēc 2027. gada, lai veicinātu augšņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī to pastāvīgu atveseļošanu un monitoringu. [Gr. 163]1.a Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis izmanto finanšu līdzekļus no attiecīgiem avotiem, tostarp Savienības, valstu, reģionālajiem un vietējiem līdzekļiem, lai finansētu darbības, kas vērstas uz augsnes aizsardzību, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atjaunošanu. [Gr. 164]1.b Komisija uzrauga dalībvalstu spēju apgūt Savienības fondus saistībā ar augsnes aizsardzību, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atjaunošanu. Komisija nodrošina apmācību un tehnisko atbalstu, lai palielinātu dalībvalstu absorbcijas spēju. [Gr. 165]1.c Dalībvalstis un Komisija, sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku, uzlabo un veicina inovatīvu finansēšanas mehānismu izmantošanu un veicina privātā kapitāla piesaistīšanu darbībām, kas jāveic, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi. [Gr. 166]1.d Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis un Komisija ievēro principu "nenodarīt būtisku kaitējumu", kā tas definēts Regulas (ES) 2020/852 17. pantā. [Gr. 167]

18. pantsDalībvalstu ziņojumi1.Dalībvalstis vismaz ik pēc 56 gadiem Komisijai un EVA elektroniski ziņo šādus datus un informāciju: [Gr. 168]a)saskaņā ar 6.–9. pantu veiktā augsnes veselības monitoringa un novērtēšanas dati un rezultāti;b)pamatojuma dati, metadati un augsnes veselības tendenču analīze pēc I pielikuma A, B un C daļā norādītajiem deskriptoriem atbilstīgi izvēlētajam augsnes monitoringa koncepcijas līmenim un I pielikuma D daļā norādītajiem zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoriem saskaņā ar 9. pantu, kā arī paplašinātie deskriptori, ko norādījusi katra atsevišķā dalībvalsts; [Gr. 169]c)kopsavilkums par progresu šādās jomās:i)ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas principu ieviešana saskaņā ar 10. pantu;ii)kontaminētu objektu reģistrēšana, apzināšana, izpēte un apsaimniekošana saskaņā ar 12.–16. pantu;d)dati un informācija, kas iekļauta 16. pantā minētajā reģistrā.Pirmos ziņojumus iesniedz līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 56 gadus un 6 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas). [Gr. 171]2.Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai un EVA ir pastāvīga piekļuve 1. punktā minētajai informācijai un datiem.3.Dalībvalstis Komisijai nodrošina tiešsaistes piekļuvi šādām ziņām:a)atjaunināts 4. pantā minēto augsnes rajonu saraksts un telpiskie dati — līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 2 gadus un 312 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas) — un to attiecīgie rajonu plāni, ja tie ir pieejami; [Gr. 172]b)atjaunināts 5. pantā minēto kompetento iestāžu saraksts — līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 2 gadus un 312 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas); [Gr. 173]c)pasākumi un ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses, kas minētas 10. pantā, — līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 4 gadus un 3 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas);ca) augsnes deskriptoru mērījumi paraugošanas punktā; [Gr. 174]4.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 1. punktā minētās informācijas iesniegšanas formātu un kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru.

19. pantsInformācija sabiedrībai1.Dalībvalstis saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu veiktajā monitoringā iegūtos datus un saskaņā ar 9. pantu veikto novērtējumuun 10. panta 3. punktu veiktos novērtējumus dara publiski piekļūstamus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EKEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.). 11. panta noteikumiem, ja tie ir ģeogrāfiski eksplicīti dati, bet saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/1024 5. panta noteikumiem, ja tie ir citi dati. [Gr. 175]2.Komisija nodrošina, ka attiecīgie augsnes veselības dati, kas darīti pieejami, izmantojot 6. pantā minēto digitālo augsnes veselības datu portālu, ir publiski pieejami tikai ar zemes īpašnieka un zemes apsaimniekotāja skaidru atļauju apkopotā un anonimizētā formātā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).. [Gr. 231]3.Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 18. pantā minētā attiecīgā informācija ir publiski pieejama un piekļūstama tikai ar zemes īpašnieka un zemes apsaimniekotāja skaidru atļauju apkopotā un anonimizētā formātā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK, Direktīvu 2007/2/EK un Direktīvu (ES) 2019/1024Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).. [Gr. 232]4.Jebkuras šajā direktīvā prasītās informācijas izpaušanu var atteikt vai ierobežot, ja ir izpildīti Direktīvas 2003/4/EK 4. pantā noteiktie nosacījumi.4.a Dalībvalstis pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar augsni saistīta informācija, kas apkopota, īstenojot šo direktīvu, tiktu darīta pieejama attiecībā zemes gabala potenciālajam pircējam vai potenciālajam īrniekam. [Gr. 176]

VI nodaļaDeleģēšana un komiteju procedūra

20. pantsDeleģēšanas īstenošana1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.2.Pilnvaras pieņemt 8., 10., 15. un 169. un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. [Gr. 177]3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8., 10., 15. un 169. un 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 178]4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.6.Saskaņā ar 8., 10., 15. un 169. un 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 179]

21. pantsKomiteja1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VII nodaļaNobeiguma noteikumi

22. pantsIespēja vērsties tiesāDalībvalstis nodrošina, ka sabiedrības locekļiem, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pietiekami ieinteresēti vai kuri spēj norādīt uz tiesību aizskārumu, ir piekļuve lietas izskatīšanai tiesā vai citā ar likumu izveidotā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kurā tie var apstrīdēt augsnes veselības novērtējuma materiālo vai procesuālo likumību, pasākumus, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu, un kompetento iestāžu bezdarbību.Dalībvalstis nosaka, kāda ieinteresētība ir uzskatāma par pietiekamu un kas uzskatāms par tiesību aizskārumu, ievērojot mērķi sabiedrībai nodrošināt plašas iespējas vērsties tiesā. Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka jebkurai nevalstiskai organizācijai, kas iestājas par vides aizsardzību un atbilst visām valsts tiesību aktu prasībām, ir saskaņā ar Orhūsas konvencijas 9. pantu. Tiesības, kas var tikt aizskartas, un to ieinteresētību uzskata par pietiekamu celt prasību nav atkarīgas no tā, vai attiecīgajam sabiedrības loceklim ir bijusi nozīme šajā direktīvā paredzēto lēmumu pieņemšanas procedūru līdzdalības posmā. [Gr. 180]Pirmajā daļā minētās izskatīšanas procedūras ir taisnīgas, objektīvas, laicīgas un bez maksas vai ne pārmērīgi dārgas, un tās paredz pienācīgus un iedarbīgus tiesiskās aizsardzības mehānismus, attiecīgā gadījumā arī pienākumrīkojumus.Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par šajā pantā minētajām administratīvajām un likumības izskatīšanas procedūrām.

23. pantsSodi1. Neskarot pienākumus, kas dalībvalstīm uzlikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK, dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, kas piemērojami par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un ko varētu izdarīt fiziskas vai juridiskas personas, un nodrošina minēto noteikumu piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.2. Sodi, kas minēti 1. punktā, ietver naudas sodus, kas ir proporcionāli pārkāpumu izdarījušās juridiskās personas apgrozījumam vai fiziskās personas ienākumiem. Naudas sodu apmēru aprēķina tā, lai nodrošinātu, ka tie personai, kas ir atbildīga par pārkāpumu, faktiski atņem no pārkāpuma izrietošo ekonomisko labumu. Ja pārkāpumu izdarījusi juridiska persona, šādi naudas sodi ir samērīgi ar juridiskās personas gada apgrozījumu attiecīgajā dalībvalstī, cita starpā ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) specifiku.3. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu noteiktajos sodos attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemti vērā šādi aspekti:(a) pārkāpuma veids, smagums un apmērs;(b) tas, vai pārkāpums izdarīts tīši vai noticis nolaidības dēļ;(c) pārkāpuma skartie iedzīvotāji vai vide, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz mērķi panākt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni.4. Dalībvalstis 1. punktā minētos noteikumus un pasākumus bez liekas kavēšanās dara zināmus Komisijai un paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē. [Gr. 234]

