(1)Savienībā pašlaik nav vienotas pieejas uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai gadījumos, kad tie darbojas pāri robežām. Tāpēc Savienības uzņēmumiem nākas ievērot dažādu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu noteikumus atkarībā no dalībvalsts, kurā tie darbojas, un tas rada šķēršļus mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvei vienotajam tirgum. Tā kā nav risinājuma Savienības uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai, šie uzņēmumi un jo īpaši MVU saskaras ar ievērojamām atbilstības nodrošināšanas izmaksām, kas saistītas ar nodokļu uzlikšanu.

(2)Tas, ka Savienībā līdzās pastāv un mijiedarbojas 27 dažādas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas, rada sarežģītību nodokļu saistību izpildes izmaksu jomā un tādus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas var negatīvi ietekmēt pārrobežu ieguldījumus, kavējot iekšējā tirgus attīstību salīdzinājumā ar trešām valstīm. Šī situācija būtiski ietekmē MVU un ir kļuvusi redzamāka, ka globalizācijai un ekonomikas digitalizācijai būtiski mainot priekšstatu par robežām un uzņēmējdarbības modeļiem, jo īpaši iekšējā tirgus turpmāko attīstību, un tāpēc ir nepieciešams veikt turpmākus pasākumus. Turklāt dažādo tiesisko regulējumu rezultāts ir atšķirīgas nodokļu administrēšanas prakses dalībvalstīs. Tas bieži vien ir saistīts ar ilgstošām procedūrām, kam raksturīga neparedzamība un nekonsekvence, kā arī augstas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas lielā mērā ietekmē MVU, atturot tos no ieguldīšanas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Ir nepieciešama dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās un labticība, lai panāktu sadarbību nodokļu jomas lēmumu pieņemšanā, pabeigtu vienotā tirgus izveidi un uzlabotu un vēl vairāk pilnveidotu tā darbību.

(3)Atšķirīgo pieeju dēļ iekšējā tirgū ir vajadzīgi dažādi risinājumi dažādiem uzņēmumiem, lai risinātu pašlaik pastāvošās to pārrobežu darbības radītās problēmas. Mazākiem uzņēmumiem pārrobežu paplašināšanās ir grūtāk veicama nekā lielākiem uzņēmumiem. Tādējādi šiem mazajiem uzņēmumiem sarežģītās procedūras un augstās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kā arī nenoteiktība, kas saistīta ar pašu aktīvu investēšanu nezināmā tirgū, rada lielāku slogu. Tāpēc ir acīmredzami, ka mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paplašināšanās sākumposmā ir vajadzīgs tāds risinājums kā vienkāršots mehānisms to apliekamā rezultāta aprēķināšanai, ja to pārrobežu darbība notiek tikai ar pastāvīgo pārstāvniecību vai ne vairāk kā divu meitasuzņēmumu starpniecību. Pārredzamība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu netraucētu iekšējā tirgus darbību.

(4)Lai novērstu nenoteiktību nodokļu jomā un mazinātu grūtības ievērot nezināmas nodokļu sistēmas noteikumus, darbojoties citā(-ās) dalībvalstī(-īs) (viens no galvenajiem faktoriem, kas traucē MVU paplašināt darbību ārvalstīs), pastāvīgo pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu apliekamais rezultāts būtu jāaprēķina, pamatojoties uz tās dalībvalsts noteikumiem, kurā galvenais birojs (MVU galvenā mītne) ir rezidents nodokļu vajadzībām. Tas nozīmē arī to, ka joprojām tiktu piemēroti principi, kas reglamentē ienākumu attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu un kas noteikti piemērojamajā divpusējā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu starp pastāvīgās pārstāvniecības vai meitasuzņēmuma dalībvalsti un galvenā biroja dalībvalsti. Lai nodrošinātu, ka jebkādi jauni noteikumi paredz vienkāršošanas iespēju MVU, to piemērošanai vajadzētu būt fakultatīvai un tādējādi atstātai nodokļu maksātāju ziņā, kā arī būtu jāparedz pietiekama rīcības brīvība, lai jaunos noteikumus piemērotu un pielāgotos tiem.

