1.norāda, ka Komitejas budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā "Eiropas publiskā pārvalde", kuras kopējā summa 2022. gadā bija 11,6 miljardi EUR (5,9 % no Savienības budžeta izdevumiem); norāda, ka 2022. gadā Komitejas budžets veidoja 0,95 % no DFS 7. izdevumu kategorijas;

2.norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta ("Revīzijas palāta") savā 2022. finanšu gada pārskatā ir pārbaudījusi 60 darījumu izlasi kategorijā "Administrācija", t. i., tādu pašu skaitu, kāds tika pārbaudīts 2021. gadā; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta raksta, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem, tai skaitā izdevumus par pensijām, kas 2022. gadā veidoja aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus par ēkām, iekārtām, enerģiju, komunikācijām un informācijas tehnoloģijām, un ka tās daudzu gadu darbs liecina, ka kopumā šie izdevumi ir zema riska izdevumi;

3.norāda, ka Revīzijas palāta 2022. gada revīzijas ietvaros pārbaudīja Komitejas pārraudzības un kontroles sistēmas, konkrēti, iekšējās kontroles standartu īstenošanu, riska pārvaldību un Finanšu regulā noteikto galveno kontroles mehānismu darbību, tai skaitā maksājumu ex ante un ex post kontroli;

4.norāda, ka 14 (23 %) no 60 darījumiem bija kļūdas, bet Revīzijas palāta, pamatojoties uz piecām skaitļos izteiktajām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa;

5.ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta 2022. finanšu gada pārskatā ir arī norādījusi, ka tā nav konstatējusi nevienu konkrētu problēmu saistībā ar Komiteju;

6.norāda, ka 2022. gadā Komitejas galīgais pieņemtais budžets bija 109 976 858 EUR, ieskaitot budžeta grozījumu Nr. 5/2022, kas ir kopumā par 3,03 % vairāk nekā 2021. gadā; norāda, ka apropriācijas 1004. budžeta pozīcijā "Ceļa un uzturēšanās pabalsti, sanāksmju apmeklēšana un ar to saistīti izdevumi" laikā no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās no 4 244 488 EUR līdz 8 158 838 EUR, t. i., par 92 %, jo pēc Covid-19 pandēmijas atsākās ceļošana; norāda, ka citādi apropriāciju sadalījums pa budžeta pozīcijām 2022. gada budžetā saglabājās salīdzināms ar iepriekšējo gadu sadalījumu;

7.norāda, ka komandējumu budžets 2022. gadā bija 419 657 EUR, salīdzinot ar 169 856 EUR 2021. gadā, tādējādi uzrādot pieaugumu par 147 %, ko var izskaidrot ar tiešsaistes sanāksmju skaitu 2021. gadā un 2022. gada sākumā ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu dēļ, kā arī ar ceļojumu cenu pieaugumu 2022. gadā; atzīmē, ka piemaksa Komitejas prezidentūrai (priekšsēdētājam un priekšsēdētāja pirmajam vietniekam) par ceļa un sanāksmju izdevumiem, ko finansē no vispārējā budžeta locekļu izdevumiem, laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam tika palielināta no 49 852 EUR līdz 71 810 EUR, t. i., par 44 %; atzinīgi vērtē 2022. gada jūnijā izplatītos norādījumus par rentablāku, mērķtiecīgāku un ilgtspējīgāku misiju politiku, lai līdz minimumam samazinātu Komitejas darbinieku komandējumus;

8.norāda, ka 2022. gadā budžeta izpildes līmenis bija 99,2 %, kas ir nedaudz augstāks nekā 2021. gadā, kad budžeta izpildes līmenis bija 98,9 %;

9.norāda, ka vidējais maksājumu veikšanas laiks 2022. gadā bija 17,87 dienas, kas ir vairāk nekā 2021. gadā, kad tas bija 16,11 dienas; norāda, ka tajā pašā laikā elektronisko rēķinu izrakstīšanas īpatsvars palielinājās no 32 % līdz 68 %; norāda, ka starp abiem skaitļiem nav korelācijas, un aicina Komiteju pabeigt maksājumu darbplūsmas digitalizāciju, kas uzlabotu tās efektivitāti un savlaicīgumu;

10.atzīmē, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir Komitejai radījis spiedienu uz budžetu, cita starpā ar lielāku inflāciju un algu korekcijām, kā arī ievērojami palielinot enerģijas izmaksas un būvniecības un izejvielu izmaksas; turklāt norāda, ka Komiteja mobilizēja politisko atbalstu Ukrainas vietējām un reģionālajām iestādēm un organizēja pasākumus saistībā ar karu pret Ukrainu, kas ietekmēja misiju, pētījumu un apmācību budžetu;

11.norāda, ka Komitejas dienesti 2022. gadā organizēja 14 iepirkuma uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, tai skaitā 11 sarunu procedūras par attālinātās mutiskās tulkošanas pakalpojumiem dalībvalstīs; norāda, ka iepirkuma procedūras loģistikas jomā uzsāka kopīgie dienesti, kurus Komiteja izmanto kopā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ("EESK");

