1.norāda, ka EST budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā "Eiropas publiskā pārvalde", kuras kopējais apjoms 2022. gadā bija 11,6 miljardi EUR (5,9 % no kopējā Savienības budžeta); norāda, ka 2022. gadā EST budžets aptuveni EUR 0,5 miljardu apmērā veidoja 3,9 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem;

2.norāda, ka Revīzijas palāta savā 2022. finanšu gada pārskatā izskatīja 60 darījumu izlasi kategorijā "Administrācija"; tāds pats skaits tika izskatīts 2021. gadā; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta raksta, ka administratīvos izdevumus veido izdevumi par cilvēkresursiem, tostarp izdevumi par pensijām, kas 2022. gadā veidoja aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumi par ēkām, iekārtām, enerģiju, komunikācijām un informācijas tehnoloģijām, un ka tās daudzu gadu darbs liecina, ka kopumā šie izdevumi ir ar zemu risku;

3.norāda, ka 2022. gada revīzijas ietvaros Revīzijas palāta pārbaudīja EST pārraudzības un kontroles sistēmas, jo īpaši iekšējās kontroles standartu īstenošanu, riska pārvaldību un Finanšu regulā noteikto galveno kontroles pasākumu, tostarp maksājumu ex ante un ex post kontroles pasākumu, darbību;

4.norāda, ka 14 (23 %) no 60 darījumiem bija kļūdas, bet Revīzijas palāta, pamatojoties uz piecām skaitļos izteiktajām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa;

5.ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta 2022. finanšu gada pārskatā ir norādījusi, ka tā nav konstatējusi nevienu konkrētu problēmu saistībā ar EST;

6.norāda, ka kopējais EST piešķirtais budžets 2022. gadam bija  467 900 000 EUR, kas ir palielinājums no 444 049 000 EUR 2021. gadā un 2020. gadā, kurš atbilst palielinājumam par 5,4 % no 2021. līdz 2022. gadam, un ka 79 % budžeta 2022. gadā tika izmantoti tās locekļiem un personālam, 14 % — ēkām, 6 % — IT un 1 % — citiem izdevumiem;

7.norāda, ka 2022. gada laikā EST saskaņā ar Finanšu regulas 29. pantu veica 19 budžeta līdzekļu pārvietojumus, kas kopā veidoja 12,7 miljonus EUR jeb 2,7 % no attiecīgā finanšu gada apropriācijām; turklāt norāda, ka 2022. gada budžeta izpildes līmenis bija 98,43%, kas atbilst iepriekšējiem gadiem;

8.ar gandarījumu norāda, ka deleģētais kredītrīkotājs paziņoja, ka piešķirtie resursi ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

9.atzinīgi vērtē to, ka EST strādā pie plaša IT sistēmu klāsta gan iekšēji, gan izmantojot pakalpojumu līmeņa nolīgumus dažādās jomās, kas padarīs to resursu ziņā efektīvāku;

10.norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu dažādos veidos radīja spiedienu uz EST budžetu, cita starpā ar lielāku inflāciju un algu korekcijām, kā arī ievērojami palielinot enerģijas izmaksas un vairāku preču un pakalpojumu izmaksas;

11.norāda, ka EST vispārējais misijas budžets samazinājās no 405 000 EUR 2021. gadā līdz 390 000 EUR 2022. gadā, kas atbilst samazinājumam par 3,7 % un ko galvenokārt izraisīja izmaiņas darba metodēs ar lielāku attālināto sanāksmju skaitu; turklāt norāda, ka EST nav īpašas budžeta pozīcijas tās priekšsēdētāja komandējumiem un ceļojumiem; visbeidzot norāda, ka budžeta pozīcija visu EST locekļu komandējumiem samazinājās no 280 000 EUR 2021. gadā līdz 270 000 EUR 2022. gadā, kas atbilst samazinājumam par 3,6 % un ko galvenokārt izraisīja arī videokonferenču rīku plašāka izmantošana;

12.norāda, ka 2022. gada laikā ar Covid-19 pandēmiju saistītie ārkārtas pasākumi tika pakāpeniski izbeigti un EST atsāka ierasto darbību; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka apmeklētāju skaits 2022. gadā palielinājās līdz 11 653 personām, kas tomēr joprojām nav pirmspandēmijas līmenī, kad 2019. gadā bija 17 136 apmeklētāji, bet tas daļēji varētu būt saistīts arī ar jaunām iespējām apmeklēt EST virtuāli;

13.ar gandarījumu atzīmē, ka 2022. gadā tika atzīmēta EST 70. gadadiena, kas ir ļoti svarīga gadadiena visai Savienībai; atzinīgi vērtē to, ka EST izmantoja iespēju uzsākt iniciatīvas tēmas "Taisnīguma tuvināšana pilsoņiem" ietvaros, tostarp jauno iniciatīvu piedāvāt uzklausīšanas straumēšanas pakalpojumu CURIA tīmekļa vietnē;

