1.norāda, ka Parlamenta 2022. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija 2161 miljons EUR jeb 19,55 % no daudzgadu finanšu shēmas Padomes 2020. gada 17. decembra Regula (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.). 7. izdevumu kategorijas, kas paredzēta visu Savienības iestāžu 2022. gada administratīvajiem izdevumiem, un par 4,76 % pārsniedza 2021. gada budžetu (2064 miljoni EUR);

2.norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2022. gada 31. decembrī bija 250 473 772 EUR (2021. gadā — 215 332 108 EUR); norāda, ka 2022. gadā pieejamie piešķirtie ieņēmumi bija 61 267 620 EUR (2021. gadā — 37 150 962 EUR);

3.uzsver, ka 76,5 % no kopējām saistībām veidoja piecas nodaļas — 10. nodaļa “Iestādes locekļi”, 12. nodaļa “Ierēdņi un pagaidu darbinieki”, 14. nodaļa “Pārējie darbinieki un ārpakalpojumi”, 20. nodaļa “Ēkas un saistītie izdevumi” un 42. nodaļa “Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”;

4.norāda, ka Parlamenta 2022. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

(a)Pieejamās apropriācijas (EUR)

2022. gada apropriācijas

2 161 651 286,00

Neautomātiskie pārnesumi no 2021. finanšu gada

22 007 230,00

Automātiskie pārnesumi no 2021. finanšu gada

380 099 194,75

2022. gada piešķirto ieņēmumu apropriācijas

61 267 620,37

Piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas no 2021. gada

39 603 266,73

Kopā:

2 664 628 597,85

(b)Apropriāciju izlietojums 2022. finanšu gadā (EUR)

Saistības

2 607 456 700,15

Veiktie maksājumi

2 186 635 235,75

Uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu apropriācijas

428 826 276,81

Uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas

0

Atceltās apropriācijas

49 167 085,50

(c)Budžeta ieņēmumi (EUR)

2022. gadā saņemts

250 473 772,00

(d)Kopējā bilance 2022. gada 31. decembrī (EUR)

1 735 834 446,00

5.norāda, ka 2022. finanšu gadā saskaņā ar Finanšu regulas 31. un 49. pantu Parlamenta Budžeta komiteja apstiprināja 21 pārvietojumu (“C” pārvietojumi) kopumā 88 449 115 EUR jeb 4,09 % apmērā no galīgajām apropriācijām; norāda, ka priekšsēdētāja apstiprināja 11 pārvietojumus (“P” pārvietojumi) kopumā 34 246 879 EUR jeb 1,6 % apmērā no 2022. gada budžeta; vēlas zināt, starp kurām budžeta pozīcijām šie “P” pārvietojumi tika veikti; aicina vadību proaktīvi informēt Budžeta kontroles komiteju par attiecīgajām summām un budžeta pozīcijām;

6.norāda, ka saskaņā ar aplēsēm Covid-19 pandēmija ir radījusi nelielu pārpalikumu 16 417 325 EUR apmērā, kas tika pārvietots no tādiem posteņiem kā ceļa izdevumi, apmeklētāju grupu organizēšana un uzņemšana, Parlamenta apmeklētāju centru darbība, ārēja apmācība klātienē, dokumentācija/publikācijas un deputātu vietējie palīgi un praktikanti; konstatē, ka vienlaikus Covid-19 pandēmijas dēļ citas budžeta pozīcijas bija jāpalielina par kopumā 7 549 000 EUR; uzsver, ka šīs pozīcijas galvenokārt attiecas uz finansiāla atbalsta sniegšanu darbiniekiem, kas strādā mājās, veselību un profilaksi, un papildu izdevumiem saistībā ar mutisko tulkošanu, lai atbalstītu tāldarbu un daudzvalodu attālinātās sanāksmes un hibrīdsanāksmes;

7.norāda, ka 2022. gads Savienības iestādēm, tostarp Parlamentam, bija pārejas gads; norāda, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie pasākumi līdz 2022. gada jūnijam tika izbeigti; atzinīgi vērtē visu ģenerāldirektorātu un ģenerālsekretāra centienus ieviest Parlamenta darba atsākšanai nepieciešamos instrumentus, lai tas darbotos tāpat kā pirms Covid-19 pandēmijas; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada martā tika sekmīgi atsāktas klātienes plenārsēdes; norāda, ka tas notika pēc divu gadu perioda, kurā vairāk nekā 12 000 balsošanas darbību bija jānotiek attālināti ne mazāk kā 175 balsošanas sesijās, kas sadalījās pa 30 sesijām;

8.norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un ārkārtīgi augstais inflācijas līmenis, kas 2022. gada beigās Savienībā joprojām bija 10,4 % gadā, būtiski ietekmēja 2022. finanšu gadu; atzīst, ka Parlamenta administrācija ir ieguldījusi ievērojamas pūles budžeta izpildē, lai apmierinātu steidzamās vajadzības, ko izraisījusi krīzes situācija; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments ir ziedojis tehnisko aprīkojumu, atbalstot Ukrainu grūtajos kara apstākļos;

9.atgādina, ka Eiropas Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) visām Savienības iestādēm veic administratīvo un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu; uzsver, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem, tostarp pensijām, kuri 2022. gadā veidoja aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kā arī izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju; uzsver, ka Revīzijas palātas daudzu gadu darbs liecina par to, ka kopumā šie izdevumi ir zema riska izdevumi;

10.norāda, ka daudzgadu finanšu shēmas 7. izdevumu kategorija “Eiropas publiskā pārvalde” 2022. gadā veidoja 11,6 miljardus EUR jeb 5,9 % no Savienības budžeta un Parlamentam bija paredzēti 2,2 miljardi EUR jeb 18,9 % no šīs summas; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem kļūdu līmenis kategorijas “Eiropas publiskā pārvalde” izdevumos nebija būtisks; aicina Parlamentu pārbaudīt un noteikt, kāda veida darījumos ir bijis liels kļūdu īpatsvars, kurš gan nav sasniedzis būtiskuma slieksni, un noskaidrot, kā būtu jāmaina procedūra, lai turpmāk nepieļautu un atklātu līdzīgas kļūdas;

11.norāda, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par budžeta izpildi 2022. finanšu gadā ir iekļāvusi īpašus konstatējumus attiecībā uz Parlamentu; pieņem zināšanai Revīzijas palātas ieteikumu Parlamenta administrācijai uzlabot norādījumus par to, kā politiskajām grupām izmantot budžeta apropriācijas, un turpināt darbu, lai uzlabotu iekšējos noteikumus un nodrošinātu atbilstību iepirkuma noteikumiem un procedūrām;

12.norāda, ka Revīzijas palāta izveidoja 13 Parlamenta darījumu izlasi un trijos no tiem konstatēja skaitļos izsakāmas kļūdas; norāda, ka iepirkums bija viens no Revīzijas palātas aktualizētajiem problēmjautājumiem; uzsver, ka šāda veida konstatējums ir izskanējis arī iepriekš;

13.pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumus attiecībā uz Parlamenta iekšējiem noteikumiem; atgādina, ka politiskās grupas pārvalda tām piešķirtos līdzekļus saskaņā ar netiešas pārvaldības principiem, pēc analoģijas piemērojot Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu; uzskata, ka šie noteikumi aizstāj “iemaksu nolīgumus” (kas minēti Finanšu regulas 155. panta 6. punktā);

14.atgādina, ka saskaņā ar Parlamenta iekšējiem noteikumiem politiskās grupas ir atbildīgas Parlamenta priekšā par apropriāciju pārvaldību, ievērojot pilnvaras, ko tām piešķīris Prezidijs; pieņem zināšanai, ka apropriācijas ir jāpārvalda saskaņā ar šiem noteikumiem un ka būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu jebkādu neatbilstību;

15.politiskās grupas pēc pieprasījuma saņem palīdzību un konsultācijas no Parlamenta; norāda, ka 2022. gadā politisko grupu finanšu dienesti intensīvāk veica parakstīšanu kopā ar valstu delegācijām, lai nodrošinātu 400. pozīcijas apropriāciju pareizu pārvaldību;

16.atzinīgi vērtē administrācijas apņemšanos paplašināt norādījumus politiskajām grupām par Parlamenta iekšējo noteikumu pienācīgu īstenošanu un palīdzēt tām uzlabot to iekšējo finanšu pārvaldību; atzinīgi vērtē to, ka tā vēl vairāk precizēs pamatnostādnes attiecībā uz politisko grupu iepirkumiem;

17.norāda, ka 2023. gada 4. decembrī notikušajā atbildīgās komitejas un iekšējā revidenta sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar savu gada ziņojumu un informēja par ticamības deklarācijas vajadzībām veiktajām revīzijām un sniegtajiem konsultāciju pakalpojumiem, kā arī ziņoja par pašreizējiem rezultātiem, kuri 2022. gadā ietvēra transversālu pēcpārbaudi attiecībā uz iekšējās revīzijas ziņojumos iekļautajām darbībām, darbinieku komandējumu revīziju, Parlamenta riska pārvaldības sistēmas pārbaudi, DG INLO iepirkuma procesa revīziju, DG SAFE drošības aprīkojuma un pakalpojumu iegādes un izmantošanas revīziju, Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanas revīziju — otro uzdevumu un periodisku ADENAUER 2 ēkas projekta pārbaudi — 3. posmu (austrumu spārna pabeigšana);

18.atzinīgi vērtē un atbalsta darbības, par kurām iekšējais revidents ir vienojies ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem, par pamatu ņemot ticamības apliecināšanas uzdevumus saistībā ar darbinieku komandējumu revīziju, Parlamenta riska pārvaldības sistēmas pārbaudi un iepirkuma procesa revīziju DG INLO;

19.pieņem zināšanai ticamības apliecināšanas uzdevumus, par kuriem pašlaik tiek gatavoti provizoriski secinājumi vai attiecībā uz kuriem vēl turpinās darbs uz vietas un kuri pašlaik notiek saskaņā ar iekšējā revidenta hartā paredzēto procedūru;

20.norāda, ka 2022. gadā veikto turpmāko pasākumu rezultātā tika slēgtas 38 no 92 nepabeigtajām darbībām, kuru īstenošanai apstiprinātie termiņi bija notecējuši; pauž bažas par to, ka 2022. gada 31. decembrī nebija pabeigtas 29 darbības, kuras bija vajadzējis pabeigt pirms vairāk nekā 12 mēnešiem; sagaida, ka dažādi ģenerāldirektorāti nodrošinās, ka atlikušās darbības tiek pabeigtas un apstiprinātās darbības tiek īstenotas saskaņā ar iekšējā revidenta gada ziņojumā noteiktajiem termiņiem;

21.atzīst, ka saskaņā ar Finanšu regulas 118. panta 9. punktu iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi, kā arī attiecīgās Savienības iestādes ziņojums ir publiski pieejami, tiklīdz iekšējais revidents ir validējis pasākumus, kas veikti to izpildei; norāda, ka praksē šos ziņojumus un konstatējumus publicē tikai pēc tam, kad ir īstenoti visi ieteikumi, kas nozīmē, ka faktiski publicēšana aizkavējas uz vairākiem gadiem; aicina Prezidiju katru iekšējās revīzijas ziņojumu darīt publiski pieejamu vienu gadu pēc tā pabeigšanas, tiklīdz iekšējais revidents ir validējis saistībā ar iepriekšējā gada ieteikumiem veiktos pasākumus; atgādina, ka saskaņā ar Prezidija noteikumiem konfidenciāliem dokumentiem deputāti var piekļūt tikai tad, ja ir konstatēta vajadzība pēc informācijas; atgādina, ka visiem Budžeta kontroles komitejas locekļiem ir tiesības pieprasīt konfidenciālu piekļuvi iekšējās revīzijas ziņojumam saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru; atzinīgi vērtē to, ka iekšējais revidents ziņo Budžeta kontroles komitejai par veiktajām gada revīzijas darbībām;

22.norāda, ka, ņemot vērā to, ka visu gadu bija brīva informācijas sistēmu revidenta amata vieta, 2022. gadā nebija iespējams veikt vienu plānoto revīziju IT jomā (par darbinieku informētību kiberdrošības jomā); norāda, ka ir grūti atrast konkrētus revīzijas darbinieku profilus, tostarp IT jomā, lai veiktu plānotās revīzijas saskaņā ar attiecīgajām prasībām; aicina Iekšējās revīzijas dienestu risināt šo jautājumu, lai nodrošinātu atlikušās revīzijas savlaicīgu pabeigšanu līdz nākamajam budžeta izpildes apstiprināšanas ciklam;

23.atzinīgi vērtē to, ka Iekšējās revīzijas dienests, izmantojot savu 2022. gada kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programmu, ir turpinājis uzlabot savu darbību objektīvu garantiju sniegšanā lēmējiestādēm un pārraudzības iestādēm, kredītrīkotājiem un vadībai; pieņem zināšanai, ka iekšējais revidents ir paziņojis, ka nav saņēmis norādījumus vai vadlīnijas no kāda avota, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību;

24.pieņem zināšanai rakstiskās atbildes uz 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūciju, kas Budžeta kontroles komitejai iesniegtas 2023. gada 13. septembrī, un ģenerālsekretāra izklāstu par dažādajiem problēmjautājumiem, kuri iekļauti Parlamenta 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;

25.atgādina, ka pēc tam, kad plenārsēdē Parlaments tiek aicināts īstenot dažādus noteikumus vai pasākumus, Prezidijs apspriež ierosinātos noteikumus vai pasākumus un par tiem balso; atgādina, ka, ņemot vērā Reglamenta 25. pantu, Prezidijs ir atbildīgs par lēmumu pieņemšanu finanšu, organizatoriskajos un administratīvajos jautājumos, kas attiecas uz deputātiem; atgādina, ka Prezidija sastāvā ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja, 14 priekšsēdētājas vietnieki un pieci kvestori (locekļi bez balsstiesībām), kurus demokrātiski ievēlē Parlaments; norāda, ka Prezidija locekļi apspriež Parlamenta tāmes projektu; atgādina, ka budžeta izpildes apstiprināšana ir demokrātiskas kontroles īstenošana un ka konkrētās prasības, kas plenārsēdē pieņemtas rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, ir jāatspoguļo Prezidija diskusijās;

26.ir informēts, ka kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma 2020. gada martā un līdz pakāpeniskai sanitāro ierobežojumu atcelšanai 2022. gada sākumā Prezidija apspriedēs galvenā uzmanība tika pievērsta lēmumiem, kuru mērķis ir aizsargāt deputātu un darbinieku integritāti, vienlaikus nodrošinot darbības nepārtrauktību un īstenojot praktiskus solidaritātes pasākumus attiecībā uz trim Parlamenta uzņēmējām dalībvalstīm;

27.atgādina, ka Prezidentūras ģenerāldirektorāts (DG PRES) nodrošina speciālās zināšanas un atvieglo Parlamenta priekšsēdētājas, plenārsēdes un Parlamenta vadības struktūru un deputātu likumdošanas un parlamentāro darbu katrā Parlamenta un likumdošanas procesa posmā; atgādina, ka tas ir atbildīgs arī par iestāžu attiecībām, par protokola ievērošanu priekšsēdētājas atbalstītās oficiālās vizītēs un pasākumos, Savienības klasificētās informācijas pārvaldību un oficiālo un reģistrēto sūtījumu pārvaldību un ka līdz 2022. gada novembrim tas bija atbildīgs par parlamentu attiecībām; norāda, ka 2022. gada 31. decembrī tajā bija 364 darbinieki, no kuriem 307 ierēdņi, 19 pagaidu darbinieki, 37 līgumdarbinieki un 1 aģentūras nodrošināts darbinieks;