24. pantsIzvērtēšana un izskatīšana1.Līdz (PB: ierakstīt datumu, kas ir 6 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas) Komisija veic šīs direktīvas izvērtēšanu, lai novērtētu progresu virzībā uz tās mērķiem un to, vai tās noteikumi jāgroza, lai noteiktu konkrētākaspielāgotu šajā direktīvā noteiktās prasības, kas un nodrošinātu neveselīgu augšņu atveseļošanu un to, kapastāvīgu virzību uz to, lai līdz 2050. gadam visas augsnes būsbūtu veselīgas. Šajā izvērtējumā cita starpā ņem vērā šādus elementus: [Gr. 186]a)direktīvas īstenošanā gūtā pieredze;b)18. pantā minētie dati un informācija;c)relevantie zinātniskie un analītiskie dati, arī Savienības un dalībvalstu finansēto pētniecības projektu rezultāti; [Gr. 187]d)analīze, cik liela ir plaisa līdz veselīgas augsnes sasniegšanai līdz 2050. gadam un kādi ir nepieciešamie pasākumi; [Gr. 188]e)analīze par iespējamo vajadzību šīs direktīvas noteikumus pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, it sevišķi šādos aspektos:i)veselīgu augšņu definīcija;ii)I pielikuma C daļāpielikumā norādīto augsnes deskriptoru kritēriju noteikšana; [Gr. 189]iii)jaunu augsnes deskriptoru pievienošana monitoringa vajadzībām. vai I pielikumā iekļauto augsnes deskriptoru un kritēriju pielāgošana; [Gr. 190]ea) noteikto monitoringa koncepciju analīze un robežvērtības, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar šo direktīvu; [Gr. 191]eb) šīs direktīvas sociālekonomiskā ietekme; [Gr. 192]2.Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu par galvenajiem 1. punktā minētā izvērtējuma konstatējumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus. [Gr. 193]2.a No ... [PB: lūgums ierakstīt datumu = astoņi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] un reizi piecos gados pēc tam Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu, kā arī par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Ziņojumā iekļauj vispārēju izvērtējumu par virzību uz mērķi — panākt, ka augsnes ir veselas. [Gr. 194]2.b Līdz ... [PB: lūgums ierakstīt datumu = 6 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija saistībā ar 1. punktā minēto novērtējumu izvērtē dalībvalstīs savākto informāciju, analizējot augsnes kontaminantu sastopamību, izplatību un vērtības, lai izveidotu prioritāro vielu sarakstu, attiecīgā gadījumā pievienojot augsnes kontaminantu novērošanas sarakstu. [Gr. 195]

24.a pantsEiropas Savienības Augsnes observatorijas (EUSO) forumsKomisija ar EUSO foruma starpniecību sekmē regulāru sadarbību starp ieinteresētajām personām, tostarp dalībvalstu kompetentajām iestādēm visos attiecīgajos līmeņos, nozari, pilsonisko sabiedrību un zinātnieku kopienu. EUSO forums palīdz koordinēti īstenot Savienības tiesību aktus un politiku, kas attiecas uz augsnes veselības monitoringu un augsnes veselības uzlabošanu, cita starpā ar pieredzes un labas prakses apmaiņu, arī par ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanas un atjaunošanas praksēm, kā arī ar pieredzes apmaiņu par augsnes apsaimniekošanas praksēm, no kurām vajadzētu izvairīties. [Gr. 196]

25. pantsTransponēšana1.Dalībvalstīs ne vēlāk kā [PB: ierakstīt datumu, kas ir 2 gadus pēc direktīvas spēkā stāšanās datuma] stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā šāda atsauce izdarāma.2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

26. pantsStāšanās spēkāŠī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. pantsAdresātiŠī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

AUGSNES DESKRIPTORI, VESELĪGA AUGSNES EKOLOĢISKĀ STĀVOKĻA NOTEIKŠANAS KRITĒRIJI UN METODES, ZEMES AIZŅEMŠANAS UN AUGSNES NOSLĒGŠANAS INDIKATORI

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

(1)“augsnes atbrīvošana” ir mākslīgas zemes pārveidošana par dabisku vai daļēji dabisku zemi;

(2)“neto aizņemtā zeme” ir aizņemtā zeme, no kuras atskaitīta atbrīvotā zeme.

Augsnes degradācijas aspekts
Augsnes deskriptors
Veselīga augsnes stāvokļa kritēriji
Zemes platības, kuras no saistītā kritērija izpildes izslēgtas
A daļa. Augsnes deskriptori ar veselīga augsnes stāvokļa kritērijiem, kas noteikti Savienības līmenī
Sasāļošanās
Elektrovadītspēja (decisīmensi uz metru)
< 4 dS m−1, ja izmanto piesātinātās augsnes pastas izvilkuma mērīšanas metodi vai līdzvērtīgu kritēriju, ja izmanto citu mērīšanas metodi
Dabiski sāļas sauszemes teritorijas Sauszemes teritorijas, ko tieši skar jūras līmeņa celšanās
Augsnes erozija
Augsnes erozijas rādītājs (tonnas uz hektāru gadā)
≤ 2 t ha-1 g.-1
Bedlends un citas neapsaimniekotas dabas teritorijas, izņemot gadījumus, kad tās rada būtisku katastrofu risku
Augsnes organiskā oglekļa zudums
Augsnes organiskā oglekļa (AOO) koncentrācija (g uz kg)
—Organiskām augsnēm: ievēroti mērķrādītāji, kas šādām augsnēm noteikti valsts līmenī saskaņā ar Regulas (ES) …/…+ Publikāciju birojam: tekstā ievietot dokumentā COM(2022) 304 ietvertās Dabas atjaunošanas regulas numuru. 4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punktu un 9. panta 4. punktu
Izslēgtu platību nav
—Minerālaugsnēm: AOO/māla attiecība > 1/13; dalībvalstis var piemērot korekcijas koeficientu, ja tas vajadzīgs specifisku augsnes tipu vai klimatisko apstākļu dēļ, ņemot vērā faktisko AOO saturu ilggadīgajos zālājos.
Neapsaimniekotas augsnes dabiskās zemes platībās
Augsnes apakškārtas sablīvēšanās
Augsnes apakškārtas tilpummasa (B vai E horizonta augšdaļa Definēts FAO Augsnes raksturošanas vadlīniju 5. nodaļā (https://www.fao.org/3/a0541e/a0541e.pdf).); dalībvalstis šo deskriptoru var aizstāt ar pielīdzināmu parametru (g uz cm3)
Augsnes granulometriskais sastāvs Definēts Arshad, M.A., B. Lowery, and B. Grossman. 1996. Physical tests for monitoring soil quality. p.123-142. Publicēts: J.W. Doran and A.J. Jones (eds.) Methods for assessing soil quality. Soil Sci. Soc. Am. Spec. Publ. 49. SSSA, Madison, WI.
Diapazons
Smilts, mālsmilts, smaga mālsmilts, smilšmāls
<1,80
Smags smilšmāls, smilšmāls, viegls māls, putekļi, putekļains smilšmāls
<1,75
Putekļains smilšmāls, viegls putekļu māls
<1,65
Vidējs māls, smags putekļu māls, viegls māls ar 35–45 % māla
<1,58
Māls
<1,47

Ja dalībvalsts augsnes deskriptoru “augsnes apakškārtas tilpummasa” aizstāj ar pielīdzināmu parametru, tā izraudzītajam augsnes deskriptoram pieņem veselīga augsnes stāvokļa kritēriju, kas būtu pielīdzināms attiecībā uz augsnes apakškārtas tilpummasu noteiktajam kritērijam.

