1.norāda, ka Eiropas Ombuda (“Ombuds”) budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējais apjoms 2022. gadā bija 11,6 miljardi EUR, t. i., 5,9 % no Savienības budžeta izdevumiem); norāda, ka Ombuda budžets veidoja 0,1 % no DFS 7. izdevumu kategorijas apropriācijām;

2.norāda, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par 2022. finanšu gadu ziņo, ka ir pārbaudījusi 60 darījumu izlasi pārvaldes kategorijā — tikpat, cik 2021. gadā; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta raksta, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem, tostarp pensijām, un 2022. gadā tie veidoja aptuveni 70 % no kopējiem šīs kategorijas izdevumiem, kā arī izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģijām, un ka tās darbs daudzu gadu garumā liecina, ka šie izdevumi kopumā ir zema riska izdevumi;

3.norāda, ka Revīzijas palāta 2022. gada revīzijas ietvaros pārbaudīja Ombuda pārraudzības un kontroles sistēmas, jo īpaši iekšējās kontroles standartu īstenošanu, riska pārvaldību un Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) noteikto galveno kontroles mehānismu darbību, tostarp maksājumu ex ante un ex post kontroli;

4.norāda, ka no 60 darījumiem 14 darījumos (23 %) bija kļūdas, bet Revīzijas palāta, pamatojoties uz piecām skaitļos izteiktajām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa;

5.ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta gada ziņojumā par 2022. finanšu gadu ir norādījusi, ka tā nav konstatējusi nevienu konkrētu problēmu saistībā ar Ombudu;

6.norāda, ka Ombuda budžets 2022. gadā bija 12 222 108 EUR, kas ir par 280 000 EUR mazāk nekā 2021. gadā; saprot, ka šis samazinājums ir budžeta racionalizācijas rezultāts, pamatojoties uz faktiskajām vajadzībām;

7.norāda, ka 2022. gadā budžeta izpildes līmenis bija 96,97 %, kas ir augstāks nekā iepriekšējā gadā, kad ar COVID-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu dēļ izpildes līmenis bija 88,8 %;

8.norāda, ka 2022. gada laikā Ombuds saskaņā ar Finanšu regulas 29. pantu veica sešus budžeta līdzekļu pārvietojumus, kas kopā veidoja 344 460 miljonus EUR jeb 2.8 % no attiecīgā finanšu gada apropriācijām; turklāt norāda, ka budžeta nomenklatūra 2000. postenim tika sadalīta četrās apakškategorijās, lai palielinātu informācijas pārredzamību, kas nepieciešama par Ombuda ēkām abās darba vietās; atzīst, ka no īres budžeta posteņa pārvietotās apropriācijas nebija izlietotas, jo Ombuds visas izmaksas, kas radušās, veicot jaunās Ombuda ēkas iekārtošanas darbus, apmaksāja no 2021. gada budžeta, nevis sadalīja tās sešu gadu garumā;

9.atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz maksājumu veikšanas laika palielināšanu no 11,35 uz 13 dienām no 2021. līdz 2022. gadam, vidējais maksājumu veikšanas laiks joprojām ir salīdzinoši īss; uzskata, ka elektroniskās rēķinu izrakstīšanas sistēmas ieviešana no 2023. gada var tikai uzlabot maksājumu procesa efektivitāti;

10.norāda, ka Ombuds neziņoja par Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmi uz tā 2022. gada budžetu komandējumiem, iepirkumiem vai ēkām; iesaka Ombudam ņemt vērā, ka nākamā ikgadējā īres maksas un ēku vienreizējo maksājumu pārskatīšana Parlamentā varētu radīt papildu izmaksas Ombuda 2023. gada budžetā;

11.norāda, ka personāla komandējumiem paredzētais budžets samazinājās no 135 000 EUR 2021. gadā līdz 120 000 EUR 2022. gadā, jo tika gūti ietaupījumi, ņemot vērā COVID-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi un plaši izmantojot videokonferenču iespējas iekšējām un ārējām sanāksmēm abās darba vietās;

