1.ar gandarījumu norāda, ka 2022. gadā budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,98 %, kas ir neliels — 0,02 % samazinājums salīdzinājumā ar 2021. gadu; pauž nožēlu par zemo pašreizējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmeni (77,64 %), kas ir par 2,38 % zemāks salīdzinot ar 2021. gadu;

2.atgādina par Revīzijas palātas ziņojumā par 2021. gadu iekļauto konstatējumu par nepilnībām Centra pārejā uz jaunu grāmatvedības sistēmu (ABAC), ko izmanto arī Komisija; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka 2022. gadā līdzīgi gadījumi (neatbilstība starp juridisko saistību faktisko izpildes galīgo datumu un ABAC reģistrēto datumu) tika novēroti arī attiecībā uz budžeta saistībām, kas pārnestas no 2022. gada uz 2023. gadu; pēc iepazīšanās ar Centra ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“ziņojums par turpmākajiem pasākumiem”) ar gandarījumu norāda, ka Centrs pa šo laiku ir ieviesis uzraudzības sistēmu, lai aptvertu to veidu neatbilstības, kuras pēc tam, kad tās tika atklātas, tiek nekavējoties novērstas ABAC;

3.norāda uz Revīzijas palātas ziņojuma konstatējumu par to, ka Centrs nepareizi piemēroja iemaksu aprēķināšanas metodi, kas izklāstīta paziņojumā par Centra un EBTA sadarbību saistībā ar Centra budžeta grozījumu Nr. 1; norāda, ka tā rezultātā 2022. gadā Islandes un Norvēģijas iemaksas Centra budžetā, no vienas puses, un Savienības iemaksa, no otras puses, bija lielākas un attiecīgi — mazākas, nekā tām vajadzēja būt; turklāt norāda — Revīzijas palāta ir atzinusi, ka grozījums EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības, tika parakstīts un stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, un tāpēc no 2023. gada vairs neradīsies jautājums par EBTA valstu iemaksu korekcijām sakarā ar Centra budžeta grozījumiem;

4.ar gandarījumu norāda, ka, neraugoties uz pastāvīgajām Covid-19 pandēmijas, nepamatotā kara Ukrainā, enerģētikas krīzes un pieaugošās ārkārtas situācijas klimata jomā izraisītajām problēmām, Centrs 2022. gadā pilnībā īstenoja savu darba programmu ar vērā ņemamiem sasniegumiem visās trijās Centra stratēģiskajās darbības jomās, pārsniedzot 2022. gada darba programmā paredzētos sasniegumus; norāda, ka profesionālā izglītība un apmācība ir noteikta par vienu no galvenajām sadarbības jomām saskaņā ar iniciatīvu “Eiropas izglītības telpa” 2021.–2030. gadam;

5.atzīmē, ka 2022. gada sasniegumos ietilpst: i) Centra zaļā novērošanas centra izveide, kas koncentrējas uz zaļās pārkārtošanās ietekmi uz pilsētām un trim galvenajām jomām (atkritumu apsaimniekošanas, agropārtikas un aprites ekonomikas jomu); ii) Centra analīze par valstu īstenošanas plāniem, kuros izklāstītas esošās un paredzētās valstu profesionālās izglītības un apmācības (PIA) reformas un iniciatīvas; iii) iepazīstināšana ar konstatējumiem, kuri gūti Centra pētījumā par mikrokvalifikācijām un kuri bija pamatā Komisijas priekšlikumam Padomes ieteikumam par šo tematu; iv) priekšizpēte, ko Centrs veicis sākotnējo PIA skolotāju un pasniedzēju apsekojumam; v) otrā projekta “PIA nākotne” pabeigšana, kas veicina labāku vispārējo izpratni par problēmām un iespējām, ar kurām Eiropas PIA jomā saskarsies turpmākajos gados; un vi) otrā Eiropas prasmju un darbvietu apsekojuma (ESJS) publiskošana, kas palīdzēja sniegt ieskatu par digitalizāciju un tās ietekmi uz darbvietām un prasmēm;

6.atzinīgi vērtē Centra pasākumus un kvalitatīvo darbu, nodrošinot pētniecību, analīzi un tehniskas konsultācijas un speciālās zināšanas PIA, kvalifikācijas un prasmju politikas jomā, lai veicinātu kvalitatīvu apmācību, kas pielāgota indivīdu un darba tirgus vajadzībām; atgādina, ka Centram ir svarīga loma, lai visā Savienībā nodrošinātu digitālo prasmju integrēšanu PIA, un atgādina par tā lomu, lai uzraudzītu, kā tiek īstenoti Padomes ieteikumi par Eiropas Prasmju programmu, PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai un Digitālās izglītības rīcības plāns un kāda ir šo ieteikumu ietekme; uzsver, ka ir jānodrošina atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi, lai Centrs varētu izpildīt savas pilnvaras un arī turpmāk īstenot savu darba programmu, uzrādot augstu darbību izpildes līmeni;