Neapsaimniekotas augsnes dabiskās zemes platībās

A daļa. Augsnes monitoringa koncepcijas 1. līmenis
Dalībvalsts ir tiesīga izmantot augsnes monitoringa koncepcijas 1. līmeni, ja tā izpilda visus kritērijus, kas noteikti 2. slejā, un iekļauj visus augsnes deskriptorus.
Paraugošanas koncepcija
Atsauces metodika
Izpildāmie kritēriji
Izņēmumi
Piezīmes
Izlases veida apsekojumu izstrādā, par pamatu ņemot pilnīgu izlases bāzi, kas satur labāko pieejamo informāciju par augsnes īpašību sadalījumu, arī — bet ne tikai — informāciju, kas iegūta iepriekšējos valsts mērījumos un LUCAS programmas mērījumos.
Paraugošanas shēma ir stratificēta gadījumizlase.
Vērtējot, kādā platībā augsnes ir veselīgas, valsts izlases lielums atbilst prasībai par maksimālo procentuālo kļūdu (jeb variācijas koeficientu) 5 %.
Komisijas izlase apsekojumam, ko veic saskaņā ar 6. panta 4. punktu, veido ne mazāk kā 20 % no valsts izlases lieluma.
Izlases sadalījumu un lielumu nosaka, piemērojot Betela algoritmu (Bethel, 1989), ņemot vērā norādīto maksimālo aplēses kļūdu.
a)Stratificēta gadījumizlase, pamatojoties uz zemes veidu. Stratificētie dati var ietvert klimatiskos apstākļus, augsnes tipu, zemes veidu un administratīvos apgabalus saskaņā ar 4. pantu.
b)Paraugu skaitu nosaka, piemērojot Betela algoritmu, ņemot vērā norādīto maksimālo aplēses kļūdu.
c)Ļauj daļu (līdz 20 % un ne mazāk kā 10 %) no paraugošanas vietām veltīt mērķorientētai paraugošanai saistībā ar izpētēm vai riska novērtējumu.
Ja dalībvalsts līmenī ir paraugošanas koncepcija, kas atbilst 1. līmenim noteiktajiem kritērijiem, var pielāgot atsauces metodiku vai Komisijai ierosināt citas koncepcijas pieejas, ja ieviestā koncepcija nodrošina pietiekamu dalībvalsts aptvērumu atbilstīgi atsauces metodikai (arī valsts un LUCAS izlasēm). Pieņemot atsauces metodiku, dalībvalstīm tomēr ir jāievēro EK in situ koncepcija.

Degradācijas faktori
Degradācijas faktors
Augsnes deskriptors
Izņēmumi
Piezīmes
Augsnes erozija
—Augsnes erozijas rādītājs (zaudētās tonnas uz hektāru gadā) (t ha-1 g.-1))
-

Augsnes organiskā oglekļa zudums
—Augsnes organiskā oglekļa (AOO) koncentrācija (g oglekļa uz kg (g kg-1))
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm)
Augsnes noblīvēšana
—Augsnes virskārtas tilpummasa (g cm-3)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Pārmērīgs barības vielu saturs augsnē
—Pieejamais fosfors (mg uz kg-1)
—Kopējais slāpeklis augsnē (mg g-1)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm)
Augsnes kontaminācija
—Smago metālu koncentrācija augsnē: As, Sb, Cd, Co, Cr (kopējais), Cr(VI), Cu, Hg, Pb, Ni, Tl, V, Zn (µg uz kg);
—Dalībvalstu atlasīto organisko kontaminantu koncentrācija, ņemot vērā Regulā (ES) Nr. 2019/1021 ietvertos kontaminantus un Savienības tiesību aktos noteiktās esošās robežkoncentrācijas, piemēram, attiecībā uz ūdens kvalitāti un emisijām gaisā, it sevišķi prioritāras vielas saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu un saistītajiem vides kvalitātes standartiem (Direktīva 2008/105/EK), kā arī direktīvām par pazemes ūdeņiem (Direktīva 2006/118/EK)
—Augu aizsardzības līdzekļu kandidāti aizstāšanai un vielas, kas ir atļautas ārkārtas situācijā, kā arī biocīdu atliekas
—Per- un poli-fluorētās alkilvielas (PFAS) kopā vai PFAS kopējā summa
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Ūdens aiztures samazinājums
—Augsnes parauga ūdensietilpība (ūdens tilpums, %)
—Piesātinātās augsnes tilpums
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Paskābināšanās
—Augsnes skābums (pH H2O)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes ekoloģiskās funkcijas
Ekoloģiskā funkcija
Augsnes deskriptors
Izņēmumi
Piezīmes
Augsnes agregāts
—Ūdenī noturīgi agregāti (%)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes elpošana
—Augsnes mikroorganismu bazālā elpošana (μl O2 h-1 g-1 augsnes saussvara)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes biomasa
—Augsnes mikroorganismu biomasa (μg C g-1 augsnes saussvara)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes biodaudzveidība
Augsnes biodaudzveidības iezīmes
Augsnes deskriptors
Izņēmumi
Piezīmes
Taksonomiskā daudzveidība
—Augsnes organismu daudzveidība (klātbūtnes skaits vienā taksonomiskajā grupā), izmantojot metataksonomisko sekvencēšanu ar 16S un 18S rRNA gēnu reģioniem un iekšējās transkribētās starplikas reģionu (ITS), it sevišķi sēnēm (papildus var apsvērt citus marķierus, piemēram, COI augsnes faunai)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Populācijas skaitliskums
—Kopējais baktēriju un arheju skaitliskums (izmantojot 16S rRNA gēnu reģionu kopijas)
—Kopējais sēņu skaitliskums (izmantojot 18S rRNA gēnu reģionu kopijas)
—Patogēno sēņu kopējais skaits un īpatsvars
—Kopējais nematožu skaitliskums funkcionālajā grupā, pamatojoties uz morfoloģiju (baktēriju barotnes, sēņu barotnes, sakņu barotnes, visēdāji, citēdāji)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes dzīvotne
Augsnes dzīvotnes iezīmes
Augsnes deskriptors
Izņēmumi

Augsnes struktūra
—Lieluma klases īpatsvars (smilts, putekļi, māls)
—Rupjo materiālu (>2 mm) īpatsvars
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm)

[Gr. 198]

— B daļa. Augsnes deskriptori ar veselīga augsnes stāvokļa kritērijiem, kas noteikti dalībvalstu līmenī
— Pārmērīgs barības vielu saturs augsnē
— Ekstrahējams fosfors (mg uz kg)
< “maksimālā vērtība”; — “maksimālo vērtību” dalībvalsts nosaka diapazonā 30–50 mg kg-1
— Izslēgtu platību nav
— Augsnes kontaminācija
—smago metālu koncentrācija augsnē: As, Sb, Cd, Co, Cr (kopējais), Cr(VI), Cu, Hg, Pb, Ni, Tl, V, Zn (µg uz kg); — dalībvalstu atlasīto organisko kontaminantu koncentrācija, ņemot vērā Savienības tiesību aktos noteiktās esošās robežkoncentrācijas, piemēram, attiecībā uz ūdens kvalitāti un emisijām gaisā
Pamatota pārliecība, ka augsnes kontaminācija nerada nepieņemamu risku ne cilvēka veselībai, ne videi; šādas pārliecības pamatā ir augsnes punktparaugošana, kontaminēto objektu apzināšana un izpēte un cita relevanta informācija. — Dzīvotnes ar dabiski augstu smago metālu koncentrāciju, kas iekļautas Padomes Direktīvas 92/43/EEK4Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). I pielikumā, tiek aizsargātas arī turpmāk.
— Izslēgtu platību nav
Mazāka augsnes ūdensietilpība
Augsnes parauga ūdensietilpība (ūdens tilpums / piesātinātās augsnes tilpums, %)
Aplēstā augsnes rajona kopējās ūdensietilpības vērtība pa upju baseiniem vai apakšbaseiniem pārsniedz minimālo sliekšņvērtību. Minimālo sliekšņvērtību (tonnās) dalībvalsts nosaka augsnes rajona un upes baseina vai apakšbaseina līmenī, vērtību nosakot tādu, lai pēc intensīviem lietiem notikušas applūšanas vai sausuma izraisītu zema augsnes mitruma periodu ietekme būtu mazāka.
— Izslēgtu platību nav
B daļa. Augsnes monitoringa koncepcijas 2. līmenis
Dalībvalstij ir tiesības piemērot augsnes monitoringa koncepcijas 2. līmeni, ja:
—tā pastāvīgi iekļauj visus 1. līmeņa augsnes deskriptorus un kritērijus, kas noteikti B daļas paraugošanas koncepcijas 2. slejā, un iekļauj vismaz 50 % no B daļas augsnes deskriptoriem, vai
—kumulatīvi izpilda 1. līmeņa augsnes paraugošanas koncepcijas kritērijus un iekļauj visus A un B daļas augsnes deskriptorus.
Paraugošanas koncepcija
Atsauces metodika
Izpildāmie kritēriji
Izņēmumi
Piezīmes
Stratificēta sistemātiska paraugošana, izmantojot telpisko tīklu, lai dalībvalsts teritorijā nodrošinātu viendabīgu visu zemes veidu pārklājumu. Lai sīkāk izstrādātu paraugošanas koncepciju, var izmantot arī tādu papildu informāciju kā, piemēram, vides zonas vai augsnes tipi.
Dalībvalstis paraugošanas punktu sadalījumu saskaņo ar citām esošām monitoringa programmām, piemēram, ar valsts augu segas un mežu uzskaites sarakstu, ja tādi ir pieejami. Tas pats attiecas uz citu veidu uzskaiti, piemēram lauksaimniecības uzskaiti, lai uzlabotu datu vākšanu par apsaimniekošanas paņēmieniem un optimizētu izmaksas.
Izlases sadalījumu un lielumu nosaka, izmantojot zinātniski pamatotas metodes, kas paredzētas piemērotajai paraugošanas koncepcijai, piemēram, metodes, kuras Bethel (1989) norādītas stratificētai gadījumizlasei.
a)Nodrošina dalībvalsts teritorijas viendabīgu tvērumu attiecībā uz visiem zemes veidiem (piemēram, īstenojot sistemātisku stratificēšanu (piemēram, pastāvīgu tīklu) paraugošanas koncepcijas ietvaros.
b)Stratificēta gadījumizlase, pamatojoties uz zemes veidu. Stratificētie dati var ietvert klimatiskos apstākļus, augsnes tipu, zemes veidu un administratīvos apgabalus saskaņā ar 4. pantu.
c)Paraugu kopējā minimālā skaita aplēse atbilst 1. līmeņa procedūrai.
d)Ļauj 20 % no paraugošanas vietām veltīt mērķorientētai paraugošanai saistībā ar izpētēm vai riska novērtējumu.
-
Ir ieteicams augsnes monitoringa sistēmas koncepcijā un īstenošanā iesaistīt vairākas ieinteresētās personas un, ja vajadzīgs, starptautiskus pārrobežu līgumus, lai nodrošinātu, ka tiek apsvērti izmaksu ziņā lietderīgi pasākumi un ka tiek ņemtas vērā pieejamās zināšanas.
Degradācijas faktori
Degradācijas faktors
Augsnes deskriptors
Izņēmumi
Piezīmes
Sasāļošanās
—Elektrovadītspēja (sīmensi uz metru) (S m-1))
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Zemes platību aizņemšana
—Augsnes noslēgšana (kā noslēgtās zemes īpatsvars dalījumā pēc jebkādām cilvēka izveidotām infrastruktūrām uz 100 m2)
-
Atsaucei paraugošanas vieta būtu jāuzskata par šā novērtējuma centru
Augsnes kontaminācija
—Farmaceitisko un veterināro produktu koncentrācija
-