12.norāda, ka Ombuds 2022. gadā turpināja īstenot konkrētas darbības saskaņā ar Ombuda piecu gadu stratēģijas “Pretī 2024. gadam” mērķiem un prioritātēm, kā noteikts Ombuda gada pārvaldības plānā (GPP); jo īpaši uzsver, ka Ombuds sekmīgi iesniedza Komisijai, Padomei un Parlamentam apspriešanai saskaņā ar 2022. gada GPP jauno statūtu īstenošanas noteikumu projektu, kas reglamentē Ombuda pienākumus;

13.uzsver, ka 2022. gadā, norādot uz acīmredzamo publiskas informācijas trūkumu, Ombuds jau iepriekš jautāja Eiropas Komisijai, kā tā nodrošinās pārredzamību sarunās par valstu atveseļošanas plāniem, kā tā garantēs dalībvalstu panākto starpposma mērķrādītāju publisko kontroli un kā tā uzraudzīs revīzijas https://www.ombudsman.europa.eu/lv/news-document/lv/152993.;

14.norāda, ka Ombuds 2022. gadā saņēma 2223 sūdzības (2021. gadā — 2192 sūdzības), no kurām 35 % atbilda Ombuda pilnvarām; turklāt norāda, ka Ombuds 2022. gadā sāka 348 izmeklēšanas, tostarp 60 sabiedriski nozīmīgas izmeklēšanas, un slēdza 330 izmeklēšanas (2021. gadā sāka 338 izmeklēšanas un slēdza 305 izmeklēšanas);

15.ar lielām bažām norāda, ka Ombuds saņem daudzas pilsoņu sūdzības par to, ka piekļuve prasītajiem dokumentiem tiek piešķirta ar ārkārtīgu kavēšanos; atbalsta Ombuda viedokli, ka kavēšanās ar piekļuves piešķiršanu būtībā ir piekļuves liegšana un būtu jāracionalizē administratīvie procesi, lai nodrošinātu, ka pilsoņi laikus saņem piekļuvi dokumentiem https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2023-0295_LV.html.;

16.atzinīgi vērtē racionalizēta procesa izstrādi izmeklēšanām par “atbildes nesniegšanas” sūdzībām; atzinīgi vērtē arī vienkāršotas procedūras ieviešanu “ārpus pilnvarām” esošu sūdzību izskatīšanai, tādējādi saīsinot šādu pieprasījumu izskatīšanas laiku no 15 dienām līdz 3 dienām; tomēr pauž bažas, ka vidējais pilnvarām atbilstošas sūdzības izskatīšanas laiks ir palielinājies no 61 līdz 91 dienai un vidējais izmeklēšanas laiks no 2021. līdz 2022. gadam ir palielinājies no 112 līdz 166 dienām;

17.norāda, ka 2022. gadā ētika un pārredzamība joprojām bija svarīgas Ombuda darba jomas, kurās tas turpināja veicināt virzību uz progresu, taču arī saskārās ar problēmām, un ka 2022. gadā sūdzību skaits saistībā ar pārredzamību un pārskatatbildību bija 32 % no visām lietām;

18.norāda, ka publiska piekļuve dokumentiem 2022. gadā joprojām bija nozīmīga Ombuda prioritāte, saņemot 121 sūdzību, kas ir lielākais gada laikā reģistrētais skaits, un izmeklēšanu rezultātā tika saņemtas 90 sūdzības; atzinīgi vērtē lietu ātru izskatīšanu saistībā ar publisku piekļuvi dokumentiem — vidēji 46 darba dienas līdz sūdzības slēgšanai un 67 darba dienas tikai izmeklēšanām; saprot, ka, neraugoties uz lietu skaita pieaugumu, paātrināto izmeklēšanu īpatsvars veidoja tikai 28 % no visām izmeklēšanām, kas saistītas ar publisku piekļuvi dokumentiem (2021. gadā — 58 %); atzinīgi vērtē konstatējumus, kas gūti plašās izmeklēšanās attiecībā uz Komisiju un citām Savienības aģentūrām, piemēram, FRONTEX, un iestādēm un struktūrām, piemēram, EIB, par to, kā tās administratīvi pārvalda pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem;