(5)Lai novērstu ļaunprātīgu nodokļu praksi, ir izstrādāti stingri un īpaši nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumi, piemēram, lai novērstu nodokļu apiešanas riskus, kas saistīti ar MVU rezidences nodokļu vajadzībām pārcelšanu, un tādējādi izvairītos no tā, ka galvenā biroja atrašanās vieta tiek noteikta, pamatojoties uz nodokļu motīviem. Attiecīgi būtu jāuzrauga uz pastāvīgo(-ajām) pārstāvniecību(-ām) un/vai meitasuzņēmumiem attiecinātā apgrozījuma attīstība, lai to darbības paliktu pakārtotas galvenajai darbībai, kura būtu jāveic galvenajam birojam. Šādā veidā nepastāvētu risks, ka noteikumus var ļaunprātīgi izmantot, izveidojot tukšus galvenos birojus, kamēr lielākā daļa uzņēmējdarbības notiek ārvalstīs.

(6)Starptautiskā kuģniecība ir īpaša darbības nozare, uz kuru vairākās dalībvalstīs attiecas īpaši nodokļu režīmi. Šie režīmi galvenokārt ietver nodokļa bāzes aprēķināšanu, pamatojoties uz ekspluatēto kuģu tonnāžu (t. i., kravnesību), nevis pamatojoties uz uzņēmuma faktisko peļņu vai zaudējumiem. Šajā gadījumā MVU, kas gūst ienākumus no kuģniecības darbībām, uz kurām attiecas tonnāžas nodokļa režīms, būtu jāizslēdz no MVU vienkāršošanas noteikumu izvēles iespējas attiecībā uz šādiem ienākumiem, kas attiecināmi uz pastāvīgu pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu. Šāda izslēgšana ļautu izvairīties no papildu sarežģījumiem, kādi varētu rasties, mijiedarbojoties MVU nodokļu vienkāršošanas sistēmai un tonnāžas nodokļa režīmiem. Turklāt šādi potenciāli sarežģījumi šķiet nesamērīgi, ņemot vērā to, ka dažās dalībvalstīs nav šādu īpašu nodokļu režīmu. Jebkurā gadījumā šī izslēgšana būtu pienācīgi jāizvērtē piecus gadus pēc šīs direktīvas īstenošanas. Neviena cita darbība, izņemot to, uz kuru attiecas tonnāžas nodokļa režīms, no direktīvas darbības jomas netiktu izslēgta.

(7)Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt būtisku procedūras vienkāršošanu, tāpēc būtu jāizveido vienas pieturas aģentūra, ļaujot pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) vai meitasuzņēmumu nodokļu deklarēšanu, nodokļu aprēķinus un nodokļu iekasēšanu veikt ar vienas nodokļu iestādes (“deklarācijas iesniegšanas iestāde”), t. i., galvenā biroja atrašanās dalībvalsts nodokļu iestādes, starpniecību. Vienas pieturas aģentūrai būtu jānodrošina visas vienkāršošanas iezīmes, lai tā nekļūtu par vēl vienu šķērsli uzņēmumiem, kas vēlas ieguldīt ārvalstīs. Pilnībā ievērojot dalībvalstu suverenitāti nodokļu jautājumos, revīzijas, pārsūdzības un strīdu izšķiršanas procedūras galvenokārt paliktu valsts līmenī un notiktu saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts procesuālajiem noteikumiem. Lai atbalstītu vienas pieturas aģentūras darbību, būtu ļoti svarīgi paredzēt kopīgas revīzijas, nosakot dalībvalstu nodokļu iestādēm sadarbības pienākumu, saskaņā ar kuru galvenā biroja dalībvalstij būtu jāsadarbojas, ja pastāvīgās pārstāvniecības vai meitasuzņēmuma nodokļu iestāde pieprasa revīziju, kas aptver tās nodokļu maksātāja apliekamā rezultāta aprēķināšanu. Tas nozīmē to, ka, ja galvenā biroja dalībvalsts plāno veikt revīziju pēc savas iniciatīvas, tai būtu jāuzaicina uzņēmējvalsts veikt šādu revīziju kopīgi.

(14)Dalībvalstis drīkst saskaņā ar šo direktīvu apstrādāt persondatus tikai tālab, lai pārbaudītu atbilstības prasības vai noteiktu pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumu nodokļu saistības. Jebkādai šai nolūkā veiktai persondatu apstrādei būtu jāatbilst Regulai (ES) 2016/679.