14.norāda, ka 2022. gadā Tiesā 68 % no jaunajām lietām bija lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu, 24 % bija apelācijas par Vispārējās tiesas nolēmumiem un 4 % bija prasības pret dalībvalstīm par pienākumu neizpildi; turklāt norāda, ka 2022. gadā attiecībā uz Vispārējo tiesu 46 % no jaunajām lietām attiecās uz prasībām atcelt Savienības iestāžu tiesību aktus, 30 % — uz prasībām saistībā ar intelektuālo īpašumu un 7 % — uz strīdiem starp Savienības iestādēm un to darbiniekiem;

15.norāda, ka 2022. gadā abās tiesās iesniegto lietu skaits ir atbilstošs iepriekšējā gadā iesniegto lietu skaitam (1710 lietas 2022. gadā salīdzinājumā ar 1720 lietām 2021. gadā), un uzsver, ka Tiesa un Vispārējā tiesa 2022. gadā kopā spēja pabeigt 1666 lietas (2021. gadā — 1723 lietas), kas atbilst pēdējo gadu vidējam rādītājam (1692 lietas gadā laikposmā no 2018. gada līdz 2021. gadam); tomēr norāda, ka kopējais vēl neizskatīto lietu skaits palielinās — 2022. gadā nebija izskatītas 2585 lietas salīdzinājumā ar 2541 lietu 2021. gadā;

16.norāda, ka vidējais Tiesā iesniegto lietu izskatīšanas ilgums bija līdzīgs kā iepriekšējā gadā, proti, 16,4 mēneši 2022. gadā un 16,6 mēneši 2021. gadā; atzinīgi vērtē to, ka vidējais tiesvedības ilgums Vispārējā tiesā ierosinātajās lietās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies, sasniedzot 16,2 mēnešus 2022. gadā salīdzinājumā ar 17,3 mēnešiem 2021. gadā;

17.atzinīgi vērtē to, ka EST ir sniegusi kopsavilkumu par EST veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, kā arī kopsavilkumu par ieteikumiem un pasākumiem, kas veikti saistībā ar šiem ieteikumiem saskaņā ar Finanšu regulas 118. panta 8. punktu; norāda, ka iekšējam revidentam ir gada darba programma ar daudzgadu komponentu;

18.norāda, ka svarīgākās iekšējās revīzijas 2022. gadā attiecās uz bankas kontu pārvaldību, kases un maksājumu izpildi, apdrošināšanas līgumiem un riska segumu, ilgtspējas informācijas izplatīšanu un tulkošanas pārvaldības plūsmu;

19.norāda, ka atbildēs uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas anketu, kas bija daļa no pašreizējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras, EST min, ka iekšējo revīziju rezultātā tika sniegti daudzi ieteikumi, kurus atzinīgi novērtēja attiecīgie dienesti; prasa informēt Parlamentu, ja attiecīgie dienesti neievēro iekšējā revidenta ieteikumus;

20.norāda, ka Tiesā ir 27 tiesneši un 11 ģenerāladvokāti un ka 2022. gadā amatā nestājās neviens jauns tiesnesis; turklāt norāda, ka Vispārējā tiesa sastāv no 54 tiesnešiem un ka 2022. gadā amatā stājās astoņi jauni tiesneši;

21.ar bažām konstatē, ka Tiesā un Vispārējā tiesā joprojām ir ļoti nelīdzsvarots dzimumu sastāvs un ka no 8 jaunajiem tiesnešiem, kas 2022. gadā stājās amatā Vispārējā tiesā, pieci bija vīrieši un trīs — sievietes; atkārtoti pauž atzinību par Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vēstuli dalībvalstu pārstāvju konferences priekšsēdētājam 2021. gadā, kurā dalībvalstis aicinātas, izvirzot tiesnešu aizstājēju kandidātus, ņemt vērā dzimumu līdzsvara nepieciešamību; pauž nožēlu, ka vēstule palikusi neatbildēta;

22.atzinīgi vērtē to, ka EST, atbildot uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas anketas jautājumiem, sniedza ļoti detalizētu informāciju par darbinieku sadalījumu 2022. gada beigās;

23.norāda, ka 2022. gada beigās EST bija nodarbināti 2253 darbinieki, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2247 darbiniekiem 2021. gada beigās un 2239 darbiniekiem 2020. gada beigās; atzīmē, ka kopējais dzimumu sadalījums 2022. gada beigās bija 893 vīrieši, kas atbilst 40 %, un 1360 sievietes, kas atbilst 60 %; turklāt norāda, ka kopējais sadalījums starp darbinieku kategorijām bija 1300 ierēdņi (58 %), 774 pagaidu darbinieki (34 %) un 179 līgumdarbinieki (8 %), kas nozīmē nelielu ierēdņu procentuālā īpatsvara samazinājumu salīdzinājumā ar 2021. gadu, kuru atspoguļo neliels pagaidu darbinieku procentuālā īpatsvara pieaugums un izmaiņu neesamība attiecībā uz līgumdarbiniekiem;