7.atzinīgi vērtē Centra ilgstoši īstenoto sadarbību un informācijas apmaiņu ar Eiropas Izglītības fondu (ETF) un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound); norāda, ka Centrs un ETF sadarbojas kopīgos projektos attiecībā uz PIA, publikācijām, platformu ekonomiku/platformu darbu pie prasmju saskaņošanas un prognozēšanas vai identifikācijas, valstu progresa uzraudzības un analīzes, kā arī ESJS; norāda arī to, ka 2022. gadā Centrs vēl vairāk nostiprināja savu ilgstošo sadarbību ar Eurofound attiecībā uz pamatdarbībām, kopīgi sagatavojot otro pamatziņojumu par prasmēm, pamatojoties uz Eiropas uzņēmumu apsekojumu, ciešāk sadarbojoties taisnīgas zaļās pārkārtošanās jomā un kopīgi vadot Parlamentā rīkotā piecu Savienības aģentūru pasākuma “Youth First” sagatavošanu un organizēšanu; atzinīgi vērtē to, ka starp Centru un Eiropas Darba iestādi ir noslēgts īpašs saprašanās memorands, kas aptver zināšanu apmaiņu un sinerģiju, īpašu uzmanību pievēršot prasmēm un darba tirgus tendencēm un darbaspēka pārrobežu mobilitātei; norāda uz Centra pakalpojumu līmeņa nolīgumiem ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu par grāmatvedības pakalpojumu kopīgu izmantošanu un ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru tādās jomās kā, piemēram, datu aizsardzība, iepirkums un IKT, kā arī notiekošās diskusijas ar ETF par kopīgu kiberdrošības amatpersonu; turklāt aicina Centru un citas aģentūras izpētīt un apzināt jaunas sinerģijas iespējas un sadarbības jomas, lai palielinātu efektivitāti un samazinātu izmaksas;

8.ar gandarījumu norāda uz Centra apņemšanos līdz 2030. gadam kļūt oglekļneitrālam un 2023. gadā pieņemto stratēģiju un rīcības plānu klimatneitralitātes sasniegšanai; šajā sakarībā norāda uz konkrētiem pasākumiem, kas jau veikti 2022. gadā, piemēram, energoefektīvu logu aizlaidņu uzstādīšanu un sagatavošanās darbu pabeigšanu, lai 2023. gadā uzstādītu fotoelektriskos paneļus nolūkā ražot savu atjaunojamo elektroenerģiju, un paredzams, ka ieguldījumu atdeve būs aptuveni 50 %; atzinīgi vērtē Centra panākumus 2022. gada mērķrādītāju sasniegšanā vai pārsniegšanā, par pamatu ņemot 2019. gadu, attiecībā uz to, lai mazāk izmantotu elektroenerģiju (par 27 %), šķidro kurināmo (par 43 %) un papīru (par 73 %), kā arī samazinātu komandējumu izmaksas (par 71 %) un (klātienes) sanāksmju izmaksas (par 56,5 %);

9.atzinīgi vērtē Centra pamatdarbības stiprināšanu, vienkāršojot un racionalizējot administrāciju, daloties zināšanās un resursos ar citām aģentūrām, digitalizējot, racionalizējot un reorganizējot uzdevumus, kā arī samazinot klātienes sanāksmes un palielinot tiešsaistes dalību pasākumos; norāda uz šo centienu rezultātiem, cita starpā trīs asistentu amata vietu pārveidošanu par ekspertu amata vietām un ietaupījumiem aptuveni 390 000 EUR apmērā saistībā ar klātienes sanāksmju skaita samazināšanu, kas ir veicinājuši to, ka pamatdarbinieku īpatsvars ir ievērojami palielinājies no 66,5 % 2021. gadā līdz 73,2 % 2022. gadā;

10.atzinīgi vērtē Centra pastāvīgo progresu IKT un digitalizācijas stratēģijas īstenošanā, lai vēl vairāk palielinātu efektivitāti; norāda, ka 2022. gadā Centrs digitalizēja visas darbplūsmas, ieviesa digitālu rīku atlases procedūrām un jaunu digitālo darba un sadarbības vidi, sagatavoja publiskā iepirkuma pārvaldības rīku un sāka tā izmantošanu no 2023. gada janvāra; atzinīgi vērtē to, ka Centrs ir izsniedzis digitālos parakstus visiem saviem darbiniekiem un ka vadītāji izmanto “EU Sign” sertifikātus līgumiem, pasūtījuma veidlapām un juridiski saistošiem dokumentiem;