12.norāda, ka Komiteja veicina Savienības politikas un lēmumu pieņemšanas procesu no Savienības reģionālo un vietējo iestāžu viedokļa un nodrošina satvaru nolūkā uzlabot sadarbību starp vietējo, reģionālo, valsts un Eiropas līmeni un tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Komitejas ieguldījumu tādos svarīgos Savienības jautājumos kā Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana, kā atspoguļots Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcijā par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu OV C 32, 27.1.2023., 42. lpp.; turklāt mudina Komiteju palīdzēt tās locekļiem piedalīties vietējos dialogos ar iedzīvotājiem par Eiropas jautājumiem;

13.norāda, ka Komiteja īsteno savu misiju, sagatavojot atzinumus, kas attiecas uz Komisijas ierosinātiem tiesību aktu priekšlikumiem (atzinumu pieprasījumi), un pašiniciatīvas atzinumus, kuros Savienības iestādes tiek aicinātas rīkoties, un rezolūcijas, kurās uzsvērta Komitejas nostāja konkrētos jautājumos; norāda, ka 2022. gadā Komiteja pieņēma 55 atzinumus un 8 rezolūcijas, kas ir nedaudz mazāk nekā 2021. gadā, kad Komiteja pieņēma 60 atzinumus un 9 rezolūcijas; mudina Komiteju arī turpmāk palielināt savu spēju sniegt praktiskus pierādījumus par galvenajām Savienības iestādēm, izmantojot datus, empīrisku analīzi un paraugprakses apkopojumus;

14.atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir veikusi konkrētus pasākumus nolūkā stiprināt savu iesaisti visā Savienības politiskajā un likumdošanas ciklā saskaņā ar savām Līgumos noteiktajām prerogatīvām; konkrētāk, atzinīgi vērtē sadarbības nolīgumu starp Parlamentu un Komiteju un ciešo sadarbību starp Komiteju un vairākām Parlamenta komitejām, sadarbības grupām un ģenerāldirektorātiem; norāda, ka 2022. gadā Komiteja organizēja 56 sagatavošanās un turpmākas sanāksmes ar Parlamentu, kurās piedalījās tās atzinumu sagatavotāji; turklāt norāda, ka 2022. gadā Parlamenta komiteju sanāksmēs piedalījās 20 Komitejas referenti; atzinīgi vērtē Komitejas pastiprināto iesaisti likumdošanas trialogos, it īpaši tai nodrošināto piekļuvi trialoga dokumentiem; uzskata, ka Komitejas un EESK locekļi būtu jāuzaicina uz attiecīgo parlamentāro informācijas apmaiņu, tostarp komiteju sanāksmēm, par jautājumiem, ar kuriem viņi nodarbojas;

15.atzinīgi vērtē pasākumus, ko Komiteja 2022. gadā veikusi, lai optimizētu savus resursus un uzlabotu rentabilitāti, vienlaikus palielinot politiskā darba ietekmi programmas "Going for IMPac" kontekstā, un jo īpaši 43 vienkāršošanas un digitalizācijas projektus, kas sekmē Komitejas administrācijas modernizāciju un darba plūsmas digitalizāciju saskaņā ar Komitejas noteikumu un procedūru vienkāršošanas stratēģiju 2020.–2025. gadam;

16.atzinīgi vērtē Komitejas aktīvo iesaistīšanos Konferences par Eiropas nākotni ("CoFE") darbā, kurā piedalījās 30 locekļu delegācija, no kuriem 12 pārstāvēja Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību apvienības; norāda, ka pēc 2021. gadā paveiktā darba Komiteja 2022. gadā organizēja 14 sanāksmes ar CoFE delegātiem un 9 sagatavošanas sanāksmes; uzsver, ka Komiteja izveidoja īpašu darba grupu "Konference par Eiropas nākotni", lai koordinētu visu iesaistīto direktorātu un nodaļu darbu; norāda, ka 2022. gada 9. maijā publicētajā CoFE nobeiguma ziņojumā ietvertie priekšlikumi tika iekļauti Komitejas projektā "Reģionālo un vietējo pašvaldību potenciāla izmantošana ES stiprināšanai", kas tika īstenots 2022. gadā;

17.uzsver, ka CoFE pilnsapulce sava galīgā ziņojuma 40. ieteikuma 3. pasākumā aicina Komiteju veikt reformas, lai nodrošinātu pienācīgus kanālus dialogam ar reģioniem, kā arī ar pilsētām un pašvaldībām, piešķirot tai lielāku lomu institucionālajā struktūrā situācijās, kad tiek apspriesti jautājumi ar teritoriālu ietekmi;

18.norāda, ka 2022. gadā Komiteja pārskatīja un nostiprināja savas iekšējās kontroles sistēmas plānošanas un ziņošanas, sistēmu, finanšu pārbaudes un sensitīvās funkcijas; pauž atzinību Komitejai par īpašā "konverģences" instrumenta un platformas izstrādi plānošanai, ziņošanai, riska novērtēšanai un darbības nepārtrauktībai; norāda, ka jaunā sensitīvo amatu politika stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī un darbinieki par to tika informēti 2022. gada 27. janvārī;