24.atzīmē, ka augstākajai vadībai dzimumu sadalījums bija 9 vīrieši un 6 sievietes, kas atbilst 60 % vīriešu un 40 % sieviešu; atzīmē, ka vidējā līmeņa vadībai dzimumu sadalījums bija 36 vīrieši un 24 sievietes, kas arī atbilst 60 % vīriešu un 40 % sieviešu;

25.atzinīgi vērtē to, ka EST personālā ir pārstāvētas visas Savienības valstspiederības; tomēr ar nožēlu atzīmē, ka dažu dalībvalstu valstspiederīgo skaits ir pārāk liels; šajā saistībā norāda, ka 505 no 2253 darbiniekiem ir Francijas pilsoņi, kas atbilst 22 %, un ka asistentu (AST) vidū pārmērīga pārstāvība ir ievērojami lielāka, jo tur tie veido 223 no 719 personāla locekļiem, kas atbilst 31 %; atzīmē, ka Beļģijas valstspiederīgie un itāļi ir pārmērīgi pārstāvēti administratora (AD) līmenī ar attiecīgi 108 un 97 darbiniekiem no 1274; atzīmē arī, ka Kipra ir visnepietiekamāk pārstāvētā valsts, no kuras oficiālo un pagaidu darbinieku AD amatos ir tikai divi valstspiederīgo un nav neviena valstspiederīgā AST un sekretāra palīga (AST-SC) amatos; norāda, ka Eiropas Savienības Tiesai būtu jācenšas panākt līdzsvarotāku Savienības valstspiederīgo pārstāvību visos amatos un jācenšas garantēt pienācīgu ģeogrāfisko sadalījumu;

26.mudina Tiesu atbalstīt daudzvalodu darba vidi; atzīmē, ka, lai gan saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas Reglamenta 8. nodaļas 36. pantu tiesvedības valoda var būt jebkura Savienības valoda (bulgāru, čehu, dāņu, holandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu vai zviedru valoda), ikdienas administratīvais darbs tomēr tiek 90 % apmērā veikts franču valodā; mudina EST ikdienas administratīvajā darbā biežāk izmantot pārējās divas Eiropas Savienības darba valodas, proti, vācu un angļu valodu, lai veicinātu daudzvalodību un padarītu nodarbinātību pieejamāku visu dalībvalstu valstspiederīgajiem, tostarp no valstīm, kuru skolās netiek piedāvāta franču valoda; norāda, ka tas palīdzētu arī veicināt vienlīdzīgāku tautību sadalījumu starp EST darbiniekiem; aicina visas iestādes garantēt daudzvalodību;

27.atzinīgi vērtē darbu, kas paveikts Augsta līmeņa starpiestāžu grupā, lai palielinātu Luksemburgas pievilcību darbiniekiem; mudina EST turpināt sadarboties ar citām Luksemburgā bāzētām iestādēm dažādās darbībās, tostarp attiecībā uz ideju par īpaša mājokļa pabalsta ieviešanu, lai kompensētu augsto īres maksu, ko izjūt jo īpaši zemākas pakāpes darbinieki, un nodrošināt, lai EST darbinieki var izmantot piemērotus nosacījumus attiecībā uz saviem dzīves apstākļiem; aicina informēt Parlamentu par visu šādu iniciatīvu īstenošanas gaitu;

28.ar gandarījumu norāda, ka EST 2022. gada 1. maijā ieviesa jaunu tāldarba shēmu, kas paredz iespēju strādāt no mājām ´divas dienas nedēļā; turklāt atzīmē, ka shēma ļauj darbiniekiem strādāt līdz 10 dienām gadā ārpus darbavietas un ka vadītāju aptauja parādīja vispārēju apmierinātību ar šo iespēju, kas ir izrādījusies saderīga ar dienestu pienācīgu darbību;

29.ar bažām norāda, ka 2022. gadā slimības atvaļinājuma dienu skaits Eiropas Savienības Tiesā bija 23 702 dienas, kas ir par 38 % vairāk nekā 2021. gadā, kad slimības atvaļinājuma dienu skaits bija 17 138 dienas; vienlaikus atzīmē, ka 2019. gadā slimības atvaļinājums bija 25 629 dienas un ka salīdzinoši nelielais skaits 2021. gadā varētu būt saistīts ar Covid-19 pandēmiju;

