1.ar gandarījumu norāda, ka 2022. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis attiecībā uz šī kārtējā gada saistību apropriācijām bija 100,00 % (tāds pats kā 2021. gadā); norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 73,59 %, t. i., nedaudz (par 2,64 %) augstāks nekā 2021. gadā;

2.norāda, ka 2022. gadā tika pieņemti trīs budžeta grozījumi, tādējādi palielinot Aģentūras budžetu par 1 562 781 EUR, kas atbilst līdzekļiem, kuri saņemti saskaņā ar sadarbības nolīgumu ar EEZ un Norvēģijas dotāciju Finanšu mehānisma biroju un partnerības nolīgumiem ar Bulgārijas Valsts statistikas institūtu, Grieķijas Ombudu un Rumānijas Prokuratūru, kā arī īres subsīdijai, kas saņemta no Austrijas iestādēm, un iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem;

3.ar bažām norāda, ka no Revīzijas palātas ziņojuma izriet, ka Aģentūra no 2022. uz 2023. gadu ir pārnesusi 6,4 miljonus EUR (26 %) no pieejamajām saistību apropriācijām, no kurām 5,9 miljoni EUR bija III sadaļas apropriācijas, kas saistītas ar darbības izdevumiem (2021. gadā — 74 %); uzsver, ka augstais pārnesto apropriāciju apmērs ir Aģentūrai raksturīga problēma, kas atkārtojas un ko Revīzijas palāta ir novērojusi vairākus finanšu gadus pēc kārtas, sākot no 2018. gada; norāda uz Revīzijas palātas atkārtoti pausto viedokli, ka augsts pārnesumu līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam un liecina par strukturālām problēmām budžeta procesā un izpildes ciklā; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi uz Revīzijas palātas konstatējumu un ar Aģentūras ziņojumu “Eiropas Parlamenta konstatējumi saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un Aģentūras veiktie pasākumi” (“Aģentūras ziņojums par turpmākajiem pasākumiem”) norāda uz šādiem konstatējumiem, kuri attiecas uz augsto pārnesumu līmeni saistībā ar Aģentūras pamatdarbību: ņemot vērā Aģentūras darba specifiku, ir grūti uzņemties saistības par darbības izdevumiem daudz agrākā gada posmā; ir veikti uzlabojumi IT rīkā MATRIX, lai ciešāk uzraudzītu budžeta izpildi, kā arī agrīni aplēstu pārnesumus (C8 apropriācijas) nākamajam gadam; budžeta izpilde būtu jānovērtē, ņemot vērā galīgo izpildes rezultātu, kas pēdējos 10 gados ir pārsniedzis 99 %; tāpat kā iepriekšējos gados atzīst, ka augsto pārnesumu līmeni nosaka arī Aģentūras pamatdarbības raksturs;

4.ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra snieguma novērtēšanā izmanto 25 galveno snieguma rādītāju sistēmu; atzinīgi vērtē galveno snieguma rādītāju augsto izpildes līmeni 2022. gadā, jo Aģentūra pārsniedza gandrīz visus mērķrādītājus, kas noteikti katram galvenajam snieguma rādītājam, saglabājot augstu ieinteresēto personu apmierinātību ar Aģentūras organizētajiem pasākumiem un Aģentūras tiešo rezultātu atbilstību, lietderību un uzticamību un veicinot augstu izpratnes līmeni par pamattiesībām un tendencēm; atzinīgi vērtē Aģentūras centienus, kas ir palīdzējuši nodrošināt 2022. gadā sasniegto, neraugoties uz visu notiekošo darbību un cilvēkresursu un finanšu resursu prioritāšu maiņu un dažu Aģentūras projektu atlikšanu un reorganizāciju;