Augsnes noblīvēšana
—Augsnes apakškārtas tilpummasa; dalībvalstis šo deskriptoru var aizstāt ar pielīdzināmu parametru (g uz cm3)
Neapsaimniekotas augsnes dabiskās zemes platībās
Jāveic attiecībā uz augsnes apakškārtu (30–50 cm, 50–100 cm)
Augsnes ekoloģiskās funkcijas
Ekoloģiskā funkcija
Augsnes deskriptors
Izņēmumi

Barības vielu aprite
—slāpekļa mineralizācija,
—slāpekļa pieejamība
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes agregāts
—Ūdenī noturīga rupjo frakciju matērija
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Fermentatīvā aktivitāte
—Fermentatīvās aktivitātes skābās fosfatāzes potenciāls (EC 3.13.2)
—Fermentatīvās aktivitātes N-acetilglukozamīndāzes potenciāls (EC 3.2.1.50)
—Fermentatīvās aktivitātes ksilosidāzes potenciāls (EC 3.2.1.37)
—Fermentatīvās aktivitātes celulozes 1,4-β-celobiozidāzes potenciāls (EC 3.2.1.91)
—Fermentatīvās aktivitātes β-glikozidāzes potenciāls (EC 3.2.1.21)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes biomasa
—Mikroorganismu biomasa, ko norāda taukskābju marķieri (biomasa mikroorganismu funkcionālajā grupā; ng FAME g-1 augsnes saussvara)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes biodaudzveidība
Augsnes biodaudzveidības iezīmes
Augsnes deskriptors
Izņēmumi
Piezīmes
Taksonomiskā daudzveidība
—Augsnes dzīvnieku daudzveidība (bagātīgums) grupā, pamatojoties uz morfoloģiskām metodēm, un tas var ietvert arī attēlu identifikāciju (nematodes (nematodēm klasificēšana būtu jāveic vismaz saimes līmenī) un sliekas (sliekām klasificēšana būtu jāveic līdz sugas līmenim))
—Metagenomā bāzēts augsnes biodaudzveidības taksonomiskais skaitliskums vienā taksonomiskajā grupā
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Populācijas skaitliskums
—Sēņu kopējais skaitliskums (izmantojot iekšējās transkribētās starplikas reģionu (ITS))
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes dzīvotne
Augsnes dzīvotnes iezīmes
Augsnes deskriptors
Izņēmumi
Piezīmes

[Gr. 199]

C daļa. Augsnes deskriptori bez kritērijiem
Augsnes degradācijas aspekts
Augsnes deskriptors
Pārmērīgs barības vielu saturs augsnē
Slāpeklis augsnē (mg g-1)
Paskābināšanās
Augsnes skābums (pH)
Augsnes virskārtas sablīvēšanās
Augsnes virskārtas tilpummasa (A horizonts Definēti FAO Augsnes raksturošanas vadlīniju 5. nodaļā (https://www.fao.org/3/a0541e/a0541e.pdf).) (g cm-3)
Augsnes biodaudzveidības zudums
Sausas augsnes bazālā elpošana (mm3 O2 g-1 h-1)
Dalībvalstis var izvēlēties arī citus fakultatīvus augsnes deskriptorus, kas raksturo biodaudzveidību, piemēram, šādus:
- baktēriju, sēņu, protistu un dzīvnieku metataksonomiskā sekvencēšana;
- nematožu skaitliskums un daudzveidība;
- mikroorganismu biomasa;
- slieku skaitliskums un daudzveidība (aramzemē);
—invazīvas svešzemju sugas un augiem kaitīgie organismi
C daļa. Augsnes monitoringa koncepcijas 3. līmenis
Dalībvalstij ir tiesības piemērot 3. līmeni, ja tā izpilda nosacījumus attiecībā uz augsnes monitoringa koncepcijas 3. līmeni un iekļauj vismaz 50 % C daļas augsnes deskriptoru.
Degradācijas faktori
Degradācijas faktors
Augsnes deskriptors
Izņēmumi
Piezīmes
Augsnes kontaminācija
—Mikroplastmasas un nanoplastmasas koncentrācija
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes ekoloģiskās funkcijas
Ekoloģiskā funkcija
Augsnes deskriptors
Izņēmumi
Piezīmes
Augsnes biomasa
—Augsnes dzīvnieku biomasa (vienā taksonomiskajā grupā (nematodes un sliekas); mg svaiga svara (nematodēm)/saussvara (sliekām) uz g sausas augsnes)
—Sakņu biomasa (mg saussvara uz g sausas augsnes)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Sakņu kopu iezīmes
—Kopējais slāpeklis saknēs
—Sakņu garuma blīvums
—Sakņu vidējais diametrs
—Sakņu diametra mainīgums
—Sakņu sausnas saturs
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes biodaudzveidība

Augsnes biodaudzveidības iezīmes
Augsnes deskriptors
Izņēmumi
Piezīmes
Taksonomiskā daudzveidība
—Augsnes dzīvnieku daudzveidība (bagātīgums) grupā (Collembola un Mites)
—Invazīvo svešzemju sugu klātbūtne
—Vīrusu daudzveidība, izmantojot metagenoma pieejas
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Populācijas skaitliskums
—Augsnes dzīvnieku kopējais skaitliskums grupā (nematodes un sliekas)
-
Jāveic attiecībā uz augsnes virskārtu (0–10 cm, 10–30 cm (fakultatīvi))
Augsnes dzīvotne
Augsnes dzīvotnes iezīmes
Augsnes deskriptors
Izņēmumi
Piezīmes

[Gr. 200]

D daļa. Zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatori
Augsnes degradācijas aspekts
Zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatori
Zemes aizņemšana un augsnes noslēgšana
Kopējā mākslīgā zeme (km² un % no dalībvalsts platības) Aizņemtā zeme, atbrīvotā zeme, neto aizņemtā zeme (vidēji gadā — km² un % no dalībvalsts platības) Augsnes noslēgšana (km² un % no dalībvalsts platības) Dalībvalstis var mērīt arī citus saistītus fakultatīvus indikatorus, piemēram, šādus:
—zemes sadrumstalotība;
—zemes reciklēšanas rādītājs;
—zeme, kas aizņemta komercdarbībai, loģistikas mezgliem, atjaunīgajai enerģijai, tādas virsmas kā lidostas, ceļi, raktuves;
—zemes aizņemšanas sekas, piemēram, skaitliski izteikts ekosistēmu pakalpojumu zudums, plūdu intensitātes izmaiņas

II PIELIKUMS

METODIKAS

I daļa

A daļa.