19.atgādina, ka Eiropas Ombuds uzskata, ka piekļuvi dokumentiem, jo īpaši likumdošanas dokumentiem, drīkst ierobežot tikai izņēmuma gadījumos un tikai absolūti nepieciešamā apmērā; turklāt atgādina, ka jebkurš lēmums, ar kuru tiek liegta publiska piekļuve dokumentiem, ir jāpamato ar skaidri un stingri noteiktiem juridiskajiem izņēmumiem, kas papildināti ar izsvērtu un konkrētu pamatojumu, ļaujot pilsoņiem izprast piekļuves liegšanu un efektīvi izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus; uzskata, ka proaktīvāka pieeja palīdzētu nodrošināt efektīvu pārredzamību un novērstu dārgus un apgrūtinošus juridiskus strīdus starp pilsoņiem un iestādēm https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2023-0295_LV.html.;

20.norāda, ka darbinieku sastāvs statusa un amata profilu ziņā pēdējos gados ir saglabājies stabils — 2022. gada beigās kopā 74 darbinieki, kas ir tikpat daudz kā 2021. gadā; turklāt norāda, ka 2022. gadā Ombuds nodarbināja 39 ierēdņus (2020. un 2021. gadā attiecīgi 37 un 38 ierēdņus), 28 pagaidu darbiniekus (2020. un 2021. gadā attiecīgi 28 un 30 pagaidu darbiniekus) un 7 līgumdarbiniekus (2020. un 2021. gadā attiecīgi 8 un 6 līgumdarbiniekus); norāda, ka 2022. gadā aptuveni 40 % darbinieku nodarbojās ar administrēšanu (cilvēkresursi, finanses, procesu pārvaldība), no vienas puses, un 40 % darbinieku nodarbojās ar sūdzībām un izmeklēšanām, no otras puses;

21.pauž nožēlu par to, ka kopš 2022. gada 1. septembra ģenerālsekretāra amats ir brīvs;

22.norāda, ka 2022. gadā Ombuds izsludināja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību ar mērķi izveidot kandidātu loku, lai ātrāk pieņemtu darbā pagaidu darbiniekus; ir ieinteresēts sekot līdzi šīs procedūras radītajam efektivitātes pieaugumam;

23.norāda, ka Ombuda personālā ir pārstāvētas 18 valstspiederības, jo ir bijusi proaktīva komunikācija un daudzveidīgākas auditorijas iesaiste, jo īpaši izmantojot sociālo mediju kanālus; mudina Ombudu turpināt centienus panākt līdzsvarotu visu dalībvalstu valstspiederīgo ģeogrāfisko sadalījumu personāla sastāvā;

24.norāda, ka dzimumu līdzsvara ziņā Ombuds nodarbina vairāk sieviešu nekā vīriešu visās darbinieku kategorijās, jo īpaši vadības līmenī, un kopumā — 67 % sieviešu un 33 % vīriešu (2021. gadā — 68 % sieviešu un 32 % vīriešu); mudina Ombudu turpināt centienus panākt dzimumu līdzsvaru darbinieku pārstāvību;

25.norāda, ka 2022. gadā Ombuds ieviesa savu jauno darba laika un hibrīddarba politiku, kas tika pieņemta 2021. gada oktobrī un kas ietver noteikumus, piemēram, par tāldarbu, tostarp no ārvalstīm, ergonomiska aprīkojuma nodrošināšanu darbam no mājām, nepilnas slodzes darbu, bērna kopšanas atvaļinājumu, elastīgu darba laiku un tiesībām būt bezsaistē, un atzinīgi vērtē to, ka tā attiecas uz visu kategoriju darbiniekiem; atzinīgi vērtē 2023. gadā veiktās darbinieku aptaujas vispārējos rezultātus, kas liecina, ka 97 % darbinieku ir apmierināti ar hibrīddarba un elastīga darba laika režīmu;

26.atzīst, ka vadītājiem ir labs pārskats par darbinieku darba slodzi, viņi regulāri uzrauga darba sadalījumu un vajadzības gadījumā to pielāgo; norāda, ka Eiropas Parlamenta medicīnas dienests, kas izskata ar Ombuda personālu saistītus medicīniskos jautājumus, nav brīdinājis Ombudu par ilgtermiņa saslimšanas gadījumiem, ko būtu izraisījusi izdegšana;

27.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā nav ziņots par uzmākšanās gadījumiem; mudina Ombudu turpināt centienus, lai nodrošinātu darba vidi bez seksuālas uzmākšanās un psiholoģiskas aizskaršanas, jo īpaši veicinot informētību un apmācību; ar gandarījumu norāda, ka aptauja, kas veikta saistībā ar iekšējo revīziju par ētikas regulējumu, ir parādījusi, ka 2023. gada sākumā 90 % darbinieku bija informēti par politiku un pamatnostādnēm attiecībā uz uzmākšanos un aizskaršanu;