5.ar gandarījumu norāda uz Aģentūras sniegumu, jo īpaši to, ka 2022. gadā ir nodrošināts liels skaits tiešo rezultātu, kas ietver publikācijas, sanāksmes, pasākumu organizēšanu, tehnisko palīdzību un spēju veidošanas pasākumus, kā arī rakstisku un mutisku ieguldījumu; pieņem zināšanai, ka 2022. gadā uz Aģentūras darbu ir iekļautas atsauces 213 publikācijās un 4319 reizes šis darbs ir pieminēts medijos; atzinīgi vērtē Aģentūras darbības saistībā ar 1. stratēģisko prioritāti “Tendenču noteikšana: salīdzināmu datu un pierādījumu vākšana un analīze”, kuru Aģentūras ieinteresētās personas uzskatīja par visbūtiskāko un tādu, kas rada vislielāko pievienoto vērtību; šajā sakarībā norāda uz Aģentūras sasniegumiem 2022. gadā, piemēram, ziņojuma “Roma in 10 European countries” (Romi 10 Eiropas valstīs) publicēšanu, kurā cita starpā tika uzsvērti romu iekļaušanas uzlabojumi un nepilnības, biļetenu par patvērumu un migrāciju, kas koncentrēts uz to cilvēku pamattiesību stāvokli, kuri 2021. gada pēdējā ceturksnī ieradušies dalībvalstīs un Savienības kandidātvalstīs no trešām valstīm, ziņojumu “Bias in algorithms. Artificial intelligence and discriminations (Aizspriedumi algoritmos. Mākslīgais intelekts un diskriminācija), kas padarīja Aģentūru par pirmo starptautisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju, kura cita starpā risina algoritmu neobjektivitātes jautājumu, un pirmajās septiņās dienās pēc publicēšanas kļuva par Aģentūras 2022. gada visvairāk lejupielādēto ziņojumu, kā arī ziņojumu “Protecting civic space in the EU - Key findings and FRA opinions” (Pilsoniskās telpas aizsardzība ES — galvenie konstatējumi un FRA atzinumi), kurā sniegts pārskats par galvenajiem pilsoniskās telpas problēmjautājumiem visā Savienībā; saistībā ar pēdējo ziņojumu atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra apliecināja savu spēju ietekmēt politikas un likumdošanas procesus pilsoniskās telpas jomā, 2022. gadā piedaloties projektos, kurus Padomes prezidentvalsts Čehija un Komisija īstenoja šajā jomā;

6.atzinīgi vērtē Aģentūras savlaicīgo reakciju uz jaunām pamattiesību problēmām, piemēram, Aģentūras vispārējos norādījumus tās ziņojumā “Establishing national independent mechanisms to monitor fundamental rights compliance at EU external borders” (Valstu neatkarīgu mehānismu izveide pamattiesību ievērošanas uzraudzībai pie ES ārējām robežām), palīdzības sniegšanu dalībvalstīm to valsts mehānismu izveidē vai stiprināšanā, lai uzraudzītu pamattiesību ievērošanu, un mehānisma neatkarības aizsardzības pasākumu nodrošināšanu; atgādina, ka starptautiskās tiesības paredz nediskriminējošu attieksmi pret visiem bēgļiem;

7.ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra ir ātri veikusi pasākumus, lai reaģētu uz cilvēktiesību situāciju Ukrainā pēc Krievijas nelikumīgā un neprovocētā iebrukuma, veicot vairākas nozīmīgas darbības, piemēram, tiešsaistes aptauju par to pārvietoto personu piedzīvoto, kuras bēg no Ukrainas, izdodot divus biļetenus par to, kā karš Ukrainā ietekmē pamattiesības dalībvalstīs, publicējot tabulu par to, kā 16 dalībvalstis īsteno Padomes direktīvu 2001/55/EK Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīva 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.)., un īstenojot datu vākšanas projektus par vardarbību un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko piedzīvojušas no kara bēgošas sievietes;

8.atzīst Aģentūras lomu valsts cilvēktiesību infrastruktūras stiprināšanā, sadarbojoties un veidojot sinerģiju ar cilvēktiesību iestādēm un partnerību ar pilsoniskās sabiedrības institūcijām; norāda, ka Aģentūra pastāvīgi sniedz norādījumus patvēruma un migrācijas jomā, regulāri sagatavojot dalībvalstīm adresētus pārskatus par pamattiesību problēmjautājumiem, kuri saistīti ar migrāciju; atzinīgi vērtē Aģentūras lomu uz cilvēktiesībām balstīta vēstījuma veicināšanā, proti, efektīvas komunikācijas izstrādi, iesaistīšanos jaunu digitālo lietotņu un rīku izstrādē un cilvēktiesību jomas dalībnieku apvienošanu Eiropas vērtību un brīvību veicināšanas nolūkā;