(15)Ir paredzēts samērīgs datu glabāšanas laiks, kas dotu dalībvalstīm iespēju nodrošināt atbilstību vairumam noilguma noteikumu, tādējādi stingri ievērojot šādus valsts noteikumus attiecībā uz noilguma sākumpunktu vai apturēšanu. Tomēr glabāšanas laikam nevajadzētu pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka kompetentās nodokļu iestādes spēj noteikt nodokļu saistības, tādējādi panākot līdzsvaru starp nodokļu iestādes spēju nodrošināt nodokļu pareizu aprēķināšanu un iekasēšanu un nodokļu maksātāju tiesībām uz juridisko noteiktību.

(17)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu 2023. gada 3. novembrī.

(18)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, vienkāršot nodokļu noteikumus noteiktiem MVU, kas darbojas pāri robežām iekšējā tirgū ar pastāvīgas(-u) pārstāvniecības(-u) un ne vairāk kā divu meitasuzņēmumu starpniecību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet pašreizējo problēmu dēļ, ko rada 27 dažādu valsts uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbība, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, dalībvalstīm savstarpēji sadarbojoties, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

Šī direktīva paredz noteikumus par to, kā aprēķināt ar nodokli apliekamo rezultātu MVU pastāvīgajām pārstāvniecībām un meitasuzņēmumiem, kas atbilst 2. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem (“galvenā biroja nodokļu noteikumi”).

e)citās dalībvalstīs tie darbojas ar vienas vai vairāku pastāvīgo pārstāvniecību un/vai ne vairāk kā divu meitasuzņēmumu starpniecību;

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu I–IV pielikumu, ņemot vērā dalībvalstu tiesību aktos veiktās izmaiņas un pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegto informāciju, attiecībā uz:

3.Šī direktīva neietekmē ne tās dalībvalsts, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai meitasuzņēmums, tiesības noteikt piemērojamo nodokļa likmi, ne divpusējo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemērojamību, ne arī noteikumus par darba ņēmēju sociālo aizsardzību pastāvīgās pārstāvniecības vai meitasuzņēmuma dalībvalstī.

2)“galvenais birojs” ir 2. panta 1. punktā minētais MVU, kas darbojas citā(-ās) dalībvalstī(-īs) ar vienas vai vairāku pastāvīgo pārstāvniecību un/vai ne vairāk kā divu meitasuzņēmumu starpniecību;

4)“galvenā biroja nodokļu noteikumi” ir galvenā biroja dalībvalsts nodokļu noteikumi, ko izmanto galvenā biroja un tā pastāvīgo pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu apliekamā rezultāta aprēķināšanai;

5)“uzņēmējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā atrodas 2. panta 1. punktā minētā MVU pastāvīgā pārstāvniecība vai meitasuzņēmums;

6)“pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais rezultāts” ir ar nodokli apliekamie ienākumi vai zaudējumi, kas attiecināti uz pastāvīgo pārstāvniecību un ne vairāk kā diviem meitasuzņēmumiem un aprēķināti saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem;

8)“galvenā biroja nodokļu deklarācija” ir 2. panta 1. punktā minētā MVU iesniegtā nodokļu deklarācija, kas aptver galvenā biroja un pastāvīgo pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu apliekamos rezultātus, kas aprēķināti saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem.

1.Galvenais birojs var izvēlēties piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus attiecībā uz tā pastāvīgajām pārstāvniecībām un meitasuzņēmumiem citās dalībvalstīs, ja tas atbilst šādām prasībām:

a)pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumu kopējais apgrozījums pēdējos trīs fiskālajos gados nav pārsniedzis summu, kas vienāda ar trīskāršu galvenā biroja apgrozījumu;

b)tas ir bijis rezidents nodokļu vajadzībām galvenā biroja dalībvalstī pēdējā fiskālajā gadā vai, ja nesenāk, kopš galvenā biroja izveides;

c)pēdējā fiskālajā gadā vai, ja nesenāk, kopš galvenā biroja izveides tas ir izpildījis 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētos nosacījumus.

