(3)Ja dalībvalstis būtiski atšķirīgi piemēro vai interpretē nesaistītu pušu darījuma principu, tās rada situācijas, kas varētu kaitēt iekšējam tirgum un novest pie nevajadzīgām izmaksām uzņēmumiem strīdu gadījumos, kā arī izraisīt kaitējošu nodokļu konkurenci, piesaistīt agresīvas nodokļu apiešanas struktūras, veidot nelikumīgu valsts atbalstu un samazināt ieņēmumus no dalībvalstīm. Piemērojamo noteikumu par transfertcenu noteikšanu nekonsekvence var ne tikai izraisīt nodokļu dubulto uzlikšanu, bet arī pieļaut peļņas novirzīšanu, nodokļu apiešanu un nodokļu dubulto neuzlikšanu. Šādas būtiskas nekonsekvences var nopietni apdraudēt nodokļu ieņēmumus un nodokļu administrāciju jau tā ierobežotās spējas, kā arī var pasliktināt attieksmi pret nodokļiem. Turklāt šādas nekonsekvences noved pie šķēršļiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, kas darbojas pāri robežām, un, visticamāk, var radīt ekonomikas izkropļojumus un neefektivitāti un negatīvi ietekmēt pārrobežu investīcijas. Turklāt Komisijai būtu jānodrošina, ka šī direktīva nerada nekonsekvences attiecībā pret jaunākajām ESAO vadlīnijām, tostarp I pīlāra A summu un B summu, kuru mērķis ir vienkāršot pašreizējos transfertcenu noteikšanas noteikumus.

(4)Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi, ar ko nodrošina nesaistītu pušu darījuma principa kopīgu piemērošanu visā Savienībā ar mērķi palielināt noteiktību nodokļu jomā, samazināt nodokļu dubultas neuzlikšanas, kā arī dubultas uzlikšanas gadījumus, samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un tiesvedību nodokļu jomā, it sevišķi nodokļu maksātājiem, kuri darbojas pāri robežām Savienībā, un nepieļaut nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu.

(6)Lai mazinātu nodokļu dubulto uzlikšanu, dalībvalstīm vajadzētu būt ieviestiem atbilstošiem mehānismiem, kas tām ļauj veikt atbilstošu korekciju, ja pamatkorekcija tiek veikta citā dalībvalstī vai trešās valsts jurisdikcijā. Jo īpaši dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt atbilstošās korekcijas, un tām nevajadzētu ierobežot šādas korekcijas piešķiršanu savstarpējas vienošanās procedūru (MAP) kontekstā, kā arī, ja ir veikta: i) “paātrināta” procedūra, kas jāpabeidz 180 dienu laikā bez nepieciešamības atvērt savstarpējās vienošanās procedūru, ja nav šaubu, ka pamatkorekcija ir pamatota; vai ii) kopīgas revīzijas vai citas starptautiskas sadarbības formas, piemēram, daudzpusējas riska novērtēšanas programmas, piemēram, Eiropas uzticēšanās un sadarbības pieeja (ETACA) un Starptautiskā atbilstības nodrošināšanas programma (ICAP). Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizmanto visas procedūras un pasākumi, kurus paredz direktīva par administratīvu sadarbību (DAC), it sevišķi tās trešā un sestā pārskatītā versija, kas attiecas uz informācijas apmaiņu saistībā ar iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu un informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām, par kurām paziņojuši starpnieki vai attiecīgais nodokļu maksātājs.