A daļa. Paraugošanas punktu noteikšanas metodika

Darbība
Metodisko kritēriju minimums
Augsnes paraugošanas punktu noteikšana (izlases veida apsekojums)
Izlases veida apsekojumu izstrādā, par pamatu ņemot pilnīgu izlases bāzi, kas satur labāko pieejamo informāciju par augsnes īpašību sadalījumu, arī — bet ne tikai — informāciju, kas iegūta iepriekšējos valsts mērījumos un LUCAS programmas mērījumos.
Paraugošanas shēma ir stratificēta gadījumizlase, kas optimizēta ar augsnes veselības deskriptoriem.
Vērtējot, kādā platībā augsnes ir veselīgas, valsts izlases lielums atbilst prasībai par maksimālo procentuālo kļūdu (jeb variācijas koeficientu) 5 %.
Komisijas izlase apsekojumam, ko veic saskaņā ar 6. panta 4. punktu, var veidot ne vairāk kā 20 % no valsts izlases lieluma.
Izlases sadalījumu un lielumu nosaka, piemērojot Betela algoritmu (Bethel, 1989) Bethel, J. 1989. “Sample Allocation in Multivariate Surveys.” Survey Methodology 15: 47–57., ņemot vērā norādīto maksimālo aplēses kļūdu.

A daļa. Vispārīgās augsnes biodaudzveidības un augsnes ekoloģisko funkciju paraugošanas metodes

Darbība
Metodikas atsauces kritēriji
Augsnes ekoloģiskais monitorings
Paredzēts izmantot vienkāršu augsnes paraugu ņemšanas protokolu, ar kuru augsnes ekoloģisko paraugu ņemšanu var standartizēt visās dalībvalstīs un kuru var piemērot visiem 1. un 2. līmeņa augsnes deskriptoriem (augsnes ekoloģiskās funkcijas, augsnes biodaudzveidība un augsnes dzīvotnes deskriptori), izņemot augsnes faunas deskriptorus.
Ievērojot SoilBON paraugu ņemšanas protokolu, ņemot vērā viendabīgu 30 x 30 metru lielu kvadrātveida laukumu, izveido deviņus apakšparaugus kvadrātu stūros, centrā un starppunktos. Izmantojot metāla augsnes urbi vai līdzīgu instrumentu, ekstrahē augsnes daudzumu 5 cm diametrā un 10 cm dziļumā. Augsnes dziļumu var palielināt līdz 30 cm, bet pirmajam slānim (līdz 10 cm) un otrajam slānim jābūt nodalītiem.
Augsnes faunas monitorings
Sliekām: manuāla šķirošana, izmantojot protokolus, kas atbilst paraugošanas protokoliem, kuri aprakstīti Briones et al. 2020.
Nematodēm: Izmantojot kritērijus, kas noteikti standarta SoilBON paraugošanas protokolā.
Collembola un Mites: Izmantojot protokolus, kas izklāstīti Potapov et al. 2022.
Citi augsnes deskriptori paraugošanas punktā
Dalībvalstis augsnes paraugošanai atsaucei izmanto LUCAS "Soil" metodiku.

[Gr. 201]

B daļa. Augsnes deskriptoru vērtību noteikšanas vai aplēšanas metodika

Ja ir noteikta atsauces metodika, izmanto vai nu atsauces metodiku, vai citu metodiku, ja tā ir pieejama zinātniskajā literatūrā vai publiski pieejama un ir pieejama validēta pārneses funkcija.

Augsnes deskriptors
Atsauces metodika
Metodisko kritēriju minimums
Vai vajadzīga validēta pārneses funkcija (ja izmanto metodiku, kas atšķiras no atsauces metodikas Metodikas, kas atšķiras no atsauces metodikas, ir vai nu pieejamas zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejamas. )?
Augsnes granulometriskais sastāvs (māla, putekļu un smilts saturs, kas vajadzīgs, lai noteiktu citus deskriptorus un saistītos diapazonus)
Vēlamā metode: ISO 11277:1998. Augsnes minerālmateriāla granulometriskā sastāva noteikšana. Sijāšanas un nostādināšanas metode
Alternatīva metode: ISO 13320:2009. Daļiņu lieluma analīze. Lāzerdifrakcijas metodes

JĀ
Elektrovadītspēja
1. variants. piesātinātās augsnes pastas izvilkuma mērīšanas metode (FAO standarta operāciju procedūra GLOSOLAN-SOP-08 https://www.fao.org/3/cb3355en/cb3355en.pdf)2. variants. ISO 11265:1994. Īpatnējās elektrovadītspējas noteikšana

JĀ
Augsnes erozijas rādītājs

Nosakot augsnes erozijas rādītāju, ņem vērā visas darbības, kas veiktas, lai mazinātu vai kompensētu erozijas risku, arī pēc ugunsgrēka veiktos mitigācijas pasākumus.
Augsnes erozijas rādītāja aplēsē iekļauj visus relevantos erozijas procesus, piemēram, ūdens, vēja, ražas novākšanas un augsnes apstrādes izraisīto eroziju.
Ūdens izraisīto augsnes eroziju novērtē, ņemot vērā šādus faktorus:
—augsnes īpašības (piemēram, erodējamība, augsnes garozas veidošanās, augsnes nelīdzenums),
—klimats (piemēram, nokrišņu erozivitāte — intensitāte un ilgums, ņemot vērā attiecīgās klimata pārmaiņu prognozes konkrētajam apgabalam),
—topogrāfija (piemēram, nogāzes stāvums un garums),
—augu sega, kultūraugu veids, zemes izmantojums un apsaimniekošanas prakse erozijas ierobežošanai vai mazināšanai,
—apsaimniekošanas prakse (piemēram, sedzējaugi, samazināta augsnes apstrāde, mulčēšana u. c.),
—izdegušās platības.
Vēja izraisīto augsnes eroziju novērtē, ņemot vērā šādus faktorus:
—augsnes īpašības (piemēram, erodējamība),
—klimats (piemēram, augsnes mitrums, vēja ātrums, iztvaikošana),
—veģetācija (piemēram, kultūraugu veids),
—apsaimniekošanas prakse erozijas ierobežošanai vai mazināšanai (piemēram, vējlauži).
Neattiecas
Augsnes organiskais ogleklis (AOO)
ISO 10694:1995. Organiskā un kopējā oglekļa daudzuma noteikšana pēc sausās sadedzināšanas

JĀ
Augsnes apakškārtas tilpummasa (B horizonts Definēts FAO Augsnes raksturošanas vadlīniju 5. nodaļā (https://www.fao.org/3/a0541e/a0541e.pdf).) vai pielīdzināms Pielīdzināms saskaņā ar EVA ziņojumu Soil monitoring in Europe – Indicators and thresholds for soil health assessments — Eiropas Vides aģentūra (europa.eu). parametrs, ko izraudzījušās dalībvalstis
ISO 11272:2017. Sausa augsnes parauga blīvuma noteikšana Ja izraudzīts pielīdzināms parametrs, metodika ir vai nu Eiropas, vai starptautisks standarts, ja tāds ir pieejams; ja šādu standartu nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama.

JĀ
Ekstrahējamais fosfors
ISO 11263:1994. Nātrija hidrokarbonāta šķīdumā šķīstoša fosfora spektrometriskā noteikšana (P-Olsen)

JĀ
—Smago metālu koncentrācija augsnē: As, Sb, Cd, Co, Cr (total), Cr (VI), Cu, Hg, Pb, Ni, Tl, V, Zn
–Dalībvalstu atlasīto organisko kontaminantu koncentrācija, ņemot vērā līdzšinējos Savienības tiesību aktus (piemēram, attiecībā uz ūdens kvalitāti vai pesticīdiem)
Potenciālais vidē pieejamais smago metālu saturs augsnēs pēc ISO 17586:2016, noteikts, izmantojot atšķaidītu slāpekļskābi.
Izmanto Eiropas vai starptautiskos standartus, ja tādi ir pieejami; ja šādu standartu nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama.
JĀ Neattiecas
Augsnes ūdensietilpība
Viena paraugošanas punkta vērtības noteikšanas metodika:1. variants. LABORATORIJA: ISO 11274:2019. Ūdensietilpības noteikšana
2. variants. APLĒSE: piemēro zinātniskajā rakstā New generation of hydraulic pedotransfer functions for Europe10 aprakstīto metodiku, kuras pamatā ir granulometriskais sastāvs un augsnes organiskais ogleklis.
Minimālie kritēriji, pēc kuriem aplēš augsnes rajona kopējo ūdensietilpību upes baseina vai apakšbaseina mērogā:
—aplēš neaizņemtās zemes kopējo augsnes ūdensietilpību;
—attiecībā uz aizņemto zemi apsver iespēju noteikt, ka necaurlaidīgo apgabalu ūdensietilpība ir nulle, daļēji necaurlaidīgiem un citiem mākslīgiem apgabaliem piešķirot samērīgas starpvērtības.
JĀ (vērtībai paraugošanas punktā)
Augsnes slāpeklis
ISO 11261:1995. Kopējā slāpekļa daudzuma noteikšana.