30.ar bažām norāda, ka 46 darbinieki ziņoja par spēku izsīkumu ar darbu saistītu iemeslu dēļ, savukārt EST medicīnas dienesti lēš, ka 2022. gadā bija 23 gadījumi, kad darbiniekiem bija simptomi, kas varētu būt saistīti ar izdegšanas diagnozi; norāda, ka EST ir piedāvājusi apmācību kursus vadītājiem, lai veicinātu izpratni par dažādiem riskiem, kas saistīti ar izdegšanu, un par personāla labbūtību; aicina EST turpināt koncentrēties uz šo problēmu, lai turpinātu apsvērt, kā novērst izdegšanu, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu darbinieku labklājību nolūkā samazināt ar izdegšanu saistīto gadījumu skaitu; iesaka EST un citām iestādēm izveidot komentāru lodziņu, kurā darbinieki var atstāt komentārus, nodrošinot, ka pret darbiniekiem netiks vērsta pretdarbība; mudina šāda komentāru lodziņa saturu uztvert nopietni un analizēt, lai palīdzētu identificēt un mazināt izdegšanas avotus;

31.mudina cilvēkresursu nodaļu labāk apzināties ilgstošas saslimšanas ar Covid, citām vīrusu slimībām un autoimūnām slimībām sekas un simptomus; mudina EST un visas pārējās Savienības iestādes nodrošināt veselības apdrošināšanu, lai finansiāli segtu terapijas, kas nepieciešamas šo slimību ārstēšanai;

32.norāda, ka 2023. gadā tika uzsākta viena administratīvā izmeklēšana saistībā ar lietu, kas varētu būt seksuāla uzmākšanās un attiecas uz faktiem, kuri norisinājās 2022. gadā;

33.ar gandarījumu atzīmē, ka EST piedāvā apmācības kursus, lai veicinātu un sekmētu daudzveidību savos dienestos; turklāt atzīmē, ka EST ir 27 darbinieki ar invaliditāti, no kuriem 14 tiek uzskatīti par darbiniekiem ar smagu invaliditāti; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada laikā ir notikusi būtiska 2021. gada iekšējā audita pēcpārbaude, lai garantētu cilvēku ar invaliditāti tiesības;

34.norāda, ka 2022. gadā EST uzņēma 267 praktikantus; ar gandarījumu atzīmē, ka no 2022. gada rudens EST saskaņā ar Parlamenta ieteikumu nolēma atalgot visus praktikantus, izņemot tos, kuri saņem dotāciju no citiem avotiem; mudina EST pārbaudīt, vai praktikanti ir proporcionāli pārstāvēti no visām dalībvalstīm;

35.pauž nožēlu par to, ka EST 2022. gadā pieņēma neapmaksātus stažierus neatkarīgi no tā, vai pārejas periodā pēc jaunā lēmuma par stažēšanos pieņemšanas 2021. gada novembrī vai alternatīvu finansējuma avotu dēļ; uzsver kontrastu starp EST, kurai nav apmaksātas prakses politikas, un citām Eiropas iestādēm, kas atbalsta šādu politiku; mudina EST nodrošināt pārredzamību attiecībā uz neapmaksātu praktikantu ārējiem finanšu avotiem un sīkāk izklāstīt šīs politikas saglabāšanas pamatojumu;

36.turpina novērtēt 2021. gadā veiktās reformas attiecībā uz Tiesas un Vispārējās tiesas locekļiem saistībā ar viņu rīcības kodeksu un interešu deklarācijām, kas kopā ar jaunajām prasībām attiecībā uz locekļu curriculum vitae uzlabo EST pārredzamību; tomēr uzskata, ka interešu deklarāciju derīgumu un lietderīgumu varētu uzlabot, izmantojot sava veida verifikāciju un kvalitātes kontroli;

37.atzinīgi vērtē to, ka kopš 2018. gada Tiesa ir publicējusi sarakstu ar ārējām darbībām, ko veikuši gan Tiesas, gan Vispārējās tiesas locekļi; norāda, ka saraksts ir grūti lasāms plašai sabiedrībai, un iesaka to padarīt informatīvāku, iekļaujot informāciju par ārējās darbības būtību; uzsver, ka no tiesas locekļiem tiek sagaidīts, ka viņi pilnībā nodosies savu pienākumu pildīšanai EST un ka ārējas darbības viņi var veikt tikai tad, ja tās ir saistītas ar viņu pienākumu izpildi un ja ir saņemta iepriekšēja atļauja, kuru piešķir tikai tad, ja šādas darbības ir savienojamas ar rīcības kodeksa prasībām un jo īpaši ar pienākumu būt pieejamiem tiesvedības procesos;