28.norāda, ka DG PRES galīgo apropriāciju kopsumma 2022. gadā bija 1 275 565 EUR, kas atbilst 0,1 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 1 169 055,78 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

29.atzinīgi vērtē progresu, kas panākts dažādu programmas e-Legislate komponentu īstenošanā, izmantojot XML tehnoloģiju, lai ātrāk un vieglāk izstrādātu gan grozījumus tiesību aktu priekšlikumos, gan sagatavošanas dokumentus iestāžu likumdošanas sarunām; aicina dažādos iesaistītos dienestus ieguldīt vēl lielākas pūles un nodrošināt, ka 10. sasaukumā no likumdošanas procesa sākuma visos parlamentārā likumdošanas procesa posmos ir pieejams e-Legislate instrumentu sniegtais atbalsts;

30.uzsver, ka pārredzamība, pārskatatbildība un integritāte ir būtiski ētikas principi Savienības iestādēs un jo īpaši Parlamentā kā Eiropas demokrātijas mājvietā; atzinīgi vērtē tūlītējos pasākumus, ko Parlaments veicis, ņemot vērā notikumus, kas saistīti ar iespējamiem deputātu un darbinieku korupcijas gadījumiem 2022. gada decembrī; atzinīgi vērtē DG PRES ieguldījumu priekšsēdētājas ierosinātajā 14 punktu rīcības plānā un tā centienus īstenot jaunos noteikumus par integritāti un pārredzamību; atzinīgi vērtē arī Parlamenta politisko struktūru centienus uzlabot pārredzamību, integritāti un pārskatatbildību Parlamentā; aicina administrāciju sekot līdzi šo pasākumu ietekmei uz budžetu un finansiālajai ietekmei; norāda, ka Parlaments atkārtoti apstiprina uzticēšanos Savienības lēmumu pieņemšanas procesam, ar savām darbībām uzlabojot pārredzamību, ētiku un nevainojamu rīcību visreprezentatīvākajā Savienības iestādē; atgādina, ka šie notikumi ir plaši pazīstami kā Katargeitas skandāls;

31.norāda, ka 2022. gads bija pirmais gads, kad tika pilnībā īstenots obligātais pārredzamības reģistrs saskaņā ar pārskatīto Iestāžu nolīgumu, ko Parlaments, Komisija un Padome pieņēma 2021. gada jūlijā 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru (OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp.).; norāda, ka šis Iestāžu nolīgums, ar kuru tiek ieviesti daži principi kopējas pārredzamības kultūras veicināšanai, dod iespēju trim tā parakstītājiem izvirzīt nosacījumus un veikt turpmākus papildpasākumus pēc saviem ieskatiem; norāda, ka Parlaments ir uzlabojis nosacījumu izvirzīšanu, savukārt Padomes līdzdalība joprojām ir ierobežota;

32.atgādina par šā reģistra kā galvenā instrumenta nozīmi pārredzamas un ētiskas interešu pārstāvības veicināšanā Savienības līmenī, nosakot obligātu reģistrāciju kā priekšnoteikumu, lai interešu pārstāvji varētu iesaistīties konkrētās darbībās ar Savienības iestādēm, tostarp Parlamentu; prasa piešķirt visus nepieciešamos resursus, lai nodrošinātu ar pārredzamības reģistru saistīto iekšējo noteikumu efektīvu izpildi, cita starpā atbilstīgu sankciju piemērošanu attiecīgā gadījumā;

33.atzinīgi vērtē pārredzamības reģistra kā informācijas un atsauces instrumenta plašāku izmantošanu interešu pārstāvības darbībām Savienības līmenī, par ko liecina reģistrācijas pieteikumu skaita pieaugums un tīmekļa vietnes apmeklējumu skaita pieaugums katru gadu; atzinīgi vērtē regulāro saziņu, palīdzības dienestu un izpratnes veicināšanas pasākumus, ko sekretariāts nodrošina ieinteresētajām personām gan iestādēs, gan ārpus tām, kā arī IT risinājumu izstrādi, lai uzlabotu pārredzamības reģistru; atgādina, ka ir jāturpina pastiprināt jaunu pieteikuma iesniedzēju datu kvalitātes pārbaudes; norāda, ka pēdējos gados pārredzamības reģistrā veikto ierakstu kvalitāte ir uzlabojusies, pateicoties pastiprinātai mērķtiecīgai kvalitātes uzraudzībai un sekretariāta veiktām izmeklēšanām, kuru pamatā ir sūdzības vai izmeklēšana pēc savas iniciatīvas, un atzinīgi vērtē kopīgā sekretariāta lomu šajā uzlabošanā, neraugoties uz ierobežotajiem resursiem;  norāda, ka sekretariāts 2022. gadā veica 4238 ierakstu mērķtiecīgas kvalitātes pārbaudes, kurās konstatēts, ka 44 % gadījumu datu kvalitāte jau no paša sākuma bija apmierinoša (skaitlis līdzīgs kā 2021. gadā, + 4 %), savukārt vēl 35,2 % interešu pārstāvju pēc mērķtiecīgām pārbaudēm uzlaboja informāciju un 13,6 % ierakstu pēc pārbaudēm tika dzēsti neattiecināmības vai neatjaunināšanas dēļ; uzsver, ka sekretariātam ir jāpiešķir papildu resursi, lai dotu tam iespēju pārbaudīt pārredzamības reģistru nolūkā nodrošināt datu kvalitāti; aicina paplašināt tā darbības jomu, iekļaujot pārstāvjus no trešām valstīm; iesaka izmantot IT risinājumus, lai integrētu pārredzamības reģistru visās Parlamenta darbībās, kurās iesaistītas ārējas struktūras, tādējādi ļaujot reģistrēt un izsekot to dalību ar attiecīgu datubāzu palīdzību;

34.atkārtoti pauž bažas par liela mēroga ārvalstu iejaukšanos un dezinformācijas kampaņām, kas vērstas pret Savienību, īpaši no Krievijas puses; uzsver, ka Parlamentā ir nepieciešama stingrākas drošības kultūra; prasa nodrošināt obligātu un regulāru apmācību drošības un integritātes jomā deputātiem un darbiniekiem, pienācīgu drošības pārbaudi un darbinieku, jo īpaši to, kuri apmeklē sanāksmes aiz slēgtām durvīm, pastiprinātu pārbaudi; prasa stingrāk pārbaudīt pasākumu organizēšanu, Parlamenta ārējo viesu uzaicināšanu un piekļuvi Parlamenta komunikācijas platformām; prasa steidzami izmeklēt apgalvojumus par Krievijas ietekmi Parlamentā;

35.ņemot vērā iespējamas korupcijas gadījumu Eiropas Parlamentā 2022. gada beigās, aicina noteikt stingrus standartus attiecībā uz pārredzamību un Savienības iestāžu pieejamību visām pārredzamības reģistrā iekļautajām struktūrām; atgādina, ka NVO, iespējams, tika ļaunprātīgi izmantotas, lai īstenotu ārvalstu iejaukšanos Parlamenta lēmumu pieņemšanas procesos; šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka pirms iekļaušanas pārredzamības reģistrā ir jāveic visu vienību vispusīga iepriekšēja finansiālā pārbaude, atklājot visus finansējuma avotus; atgādina par pienākumu reģistrēties pārredzamības reģistrā pirms dalības pasākumu un konferenču rīkošanā Parlamenta telpās;

36.aicina Komisiju nodrošināt, ka visi Savienības līdzekļi ir efektīvi izsekojami no tiešā saņēmēja līdz galīgajam labuma guvējam, ja šie līdzekļi tiek nodoti no viena saņēmēja nākamajam, kā atspoguļots priekšlikumā par Finanšu regulas pārstrādi un kā prasīts 2024. gada 17. janvārī pieņemtajā patstāvīgajā ziņojumā par ES budžeta finansētu nevalstisku organizāciju pārredzamību un pārskatatbildību P9_TA(2024)0036.; aicina pārskatīt pamatnostādnes par reģistrāciju pārredzamības reģistrā, lai atklātu visus ienākošos un izejošos līdzekļus, tostarp līdzekļu pārskaitīšanu no vienas vienības vai ieinteresētās personas citai; uzsver, ka visām reģistrētajām personām vai vienībām, kas saņem naudu no trešām personām, kurām nav pienākuma reģistrēties pārredzamības reģistrā, ir jāatklāj sava finansējuma avots;

37.atgādina, ka Reglamenta 11. pantā deputātiem ir noteikts pienākums publicēt informāciju par savām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem; ar lielām bažām norāda, ka laikposmā līdz 2023. gada 26. janvārim 261 pašreizējais deputāts Parlamenta tīmekļa vietnē nebija publicējis nevienu sanāksmi ar interešu pārstāvi; atgādina, ka informācija un atgādinājumi par pienākumu publicēt sanāksmes būtu regulāri jānosūta visiem deputātiem;

38.pieņem zināšanai pārskatīto deputātu rīcības kodeksu un to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta integritātei un pārredzamībai attiecībā uz deputātu finansiālo interešu deklarācijām, iespējamiem interešu konfliktiem, sanāksmēm ar pārstāvjiem un pienesuma deklarācijām; uzsver, ka jaunie noteikumi ir vērtējami atzinīgi, taču to interpretācija ir radījusi daudzus jautājumus un prasa Parlamenta administrācijas un Rīcības kodeksa komitejas rīcību; uzsver — lai deputāti varētu ievērot jaunos noteikumus, ir nepieciešama skaidra un uzticama interpretācija, kas nodrošinātu visaugstāko juridiskās noteiktības līmeni; prasa regulāri nosūtīt informācijas atjauninājumus deputātu birojiem, lai nodrošinātu lielāku pamanāmību un pieejamību;

39.uzskata, ka balsošana pēc saraksta (RCV) ir svarīgs instruments pārredzamības un pārskatatbildības nodrošināšanai Savienības pilsoņu priekšā; prasa ieviest automātisku RCV jebkuram galīgajam balsojumam, izņemot aizklātu balsošanu, un palielināt to RCV pieprasījumu skaitu, ko politiskā grupa var iesniegt katrā sesijā saskaņā ar Reglamenta 190. panta 2. punktu, vai atbrīvot likumdošanas procedūras no šā ierobežojuma;

40.ar gandarījumu norāda, ka 2022. gadā sekmīgi tika rīkotas attālinātas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku un kvestoru termiņa vidusposma vēlēšanas saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences lēmumu; atzīst plenārsēdē notiekošas attālinātās balsošanas sistēmas nozīmību šādas sensitīvas un sarežģītas aizklātas balsošanas sekmīgai norisei;

41.atgādina par 2020. gada 20. decembra izmaiņām Parlamenta Reglamentā, kas dod iespēju balsot attālināti, un to, ka patlaban attālinātā balsošana komitejās nav atļauta, ja vien priekšsēdētāja nav konstatējusi, ka pastāv ārkārtēji apstākļi; atkārtoti pauž Prezidijam plenārsēdē vairākkārt pieņemto prasību dot iespēju deputātiem izmantot viņu tiesības balsot attālināti grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai paternitātes atvaļinājuma laikā, ilgstošas slimības laikā vai nepārvaramas varas gadījumos un tādējādi plūkt tā lielā administratīvā darba un finanšu ieguldījumu augļus, ko Parlaments ir ieguldījis tehniskos risinājumos, lai būtu iespējams balsot attālināti;

42.norāda, ka DG PRES izdevās apmierināt vajadzības, kas radās pēc 2022. gada tāmes sagatavošanas, neraugoties uz nestabilo sanitāro situāciju un tās ietekmi uz Parlamenta darbības apjomu; norāda, ka tas arī radīja pārpalikumu, ko varētu izmantot, lai finansētu citu ģenerāldirektorātu vajadzības, ko rada augstā inflācija 2022. gadā;

43.atgādina, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši Līgumiem pievienoto Protokolu Nr. 6 Parlaments atrodas Strasbūrā, kur notiek 12 ikmēneša plenārsēdes, to skaitā budžeta sēde; uzsver, ka sesiju atcelšana Strasbūrā un attālināta dalība ir saistīta ar Covid-19 pandēmijas ārkārtas apstākļiem; atgādina, ka jebkādas izmaiņas Līgumos prasa dalībvalstu vienprātību; atgādina, ka ievērojams vairākums Parlamenta deputātu ir pauduši atbalstu vienai iestādes atrašanās vietai, lai nodrošinātu Savienības nodokļu maksātāju naudas efektīvu izlietojumu un uzņemtos institucionālu atbildību attiecībā uz savas oglekļa pēdas samazināšanu; norāda, ka pastāvīgu izmaiņu ieviešanai būs nepieciešamas izmaiņas Līgumā;

44.norāda, ka saskaņā ar Parlamenta Ģenerālsekretariāta sniegto informāciju Covid-19 pandēmijas laikā Strasbūrā atceltās sesijas palīdzēja ietaupīt kopumā 26 260 608 EUR, vienlaikus arī ievērojami samazinot Parlamenta oglekļa pēdu; uzsver, ka Revīzijas palātas aplēses liecina, ka, izbeidzot pārcelšanos no Strasbūras uz Briseli, gadā varētu ietaupīt 114 miljonus EUR, ko papildinātu vienreizējs ietaupījums 616 miljonu EUR apmērā, ja Strasbūras ēkas tiktu veiksmīgi pārdotas, vai arī vienreizējas izmaksas 40 miljonu EUR apmērā, ja tas nenotiktu https://www.eca.europa.eu/other%20publications/pl1407_letter/pl1407_letter_lv.pdf; uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo klimata krīzi, ir bezatbildīgi saglabāt atrašanās vietu Strasbūrā; aicina Padomi ņemt vērā Parlamenta nostāju un steidzami rīkoties šajā jautājumā;

45.atgādina, ka Komunikācijas ģenerāldirektorāts (DG COMM) ir vairākās vietās izvietots ģenerāldirektorāts, kura darbinieki atrodas Briselē, Strasbūrā un vietējos birojos katrā no 27 dalībvalstīm, kā arī Londonā, Vašingtonā (līdz 2022. gada 1. novembrim, kad abi EPLO tika pārcelti uz jauno Parlamentārās demokrātijas partnerību ģenerāldirektorātu) un Žana Monē mājā Bazošā (Francija);

46.norāda, ka DG COMM galvenie uzdevumi ir sadarboties ar medijiem, informēt, izskaidrot un uzlabot Parlamenta darba pamanāmību, palielināt iedzīvotāju, ieinteresēto personu un sabiedriskās domas veidotāju informētību par Parlamentu, izmantojot Eiropas Parlamenta vietējos birojus (EPLO), kas atrodas dalībvalstīs, veicināt mijiedarbību ar iedzīvotājiem, izmantojot uzlabotus apmeklētāju projektus, pasākumus un informācijas kampaņas un klātbūtni sociālajos medijos, kā arī nodrošināt deputātiem un politiskajām grupām speciālās zināšanas par tādiem jautājumiem kā plašsaziņas līdzekļu stratēģiskā analīze un sabiedriskās domas novērošana un visiem līdzekļiem apkarot dezinformāciju, jo īpaši laikā pirms vēlēšanām;