28.atzinīgi vērtē to, ka Ombuds 2022. gadā uzņēma 18 apmaksātus praktikantus (2021. gadā — 16), kuriem ir atalgojuma pakete un tādi paši darba nosacījumi kā pārējiem darbiniekiem; mudina Ombudu, kā plānots, 2023. gadā uzsākt stažēšanās programmu, kas paredzēta jauniešiem ar invaliditāti;

29.atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus stiprināt un vairot izpratni par iestādes ētikas regulējumu; norāda, ka šajā sakarā Ombuds organizēja visu darbinieku iepazīstināšanu ar Ombuda politiku ārējo darbību jomā, personāla mācības par uzmākšanos un pusdienu sesiju par interešu konfliktiem; turklāt norāda, ka tika pārskatītas veidlapas interešu konfliktu deklarācijām, ārējām darbībām, publikācijām un profesionālās darbības veikšanai pēc aiziešanas no Savienības civildienesta, lai nodrošinātu Civildienesta noteikumu un iekšējo noteikumu konsekventu piemērošanu; atzinīgi vērtē iekšējo revīziju par Ombuda ētikas regulējumu, kas tika uzsākta 2022. gadā un kuras rezultāti tiks ņemti vērā, lai vēl vairāk uzlabotu praksi šajā jomā;

30.norāda, ka Ombuda krāpšanas apkarošanas stratēģija lielā mērā balstās uz spēkā esošo ētikas regulējumu un pienākumu nošķiršanas principu attiecībā uz finanšu funkcijām; ar gandarījumu norāda, ka 2022. gadā netika ziņots par interešu konflikta un trauksmes celšanas gadījumiem;

31.pauž nožēlu par to, ka Ombuds nav oficiāli pievienojies ES pārredzamības reģistram, kas izveidots ar 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru, bet ir saskaņojis savu praksi ar pārredzamības reģistra principiem, pārbaudot, vai Ombuda organizētajos pasākumos vai sanāksmēs runātāji vai sarunu partneri ir reģistrēti; atzinīgi vērtē Ombuda sasniegto augsto pārredzamības līmeni, savā tīmekļa vietnē publicējot informāciju par izmeklēšanām, komandējumiem, sanāksmēm un pasākumiem, kuros Ombuds piedalās;

32.aicina Ombudu periodiski informēt budžeta lēmējinstitūciju par grūtībām, ar kurām tas saskāries, strādājot pie Atveseļošanas un noturības mehānisma pārredzamības un pārskatatbildības;

33.atzinīgi vērtē to, ka Ombuds 2022. gadā publicēja sabiedrībai paredzētu rokasgrāmatu par tiesībām uz publisku piekļuvi dokumentiem ar informāciju par to, kā vislabāk īstenot šīs tiesības;

34.apsveic Ombudu par aktīvu digitalizācijas veicināšanu, lai samazinātu papīra izmantošanu un veicinātu dokumentu apmaiņu un uzglabāšanu; norāda, ka IT izdevumi 2022. gadā samazinājās par 48 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, jo nebija nepieciešami īpaši ieguldījumi digitalizācijas veicināšanai; atzinīgi vērtē videokonferenču un tīmekļa straumēšanas vispārēju izmantošanu, kas ir samazinājusi nepieciešamību ceļot;

35.norāda, ka IT jomā Ombuds paļaujas uz Parlamenta infrastruktūru un kiberdrošības satvaru un cieši sadarbojas ar Komisiju attiecībā uz Savienības korporatīvo rīku (SYSPER, ABAC, MiPS un ARES) integrāciju un uzturēšanu un IT pamatlīgumu izmantošanu; norāda, ka, ņemot vērā, ka tā datu kontroles līmenis ir ierobežots, Ombuds noslēdza dienestu līmeņa nolīgumus ar attiecīgajām institūcijām, lai nodrošinātu, ka personas datu apstrāde atbilst piemērojamajam tiesiskajam regulējumam; ar gandarījumu atzīmē, ka Ombuds 2022. gadā nav piedzīvojis kiberuzbrukumus;

