1.norāda, ka EĀDD budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā "Eiropas publiskā pārvalde", kuras kopējais apjoms 2022. gadā bija 11,6 miljardi EUR (5,9 % no Savienības kopējā budžeta); norāda, ka EĀDD budžets aptuveni 1,1 miljarda EUR apmērā veido aptuveni 9,4 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem;

2.norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta ("Revīzijas palāta"), sagatavojot savu 2022. finanšu gada pārskatu, ir pārbaudījusi 60 darījumu izlasi kategorijā "Administrācija" — tikpat, cik tā pārbaudīja 2021. gadā; tāpat norāda, ka Revīzijas palāta raksta, ka administratīvos izdevumus veido izdevumi saistībā ar cilvēkresursiem, tostarp pensiju izdevumi, kas 2022. gadā veidoja aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kā arī izdevumi saistībā ar ēkām, iekārtām, enerģiju, komunikācijām un informācijas tehnoloģijām, un ka tās daudzu gadu darbs liecina, ka kopumā šiem izdevumiem risks ir zems;

3.norāda, ka 14 (23 %) no 60 darījumiem bija kļūdaini, bet Revīzijas palāta, pamatojoties uz piecām skaitļos izsakāmām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa;

4.pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta savā 2022. finanšu gada pārskatā ir konstatējusi divas skaitļos izsakāmas kļūdas EĀDD veiktajos maksājumos — viena no tām bija saistīta ar derīga pamatā esoša līguma neesamību par drošības pakalpojumiem, kas bija sniegti Savienības delegācijai, savukārt otra kļūda bija saistīta ar bērnu pabalstu, ko darbinieks bija saņēmis no cita avota, bet kas nebija atskaitīts no algas;

5.norāda, ka EĀDD 2022. gada budžets bija 786 947 220 EUR, kas ir pieaugums par 2,5 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, bet mazāks par pieaugumu 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad budžets palielinājās par 5 %; konstatē, ka papildus savam budžetam EĀDD izmantoja vēl 241,4 miljonus EUR (ieskaitot piešķirtos ieņēmumus un pārnestās summas), ko Komisija bija piešķīrusi Savienības delegācijās strādājošā Komisijas personāla administratīvo izmaksu segšanai; norāda, ka šī summa ir par 14,3 % lielāka nekā 2021. gadā; norāda, ka EĀDD saņēma arī papildu iemaksas, lai segtu delegācijās strādājošo Eiropas Attīstības fonda darbinieku kopējās izmaksas, un citas iemaksas, un tādējādi EĀDD kopējais pieejamais budžets (saistību apropriācijās) bija 1143,6 miljoni EUR, kas ir pieaugums par 4,8 % salīdzinājumā ar 2020. gadu; pauž nožēlu par to, ka EĀDD administratīvais budžets 2022. gadam nebija pietiekams, neraugoties uz iestādes svarīgo lomu 2022. gada sākumā plašākā starptautiskā kontekstā un no tā izrietošo izmaksu pieaugumu;

6.norāda, ka 2022. gadā tika izpildīti 99,99 % EĀDD galīgā budžeta saistību, kas bija pat vairāk nekā 2021. gadā, kad tika izpildīti 99,37 % saistību, un ievērojami vairāk nekā 2020. gadā, kad tika izpildīti 95,01 % saistību; tāpat norāda, ka 2022. gadā tika izpildīti 90,56 % maksājumu apropriāciju, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 84,47 % izpildes rādītāju 2021. gadā un 82,34 % izpildes rādītāju 2020. gadā;

7.norāda, ka EĀDD mītnes galīgais budžets pēc pārvietojumiem 2022. gadā bija 308,1 miljons EUR, kas ir pieaugums par 4,4 % salīdzinājumā ar 2021. gadu; atzīmē, ka budžeta saistības tika izpildītas 100 % apmērā; norāda, ka ir veikti maksājumi 269,2 miljonu EUR apmērā, kas atbilst 87,4 % no budžeta, un tas ir par 30,9 miljoniem EUR vairāk nekā 2021. gadā, kad tika veikti 80,8 % maksājumu;

8.norāda, ka EĀDD delegāciju galīgais budžets pēc pārvietojumiem 2022. gadā bija 478,9 miljoni EUR, kas ir pieaugums par 1,3 % salīdzinājumā ar 2021. gadu; atzīmē, ka budžeta saistības tika izpildītas 100 % apmērā; norāda, ka ir veikti maksājumi 443,4 miljonu EUR apmērā, kas atbilst 92,6 % no budžeta, un tas ir absolūts pieaugums par 33,3 miljoniem EUR salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad tika izpildīti 86,8 % maksājumu;

9.norāda, ka EĀDD veica 20 budžeta pārvietojumus saskaņā ar Finanšu regulas 29. pantu, un trīs no tiem ietvēra informāciju par budžeta lēmējinstitūciju; norāda, ka kopējā pārvietojamā summa bija 38,2 miljoni EUR un palielināja EĀDD delegāciju budžetu par 0,9 miljoniem EUR un samazināja EĀDD galvenās mītnes personāla budžetu par 0,5 miljoniem EUR un EĀDD galvenās mītnes ēku un aprīkojuma budžetu par 0,4 miljoniem EUR;

10.ar bažām norāda, ka EĀDD ziņo, ka 2022. gada budžeta izpilde bija īpaši sarežģīta jauno uzdevumu un pieaugošu kārtējo izmaksu dēļ un ka ietekmes mazināšanas pasākumi ietvēra visu nebūtisko izdevumu samazināšanu vai atcelšanu delegācijās, ka tika rūpīgi apsvērta konkursu izsludināšana uz vakantajām amata vietām galvenajā mītnē un delegācijās un vairāki konkursi uz laiku tika apturēti, pēc iespējas tika apturēta vai atlikta atalgojuma pārskatīšana un paaugstināšana amatā un pēc iespējas tika paātrināta prasījumu piedziņa no trešām pusēm;

11.norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu radīja spiedienu uz EĀDD budžetu, tostarp veicinot inflācijas pieaugumu un atalgojuma koriģēšanu, būtiski palielinot enerģijas izmaksas un citas izmaksas par līgumslēdzēju piegādātajām precēm un pakalpojumiem; uzsver, ka ir svarīgi izveidot stabilu un drošu finanšu pamatu EĀDD, uzsverot tā izšķirošo lomu Savienības kopējās drošības politikas un ārpolitikas efektīvā īstenošanā;

12.pauž nožēlu par to, ka spiediens uz budžetu turpinājās arī 2023. gadā un lika EĀDD pieņemt lēmumu nesūtīt darbiniekus nevienā plānotajā vēlēšanu novērošanas misiju turpmāku pasākumu misijā, jo 2023. gadā būtiski trūka finansējuma komandējumiem; uzskata, ka EĀDD būtu jāpiešķir vajadzīgie resursi, lai nodrošinātu pienācīgus turpmākus pasākumus saistībā ar šīm svarīgajām misijām;

13.ar gandarījumu norāda, ka Savienības delegāciju kopīgu atrašanās vietu ar dalībvalstīm un citiem ES partneriem skaits palielinājās no 122 šādām vietām 2021. gadā līdz 135 vietām 2022. gadā; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ģenerālsekretārs ir pieņēmis lēmumu par kopīgu atrašanās vietu politiku, kas nodrošina visaptverošu un pārredzamu strukturālo satvaru, saskaņojot EĀDD kopīgu atrašanās vietu izmantošanas praksi, nosakot kopīgus principus un mērķus;