19.norāda, ka līdz 2022. gada aprīlim visas sanāksmes notika tiešsaistē, savukārt no 2022. gada aprīļa obligātās sanāksmes tika organizētas klātienē, bet citas sanāksmes var organizēt attālināti vai hibrīdformātā; norāda, ka līdz Komitejas reglamenta pārskatīšanai 2023. gadā saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā kopš 2021. gada, turpināja maksāt vienotas likmes sanāksmes dienas naudu 200 EUR apmērā par attālinātām sanāksmēm un hibrīdsanāksmēm; norāda, ka 2023. gada jūlijā attālinātās sanāksmes dienas nauda tika noteikta 50 % apmērā no sanāksmes standarta likmes dienas naudas (t. i., pašlaik 50 % no 359 EUR, kas atbilst 179,50 EUR); uzskata, ka attālināta apmeklēšana ir svarīgs instruments mūsdienu institūcijām, cita starpā samazinot sanāksmju izmaksas un nodrošinot plašāku līdzdalību, it īpaši krīzes situācijās, kā to varēja konstatēt Covid-19 pandēmijas laikā; ar gandarījumu norāda, ka ir apmierinoši īstenoti iekšējās revīzijas ieteikumi par to, kā tiek plānotas un pārvaldītas piemaksas un atlīdzība locekļiem par piedalīšanos sanāksmēs;

20.norāda, ka 2022. gada beigās Komitejā kopā bija 533 darbinieki, salīdzinot ar 547 darbiniekiem 2021. gadā un 537 darbiniekiem 2020. gadā; norāda, ka 2022. gada beigās Komitejā bija nodarbināti 56 līgumdarbinieki un 89 pagaidu darbinieki, no kuriem ar 21 līgumdarbinieku bija noslēgts līgums uz nenoteiktu laiku, bet trīs pagaidu darbinieki bija nodarbināti īslaicīgi, ar līgumu uz nenoteiktu laiku divos gadījumos un ģenerālsekretāra gadījumā — uz noteiktu laiku, proti, pieciem gadiem; turklāt norāda, ka Komitejā ir nodarbināti 8 pagaidu darbinieki un 14 ārštata darbinieki, kas strādā uz vietas, izņemot ārpakalpojumu sniedzējus loģistikas un IT jomā; norāda, ka 2022. gadā štatu sarakstā paredzēto amata vietu aizpildījums bija 96 %;

21.norāda, ka 2022. gada aprīlī stājās spēkā jauns izmēģinājuma projekts par hibrīddarba režīmu, kura mērķis ir pielāgot cilvēkresursu regulējumu jauniem darba veidiem, nodrošinot Komitejas darbiniekiem iespēju organizēt savu iknedēļas un ikdienas darbu ar augstu elastības pakāpi un strādāt attālināti līdz pat 60 % sava darba laika; atzinīgi vērtē to, ka jaunais režīms pieļauj iespēju izmantot vairākas nepilna darba laika formulas, kuru pamatā ir Civildienesta noteikumos paredzētās likumīgās tiesības; ar gandarījumu atzīmē, ka 90,25 % no 2022. gada decembra darbinieku aptaujas respondentiem norādīja, ka ir apmierināti ar šiem elastīgajiem noteikumiem;

22.ar bažām konstatē, ka 2022. gadā Komitejā tika ziņots par 16 izdegšanas gadījumiem; turklāt norāda, ka Komitejai 2022. gadā izdevās reintegrēt 15 darbiniekus pēc ilgstošas prombūtnes izdegšanas dēļ, pateicoties individualizētai ilgtermiņa slimības atvaļinājuma uzraudzībai; atzinīgi vērtē Komitejas veiktās preventīvās darbības, lai samazinātu psihosociālos riskus un izdegšanu; šajā sakarā atzinīgi vērtē medicīnas dienesta proaktīvo pieeju un Komitejas organizētās izpratnes veicināšanas konferences, apmācības un kursus;

23.norāda, ka Komiteja turpināja palielināt informētību par pasākumiem, kas ieviesti, lai apkarotu uzmākšanos darbavietā, saskaņā ar tās 2021. gada 26. aprīļa lēmumu par cieņas aizsardzību darbā, konfliktu pārvaldību un uzmākšanās apkarošanu, it īpaši izmantojot īpašus norādījumus, iekšējo komunikāciju un organizējot vairākas informācijas sesijas darbiniekiem un vadītājiem; norāda, ka 2022. gadā Komitejai nācās izskatīt jaunu apsūdzību par EESK darbinieka psiholoģisku uzmākšanos Komitejas darbiniekam, un šo apsūdzību joprojām izskata abas komitejas; aicina Komiteju ziņot par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar šo apsūdzību, jo īpaši ņemot vērā iestāžu savstarpējo sadarbību;

24.norāda, ka 2022. gada beigās Komitejā bija nodarbināti 56,8 % sieviešu un 43,2 % vīriešu, salīdzinot ar 56,6 % sieviešu 2021. gadā un 55,5 % sieviešu 2020. gadā; ar bažām norāda, ka sieviešu sadalījumam pa pakāpēm un statusam ir tāda pati tendence kā iepriekšējos gados, un pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz jaunas direktores iecelšanu amatā 2023. gadā un dažiem centieniem piesaistīt vairāk sieviešu vadošiem amatiem, situācija joprojām ir īpaši nelīdzsvarota gan augstākās, gan vidējās vadības līmenī; iesaka paziņojumus par vakancēm padarīt iekļaujošākus un mudināt vairāk sieviešu pieteikties augstākā un vidējā līmeņa vadošos amatos, tostarp nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību atlases komisijās un piedāvājot apmācības iespējas sievietēm, kas vēlas sagatavoties vadītāja karjerai, un ierosinot elastīgākus darba nosacījumus;