11.pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka Centrs nav to aģentūru vidū, kuru gada darbības pārskatos ir iekļauta kāda veida ziņošana par vidi un kuras ir saņēmušas EMAS reģistrāciju; tomēr norāda uz Centra vides pārvaldības sistēmu, kas palīdz Centram sasniegt vides mērķus, tostarp izmantojot galvenos snieguma rādītājus attiecībā uz enerģijas, ūdens, papīra patēriņu, kā arī atkritumiem un CO2 emisijām; ar gandarījumu norāda, ka Centra snieguma pārvaldības sistēma ietver vides rādītāju (“CO2 (tonnās) emisijas”), ar ko novērtē Centra vidisko sniegumu, izmantojot CO2 un kopējās atkritumu emisijas; turklāt norāda uz Centra apņemšanos modernizēt savu vides pārvaldības sistēmu un veikt pasākumus, lai no 2025. gada iegūtu EMAS sertifikātu;

12.norāda, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 95,60 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām: bija aizpildītas 79 no Savienības budžetā apstiprinātajām 83 pagaidu darbinieka vietām un visas astoņas Savienības budžetā apstiprinātās ierēdņa vietas; turklāt norāda, ka 2022. gadā Centrā bija aizpildītas 20 no 25 Savienības budžetā apstiprinātajām līgumdarbinieku amata vietām, tajā strādāja četri norīkotie valstu eksperti un pieci pagaidu darbinieki;

13.pēc iepazīšanās ar Centra sniegto informāciju par dzimumu līdzsvaru 2022. gadā atzīmē, ka tā augstākā līmeņa vadības sastāvā ir četri vīrieši (66,7 %) un divas sievietes (33,3 %); atzīmē, ka Centra valde sastāv no 78 vīriešiem (53 %) un 68 sievietēm (47 %); atgādina par Centra pilnvarām un to, ka lielais valdes locekļu skaits (156) izriet no tā īpašā sastāva, kas balstās uz trīspusējo principu un līdz ar to ietver valstu iestāžu un sociālo partneru pārstāvjus; atzīst, ka valde ar savu locekļu starpniecību nodrošina nepieciešamo saskaņotību starp Centra darbu un ieinteresēto personu vajadzībām un prioritātēm; turklāt norāda, ka attiecībā uz Centra darbiniekiem dzimumu sadalījums kopumā ir 44 % vīriešu (47) un 56 % sieviešu (61); atgādina, cik svarīgs ir ģeogrāfiskais līdzsvars, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem pausto Centra apņemšanos atjaunot darbinieku skaita līdzsvaru ģeogrāfiskā ziņā, izmantojot citu aģentūru rezerves sarakstus, tostarp apvienojot spēkus ar tām un paplašinot paziņojumu par vakancēm izplatīšanu;

14.ar gandarījumu konstatē, ka Centrs aktīvi strādā, lai uzlabotu darbinieku labklājību un darba un privātās dzīves līdzsvaru; šajā sakarībā norāda, ka 2022. gadā Centrs piedāvāja apmācību, cita starpā par trauksmes pārvaldību darbavietā, stresa pārvarēšanu un digitālo labklājību, veica cilvēkresursu apsekojumus, pilnveidoja apvienoto komiteju, kuras mērķis ir veicināt darbinieku labjutību un veselīgu dzīvesveidu, un ieviesa visu diennakti septiņas dienas nedēļā pieejamu darbinieku palīdzības programmu konfidenciāla atbalsta sniegšanai attiecībā uz dažādām problēmām Centra darbinieku privātajā dzīvē vai darbā;

15.norāda, ka Centrs 2022. gadā veica regulāro aptauju par darbinieku iesaisti, kuras rezultāti liecināja par pozitīvām atsauksmēm no 65 % Centra darbinieku (75 % atbilžu īpatsvars), savukārt 10 no 12 analīzes dimensijām tika konstatētas pozitīvas izmaiņas salīdzinājumā ar 2019. gada aptaujas rezultātiem, neraugoties uz ļoti nelabvēlīgo periodu kopš pēdējās aptaujas minētajā gadā, savukārt dažām jomām, piemēram, darba slodzei, pārredzamībai lēmumu pieņemšanā un iekšējai sadarbībai, ir jāpievērš papildu uzmanība; atzinīgi vērtē to, ka visi darbinieki tika iepazīstināti ar aptaujas rezultātiem kopsapulcē un īpašās jautājumu laika sanāksmēs;