14.norāda, ka kopējās apmaksātās EĀDD komandējumu izmaksas 2022. gadā bija 24,065 miljoni EUR, kas ir ievērojams pieaugums no 6,128 miljoniem EUR 2021. gadā, bet kas vairāk atbilst līmenim pirms COVID-19 pandēmijas 2019. gadā, kad apmaksātā summa bija 20,972 miljoni EUR; tāpat norāda, ka EĀDD nav atsevišķas budžeta pozīcijas Augstā pārstāvja /priekšsēdētājas vietnieka komandējumiem un braucieniem un ka AP/PV komandējumu un braucienu izmaksas dala EĀDD un Komisija atkarībā no komandējuma mērķa; visbeidzot norāda, ka EĀDD 2022. gadā sedza sešu Augstā pārstāvja / priekšsēdētājas vietnieka komandējumu izmaksas 3 502,73 EUR apmērā, kā arī gaisa taksometru izmaksas 178 320,76 EUR apmērā; lūdz EĀDD informēt Parlamentu par to, cik reizes Augstais pārstāvis / priekšsēdētājas vietnieks ir ceļojis ar komerciālajām lidmašīnām un cik reizes ir izmantotas čarterlidmašīnas;

15.atzīmē, ka oficiāliem braucieniem AP/PV ir plaši izmantojis nomātu privāto lidmašīnu, un saprot, ka ceļošana ir neatņemams un būtisks elements pienākumos, kurus pilda Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un viens no kuriem ir pārstāvēt Savienību augsta līmeņa sanāksmēs, konferencēs un augstākā ranga tikšanās reizēs visā pasaulē; uzskata, ka tad, ja tiek izmantots Savienības publiskā sektora finansējums, par stūrakmeni Savienības iestādēm būtu jāliek ar darbu saistītu pasākumu pārredzamība un pareiza finanšu pārvaldība; turklāt uzskata, ka Savienības iestāžu locekļiem būtu jārāda piemērs sabiedrībai attiecībā uz to, kā īstenot klimata politiku saskaņā ar Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvu;

16.atgādina par atbildi, kas saņemta pēc CONT komitejas locekļa rakstiskā jautājuma par AP/PV atzīmē, ka oficiāliem braucieniem AP/PV ir plaši izmantojis nomātu privāto lidmašīnu, un saprot, ka ceļošana ir neatņemams un būtisks elements pienākumos, kurus pilda Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un viens no kuriem ir pārstāvēt Savienību augsta līmeņa sanāksmēs, konferencēs un augstākā ranga tikšanās reizēs visā pasaulē; uzskata, ka tad, ja tiek izmantots Savienības publiskā sektora finansējums, par stūrakmeni Savienības iestādēm būtu jāliek ar darbu saistītu pasākumu pārredzamība un pareiza finanšu pārvaldība; turklāt uzskata, ka Savienības iestāžu locekļiem būtu jārāda piemērs sabiedrībai attiecībā uz to, kā īstenot klimata politiku saskaņā ar Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvu;

17.norāda, ka 2022. gadā ar COVID-19 pandēmiju saistītie ārkārtas pasākumi tika pakāpeniski izbeigti un iestādes sāka atsākt normālu darbību, savukārt EĀDD skāra Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kā arī drošības krīzes Afganistānā, Haiti un Sāhelā; norāda arī, ka trijām Savienības delegācijām tika noteikts 3. evakuācijas līmenis, un tas nozīmē, ka uzņemošajās valstīs — Ukrainā (kopš 2022. gada februāra), Haiti (kopš 2022. gada jūnija) un Burkina Faso (kopš 2022. gada decembra) — bija atļauts palikt tikai pamata personālam;

18.atzīmē, ka EĀDD ģenerālsekretārs deva rakstisku rīkojumu delegāciju vadītājiem ar konkrētu prasību krīzes situācijās laicīgi ziņot (“nodrošināt regulārāku, tiešāku un sistemātiskāku ziņošanu”); par satraucošu uzskata faktu, ka EĀDD vēstnieki diezgan vēlu informēja par situācijas maiņu uz vietas, sevišķi Ukrainā un Afganistānā, un uz to arī novēloti reaģēja, kā rezultātā nācās steidzīgi evakuēt Savienības personālu; uzskata, ka EĀDD būtu jāpārskata sava riska pārvaldības metodika, ko dienests izmanto, lai izvērtētu, cik situācija ir droša Savienības delegāciju locekļiem;

19.atzinīgi vērtē to, ka, reaģējot uz dažādajām krīzēm pēdējo pāris gadu laikā, EĀDD 2022. gada jūlijā izveidoja Krīzes reaģēšanas centru, kas sadarbojas ar ārējiem partneriem, piemēram, Savienības iestādēm un dalībvalstīm, un apvieno iekšējās diplomātiskās, drošības un izlūkošanas spējas;

20.norāda, ka Resursu pārvaldības ģenerāldirektorāts, kas turpinās risināt visu krīžu administratīvos aspektus, tika pārstrukturēts divos direktorātos un nodaļu skaits tika samazināts no 16 līdz 13 nodaļām, apvienojot līdzīgas un saistītas funkcijas, kā arī tika stiprināta ģenerāldirektoram piesaistītā koordinācijas komanda;

21.norāda, ka EĀDD 2021. gadā izveidoja Iekšējās kontroles komiteju, kas kopš tā laika tiekas divas reizes gadā, lai augstākā līmeņa vadītāji varētu apspriest riska mazināšanas pasākumus, kas izstrādāti, lai novērstu konstatētos iekšējās kontroles trūkumus;

22.ar gandarījumu norāda, ka 2022. gadā neviena Savienības delegācija neiesniedza atrunas;

23.norāda, ka dažādus EĀDD budžeta elementus revidē tā iekšējais revidents, Komisijas Iekšējās revīzijas dienests un Revīzijas palāta; ar pārsteigumu atzīmē, ka EĀDD 2022. gadā neuzsāka nevienu iekšējo revīziju, bet 2022. gadā tika pabeigtas divas revīzijas un trīs revīzijas turpinājās; uzsver, ka ir svarīgi rūpīgi un regulāri veikt iekšējās revīzijas, jo īpaši pēc tam, kad EĀDD 2021. gadā bija ieviesis jaunu metodiku savā iekšējās revīzijas sistēmā;

24.norāda, ka četri būtiski Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumi 2022. gadā palika spēkā; atzinīgi vērtē to, ka tiek cieši uzraudzīts ieteikums attiecībā uz Savienības delegācijas drošību Mali; pauž nožēlu, ka joprojām nav izpildīti ieteikumi par Savienības delegācijas Vašingtonā pārvaldību un ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) izveide ir radījusi sarežģītas juridiskas problēmas; prasa turpināt informēt Parlamentu par situācijas attīstību saistībā ar minēto SIA;

25.norāda, ka EĀDD pārbaudes dienesti 2022. gadā sniedza piecus kritiski svarīgus ieteikumus, un atzinīgi vērtē to, ka trīs ieteikumi ir pilnībā izpildīti vai atrisināti, savukārt pārējie divi ieteikumi tiek cieši uzraudzīti; aicina EĀDD sniegt papildu informāciju ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu;