2.Ja galvenais birojs izvēlas piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus saskaņā ar 1. punktu, tas piemēro šos noteikumus visām savām pastāvīgajām pārstāvniecībām vai meitasuzņēmumiem citās dalībvalstīs. Ja tas izveido jaunu pastāvīgo pārstāvniecību citā dalībvalstī, tas šādai pastāvīgajai pārstāvniecībai piemēro galvenā biroja nodokļu noteikumus no tās izveidošanas brīža. Ja tas izveido pirmo meitasuzņēmumu citā dalībvalstī, tas šim meitasuzņēmumam piemēro galvenā biroja nodokļu uzlikšanas noteikumus no tā izveides brīža un par to informē uzņēmējdalībvalsti.

Ja galvenais birojs gūst ienākumus no kuģniecības darbībām un uz šiem ienākumiem galvenā biroja dalībvalstī attiecas tonnāžas nodokļa režīms, šādu galveno biroju izslēdz no galvenā biroja nodokļu noteikumu piemērošanas attiecībā uz tā pastāvīgajām pārstāvniecībām un meitasuzņēmumiem citās dalībvalstīs, ciktāl attiecīgie ienākumi tiek gūti no kuģniecības darbībām.

1.Galvenais birojs, kas izvēlas piemērot savai(-ām) pastāvīgajai(-ām) pārstāvniecībai(-ām) un/vai meitasuzņēmumam(-iem) galvenā biroja nodokļu noteikumus, paziņo deklarācijas iesniegšanas iestādei par savu izvēli, norādot uzņēmējdalībvalsts(-u) nosaukumu(-us). Paziņojumu sniedz vismaz divus mēnešus pirms tā fiskālā gada beigām, kas ir pirms fiskālā gada, kurā minētais MVU vēlas sākt piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus.

2.Deklarācijas iesniegšanas iestāde pārbauda, vai ir izpildītas 4. pantā noteiktās atbilstības prasības, un viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma informē galveno biroju par saviem konstatējumiem.

3.Ja atbilstības prasības ir izpildītas, deklarācijas iesniegšanas iestāde viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma informē uzņēmējdalībvalstu nodokļu iestādes, ka attiecīgo pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumu apliekamo rezultātu, sākot no nākamā finanšu gada, aprēķina saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem, ko piemēro galvenā biroja dalībvalstī. Uzņēmējdalībvalsts(-u) nodokļu iestāde paziņo deklarācijas iesniegšanas iestādei piemērojamo nodokļa likmi.

Uzņēmējdalībvalsts var apstrīdēt deklarācijas iesniegšanas iestādes lēmumu par atbilstības prasību izpildi saskaņā ar 13. panta noteikumiem. Šādā gadījumā piemēro galvenā biroja dalībvalsts noteikumus. Neatkarīgi no šādām procedūrām MVU var sākt piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus.

Ja deklarācijas iesniegšanas iestāde secina, ka atbilstības prasības nav izpildītas, tā viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma sniegšanas informē galveno biroju, un galvenais birojs to var apstrīdēt saskaņā ar valsts tiesību aktiem un turpināt piemērot galvenā biroja nodokļu uzlikšanas noteikumus. Galīgajam lēmumam ir tiesiskas sekas tikai, sākot no sekojošā fiskālā gada.

4.Ja uzņēmējdalībvalsts secina, ka MVU klātbūtne tās teritorijā ir uzskatāma par pastāvīgu pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu, tā informē deklarācijas iesniegšanas iestādi. Saņemot šo informāciju, deklarācijas iesniegšanas iestāde informē uzņēmējdalībvalsts kompetento nodokļu iestādi par to, vai galvenais birojs piemēro galvenā biroja nodokļu noteikumus attiecībā uz savām pastāvīgajām pārstāvniecībām vai meitasuzņēmumiem. Par minētajām procedūrām bez liekas kavēšanās pienācīgi informē galveno biroju.

1.Galvenais birojs, kas ir izvēlējies piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus savām pastāvīgajām pārstāvniecībām vai meitasuzņēmumiem vienā vai vairākās uzņēmējdalībvalstīs, piemēro šos noteikumus uz septiņu fiskālo gadu laikposmu, kurš ir atjaunojams.

2.Šā panta 1. punktā minētā laikposma beigās galvenā biroja nodokļu noteikumus pārstāj piemērot attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām un meitasuzņēmumiem, kas atrodas uzņēmējdalībvalstīs, ja vien galvenais birojs nav paziņojis deklarācijas iesniegšanas iestādei par savu izvēli atjaunot galvenā biroja nodokļu noteikumu piemērošanu saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru.