47.uzsver, ka Parlamentam un citām Savienības iestādēm ir jābūt pietiekamiem resursiem, lai aizsargātu savu informācijas telpu pret informācijas manipulācijas kampaņām, vienlaikus pilnībā ievērojot Savienības vērtības;

48.norāda, ka DG COMM galīgo apropriāciju kopsumma 2022. gadā bija 121 235 650 EUR, kas atbilst 5,6 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 121 146 177 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

49.norāda uz DG COMM darbību sarežģītību; norāda, ka ir jāpalielina Parlamenta darba pamanāmība un jāpalielina iedzīvotāju uzticēšanās Parlamentam kā iestādei, un tādēļ būtu jāpalielina DG COMM budžets;

50.uzsver, ka 2022. gada pirmajos četros mēnešos DG COMM budžeta izpildi joprojām ietekmēja Covid-19 pandēmija, jo īpaši attiecībā uz apmeklētāju grupām un apmeklētāju infrastruktūru; norāda, ka liela daļa līdzekļu pārpalikumu, ko radīja darbības apturēšana, tika pārdalīta citiem Parlamenta dienestiem, lai finansētu citas prioritātes un segtu inflācijas ietekmi uz personāla izdevumiem; norāda, ka būtisks cenu pieaugums smagi ietekmēja arī vairākas DG COMM darbības, piemēram, audiovizuālos pakalpojumus;

51.norāda, ka 2022. gada 10. martā priekšsēdētāja izdeva pārskatītu lēmumu par drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, ar ko tika atjaunota fiziskas klātbūtnes iespēja vairākām darbībām, tostarp atsākta apmeklētāju grupu uzņemšana; atzinīgi vērtē lēmumu 2022. gadā par 10 % palielināt atbalstītajām apmeklētāju grupām paredzēto finansiālo ieguldījumu ceļa, izmitināšanas, maltīšu un nelielu vietējo izdevumu segšanai; aicina Prezidiju atsaukt tā lēmumu samazināt atbalstīto apmeklētāju gada kvotu vienam deputātam no 110 uz 100 un no 55 uz 50 vēlēšanu gados; uzsver, ka lēmums pārnest neizmantoto kvotu no 2020. gada uz 2022., 2023. un 2024. gadu palika nemainīgs; uzstāj, ka Prezidijam ir jāsvītro reģistrēti deputātu palīgi no atļauto grupu vadītāju saraksta, šādu pienākumu pildīšanu atstājot tikai atbalstītās grupas loceklim vai profesionālim, piemēram, pilnvarotajiem maksātājiem vai ceļojumu aģentūrām, lai novērstu to, ka reģistrētie deputātu palīgi ir spiesti uzņemties finansiālo atbildību par naudas summām, kas var būt ievērojami lielas;

52.norāda, ka pēc enerģētikas krīzes Savienībā ir ievērojami palielinājušās ceļojumu un maltīšu cenas; pieņem zināšanai plānoto noteikumu pārskatīšanu attiecībā uz subsīdiju izmaksu atbalstītām apmeklētāju grupām;

53.pieņem zināšanai, ka Covid-19 pandēmijas ierobežojumu pakāpeniska atcelšana dalībvalstīs ļāva EPLO atsākt darbību normālos apstākļos, sistemātiski pievienojot hibrīdelementus; uzsver, ka EPLO tika organizēta virkne pasākumu saistībā ar Eiropas Jaunatnes gadu; norāda, ka dalībvalstīs deputāti tiek sistemātiski aicināti piedalīties sarīkojumos un pasākumos ar medijiem, ieinteresētajām personām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešu kopienu; norāda, ka vietējie biroji arī veicina deputātu iesaistīšanos trešo personu pasākumos un darbībās;

54.norāda, ka pandēmijas laikā ieviestie ārkārtas pasākumi deputātiem deva iespēju piedalīties plenārsēžu debatēs no EPLO viņu ievēlēšanas dalībvalstīs un DG COMM veiktās darbības palīdzēja īstenot šādu dalību; atzinīgi vērtē DG COMM pastiprinātos centienus izmantot jaunās tehnoloģijas, lai atvieglotu deputātu darbu Covid-19 pandēmijas laikā; atzīst, ka valstu mediju attālināta piekļuve Parlamenta komunikācijas darbībām ir pavērusi jaunas iespējas, kā mijiedarboties ar Savienības pilsoņiem;

55.pieņem zināšanai, ka 2022. gadā DG COMM pabeidza lielāko daļu sagatavošanas darba pirms 2024. gada Eiropas vēlēšanām; norāda, ka 2022. gadā Parlamenta Prezidijs apstiprināja komunikācijas stratēģiju 2024. gada vēlēšanām; norāda, ka 2022. gada vidū tika izsludināts Eiropas mēroga uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kura rezultātā tika piešķirtas 19 dotācijas, ar ko tika finansēti spēju veidošanas pasākumi un/vai iedzīvotāju iesaistīšanas pasākumi Eiropas vēlēšanu atbalstam;

56.atzinīgi vērtē Eiropas Mediju brīvības akta pieņemšanu, kura mērķis ir ieviest jaunu noteikumu kopumu, lai veicinātu mediju plurālismu un neatkarību visā Savienībā; uzskata, ka tas ir papildu instruments Savienības pastāvīgajos centienos cīnīties pret sistemātiskām ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās kampaņām, kuru mērķis ir destabilizēt Savienību;

57.norāda, ka ekspozīcijas Europa Experience ir pozitīvas darbības, kas popularizē Savienības darbu un izskaidro iedzīvotājiem Savienības politiku; ar gandarījumu norāda uz Europa Experience apmeklējumu skaita pieaugumu pēdējo divu gadu laikā; norāda, ka katru gadu Europa Experience apmeklē tūkstošiem apmeklētāju mēnesī; pieņem zināšanai, ka, neraugoties uz pastāvīgo inflācijas krīzi 2022. gadā, tika atvērtas divas jaunas ekspozīcijas Europa Experience (Parīzē un Romā), kas deva iespēju vietējiem birojiem izmantot dažādas informēšanas iespējas un paplašināt savus tīklus; norāda, ka 2022. gada beigās bija sasniegti vairāk nekā 80 % no Europa Experience izvēršanas mērķiem;

58.atgādina par nepārtraukto cīņu, kurā Savienība ir iesaistīta, aizstāvot Eiropas vērtības un atbalstot mūsu demokrātisko procesu integritātes saglabāšanu; atzinīgi vērtē pasākumus, ko Parlaments veicis šo mērķu sasniegšanai, cīnoties pret dezinformāciju un manipulācijām ar informāciju; prasa pastiprināt šīs darbības, ņemot vērā gaidāmās Eiropas vēlēšanas, un jo īpaši aicina DG COMM turpināt izstrādāt un īstenot efektīvas stratēģijas dezinformācijas un informācijas manipulācijas apkarošanai, jo īpaši vēlēšanu kontekstā; uzsver, ka viens no spēcīgākajiem dezinformācijas apkarošanai ieročiem ir pozitīva, uz faktiem balstīta komunikācija par Parlamenta darbu;

59.uzskata, ka iespēju piekļūt Parlamenta resursiem, piemēram, videoierakstu studijām vai citām komunikācijas platformām, nedrīkst izmantot Savienības vērtību apdraudēšanai vai naidīgas autoritāru režīmu informācijas izplatīšanai;

60.atgādina, ka Personāla ģenerāldirektorāts (DG PERS) ir atbildīgs par pienācīgu un efektīvu cilvēkresursu pārvaldību Parlamentā un nodrošina, ka deputātus atbalsta augsti kvalificēts darbaspēks, lai viņi varētu pienācīgi īstenot savas pilnvaras;

61.norāda, ka DG PERS galīgo apropriāciju kopsumma 2022. gadā bija 1 090 141 584 EUR, kas atbilst 50,4 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 1 087 939 413 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

62.norāda, ka 2022. gadā Parlaments Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) rīkotajos konkursos pieņēma darbā mazāk ierēdņu (48 ierēdņi) nekā Parlamenta rīkotajos iekšējos un atklātajos konkursos (139 ierēdņi); pauž nožēlu par to, ka EPSO saskārās ar dažādām problēmām saistībā ar tiešsaistes pārbaudījumu uzraudzību un konkursu valodu režīmu; atzīst vispārējās grūtības, ar kurām DG PERS un citi ģenerāldirektorāti saskaras, cenšoties piesaistīt un noturēt talantus, un ka tas ietekmē Parlamenta darbaspēka sniegumu; prasa ieviest efektīvākas, mērķtiecīgākas un īsākas atlases procedūras, kas palielinātu Parlamenta kā darba devēja pievilcību un ļautu ģenerāldirektorātiem ātri pieņemt darbā speciālistus, kas vajadzīgi to darba veikšanai;

63.uzsver, ka taisnīga ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšana ir svarīgs elements patiesi eiropeiska civildienesta izveidē, un norāda, ka gadu gaitā Parlaments ir veicis vairākus pasākumus šajā sakarā; norāda, ka joprojām ir iespējami uzlabojumi; norāda, ka Prezidijs ir izveidojis tiesisko regulējumu konkrētai valstpiederībai paredzētu konkursu rīkošanai un nolēmis rīkot pirmo no šiem konkursiem; uzsver, ka konkursiem vienmēr vajadzētu būt balstītiem uz personas profesionālo kvalifikāciju neatkarīgi no vecuma, dzimuma un ticības;

64.atgādina, ka 2020. gada 13. janvārī Prezidijs apstiprināja jaunus un vērienīgākus mērķus attiecībā uz dzimumu līdzsvaru Parlamenta administrācijas augstākajā un vidēja līmeņa vadībā, kas jāsasniedz līdz 2024. gadam, proti, ka sievietēm vajadzētu ieņemt 50 % nodaļu vadītāju amatu, 50 % direktoru amatu un 40 % ģenerāldirektoru amatu; atgādina, ka pēc tam Prezidijs izstrādāja un 2020. gada 6. jūlijā apstiprināja dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2021.–2022. gadam nolūkā atvieglot šo mērķu īstenošanu, kā arī visaptveroši integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visās Parlamenta darbībās; norāda, ka 2022. gadā sievietes ieņēma 28,6 % ģenerāldirektora amata vietu, un atzinīgi vērtē to, ka 50,8 % direktoru amata vietu un 43,5 % nodaļu vadītāju amata vietu ieņēma sievietes;

65.atzīst, ka vairāki ģenerāldirektorāti ir pauduši bažas par tādu talantu un speciālistu piesaistīšanu, kas ir būtiski Parlamenta pamatdarbības veikšanai; norāda, ka par iespējamu internalizāciju varētu domāt tikai būtiski nepieciešamu pakalpojumu gadījumā; uzsver, ka dažus pakalpojumus sniedz ārpakalpojumu sniedzēji, jo šie pakalpojumi to īpašā rakstura dēļ neatbilst internalizācijas nosacījumiem; tāpēc uzskata, ka vadības struktūrām nevajadzētu apsvērt iespēju internalizēt pakalpojumus, kas neatbilst šiem nosacījumiem;

66.atzinīgi vērtē DG PERS darbu ar reģistrētajiem deputātu palīgiem; uzsver, ka DG PERS Informācijas dienests organizēja 85 informatīvas sesijas ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kā arī reģistrētiem deputātu palīgiem, un sešus tīmekļseminārus par pensionēšanos un 14 informatīvas sesijas jaunajiem deputātu praktikantiem; atzinīgi vērtē Reģistrēto deputātu palīgu front office nodaļas darbu saistībā ar pieņemšanu darbā un reģistrēto deputātu palīgu līgumu pārvaldību un to, ka tā darbojas kā kontaktpunkts visos saistītajos jautājumos un procedūrās; norāda, ka šī nodaļa atbildēja uz 12 405 informācijas pieprasījumiem, tostarp attiecībā uz pieņemšanu darbā, līgumu grozījumiem, atjaunošanu, atkāpšanos no amata un darba attiecību izbeigšanu; ar gandarījumu norāda, ka 100 % reģistrēto deputātu palīgu līgumu tika sagatavoti 10 darbdienu laikā;

67.ar gandarījumu norāda, ka Prezidijs 2023. gada 10. jūlija sanāksmē, kā prasīts rezolūcijā par 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pieprasīja ieviest iespēju sarunu ceļā izbeigt līgumu starp deputātu un viņa reģistrēto deputāta palīgu gadījumos, kad ir nepieciešams izbeigt reģistrēta deputāta palīga līgumu citu iemeslu, nevis uzticības zaudēšanas, dēļ;

68.atzīst, ka reģistrēto deputātu palīgu darbs ir deputātu darba neatņemama daļa un viņiem ir svarīga loma Savienības likumdošanas procedūrās; norāda, ka pēc reģistrēto deputātu palīgu nolikuma pieņemšanas 2009. gadā viņu darbs gadu gaitā tiek aizvien vairāk atzīts; norāda uz Parlamenta centieniem izveidot satvaru reģistrēto deputātu palīgu atbalstam; aicina Eiropas Parlamenta Prezidiju un Parlamenta administrāciju regulāri un oficiāli apspriesties ar Reģistrētu deputātu palīgu komiteju par pārskatīšanām un reformām, kas tieši ietekmē reģistrētu deputātu palīgu tiesības; prasa pienācīgi ievērot spēkā esošos noteikumus; aicina Parlamenta administrāciju izskatīt iespēju ieviest reģistrēto deputātu palīgu līgumu uzteikuma termiņu gadījumiem, kad deputāts brīvprātīgi vai piespiedu kārtā negaidīti beidz pildīt savas pilnvaras;

69.norāda, ka reģistrētie deputātu palīgi piedalās oficiālos komandējumos uz Parlamenta trim darba vietām; norāda, ka 2023. gada 11. decembrī Prezidijs pieņēma grozījumus Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļas īstenošanas noteikumos, kas reglamentē reģistrētu deputātu palīgu nodarbināšanu; norāda, ka saskaņā ar šo lēmumu noteikumi, kas piemērojami Parlamenta ierēdņu un pārējo darbinieku komandējumiem, mutatis mutandis attieksies uz reģistrētiem deputātu palīgiem; norāda, ka, ja reģistrētiem deputātu palīgiem ir apstiprināts komandējuma rīkojums doties uz Strasbūru Eiropas Parlamenta plenārsēžu laikā, viņi var turp doties ar čartervilcienu; norāda, ka gadījumā, ja Eurostar čartervilcienos vietu vairs nav, reģistrētiem deputātu palīgiem tiek piedāvātas ievērojami sliktākas un neuzticamākas transporta iespējas nekā citiem Parlamenta darbiniekiem; aicina Parlamentu izskatīt papildu vilciena nepieciešamību; atkārtoti norāda, ka ir jāizdod komandējuma rīkojums reģistrētiem deputātu palīgiem, kas dodas līdzi deputātiem uz sesijām Strasbūrā, un viņiem ir jāsaņem atlīdzība saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem;