26.uzsver, ka Revīzijas palātas konstatējumu dēļ bažas joprojām rada pagājušajā gadā pievērstā uzmanība Savienības delegāciju organizētajām iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūrām; norāda, ka EĀDD ir iestājies par vairākām izmaiņām Finanšu regulā, lai tiktu ņemta vērā Savienības delegāciju īpašā situācija trešās valstīs; uzsver, ka, lai gan konkrēta elastība varētu būt pamatota, atšķirības starp termiņiem un noteikumiem katrā uzņēmējvalstī var novest pie turpmākām kļūdām un nekonsekvencēm iepirkuma procedūrās; tomēr, ņemot vērā galīgo iznākumu sarunās par Finanšu regulu, aicina EĀDD pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Savienības delegāciju pieļauto kļūdu skaita samazinājumu, un ziņot Parlamentam par pieņemtajiem pasākumiem;

27.norāda, ka Savienības delegācija Apvienotajā Karalistē tika atvērta 2020. gada 1. februārī biroja telpās, kurās iepriekš atradās Komisijas pārstāvniecība un Eiropas Parlamenta Birojs (EPLO); ar gandarījumu norāda, ka pēc pakalpojumu līmeņa vienošanās parakstīšanas starp EĀDD un Parlamentu uz Parlamenta darbiniekiem, kas norīkoti darbā Londonā, attieksies tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi izriet no nolīguma par delegāciju darbinieku galveno darījumdarbības vietu, un ka Savienības delegācija Londonā ziņo par Parlamenta darbiniekiem Apvienotās Karalistes iestādēm saskaņā ar pakalpojumu līmeņa vienošanos;

28.norāda, ka līdz 2022. gada beigām EĀDD bija nodarbinātas 5188 personas, no kurām 2419 personas (46,6 %) bija norīkotas darbā EĀDD galvenajā mītnē un 2769 personas (53,4 %) — Savienības delegācijās un birojos, un tas ir par 2,3 % vairāk nekā 2021. gada beigās, kad EĀDD strādāja 5072 darbinieki un 2303 no tiem strādāja galvenajā mītnē, bet 2769 darbinieki — delegācijās un birojos; norāda, ka visi 116 jaunie darbinieki tika pieņemti darbā EĀDD galvenajā mītnē; visbeidzot norāda, ka 2022. gadā EĀDD saņēma papildu 32 pilnslodzes ekvivalentus no budžeta lēmējinstitūcijas un ka četras amata vietas (trīs AD un viena AST) tika pārceltas uz Komisijas administratīvo budžetu;

29.norāda, ka 2022. gada beigās personāla sastāvā bija 1247 ierēdņi, 468 pagaidu darbinieki, 596 līgumdarbinieki, 491 norīkots valsts eksperts, 1573 vietējie darbinieki, 144 stažieri, 39 jaunākie speciālisti delegācijās un 630 ārējie, pagaidu un citi darbinieki; visbeidzot norāda, ka Savienības delegācijās bija nodarbināti vēl 3316 Komisijas darbinieki;

30.norāda, ka 2022. gada beigās 1715 ierēdņu un pagaidu darbinieku vidū bija 881 vīrietis (51,4 %) un 834 sievietes (48,6 %), kas ir nedaudz vairāk nekā 2021. gadā, kad sieviešu procentuālā daļa personālā bija 48,1 %; norāda, ka līgumdarbinieku vidū sievietes bija 55,9 %, kas ir nedaudz mazāk nekā 57,7 % 2021. gadā, savukārt norīkoto valstu ekspertu vidū sievietes bija 25,1 %, kas ir pieaugums no 22,2 % 2021. gadā; tomēr norāda, ka sievietes ir īpaši nepietiekami pārstāvētas tādos vadošos amatos kā AD 9-12 un AD 13-16, savukārt AST amatos sieviešu pārstāvība ir pārmērīga;

31.ar bažām konstatē, ka 2022. gada beigās augstākā līmeņa vadītāju vidū galvenajā mītnē un delegācijās bija 18 sievietes (29 %) un 44 vīrieši (71 %) un ka sieviešu relatīvais īpatsvars ir nedaudz palielinājies (no 26,8 % 2021. gadā); atzinīgi vērtē to, ka galvenajā mītnē sieviešu īpatsvars augstākā līmeņa vadības amatos ir palielinājies no 25 % 2021. gadā līdz 30,6 % 2022. gadā;

32.norāda, ka 2022. gada beigās vidējā līmeņa vadītāju vidū galvenajā mītnē un delegācijās bija 86 sievietes (38,4 %) un 138 vīrieši (61,6 %); norāda, ka tas nozīmē sieviešu īpatsvara pieaugumu no 34,2 %, taču sieviešu īpatsvars joprojām ir neapmierinoši zems; atzinīgi vērtē arī to, ka galvenajā mītnē sieviešu īpatsvars vidējā līmeņa vadītāju amatos palielinājās no 40,7 % 2021. gadā līdz 44,4 % 2022. gadā;

33.mudina EĀDD turpināt veikt pasākumus, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru organizācijā;

34.atzinīgi vērtē to, ka Komisija un AP/PV, atbildot uz Parlamenta aicinājumiem, ir pieņēmuši Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2021.–2025. gadam kā transversālu pasākumu attiecībā uz visiem ārpolitikas aspektiem, kas ir pirmais solis ceļā uz patiesu feminisma diplomātiju; atzinīgi vērtē to, ka ES vēstnieks dzimumu un daudzveidības jautājumos turpina veicināt Savienības politikas satvaru sieviešu, miera un drošības jomā, lai nodrošinātu sieviešu līdzdalību visos diplomātiskajos un politiskajos dialogos, un atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots ES sieviešu diplomātu tīkls starp dalībvalstīm un EĀDD, lai veicinātu Savienības vērtības daudzveidības un līdztiesības jomā un atbalstītu dzimumu līdztiesību pārējā pasaulē;

35.uzsver, ka GAP III nosaka, ka līdz 2025. gadam 85 % jauno ES darbību ir jāveicina dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm, savukārt EĀDD ir jāpaātrina progress virzībā uz GAP III mērķiem, ikdienas darbā jēgpilni koncentrējoties uz GAP III galvenajām iesaistes jomām, tostarp ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšanu, seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību, ekonomisko un sociālo tiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas, vienlīdzīgas līdzdalības un līderības veicināšanu;

36.pauž bažas par LGBTIQ+ tiesību stāvokli visā pasaulē, kā arī par aizvien lielāku vēršanos pret sieviešu tiesībām, dzimumu līdztiesību un seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju un EĀDD novērst šķēršļus šo tiesību atzīšanai un aizsardzībai; uzsver, ka par prioritāti jānosaka mērķorientēts atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) un kopienām, kas aizstāv seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības, sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesību, LGBTIQ+ kopienu un citas marginalizētas iedzīvotāju grupas, kā arī pastiprinātus pasākumus homoseksualitātes dekriminalizēšanai; atgādina, ka vismaz 85 % no jaunajām darbībām, ko īsteno instrumenta NDICI – "Eiropa pasaulē" ietvaros, par prioritāti būtu jānosaka dzimumu līdztiesība, un vismaz 5 % darbību būtu īpaši jāparedz sieviešu un meiteņu tiesībām un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai;