JĀ
Augsnes skābums
ISO 10390:2005. pH noteikšana H2O un CaCl2 izvilkumā (H2O pH un CaCl2 pH)

JĀ
Augsnes virskārtas tilpummasa (A horizonts11 Definēti FAO Augsnes raksturošanas vadlīniju 5. nodaļā (https://www.fao.org/3/a0541e/a0541e.pdf). )
ISO 11272:2017. Sausās masas blīvuma noteikšana

JĀ
Augsnes bazālā elpošana Dalībvalstis var izvēlēties arī fakultatīvus biodaudzveidības deskriptorus, piemēram, šādus:baktēriju, sēņu, protistu un dzīvnieku metataksonomiskā sekvencēšana DNS svītrkodu sekvencēšana arheju, baktēriju, sēņu un citu eikariotu taksonomiskās un funkcionālās daudzveidības mērīšanai, kā darīts LUCAS augsnes biodaudzveidības noteikšanai, saskaņā ar https://doi.org/10.1111/ejss.13299.; - nematožu skaitliskums un daudzveidība; - mikroorganismu biomasa; - slieku skaitliskums un daudzveidība (aramzemē);
Ievērot norādes, kas sniegtas zinātniskajā rakstā Microbial biomass and activities in soil as affected by frozen and cold storage https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0038071797001259.
Izmanto Eiropas vai starptautiskos standartus, ja tādi ir pieejami; ja šādu standartu nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama.
JĀ Citiem augsnes biodaudzveidības deskriptoriem: Neattiecas
Augsnes deskriptors
Atsauces metodika
Metodisko kritēriju minimums
Vai vajadzīga validēta pārneses funkcija (ja izmanto metodiku, kas atšķiras no atsauces metodikas)?
Augsnes granulometriskais sastāvs (māla, putekļu un smilts saturs, kas vajadzīgs, lai noteiktu citus deskriptorus un saistītos diapazonus)
Vēlamā metode: ISO 11277:1998. Augsnes minerālmateriāla granulometriskā sastāva noteikšana.
Sijāšanas un nostādināšanas metode Alternatīva metode: ISO 13320:2009. Daļiņu lieluma analīze. Lāzerdifrakcijas metodes

JĀ
Elektrovadītspēja
1. variants. piesātinātās augsnes pastas izvilkuma mērīšanas metode (FAO standarta operāciju procedūra GLOSOLAN-SOP-08 https://www.fao.org/3/cb3355en/cb3355en.pdf)
2. variants. ISO 11265:1994. Īpatnējās elektrovadītspējas noteikšana

JĀ
Augsnes erozijas rādītājs

Nosakot augsnes erozijas rādītāju, ņem vērā visas darbības, kas veiktas, lai mazinātu vai kompensētu erozijas risku, arī pēc ugunsgrēka veiktos mitigācijas pasākumus.
Augsnes erozijas rādītāja aplēsē iekļauj visus relevantos erozijas procesus, piemēram, ūdens, vēja, ražas novākšanas un augsnes apstrādes izraisīto eroziju.
Ūdens izraisīto augsnes eroziju novērtē, ņemot vērā šādus faktorus:
—augsnes īpašības (piemēram, erodējamība, augsnes garozas veidošanās, augsnes nelīdzenums),
—klimats (piemēram, nokrišņu erozivitāte — intensitāte un ilgums, ņemot vērā attiecīgās klimata pārmaiņu prognozes konkrētajam apgabalam),
—topogrāfija (piemēram, nogāzes stāvums un garums),
—augu sega, kultūraugu un meža veids, zemes izmantojums un apsaimniekošanas prakse erozijas ierobežošanai vai mazināšanai,
—apsaimniekošanas prakse (piemēram, sedzējaugi, samazināta augsnes apstrāde, mulčēšana u. c.),
—izdegušās platības.
Vēja izraisīto augsnes eroziju novērtē, ņemot vērā šādus faktorus:
—augsnes īpašības (piemēram, erodējamība),
—klimats (piemēram, augsnes mitrums, vēja ātrums, iztvaikošana),
—veģetācija (piemēram, kultūraugu veids),
—apsaimniekošanas prakse erozijas ierobežošanai vai mazināšanai (piemēram, vējlauži),
—izdegušās platības.
Neattiecas
Augsnes organiskais ogleklis (AOO)
ISO 10694:1995. Organiskā un kopējā oglekļa daudzuma noteikšana pēc sausās sadedzināšanas

JĀ
Augsnes apakškārtas tilpummasa vai pielīdzināms Pielīdzināms saskaņā ar EVA ziņojumu Soil monitoring in Europe – Indicators and thresholds for soil health assessments — Eiropas Vides aģentūra (europa.eu). parametrs, ko izraudzījušās dalībvalstis
ISO 11272:2017. Sausās masas blīvuma noteikšana
Ja izraudzīts pielīdzināms parametrs, metodika ir vai nu Eiropas, vai starptautisks standarts, ja tāds ir pieejams; ja šādu standartu nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama.

JĀ
Ekstrahējamais fosfors
ISO 11263:1994. Nātrija hidrokarbonāta šķīdumā šķīstoša fosfora spektrometriskā noteikšana (P-Olsen)

JĀ
—Smago metālu koncentrācija augsnē: As, Sb, Cd, Co, Cr (total), Cr (VI), Cu, Hg, Pb, Ni, Tl, V, Zn – Dalībvalstu atlasīto organisko kontaminantu koncentrācija, ņemot vērā līdzšinējos Savienības tiesību aktus (piemēram, attiecībā uz ūdens kvalitāti vai pesticīdiem)
Pesticīdu un biocīdu atliekas, veterinārie produkti
—PFAS
Potenciālais vidē pieejamais smago metālu saturs augsnēs pēc ISO 17586:2016, noteikts, izmantojot atšķaidītu slāpekļskābi.
Izmanto Eiropas vai starptautiskos standartus, ja tādi ir pieejami; ja šādu standartu nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama.
JĀ Neattiecas
Augsnes ūdensietilpība
Viena paraugošanas punkta vērtības noteikšanas metodika:
1. variants. LABORATORIJA: ISO 11274:2019. Ūdensietilpības noteikšana 2. variants. APLĒSE: piemēro zinātniskajā rakstā New generation of hydraulic pedotransfer functions for Europe aprakstīto metodiku, kuras pamatā ir granulometriskais sastāvs un augsnes organiskais ogleklis.
Minimālie kritēriji, pēc kuriem aplēš augsnes rajona kopējo ūdensietilpību upes baseina vai apakšbaseina mērogā:
—aplēš neaizņemtās zemes kopējo augsnes ūdensietilpību;
—attiecībā uz aizņemto zemi apsver iespēju noteikt, ka necaurlaidīgo apgabalu ūdensietilpība ir nulle, daļēji necaurlaidīgiem un citiem mākslīgiem apgabaliem piešķirot samērīgas starpvērtības.
JĀ
Augsnes slāpeklis
ISO 11261:1995. Kopējā slāpekļa daudzuma noteikšana.

JĀ
Augsnes skābums
ISO 10390:2005. pH noteikšana H2O un CaCl2 izvilkumā (H2O pH un CaCl2 pH)

JĀ
Augsnes virskārtas tilpummasa
ISO 11272:2017. Sausās masas blīvuma noteikšana

JĀ
Barības vielu aprite
Slāpekļa mineralizācijai gaissausus augsnes paraugus atkārtoti samitrina, lai sasniegtu 80 % no to ūdens ūdensietilpības, un 14 dienas inkubē laboratorijā 30 ºC temperatūrā. Iespējamo N neto mineralizācijas ātrumu aprēķina kā sākotnējā un galīgā neorganiskā N starpību. Augsnes barības vielu pieejamību aprēķina, izmantojot sakņu simulatorus, pieejamo N un P nosaka, izmantojot kolorimetrisko metodi, kuras pamatā ir reakcija ar amonija molibdātu.