9.ar lielām bažām norāda, ka, lai uzraudzītu pamattiesību un tiesiskuma situāciju Ungārijā, Aģentūra nolēma sadarboties ar Valsts Civildienesta universitāti un Pamattiesību komisāra biroju un paļauties uz to sniegto informāciju, lai gan ir zināms, ka abas šīs institūcijas ir atbalstījušas pamattiesību stāvokļa pasliktināšanos Ungārijā; norāda, ka, piemēram, Komisija savā 2022. gada ziņojumā par tiesiskumu ir paudusi pastiprinātas bažas par Ungārijas pamattiesību komisāra neatkarību; pauž nožēlu par to, ka Aģentūra tomēr nolēma nepārskatīt sadarbību ar institūcijām, kuras būtībā veicina regresu demokrātijas jomā, lai gan Aģentūras pamatuzdevumam vajadzētu būt pamattiesību aizsardzības veicināšanai, jo īpaši tādās problemātiskās situācijās kā Ungārijas valdības gadījumā; aicina Aģentūru apturēt sadarbību ar šīm institūcijām un regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par progresu šajā jomā;

10.norāda, ka 2022. gadā Aģentūra turpināja sadarboties un strādāt ar tieslietu un iekšlietu aģentūru tīklu (JHAN) un aģentūrām, kas to veido, lai risinātu problēmas to kopīgajās darba jomās, piemēram, iekšējās drošības, migrācijas, organizētās noziedzības, patvēruma un robežu jomā, kā ieguldījumu nodrošinot savas speciālās zināšanas pamattiesību jomā; šajā sakarībā jo īpaši norāda uz Aģentūras sadarbību ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu saistībā ar aptaujas par vardarbību pret sievietēm sagatavošanu, ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru par dažu apmācības moduļu pārskatīšanu un bukleta sagatavošanu par pagaidu aizsardzību nepavadītu bērnu aizbildņiem, ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru, palīdzot mācību sesijās par datiem par naida noziegumiem un ziņošanu un ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās par kibernoziedzības un pamattiesību rokasgrāmatas izstrādi; pieņem zināšanai 2022. gadā notikušo Aģentūras sadarbību ar aģentūrām un citām struktūrām ārpus JHAN, piemēram, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu, Eiropas Darba iestādi un Eurostat; mudina izpētīt un apzināt vēl lielākas sinerģijas iespējas, lai palielinātu efektivitāti un samazinātu izmaksas;

11.pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem norāda, ka Aģentūra ir uzņēmusies iniciatīvas, lai palielinātu efektivitāti un ieguvumus, automatizējot uzdevumus, kuri atkārtojas, apzinot un pārveidojot pašreizējos darba procesus, pārskatot organizatorisko struktūru, lai labāk izmantotu esošos resursus, sistemātiskāk veidojot sadarbības platformas, vienkāršojot noteikumus un procedūras, ko piemēro finanšu resursu un cilvēkresursu pārvaldībai, kā arī veicot efektivitātes palielināšanas centienu kvalitatīvu novērtēšanu;

12.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā Aģentūra turpināja automatizēt un racionalizēt ar cilvēkresursiem saistītos procesus, cita starpā paplašinot SYSPER izmantošanu; šajā sakarībā norāda, ka Aģentūra ieviesa jaunu darbā pieņemšanas rīku, lai atvieglotu atlasi un padarītu patīkamāku gan kandidātu, gan cilvēkresursu nodaļas pieredzi, kā arī ieviesa papildu datu rīkus algu apstrādes aspektu automatizēšanai; norāda arī to, ka vienlaikus Aģentūra ir sākusi izmantot Komisijas elektronisko arhivēšanas un ierakstu pārvaldības sistēmu (ARES), kā rezultātā tika integrēts EU Sign risinājums, kas ļauj izmantot kvalificētu elektronisko parakstu; atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigta gatavošanās Komisijas publiskā iepirkuma pārvaldības rīka (e-iepirkums) ieviešanai 2023. gadā;