25.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada 7. jūlijā Komiteja pieņēma jaunu piecu gadu stratēģiju un rīcības plānu daudzveidības un iekļautības jomā 2022.–2026. gadam; mudina Komiteju turpināt centienus, lai sasniegtu minētajā stratēģijā un rīcības plānā noteiktos mērķus, it īpaši dzimumu līdztiesības mērķi līdz 2024. gadam panākt, ka 40 % sieviešu ieņem vadošus amatus, ieviešot paritāti kā svarīgu mērķi; atzinīgi vērtē izpratnes veicināšanu un mērķtiecīgus pasākumus, kas ieviesti, lai visās Komitejas struktūrvienībās, darbinieku pārstāvniecībās un kontaktpunktos veicinātu un sekmētu daudzveidīgāku un iekļaujošāku darba vidi, un kurus koordinē īpaši norīkots daudzveidības un iekļautības koordinators;

26.norāda, ka 2022. gadā Komitejā strādāja darbinieki, kas pārstāvēja visas Savienības valstspiederības, un viens darbinieks ar Ukrainas valstspiederību; norāda, ka, atzinīgi vērtējot Komitejas centienus līdzsvarot ģeogrāfisko sadalījumu starp tās darbiniekiem, ģeogrāfiskais līdzsvars joprojām nav sasniegts, jo dažas tautības salīdzinājumā ar citām joprojām ir pārstāvētas vairāk; mudina Komiteju turpināt veikt pasākumus, lai panāktu pienācīgu personāla ģeogrāfisko pārstāvību, īpašu uzmanību pievēršot vadības līmenim; atzinīgi vērtē Komitejas dalību iestāžu darba grupā ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumos, kuras mērķis ir apmainīties ar paraugpraksi un radīt sinerģiju starp Savienības iestādēm;

27.norāda, ka 2022. gadā Komiteja pirmo reizi īstenoja starpiestāžu izmēģinājuma programmu, kurā piedalījās trīs Savienības iestādes un 25 dalībnieki un kuras mērķis bija palielināt izpratni par citu iestāžu darba metodēm un procesiem, stiprinot iestāžu sadarbību, veicinot mobilitāti un nodrošinot elastīgāku darbaspēku; apsveic Komiteju par šīs inovatīvās starpiestāžu iniciatīvas uzsākšanu, kuru pēc tam paplašināja un no 2023. gada pārņēma Eiropas Administrācijas skola;

28.norāda, ka 2022. gadā Komitejā bija 60 stažieri, no kuriem 48 stažieri saņēma atalgojumu un 12 bija mācību apmeklētāji, kas divos gadījumos saņēma sociālo pabalstu; atzinīgi vērtē 2022. gadā apstiprinātos jaunos noteikumus attiecībā uz stažieru atalgojumu, saskaņā ar kuriem mācību apmeklējumus var apstiprināt tikai tad, ja stažieris saņem finansējumu no cita avota vai stažēšanās ir obligāta saistībā ar praktikanta studijām, un saskaņā ar kuriem visu veidu stažieri pienācīgi pamatotos gadījumos var pieprasīt sociālo pabalstu; atzinīgi vērtē to, ka stažieru darba apstākļi ir saskaņoti ar darbinieku darba apstākļiem saskaņā ar jauno elastīgo darba režīmu, kas paredz, ka stažieri var strādāt attālināti no ārvalstīm vienu stažēšanās dienu mēnesī;

29.atzinīgi vērtē Komitejas centienus uzlabot darbinieku izpratni par ētiku un ētikas noteikumu ievērošanu dažādās Komitejas procedūrās, piemēram, darbā pieņemšanas procedūrās, kā arī par ētiskajiem pienākumiem un tiesībām dažādās administratīvās situācijās, piemēram, ārējās darbībās, apmācībā un darba attiecību pārtraukšanā, kā turpinājumu iekšējai revīzijai par darbinieku izpratni par ētiku; norāda, ka ētikas regulējuma pamatā esošie pamatdokumenti un noteikumi tika publicēti Komitejas intranetā, lai padziļinātu darbinieku izpratni par ētikas noteikumiem; turklāt atzīmē, ka 2022. gadā Komiteja organizēja 14 kolektīvās apmācības kursus par ētikas jautājumiem, kuros piedalījās 107 darbinieki, un ka 2022. gadā 75 % darbinieku apmeklēja vispārējās ētikas apmācības kursu;

30.norāda, ka 2022. gadā Komiteja turpināja īstenot savu 2020. gada rīcības kodeksu locekļiem un šajā sakarā pastiprināja centienus apkopot trūkstošās locekļu finanšu deklarācijas; norāda, ka seši 2020. gada janvārī ieceltie locekļu aizstājēji līdz 2023. gada jūnijam joprojām nebija iesnieguši savas finanšu deklarācijas un ka, lai gan neviens no šiem sešiem locekļiem kopš iecelšanas nebija piedalījies nevienā Komitejas sanāksmē, Komiteja uzsāka locekļu rīcības kodeksā paredzēto izpildes procedūru;