70.konstatē, ka Prezidija lēmums par noteikumiem, kuri piemērojami komiteju darba braucieniem ārpus Parlamenta trim darba vietām, kas grozīts 2011. gada novembrī pēc diskusijām Priekšsēdētāju konferencē 2011. gada aprīlī un Prezidijā 2011. gada novembrī, patlaban aizliedz reģistrētiem deputātu palīgiem pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un komiteju darba braucienos; norāda, ka atļauja reģistrētiem deputātu palīgiem neoficiāli piedalīties EP darba braucienos nopietni apdraud Parlamenta reputāciju un rada īpašas problēmas saistībā ar viņu apdrošināšanas segumu; atgādina, ka EP deputātus šajos braucienos jau pavada politisko grupu pārstāvji, taču norāda, ka tehniskais atbalsts, ko reģistrētie deputātu palīgi sniedz darba braucienu laikā, ir ļoti svarīgs iesaistītajiem deputātiem; atkārtoti prasa atļaut reģistrētiem deputātu palīgiem ar zināmiem nosacījumiem, kas vēl jānosaka, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un braucienos ārpus trijām darba vietām, kā atkārtoti norādīts plenārsēdē vairākās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu; mudina Prezidiju un Priekšsēdētāju konferenci pozitīvi reaģēt uz šo prasību;

71.atgādina, ka reģistrētiem deputātu palīgiem neatkarīgi no viņu pieredzes un kvalifikācijas ir liegta dalība Eiropas Parlamenta iekšējos konkursos; aicina Prezidiju izskatīt iespēju taisnīgi un saskaņā ar attiecīgo ģenerāldirektorātu noteiktiem kritērijiem nodrošināt reģistrētiem deputātu palīgiem tādas pašas iespējas, lai viņi saskaņā ar vēl definējamiem nosacījumiem varētu piedalīties iekšējos konkursos tāpat kā Eiropas Parlamenta darbinieki; norāda, ka reģistrēti deputātu palīgi uz gadiem krātās pieredzes pamata iegūst padziļinātu izpratni par politiskajām un tehniskajām niansēm, kas saistītas ar EP deputātu pilnvaru īstenošanu, kā arī par dažādām Savienības juridiskajām procedūrām; uzsver, ka reģistrētu deputātu palīgu ciešāka iesaistīšana Parlamenta iekšējās struktūrās varētu radīt iekļaujošāku, daudzveidīgāku un ģeogrāfiski līdzsvarotāku darbinieku kopumu; uzsver, cik svarīga ir iekšēja zināšanu saglabāšana un nodošana Eiropas Parlamentā saistībā ar iekšējām darba metodēm;

72.norāda, ka reģistrētiem deputātu palīgiem piemērojamais nogaidīšanas periods ir vismaz divreiz ilgāks nekā EP deputātiem piemērojamais nogaidīšanas periods; aicina diskutēt par to, kā saskaņot Eiropas Parlamenta darbiniekiem piemērojamo nogaidīšanas periodu;

73.atzinīgi vērtē progresu saistībā ar noteikumu par reģistrētu deputātu palīgu nodarbināšanu pārskatīšanu; atzinīgi vērtē saskaņotības uzlabojumus, ko šis lēmums nodrošina darbiniekiem; atzinīgi vērtē panākto vienošanos par līgumu starp reģistrētiem deputātu palīgiem un EP deputātiem savstarpēju izbeigšanu; atzinīgi vērtē to, ka ir saskaņoti noteikumi par komandējuma naudu, kuri attiecas uz reģistrētiem deputātu palīgiem un darbiniekiem; atzinīgi vērtē tās obligātās apmācības pārskatīšanu, kas reģistrētiem deputātu palīgiem jāiziet, stājoties amatā; atzinīgi vērtē reģistrētiem deputātu palīgiem piemērojamo maternitātes noteikumu pārskatīšanu, lai uzlabotu EP deputātu resursu efektīvu izmantošanu; uzteic Eiropas Parlamenta Prezidiju par to, ka tas ir ņēmis vērā Eiropas Parlamenta plenārsēdēs paustos pieprasījumus un Reģistrēto deputātu palīgu komitejas ieguldījumu pēdējos gados; mudina EP Prezidiju turpināt šo konstruktīvo darbu ar Reģistrēto deputātu palīgu komiteju citos vēl neatrisinātos jautājumos;

74.lai stiprinātu pārredzamību un pārskatatbildību Eiropas parlamentārajās darbībās un veicinātu resursu taisnīgu sadali, tiek ierosināti šādi grozījumi attiecībā uz parlamentāro palīdzību un vispārējiem maksimālajiem apjomiem un budžetu:

1.Minimālais budžeta piešķīrums parlamentārajai palīdzībai (reģistrēti deputātu palīgi) ir vismaz 35 %.

2.Maksimālais budžeta piešķīrums citiem saņēmējiem nepārsniedz 65 %, un to sadala šādi:a)pakalpojumu sniedzēji saņem ne vairāk kā 25 % no budžeta piešķīruma;b)vietējie palīgi saņem ne vairāk kā 25 % no budžeta piešķīruma;c)praktikanti saņem ne vairāk kā 15 % no budžeta piešķīruma;

75.norāda, ka pēc divām R. Šūmana pieņemšanas darbā un attīstības programmas īstenošanas reizēm, kas noslēdzās 2022. gadā, 16 % no rezervē iekļautajiem kandidātiem 2022. gadā tika pieņemti darbā; uzsver, ka šīs darbības rezultātā tika pieņemti darbā 50 atlasītie kandidāti no 16 dažādām dalībvalstīm; norāda, ka no šīm dalībvalstīm deviņas, kuras līdz tam pārstāvēja tikai daži vai pavisam nedaudzi darbinieki, tagad ir vairāk pārstāvētas un tās pārstāv 70 % no attiecīgajiem atlasītajiem kandidātiem; uzsver bijušo Parlamenta praktikantu tīkla izveidi, ko ģenerālsekretārs apstiprināja 2022. gada beigās;

76.atzinīgi vērtē to, ka DG PERS ir īstenojis pozitīvas rīcības shēmu kandidātiem ar invaliditāti, kā rezultātā pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados;

77.atgādina par ģenerālsekretāra 2022. gada novembra lēmumu par jaunajiem noteikumiem par tāldarbu Parlamentā, kas piemērojami Parlamenta Ģenerālsekretariātam; atgādina, ka arī deputāti un politiskās grupas var nolemt piemērot tāldarba noteikumus, kas izklāstīti šajā lēmumā; norāda, ka līdzsvaroti izmantot hibrīddarba vidi ir izdevīgi un produktīvi, un tāpēc atzinīgi vērtē lēmumu saglabāt tāldarba iespējas; atgādina, ka fiziska klātbūtne vienmēr ir izšķiroši svarīga visu parlamentāro procesu dalībnieku efektīvai un rezultatīvai mijiedarbībai;

78.ierosina — lai saskaņotu Parlamenta administrācijas vajadzības (tostarp komandas kohēziju, iekšējo komunikāciju un jaunpienācēju ievadīšanu darbā), kas pozitīvi ietekmētu Parlamenta sniegumu, kā arī Parlamenta kā darba devēja pievilcību — turpināt analizēt jaunos darba veidus; norāda, ka darbiniekiem ir ieviesta iespēja strādāt tāldarbā no ārvalstīm piecas dienas gadā; norāda, ka daži ar Covid-19 pandēmiju saistītie pasākumi ir mainījuši darba apstākļus konkrētos dienestos; prasa proaktīvi uzraudzīt un novērtēt jaunos darba veidus, lai netiktu negatīvi ietekmēta darbinieku labbūtība un apmierinātība;

79.norāda, ka no 459 8. sasaukuma deputātiem, kuri 2019. gadā netika ievēlēti atkārtoti, Parlamentam tika iesniegts tikai viens paziņojums par nodarbinātību pēc pilnvaru termiņa beigām (Rīcības kodeksa 6. pants); atzinīgi vērtē aizliegumu bijušajiem deputātiem iesaistīties lobēšanas darbībās sešu mēnešu laikā pēc viņu pilnvaru termiņa beigām un procedūras ieviešanu šī aizlieguma neievērošanas gadījumā; atzinīgi vērtē to, ka sešu mēnešu laikā pēc pilnvaru termiņa beigām vairs nav iespējams izsniegt lobista caurlaidi bijušajam deputātam un ka bijušā deputāta caurlaide tiek deaktivēta, ja bijušajam deputātam pēc šā perioda beigām tiek izsniegta lobista caurlaide; norāda, ka 2022. gadā no 199 ierēdņiem, kuri atstāja dienestu, 65 lūdza atļauju veikt kādu darbību pēc aiziešanas no dienesta (Civildienesta noteikumu 16. pants); aicina Parlamentu ieviest stingrākus noteikumus, lai reglamentētu virpuļdurvju efektu deputātu un ierēdņu gadījumā;

80.pauž stingru pārliecību, ka pasākumu un braucienu sponsorēšana nekad nebūtu jāizmanto tam, lai apdraudētu Savienības vērtības vai izplatītu autoritāru režīmu naidīgu informāciju; atkārtoti aicina noteikt stingrākus noteikumus attiecībā uz deputātu braucieniem, par kuriem maksā ārvalstis un ārvalstu struktūras; uzskata, ka līdzīgi noteikumi būtu jāizstrādā arī attiecībā uz reģistrētu deputāta palīgu vai politisko grupu darbinieku braucieniem;

81.atgādina, ka Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO) pārvalda infrastruktūru 1,3 miljonu m² platībā Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā, kā arī vietējos birojus un Europa Experience ekspozīcijas dalībvalstīs; norāda, ka DG INLO nodrošina arī ēdināšanu un transportu, kā arī pārvalda un aprīko Parlamenta birojus un sanāksmju telpas; norāda, ka 2022. gada 31. decembrī tajā bija 652 darbinieki, no kuriem 267 ierēdņi, 47 pagaidu darbinieki un 338 līgumdarbinieki;

82.norāda, ka DG INLO galīgo apropriāciju kopsumma 2022. gadā bija 271 191 093 EUR, kas atbilst 12,5 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 269 189 287 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni; pieņem zināšanai, ka budžeta posteņi, kuros līdzekļu patēriņa līmenis bija zemāks par 95 %, bija saistīti ar mobilitāti, nesekmīgu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus transportlīdzekļu iegādei un aktivitāti, kas Covid-19 pandēmijas dēļ bija zemāka nekā gaidīts, kā rezultātā samazinājās izdevumi par iekšējām sanāksmēm;

83.atzīst, ka Parlamenta ēku stratēģija laikposmam pēc 2019. gada nodrošina saskaņotu satvaru lēmumiem un palīdz konsolidēt Parlamenta nekustamā īpašuma portfeli, vienlaikus pielāgojot infrastruktūru sanāksmju modeļu attīstībai, strādājot vietēji un tuvāk iedzīvotājiem — pakāpeniski izvēršot Europa Experience centrus —, uzlabojot Parlamenta ēku drošību un nodrošinot centrālo ēku savstarpējo savienotību; norāda, ka lielākā daļa rīcībpolitiku un pasākumu, kas minēti pašreizējā ēku stratēģijā, ir vai nu pabeigti, vai īstenoti lielā mērā;

84.uzsver, ka ir vajadzīga efektīva un uz rezultātiem vērsta infrastruktūras pārvaldība Parlamenta ēkās; pauž gandarījumu par 2022. gada ēku novērtējuma rezultātiem, par kuriem Prezidijam tika paziņots 2022. gada jūnijā ēku pasu veidā, kur energosnieguma un iekštelpu vides kvalitātes modernizācijas (EPIQR) indekss bija tikai 0,1, tādējādi apliecinot to vispārējo izcilo stāvokli un efektīvu preventīvās un koriģējošās uzturēšanas un tehniskās apkopes plānošanu, ko Parlamenta kompetentie dienesti veic saskaņā ar integrētas infrastruktūras pārvaldības stratēģiju, kura vērsta uz Parlamenta ēku portfeļa apsaimniekošanu visā šo ēku ekspluatācijas ciklā un kuru Prezidijs pieņēma 2021. gada 8. martā;

85.atzinīgi vērtē DG INLO apņemšanos ieviest vides ziņā ilgtspējīgus risinājumus; norāda, ka 2022. gadā Parlaments vairāk nekā 19 % savas enerģijas ieguva no atjaunīgajiem energoresursiem; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā tika veikts pētījums par elektroenerģijas ražošanu uz vietas Strasbūrā, un tam sekojošo un joprojām notiekošo fotoelementu paneļu uzstādīšanu 1400 m² platībā PFLIMLIN, DE MADARIAGA un CHURCHILL ēkā; uzsver, ka Parlaments ar šo enerģiju varētu dalīties ar Strasbūras pilsētu laikā, kad Parlamenta telpas lielākoties ir tukšas; aicina Prezidiju apsvērt iespēju iznomāt jumtu virsmas ārējiem lietotājiem saules enerģijas paneļu uzstādīšanai un tādējādi izmantot to kā papildu ienākumu avotu Parlamentam;

86.norāda uz ADENAUER ēkas austrumu spārna atklāšanu Luksemburgā 2022. gada 10. maijā, kas līdz ar rietumu spārna nodošanu ekspluatācijā pēc tā būvniecības pabeigšanas 2024. gadā nodrošinās vienu ēku, kurā izvietojas visi Parlamenta dienesti, kas atrodas Luksemburgā;

87.pieņem zināšanai to, ka ZWEIG ēkā ir atvērtas 15 apmeklētāju semināru telpas, daudzfunkcionāla agora un Saharova vārdā nosaukta atpūtas telpa, kas uzlabos apmeklētāju pieredzi Eiropas Parlamentā Briselē; norāda, ka ir pabeigta pasāža, kas savieno ZWEIG ēku ar Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ēkām;

88.atzinīgi vērtē Parlamenta centienus mudināt darbiniekus svārstsatiksmei izmantot ilgtspējīgus transportlīdzekļus, bez maksas nododot viņu rīcībā aizvien vairāk klasisko un elektrisko velosipēdu un atlīdzinot daļu no sabiedriskā transporta biļešu izmaksām apmaiņā pret piekļuves ierobežojumiem autostāvvietām; atzinīgi vērtē jauno shēmu, kas piedāvā cenas samazinājumu par 90 % Briseles sezonālajām sabiedriskā transporta biļetēm, kā rezultātā par 26,57 % ir palielinājies to darbinieku skaits, kuri izmanto Parlamenta līdzfinansēto sezonālo biļeti;

89.atzinīgi vērtē darbiniekiem doto iespēju izmantot standarta velosipēdus un elektriskos velosipēdus sesiju laikā Strasbūrā; atzinīgi vērtē velosipēdu parka paplašināšanu; pauž nožēlu par to, ka praksē velosipēdi tiek pilnībā rezervēti dienām ilgi uz priekšu; aicina Parlamentu izskatīt iespēju Strasbūrā piedāvāt vairāk īres velosipēdu un pagarināt to paņemšanai paredzēto laika periodu, lai apmierinātu deputātu un darbinieku pieprasījumu un dotu ieguldījumu ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanā;