(7)Var būt leģitīmi iemesli, kāpēc atbilstošā korekcija nav veikta vai ir mazāka par pamatkorekciju. Jo īpaši dalībvalstīm nebūtu jāpiešķir atbilstošās korekcijas, ja: i) pamatkorekciju neuzskata par atbilstīgu nesaistītu pušu darījuma principam; ii) pamatkorekcijas rezultātā netiek uzlikts nodoklis peļņas summai citā jurisdikcijā, par kuru saistītajam uzņēmumam attiecīgajā dalībvalstī jau ir uzlikts nodoklis; un iii) ja ir iesaistīta trešās valsts jurisdikcija, nodokļu nolīgums nav noslēgts. Ja nav veikta pamatkorekcija, dalībvalstis var veikt lejupvēstu korekciju tikai tad, ja: i) lejupvērstā korekcija atbilst nesaistītu pušu darījuma principam un nenoved pie nodokļu dubultās neuzlikšanas; ii) summu, kas vienāda ar lejupvērsto korekciju, iekļauj saistītā uzņēmuma peļņā citā jurisdikcijā, kurā tai uzliek nodokli; un iii) attiecīgajai jurisdikcijai ir nosūtīts paziņojums par nodomu veikt lejupvērstu korekciju. Iepriekšējo noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka: i) dalībvalstis var saglabāt tiesības novērtēt, vai pamatkorekcija atbilst nesaistītu pušu darījuma principam; un ii) nenotiek nedz nodokļu dubultā uzlikšana, nedz nodokļu dubultā neuzlikšana. Dalībvalstīm nevajadzētu radīt nodokļu dubultās neuzlikšanas situācijas.

(13)Lai mazinātu strīdus, samazinātu saistītās izmaksas uzņēmumiem un nodrošinātu vienotu pieeju visā Savienībā, šajā direktīvā ir arī noteikts, ka nodokļu maksātājam nevajadzētu piemērot korekcijas, ja tā rezultāti ietilpst starpkvartiļu diapazonā, ja vien nodokļu administrācija vai nodokļu maksātājs nepierāda, ka konkrētā gadījuma fakti un apstākļi attaisno konkrētu atšķirīgu pozīciju diapazonu. Ja kontrolēta darījuma rezultāti neietilpst nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošā diapazonā, nodokļu administrācijām būtu jāpieprasa koriģēt visu rezultātu mediānu, ja vien nodokļu maksātājs vai nodokļu administrācija nepierāda, ka kāds cits diapazona punkts konkrētajā gadījumā nosaka uzticamāku nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenu.

(14)Lai samazinātu saistību izpildes slogu nodokļu maksātājiem, kas darbojas pāri robežām Savienībā, kā arī lai risinātu nodokļu apiešanas risku, būtu jāievieš vienota pieeja attiecībā uz transfertcenu noteikšanas dokumentāciju. Viena standarta veidne, noteikumi par saturu un valodu lietojuma kārtību, termiņiem un to, kam vajadzētu būt nodokļu maksātājiem, nodrošinātu vienkāršību un iespējamus izmaksu ietaupījumus, ņemot vērā ESAO transfertcenu noteikšanas vadlīniju V nodaļu “Dokumentācija” un Rīcības kodeksu attiecībā uz iekšējo cenu noteikšanas dokumentāciju asociētiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā33. Šo terminu saskaņota interpretācija Savienības līmenī ir arī nepieciešama, lai nodokļu administrācijām un uzņēmumiem atvieglotu šīs direktīvas piemērošanu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpilnvaro savas nodokļu administrācijas efektīvi strādāt ar kopējiem dokumentācijas centieniem attiecībā uz transfertcenu noteikšanu.

_________________

33 Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija (2006. gada 27. jūnijā) par Rīcības kodeksu attiecībā uz iekšējo cenu noteikšanas dokumentāciju asociētiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā (EU TPD), 2006/C 176/01, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:42006X0728(01)

(16)Lai radītu lielāku noteiktību nodokļu maksātājiem un mazinātu nodokļu dubultās neuzlikšanas un dubultās uzlikšanas risku un ņemot vērā attiecīgo pasākumu iespējamo ietekmi uz valstu izpildvaras un izpildes pilnvarām tiešo nodokļu jomā, tādu nodokļu uzlikšanas tiesību īstenošanu, kas piešķirtas saskaņā ar divpusējām vai daudzpusējām nodokļu konvencijām, kuras novērš nodokļu dubulto uzlikšanu vai nodokļu dubulto neuzlikšanu, un ņemot vērā iespējamo ietekmi uz dalībvalstu nodokļu bāzēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai noteiktu turpmākus kopējus saistošus noteikumus transfertcenu noteikšanai. Minētajiem deleģētajiem aktiem būtu jāsniedz nodokļu maksātājiem skaidrs priekšstats par to, ko nodokļu iestādes Savienībā uzskatītu par pieņemamu izmantošanai konkrētiem darījumiem, un būtu jāparedz tā sauktie “aizsardzības noteikumi”, kas samazina saistību izpildes slogu un strīdu skaitu.