38.norāda uz 2021. gada lēmumu par dalībnieku ceļošanu, komandējumiem un autovadītāju un automašīnu izmantošanu, kas nozīmē, ka dalībniekiem būs jāsedz visas ekspluatācijas izmaksas par tāda transportlīdzekļa izmantošanu, uz kuru neattiecas komandējuma rīkojums, kas pārsniedz 10 000 km; uzskata, ka autoparku nekādā gadījumā nedrīkst izmantot nekā citādi, kā vien EST locekļu pienākumu izpildei; aicina visas Savienības iestādes vienoties par vienotu horizontāli piemērojamu sistēmu, kas mazinātu neskaidrības un palielinātu pārredzamību un efektivitāti publisko līdzekļu izmantošanā;

39.atzinīgi vērtē to, ka EST apmāca visus jaunpienācējus par visiem ētiskajiem aspektiem, kā arī par ierēdņu un aģentu tiesībām un pienākumiem, kā noteikts Civildienesta noteikumos, tostarp par trauksmes celšanu, aizskarošas izturēšanās aizliegumu, interešu konfliktu novēršanu un citiem ētikas jautājumiem; atzinīgi vērtē arī to, ka ir organizēti 6 mācību kursi ar nosaukumu "Labas rīcības kodekss", kuros piedalās 70 darbinieki, un 11 mācību kursi ar nosaukumu "Iekšējā kontrole", kuros piedalās 80 darbinieki; mudina EST noteikt vienu "Labas rīcības kodeksa" apmācības kursu par prasību visiem darbiniekiem, gan esošiem, gan jauniem, lai veicinātu drošu un produktīvu darba vietu un ētisku lietu izskatīšanu;

40.ar gandarījumu norāda, ka 2022. gadā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) nesāka nevienu jaunu izmeklēšanu saistībā ar EST, bet ka joprojām turpinās izmeklēšana, kura saistīta ar darbinieku rīcību, kas var būt smags viņu pienākumu pārkāpums, un ka četrās lietās, ko izskatīja Eiropas Ombuds attiecībā uz EST, netika konstatēta kļūda pārvaldē, kas nozīmē, ka 2022. gadā Eiropas Ombuds nesniedza ieteikumus attiecībā uz Tiesu; norāda, ka 2022. gadā EST nebija neviena trauksmes celšanas gadījuma;

41.pauž dziļu nožēlu par to, ka jaunais darbinieku rīcības kodekss, kuru sākotnēji bija paredzēts pabeigt līdz 2021. gada beigām, vēl nebija pabeigts līdz 2022. gada beigām; norāda, ka jauno rīcības kodeksu bija paredzēts pieņemt līdz 2023. gada beigām, bet tas joprojām ir pieņemšanas procesā; aicina Tiesu nekavējoties pabeigt un pieņemt jauno rīcības kodeksu saskaņā ar iepriekšējo budžeta izpildes apstiprināšanas procesu pieprasījumiem, un prasa pēc iespējas drīzāk informēt Parlamentu par tā pieņemšanu un saturu;

42.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā netika konstatēts neviens interešu konflikts; norāda, ka tika izskatīti 112 pieprasījumi saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu attiecībā uz profesionālo darbību pēc dienesta attiecību pārtraukšanas un ka visi šie pieprasījumi tika apstiprināti; turklāt atzīmē, ka tika deklarēti deviņi ārējas darbības gadījumi prombūtnes laikā personisku iemeslu dēļ un ka visi tika apstiprināti; uzskata, ka šo jomu potenciāli varētu pārbaudīt iekšējais revidents vai ierosināt starpiestāžu ētikas struktūra;

43.atzinīgi vērtē to, ka EST paātrināja integrētas lietu pārvaldības sistēmas (SIGA) ieviešanu, kas ļaus tai strādāt pie pilnīgi digitālas, drošas un integrētas darbplūsmas, un atzinīgi vērtē to, ka EST ir progresējusi HAN/Ares programmas īstenošanā attiecībā uz visiem EST administratīvajiem pakalpojumiem; lūdz EST ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros informēt Parlamentu par šādu īstenošanu;

44.atzinīgi vērtē to, ka EST nolēma vairs neizmantot mākoņplatformas apstrādātiem sensitīviem tiesu iestāžu datiem, lai aizsargātu datus un sistēmas īpašumtiesības ar mērķi mitināt visus savus datus uz vietas un izvairīties no kritiskas darbības atkarības no jebkādām ārējām sistēmām; turklāt atzinīgi vērtē EST politiku izvairīties no jebkāda mākonī mitināta rīka vai infrastruktūras izmantošanas nepubliskas informācijas apstrādei, lai aizsargātu persondatus un pilnībā kontrolētu savas sistēmas un datus;

45.ar gandarījumu atzīmē, ka e-Curia izmantošanas rādītājiem ir tendence pieaugt: 2022. gadā 94 % pieteikumu Vispārējā tiesā tika iesniegti, izmantojot e-Curia (salīdzinot ar 93 % 2021. gadā), un e-Curia izmantošanas apmērs Tiesā atbilda aptuveni 87 % no visiem šādi izdarītajiem pieteikumiem 2022. gadā (salīdzinot ar 85 % 2021. gadā);