90.atzinīgi vērtē to, ka bezemisiju vai no elektrotīkla uzlādējamu hibrīdautomobiļu īpatsvars cilvēku pārvadāšanai paredzētajā dienesta autoparkā ir palielinājies no 81 % 2021. gadā līdz 97 % 2022. gadā;

91.norāda, ka liela daļa sēdvietu, kas pieejamas dienesta transportlīdzekļos, kuri kursē starp Briseli un Strasbūru plenārsēžu laikā, 2022. gadā palika neizmantotas; atkārtoti aicina Parlamenta administrāciju paplašināt lietotāju loku un ļaut Parlamenta darbiniekiem doties uz Strasbūru un no tās ar dienesta transportlīdzekļiem bez deputāta klātbūtnes, vienlaikus garantējot deputātiem paredzēto vietu pieejamību;

92.atzīst Parlamenta EMAS sertifikācijas nozīmi un pievienoto vērtību, ņemot vērā tā ilgtspējīgas vides un aprites ekonomikas institucionālo pieeju; pieņem zināšanai administrācijas šajā nolūkā veiktos ūdens taupīšanas un atkritumu apsaimniekošanas pasākumus;

93.pieņem zināšanai Prezidija 2019. gada 23. oktobra vienprātīgo lēmumu apstiprināt IDEA Lab izveidi ar mērķi izmēģināt jaunus, inovatīvus risinājumus biroju un infrastruktūras pārvaldībā; atzinīgi vērtē pastāvīgas laboratorijas izveidi inovācijas vajadzībām, kas varētu radīt ietaupījumus turpmākajos renovācijas projektos, un prasa izveidot atsevišķu budžeta pozīciju; norāda, ka IDEA Lab vajadzētu būt deputātu rīcībā, un prasa, lai deputāti tiktu informēti par inovācijām un pārbaudītiem risinājumiem, kas tiks ieviesti nākotnē, kā arī par tiem, kas netiek attīstīti tālāk un kādu iemeslu dēļ; uzskata, ka vienai no IDEA Lab prioritātēm vajadzētu būt inovatīvam arhitektūras risinājumam, lai labāk izmantotu telpu, ko deputātu birojos aizņem neizmantotās dušas; aicina Prezidija darba grupu ēku jautājumos un Parlamenta administrāciju nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz IDEA Lab budžetu un regulāri iesniegt Budžeta kontroles komitejai inovatīvo risinājumu sarakstu, to izmaksas un par tiem saņemtās atsauksmes, kā arī iespējamos ietaupījumus, ko sniedz to īstenošana;

94.pieņem zināšanai dažādos ar piekļūstamību saistītos projektus un darbus, kuri veikti visās trijās darba vietās, kā arī EPLO un Europa Experience centros un kuru mērķis ir nodrošināt pilnīgu atbilstību piemērojamajam tiesiskajam regulējumam saskaņā ar Parlamenta apņemšanos būt bezšķēršļu iestādei, kas pieejama visiem;

95.atzīst, ka Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un enerģētikas krīzes dēļ piegādes ķēdes traucējumi un izejvielu trūkums lika DG INLO pārskatīt savus projektus un pielāgot budžetu; norāda, ka no tā izrietošā enerģētikas budžeta deficīta dēļ DG INLO bija jāiesaldē vai jāaptur daži projekti, lai iegūtu nepieciešamos resursus, ar kuru palīdzību pārvarēt lielo cenu pieaugumu;

96.pieņem zināšanai pasākumus, kas īstenoti, lai samazinātu Parlamenta enerģijas patēriņu, piemēram, samazinot maksimālo apkures temperatūru biroju telpās un palielinot minimālo dzesēšanas temperatūru, izslēdzot siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas nedēļas nogalēs un svētku dienās, samazinot ēku fasāžu apgaismojumu un samazinot iekštelpu apgaismojuma līmeni; atzīst, ka šie pasākumi ir atkārtoti jāizvērtē, ņemot vērā enerģētikas krīzes attīstību, un ka tiem vienmēr ir jānodrošina darbinieku labbūtība;

97.atzīst, ka dažādie pasākumi, ko administrācija ieviesa pēc attiecīgajiem Prezidija 2022. gada maija un oktobra lēmumiem, laikposmā no 2022. gada maija līdz 2023. gada oktobrim ievērojami samazināja enerģijas patēriņu, tādējādi ļaujot ietaupīt 10,5 miljonus EUR;

98.atzīst, ka DG INLO 2022. gadā turpināja īstenot Parlamenta ēku stratēģiju laikposmam pēc 2019. gada; norāda uz Trèves II ēkas iegādes ieguldījumu šīs stratēģijas īstenošanā un Parlamenta nekustamā īpašuma konsolidācijā, jo īpaši saistībā ar mērķi nodrošināt Parlamenta centrālo ēku savstarpējo savienotību Briselē; prasa noteikt grafiku Trèves I un Trèves II savienošanai ar galvenajām centrālajām ēkām Briselē;

99.atzinīgi vērtē piekļūstamības pielāgošanas darbus, ko Parlaments laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam veicis Briseles ēkās un kas kopumā izmaksājuši 3,3 miljonus EUR Ēku, transporta un videi draudzīga Parlamenta darba grupas dienesta vēstule Prezidijam (2023)10939, 16. punkts); atzinīgi vērtē to, ka balkons, kas atrodas SPAAK ēkas plenārsēžu zāles apmeklētāju zonā, tagad ir pieejams cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām; atgādina, ka Savienībai ir bijusi vadoša loma visu tās iedzīvotāju iekļaušanas un līdztiesības veicināšanā; atgādina, ka ikvienam Eiropas iedzīvotājam, apmeklējot Savienības iestādes, vajadzētu būt vienlīdzīgām piekļuves iespējām; prasa Parlamentam veikt apmeklētāju ar invaliditāti vajadzību analīzi un aicina īstenot atbilstošus pasākumus;

100.pieņem zināšanai Prezidija 2022. gada 6. jūlija papildu sanāksmes protokolu, kurā Prezidijs pieņēma zināšanai un apstiprināja Starptautiskā arhitektūras dizaina konkursa SPAAK ēkas atjaunošanai rezultātus; norāda, ka Prezidijs apstiprināja 5 laureātus; norāda, ka 2022. gadā šajā jautājumā netika pieņemts neviens cits lēmums un līdz ar to nebija finansiālu seku, tomēr vienlaikus uzsver, ka nepieciešamība pēc iespējas drīzāk sākt atjaunošanas darbus kļūst arvien akūtāka; uzsver, ka 2024. gada 14. februārī galīgie plāni sākt renovācijas darbus tika ātri apstiprināti komiteju līmenī, ņemot vērā ēkas stāvokļa pasliktināšanos; uzsver, ka pašreizējai ēkai ir ļoti zems energoefektivitātes novērtējums un tai trūkst tik ļoti nepieciešamā elastīguma, lai tā atbilstu paredzētajam mērķim; uzsver, ka Eiropas Parlamentam energoefektivitātes un ilgtspējas ziņā vajadzētu rādīt priekšzīmi ar savu ēku portfeli, lai nodrošinātu iedzīvotāju atbalstu zaļā kursa mērķiem; norāda, ka renovācija ļautu ievērojami ietaupīt izmaksas, proti, vairākus miljonus EUR gadā, un palīdzētu arī izpildīt gaidāmās Eiropas Energoefektivitātes direktīvas un Ēku energoefektivitātes direktīvas prasības;

101.turklāt pieņem zināšanai Prezidija 2022. gada 6. jūlija lēmumu par ēku stratēģiju Strasbūrai, kurā galvenā uzmanība pievērsta mitināšanas un uzņemšanas spēju uzlabošanai, Parlamenta telpu izmantošanas optimizēšanai, piekļūstamības uzlabošanai un personāla funkcionalitātes konsolidācijai;

102.norāda, ka Parlamenta pašapkalpošanās ēdnīca Spinelli ēkas -1. stāvā maksimumstundās bieži vien ir pārpildīta, kā rezultātā rodas garas rindas un gaidīšanas laiks ir ilgs; aicina Prezidiju apsvērt iespēju noteikt ierobežojumus ārējo apmeklētāju un apmeklētāju grupu piekļuvei ēdnīcām Parlamenta galvenajās ēkās; pauž bažas par neapmierinošo cenas un kvalitātes attiecību un jo īpaši par cenas ziņā pieejamu veģetāru iespēju trūkumu; aicina administrāciju ierosināt risinājumus šīs situācijas labošanai;

103.norāda, ka 2022. gadā pēc tam, kad tika atcelti ar Covid-19 saistītie kapacitātes ierobežojumi, sēdvietu piedāvājums dienesta transportlīdzekļos, kas pirmdienās devās no Briseles uz Strasbūru, bija 250 vietas un ka 2022. gadā sesiju nedēļās tika aizņemtas vidēji 162 vietas jeb 65 % no šo automašīnu sēdvietām; lai lieki netērētu resursus, atkārtoti aicina Parlamenta administrāciju paplašināt šo sēdvietu izmantošanu, vienlaikus garantējot deputātiem paredzēto vietu pieejamību;

104.atgādina, ka Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (DG TRAD) ir atbildīgs par kvalitatīvu tiesību aktu tulkojumu daudzās valodās un citu lingvistisko pakalpojumu sniegšanu Eiropas Parlamentam, Parlamenta dienestiem un visiem Savienības iedzīvotājiem, pamatojoties uz resursu ziņā efektīvas daudzvalodības principu; norāda, ka 2022. gada 31. decembrī tajā bija 1109 darbinieki, no kuriem 945 ierēdņi, 97 pagaidu darbinieki, 66 līgumdarbinieki un 1 aģentūras nodrošināts darbinieks;

105.norāda, ka DG TRAD galīgo apropriāciju kopsumma 2022. gadā bija 17 105 500 EUR, kas atbilst 0,8 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 16 834 967 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

106.atzinīgi vērtē DG TRAD apņemšanos savlaicīgi nodrošināt kvalitatīvus valodu pakalpojumus; ar gandarījumu norāda, ka 2022. gadā tika iztulkots vairāk nekā 2,89 miljoni bruto lappušu, kas ir par 26 % vairāk nekā 2021. gadā; ar gandarījumu norāda, ka lielākā daļa darba tika veikta laikā (98,5 % normālos apstākļos un 98,6 % gadījumos, kad pieprasījumi neatbilda noteikumiem);

107.atzinīgi vērtē to, ka DG TRAD popularizē un veido saturu iedzīvotājiem draudzīgā valodā, 24 oficiālajās Savienības valodās ievērojot paša Parlamenta pieeju skaidrai un iedzīvotāju vajadzībām pielāgotai valodai; atzinīgi vērtē ukraiņu valodas grupas izveidi, kas nodrošina lingvistiskus pakalpojumus ukraiņu valodā, tostarp rakstiskus tulkojumus, audioproduktus un subtitrus īpašai tīmekļa vietnei;

108.atgādina par nedzirdīgo kopienas ilgstoši — kopš 2016. gada — pausto prasību dot iespēju iesniegt Parlamentam lūgumrakstus ES valstu zīmju valodās; uzsver, ka šis pasākums ļautu nedzirdīgo kopienai īstenot savas tiesības iesniegt lūgumrakstu, kas ir vienas no visu Eiropas pilsoņu pamattiesībām un ir nostiprinātas gan Līgumā, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; norāda uz Lūgumrakstu komitejai 2020. gada maijā nosūtīto DG LINC un DG ITEC veikto analīzi par visefektīvāko risinājumu ar minimālām izmaksām; aicina administrāciju pieņemt šo risinājumu un atvieglot lūgumrakstu iesniegšanu ES valstu zīmju valodās Lūgumrakstu portālā;

109.ar gandarījumu norāda, ka ir sekmīgi pabeigta pirmā kārta 11 valodām paredzētajā atklātajā konkursā uz valodu un starpkultūru speciālista amatu, kuru organizēja DG TRAD un DG PERS; uzsver, ka DG TRAD arī sāka pieņemt darbā kandidātus, kas bija atlasīti tā pirmajā atklātajā konkursā uz skaidras valodas speciālista amatu; atzinīgi vērtē to, ka sadarbības rezultātā bija iespējams daudz ātrāk pieņemt darbā augsti kvalificētus ierēdņus ar aktuāliem un uz nākotni vērstiem profiliem;

110.atgādina, ka oficiālās valodas, kas jāizmanto Savienības iestādēs, struktūrās un aģentūrās, ir noteiktas Regulā Nr. 1 Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).; atzīst, ka DG TRAD nodrošina, ka Parlamenta procedūru saturs ir pieejams visās 24 Savienības oficiālajās un darba valodās; atzinīgi vērtē tulku izcilo darbu 2022. gadā, kas nodrošināja publisko debašu mutisko tulkošanu visās Savienības oficiālajās valodās pēc iespējas lielākā apmērā; uzsver, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamentu deputātiem ir tiesības izteikties jebkurā no 24 Savienības oficiālajām valodām — tas atspoguļo Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, kā arī padara Savienības iestādes pieejamākas un pārredzamākas visiem Savienības pilsoņiem; norāda, ka Parlamenta darbā bieži tiek plaši izmantota jo īpaši viena darba valoda; prasa ievērot daudzvalodību, vajadzības gadījumā nodrošinot pietiekamu skaitu darbinieku rakstiskās un mutiskās tulkošanas jomā;

111.uzsver, ka DG TRAD ir Eiropas Parlamenta lingvistiskā autoritāte, jo tas gan atbalsta daudzvalodu tiesību aktu pieņemšanu, gan veicina skaidrā valodā īstenotu daudzvalodu komunikāciju ar Savienības iedzīvotājiem, ieviešot skaidras valodas standartus;

112.atgādina, ka Konferenču loģistikas un mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (DG LINC) ir atbildīgs par lingvistiskā, tehniskā un loģistikas atbalsta sniegšanu sanāksmēs un konferencēs; norāda, ka 2022. gada 31. decembrī tajā bija 554 darbinieki, no kuriem 443 ierēdņi, 29 pagaidu darbinieki un 82 līgumdarbinieki; uzsver, ka nodrošinātās mutiskās tulkošanas kvalitāte tieši ietekmē vēstījumu, kas tiek nodots Savienības pilsoņiem;

113.norāda, ka DG LINC galīgo apropriāciju kopsumma 2022. gadā bija 79 569 347 EUR, kas atbilst 3,7 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 79 282 501 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

114.uzsver, ka pieprasījums pēc DG LINC pakalpojumiem sāka ievērojami palielināties no 2022. gada sākuma, kad Covid-19 ierobežojumi joprojām bija spēkā; atzīst, ka tas radīja spiedienu uz resursiem, jo sociālās distancēšanās un citu ierobežojumu dēļ bija nepieciešams vairāk tulku, tehniskā atbalsta un sarežģītu plānošanas darbību; pieņem zināšanai, ka inflācija ietekmēja ārējo konferenču tulku atalgojumu; norāda, ka mutiskās tulkošanas izmaksu pieaugumu daļēji mazināja Strasbūras plenārsēžu attālināta mutiskā tulkošana no Briseles; lai uzlabotu darba apstākļus, vissvarīgāk ir uzlabot skaņas kvalitāti un ierobežot attālināto runātāju mutiskās tulkošanas stundu skaitu un ilgumu;