JĀ
Augsnes agregāts
Šos augsnes deskriptorus norāda kā ūdenī noturīgus augsnes agregātus, ko novērtē, nosakot augsnes agregātu noturību pret ūdeni kā sairšanu veicinošu spēku, piemērojot pieeju, kas pielāgota no Kemper un Rosenau (1986). Iegūtais indekss atspoguļo to ūdenī noturīgo agregātu procentuālo daļu,
kuru diametrs ir mazāks par 4 mm. Turklāt gruži (t. i., rupjā matērija) tiks atdalīti no ūdenī noturīgās frakcijas, lai frakciju paraugā pareizi noteiktu ūdenī noturīgos agregātus (WSA): %WSA = (ūdenī noturīga rupjo frakciju matērija)/(4 g rupjā matērija).

JĀ
Fermentatīvā aktivitāte
Izmantojot norādes, kas aprakstītas Zeiss et al., 2022

JĀ
Augsnes elpošana
Ievērot norādes, kas sniegtas zinātniskajā rakstā Microbial biomass and activities in soil as affected by frozen and cold storage https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0038071797001259

JĀ
Nobiru satrunēšana

Izmanto Eiropas vai starptautiskos standartus, ja tādi ir pieejami; ja šādu standartu nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama.
Neattiecas
Augsnes biomasa
Izmantojot norādes, kas aprakstītas Guerra et al., 2021, Briones et al. 2020, un Potapov et al. 2022

JĀ
Sakņu kopu iezīmes
Izmantojot norādes, kas aprakstītas Guerra et al., 2021

JĀ
Taksonomiskā daudzveidība
Izmantojot norādes, kas aprakstītas Guerra et al., 2021

JĀ
Populācijas skaitliskums
Izmantojot norādes, kas aprakstītas Guerra et al., 2021

JĀ
Iekšsugas ģenētiskā daudzveidība
Izmantojot norādes, kas aprakstītas Guerra et al., 2021

JĀ
Augsnes struktūra
Granulometrisko analīzi veic izsijātā augsnē (Ø < 2 mm) pēc organiskās matērijas sagraušanas ar H2O2. Dispersiju veic ar heksametafosfāta/nātrija karbonāta šķīdumu un maisa 16 stundas. Analizētās granulometriskās frakcijas ir Starptautiskās Augsnes zinātņu savienības ieteiktās (Atterberga skala), kas ir rupja smilts (2 > Ø > 0,2 mm), smalka smilts (0,2 > Ø > 0,02 mm), putekļi (0,02 > Ø > 0,002 mm) un māls (Ø < 0,002 mm). Rupjās smilts frakciju nosaka sijājot, putekļu un māla frakcijas nosaka ar sedimentāciju un pipetēšanu, izmantojot Robinsona pipeti, bet smalko smilti — ar sedimentāciju un dekantēšanu. Sedimentācijas ilgumu aprēķina, izmantojot Stoksa likumu.

JĀ

[Gr. 202]

III daļa C daļa. Zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoru vērtību noteikšanas metodisko kritēriju minimums

—Attiecībā uz zemes aizņemšanu, zemes atbrīvošanu un neto aizņemto zemi izmantotajai metodikai būtu jāatbilst 3. pantā un I pielikumā noteiktajām definīcijām.

—Augsnes noslēgšanu izsaka kā noslēgtās platības procentuālo daļu no kopējās platības.

—Izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama.

III PIELIKUMS

ILGTSPĒJĪGAS AUGSNES APSAIMNIEKOŠANAS PRINCIPI

Ievēro šādus principus:

(a) izvairīties augsni atstāt kailu, izveidojot un uzturot augu segu, it sevišķi vidiski jutīgos periodos;

(b) minimalizēt augsnes fizisku sajaukšanu;

(c) izvairīties augsnē ienest — vai pieļaut, ka tajā nonāk — vielas, kas var kaitēt cilvēka veselībai vai videi vai pasliktināt augsnes veselību;

(d) rūpēties, lai tehnikas izmantošana būtu pielāgota augsnes izturībai un ka augsnes apstrādes darbību skaits un biežums augsnē ir ierobežots tā, lai neapdraudētu augsnes veselību;

(e) mēslošanu pielāgot augu un koku vajadzībām konkrētajā vietā un attiecīgajā periodā, kā arī augsnes stāvoklim un par prioritāti noteikt apritīgus risinājumus, kas bagātina organisko vielu saturu;

(f) apūdeņošanas gadījumā maksimalizēt apūdeņošanas sistēmu un apūdeņošanas pārvaldības efektivitāti un gādāt, lai reciklēto notekūdeņu kvalitāte, ja tādus izmanto, atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/7411Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020, 32. lpp.). I pielikumā noteiktajām prasībām, savukārt ūdens no citiem avotiem nepasliktinātu augsnes veselību;

(g) nodrošināt augsnes aizsardzību, izveidojot un uzturot piemērotus ainavas elementus ainavas līmenī2Šis princips neattiecas uz meža augsnēm.;

(h) kultūraugu, augu vai koku audzēšanā izmantot konkrētajai vietai pielāgotas sugas, ja tā var novērst augsnes degradāciju vai palīdzēt uzlabot augsnes veselību, ņemot vērā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām;

(i) nodrošināt optimālu ūdens līmeni organiskās augsnēs tā, lai netiktu negatīvi ietekmēta šādu augšņu struktūra un sastāvs3Šis princips neattiecas uz urbānajām augsnēm.;

(j) kultūraugu audzēšanas gadījumā nodrošināt augseku un kultūru daudzveidību, ņemot vērā dažādas kultūraugu dzimtas, sakņu sistēmas, ūdens un barības vielu vajadzības un integrēto augu aizsardzību;

(k) ņemot vērā dzīvnieku veidu un ganāmpulka blīvumu, lauksaimniecības dzīvnieku kustību un ganīšanās laiku pielāgot tā, lai netiktu apdraudēta augsnes veselība un netiktu samazināta augsnes spēja nodrošināt rupjo lopbarību;

(l) ja ir zināms, ka tiek nesamērīgi zaudēta viena vai vairākas funkcijas, kas ievērojami samazina augsnes spēju nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, veic mērķorientētus pasākumus šo augsnes funkciju atjaunošanai. [Gr. 260]

IV PIELIKUMS

PROGRAMMAS, PLĀNI, MĒRĶRĀDĪTĀJI UN PASĀKUMI, KAS MINĒTI 10. PANTĀ

Ņem vērā šādu indikatīvu sarakstu, kurā norādītas programmas, plāni, ērķrādītāji un pasākumi: [Gr. 214]

(1)Nacionālie atjaunošanas plāni, kas sagatavoti saskaņā ar Regulu …/…1+ Publikāciju birojam: tekstā ievietot dokumentā COM(2022) 304 ietvertās Dabas atjaunošanas regulas numuru.+.

(2)Stratēģiskie plāni, kas dalībvalstīm jāizstrādā kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115.

(3)Labas lauksaimniecības prakses kodekss un īpaši jutīgu zonu rīcības programmas, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK.

(4)Aizsardzības pasākumi un prioritārās rīcības plāns, kas Natura 2000 teritorijām izveidots saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK.

(5)Pasākumi ar mērķi panākt labu virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli un ķīmiskās kvalitātes rādītājus un labus pazemes ūdensobjektu ķīmiskos un kvantitatīvos rādītājus, kas iekļauti upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kuri sagatavoti saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK.

(6)Plūdu riska pārvaldības pasākumi, kas iekļauti plūdu riska pārvaldības plānos, kuri sagatavoti saskaņā ar Direktīvu 2007/60/EK.

(7)Sausuma pārvaldības plāni, kas minēti Savienības Klimatadaptācijas stratēģijā.

(8)Nacionālās rīcības programmas, kas izveidotas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos.

(8a) Nacionālās biodaudzveidības stratēģijas un rīcības plāni, kas izstrādāti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Biodaudzveidības konvencijas 6. pantu. [Gr. 215]

(9)Regulā (ES) 2018/841 noteiktie mērķrādītāji.

(10)Regulā (ES) 2018/842 noteiktie mērķrādītāji.

(11)Valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas, kas sagatavotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, un monitoringa dati par gaisa piesārņojuma ietekmi uz ekosistēmām, kas ziņoti saskaņā ar minēto direktīvu.