13.pieņem zināšanai Aģentūras pieeju “darīt vairāk ar mazākiem līdzekļiem”, proti, to, ka jau ir veikti ietaupījumi 350 000 EUR apmērā un ir paredzams, ka 200 000 EUR tiks ietaupīti, jo tiks izmantoti iekšējie resursi, lai izstrādātu jaunas IT lietojumprogrammas un jaunas mākoņdatošanas tehnoloģijas, kas ir palīdzējušas Aģentūrai vēl vairāk optimizēt tās IT infrastruktūru; norāda, ka Aģentūra cenšas arī efektīvi izmantot savus resursus, cita starpā pieņemot Komisijas lietojumprogrammas, samazinot ēku apkures temperatūru, izmantojot bezpapīra procedūras finanšu un līgumu slēgšanas jomā un samazinot pasta un kurjeru pakalpojumus; mudina Aģentūru dalīties ar paraugpraksi šajā jomā, izmantojot sadarbības kanālus ar citām ES decentralizētajām aģentūrām;

14.norāda, ka no Revīzijas palātas ziņojuma izriet, ka Aģentūra nav to aģentūru vidū, kuras ir izstrādājušas korporatīvos plānus, lai uzlabotu savu darbību energoefektivitāti un klimatneitralitāti, savos gada darbības pārskatos integrējušas vides pārskatus vai saņēmušas EMAS reģistrāciju; tomēr pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem norāda, ka EMAS sertifikācija ir paredzēta, tiklīdz Aģentūra pārcelsies uz savām jaunajām telpām, kurās tiks ievērotas arī Eiropas zaļā kursa prasības; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir ieviesusi publiskā iepirkuma zaļos kritērijus saistībā ar vides un sociālajām prasībām, kā arī atlases un piešķiršanas kritērijus, cik vien tas ir iespējams, ņemot vērā to, ka Aģentūra galvenokārt iepērk pakalpojumus;

15.norāda, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 94 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un darbā bija pieņemti 68 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 72 pagaidu darbiniekiem (tāds pats apstiprināto amata vietu skaits kā 2021. gadā); norāda, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 28,4 līgumdarbinieki (pilnslodzes ekvivalentos) un 9 norīkotie valstu eksperti (viens no tiem neradīja izmaksas); norāda uz zemo darbinieku mainību (1,9 %) 2022. gadā; turklāt konstatē, ka 2022. gadā Aģentūra turpināja automatizēt un racionalizēt ar cilvēkresursiem saistītos procesus, lai panāktu vēl lielāku efektivitāti;

16.ar gandarījumu norāda uz dzimumu līdzsvaru Aģentūras augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū — 3 vīrieši (50 %) un 3 sievietes (50 %), valdē, kur 33 no 65 locekļiem (51 %) ir sievietes, un Aģentūras kopējā darbinieku skaitā — 57 no 105 darbiniekiem (54 %) ir sievietes; norāda, ka dzimumu līdzsvars ir viens no Aģentūras galvenajiem mērķiem nediskriminācijas jomā un tam tiek pievērsta īpaša uzmanība tās struktūru darbā, piemēram, Līdztiesības un dažādības grupas darbā, kura strādā pie tā, lai veicinātu dzimumu nediskrimināciju visos Aģentūras ar cilvēkresursiem saistīto procesu aspektos;

17.norāda, ka Aģentūrā 2022. gada 1. oktobrī strādāja darbinieki no 23 dalībvalstīm; atzinīgi vērtē Aģentūras centienus panākt ģeogrāfisko līdzsvaru; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas stratēģiju daudzveidības, tostarp ģeogrāfiskā līdzsvara, veicināšana ir daļa no vispārējiem mērķiem ar cilvēkresursiem saistītajos procesos, piemēram, darbā pieņemšanas un atlases jomā;

18.konstatē, ka Aģentūra ir veikusi vairākus pasākumus, lai integrētu personas ar invaliditāti, nodrošinot pielāgojumus, uzlabojot savas telpas, lai atvieglotu piekļūstamību, atļaujot ārkārtas tāldarbu un organizējot regulāru darbinieku apmācību invaliditātes izpratnes jomā; atzinīgi vērtē Aģentūras centienus mudināt kandidātus ar invaliditāti pieteikties uz prakses vietām; norāda, ka Aģentūra arī gatavo invaliditātes atbalsta politiku;