1.Izvēles piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus īstenošana tiek izbeigta pirms 7. panta 1. punktā minētā septiņu gadu laikposma beigām jebkura turpmāk minētā iemesla dēļ:

a)direktīvas 2. panta 1. punktā minētais MVU pārceļ savu rezidenci nodokļu vajadzībām ārpus galvenā biroja dalībvalsts, ja tas vēlas pārtraukt attiecīgo nodokļu uzlikšanas noteikumu piemērošanu;

b)pēdējos trīs fiskālajos gados tā pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumu kopējais apgrozījums ir pārsniedzis summu, kas atbilst trīskāršam galvenā biroja apgrozījumam;

2.Galvenā biroja nodokļu uzlikšanas noteikumus pārtrauc piemērot no tā fiskālā gada, kas seko gadam, kurā iestājas 1. punktā minētie iemesli.

3.Deklarācijas iesniegšanas iestāde informē uzņēmējdalībvalstis par 1. punktā minēto izbeigšanu pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā pirms tā fiskālā gada beigām, kurā iestājušies izbeigšanas iemesli.

4.Ja 2. panta 1. punktā minētais MVU pārceļ savu rezidenci nodokļu vajadzībām uz citu dalībvalsti, tas var izvēlēties piemērot tā jaunās nodokļu rezidences dalībvalsts noteikumus par galvenā biroja aplikšanu ar nodokļiem saskaņā ar 4. līdz 7. pantu. To uzskata par jaunu izvēli. Direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto prasību nepiemēro tad, ja MVU rezidences nodokļu vajadzībām pārcelšana ir veikta pamatotu komerciālu iemeslu dēļ Direktīvas 2009/133/EK 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Galvenais birojs nav tiesīgs atjaunot izvēli izmantot iespēju piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus, ja ir iestājusies kāda no šīm situācijām:

a)jebkuros trīs atsevišķi ņemtos fiskālajos gados pastāvīgo pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu kopējais apgrozījums ir pārsniedzis summu, kas vienāda ar trīskāršu galvenā biroja apgrozījumu;

b)MVU ir izveidojis vairāk nekā divus meitasuzņēmumus Savienībā;

c)trīs fiskālos gadus pēc kārtas nav izpildīts 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktais kritērijs.

1.Galvenais birojs iesniedz deklarācijas iesniegšanas iestādei galvenā biroja nodokļu deklarāciju. Galvenā biroja dalībvalsts palīdz MVU sagatavot nodokļu deklarāciju, jo īpaši attiecībā uz apliekamā rezultāta attiecināšanu uz katru pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumu citās dalībvalstīs.

b)MVU nodokļu saistības attiecībā uz katras pastāvīgās pārstāvniecības un ne vairāk kā divu meitasuzņēmumu citās dalībvalstīs apliekamo rezultātu. Nodokļa saistības aprēķina, piemērojot attiecīgās uzņēmējdalībvalsts nodokļu likmi ar nodokli apliekamajam rezultātam, kas aprēķināts saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem.

3.Ja vienai vai vairākām MVU pastāvīgajām pārstāvniecībām nav jāsagatavo atsevišķi finanšu grāmatvedības pārskati saskaņā ar uzņēmējdalībvalsts tiesību aktiem, galvenā biroja nodokļu deklarācija ietver šādu informāciju:

a)uz pastāvīgajām pārstāvniecībām un ne vairāk kā diviem meitasuzņēmumiem attiecinātie aktīvi un saistības;

b)peļņa, kas attiecināma uz pastāvīgajām pārstāvniecībām un ne vairāk kā diviem meitasuzņēmumiem citās dalībvalstīs.

b)katras pastāvīgās pārstāvniecības un meitasuzņēmuma nodokļu aprēķina paziņojuma projektu.

b)attiecīgo pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumu nodokļu aprēķina paziņojuma projektu;