36.mudina Ombudu cieši sadarboties ar ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra); ierosina piedāvāt regulāri atjauninātas ar kiberdrošību saistītas apmācības programmas visiem Ombuda darbiniekiem;

37.ar gandarījumu norāda, ka 2022. gadā Ombuds pabeidza četras darbības no piecu punktu rīcības plāna, kas tika pieņemts pēc Iekšējās revīzijas ziņojuma 21/03 par iestādes datu aizsardzības regulējuma pārskatīšanu, lai vēl vairāk uzlabotu iestādes veiktās personas datu apstrādes efektivitāti un lietderību;

38.norāda, ka 2022. gadā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (“EDAU”) sniedza atsauksmi par pilsoņa sūdzību, apgalvojot, ka informācija par datu aizsardzību, ko Ombuds sniedza standarta saņemšanas apliecinājumā, bija nepietiekama; ar gandarījumu atzīmē, ka EDAU beidza lietu bez turpmākām darbībām pēc tam, kad Ombuds ieviesa ierosinātās izmaiņas tā veidnē;

39.atzinīgi vērtē to, ka sadarbībā ar Eiropas Komisiju (DG DIGIT) pašlaik tiek ieviesta elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēma; aicina Ombudu precizēt grafiku elektronisko rēķinu sistēmas pilnīgai ieviešanai;

40.atzinīgi vērtē to, ka Ombuds savā tīmekļa vietnē ir izmantojis tikai atklātā pirmkoda programmatūru un par prioritāti ir izvirzījis atklātā pirmkoda rīku izmantošanu iekšējām vajadzībām, ja vien iespējams;

41.norāda, ka pēc Briseles Ombuda biroja pārcelšanās uz jaunām telpām, ko Parlaments nodrošināja 2021. gadā, ēka tika organizēta kā sadarbības darba vieta ar tikai dažiem atsevišķiem birojiem, toties elastīgām sadarbības sanāksmju telpām; pozitīvi vērtē to, ka Ombuds nepraktizē atteikšanos no individuālām darbstacijām (“hot-desking”) un visiem darbiniekiem ir savs galds ar plašu glabātuvi; pauž bažas, ka pirms pārcelšanās uz sadarbības telpu Briseles birojā Ombuds nav organizējis darbinieku aptauju; atzīmē, ka 2023. gadā veiktā vispārējā personāla aptauja parādīja, ka lielākā daļa darbinieku pozitīvi novērtē jauno fizisko kārtību; atzinīgi vērtē arī to, ka darbinieki pirms pārcelšanās tika informēti par dažiem lēmumiem attiecībā uz darba telpas aprīkošanu, piemēram, krāsu shēmām;

42.norāda, ka Ombuds pēc Parlamenta pieprasījuma atdeva 20,5 % no Parlamenta Strasbūrā izīrētās platības un tā īres maksa pēc tam tika samazināta;

43.atgādina, ka Ombudam nepieder savas ēkas, bet tas īrē ēku Briselē un biroju telpas Strasbūrā; ar gandarījumu norāda, ka Havela ēka Strasbūrā ir pilnībā pieejama personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai citu invaliditāti, un pauž lielu nožēlu par to, ka ir jāuzlabo Briselē īrētās ēkas pieejamība; aicina Parlamentu uzlabot Ombudam Briselē izīrētās ēkas pieejamību;

44.atzinīgi vērtē to, ka gadu gaitā Ombuds ir samazinājis savu vidisko pēdu, jo īpaši digitalizējot savus procesus un publikācijas, piemēram, gada pārskatu, noņemot atsevišķus printerus un veicot darbības, lai pasākumi būtu ilgtspējīgāki; norāda, ka attiecībā uz savu ēku vidisko pēdu Ombuds paļaujas uz pasākumiem, kurus veic Parlaments kā ēku īpašnieks; pieņem zināšanai, ka Ombuds nosūta Parlamentam 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanā izteikto pieprasījumu uzstādīt saules enerģijas paneļus uz ēku jumta;

45.norāda, ka 2022. gadā Ombuds turpināja veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, jo īpaši sniedzot finansiālu atbalstu sabiedriskā transporta ikgadējiem abonementiem, ierobežojot pieejamās autostāvvietas un uzlabojot iespējas un stāvvietas velosipēdistiem;