19.norāda, ka Aģentūra ir atbalstījusi savu darbinieku labjutību, sniedzot psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus un veicinot fiziskās aktivitātes, izmantojot jaunu shēmu, kas pieņemta 2022. gadā un nodrošina finansiālu atbalstu dalībai sporta klubos, kā arī pieņemot Komisijas noteikumus par hibrīddarbu;

20.norāda, ka valdes locekļu un vadības grupas CV un interešu deklarācijas ir publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē; norāda, ka no Aģentūras ziņojuma par turpmākajiem pasākumiem izriet, ka Aģentūra ir pieņēmusi lēmumu vairs nepublicēt savā tīmekļa vietnē informāciju par iekšējiem ekspertiem;

21.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2022. gadā veica visu darbinieku interešu deklarāciju pārskatīšanu/atjaunināšanu, kā rezultātā tika sniegti daži preventīvi ieteikumi; turklāt norāda, ka Aģentūra rīko darbiniekiem obligātas mācības par ētiku un godprātību un sniedz norādījumus ārējo darbību novērtēšanai; norāda — lai uzraudzītu to, kā Aģentūras bijušie darbinieki ievēro piemērojamos lēmumus t. s. virpuļdurvju efekta jomā un saistītos ierobežojumus, Aģentūra izvērtē iespēju veikt izlases veida pārbaudes; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu;

22.norāda — 2022. gadā Aģentūra konstatēja potenciālu risku, ka varētu rasties iespaids, ka kādam valdes loceklim pastāv interešu konflikts saistībā ar Aģentūras parakstītu projektu līgumu, kas tiek finansēts no EEZ/Norvēģijas dotācijām; norāda, ka pēc novērtējuma veikšanas tika secināts, ka situācija nav faktisks interešu konflikts; tomēr atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti šādu risku mazināšanai un cita starpā ietver pieprasījumu, lai attiecīgais valdes loceklis pirms nākamās valdes sanāksmes atjauninātu savu interešu deklarāciju, kā arī pieprasījumu, lai šis loceklis atturētos no balsošanas visos lēmumos, kurus valde pieņem saistībā ar attiecīgo projektu;

23.norāda, ka Aģentūra 2022. gadā novērtēja savas iekšējās kontroles sistēmas un secināja, ka tās ir efektīvas un komponenti un principi ir savā vietā un kopumā darbojas labi, ir tikai daži nelieli trūkumi, kas saistīti ar 5., 13. un 14. principu un attiecas uz darba ar karjeras attīstības ziņojumu savlaicīgu pabeigšanu, kā arī nepieciešamību uzlabot iekšējā un ārējā komunikācijā iesaistīto ieinteresēto personu pārvaldības stratēģiju;

24.norāda, ka rīcības plāns attiecībā uz Aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas tika atjaunināta 2021. gadā, tiek īstenots un tiek veiktas visas tajā iekļautās darbības, tostarp īpašs krāpšanas riska novērtējums, darbinieku informētības palielināšana par krāpšanas novēršanas un trauksmes celšanas noteikumiem un tiesiskā regulējuma savlaicīga atjaunināšana;

25.atzinīgi vērtē Aģentūras centienus vairot savu publisko atpazīstamību un klātbūtni tiešsaistē; izsaka atzinību par Aģentūras uzlabotajiem rādītājiem attiecībā uz dažādu sociālo mediju platformu izmantošanu 2022. gadā; norāda, ka 2022. gadā Aģentūra izstrādāja sociālo mediju kampaņu “Our Data, Your Ally”, lai informētu jauniešus par jaunatnes datiem, ko viņi var izmantot aizstāvības darbā; turklāt norāda, ka 2022. gadā Aģentūra (līdz)organizēja 134 sanāksmes un pasākumus, tostarp darbseminārus un tīmekļseminārus, kā arī ceturto pamattiesību dialogu Parīzē, sadarbojoties ar Padomes prezidentvalsti Franciju un Komisijas un Parlamenta vietējiem birojiem Francijā un Parīzes pilsētu, un pirmo šāda veida cilvēktiesību līderu un ekspertu rezidenciālo sanāksmi “Putting human rights at the heart of Europe’s future” (Cilvēktiesību veicināšana — Eiropas nākotnes pamats), kurā piedalījās 60 dažādas ieinteresētās personas;

26.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280..