31.norāda, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2022. gadā izmeklēja trīs lietas, no kurām viena jauna lieta attiecās uz darbībām, kas nav saistītas ar algotu darbu, un divas izskatāmās lietas, kas tika slēgtas tajā pašā gadā, attiecās attiecīgi uz nepamatotu ceļa dienas naudas izmaksu un apgalvojumiem par finansiāliem pārkāpumiem, aizskarošu izturēšanos un nepareizu pārvaldību Komitejas un EESK kopīgajā dienestā; norāda, ka lieta par nepamatotu ceļa dienas naudas izmaksu 2022. gada sākumā tika slēgta ar Komitejas attiecīgā darbinieka pieprasījumu atlīdzināt saņemto pabalstu ētisku apsvērumu dēļ, jo nebija juridiska pamata šādu summu atgūšanai; norāda, ka 2024. gada sākumā attiecīgais darbinieks paziņoja par savu nodomu atmaksāt OLAF sākotnēji pieprasīto summu ētisku apsvērumu dēļ un ka Komitejas finanšu dienesti bija gatavi veikt visus nepieciešamos pasākumus šajā sakarā; aicina Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par visiem Komitejas turpmākajiem pasākumiem šajā lietā saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajiem darbinieku pienākumiem, jo īpaši tāpēc, ka šajā lietā bija iesaistīts Komitejas loceklis, kurš vienlaikus bija arī reģistrēts Parlamenta deputāta palīgs, un tā kā Brisele bija līgumdarba vieta, nebija vajadzības segt ceļa izdevumus saistībā ar Komitejas sanāksmēm Briselē; norāda, ka saistībā ar lietu, kurā tika izvirzītas apsūdzības par finanšu pārkāpumiem, aizskarošu izturēšanos un nepareizu pārvaldību kopīgajā dienestā, tika veikts konflikta pārvaldības pasākums, iesaistot attiecīgās personas, viņu vadītājus un attiecīgos cilvēkresursu departamentus, un izstrādāts piecu punktu rīcības plāns, kas tika īstenots 2021. un 2022. gadā;

32.norāda, ka 2022. gadā Komiteja turpināja īstenot pārredzamības pasākumus, piemēram, locekļu finansiālo interešu deklarāciju publicēšanu savā tīmekļa vietnē, bet oficiāli nepievienojās ES Pārredzamības reģistram, kas izveidots ar 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru3; ir informēts, ka Komiteja ar lēmumu, ko tās birojs pieņēma 2023. gada jūlijā, pieņēma jaunus pārredzamības pasākumus, kas vērsti uz locekļiem un referentiem, saskaņā ar ES Pārredzamības reģistra principiem, un par tiem paziņoja ES Pārredzamības reģistra valdei; norāda, ka 2023. gada 20. novembrī ES Pārredzamības reģistra valde uzskatīja, ka pārredzamības pasākumi atbilst Iestāžu nolīgumā izvirzītajiem mērķiem, un atzinīgi novērtēja Komitejas regulējumu kā svarīgu soli kopīgā regulējuma turpmākā stiprināšanā un kopīgas pārredzamības kultūras veicināšanā Savienības līmenī; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja oficiāli pievienojās ES Pārredzamības reģistram no 2024. gada 1. janvāra;

33.norāda, ka 2022. gadā Komiteja nekonstatēja interešu konfliktus, kuru novēršanai būtu nepieciešama administrācijas turpmāka rīcība; norāda, ka Komiteja turpināja piemērot spēkā esošos noteikumus, lai novērstu interešu konfliktus un izvairītos no virpuļdurvju efekta starp publisko un privāto sektoru, un turpināja veicināt tos, rīkojot ētikas apmācības un izpratnes veicināšanas pasākumus;

34.norāda, ka 2022. gada netika ziņots par trauksmes celšanas gadījumiem; norāda, ka Komiteja turpināja paļauties uz pasākumiem, kas kopš 2015. gada ir ieviesti attiecībā uz trauksmes celšanu, un veicināt tos, izmantojot ētikas apmācības un izpratnes veicināšanas pasākumus;

35.pauž nožēlu par to, ka Komiteja nav pieņēmusi iekšēju krāpšanas apkarošanas stratēģiju; atkārto rezolūcijā par 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu pausto aicinājumu Komitejai uzsākt iekšējo krāpšanas riska analīzi un saskaņot to ar kompetentajiem Komisijas dienestiem, lai apsvērtu iespēju pieņemt atbilstošu iekšējo stratēģiju krāpšanas apkarošanai;

36.norāda, ka Komitejas un EESK kopējais IT budžets 2022. gadā bija 11 712 000 EUR, tai skaitā 750 000 EUR palielinājums ar iekšēju budžeta pārskaitījumu gada laikā, salīdzinājumā ar12 860 000 EUR 2021. gadā, t. i., samazinājums par 9 %;