37.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD personāla sastāvā ir pārstāvētas visas dalībvalstis; tomēr atzīmē, ka joprojām pastāv būtiska nelīdzsvarotība, jo 25 dalībvalstis ir pārstāvētas visās personāla kategorijās, taču ir tikai divi valstspiederīgie no Luksemburgas (1 CA un 1 SNE) un līgumdarbinieku kategorijā nav neviena Maltas valstspiederīgā; norāda, ka visvairāk pārstāvētā dalībvalsts ir Beļģija, kuras valstspiederīgie veido 12,7 % no EĀDD darbiniekiem, tostarp 15,4 % no ierēdņiem; atzīmē, ka Savienības vēstnieku vidū, kuru kopējais skaits ir 141, nav triju dalībvalstu (Ungārijas, Luksemburgas un Maltas) valstspiederīgo un ir tikai pa vienam valstspiederīgajam no Kipras un Slovēnijas, kas ir par vienu mazāk nekā 2021. gadā, savukārt dalībvalstis ar lielāko vēstnieku skaitu ir Francija ar 20, Spānija ar 18, Itālija ar 17, Vācija ar 14 un Beļģija ar 11 vēstniekiem, un tas nozīmē, ka šo piecu valstu valstspiederīgie ieņem 80 no 141 amata vietas, kas atbilst 57 %; ar gandarījumu atzīmē, ka šis ir samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad minēto piecu valstu valstspiederīgie ieņēma 61 % vēstnieku amata vietu; tomēr pauž nožēlu, ka to dalībvalstu vēstnieku amata vietu skaits, kuras pievienojās 2004. gadā vai vēlāk (ES 13), ir samazinājies līdz 17 % 2022. gadā salīdzinājumā ar 18 % 2021. gadā; aicina EĀDD reizi gadā publicēt vidējā un augstākā līmeņa vadošo amata vietu sadalījumu pēc dzimuma un valstspiederības; atkārtoti pauž bažas par ģeogrāfisko nelīdzsvarotību delegāciju vadītāju amatos un aicina EĀDD turpināt uzlabot ģeogrāfisko līdzsvaru, lai būtu pienācīgi pārstāvēti visu dalībvalstu valstspiederīgie, atspoguļojot viņu dažādību un vienlaikus ievērojot kandidātu kompetences un nopelnus;

38.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD veicina elastīgu, digitālu un uz uzticēšanos balstītu darba vidi, lai uzlabotu efektivitāti, aizsargātu darbinieku veselību un labklājību, kā arī uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru; norāda, ka tāldarba noteikumi EĀDD 2022. gadā paredzēja, ka galvenās mītnes darbiniekiem ir atļauts strādāt attālināti līdz trim dienām nedēļā, savukārt delegāciju darbiniekiem ir atļauts strādāt attālināti vienu dienu nedēļā; tāpat norāda, ka 2023. gada oktobrī stājās spēkā jauni noteikumi par tāldarbu un ka pārejas noteikumi cita starpā atļāva gan galvenās mītnes, gan arī delegāciju darbiniekiem strādāt attālināti ārpus darba vietas 10 dienas un, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, dienu skaitu varēja palielināt darbiniekiem, kuru ģimenes situācija bija sarežģīta; aicina EĀDD informēt Parlamentu par jaunajiem tāldarba noteikumiem un par to, kā tos vērtē gan darbinieki, gan vadība;

39.ar nožēlu norāda, ka darbinieku skaits ilgstošā slimības atvaļinājumā, kas pārsniedz 50 dienas, ir pieaudzis no 91 darbinieka 2021. gadā līdz 111 darbiniekiem 2022. gadā, kas atbilst pieaugumam par 22 %; vienlaikus norāda, ka EĀDD īsteno vairākas iniciatīvas, lai nodrošinātu atbalstu un izglītotu darbiniekus par stratēģijām, kā izvairīties no izdegšanas, tostarp uzliekot pienākumu vadītājiem nodrošināt, ka uzdevumu sadalījums ir saprātīgs un ka izdegšanas gadījumā tiek sniegti norādījumi un ieviests īpašs darba laika režīms, lai veicinātu atgriešanos darbā; aicina EĀDD turpināt apsvērt, kā, cik vien iespējams, novērst ilgstošu slimošanu, tostarp izdegšanu, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu darbinieku labbūtību;

40.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā EĀDD pastiprināja savus centienus un uzsāka vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu informētību par aizskarošu izturēšanos, tostarp 2022. gada oktobrī organizējot "Izpratnes par aizskarošu izturēšanos nedēļu", kā arī pieņēma jaunus "EĀDD profesionālas rīcības principus"; atzīmē, ka 2022. gadā tika iesniegti divi palīdzības pieprasījumi saistībā ar aizskarošu izturēšanos un viena lieta tika slēgta 2022. gadā, bet otra tika slēgta 2023. gadā, turklāt abas bez sankcijām; norāda, ka 2022. gadā un 2023. gadā tika slēgtas vēl trīs palīdzības pieprasījumu lietas no 2021. gada un viena lieta no 2020. gada; tāpat norāda, ka 2022. gadā palielinājās pieprasījums pēc EĀDD mediācijas pakalpojumiem, kas bija nepieciešami 218 gadījumos, savukārt konfidenciāla konsultēšana — 19 gadījumos; prasa informēt Parlamentu par aizskarošas izturēšanās gadījumu skaita izmaiņām, kā arī par sankciju piemērošanu šādos gadījumos;

41.norāda, ka EĀDD nav zināms precīzs darbinieku ar invaliditāti skaits, taču 2021. gadā veiktās anonīmās aptaujas ietvaros sniegtās atbildes liecināja, ka 24 no 1075 respondentiem bija norādījuši, ka viņiem ir invaliditāte, un 23 respondenti bija norādījuši īslaicīgu vai pagaidu invaliditāti; atzinīgi vērtē to, ka Savienības delegācijas ir sagatavojušas "pieejamības faktu lapas", kurās sniegta informācija par delegāciju telpu piemērotību un pieejamību, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem ar invaliditāti pirms pieteikšanās norīkošanai ir pieejama attiecīgā informācija;

42.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD joprojām nodarbina salīdzinoši daudz stažieru, piedāvājot 63 "zilās grāmatas" stažieru vietas, četras īstermiņa stažieru vietas galvenajā mītnē un 365 stažieru vietas 102 delegācijās; norāda, ka viena īstermiņa stažiera vieta galvenajā mītnē un 22 stažieru vietas delegācijās netika finansētas un stažieri bija studenti, kuriem stažēšanās bija daļa no studiju procesa, lai iegūtu akadēmiskos kredītpunktus; atzinīgi vērtē to, ka līdzīgi darbiniekiem praktikanti guva labumu no hibrīddarba kārtības saskaņā ar resursu pārvaldības ģenerāldirektora pamatnostādnēm; atkārtoti aicina visas iestādes nodrošināt, ka visi stažieri saņem samērīgu atalgojumu no iestādes;

43.aicina izveidot pastāvīgu struktūru un nepieciešamos resursus Eiropas Diplomātijas akadēmijai, kas var palīdzēt pilnībā attīstīt autonomu ES diplomātiju ar kopēju diplomātisko bāzi, kas pamatojas uz ES perspektīvu; uzskata, ka turpmāk šajā akadēmijā būtu jāiekļauj to eiropiešu atlases, darbā pieņemšanas un apmācības sistēma, kuriem ir augstākā izglītība, bet kuri nav dalībvalstu diplomāti; uzsver, ka ir jāizpēta un jālemj par veidiem, kā šīs akadēmijas absolventi var piekļūt EĀDD;

44.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD turpina nodrošināt apmācības ētikas jomā jaunpienācēju uzņemšanas sesiju ietvaros, kā arī pirmsnorīkošanas semināros Savienības vēstniekiem un administrācijas vadītājiem; prasa EĀDD apsvērt, kā nodrošināt obligātas mācību sesijas, lai garantētu, ka visiem darbiniekiem tiek atgādināti tādi būtiski principi kā ētika, pārredzamība, interešu konflikti un krāpšanas apkarošana;