(17)Lai novērtētu šajā direktīvā izklāstīto jauno noteikumu efektivitāti un ietekmi, Komisijai būtu jāsagatavo novērtējums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem, un vajadzības gadījumā jāpievieno tiesību akta priekšlikums.

(18)Lai uzņēmumi varētu tiešā veidā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, neradot nevajadzīgu papildu administratīvo slogu, informācija par šajā direktīvā izklāstītajiem nodokļu noteikumiem būtu jādara pieejama, izmantojot vienoto digitālo vārteju saskaņā ar Regulu (ES) 2018/172434. Vienotā digitālā vārteja ir vienots kontaktpunkts pārrobežu lietotājiem informācijas, procedūru un palīdzības pakalpojumu sniegšanai tiešsaistē saistībā ar iekšējā tirgus darbību. Šim vienotajam kontaktpunktam vajadzētu būt intuitīvam, viegli piekļūstamam un aprīkotam ar nepieciešamajiem rīkiem, lai tas neradītu jaunus birokrātiskus šķēršļus uzņēmumiem. Laba pieredze ar vienoto kontaktpunktu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā ir labs piemērs tam, kā šāds punkts būtu jāveido, lai tas darbotos pareizi.

_________________

34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(21)Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodokļu apiešanas risku, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz transfertcenu noteikšanas dokumentāciju, nosakot kopīgas veidnes, nosakot valodu prasības, nosakot nodokļu maksātāju veidu, kam jāievēro šīs veidnes, un aptveramos laika periodus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti jāsaņem tajā pašā laikā, kad tos saņem dalībvalstu eksperti, un minēto iestāžu ekspertiem ir jābūt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi, ar ko saskaņo dalībvalstu noteikumus par transfertcenu noteikšanu un nodrošina nesaistītu pušu darījuma principa kopīgu piemērošanu Savienībā, lai vienkāršotu atbilstības nodrošināšanu uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot nodokļu noteikumu izpildi Savienībā.

(1)“nesaistītu pušu darījuma princips” ir starptautisks standarts saskaņā ar ESAO nodokļu paraugkonvencijas 9. pantu, kas nosaka, ka saistītiem uzņēmumiem savstarpēji jāveic darījumi tā, it kā tie būtu neatkarīgas trešās personas. Citiem vārdiem sakot, darījumiem starp diviem saistītiem uzņēmumiem būtu jāatspoguļo rezultāts, kas tiktu sasniegts, ja puses nebūtu saistītas, t. i., ja puses būtu neatkarīgas viena no otras un rezultātu (cenu vai uzcenojumu) noteiktu (atvērtā) tirgus konjunktūra;

(18)“ESAO transfertcenu noteikšanas vadlīnijas” ir ESAO 2022. gada transfertcenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām, kuras ESAO Padome apstiprinājusi saskaņā ar ESAO Padomes Ieteikumu par transfertcenu noteikšanu starp saistītiem uzņēmumiem [C(95)126/galīgā redakcija], kuras grozītas 2022. gada 20. janvārī un iekļautas I pielikumā, un jebkādi turpmāki grozījumi šajās ESAO transfertcenu noteikšanas vadlīnijās, ko dalībvalstis apstiprinājušas ESAO Nodokļu jautājumu komitejas kontekstā vai Savienība apstiprinājusi, pieņemot Savienības nostāju saskaņā ar LESD 218. pantu;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

i)norāda visus faktiskos un juridiskos apstākļus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu novērtētu pamatkorekciju, kura veikta citā jurisdikcijā, ietverot attiecīgo transfertcenu noteikšanas dokumentāciju, kas paziņota dalībvalstīm;

(b)Dalībvalstis pasludina pieprasījumu par pieņemamu 40 dienu laikā, par to paziņojot nodokļu maksātājam, ja ir iesniegta visa 3. punkta a) apakšpunktā minētā informācija. Tajā pašā laikposmā dalībvalstis paziņo nodokļu maksātājam par jebkādas nepieciešamas informācijas trūkumu un piešķir vismaz 40 dienas tās sniegšanai. Ja nodokļu maksātājs nesniedz pieprasīto informāciju noteiktajā termiņā, pieprasījumu noraida kā nepieņemamu.