46.atzinīgi vērtē finanšu un administratīvos ietaupījumus, kas gūti iestāžu sadarbības rezultātā, jo īpaši izmantojot plaša spektra pakalpojumu līmeņa vienošanās, kas noslēgtas ar Parlamentu un Komisiju, un dalību iestāžu iepirkuma procedūrās; norāda, ka 2022. gadā Ombuds izveidoja jaunas sinerģijas ar citām iestādēm un parakstīja nolīgumus par pakalpojumu sniegšanu, lai Komisija varētu izmantot kvalificētus attālinātās parakstīšanas sertifikātus un lai Parlamenta Personāla informācijas birojs un Informācijas dienests varētu sniegt pakalpojumus;

47.atzīst, ka ir svarīgi uzturēt augsta līmeņa apmaiņu un koordināciju ar Eiropas ombudu tīklu (ENO); atzinīgi vērtē ENO ikgadējās konferences un tematiskā vebināra organizēšanu kā svarīgu diskusiju forumu par aktuāliem jautājumiem, kam ir ietekme uz ombudu darbu visā Eiropā 2022. gadā;

48.atzinīgi vērtē sadarbību, ko Ombuds uztur ar EPPO, Revīzijas palātu un OLAF, lai novērstu izmeklēšanas dublēšanos un apspriestu abpusēji interesējošus jautājumus, piemēram, Savienības pārraudzības regulējuma uzlabošanu; atzinīgi vērtē arī sadarbības kanālus, kas izveidoti ar EDAU, lai nodrošinātu ātru savstarpēju apspriešanos abu iestāžu ikdienas darbā, un saprašanās memorandu, kurā noteiktas katras iestādes attiecīgās kompetences ar mērķi novērst procedūru dublēšanos;

49.atzinīgi vērtē to, ka Ombudam ir cieša sadarbība ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta komitejām svarīgās izmeklēšanās, vai nu iepazīstinot ar darbu tieši komiteju sanāksmēs, vai nosūtot informāciju komiteju priekšsēdētājiem; uzsver, ka Ombuda veiktās stratēģiskās iniciatīvas un izmeklēšanas ir būtiskas, lai uzlabotu Savienības administrācijas pārredzamību un pārskatatbildību;

50.norāda, ka kopējais komunikācijas un reklāmas pasākumu budžets laikā no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās no 92 100 EUR līdz 132 400 EUR, t. i., par 43,8 %; apsveic Ombudu par visaptverošas komunikācijas stratēģijas izstrādi, kas ir veicinājusi specializētas auditorijas iesaisti un plašākas sabiedrības informēšanu; norāda, ka Eiropas mediji publicēja par 60 % vairāk preses rakstu par Ombudu, nekā tas bija 2021. gadā;

51.atzinīgi vērtē Ombuda centienus palielināt iedzīvotāju informētību par Ombuda lomu un iespēju vērsties pie tā, ja kāda Savienības iestāde pieļāvusi administratīvu kļūmi; atzīst centienus sniegt pārredzamu informāciju un publicēt datus informatīvā un lietotājam draudzīgā formātā Ombuda tīmekļa vietnē, lai gan šādi dati nav pieejami atvērtā formātā; atzinīgi vērtē jauna logotipa un vizuālās identitātes pieņemšanu, lai palielinātu Ombuda darba redzamību un padarītu to atpazīstamu kā Savienības struktūru;

52.atzinīgi vērtē to, ka Ombuds izmanto automatizētu rīku lietu tulkošanai tīmekļa vietnē, un aicina Ombudu nodrošināt viņu lietu netraucētu un laicīgu tulkošanu visās valodās;

53.norāda, ka Ombudam ir sociālo mediju konti Instagram, LinkedIn, X (bijušais Twitter), kuros sekotāju skaita pieaugums un iesaistīšanās rādītāji 2022. gadā bija augstāki nekā iepriekšējos gados; atzinīgi vērtē Ombuda dalību EDAU vadītajā izmēģinājuma projektā, kura mērķis ir iepazīstināt Savienības iestādes ar EU-Voice un EU-Video, kas ir divi bezmaksas atvērtā pirmkoda sociālo mediju tīkli, kuru pamatā ir programmatūra Mastodon, kas ļauj Savienības iestādēm mijiedarboties ar sabiedrību, daloties ar tekstiem, attēliem, video un aplādēm.