45.pauž nožēlu par to, ka 2022. gadā OLAF izmeklēja dažus ar krāpšanu saistītus gadījumus, kad Savienības delegāciju darbinieki bija piesavinājušies Savienības līdzekļus, un ka dažas izmeklēšanas joprojām turpinās; uzsver, ka OLAF ir jāpabeidz izmeklēšana un tikai tad var izdarīt secinājumus, taču vienlaikus mudina EĀDD veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai ātri veiktu visus nepieciešamos pasākumus saistībā ar iespējamo kritiku, ko paudis OLAF;

46.norāda, ka 2022. gadā EĀDD izskatīja 16 ombudes pieprasījumus, no kuriem 11 lietas attiecās uz administratīvajām procedūrām un piecas lietas attiecās uz piekļuvi dokumentiem; atzīmē, ka 2022. gadā no 16 izmeklēšanām tika pabeigtas 13 izmeklēšanas un ka 11 gadījumos administratīvas kļūmes netika konstatētas, taču divos gadījumos tika konstatēta viena daļēja administratīva kļūme un viena administratīva kļūme; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD cenšas sasniegt ombudes ierosinājumu vai ieteikumu 100 % izpildes līmeni;

47.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD 2022. gada oktobrī pieņēma "EĀDD profesionālas rīcības principus", apkopojot informāciju par profesionālu rīcību, kas tiek sagaidīta no darbiniekiem, kā arī pieprasot deklarēt visus interešu konfliktus, kas var rasties pienākumu pildīšanas laikā, un iesniegt attiecīgu veidlapu EĀDD Ētikas komitejai; norāda, ka EĀDD turpina apsvērt EĀDD ētikas regulējuma iespējamu atjaunināšanu; prasa pilnībā informēt Parlamentu par visām norisēm šai sakarā;

48.uzsver — lai gan EĀDD nav iestāde LES 13. panta nozīmē un tam Savienības tiesību aktos nav paredzēta tieša loma, tam tomēr ir būtiska nozīme saistībā ar Savienības tiesību aktiem par lēmumiem par sankcijām un sarunām par starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem, kuriem ir ievērojama regulatīva nozīme; norāda, ka būtu ārkārtīgi svarīgi, lai EĀDD pievienotos Savienības Pārredzamības reģistram, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa vienošanos; aicina EĀDD publicēt informāciju par visām sanāksmēm ar visu veidu lobēšanas organizācijām, tostarp par sanāksmēm ar Savienības delegāciju vadītājiem, lai uzlabotu pārredzamību;

49.norāda, ka 2022. gadā EĀDD saņēma četras interešu konfliktu deklarācijas un ka tās tika izskatītas profesionāli un individuāli; norāda, ka EĀDD noraidīja atļaujas piešķiršanu ārējai darbībai un atbrīvoja darbinieku no pienākumiem saistībā ar viņa iepriekšējā darba devēja jautājumiem, finansējumu vai projektu vadību;

50.norāda, ka no 15 paziņojumiem par darbībām pēc dienesta beigām EĀDD 2022. gadā saņēma trīs paziņojumus par nodomu pievienoties privātam uzņēmumam; ar gandarījumu atzīmē, ka štata ierēdnim tika noteikts divu gadu atteikuma termiņš attiecībā uz konsultanta pienākumiem juridiskajā birojā;

51.aicina EĀDD uzraudzīt bijušo vadošo darbinieku un delegāciju vadītāju nostāju, ņemot vērā viņu sensitīvo politisko lomu; aicina EĀDD arī sistemātiski pārbaudīt potenciāli problemātiskus gadījumus saistībā ar pāriešanu uz privāto sektoru vai uz trešo valstu organizācijām un turpināt uzraudzīt bijušo augstākā līmeņa ierēdņu nodarbinātību līdz obligātā nogaidīšanas perioda beigām, jo neatrisināti interešu konflikti var apdraudēt augstu ētikas normu ievērošanas nodrošināšanu visā Savienības administrācijā;

52.ar gandarījumu norāda, ka EĀDD 2023. gadā pieņēma jaunu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas patlaban tiek īstenota; aicina sniegt aktuālo informāciju par īstenošanu un norāda, ka atgriezīsies pie šā jautājuma 2023. gada budžeta izpildes apstiprināšanas ietvaros; vienlaikus norāda, ka EĀDD kopā ar Komisiju jau nodrošina mācību kursus par krāpšanu un ka šāda apmācība ir obligāta daļa no mācībām pirms norīkošanas darbā;

53.pieņem zināšanai, ka EĀDD notiek pārdomu process par atsevišķu īstenošanas noteikumu pieņemšanu attiecībā uz ārējām darbībām un uzdevumiem; prasa informēt Parlamentu par visiem rezultātiem un atgādina, ka šādam satvaram ir būtiska nozīme, lai aizsargātu Savienības tēlu un reputāciju, jo īpaši delegāciju vadītāju gadījumā;

54.norāda, ka EĀDD nav saņēmis nevienu trauksmes celšanas ziņojumu un ka EĀDD piemēro Komisijas pamatnostādnes par trauksmes celšanu; tomēr mudina EĀDD pieņemt savu politiku, kas pielāgota EĀDD īpašajām iezīmēm attiecībā uz šo svarīgo jautājumu, un izveidot drošu kanālu potenciālajiem trauksmes cēlējiem;

55.atzīmē, ka EĀDD darbojas savs Drošības operāciju centrs, kas nodarbojas ar incidentu risināšanu un atrodas galvenajā mītnē: brīdina par to, ka 2022. gadā notika 129 kiberuzbrukumi EĀDD un ka EĀDD ir ļoti saistošs mērķis aktoriem ar milzīgiem resursiem, kuri vēlas radīt grūtības Savienības iestādēm, it sevišķi aktoriem, ko finansē ārvalstis; pauž nožēlu par to, ka viens liels drošības incidents, kas notika 2022. gadā, tā sarežģītības dēļ netika atklāts līdz pat 2023. gadam; atzinīgi vērtē to, ka netika apdraudēta konfidenciāla informācija; aicina EĀDD arī turpmāk īpašu uzmanību pievērst kiberdrošībai un hibrīddraudiem un sadarboties ar citām Savienības iestādēm un dalībvalstīm, lai atklātu šādus draudus un pēc iespējas labāk aizsargātu Savienības infrastruktūru; uzsver, ka izpratne par kiberjautājumiem un sistemātiskas apmācības programma visiem darbiniekiem, tostarp vadībai, ir efektīvas kiberdrošības sistēmas būtiski elementi;

56.ar gandarījumu norāda, ka EDAU 2022. gadā neuzsāka un nepabeidza nevienu iztaujāšanu vai izmeklēšanu, kas būtu īpaši vērsta uz EĀDD; atzinīgi vērtē EĀDD lēmumu drošības apsvērumu dēļ neizmantot Microsoft 365, bet turpināt izmantot Eiropā izvietotās iekšējās mākoņa lietojumprogrammas;