(12)Integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

(13)Riska novērtējumi un katastrofu riska pārvaldības plānošana saskaņā ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES.

(14)Valsts rīcības plāni, kas sagatavoti saskaņā ar Regulas …/…2+ Publikāciju birojam: tekstā ievietot dokumentā COM(2022) 305 ietvertās regulas (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115) numuru.+ 8Direktīvas 2009/128/EK 4. pantu. [Gr. 216]

V PIELIKUMS

ORIENTĒJOŠS RISKA MAZINĀŠANAS PASĀKUMU SARAKSTS

(1)In situ vai ex situ remediācijas paņēmieni:

a)fiziskās remediācijas paņēmieni:

a)izgarojumu ekstrahēšana, attīrīšana ar gaisu;

b)termiskā apstrāde, tvaika inžekcija, termiskā desorbcija, vitrifikācija;

c)augsnes mazgāšana (ex situ) un skalošana (in situ);

d)elektrokinētiskā ekstrakcija;

e)šķidruma slāņa noņemšana;

f)izrakšana un izgāšana;

b)bioloģiskās remediācijas paņēmieni:

a)aerobiskās vai anaerobiskās noārdīšanās stimulēšana: bioremediācija, biostimulācija, bioaugmentācija, bioventilēšana, bioiesmidzināšana;

b)fitoekstrakcija, fitovolatilizācija, fitodegradācija;

c)kompostēšana, augsnes ielabošana, dekontaminējoša iestrāde zemē (landfarming) un bioreaktoru sistēmas;

d)biofiltrācija, bioattīrīšanas mitrāji un biobedres;

e)dabiska attīrīšanās;

c) ķīmiskās remediācijas paņēmieni:

a)ķīmiskās oksidēšanās reakcijas;

b)ķīmiskās reducēšanās un reducēšanās–oksidēšanās reakcijas;

c) pazemes ūdeņu izsūknēšana un attīrīšana;

d)remediācijas paņēmieni, kas vērsti uz izolēšanu, ierobežošanu un monitoringu:

a)virsmas pārklāšana, reaktīvās barjeras, iekapsulēšana;

b)ķīmiskā stabilizācija, sacietināšana un imobilizācija;

c)ģeohidroloģiskā izolēšana un ierobežošana;

d)fitostabilizācija;

e)kontrole un pēcaprūpe, kurā izmanto monitoringa akas;

(2)riska mazināšanas pasākumi, kas nav remediācija:

a)kultūraugu un dārzeņu audzēšanas un patēriņa ierobežojumi;

b)olu patēriņa ierobežojumi;

c)lolojumdzīvnieku vai lauksaimniecības dzīvnieku piekļuves ierobežojumi;

d)ierobežota pazemes ūdeņu ieguve vai izmantošana dzeršanas, personīgās higiēnas vai rūpnieciskām vajadzībām;

e)nojaukšanas, pārklājuma noņemšanas vai būvniecības ierobežojumi objektā;

f)ierobežota piekļuve objektam vai tā apkaimei (piemēram, izmantojot nožogojumu);

g)zemes izmantojuma vai zemes izmantojuma maiņas ierobežojumi;

h)rakšanas, urbšanas vai ekskavācijas ierobežojumi;

i)ierobežota saskare ar augsni, putekļiem vai iekštelpu gaisu un piesardzības pasākumi cilvēka veselības aizsardzībai (piemēram, respiratori, cimdi, slapjā tīrīšana utt.);

(3)labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas minēti Direktīvā 2010/75/ES;

(4)pasākumi, ko kompetentās iestādes un industriālie operatori veic pēc lielas avārijas saskaņā ar Direktīvu 2012/18/ES.

VI PIELIKUMS

OBJEKTAM RAKSTURĪGĀ RISKA NOVĒRTĒŠANAS POSMI UN PRASĪBAS

1.Lai kontamināciju raksturotu, ir jāidentificē objektā esošie kontaminanti un jānosaka to avots, koncentrācija, ķīmiskā forma un izplatība augsnē un pazemes ūdeņos. Kontaminantu klātbūtni un koncentrāciju nosaka, veicot augsnes paraugošanu un izpēti.

2.Ekspozīcijas novērtējumā nosaka, kādā ceļā augsnes kontaminanti var sasniegt subjektus. Ekspozīcijas ceļi var ietvert ieelpošanu, norīšanu, saskari ar ādu, uzņemšanu augos, migrāciju uz pazemes ūdeņiem vai citus ceļus. Lai aplēstu kontaminantu uzņemšanu, šo informāciju apvieno ar ekspozīcijas biežumu un ilgumu un tādām subjektu pazīmēm kā vecums, dzimums un veselības stāvoklis. Avota, ceļa un subjekta saites apkopo grafiskā, shematiskā un vienkāršotā attēlojumā — teorētiskajā objekta modelī.

3.Toksiskuma vai bīstamības novērtējumā, balstoties uz devu un ekspozīcijas ilgumu, izvērtē kontaminantu potenciālo ietekmi uz veselību un vidi. Toksikoloģiskajā novērtējumā vai bīstamības novērtējumā ņem vērā kontaminantu iedabisko toksiskumu un dažādu populāciju — piemēram, dzīvnieku, mikroorganismu, augu, bērnu, grūtnieču, vecu cilvēku utt. — uzņēmību pret tiem. Toksikoloģisko informāciju izmanto, lai aplēstu atsauces devas vai koncentrācijas, ko izmanto riska raksturošanai.

4.Lai, raksturojot risku, novērtētu kontaminētā objekta nelabvēlīgās ietekmes apmēru un varbūtīgumu, ka tam būs šāda ietekme uz cilvēka veselību un vidi, arī sakarā ar kontaminācijas migrāciju uz citiem vides segmentiem, ir jāintegrē informācija no iepriekšējiem posmiem. Riska raksturošana palīdz riska mazināšanas un remediācijas pasākumus sakārtot pēc prioritātes. Tas var arī palīdzēt noteikt objekta remediācijas vai apsaimniekošanas mērķus, piemēram, sasniegt maksimālās pieņemamās robežvērtības vai konkrētajam objektam specifiskas uz riska izvērtēšanu balstītas skrīninga vērtības.

VII PIELIKUMS

POTENCIĀLI KONTAMINĒTU OBJEKTU UN KONTAMINĒTU OBJEKTU REĢISTRA SATURS

Reģistra datu sagatavošana un noformēšana sabiedrībai dos iespēju sekot līdzi potenciāli kontaminētu objektu un kontaminētu objektu apsaimniekošanai. Reģistrā iekļauj un sniedz šādu objekta līmeņa informāciju par zināmiem potenciāli kontaminētiem objektiem, kontaminētiem objektiem, kontaminētiem objektiem, kuros veicami tālāki pasākumi, un kontaminētiem objektiem, kuros pasākumi ir veikti vai tiek veikti:

a)objekta koordinātas, adrese vai kadastrālais zemesgabals vai zemesgabali saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1024 un Direktīvu 2007/2/EK;

b)gads, kurā objekts iekļauts reģistrā;

c)kontaminējošas vai potenciāli kontaminējošas darbības, kas objektā ir notikušas vai notiek;

d)objekta apsaimniekošanas statuss;

e)secinājums par kontaminācijas (vai pēc remediācijas atlikušās kontaminācijas) esību vai neesību, koncentrāciju, veidu un risku, ja informācija par šiem elementiem jau ir pieejama no 14. un 15. pantā minētās augsnes izpētes un riska novērtējuma;

f)nākamās darbības un pārvaldības pasākumi, kas prasīti un minēti 14. un 15. pantā, arī to veikšanas grafiks.

Ja šāda informācija ir pieejama, reģistrā var iekļaut arī šādu objekta līmeņa informāciju par zināmiem potenciāli kontaminētiem objektiem, kontaminētiem objektiem, kontaminētiem objektiem, kuros veicami tālāki pasākumi, un kontaminētiem objektiem, kuros pasākumi ir veikti vai tiek veikti:

a)informācija par objektam izdotajām vidiskajām atļaujām, arī darbības sākuma un beigu gads;

b)pašreizējais un plānotais zemes izmantojums;

c)augsnes izpētes un remediācijas ziņojumu rezultāti, piemēram, kontaminācijas koncentrācija un kontūras, teorētiskais objekta modelis, riska novērtēšanas metodika, izmantotie vai plānotie paņēmieni, riska mazināšanas pasākumu iedarbīgums un izmaksu aplēses.