8.Ja uzņēmējdalībvalsts nodokļu iestāde noraida nodokļu aprēķina paziņojuma projektu, tā pārskata šo nodokļu aprēķina projektu saistībā ar peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumiem saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti piemērojamajā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuru parakstījušas uzņēmējdalībvalsts un galvenā biroja dalībvalsts. Pēc tam, kad peļņas attiecināšana uz pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumiem ir pārskatīta un paziņota deklarācijas iesniegšanas iestādei saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 8.ae pantu, iesniedzēja iestāde atkārtoti aprēķina ar nodokli apliekamo rezultātu saskaņā ar galvenā biroja dalībvalsts nodokļu noteikumiem, un šī dalībvalsts izdod pārskatītu nodokļu aprēķinu. Nodokļu maksātājam ir tiesības apstrīdēt šo pārskatīto nodokļu aprēķinu galvenā biroja dalībvalsts tiesās. Jebkuru strīdu par peļņas summu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumiem, izšķir saskaņā ar piemērojamo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu vai noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 2017. gada 10. oktobra Direktīvā (ES) 2017/185217.

_________________

17 Padomes Direktīva (ES) 2017/1852 (2017. gada 10. oktobris) par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā (OV L 265, 14.10.2017., 1.–14. lpp.).

9.Ja saskaņā ar uzņēmējdalībvalsts nodokļu noteikumiem noteikti izdevumi, kas saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības vai meitasuzņēmuma darbiniekiem, ir atskaitāmi nodokļa aprēķina vajadzībām, ciktāl attiecīgās summas tiek apliktas ar nodokli darbinieka līmenī vai uz tām attiecas sociālā nodrošinājuma iemaksas, un dalībvalstī, kurā atrodas galvenais birojs, nav līdzīga nodokļu režīma, kas ļautu veikt šādu atskaitījumu, galvenā biroja dalībvalsts un uzņēmējdalībvalsts, vadoties pēc Komisijas norādījumiem, veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu iespējamas neatbilstības.

Pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumu maksājamā nodokļa iekasēšana uzņēmējdalībvalstīs

1.Galvenais birojs ar deklarācijas iesniegšanas iestādes starpniecību nokārto ienākuma nodokļa saistības gan attiecībā uz savu ar nodokli apliekamo rezultātu, gan uz pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumu apliekamo rezultātu uzņēmējdalībvalstīs.

2.Deklarācijas iesniegšanas iestāde iekasē nodokli, kas atbilst katras galvenā biroja pastāvīgās pārstāvniecības un meitasuzņēmuma Savienībā nodokļu saistībām, piemēro attiecīgās uzņēmējdalībvalsts nodokļa likmi un nekavējoties pārskaita attiecīgo summu uzņēmējdalībvalsts kompetentajai iestādei.

3.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktiskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tiek iekasēts un pārskaitīts nodoklis, kas atbilst pastāvīgo pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu nodokļu saistībām, no galvenā biroja dalībvalsts uz uzņēmējdalībvalsti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 15. pantā.

1.Ja vien nav norādīts citādi, šīs direktīvas noteikumi neietekmē dalībvalstu noteikumus, kas reglamentē vietējās nodokļu revīzijas, tiesiskās aizsardzības līdzekļus un procedūras, vai strīdu izšķiršanas mehānismus, kas pieejami Savienības līmenī vai paredzēti piemērojamajās divpusējās nodokļu konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Šī direktīva neskar pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumu komerciālos, uzskaites un fiskālos pienākumus, ko paredz uzņēmējdalībvalsts noteikumi.

2.Uzņēmējdalībvalsts nodokļu iestādes var pieprasīt, lai kopīgi ar deklarācijas iesniegšanas iestādi tiktu veikta revīzija, kas aptver pastāvīgās pārstāvniecības vai meitasuzņēmuma apliekamā rezultāta aprēķināšanu saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem, peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību un/vai meitasuzņēmumu un/vai piemērojamo nodokļa likmi. Kopīgas revīzijas veic saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES18. Neskarot Direktīvu 2011/16/ES, kopīgas revīzijas pieprasījumu var iesniegt arī galvenā biroja dalībvalsts nodokļu iestāde katras pastāvīgās pārstāvniecības vai meitasuzņēmuma uzņēmējdalībvalsts nodokļu iestādei.