16.saistībā ar Centra vienlīdzīgu iespēju un daudzveidības politiku un attiecībā uz atbalstu personām ar invaliditāti atzinīgi vērtē veiktos pasākumus, piemēram, apmācību (par daudzveidības un iekļaušanas jautājumiem) un norādījumiem (par to, kā atklāt un apkarot neapzinātus aizspriedumus), kas tika nodrošināta cilvēkresursu darbiniekiem un atlases komisijām, kā arī pretendentu ar invaliditāti izmitināšanu; pēc iepazīšanās ar Centra atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem norāda arī uz Centra iecerēm 2023. gadā pieņemt Daudzveidības un iekļaušanas hartu;

17.pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu ar bažām norāda, ka Centrs laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam maksāja ikmēneša un dienas naudu diviem Grieķijas valstspiederīgajiem, kas nodarbināti kā norīkotie valsts eksperti; šajā sakarībā norāda, ka abi norīkotie valsts eksperti nebija tiesīgi saņemt šos pabalstus saskaņā ar Centra iekšējiem noteikumiem, jo Centrs atrodas Grieķijā, tāpēc kopējie saistītie maksājumi abiem norīkotajiem valsts ekspertiem minētajā periodā 222 647 EUR apmērā (2022. gadā — 36 608 EUR) tika uzskatīti par nepamatotiem; turklāt norāda, ka tad, kad Centrs 2022. gadā konstatēja šo problēmu un abus gadījumus reģistrēja neatbilstības un izņēmumu reģistrā, tas nolēma nepieprasīt nepamatoti izmaksātās summas un ieviesa trīs mēnešu pakāpeniskas izbeigšanas periodu attiecībā uz norīkotajiem valsts ekspertiem, kas tajā laikā joprojām bija nodarbināti; aicina turpmāk stingri uzraudzīt un novērst šādas situācijas;

18.atzīmē pasākumus un centienus, ko Centrs īsteno, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; konstatē, ka Centrs pieprasa saviem darbiniekiem deklarēt potenciālās vai faktiskās intereses, ja viņi rīkojas situācijā, kad var rasties interešu konflikts; šajā sakarībā norāda, ka Centrs ir ieviesis savu mehānismu, kas ietver ex ante pasākumus ar mitigācijas darbībām, ex post pārbaudes, kā arī palīdzību no Centra iekšējās kontroles koordinatora, kurš saņem informāciju par deklarētajiem interešu konfliktiem;

19.atgādina, ka saskaņā ar Regulu (ES) 2019/128 visiem valdes locekļiem un aizstājējiem, kas piedalās valdes sanāksmēs vai izmanto balsstiesības, ir jāiesniedz interešu deklarācija; atzinīgi vērtē to, ka Centra tīmekļa vietnē ir publicēti visu valdes locekļu un viņu aizstājēju, kā arī Centra augstākā vai vidējā līmeņa vadošos amatos esošo darbinieku interešu deklarācijas; pēc iepazīšanās ar Centra atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem konstatē, ka no 2022. gada valdes locekļi vai viņu aizstājēji, kuri neiesniedz parakstītu interešu deklarāciju, vairs netiek aicināti uz valdes sanāksmēm, nesaņem valdes dokumentus un nepiedalās rakstiskās procedūrās lēmumu pieņemšanai; pieņem zināšanai valdes locekļu CV publicēšanu, lai gan tā nav formāla prasība; konstatē, ka joprojām trūkst dažu valdes locekļu, tostarp valdes priekšsēdētāja CV; aicina Centru publicēt visu valdes locekļu un viņu aizstājēju CV;

20.norāda, ka Centrs atzīst “virpuļdurvju efekta” situāciju nozīmi un regulāri nodrošina, lai darbinieki būtu labāk informēti par īstenošanas noteikumiem attiecībā uz ārējām darbībām un uzdevumiem un profesionālo darbību pēc dienesta beigām; atzinīgi vērtē to, ka visiem darbiniekiem, kas aiziet no Centra, ir jāparaksta vēstule par viņu pienākumiem pēc dienesta beigām, tostarp par to, ka jebkāda turpmāka nodarbinātība nedrīkst ietekmēt viņu pienākumu ievērot konfidencialitāti attiecībā pret Centru;

21.atzīmē, ka 2022. gadā iekšējās kontroles izmaksas bija 1 101 755 EUR (no kurām 29 024 EUR bija tiešās izmaksas un 1 072 731 EUR — netiešās izmaksas) jeb 6 % no Centra budžeta; turklāt norāda uz Centra paziņojumu, ka mērenais izmaksu pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu (5,3 %) ir saistīts ar algu izmaksu pieaugumu un iekšējās kontroles uzdevumos iesaistīto darbinieku kopumu, kā rezultātā netiešās izmaksas ir augstākas;