57.ar gandarījumu norāda, ka EĀDD ir pieņēmis mitināšanas politiku un uztur centrālo repozitoriju visām informācijas sistēmām un tehniskajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar darbības lietojumprogrammām un pakalpojumiem; norāda arī, ka attiecībā uz telpās izvietotajām informācijas sistēmām gan infrastruktūra, gan arī to dati tiek glabāti serveros, kas tieši pieder EĀDD un ko tas kontrolē, un ka datu aizsardzības speciālists nodrošina pienācīgus datu aizsardzības kontroles pasākumus; atzinīgi vērtē to, ka mākonī izvietotās informācijas sistēmas ietver datu aizsardzības klauzulas, kuru pamatā ir EDAU un Komisijas kopīgie ieteikumi;

58.atzīmē, ka EĀDD atvērtā pirmkoda politika attiecībā uz digitālajiem risinājumiem nozīmē, ka atvērtais pirmkods ir dzīvotspējīgs risinājums, ja pēc novērtējuma veikšanas visi rīki un lietojumprogrammas tiek uzskatīti par vienlīdzīgiem; norāda, ka EĀDD izmanto virkni atvērtā pirmkoda produktu, lai saglabātu pilnīgas īpašumtiesības un kontroli attiecībā uz saviem datiem;

59.uzsver, ka, prognozējot aizvien lielākas ģeopolitiskās problēmas un krīzes visā pasaulē, ES ir jāspēj paļauties uz nepieciešamo tiešo informāciju par globāliem jautājumiem, kas rodas ārpus tās robežām; šajā sakarībā prasa stiprināt ES Izlūkošanas un situāciju centru (EU INTCEN), EĀDD Krīžu reaģēšanas centru un Eiropas Savienības Satelītcentru (SatCen), palielinot to darbinieku skaitu un finanšu resursus, kā arī spējas;

60.norāda, ka EĀDD izmanto un pārvalda ļoti sarežģītu ēku fondu, kas ietver EĀDD galveno mītni Briselē un lielu skaitu biroju un vēstnieku rezidenču visā pasaulē; atzīmē, ka 2022. gada sākumā EĀDD Briselē pārņēma no Komisijas ēku 8334 m2 platībā, ko iepriekš izmantoja EPSO;

61.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā EĀDD īpašumā bija aptuveni 58 000 m2 biroja telpu un aptuveni 20 % no 153 vēstnieku rezidencēm; norāda, ka EĀDD lēš, ka kopējie ietaupījumi, kas rodas no šo ēku īpašumtiesībām, ir aptuveni 20 miljoni EUR gadā; ļoti atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir izstrādājis iepirkuma stratēģijas politikas satvaru, ar kuru budžeta lēmējinstitūcija tika iepazīstināta 2023. gadā;

62.norāda, ka EĀDD kopš 2020. gada izstrādā savu biroju pārvaldības politiku, lai pārietu uz sadarbīgu un elastīgu biroju pārvaldības modeli gan galvenajā mītnē, gan arī delegācijās; prasa šīs izmaiņas īstenot ciešā sadarbībā ar personālu, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā pamatotas bažas un viedokļi;

63.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD tiecas nodrošināt, ka tā ēkas ir pieejamas personām ar invaliditāti un ierobežotu mobilitāti; norāda, ka ēka Briselē jau atbilst šādām prasībām, un atzinīgi vērtē to, ka EĀDD atlases procedūrās jaunām Savienības delegāciju biroju ēkām galvenais atlases kritērijs ir no šķēršļiem brīvas būves;

64.norāda, ka galvenie papildu izdevumi saistībā ar drošību Savienības delegācijās radās tādēļ, ka pēc tam, kad varu pārņēma Taliban, EĀDD atgriezās Kabulā kā vienīgā Eiropas misija, ka pasliktinājās drošības situācija valstīs un teritorijās, piemēram, Ukrainā un Sāhelā, kā arī delegācijās bija nepieciešams papildu drošības aprīkojums; norāda, ka izdevumi tika segti, aizkavējot un atliekot citus izdevumus;

65.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD 2022. gada aprīlī parakstīja pamatlīgumu, lai palīdzētu sagatavot vides vadības un audita sistēmu (EMAS) EĀDD galvenajai mītnei un delegācijām, vienlaikus atzīstot, ka vietējo ierobežojumu dēļ daudzās delegācijās būs jāpiemēro atvieglota vidiskās pārvaldības sistēma (VPS); aicina informēt Parlamentu par šo sistēmu īstenošanas rezultātiem gan galvenajā mītnē, gan delegācijās;

66.atzinīgi vērtē to, ka gan EĀDD galvenās mītnes, gan arī 20 delegāciju ēkas līdz 2022. gada beigām bija aprīkotas ar fotoelementu paneļiem un ka trīs delegāciju ēkas tika aprīkoties ar šādiem paneļiem gada laikā; mudina EĀDD turpināt attīstīt fotoelementu paneļu uzstādīšanu visās tā ēkās, jo tas uzlabo delegācijas ietekmi uz vidi, samazina emisijas un taupa enerģiju un līdzekļus, mazina atkarību no ģeneratoriem un degvielas, kā arī apliecina, ka EĀDD rāda piemēru, atbalstot Eiropas zaļo kursu;

67.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD 2022. gadā izstrādāja savu pirmo svārstsatiksmes plānu ar mērķi palielināt to darbinieku īpatsvaru, kuri dodas uz darbu, izmantojot ilgtspējīgus risinājumus, ka tika divkāršots velosipēdu stāvvietu skaits pie EĀDD galvenās ēkas un ka EĀDD turpina segt pusi no Briseles sabiedriskā transporta izmaksām darbiniekiem, kuri nepiesakās autostāvvietas žetonam;

68.pauž nožēlu, ka kopīgas atrašanās vietas nolīgumos patlaban nav iekļauti noteikumi saistībā ar ilgtspēju; norāda, ka tas būtu spēcīgs signāls par EĀDD apņemšanos nodrošināt vidisko ilgtspēju, ja šādi nolīgumi nākotnē ietvertu arī skaidru prasību par atbilstību noteiktiem vides standartiem un mērķrādītājiem; aicina EĀDD izpētīt iespējamos risinājumus un veicināt energoefektivitātes atjaunināšanu arī delegācijās, kas darbojas kā līdzāsatrašanās vietas;

69.atgādina, ka klimata pārmaiņu tiešā un netiešā ietekme apdraud mieru un drošību pasaulē, vienlaikus padziļinot jau esošo neaizsargātību un nevienlīdzību un radot risku cilvēktiesībām; mudina Komisiju un EĀDD izstrādāt un īstenot spēcīgu ES klimata diplomātiju ar mērķi veicināt starptautisko sadarbību virzībā uz Parīzes nolīguma mērķu īstenošanu, stiprināt zaļā jaunā kursa ārējo dimensiju un taustāmi atbalstīt vērienīgus CO2 samazināšanas mērķrādītājus trešās valstīs;

70.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD 2022. gadā ar Parlamentu vienojās par diviem pakalpojumu līmeņa nolīgumiem, no kuriem pirmais attiecas uz Parlamenta ierēdņu norīkošanu darbā sākotnēji trīs delegācijās (Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, Āfrikas Savienībā Etiopijā un ASEAN Džakartā), kurās norīkotais personāls integrēsies delegāciju politisko nodaļu parlamentāro lietu struktūrvienībā, savukārt otrais — uz Parlamenta personālu vietējos birojos Londonā un Vašingtonā;

71.norāda, ka 2002. gada iestāžu nolīguma starp Parlamentu un Padomi par Parlamenta piekļuvi klasificētai informācijai kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā aizstāšanas process turpinās ļoti lēni un gan 2022., gan 2023. gadā notika tikai pa vienai tehniskajai sanāksmei;