37.norāda, ka Komitejai ir digitāla stratēģija, kuras mērķis ir sniegt IT pakalpojumus saskaņā ar IT pārvaldības paraugpraksi, vienlaikus optimizējot cilvēkresursu un finanšu resursu izmantošanu; norāda, ka Komiteja 2022. gadā strādāja pie vairāku stratēģisku IT rīku pielāgošanas un izstrādes, kas uzlabotu Komitejas politiskā darba un tās administratīvo procesu un darbplūsmu efektivitāti un lietderību; norāda, ka galvenais IT infrastruktūras projekts 2022. gadā bija saistīts ar tīkla tipoloģijas pielāgošanu, kas nepieciešama jaunajai datortelpai Jacques Delors ēkā (JDE) saskaņā ar hibrīdmākoņa ceļvedi;

38.norāda, ka Komiteja 2022. gadā palielināja hibrīdsanāksmju skaitu nolūkā pielāgoties hibrīddarbam un saskaņot savu praksi ar jaunajiem norādījumiem par rentablāku, mērķtiecīgāku un ilgtspējīgāku misiju politiku, kurus 2022. gada jūnijā laida klajā Komitejas ģenerālsekretārs un saskaņā ar kuriem Komitejai ir jāoptimizē tās darba veids un pēc iespējas vairāk darbinieku komandējumu jāaizstāj ar videokonferencēm; saprot, ka šim jaunajam darba veidam bija nepieciešams tehnisks uzlabojums attiecībā uz hibrīdsanāksmju telpu aprīkojumu;

39.norāda, ka Komiteja 2022. gadā pieņēma jaunus iekšējos noteikumus par datu aizsardzību, kas ietver noteiktu datu subjektu tiesību ierobežojumus attiecībā uz persondatu apstrādi saistībā ar Komitejas veiktajām darbībām un procedūrām; turklāt norāda, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nav veicis izmeklēšanu vai iztaujāšanu attiecībā uz personas datu apstrādi, ko Komiteja veica 2022. gadā;

40.norāda, ka 2022. gadā Komiteja nav saskārusies ar kiberuzbrukumiem; norāda, ka Komitejā un EESK jaunajā apvienotajā Inovācijas un informācijas tehnoloģiju direktorātā ir iesaistīta digitālo platformu nodaļa, kas cita starpā ir atbildīga par kiberdrošību; norāda, ka digitālo platformu nodaļa cita starpā ir atbildīga par kiberdrošību; prasa Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, kā šīs jaunās struktūras izveide veicināja tās darbinieku kiberdrošības sagatavotības uzlabošanu saskaņā ar NIST (Nacionālais Standartu un tehnoloģiju institūts) kiberdrošības regulējumu un sadarbībā ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienestu (CERT-EU); mudina Komiteju uzlabot savu locekļu un darbinieku kiberdrošības izpratni, veikt regulārus IT infrastruktūras riska novērtējumus un nodrošināt regulārus savas kiberaizsardzības auditus un testus;

41.atzinīgi vērtē Komitejas centienus veicināt atklātā pirmkoda tehnoloģiju savās sistēmās, it īpaši galvenajās darbības lietojumprogrammās, ko izmanto Komitejas politiskā darba pārvaldībai ("Agora" un "Phoenix"); turklāt norāda, ka Komiteja uzrauga atklātā pirmkoda tehnoloģiju izmantošanu savā ikgadējā IT portfelī, kas ļautu tās izmantot jaunās lietojumprogrammās;

42.norāda, ka Komiteja un EESK zaudēja 5000 m² lielu biroja platību pēc bijušās EĀDD ēkas Belliard 100 (B100) īres līguma pārņemšanas, kas stājās spēkā 2021. gada septembrī, un pēc ēku apmaiņas starp Komitejas un EESK ēkām Belliard 68 un Trèves 74 un Komisijas ēku Van Maerlant 2 (VMA), kas stājās spēkā 2022. gada septembrī; norāda, ka abās jauniegādātajās ēkās bija jāveic aprīkošanas darbi, kas ļautu blīvāk izmantot biroja telpas; atzinīgi vērtē 2022. gadā izveidoto kopīgo darba grupu par jauniem darba veidiem, lai apsvērtu iespēju optimizēt darba organizāciju un biroju telpu izmantošanu, vienlaikus samazinot vidisko pēdu;

43.norāda, ka 2022. gadā kopējais Komitejas budžets telpu aprīkošanai bija 883 792 EUR; norāda, ka Komitejas un EESK veiktajos B100 un VMA ēku renovācijas darbos ir integrēta viedo tehnoloģiju izmantošana ar būtisku vidiskās aizsardzības aspektu; aicina Komiteju sniegt jaunāko informāciju par šo tehnoloģisko iekārtu ieguldījumu atdevi, tomēr iesaka ievērot piesardzību, lai neuzņemtos ilgtermiņa saistības attiecībā uz jaunām biroja telpām, pirms šie pasākumi nav pilnībā izskatīti;

44.norāda, ka 2022. gadā Komitejas un EESK ēku stratēģijā galvenā uzmanība tika pievērsta ēku ģeogrāfiskajai koncentrācijai, kas tika panākta, fiziski savienojot visas Komitejas un EESK izmantotās ēkas ar to galveno ēku (JDE); atzinīgi vērtē jauno fizisko savienojumu ar Parlamenta ēkām, kas sāka darboties 2022. gada novembrī, piedāvājot tiešāku, vieglāku un par 125 m īsāku ceļu starp Komitejas un EESK ēkām un Parlamenta ēkām;