(c)Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja nodokļu dubultā uzlikšana izriet no citā dalībvalstī veiktas pamatkorekcijas, procedūra tiek pabeigta 200 dienu laikā pēc nodokļu maksātāja pieprasījuma saņemšanas ar pamatotu pieņemšanas vai noraidīšanas aktu. Procedūru vienu reizi var pagarināt par 100 dienām, ja gan nodokļu maksātājs, gan attiecīgās dalībvalstis vienojas par šādu pagarinājumu.

(d)Pieņemšanas gadījumā dalībvalstis nekavējoties paziņo citas attiecīgās jurisdikcijas nodokļu iestādei par atbilstošās korekcijas atzīšanu.

(a)neviena no atšķirībām (ja tādas ir) starp darījumiem, kuri tiek salīdzināti, vai starp uzņēmumiem, kas veic šos darījumus, nevarētu būtiski ietekmēt cenu vai peļņu atvērtajā tirgū;

2.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai atbilstoši jaunākajām transfertcenu noteikšanas vadlīnijām, ko starptautiski ieteikusi vai nu ESAO, vai ANO, varētu paredzēt papildu noteikumus par to, kā konkrētos darījumos piemērot nesaistītu pušu darījuma principu un citus šīs direktīvas II nodaļā paredzētos noteikumus nolūkā nodrošināt lielāku noteiktību nodokļu jomā un mazināt nodokļu dubultās neuzlikšanas un dubultās uzlikšanas risku, kā arī samazināt nodokļu strīdus un nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu.

svītrots

1.Komisija reizi trijos gados pārbauda un izvērtē šīs direktīvas piemērošanu, ietekmi un mijiedarbību ar jaunākajām ESAO vai ANO vadlīnijām un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās novērtējumu, kuram attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2029. gada 31. decembrim. Komisija var atkāpties no šiem termiņiem, kad ESAO vai ANO līmenī tiek panākta vienošanās par jaunām vadlīnijām par transfertcenu noteikšanu.

2.Dalībvalstis saskaņā ar 3. punktu dara Komisijai zināmu attiecīgu informāciju šīs direktīvas izvērtēšanai, lai uzlabotu nesaistītu pušu darījuma principa piemērošanu, samazinātu nodokļu dubulto neuzlikšanu un nodokļu dubulto uzlikšanu, kā arī cīnītos pret nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu un nodokļu strīdiem.

5.Informāciju, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 2. punktu, kā arī visus ziņojumus un dokumentus, kurus Komisija ir sagatavojusi, izmantojot šo informāciju, var pārsūtīt citām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam. Uz minēto informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība, kāda šo informāciju saņēmušās dalībvalsts tiesību aktos noteikta līdzīgai informācijai.

2.Informāciju — arī persondatus —, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu šīs direktīvas nolūkus, saskaņā ar katra datu pārziņa valsts tiesību aktiem par noilguma termiņu, bet katrā ziņā ne ilgāk kā 10 gadus no brīža, kad persondati ir apstrādāti šīs direktīvas nolūkos.

1.Pilnvaras pieņemt 3. panta otrajā daļā, 13. pantā un 14. panta 2., 2.a un 2.b punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta otrajā daļā, 13. pantā un 14. panta 2., 2.a un 2.b punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu.

3.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Eiropas forums transfertcenu noteikšanai, kas minēts 14.a pantā, ir attiecīgā ekspertu struktūra.

Dalībvalstis, vēlākais, līdz 2024. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2025. gada 1. janvāra.