72.atzinīgi vērtē EĀDD paziņojumu, ka tas lieliski sadarbojas ar OLAF, EPPO un Revīzijas palātu un ka šīs iestādes regulāri piedalās sanāksmēs un apmainās ar informāciju; tāpat atzinīgi vērtē to, ka EĀDD risina sarunas par īpašu sadarbības kārtību starp EĀDD un EPPO, un aicina informēt Parlamentu par jebkādu progresu šajās sarunās;

73.aicina EĀDD sarunās ar EPPO uzsvērt iepirkuma noteikumus, jo atsevišķas procedūras var ietvert ļoti sensitīvu un pat ar drošību saistītu informāciju;

74.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD aktīvi sadarbojas ar EDAU ar datu aizsardzības speciālista starpniecību, tostarp piedaloties apaļā galda sarunās un sanāksmēs, lai noteiktu Datu aizsardzības speciālistu tīkla turpmākos mērķus, kā arī sniedzot ieguldījumu Darba grupas jautājumos par datu starptautisku pārsūtīšanu darbā;

75.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD cieši sadarbojas ar ombudi un ka ombude patlaban tiek sistemātiski aicināta uz EĀDD pirmsnorīkošanas semināriem, lai iepazīstinātu ar savu darbu un vairotu izpratni par labas administratīvās rīcības principiem;

76.norāda, ka EĀDD kopējais budžets sabiedrības informēšanas un veicināšanas pasākumiem bija 15,352 miljoni EUR un ka sabiedrības informēšana kļuva būtiski intensīvāka pēc tam, kad sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu;

77.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir pieņēmis pasākumus, lai nodrošinātu uzlabojumus sociālo mediju izmantošanā iestādes vajadzībām, tostarp nodrošinot, ka šāda izmantošana atbilst IT drošības un datu aizsardzības noteikumiem, lai atjauninātu pamatnostādnes un apturētu apmaksātas reklāmas korporatīvajā kontā; ņem vērā arī to, ka ir pieņemtas pamatnostādnes par sociālo mediju izmantošanu privātām vajadzībām;

78.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir pievienojies atvērtā pirmkoda sociālo mediju platformai — EDAU izmēģinājuma projektam “EU Voice”, un mudina dienestu pievienoties arī “EU Video” platformai, ņemot vērā šīs platformas popularitātes pieaugumu; atzinīgi vērtē arī to, ka EĀDD sadarbojas ar citām Savienības iestādēm, lai apmainītos ar pieredzi un paraugpraksi;

79.norāda, ka kopējais budžets cīņai pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI), tostarp dezinformācijas aktivitātēm, 2022. gadā bija 7,150 miljoni EUR; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir veicis ievērojamus ieguldījumus, lai stiprinātu un veidotu noturību pret dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos Savienības lietās; uzsver, ka EĀDD ir galvenā Savienības institūcija, kas atbild par ārvalstu iejaukšanās apkarošanu;

80.norāda, ka Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa pastiprināja centienus, lai atmaskotu Kremļa dezinformācijas kampaņas pēc tam, kad Krievija uzsāka agresijas karu pret Ukrainu, un ka operatīvā grupa cieši sadarbojās ar neatkarīgiem medijiem un pilsoniskās sabiedrības partneriem Austrumeiropas partnerības valstīs, lai cīnītos pret FIMI, un ka EUvsDisinfo tīmekļa vietnes konkrēts saturs tika tulkots vairākās valodās, tostarp dažās Savienības oficiālajās valodās un ukraiņu, gruzīnu, armēņu, azerbaidžāņu, krievu un ķīniešu valodā;

81.aicina Savienības delegācijas mūsu kaimiņvalstīs un Rietumbalkānu valstīs palielināt iesaisti, lai atbalstītu aktīvāku un efektīvāku komunikācijas politiku Eiropas perspektīvas jomā, un būt gatavām sniegt labāko iespējamo palīdzību valstīm, kas veic uz demokrātiju un Eiropu orientētas reformas; aicina Savienības delegācijas piemērot uzticamāku un vairāk uz nopelniem balstītu pieeju, kuras pamatā ir Kopenhāgenas kritēriji, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību aizsardzību, sevišķi ņemot vērā dažu Rietumbalkānu valstu ierobežoto progresu;

82.aicina Savienības delegācijas palielināt atbalstu patiesiem demokrātiskiem dalībniekiem un pilsoniskajai sabiedrībai Rietumbalkānos, kā arī stingri un publiski nosodīt neliberālu un nedemokrātisku dalībnieku darbības, kas ir pretrunā Savienības interesēm, un nodrošināt, ka IPA III finansējuma īstenošana atbilst Savienības mērķiem;

83.atkārtoti mudina Savienības delegācijas palīdzēt vietējiem dalībniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem trešās valstīs un sadarboties ar tiem, lai stimulētu sociālo dialogu un dialogu par tiesiskumu, pamattiesībām un cīņu pret korupciju, kā arī lai atspēkotu dezinformācijas kampaņas, kas apdraud demokrātiskās vērtības un ko vada ārvalstu aktori; aicina Savienības delegācijas sniegt loģistikas un tehnoloģisku atbalstu cilvēktiesību un pirmiedzīvotāju aizstāvjiem, jo īpaši sievietēm; aicina Savienības delegācijas turpināt saskaņotos centienus palielināt Savienības finansēto projektu redzamību, jo īpaši kandidātvalstīs; aicina Savienības delegācijas, sadarbojoties ar reģionālajiem partneriem, ievērot augstus pārskatatbildības un pārredzamības standartus; aicina Savienības delegācijas nodrošināt, ka trešām valstīm piešķirtie Savienības līdzekļi tiek izmantoti efektīvi, lietderīgi un saskaņā ar Savienības vērtībām, politiku un finanšu noteikumiem, kas cita starpā ietverti Finanšu regulā, kurā pārredzamība noteikta par vienu no budžeta pamatprincipiem; aicina pievērst īpašu uzmanību tam, lai izvairītos no nevajadzīgiem birokrātiskiem šķēršļiem, un atbalstīt atbalsta saņēmējus, lai novērstu kļūdas, kas ietekmē kļūdu īpatsvaru; aicina EĀDD stiprināt Savienības delegācijas Austrumu partnerības valstīs; uzsver nepieciešamību palīdzēt Austrumu partnerības valstīm, kuras cieš no Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu, un efektīvāk informēt to pilsoņus par Savienības politiku;

84.mudina EĀDD un Savienības delegācijas cieši uzraudzīt demokrātijas stāvokli dažādās valstīs un sniegt loģistikas un tehnoloģisko atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un pirmiedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm;

85.norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir ļoti spēcīgi ietekmējis EĀDD budžetu tādējādi, ka ir pieaugusi inflācija, turklāt daudzviet pasaulē, kur EĀDD veic lielāku daļu tā darbību, pieaugošā inflācija ir ietekmējusi arī ar drošību un IT aprīkojumu saistīto izmaksu pieaugumu;

86.norāda, ka delegācijā Ukrainā ir 108 darbinieki, no kuriem pirms iebrukuma aptuveni 60 % bija vietējie darbinieki un 40 % — ārvalstu darbinieki, un ka nedēļu pirms iebrukuma darbinieki, kas neveic būtiskus pienākumus, tika aicināti doties prom; turklāt norāda, ka Savienības delegācijā Krievijā janvārī bija 25 emigrējušie darbinieki un 36 vietējie darbinieki, kā arī divi darbinieki no EIB, un ka Krievija 2022. gada aprīlī izraidīja 18 delegācijas locekļus pēc tam, kad 19 Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības ES Briselē locekļi tika pasludināti par persona non grata;