115.pieņem zināšanai, ka tulku pārstāvji apstrīdēja attālināto dalībnieku mutiskajai tulkošanai piemērojamos darba nosacījumus, ņemot vērā ietekmi uz tulku veselību un labbūtību, ko izraisīja ilgstoša attālināta mutiskā tulkošana, jo īpaši dzirdes problēmas, par kurām bija ziņots; atgādina, ka Eiropas iestādēm ir pienākums rūpēties par saviem darbiniekiem; uzsver, ka no tā izrietošā kolektīvā rīcība 2022. gada vasarā un rudenī izraisīja mutiskās tulkošanas pārtraukumus, kuri ietekmēja attālinātus runātājus; norāda, ka 2022. gada 17. oktobrī stājās spēkā tulku pagaidu darba režīms sanāksmēs ar attālinātu dalību; norāda, ka tas ļāva atjaunot mutisko tulkošanu attālinātiem runātājiem, vienlaikus saglabājot tulkiem saīsināto nedēļas darba laiku, tādējādi samazinot pakalpojuma sniegšanu; norāda, ka 2022. gada beigās turpinājās sociālais dialogs, kura mērķis bija izveidot pastāvīgu satvaru un pilnībā atjaunot mutiskās tulkošanas pakalpojumus, un tas noslēdzās 2023. gadā;

116.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā DG LINC spēja konsolidēt mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus pielāgojoties sarežģītajai normatīvajai videi; ar gandarījumu norāda, ka DG LINC apkalpoja kopumā 5278 parlamentārās sanāksmes ar mutisko tulkošanu un nodrošināja vidēji 5266 mutiskās tulkošanas stundas darba nedēļā, kas ir vairāk nekā 2021. gadā, kad tika apkalpotas 4172 sanāksmes un nodrošinātas 4039 mutiskās tulkošanas stundas nedēļā; norāda, ka tas joprojām ir zem vidējiem rādītājiem, kas tika reģistrēti 2017. un 2018. gadā pirms Covid-19;

117.atgādina Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 26. pantu; atkārto savu jau izsenis pausto prasību ģenerālsekretāram izvērtēt iespēju nodrošināt mutisko tulkošanu starptautiskajā zīmju valodā visās plenārsēžu debatēs un nekavējoties izpildīt šo prasību; turklāt uzskata, ka plenārsēžu retranslācija zīmju valodās, ko izmanto katrā dalībvalstī, palielinātu personu ar invaliditāti līdzdalību ES demokrātiskajā procesā; uzsver, ka ir svarīgi izmantot digitālos rīkus, tostarp mākslīgajā intelektā balstītas palīgierīces; turklāt uzstāj, ka ir vajadzīga visām personām ar invaliditāti piekļūstama informācija, ko nodrošina viegli lasāmi formāti, piktogrammas un jaunās tehnoloģijas;

118.atgādina, ka Finanšu ģenerāldirektorāts (DG FINS) ir administratīvā struktūra, kas atbild par Parlamenta budžeta un finanšu jautājumiem; norāda, ka 2022. gada 31. decembrī tajā bija 246 darbinieki, no kuriem 149 ierēdņi, 27 pagaidu darbinieki, 63 līgumdarbinieki un 7 aģentūras nodrošināti darbinieki;

119.norāda, ka DG FINS galīgo apropriāciju kopsumma 2022. gadā bija 396 723 134 EUR, kas atbilst 18,4 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 395 647 243 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

120.norāda, ka 2022. gadā daudzi uzdevumi, par kuriem DG FINS ir atbildīgs, vairāk vai mazāk atgriezās pirmspandēmijas līmenī; norāda, ka karš Ukrainā ir jūtami ietekmējis DG FINS darbības — tam bija nepieciešama noturība un pielāgošanās spēja, lai nodrošinātu konkrētu darbību nepārtrauktību Parlamentā, mobilizējot un pārdalot finanšu resursus, kas nepieciešami inflācijas radītā satricinājuma pārvarēšanai;

121.atzinīgi vērtē to, ka, reaģējot uz ievērojamo inflācijas un procentu likmju pieaugumu, kā arī globālo enerģētikas krīzi, DG FINS pastiprināja budžeta apropriāciju izlietojuma līmeņa uzraudzību un tam nācās veikt ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu Parlamenta darbības nepārtrauktību, cita starpā vairākkārt pārdalot budžetu un pieprasot budžeta grozījumus 2022. gada novembrī;

122.ar gandarījumu norāda, ka DG FINS, izmantojot savas efektīvās procedūras un darbinieku apņēmību, spēja nodrošināt to pakalpojumu nepārtrauktību, par kuriem tas ir atbildīgs, un gada darba programmā noteikto mērķu sasniegšanu; ņem vērā bažas, ko deputāti pauduši saistībā ar nepamatotu un bieži vien ievērojamu kavēšanos atmaksas pieprasījumu apstrādē, proti, to, ka vidējais ceļa un uzturēšanās izdevumu atmaksāšanas laiks sasniedz pat 40 dienas; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments pastāvīgi modernizē savus procesus, lai deputātiem piedāvātu labākus pakalpojumus, liekot lietā automatizāciju, vienkāršošanu un digitalizāciju; aicina DG FINS vēl vairāk paātrināt darbplūsmas, lai procedūras noritētu raitāk, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot savus darbiniekus ar efektīvai darba slodzes pārvaldībai nepieciešamajiem rīkiem un programmatūru, tādējādi samazinot apstrādes laiku;

123.atzīst, ka vietējo palīgu darbs ir būtiska tā darba daļa, kuru deputāti veic savos vēlēšanu apgabalos, un ka šie palīgi darbojas kā pirmais kontaktpunkts iedzīvotājiem; uzsver, ka vietējo palīgu darbā pieņemšanas un līgumu parakstīšanas process jau vairākus gadus kļūst arvien grūtāks neskaitāmu administratīvo prasību dēļ, kuras noved pie dubultām pārbaudēm un neskaidriem nosacījumiem; uzsver, ka DG FINS būtu jāatzīst, ka uz vietējiem palīgiem attiecas valsts tiesību akti, un tāpēc prasa, lai ar darbā pieņemšanu nodarbotos ar katru konkrēto valsti saistītas struktūras; turklāt atgādina, ka vietējo palīgu brīvprātīgas un politiskas darbības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta pieņemtajos noteikumos, bieži vien ir parastas nodarbošanās, kuru dēļ nevajadzētu veikt liekas pārbaudes;

124.pieņem zināšanai DG FINS iesaistīšanos politisko struktūru finansēšanas tiesiskā regulējuma izmaiņās; atzinīgi vērtē to, ka tas ir palīdzējis izstrādāt Prezidija 2022. gada jūlijā pieņemto priekšlikumu grozīt noteikumus par to apropriāciju izlietojumu, kas saistītas ar politisko grupu finansēšanu; norāda, ka grozījumā ir ņemta vērā Covid-19 pandēmijas radītā situācija un izņēmuma kārtā ir paredzēta metode, kā saglabāt no 2022. uz 2023. gadu pārnesto līdzekļu maksimālo apjomu 75 % apmērā, nevis 50 % apmērā; ar gandarījumu norāda, ka DG FINS bija iesaistīts arī darbā pie Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp. pārskatīšanas;

125.atzinīgi vērtē 2022. gadā īstenotos pastāvīgos centienus digitalizēt procesus, tostarp jaunu funkciju izstrādi un lietotnes e-Portal pārveidi; ar gandarījumu norāda, ka līdz ar to šīs lietotnes izmantošanas līmenis ir palielinājies;

126.atgādina, ka garā Covid gadījumā ir nepieciešama ilgtermiņa aprūpe un šī parādība joprojām tiek intensīvi pētīta; norāda, ka Eiropas Parlamenta deputātu, darbinieku un reģistrēto deputātu palīgu vidū ir ilgtermiņa pacienti, kuriem nepieciešama pastāvīga palīdzība; pauž nožēlu par to, ka pašreizējie JSIS noteikumi neparedz pietiekamu izdevumu atmaksu un tas attiecīgajām personām rada milzīgu finansiālo slogu; uzsver, ka līdzīgi nelabvēlīgi nosacījumi skar daudz cilvēku ar autoimūnām slimībām, kas nav pienācīgi atzītas; aicina DG FINS un Atalgojuma un individuālo tiesību biroju (PMO) grozīt atmaksāšanas noteikumus, lai tie vairāk atbilstu šo personu vajadzībām;

127.atzinīgi vērtē darba sesiju organizēšanu par konkrētiem publiskā iepirkuma jautājumiem, tostarp par līgumu cenu pārvaldību un krāpšanas pārvaldību; pieņem zināšanai salīdzinošos pētījumus un priekšizpēti, kas noslēdzās par labu Komisijas modelim, kura pamatā ir e-iepirkums;

128.norāda, ka DG FINS koordinē pakalpojumus, kas saistīti ar deputātu vajadzībām pielāgotu braucienu organizēšanu, un visu Parlamenta administratīvo dienestu, tostarp ceļojumu aģentūras, pakalpojumus; atzinīgi vērtē to, ka DG FINS sadarbībā ar ceļojumu aģentūru centās automatizēt deputātu dzelzceļa transporta izdevumu atmaksas pārvaldību; norāda, ka 2022. gads bija priekšpēdējais gads pirms pašreizējās aģentūras līguma beigām; atkārtoti norāda, ka jaunajai izraudzītajai aģentūrai būtu jāspēj piedāvāt deputātiem elastīgākus un cenas ziņā izdevīgākus risinājumus, kas līdzinās piedāvājumiem, kurus viņi var atrast atvērtajā tirgū;

129.pauž bažas par to, ka 2022. gadā tika konstatēti pieci gadījumi, kuros pastāvēja aizdomas par krāpšanu, proti, deputāti, iespējams, bija pieprasījuši atmaksu par konkrētu transportlīdzekli, bet faktiski izmantojuši lētāku transportlīdzekli; norāda, ka ir sagaidāms, ka tiks izdoti divi atgūšanas rīkojumi par kopējo summu 39 807 EUR un ka pārējās lietas, kas attiecas uz vairākiem budžeta gadiem, patlaban tiek sīkāk izmeklētas un kopējā summa tajās varētu sasniegt 801 000 EUR;

130.norāda uz Prezidija 2022. gada 7. marta sanāksmē izskanējušo paziņojumu, ka tiek izveidota Prezidija ad hoc darba grupa piemaksas par vispārējiem izdevumiem jautājumos, uzticot tai uzdevumu uz 9. sasaukuma laikā gūtās pieredzes pamata izvērtēt, kā tiek īstenots Prezidija 2018. gada 2. jūlija lēmums, ar ko izveido to izdevumu sarakstu, kurus var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem; konstatē, ka Prezidijs 2022. gada 17. oktobra sanāksmē pieņēma Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu (DNĪN) grozījumu kopumu, precizējot noteikumus, kas piemērojami tiesībām uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem un tās izmantošanai, un pārredzamības uzlabošanas pasākumus un nodrošinot lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz tiesībām saņemt šo piemaksu; uzsver, ka ad hoc darba grupai tika lūgts pienācīgi ņemt vērā deputātiem pieejamo līdzekļu pārredzamības, pārskatatbildības un pareizas finanšu pārvaldības aspektus, domājot arī par parlamentāro pilnvaru brīvības un neatkarības principu un mērķi neradīt nevajadzīgu administratīvo slogu deputātiem, viņu birojiem un Parlamenta dienestiem;

131.norāda, ka 2022. gadā tika iesniegtas tikai 32 brīvprātīgas deklarācijas par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu, 29 no tām bija iekļauts revidenta ziņojums un šīs deklarācijas iesniedza 26 deputāti; atzinīgi vērtē Ģenerālsekretariāta centienus mudināt EP deputātus vairāk izmantot šīs iespējas;

132.uzsver, ka deputātiem ir dota iespēja pašiem vai ar ārēja revidenta atbalstu detalizēti vai pēc izmaksu veida dokumentēt savu piemaksas par vispārējiem izdevumiem līdzekļu izlietojumu un šo informāciju pilnībā vai daļēji publicēt savā Parlamenta tīmekļa vietnes tiešsaistes lapā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 11. panta 2. punktu; atzinīgi vērtē to, ka DNĪN ir iekļauts vienkāršots izmaksu veidu saraksts un ka ir pieņemts arī grozījums, kurā precizēta deputātu iespēja izmantot piemaksu par vispārējiem izdevumiem, ja citas piemaksas ir izsmeltas;

133.atgādina, ka OLAF ir pilnvarots izmeklēt aizdomas par nopietniem Savienības darbinieku un Savienības iestāžu locekļu pārkāpumiem, tostarp iespējamiem Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksa pārkāpumiem; norāda, ka 2022. gadā nebija gadījumu, kad OLAF būtu pieprasījis piekļuvi deputātu birojiem vai e-pasta kontiem; norāda, ka varētu pabeigt procedūru, ar kuru gadījumos, kad rodas pamatotas aizdomas attiecībā uz atsevišķiem deputātiem, tiktu stiprinātas OLAF pilnvaras Parlamentā, ja tas ir noteikti nepieciešams un samērīgi iepretim izmeklēšanas mērķiem un pilnībā ievērojot konfidencialitāti saskaņā ar imunitātes principu, kas noteikts Protokolā (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā; atkārtoti aicina Prezidiju nekavējoties izveidot šādu procedūru;

134.norāda, ka 2022. gadā OLAF izmeklēja 32 lietas, kurās bija iesaistīts Parlaments un kuras jo īpaši attiecās uz tādiem jautājumiem kā deputātu finanšu un sociālās tiesības, politisko struktūru finansēšana un darbinieku profesionālo pienākumu izpilde; uzsver, ka OLAF ir sagatavojis 14 ziņojumus, no kuriem dažos bija vairāk nekā viens ieteikums, 5 bija iekļauti finanšu ieteikumi, 5 bija ietverti disciplinārie ieteikumi, 1 bija ietverti administratīvi ieteikumi un 7 nebija iekļauti nekādi ieteikumi; pieņem zināšanai, ka 2022. gadā Eiropas Prokuratūra (EPPO) izmeklēja 4 lietas, kurās bija iesaistīts Parlaments un kuras attiecās uz tādiem jautājumiem kā deputātu finanšu un sociālās tiesības un politisko struktūru finansēšana; norāda, ka neviena no EPPO 2022. gadā veiktajām izmeklēšanām šajā gadā netika pabeigta; vēlas no administrācijas uzzināt, ciktāl tas juridiski ir iespējams, vai ir pilnībā īstenoti OLAF ieteikumi un vai ir atgūtas riskam pakļautās summas, kā arī aicina to sniegt kopsavilkumu (bez sensitīviem datiem) par izmeklēto lietu tipoloģiju, lai varētu izdarīt secinājumus un veikt uzlabojumus;