45.norāda, ka Komiteja un EESK, sākot ar 2022. gadu, uzsāka daudzgadu projektu, kas saistīts ar visu konferenču telpu tulkošanas sistēmas tehnisko modernizāciju; norāda, ka 2022. gadā šim projektam Komiteja bija paredzējusi summu 200 000 EUR apmērā;

46.atzinīgi vērtē Komitejas un EESK apņemšanos sistemātiski piemērot universālā dizaina principu savai infrastruktūrai, nodrošinot ēku pieejamību jau projektēšanas gaitā; norāda, ka Komiteja un EESK ir veikušas virkni dažādu pasākumu nolūkā nodrošināt savu ēku pieejamību cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti;

47.atzinīgi vērtē ilgtspējīgo praksi un it īpaši Komitejas un EESK bezpapīru pieeju, kas palīdzēja samazināt vidisko pēdu saskaņā ar digitālo stratēģiju; norāda, ka Komitejas politiskajam darbam izmantotā lietojumprogramma "Phoenix" 2022. gadā tika pielāgota tā, lai varētu sagatavot "oglekļa ziņojumus" par ceļojumiem un ļautu Komitejai un EESK aprēķināt savu oglekļa bilanci; norāda, ka pēc lietderības revīzijas, ko veica saskaņā ar vides vadības un audita sistēmu (EMAS), izstrādātais rīcības plāns tika īstenots ar darbībām dokumentācijas, procedūru pārskatīšanas, plānošanas uzlabošanas, riska pārvaldības un uzraudzības jomā; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja un EESK ir pārsniegušas EMAS mērķus 2021.–2005. gadam25, izņemot mērķus, kas saistīti ar gāzes patēriņu;

48.norāda, ka 2022. gadā kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms, ko saules enerģijas paneļi saražoja Komitejas un EESK ēkās, bija aptuveni 15,5 MWh, kas ir 0,25 % no Komitejas un EESK kopējā gada patēriņa; atzīmē, ka uz 2022. gada 16. septembri tikai JDE bija aprīkota ar saules paneļiem; apzinās, ka administratīvo procedūru dēļ Komiteja un EESK saskarsies ar kavēšanos, pirms varēs paplašināt saules enerģijas paneļu uzstādīšanu;

49.norāda, ka Komiteja ir ieviesusi ilgtspējīgas mobilitātes plānu, kas ietver finansiālu ieguldījumu darbinieku sabiedriskā transporta abonementos un izpratnes veicināšanas pasākumos; norāda, ka 2022. gadā netika organizēta jauna darbinieku mobilitātes aptauja, bet ka tādu paredzēts veikt 2024. gadā; atzinīgi vērtē to, ka 76 % Komitejas darbinieku pārvietošanās nolūkos izmanto videi draudzīgus transportlīdzekļus;

50.atzinīgi vērtē budžeta un administratīvos ietaupījumus, kas panākti iestāžu sadarbības rezultātā, konkrēti, ciešo sadarbību administratīvā līmenī ar EESK, ar kuru Komitejai ir kopīgas telpas un kopīgi dienesti tulkošanas, infrastruktūras, loģistikas un IT jomā, vienlaikus saglabājot pilnīgu institucionālo autonomiju; norāda, ka 2022. gada 1. oktobrī tika izveidots kopīgs Inovācijas un informācijas tehnoloģiju direktorāts, kas ir daļa no jaunā sadarbības nolīguma, kuru Komiteja un EESK parakstīja 2022. gadā; turklāt norāda, ka 2022. gadā Komiteja un EESK apvienoja 470 darbiniekus un 55 miljonus EUR, neskaitot ar algām saistītos izdevumus; aicina Komiteju turpināt un paplašināt šo sadarbību citās jomās, kas novērstu dublēšanos un vēl vairāk racionalizētu to pakalpojumu darbības izmaksas, kas pieejami Komitejas un EESK kopīgajās telpās; aicina Komiteju un EESK izpētīt iespēju izveidot vienotu administrāciju to kopīgajiem dienestiem, saglabājot atsevišķus direktorātus vai nodaļas dienestiem, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar to īpašajām un neatkarīgajām pilnvarām;

51.atzinīgi vērtē Komitejas centienus panākt sinerģiju, iegādājoties pakalpojumus no citām iestādēm, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanās un piedaloties iestāžu koordinācijas struktūrās un iestāžu iepirkuma procedūrās;

52.aicina Komiteju izpētīt sinerģijas iespējas ar citām iestādēm gan attiecībā uz loģistiku, digitālajiem pakalpojumiem, autovadītāju pakalpojumiem un citiem administratīviem uzdevumiem, gan noteiktiem informēšanas un komunikācijas pasākumiem, jo īpaši dalībvalstīs, kurās Komitejas locekļiem ir dažādi atbalsta tīkli un tie ir atkarīgi tikai no saviem vietējiem darbiniekiem;

53.atzinīgi vērtē Komitejas vēlmi pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām turpināt attīstīt sadarbību ar citām iestādēm, konkrēti, ar Parlamentu, izstrādājot ceļvedi, kurā paredzēta turpmāka sadarbības pastiprināšana un lielāka Komitejas un vietējo un reģionālo pašvaldību loma šajā kontekstā; ņem vērā 2022. gada novembrī Priekšsēdētāju konferences pieņemto lēmumu pārskatīt sadarbības nolīgumus ar Parlamentu un Komisiju;