87.uzsver, ka Savienībai ir jāturpina attīstīt stabilu un noturīgu ārējo dienestu ar skaidru politisko vadību, lai risinātu pašreizējās problēmas un nodrošinātu Savienības ārpolitikas saskaņotību; šajā sakarībā norāda uz EĀDD un jo īpaši tā delegāciju būtisko lomu saistībā ar Krievijas agresijas pret Ukrainu ģeopolitisko ietekmi un no tās izrietošo nepieciešamību atbalstīt partnervalstis visā pasaulē un stiprināt globālās alianses; uzsver, ka ir svarīgi pastāvīgi īstenot spēcīgu politisko līdzdalību un ietekmes līdzekļus divpusējā līmenī, kā arī publisko un kultūras diplomātiju, lai popularizētu Savienības vērtības, principus un intereses, un stratēģisku komunikāciju dezinformācijas apkarošanai; prasa efektīvāk izmantot pieejamos resursus, lai neapdraudētu Savienības efektivitāti starptautiskajā arēnā; aicina EĀDD turpināt centienus modernizēt savas pieejas un ieguldīt jaunās prasmēs un spējās, vienlaikus palielinot izmaksu efektivitāti;

88.pauž ārkārtīgas bažas par Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna nepārtraukto sadarbību ar Krievijas prezidentu, neraugoties uz viņam noteiktajām Savienības sankcijām un pret viņu Starptautiskās Krimināltiesas izdoto apcietināšanas orderi par kara noziegumiem, ņemot vērā notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; uzsver, ka saskaņā ar LES 24. panta 3. punktu dalībvalstīm ir pienākums lojalitātes un savstarpējas solidaritātes garā aktīvi un neierobežoti atbalstīt Savienības ārpolitiku un drošības politiku un atturēties no darbībām, kas ir pretrunā Savienības interesēm; atgādina AP/PV par viņa pienākumu nodrošināt, lai dalībvalstis ievērotu šajā pantā noteiktos principus, un šajā sakarībā aicina viņu ziņot Parlamentam par saviem apsvērumiem attiecībā uz Ungārijas premjerministra īstenoto politiku Krievijas jautājumā un šā Līguma panta ievērošanu, kā arī par jebkādām iespējamām darbībām, ko viņš ir veicis;

89.stingri nosoda seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības izmantošanu par kara ieroci Ukrainā un klasificē to kā kara noziegumu; uzsver arvien biežākos ziņojumus par cilvēku tirdzniecību, seksuālo vardarbību, ekspluatāciju, izvarošanu un ļaunprātīgu izmantošanu, ar ko saskaras sievietes un bērni, kuri bēg no Ukrainas uz Eiropu; aicina dalībvalstis risināt sieviešu un meiteņu specifiskās vajadzības uzņemšanas centros, nodrošinot ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanas pakalpojumu tūlītēju pieejamību; mudina Savienību, uzņēmējvalstis un tranzītvalstis garantēt piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pakalpojumiem; aicina Savienību un tās dalībvalstis atbalstīt organizācijas, kas sniedz pakalpojumus un patvērumu ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem sieviešu un meiteņu bēgļu vidū;

90.pauž dziļu nožēlu par jebkādu ar konfliktiem saistītu seksuālu vardarbību; jo īpaši uzsver, ka šis brutālas seksuālās varmācības un spīdzināšanas veids, kas vērsts tieši pret sievietēm, tiek sistemātiski izmantots kara konfliktos, lai cilvēkus iebiedētu un pazemotu; šajā sakarā stingri nosoda “Hamās” uzbrukumus 2023. gada 7. oktobrī, kad sievietēm tika nodarītas neizmērojamas ciešanas, jo ANO misijas ziņojums un Izraēlas Izvarošanas krīzes centru asociācijas ziņojums liecina, ka “Hamās” izvaroja un citādi zvērīgos veidos seksuāli spīdzināja izraēliešu un citu tautību sievietes, pusaudzes un meitenes; pauž nožēlu par EĀDD un Komisijas iniciatīvas trūkumu un novēloto reakciju uz šiem cietsirdīgajiem uzbrukumiem; uzstājīgi aicina EĀDD izstrādāt labāku vispārējo stratēģiju, lai šāda veida uzbrukumus nepieļautu un palīdzētu sievietēm, kuras dzīvo riska un konfliktu zonās, un arī turpmāk publiski nosodīt jebkādu seksuālu vardarbību un spīdzināšanu;

91.atzinīgi vērtē to, ka AP/PV 2023. gada 10. oktobrī — neilgi pēc šausminošā "Hamās" teroristu atzinīgi vērtē to, ka AP/PV 2023. gada 10. oktobrī — neilgi pēc šausminošā “Hamās” teroristu uzbrukuma Izraēlai — sasauca ārkārtas Ārlietu padomi; ņem vērā arī to, ka Eiropadome 2023. gada 17. oktobra ārkārtas sanāksmē pieņēma kopēju nostāju par situāciju Izraēlā un Palestīnā, tostarp rīcības plānu ar vairākiem darba virzieniem; ir ļoti nobažījies par pieņēmumiem, ka “Hamās” varētu izmantot Savienības nodokļu maksātāju naudu tā vietā, lai šī nauda sniegtu labumu palestīniešu civiliedzīvotājiem, un tāpēc ar gandarījumu atzīmē, ka galīgais pārskats par Savienības palīdzību Palestīnai, kurš sagatavots 2023. gada novembrī1 Paziņojums Komisijai par to, kā turpinās finansiālās palīdzības sniegšana Palestīnai (“Review of ongoing financial assistance for Palestine”, C(2023)8300) [latviešu valodā nav pieejams]., liecina — līdz šim nav atrasti pierādījumi tam, ka nauda būtu novirzīta nevēlamiem nolūkiem; ir nobažījies par nopietnajām aizdomām, kuras paudusi Izraēla, apgalvojot, ka 12 UNRWA darbinieki, iespējams, bijuši iesaistīti terora aktos, un atzīmē, ka aģentūra nekavējoties lauza ar viņiem līgumus, sāka izmeklēšanu ANO paspārnē un iecēla neatkarīgu pārskatīšanas grupu; atzīmē, ka EĀDD pastāvīgi seko līdzi tam, lai nepieļautu, ka teroristu organizācijas, piemēram, “Hamās”, ļaunprātīgi izmanto Savienības līdzekļus; konstatē, ka pārskatīšana arī liecina — Komisija veic atbilstošus ex ante un ex post kontroles pasākumus un efektīvi darbojas ieviestie aizsardzības mehānismi; atgādina, ka aģentūras darbība ir neaizstājama, sniedzot humāno palīdzību Gazā, un ka tā nodrošina, lai neaizsargāti palestīniešu bēgļi nepārtraukti saņemtu vitāli svarīgus pakalpojumus visā Tuvo Austrumu reģionā; prasa, lai EĀDD pastāvīgi informētu Parlamentu par izmaiņām EĀDD un Palestīniešu pašpārvaldes sadarbībā;

92.atzīst, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un situācija Gazā rada finansiālu slogu dalībvalstīm, Eiropas iedzīvotājiem un Savienības iestāžu darbībai. uzsver, ka ir svarīgi pārskatīt Ukrainai un Gazai piešķirtos finanšu resursus, lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību šo līdzekļu izmantošanā.