46.norāda, ka 2022. gadā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) nav paziņojis par turpmākiem pieprasījumiem; ar interesi gaida lēmumu par 2021. gada sākumā veikto izmeklēšanu par trešās personas tīmekļa pakalpojumu izmantošanu un pienākumu darīt pieejamu kopējā pārziņa līguma būtību; ar interesi gaida arī lēmumu par izmeklēšanu attiecībā uz to, kā Savienības iestādes, struktūras un aģentūras izmanto mākoņpakalpojumus, ko sniedz Amazon Web Services un Microsoft saskaņā ar Cloud II līgumiem;

47.atzinīgi vērtē to, ka EST apsver, kā un kādā mērā savā darbā būtu jāizmanto digitālās tehnoloģijas, piemēram, lai noteiktu līdzības starp lietām, tulkošanai, runas pārvēršanai tekstā un automatizētiem garu dokumentu kopsavilkumiem; uzsver, ka, jo īpaši tādai juridiskai iestādei kā EST, automatizēti procesi vienmēr būs jānovērtē no ētikas perspektīvas un jāpapildina ar cilvēku veiktu uzraudzību un kontroli; uzsver, cik svarīgi ir spēt savstarpēji atsaukties uz gadījumiem pēc galvenajiem terminiem un galvenajiem rādītājiem, lai atrastu gadījumu satura pārklāšanos vai modeļus; mudina arī Tiesu izskatīt iespējas labāk nodot informāciju tiesnešiem un viņu komandām;

48.atzinīgi vērtē to, ka EST izmanto atvērtā pirmkoda operētājsistēmas aptuveni vienā trešdaļā no tās serveru bāzes un ka tās pirmā izvēle ir paļauties uz iekšēji mitinātām sistēmām, kuru pamatā ir atvērtā pirmkoda tehnoloģija, jo tā ļauj EST uzturēt savu sistēmu tehnisko kontroli un kontrolēt datu glabāšanu un datu plūsmas, tādējādi nodrošinot labāku datu aizsardzību un privātumu; mudina EST pievienoties atvērtā pirmkoda iniciatīvai, ko uzsāka EDAU, īstenojot Nextcloud atvērtā pirmkoda risinājumus;

49.aicina EST pēc nolēmuma publicēšanas savā tīmekļa vietnē darīt pieejamus visus ar lietu saistītos dokumentus, vienlaikus nodrošinot privātas vai sensitīvas informācijas neizpaušanu, lai aizsargātu personatus;

50.atzinīgi vērtē EST iesaistīšanos mākslīgā intelekta (MI) rīku integrēšanā savā darbā un to, ka 2023. gada jūlijā tika pieņemta visaptveroša stratēģija attiecībā uz MI; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai MI tiktu izmantots tādā veidā, kas pilnībā saglabā juridisko procesu neatkarību, kvalitāti un pārredzamību, pilnībā ņem vērā ētikas jautājumus un tiek izmantots, piemērojot cilvēku veiktu uzraudzību un vienmēr atļaujot cilvēku iejaukšanos, lai nepieļautu nelabvēlīgas sekas vai riskus vai lai apturētu sistēmu, ja tā nedarbojas saskaņā ar paredzēto; atzinīgi vērtē to, ka EST ir izveidojusi Mākslīgā intelekta padomi, kas ir atbildīga par ētisko aspektu risināšanu un skaidru robežu noteikšanu mākslīgā intelekta izmantošanai; atgādina, ka Tiesai jānodrošina pilnīga lietotāju kontrole saskaņā ar Eiropas Ētikas hartu par mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu tiesu sistēmās un to vidē; sagaida, ka personāla pamatnostādnes par MI izmantošanu tiks pieņemtas līdz 2023. gada rudens beigām, kā norādīts, un prasa, lai Parlaments tiktu informēts par šo pamatnostādņu saturu;

51.ar bažām norāda, ka EST ziņo, ka 2022. gadā kiberuzbrukumu skaits turpināja pieaugt; izjūt atvieglojumu par to, ka, neskatoties uz to dažādību un apjomu, visus uzbrukumus apstrādāja spēkā esošās aizsardzības sistēmas vai EST specializētā komanda reaģēšanai uz incidentiem, saskaņā ar EST sniegtajām atbildēm uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas 2023. gada oktobrī uzdotajiem jautājumiem; vienlaikus atzinīgi vērtē to, ka EST aktīvi piedalās attiecīgajās Savienības iestāžu struktūrās, lai stiprinātu Savienības iestāžu vispārējo kiberdrošību; stingri mudina EST vadību saglabāt kiberdrošības stiprināšanu kā prioritāti, mudina vadību proaktīvi izpētīt, kāds IT infrastruktūras aspekts padara EST neaizsargātu pret uzbrukumiem, un pēc iespējas ātrāk to labot, kā arī nodrošināt regulāras tās kiberaizsardzības revīzijas un pārbaudes;