54.norāda, ka Komiteja sadarbojas ar Komisiju (par gada maksu) saistībā ar cilvēkresursu jautājumu izskatīšanu un dažādu IT platformu izmantošanu finanšu pārvaldībai un cilvēkresursiem; norāda, ka Komitejas plenārsēdes notiek Parlamenta un Komisijas telpās, tādējādi kompensējot savu konferenču telpu nepietiekamo kapacitāti, un ka Komiteja iegādājas mutiskās tulkošanas pakalpojumus no šīm divām iestādēm; norāda, ka Komiteja izskata iespējas izmantot attālinātās mutiskās tulkošanas pakalpojumus, ņemot vērā šīs nozares straujo attīstību;

55.norāda, ka Komiteja veicina sava darba pamanāmību un ietekmi, pamatojoties uz iestāžu sadarbību, mērķtiecīgi iesniedzot ziņojumus citām iestādēm, piemēram, 2022. gadā iepazīstinot Parlamentu ar 11 ziņojumiem, rīkojot divpusējas sanāksmes ziņotāju līmenī, politiskas viedokļu apmaiņas oficiālo pasākumu un konferenču laikā, mērķtiecīgi izplatot atzinumus un darbojoties tīklos;

56.norāda, ka 2022. gadā Komitejas kopējais budžets komunikācijai bija 2,2 miljoni EUR salīdzinājumā ar 2,1 miljonu 2021. gadā, t. i., 4 % pieaugums; norāda, ka no minētā budžeta aptuveni 439 000 EUR tika izmantoti pasākumiem, 795 000 EUR medijiem un 1 099 000 EUR digitālajai komunikācijai; norāda, ka Komitejas paziņojuma mērķis ir palielināt Komitejas kā Savienības reģionu, pilsētu, ciematu un pašvaldību asamblejas institucionālo un politisko atpazīstamību un tās locekļu lomu;

57.norāda, ka Komiteja turpināja rīkot regulāras visu ES iestāžu par komunikāciju atbildīgo ģenerāldirektoru sanāksmes, kurās galvenā uzmanība tika pievērsta koordinētu komunikācijas pasākumu sagatavošanai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā; mudina Komiteju turpināt atbalstīt Parlamenta iestāžu komunikācijas kampaņu saistībā ar 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, izmantojot vietējos un reģionālos tīklus;

58.atzinīgi vērtē Komitejas izstrādāto un uz datiem balstīto komunikācijas stratēģiju, kas novērstu plaisu attiecībās ar Savienības iedzīvotājiem vietējā un reģionālā līmenī, izmantojot pavairošanas kanālus, piemēram, tādus Eiropas tīklus kā "Reģionālie un vietējie padomnieki", kuros 2022. gada beigās bija 2037  reģistrēti biedri, un programma "Jaunievēlētie politiķi", kas 2022. gadā pasākumos piesaistīja 775 dalībniekus, t. i., par 15 % vairāk nekā 2021. gadā; norāda, ka Komiteja nodrošināja arī apmācības un spēju veidošanu vietējām un reģionālajām pašvaldībām par iedzīvotāju iesaistīšanu un līdzdalības demokrātiju ar nosaukumu "Jauna nodaļa līdzdalības demokrātijā"; norāda, ka 2022. gada novembrī Komitejas birojs aicināja ikvienu locekli katru gadu rīkot vismaz vienu dialogu savā vēlēšanu apgabalā; norāda, ka Komiteja ir izveidojusi sinerģiju ar Europe Direct centru tīklu dalībvalstīs vietējo pasākumu organizēšanai;

59.norāda, ka Komiteja 2022. gadā turpināja īstenot trīs komunikācijas kampaņas saskaņā ar 2020.–2025. gada pilnvaru termiņa politiskajām prioritātēm, proti, tuvināt Eiropu cilvēkiem, veidot noturīgas reģionālās un vietējās kopienas un veicināt kohēziju kā vienu no Savienības pamatvērtībām; atzinīgi vērtē Komitejas centienus paplašināt savu auditoriju, izmantojot digitālo komunikāciju un medijus, 2022. gadā minot 18 890 medijus, t. i., pieaugums par 20 % laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam;

60.norāda, ka 2022. gada beigās Komitejai tās sociālo mediju kanālos bija 175 000 sekotāju, t. i., par 16 % vairāk nekā 2021. gadā, no kuriem 54 800 sekotāju (pieaugums par 8 %) bija platformā X (iepriekš Twitter), 58 100 (pieaugums par 6 %) – Facebook, 52 100 (pieaugums par 33 %) – LinkedIn un 10 500 (pieaugums par 67 %) – Instagram;

61.norāda, ka Komiteja sniedz ieguldījumu Komisijas atvērto datu portālā ar datu kopām par locekļu datiem un viedokļu datiem, kā arī izmanto un popularizē atvērtos datus vietējās un reģionālajās pašvaldībās, tādējādi veicinot lielāku pārredzamību tās darbībā, izmantojot brīvi pieejamus datus cilvēklasāmā un mašīnlasāmā formātā, un stiprinot saikni ar iedzīvotājiem.