135.norāda, ka Parlaments ir sistemātiski noraidījis OLAF pieprasījumus veikt pārbaudes EP deputātu birojos un piekļūt viņu elektroniskajiem serveriem un ierīcēm; uzsver, ka deputātus sargā gan tas, ka viņi nav atbildīgi par balsojumiem un viedokļiem, kas pausti pilnvaru izpildes laikā, gan aizsardzība pret kriminālvajāšanu un viņu personiskās brīvības ierobežojumiem Parlamenta sesiju laikā; atgādina, ka OLAF var iekļūt deputātu birojos tikai pēc tam, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir atļāvis šādu piekļuvi pēc dalībvalsts atbildīgās iestādes, vairumā gadījumu tiesneša, pieprasījuma; atgādina, ka OLAF ir jāievēro šie ierobežojumi, pildot savus pienākumus un veicot izmeklēšanu, un uzsver, ka iespējamos pārkāpumus nevar izmantot kā ieganstu, lai pieprasītu tiešu piekļuvi;

136.pauž nožēlu, ka, neraugoties uz to, ka pēdējo divpadsmit gadu laikā ir reģistrēti vismaz 25 deputātu rīcības kodeksa pārkāpumi, Parlamenta priekšsēdētāji nevienu reizi nav noteikuši finansiālas sankcijas kādam deputātam; aicina priekšsēdētāju apsvērt iespēju piemērot finansiālas sankcijas, ja ir pierādīts, ka deputāti ir pārkāpuši rīcības kodeksu, un tādējādi nodrošināt, ka sankcijām patiešām ir atturoša ietekme;

137.norāda, ka 2022. gadā Eiropas Parlaments no atsevišķiem EP deputātiem atguva summu 261 891 EUR apmērā, iekļaujot to ieņēmumiem paredzētajā budžeta 3300. pozīcijā “Nepareizi samaksātu summu atmaksa”; norāda, ka liela daļa no šīs summas nav saistīta ar parlamentārās palīdzības piemaksu; norāda, ka kopumā summas, kas atgūtas budžeta 3300. pozīcijā (no atsevišķiem EP deputātiem, kā arī no politiskajām grupām/partijām/fondiem, trešām personām, darbiniekiem, citām personām u. c.), lielākoties ir tehniski atgūtās summas, piemēram, to summu nokārtošana, kuras iztērētas saistībā ar mainītiem vai izbeigtiem līgumiem, un ka lielākā daļa no tām neattiecas uz reģistrētiem deputātu palīgiem; konstatē, ka šīs summas ietver arī tos gadījumus, kuros neliels skaits EP deputātu ir brīvprātīgi atmaksājuši līdzekļus, un īpašos korekciju gadījumus, ko izraisījušas vai nu administratīvas kļūdas EP aprēķinos, vai arī dažās dalībvalstīs ar atpakaļejošu spēku veiktas izmaiņas noteikumos un kompensācijas; norāda, ka šajā kategorijā ietilpst arī izmaiņas līgumos un ar tiem saistītā iespējamā līdzekļu atgūšana pēc apstiprinātiem līguma noteikumu pielāgojumiem;

138.atgādina, ka Inovācijas un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC) nodrošina Parlamentam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus un aprīkojumu, videokonferenču un multivides pakalpojumus, kā arī publicēšanas un drukāšanas pakalpojumus; norāda, ka 2022. gada 31. decembrī tajā bija 543 darbinieki, no kuriem 349 ierēdņi, 53 pagaidu darbinieki un 141 līgumdarbinieks;

139.norāda, ka DG ITEC galīgo apropriāciju kopsumma 2022. gadā bija 134 808 679 EUR, kas atbilst 6,2 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 134 439 573 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

140.atzinīgi vērtē to, ka DG ITEC partnerībā ar ģenerāldirektorātiem, kas ir tā klienti, cenšas nodrošināt uz lietotāju orientētu, drošu, hibrīdu un uz datiem balstītu darba vidi deputātiem un darbiniekiem; ar gandarījumu norāda, ka tas veicina inovatīvu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un datu analīzes, ilgtspējīgu un atbildīgu ieviešanu, lai uzlabotu Parlamenta dienestu lēmumu pieņemšanas spējas;

141.atgādina par brīvi pieejamas atvērtā pirmkoda programmatūras pievienoto vērtību drošības uzlabošanā, jo tā ļauj Parlamentam konstatēt un novērst trūkumus, saglabāt kontroli pār datiem, mitinot tos savos serveros un izstrādājot risinājumus saskaņā ar savām specifikācijām, vienlaikus izvairoties no sekām, ko rada atkarība no viena pārdevēja; atgādina, ka izmantotās programmatūras izvēlē būtu jāvadās tikai pēc augstiem kiberdrošības standartiem;

142.norāda, ka spēcīgu ietekmi uz Parlamenta kiberaizsardzības darbībām atstāja pastāvīgi pieaugošie kiberdraudi un riska aina ap Parlamentu un citām Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām; atzinīgi vērtē to, ka CERT-EU ir izmantojusi papildu resursus, lai dotu norādījumus Parlamentam mākoņdatošanas infrastruktūras piemērošanas jomās, kiberdraudu izlūkošanas uzlabošanā un drošības perimetra uzraudzībā 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, kā arī neaizsargātības noteikšanā;

143.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā tika izveidots Kiberdrošības direktorāts, kas ir atbildīgs par informācijas drošību un sastāv no trim nodaļām, kuras nodarbojas ar drošības operācijām, drošības politiku un drošības risku; mudina Parlamentu turpināt darbu un palielināt ieguldījumus kiberdrošībā; atzinīgi vērtē to, ka DG ITEC piedāvāja iespēju pārbaudīt IT aprīkojumu, lai atklātu tādu spiegprogrammatūru kā PEGASUS, un aicina DG ITEC turpināt darbu šajā jomā;

144.norāda, ka, ņemot vērā pārnēsājamo ierīču aizvien plašāko izmantošanu 2022. gadā, DG ITEC veica visaptverošu pētījumu, lai plānotu wi-fi tīkla uzlabojumus Parlamenta ēkās; norāda, ka 2022. gadā SPAAK ēka Briselē tika uzlabota, izvietojot 351 papildu antenu; atzīst centienus uzlabot wi-fi tīklu Parlamenta ēkās; prasa vēl vairāk uzlabot mobilo tīklu Parlamenta ēkās Strasbūrā, lai uzlabotu mobilo tālruņu uztvertspēju;

145.uzsver, ka inflācija visā pasaulē apvienojumā ar piegādes ķēdes problēmām rada izmaksu pieaugumu dažādās jomās, sākot no aparatūras līdz profesionāliem pakalpojumiem; atzinīgi vērtē to, ka DG ITEC ir mainījis pašreizējo ieguldījumu IT jomā prioritātes; atzinīgi vērtē jauno un ātrāko IT pārvaldības ciklu DG ITEC programmas Agile IT ietvaros;

146.norāda, ka Covid-19 pandēmija pēdējos gados ir kalpojusi par Parlamenta strauji paātrinātās digitālās pārveides katalizatoru; uzsver pāreju uz hibrīdu darba vidi Parlamentā, kurā darba režīms ir pilnībā elastīgs — no fiziskas klātbūtnes līdz pilnībā digitālai darba videi; atzinīgi vērtē Parlamenta izrādīto noturību Covid-19 pandēmijas apstākļos un to, ka tā reakcija bija ātra un elastīga un spēja izmantot iepriekš veiktos ieguldījumus digitalizācijā;

147.atgādina par nedzirdīgo kopienas ilgstoši pausto prasību dot iespēju iesniegt lūgumrakstus valstu zīmju valodās, kas tiek izmantotas Savienībā; norāda uz diskusijām, kas notika Lūgumrakstu komitejas 2023. gada 29. novembra un 2024. gada 19. marta sanāksmē, jo īpaši attiecībā uz lūgumrakstu Nr. 1056/2016, un uzsver Parlamenta apņemšanos nodrošināt visiem Eiropas iedzīvotājiem labāku pieejamību; atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamentu lūgumraksti ir jāiesniedz rakstiski; aicina Parlamenta administrāciju veikt nepieciešamās izmaiņas Lūgumrakstu portālā, lai lūgumraksta iesniedzēji varētu savam rakstiskajam lūgumrakstam pievienot tulkojuma zīmju valodā videoierakstu; mudina administrāciju aicināt attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp nedzirdīgo kopienas pārstāvjus, sniegt ieguldījumu un atsauksmes īstenošanas procesā, lai nodrošinātu, ka ierosinātie pasākumi ir efektīvi un iekļaujoši;

148.atzinīgi vērtē to, ka digitālā paraksta portāls (DiSP) dod iespēju deputātiem digitāli parakstīt dokumentus, tādējādi uzlabojot procedūru efektivitāti, izsekojamību un pārredzamību; norāda — neraugoties uz iespēju sūtīt parakstītus plenārsēdē iesniegtus grozījumus plenārsēdes dienestiem pa e-pastu vai izmantojot portālu EP Transfer, plenārsēdē iesniegto grozījumu parakstīšana joprojām ir novecojusi un apgrūtinoša procedūra; aicina Prezidiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai ieviestu iespēju deputātiem turpmāk digitāli parakstīt plenārsēdē iesniegtos grozījumus;

149.atgādina, ka Drošības un drošuma ģenerāldirektorāts (DG SAFE) cenšas paredzēt, novērst un mazināt drošības riskus un draudus Parlamentam, tā deputātiem un darbiniekiem, izmantojot uz risku balstītu pieeju, kurā pienācīgi ņemts vērā iestādes demokrātiskais raksturs un tās simbolizētās vērtības, jo īpaši atklātība un pārredzamība; norāda, ka 2022. gada 31. decembrī tajā bija 882 darbinieki, no kuriem 170 ierēdņi, 22 pagaidu darbinieki un 690 līgumdarbinieki;

150.norāda, ka DG SAFE galīgo apropriāciju kopsumma 2022. gadā bija 29 507 334 EUR, kas atbilst 1,4 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 28 370 796 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

151.atzinīgi vērtē vispārējās drošības pakalpojumu internalizāciju Luksemburgā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī; apstiprina, ka ir grūti piesaistīt un pieņemt darbā drošības jomas speciālistus no visām dalībvalstīm, ņemot vērā I funkciju grupas piedāvātos nosacījumus; atgādina par īpašo situāciju Luksemburgā, kur šajā funkciju grupā piedāvātā alga ir zemāka par valsts starpprofesiju minimālo algu, liekot Parlamentam izmantot sociālo kompensāciju;

152.norāda, ka DG SAFE aizvien vairāk tiek prasīts sniegt papildu un ārkārtas drošības un drošuma pakalpojumus visās darba vietās saistībā ar aizvien lielāku skaitu liela mēroga pasākumu; atzīst, ka Parlamenta drošības dienestiem, kuriem ir noteikts darbinieku skaits, ir grūti pozitīvi reaģēt uz šīm pieaugošajām vajadzībām;

153.atzinīgi vērtē atgriešanos pie ierastā apmeklētāju skaita pēc tam, kad 2022. gadā tika atviegloti ar Covid saistītie ierobežojumi; pauž bažas par to, ka Briselē trūkst vietas, lai uzņemtu un akreditētu pasākumu un konferenču dalībniekus, un tas var apdraudēt Parlamenta drošību;

154.uzsver, ka ir svarīgi iepriekš pamatīgi izplānot projektus, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta vietējiem birojiem un Europa Experience centriem, lai varētu rūpīgi aplēst izdevumus par drošības un drošuma pakalpojumiem un aprīkojumu;

155.atzinīgi vērtē Parlamenta pilnīgas neiecietības politiku pret aizskarošu izturēšanos un īstenotās izpratnes veidošanas kampaņas; uzsver, ka Eiropas Parlamenta deputātu pienācīgas uzvedības kodekss cenšas nodrošināt ka deputāti pret ikvienu, kas strādā Parlamentā, izturas ar cieņu, pieklājīgi un bez aizspriedumiem vai diskriminācijas; atgādina, ka 2022. gadā mācībās piedalījās 56 EP deputāti; norāda, ka kopš 2018. gada novembra, kad tika piedāvātas pirmās sesijas, mācībās ir piedalījušies kopumā 324 pašreizējie EP deputāti (46 %), kā arī 56 bijušie deputāti, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies; norāda, ka 2022. gadā 106 darbinieki un reģistrēti deputātu palīgi bija piedalījušies mācībās par aizskarošas izturēšanās novēršanu; ar bažām norāda, ka aizskarošas izturēšanās gadījumi notiek joprojām, lai gan tiek veiktas darbības šādas izturēšanās izskaušanai darba vietā;

156.atgādina, ka iepriekšējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās ir prasīts ieviest obligātu pret aizskarošu izturēšanos vērstu apmācību visiem deputātiem un reģistrētiem deputātu palīgiem, kā arī darbiniekiem, tostarp vadošiem darbiniekiem dažādos ģenerāldirektorātos un politiskajās grupās; atzīst — lai palīdzētu veidot labāku darba vidi Eiropas Parlamentā un izvairītos no varas ļaunprātīgas izmantošanas, Prezidijs 2023. gada 10. jūlijā apstiprināja arī apmācības koncepciju par veiksmīgu komandas vadību un aizskarošas izturēšanās novēršanu; atzinīgi vērtē Prezidija centienus noteikt, ka mācības par aizskarošas izturēšanās novēršanu ir obligātas visiem deputātiem, kā arī nodaļu vadītājiem, direktoriem un ģenerāldirektoriem;

157.uzsver, ka būtu jāparedz obligātas mācības par aizskarošas izturēšanās novēršanu deputātiem, reģistrētiem deputātu palīgiem un darbiniekiem un ka visiem darbiniekiem, tostarp medicīnas personālam, kas ir iesaistīts aizskarošas izturēšanās novēršanas procedūrās, būtu jābūt īpaši apmācītiem šīm procedūrām;

158.uzsver, ka Padomdevēja komiteja sūdzību izskatīšanai par aizskarošu izturēšanos un šādas izturēšanās novēršanai darbavietā 2022. gadā saņēma divas sūdzības, ko iesniedza divi praktikanti; norāda, ka papildus tam viens darbinieks sazinājās ar komiteju, lai saņemtu konsultāciju;

159.uzsver, ka padomdevēja komiteja, kas strādā ar sūdzībām par deputātu aizskarošu izturēšanos, ir pilnvarota izskatīt apgalvojumus par deputātu psiholoģiski vai seksuāli aizskarošu izturēšanos pret visu kategoriju darbiniekiem, tostarp reģistrētiem deputātu palīgiem, praktikantiem, norīkotajiem valstu ekspertiem un politisko grupu darbiniekiem; norāda, ka nolūkā vēl vairāk pastiprināt Parlamenta aizskarošas izturēšanās novēršanas politiku Prezidijs 2023. gada 20. novembrī pieņēma vairākus papildu grozījumus noteikumos par to, kā darbojas Padomdevēja komiteja sūdzību izskatīšanai par deputātu aizskarošu izturēšanos; atkārtoti aicina Prezidiju abās padomdevējās komitejās iekļaut neatkarīgus ekspertus aizskarošas izturēšanās jautājumos, lai palīdzētu šo komiteju pienākumu izpildē;