52.norāda, ka EST analizēja atvērto datu iespējas 2022. un 2023. gadā un ka EST plāno dalīties ar visu publicēto informāciju, kas pieejama tās tīmekļa vietnē, kā ar atvērtajiem datiem; tomēr brīdina EST, ka pirms publicētā informācija tiek darīta pieejama kā atvērti dati, ir jāpiesaista pārbaudītāji, ņemot vērā drošību, konfidencialitāti, privātuma tiesības un intelektuālā īpašuma tiesības;

53.ar interesi norāda, ka EST ir izveidojusi darba grupu, kurā ir pārstāvētas dažādas EST daļas un tās personāla komiteja, lai pārdomātu EST telpu noslogojuma optimizāciju, un ka tās secinājumi tika sniegti 2023. gadā; prasa, lai Parlaments tiktu informēts par šo secinājumu īstenošanu un sekām attiecībā uz darbavietas organizāciju;

54.ar interesi atzīmē, ka ir veikta iekšējā revīzija par ēku pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti un ka EST, ievērojot jaunos Luksemburgas tiesību aktus, īsteno atbilstošus pasākumus; atzinīgi vērtē to, ka šie pasākumi ietver tiesas zāļu pieejamības cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošināšanu, piemēram, reljefa segums un margas; prasa informēt Parlamentu par turpmākām iniciatīvām šajā jomā;

55.augsti vērtē to, ka EST izstrādā atsevišķu gada pārskatu saistībā ar iestādes vidisko pēdu, kas varētu kalpot par paraugu citām iestādēm;

56.apsveic EST ar sasniegtajiem rezultātiem, būtiski samazinot vispārējo patēriņu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2015. bāzes gadu; uzskata, ka sevišķi iespaidīgi ir tas, ka apkure tika samazināta par 23,6 %, papīrs — par 42,6 %, ēdnīcu atkritumi — par 49,9 % un siltumnīcefekta gāzu emisijas — par 31,7 %;

57.norāda, ka EST ir uzstādīti saules paneļi, kas aptver 3447,8 m2 un kas 2022. gadā saražoja 452 959 kWh; mudina EST turpināt darbu pie iespēju apzināšanas attiecībā uz vispārējā patēriņa samazināšanu, pārstrādi un atjaunojamās enerģijas ražošanu;

58.atzinīgi vērtē to, ka EST ir uzsākusi vairākas iniciatīvas, lai atbalstītu un palielinātu ilgtspējīgu mobilitāti, tostarp subsīdijas sabiedriskajam transportam, subsīdijas pašapkalpošanās velosipēdiem, uzlabotas velosipēdu novietošanas iespējas un uzlabotas hibrīda un elektrisko automobiļu iespējas;

59.atzinīgi vērtē to, ka EST ir plašs pakalpojumu līmeņa nolīgumu klāsts ar citām Savienības iestādēm, kas palīdz samazināt iesaistīto iestāžu izmaksas un nodrošina, ka visās iestādēs tiek izmantotas līdzīgas procedūras, metodes un darba plūsmas; jo īpaši atzinīgi vērtē pakalpojumu līmeņa nolīgumus ar Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroju un pakalpojumu līmeņa nolīgumu ar Komisijas Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorātu kā pakalpojumu sniedzēju, kas mitina EST informācijas sistēmas, tostarp eCuria, Cvria portālu un citas; atzīst arī pastāvīgo sadarbību Iestāžu rakstiskās un mutiskās tulkošanas komitejā; visbeidzot, atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā pēc 2022. gadā notikušajām sarunām ar Eiropas Savienības Publikāciju biroju tika parakstīts jauns pakalpojumu līmeņa nolīgums, kas pirmo reizi aptver visus sadarbības aspektus;

60.ar gandarījumu norāda, ka EST kopā ar visām pārējām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir noslēgusi kopīgu iepirkumu par nelaimes gadījumu apdrošināšanas piegādi, kā minēts Civildienesta noteikumu 73. pantā;

61.atzinīgi vērtē to, ka sadarbība ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) ir attīstīta tālāk un ka ir parakstīts saprašanās memorands, lai izveidotu padziļinātu sadarbību attiecībā uz bibliogrāfiskajiem un dokumentārajiem pakalpojumiem abu iestāžu labā; turklāt atzinīgi vērtē to, ka EPPO prokuroriem ir ierosināta īpaša apmācība, lai viņi varētu iepazīties ar EST darbību;

62.atzinīgi vērtē to, ka EST pilnībā sadarbojas ar OLAF, Revīzijas palātu, EDAU un Eiropas Ombudu, tostarp nodrošinot, ka tās iekšējie lēmumi par OLAF izmeklēšanu tiek atjaunināti, lai nodrošinātu atbilstību jaunākajām prasībām;

