A.tā kā Diseldorfas pilsētas prokurors saskaņā ar Vācijas Kriminālkodeksa 242. panta 1. punktu, 248.a  pantu, 223. panta 1. punktu, 230. panta 1. punktu, 113. panta 1. punktu un 53. pantu ir pieprasījis atcelt no Vācijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Gunnar Beck imunitāti, lai uzsāktu pirmstiesas izmeklēšanas procesu par zemas vērtības īpašuma zādzību apvienojumā ar tīšiem miesas bojājumiem un pretestību tiesībaizsardzības amatpersonām;

B.tā kā pastāv aizdomas, ka 2022. gada 29. oktobrī universālveikalā Neusā (Vācija) Gunnar Beck paņēma dažus testēšanai izliktus preču paraugus, lai pircēji tos varētu izmēģināt, ar mērķi paņemt tos bez samaksas; tā kā tika ziņots par noziedzīgu nodarījumu tirdzniecības vietā; tā kā Gunnar Beck esot mēģinājis atstāt veikala telpas, bet veikala detektīvi viņu aizturēja; tā kā pēc tam tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas iejaucās uz vietas un, iespējams, Gunnar Beck neievēroja viņu prasības nepretoties;

C.tā kā inkriminētie noziedzīgie nodarījumi nedz attiecas uz viedokli, ko viņš ir paudis, nedz balsojumu, kuru viņš ir izdarījis, veikdams savas kā Eiropas Parlamenta deputāta funkcijas Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitātēm Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

D.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

E.tā kā Vācijas Federālās Republikas Pamatlikuma 46. panta 2.,. un 4. punkta normas ir šādas:

“2) Deputātu saukt pie atbildības vai aizturēt par sodāmu nodarījumu drīkst tikai, saņemot Bundestāga atļauju, ja vien deputāts nav aizturēts pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai nākamās dienas laikā.3)Bundestāga piekrišana papildus tam ir nepieciešama arī par jebkuru citu deputāta personīgās brīvības ierobežojumu vai, ja pret viņu ir ierosināts 18. pantā paredzētais process.4)Jebkurš pret deputātu ierosinātais kriminālprocess vai jebkurš 18. pantā paredzētais process, jebkura aizturēšana vai jebkura cita personīgās brīvības ierobežošana ir jāaptur, ja to prasa Bundestāgs.”;

F.tā kā Eiropas Parlamenta deputāta imunitātes atcelšanu reglamentē Kriminālprocesa un Naudas sodu procesa vadlīniju (Richtlinien für das Strafverfahren und das Bußgeldverfahren) 192.b pants un tā kā tā 1. punktā jo īpaši ir noteikts:

“1) Einem Mitglied des Europäischen Parlaments aus der Bundesrepublik Deutschland steht die einem Abgeordneten des Deutschen Bundestages zuerkannte Immunität zu. [Eiropas Parlamenta deputātam no Vācijas Federatīvās Republikas ir tiesības uz imunitāti, kas piešķirta Vācijas Bundestāga deputātam];

G.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.;

H.tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar nošķirt no šiem pienākumiem;

I.tā kā šajā lietā Parlaments nav guvis pierādījumus par fumus persecutionis - faktiskiem apstākļiem, kas norādītu uz to, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu deputāta un tādējādi arī Eiropas Parlamenta politiskajai darbībai,