160.uzsver, ka seksuāla uzmākšanās un psiholoģiska aizskaršana nekādā gadījumā nav pieņemama; atgādina, ka Parlaments ir sekmīgi izveidojis vairākus kontaktpunktus aizskarošas izturēšanās lietu izskatīšanai, piemēram, Padomdevēju komiteju sūdzību izskatīšanai par deputātu aizskarošu izturēšanos un Padomdevēju komiteju par aizskarošu izturēšanos un šādas izturēšanās novēršanai darbavietā, kā arī konfidenciālus konsultantus; pauž nopietnas bažas par medijos izskanējušajiem apgalvojumiem par kāda deputāta iespējamu seksuālu uzmākšanos, kas notikusi kopš 2022. gada vasaras un saistībā ar ko nav veikti nekādi pasākumi; atgādina, ka visas politiskās grupas tiek stingri mudinātas ziņot minētajām komitejām par iespējamiem gadījumiem un ka ārēju struktūru izveide ar tādu pašu mērķi noved pie tā, ka tiek apiets Parlamenta protokols par aizskarošas izturēšanās novēršanu un tiek izveidota divlīmeņu sistēma; uzsver, ka tas rada lielu nenoteiktību cietušajiem un paredz atšķirīgus noteikumus dažādām politiskajām partijām;

161.norāda, ka 2022. gadā 13 darbinieki (salīdzinājumā ar 9 darbiniekiem 2021. gadā) vērsās pie iestādes pēc palīdzības saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu; norāda, ka 6 no lietām (salīdzinājumā ar 5 lietām 2021. gadā) bija saistītas ar iespējamu aizskarošu izturēšanos; uzsver, ka neviens no attiecīgajiem darbiniekiem nebija ierēdnis un visi seši bija reģistrēti deputātu palīgi vai bijušie reģistrētie deputātu palīgi;

162.uzskata, ka būtu jāņem vērā arī deputātu palīgu vai Parlamenta ierēdņu aizskaroša izturēšanās pret kādu deputāta palīgu;

163.atgādina, ka Savienības iestāžu darbiniekiem ir pienākums ziņot par jebkādu informāciju, kas liecina par korupciju, krāpšanu un citiem nopietniem pārkāpumiem, kurus viņi atklāj, pildot amata pienākumus; norāda, ka Parlaments 2022. gadā reģistrēja vienu trauksmes celšanas gadījumu; atzinīgi vērtē darbu, kas 2022. gadā veikts, lai atjauninātu 2015. gada 4. decembra iekšējos noteikumus, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 22.c pantu, iekļaujot visaptverošākus un sīkāk izstrādātus iekšējos noteikumus; atzinīgi vērtē Prezidija lēmuma par iekšējiem noteikumiem par trauksmes celšanu pieņemšanu 2023. gada 20. novembrī un stāšanos spēkā no 2023. gada 1. decembra, tostarp noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību, pierādījumu nosūtīšanu OLAF un attiecīgā gadījumā EPPO, kā arī sūdzību izskatīšanas termiņus;

164.ņemot vērā Prezidija paziņojumu Nr. 18/2023 par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz trauksmes celšanu un reģistrētiem deputātu palīgiem un darbiniekiem uzlikto pienākumiem ziņot par jebkādiem pārkāpumiem, ir ļoti svarīgi, lai visiem Parlamenta dienestiem arī būtu pienākums ziņot par jebkādu informāciju, kas ir to rīcībā un attiecas uz krāpšanu, finanšu noteikumu pārkāpumiem vai jebkādu rīcību, ar kuru tiek pārkāpts Parlamenta ētikas kodekss; šis pienākums attiecas uz visu šādu informāciju neatkarīgi no tās konfidencialitātes, un par šādu informāciju būtu jāziņo attiecīgajam Parlamenta dienestam;

165.norāda, ka brīvprātīgā pensiju fonda aktuārais deficīts 2021. gada 31. decembrī bija 379 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 371,4 miljoniem EUR 2020. gada 31. decembrī); atzinīgi vērtē Parlamenta Prezidija veiktos grozījumus DNĪN 76. pantā attiecībā uz papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā un kuru mērķis ir samazināt turpmākās pensiju saistības no 362,7 miljoniem EUR līdz aptuveni 139 miljoniem EUR un fonda aktuāro deficītu no 310 miljoniem EUR līdz aptuveni 86 miljoniem EUR;

166.atzinīgi vērtē jaunākos Prezidija pieņemtos lēmumus; atgādina, ka šī problēma būs jārisina arī nākotnē, jo ir sagaidāms, ka fonds vēlākais līdz 2027. gadam izsmels savus aktīvus; atzīst, ka Parlaments nav iesaistīts brīvprātīgā pensiju fonda ieguldījumu portfeļa pārvaldībā; tomēr aicina fonda pārvaldnieku pienācīgi novērtēt reputācijas apdraudējumu, ko var radīt tā ieguldījumi; norāda, ka Prezidija locekļiem tika darīts pieejams arī Eiropas Savienības Tiesas jaunāko spriedumu juridiskais novērtējums un to ietekme uz turpmākiem Prezidija lēmumiem, lai viņi varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu; norāda, ka Eiropas Savienības Tiesā tiek izskatītas pārsūdzības un pēc spriedumu pasludināšanas atkal būs jāpievēršas šim jautājumam;

167.aicina administrāciju un Prezidiju tikai tad, kad būs saņemts Tiesas juridiskais novērtējums, vēlreiz pievērsties šim jautājumam, lai izskatītu brīvprātīgā pensiju fonda nākotni;

168.atgādina, ka Finanšu regulā ir norādīts, kāda informācija Parlamentam jāsniedz budžeta lēmējinstitūcijai un sabiedrībai par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu; norāda, ka Finanšu regulā ir prasīts publiskot piešķirtos līgumus, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR — šī vērtība atbilst robežvērtībai, kuru pārsniedzot, ir obligāti jārīko konkurss; norāda, ka no pavisam 194 līgumiem, kuru slēgšanas tiesības tika piešķirts 2022. gadā, 63 līgumu pamatā bija atklāta procedūra un to vērtība bija 359,3 miljoni EUR, savukārt 1 līguma pamatā bija slēgta procedūra un tā vērtība bija 460 000 EUR; norāda, ka 126 līgumu slēgšanas tiesības tika piešķirtas, izmantojot sarunu procedūru, un to vērtība bija 48 miljoni EUR;

169.norāda, ka kopējais 2022. gadā piešķirto līgumu skaits (194) bija mazāks nekā 2021. gadā (221); norāda, ka ir ievērojami samazinājušās līgumu summas, kas 2022. gadā veidoja 410 miljonus EUR salīdzinājumā ar 1016 miljoniem EUR 2021. gadā;

170.norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2022. un 2021. gadā, tostarp līgumi par ēkām, pēc to veida sadalās šādi:

Līguma veids

2021

2022

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

Ēkas

8

3,6 %

2

1 %

Pakalpojumi

176

79,6 %

169

87 %

Piegādes

27

12,2 %

17

9 %

Būvdarbi

10

4,5 %

6

3 %

Kopā

221

100 %

194

100 %

Līguma veids

2021

2022

Summa

Īpatsvars

Summa

Īpatsvars

Ēkas

168 302 638

17 %

27 804 776

7 %

Pakalpojumi

634 689 038

62 %

283 779 269

69 %

Piegādes

136 777 513

13 %

47 817 885

12 %

Būvdarbi

76 247 759

8 %

50 642 975

12 %

Kopā

1 016 016 948

100 %

410 044 905

100 %

171.norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2022. un 2021. gadā, pēc izmantotās procedūras veida, skaita un īpatsvara sadalās šādi:

Procedūras veids

2021

2022

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

Atklāta procedūra

78

35 %

63

32,5 %

Sarunu procedūra

135

61 %

126

65 %

Slēgta procedūra

2

1 %

1

0,5 %

Izņēmuma

2

1 %

1

0,5 %

Saraksts, kas izveidots pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību

2

1 %

1

0,5 %

Dinamiskā iepirkuma sistēma

1

0,5 %

0

0 %

Inovācijas partnerība

0

0 %

0

0 %

Paātrināta atklātā procedūra

1

0,5 %

1

0,5 %

Metu konkurss

0

0 %

1

0,5 %

Kopā

221

100 %

194

100 %

172.norāda, ka 2022. gadā budžeta 400. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķirto apropriāciju izlietojums bija šāds Visas summas tūkstošos EUR:

Grupa

2022

2021

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Eiropas Tautas partija (PPE)

16 739

12 640

18 651

111,42 %

10 729

16 750

10 229

13 646

81,47 %

12 562

Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (S&D)

13 804

10 258

15 016

108,78 %

9046

13 584

9829

12 295

90,51 %

10 188

Renew Europe (bijusī Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE))

9799

6950

11 384

116,18 %

5365

9192

6948

6997

76,12 %

6894

Zaļie un Eiropas Brīvā apvienība (Verts/ALE)

6941

5196

7964

114,74 %

4173

6927

4891

6126

88,43 %

5196

Identitāte un demokrātija (ID)

6348

5157

6958

109,61 %

4547

6874

4762

5940

86,42 %

5155

Eiropas Konservatīvie un reformisti (ECR)

6184

3847

6960

112,55 %

3071

6005

3982

6269

104,39 %

3718

The Left — Eiropas Apvienotie kreisie un Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki (GUE/NGL)

3858

2036

4498

116,59 %

1396

3806

2266

4036

106,05 %

2036

Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti

2326

861

994

42,72 %

1520

1862

1041

595

31,94 %

861

Kopā

66 000

46 945

72 426

109,74 %

39 846

65 000

43 948

55 904

86,01 %

46 611

173.atzinīgi vērtē to, ka visi atzinumi par 2022. finanšu gadu, kurus neatkarīgi ārējie revidenti sniedza politiskajām grupām, bija bez iebildēm;

174.atgādina, ka šīs apropriācijas ir paredzētas to darbību segšanai, kas saistītas ar Savienības politisko darbību, un ka politiskās grupas ir atbildīgas Parlamenta priekšā par to izmantošanu;

175.norāda, ka 2022. gadā Iestāde nodrošināja Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem tiesības tikt uzklausītiem, kā arī iespēju veikt korektīvus pasākumus 9 gadījumos; turklāt norāda, ka šie gadījumi bija saistīti ar ziņošanas prasībām, noteikumiem par ieņēmumiem un kopīgām darbībām; uzsver, ka Iestādes agrīnā pārbaude liecina, ka attiecīgās Eiropas politiskās partijas un fondi visos šajos gadījumos ir īstenojušas attiecīgos steidzami nepieciešamos korektīvos pasākumus; pieņem zināšanai, ka Iestāde turpinās uzraudzīt, vai korektīvie pasākumi, kuriem ir ilgstoša ietekme, nodrošinās pastāvīgu atbilstību attiecīgajās jomās; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā nebija jāpiemēro sankcijas;

176.atzinīgi vērtē to, ka, gatavojoties 2024. gada Eiropas vēlēšanām, Iestāde aktīvi uzlabo sadarbības tīklus, meklējot jaunu partnerību iespējas demokrātiskās integritātes aizsardzības nolūkā;

177.ar bažām norāda, ka Iestāde ziņo, ka tai ir ierobežoti cilvēkresursi; uzsver, ka ir sagaidāms, ka šis jautājums kļūs aktuālāks, jo, gatavojoties 2024. gada Eiropas vēlēšanām, pieaugs problēmas, tostarp jo īpaši nepieciešamība aizsargāt demokrātisko integritāti pret jauniem ārvalstu iejaukšanās veidiem, kā arī būs administratīvi jāīsteno visi tie jaunie uzdevumi, kas Iestādei varētu tikt uzticēti pēc pašreizējām sarunām par Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 pārstrādāšanu;

178.atgādina par būtisko nozīmi, kas piemīt aktīvai un noturīgai Eiropas demokrātijai, kuras pamatā ir politisko partiju plurālisms Savienības līmenī; tāpēc uzsver, ka ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un atbilstība ir jākontrolē, pilnībā ievērojot procesuālās tiesības; šajā sakarībā atzinīgi vērtē būtisko darbu, ko veic Iestāde, kura neatkarīgi un ciešā sadarbībā ar Parlamentu nodrošina Eiropas politisko partiju un fondu atbilstību tiesiskajam regulējumam, nodrošina pārredzamību iedzīvotājiem un veicina Parlamenta vēlēšanu integritāti;

179.norāda, ka 2022. gadā budžeta 402. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds Visas summas tūkstošos EUR:

Partija (2022)

Saīsinājums

Pašu resursi

EP galīgā iemaksa ( To veido 2021. gada galīgā finansējuma otrā daļa un 2022. gada galīgā finansējuma pirmā daļa saskaņā ar Prezidija 2024. gada 26. februāra lēmumu.)

Ieņēmumi kopā

EP iemaksa, % no atmaksājamiem izdevumiem (maks. 90 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi vai zaudēšana)

Eiropas Tautas partija

PPE

1 655 732

10 720 235

12 375 967

90 %

448 128

Eiropas Sociālistu partija

PSE

1 010 502

7 204 815

8 215 317

90 %

675 194

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība

ALDE

1 177 316

6 448 482

7 625 798

90 %

560 139

Eiropas Zaļo partija

PVE

661 160

5 384 834

6 045 994

90 %

846 993

Eiropas Kreiso spēku partija

EL

290 086

2 336 264

2 626 350

90 %

40 396

Eiropas Demokrātu partija

PDE

176 754

1 257 070

1 433 824

90 %

127 134

Eiropas Brīvā apvienība

ALE

112 712

928,957

1 041 669

90 %

100 217

Eiropas Konservatīvo un reformistu partija

ECR partija

515 571

1 958 597

2 474 168

90 %

-

Eiropas Kristiešu politiskā kustība

MPCE

72 331

615,809

688,140

90 %

—

Identitātes un demokrātijas partija

ID partija

331 742

618,311

950 053

74 %

—

KOPĀ

 

6 003 906

37 473 375

43 477 281

 

2 798 201

180.norāda, ka 2022. gadā budžeta 403. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds Visas summas tūkstošos EUR:

Fonds (2022)

Saīsinājums

Partija, ar kuru saistīts

Pašu resursi

EP galīgā dotācija

Ieņēmumi kopā

EP dotācija, % no attaisnotajām izmaksām (maks. 95 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi vai zaudēšana)

Wilfried Martens Eiropas studiju centrs

WMCES

PPE

643 606

5 963 141

6 606 747

95,00 %

235 689

Eiropas Progresīvo pētījumu fonds

FEPS

PSE

613 626

4 959 360

5 572 986

95,00 %

288 687

Eiropas Liberālais forums

ELF

ALDE

306 991

2 636 977

2 943 968

91,06 %

—

Eiropas Zaļais fonds

GEF

PVE

182 933

2 088 792

2 271 726

95,00 %

—

Pārveido Eiropu

TE

EL

77 965

1 191 366

1 269 331

95,00 %

3696

Eiropas Demokrātu institūts

IED

PDE

42 791

502 109

544,899

95,00 %

—

Coppieters fonds

Coppieters

ALE

77 009

561 149

638 158

95,00 %

23 981

Jauns virziens — Eiropas Reformu fonds

ND

ECR partija

384 557

2 052 425

2 436 982

92,97 %

—

Sallux

SALLUX

MPCE

21 233

401 927

423 160

94,98 %

—

Identitātes un demokrātijas apvienības fonds

ID fonds

ID partija

46 893

577 027

623 920

95,00 %

—

KOPĀ

2 397 604

20 934 273

23 331 877

 

552 053