63.mudina Tiesu dalīties intelektuālā īpašuma lietu skaitā un konkrētajos strīdus jautājumos ar Komisiju un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju, lai izpētītu iemeslus, kāpēc 30 % no attiecīgajām prasībām Vispārējā tiesā 2022. gadā bija saistītas ar intelektuālo īpašumu, ar mērķi palīdzēt identificēt iespējamās nepilnības Savienības tiesību aktos; uzskata, ka būtu iespējas netērēt Savienības budžetu šo lietu izskatīšanai, ja ar jaunu Savienības leģislatīvo aktu varētu noteikt un atrisināt konkrētu strīdus jautājumu;

64.atzīst, ka Eiropas Savienības Tiesiskās sadarbības tīkls veic darbības, kas veicina un atvieglo sadarbību starp EST un valstu tiesām, jo īpaši tiesu uzraudzības, juridiskās izpētes, daudzvalodu terminoloģijas un jauno tehnoloģiju jomā, kā arī veicina visefektīvākās tiesvedības prakses apkopošanu;

65.norāda, ka 2022. gadā budžets komunikācijai, iekšējo un ārējo publikāciju satura sagatavošanai un drukāšanai bija 527 500 EUR, kas ir par 3,3 % vairāk nekā 2021. gadā;

66.atzinīgi vērtē to, ka EST ir izmantojusi savu 70. gadadienu kā iespēju stiprināt pārredzamību un saziņu ar Savienības iedzīvotājiem, kā arī organizēt divas atvērto durvju dienas ar iespēju iedzīvotājiem uzdot jautājumus uz vietas; mudina EST apsvērt šo iniciatīvu turpināšanu arī nākamajos gados;

67.ar gandarījumu atzīmē, ka 2022. gadā EST uzsāka virspalātai piešķirto lietu noklausīšanās straumēšanas pakalpojumu, sniedzot sabiedrībai iespēju labāk izprast, kā EST darbojas; mudina EST paplašināt šo iniciatīvu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību;

68.atzinīgi vērtē to, ka EST aktīvi piedalās EDAU uzsāktajā projektā EU Voice nolūkā mijiedarboties ar sabiedrību, kurš paredz veicināt decentralizētu, bezmaksas un atklāta pirmkoda sociālo tīklu izmantošanu kā alternatīvu profesionālajiem tīkliem;

69.uzskata — tā kā Tiesai aizvien biežāk ir jālemj par konstitucionāla rakstura jautājumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, būtu jāstiprina Savienības tiesu procesa pārredzamība un atklātība; šajā saistībā atzinīgi vērtē Tiesas sēžu straumēšanas sistēmas izveidi, kas palīdz stiprināt Tiesas "pilsoņu tiesas" dimensiju, palielinot tās pieejamību plašai sabiedrībai; šajā sakarā uzsver, ka jaunā straumēšanas sistēma ir pakāpeniski jāpapildina ar papildu ārējiem saziņas līdzekļiem, kas ļaus labāk pamanīt iestādes darbu;

70.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā pēc tam, kad 2021. gadā bija pabeigts izmēģinājuma posms, tika uzsākta iniciatīva, kas piedāvā attālinātus apmeklējumus EST, sniedzot jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem izpratni par EST un judikatūras ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi un palielinot viņu izpratni par viņu kā Savienības iedzīvotāju tiesībām un Savienības demokrātiskajām vērtībām; mudina EST paplašināt tos attālinātos apmeklējumus, kas vērsti uz jaunatni, lai apmeklētu cilvēkus vecumā no 15 līdz 29 gadiem; turklāt mudina Tiesu piedāvāt attālinātas vizītes arī visu vecumu iedzīvotājiem un uzsver, ka attālinātām vizītēm jābūt pēc iespējas pieejamākām visiem eiropiešiem;

71.norāda, ka EST kopā ar vairākām citām Savienības iestādēm aktīvi piedalās EDAU uzsāktā projektā, regulāri publicējot publikācijas Mastodon decentralizētajos sociālajos medijos, izmantojot bezmaksas un atvērtā pirmkoda programmatūru; atzīmē, ka EST izmanto arī X (agrāk Twitter) un LinkedIn platformas un ka EST turpināja līdzšinējo publicēšanas praksi gan X (agrāk Twitter), gan Mastodon platformā, kad tiks atrasts tehniskais risinājums, kas ļauj veikt automatizētu paralēlu publicēšanu. mudina EST regulāri publicēt ziņas tur, kur tā atrodas sociālo mediju platformā, lai izvairītos no stagnējošiem sociālo mediju kontiem, jo tas var radīt iespaidu par neaktivitāti EST ikdienas darbā.