22.atzīst, ka saskaņā ar Centra politiku izvērtēšanas jomā tas veic iepirkuma procedūru ex ante izvērtēšanu, ja iepirkuma summa pārsniedz 500 000 EUR, un ex post izvērtēšanu attiecībā uz projektiem un darbībām, kuru kopējie izdevumi pārsniedz 500 000 EUR; atzīmē, ka kādā Finanšu un iepirkuma nodaļas vadītāja 2022. gada ziņojumā ir secināts, ka apskatāmajā periodā sāktās iepirkuma procedūras atbilda ex ante izvērtēšanas prasībām; norāda, ka 2022. gadā Centrs veica ex post novērtējumu par darbību, kas bija vērsta uz pamatlīgumu informācijas par darba tirgu un prasmju vajadzību analīzes jomā (līguma vērtība 1 088 350 EUR); turklāt atzīmē, ka izvērtēšanas rezultāti apstiprināja, ka darbība ir bijusi efektīva, atbilstoša izvirzīto mērķu sasniegšanai un saskaņota, kā arī ir nodrošinājusi Savienības pievienoto vērtību; turklāt konstatē, ka 2022. gadā izpilddirektora ieceltā darba grupa secināja, ka attiecībā uz izlasi no trim iepirkuma procedūrām ir ieviesti un ievēroti kritēriji, kas saistīti ar efektīvu un lietderīgu iekšējo kontroli, un nav nepieciešami korektīvi pasākumi;

23.norāda, ka Centrs 2022. gadā reģistrēja 57 neatbilstības gadījumus un izņēmuma pieprasījumus, kas saistīti ar līgumu un finanšu pārvaldības jautājumiem; turklāt norāda, ka iekšējās kontroles koordinatora izdotie ieteikumi tika izpildīti un ka saistībā ar tiem tika veikti pēcpasākumi, lai palīdzētu izvairīties no konstatēto trūkumu atkārtošanās nākotnē;

24.konstatē, ka Centra vispārējās iekšējās kontroles sistēmas novērtējumā, ko veica iekšējās kontroles koordinators, izmantojot DG BUDG nodrošināto instrumentu, tika secināts, ka iekšējās kontroles sistēma ir efektīva, visi tās komponenti ir ieviesti un darbojas labi un atbilst paredzētajam mērķim, un ir vajadzīgi daži uzlabojumi attiecībā uz iekšējās kontroles komponentu “kontroles darbības”; pēc iepazīšanās ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem ar gandarījumu norāda, ka Centrs, veicot izpratnes veicināšanas pasākumus par ētikas, integritātes un iekšējās kontroles jautājumiem, rīko regulāras obligātas sanāksmes ar visiem darbiniekiem, kā arī valdes locekļiem par labu pārvaldību, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar krāpšanu;

25.atzinīgi vērtē Centra centienus sazināties tādā veidā, kas palīdz sasniegt plašāku auditoriju, tostarp ieviešot mašīntulkošanas mehānismu Centra tīmekļa vietnē, lai visas tā tīmekļa lapas būtu pieejamas visās Savienības oficiālajās valodās; norāda, ka 2022. gadā Centrs ieguldīja līdzekļus vairākos inovatīvos produktos, piemēram, korporatīvajos videomateriālos, kustīgajā grafikā, animācijā (par PIA sistēmām valstīs, kas 2022. gadā bija Savienības prezidentvalstis, proti, Francijā un Čehijā), raidierakstos, kā arī jaunās datu vizualizācijās un tiešsaistes datubāzēs, kas pilnveidoja Centra tīmekļa portālu; ar gandarījumu norāda, ka Centra publikācijas un informatīvās piezīmes ar tiešu lejupielāžu palīdzību sasniedza desmitiem tūkstošu cilvēku; atzinīgi vērtē Centra 2022. gada rādītāju pieaugumu sociālo mediju jomā;

26.uzsver, ka PIA un pieaugušo izglītība ir būtiskas Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) prioritātes virzībā uz zaļo un digitālo atveseļošanu, savukārt ESF+ budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir gandrīz 99,3 miljardi EUR;

27.norāda, ka augstā inflācija un ar to saistītā algu korekcija, kā arī algu palielināšanās virs sākotnējām prognozēm apvienojumā ar svēruma koeficienta palielināšanos noteica to, ka elastība attiecībā uz papildu resursu nodrošināšanu pamatdarbībai bija ierobežota;

28.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280..