_________________

18 Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

1.Ja Direktīvas, ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem20, 3. panta 2. punktā definētais galvenais birojs, kurš izvēlas piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus savām pastāvīgajām pārstāvniecībām vai meitasuzņēmumiem saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu, izpilda atbilstības prasības šādu noteikumu piemērošanai, galvenā biroja dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo pastāvīgās pārstāvniecības vai meitasuzņēmumu dalībvalsts kompetentajai iestādei, ka attiecīgās pastāvīgās pārstāvniecības vai meitasuzņēmumu apliekamo rezultātu aprēķina saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem. Šāda paziņošana notiek viena mēneša laikā pēc tam, kad galvenais birojs ir paziņojis par savu izvēli piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus.

______________________

20 Direktīva...[OV: Lūgums ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci].

2.Pastāvīgās pārstāvniecības vai meitasuzņēmuma dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo galvenā biroja dalībvalsts kompetentajai iestādei nodokļa likmi, kas piemērojama, lai noteiktu tās teritorijā esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu nodokļu saistības, divu mēnešu laikā no dienas, kad tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas galvenais birojs, ir paziņojusi lēmumu par galvenā biroja nodokļu noteikumu piemērošanu.

3.Galvenā biroja dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo šā panta 2. punktā norādīto informāciju pastāvīgo pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar praktiskajiem pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 21. pantu.

iii)attiecīgo pastāvīgo pārstāvniecību un meitasuzņēmumu nodokļu aprēķina paziņojuma projektu;

6.Ja pastāvīgo pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu dalībvalsts nodokļu iestāde pārskata nodokļu aprēķina paziņojuma projektu saistībā ar peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti piemērojamajā divpusējā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu starp uzņēmējdalībvalsti un galvenā biroja dalībvalsti, pēc tam, kad ir noraidīts galvenā biroja dalībvalsts iesniegtais nodokļu aprēķina paziņojuma projekts, pastāvīgo pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc tā izdošanas nosūta šādu pārskatītu nodokļu aprēķina paziņojumu galvenā biroja dalībvalsts kompetentajai iestādei, lai atkārtoti tiktu aprēķināts pastāvīgās pārstāvniecības vai meitasuzņēmuma apliekamais rezultāts, izdots pārskatīts nodokļu aprēķins un iekasēti nodokļi.

Komisija informē Eiropas Parlamentu par deleģēto un īstenošanas aktu pieņemšanu, jebkādiem pret tiem izteiktiem iebildumiem un pilnvaru deleģējuma atsaukšanu, ko veikusi Padome.

2.Informāciju, tostarp personas datus, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, glabā tikai tik ilgi, cik absolūti nepieciešams, lai sasniegtu šīs direktīvas nolūkus (“glabāšanas laikposms”), jo īpaši lai pārbaudītu nodokļu maksātāju atbilstības prasības vai noteiktu nodokļu saistības, saskaņā ar katra datu pārziņa iekšzemes noteikumiem par noilgumu. Glabāšanas laikposms sākas tad, kad personas datus šīs direktīvas piemērošanas nolūkā apstrādā pirmo reizi, un jebkurā gadījumā nepārsniedz septiņus gadus.

1.Piecus gadus pēc šīs direktīvas piemērošanas sākuma Komisija pārbauda un izvērtē tās darbību un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā Komisija cita starpā izskata to, vai galvenā biroja nodokļu uzlikšanas noteikumi būtu jāpiemēro arī vienam vai vairākiem MVU meitasuzņēmumiem. Ziņojumam, ja nepieciešams, pievieno priekšlikumu par šīs direktīvas grozīšanu.

2.Dalībvalstis paziņo Komisijai būtisko informāciju direktīvas izvērtēšanai saskaņā ar 3. punktu, tostarp apkopotus datus par atbilstīgo MVU skaitu salīdzinājumā ar izvēli izdarījušo MVU skaitu, par to apgrozījumu un par atbilstības nodrošināšanas izmaksu attiecību pret apgrozījumu, datus par to MVU skaitu, kuri paplašinājuši pārrobežu darbību, izveidojot pastāvīgo pārstāvniecību, un to MVU skaitu, kuri vairs nekvalificējas vairāk nekā divu meitasuzņēmumu izveides dēļ, vai par atbilstības nodrošināšanas izmaksām tiem MVU, kuri piemēro izvēli.

Dalībvalstis līdz 2024. gada 31. decembrim pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2025. gada 1. janvāra.