1.konstatē, ka 2022. finanšu gadā īstenotās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpilde saistību apropriācijām tekošajā gadā bija 96,80 % līmenī, un tas ir par 0,42 % mazāk kā 2021. gadā; pauž nožēlu, ka maksājumu apropriāciju izpilde tekošajā gadā bija 71,48 % līmenī, un tas ir par 0,88 % mazāk kā 2021. gadā;

2.konstatē, ka viena revidētā maksājuma gadījumā (kopsummā par 2 miljoniem EUR) Aģentūra attiecīgās budžeta saistības apstiprināja tikai pēc tam, kad bija akceptētas juridiskās saistības; atgādina, ka tas ir pretrunā Aģentūras finanšu noteikumu 73. panta 2. punktam; aicina Aģentūru nevilcinoties rīkoties un īstenot pasākumus, kas nodrošina, ka visi finanšu darījumi ir saskaņā ar Aģentūras finanšu pamatnoteikumiem;

3.atgādina, ka joprojām nav atrisināts jautājums par saistībām, kas varētu rasties periodā līdz 2039. gadam sakarā ar Aģentūras iepriekšējo biroja telpu īri Londonā; ar bažām norāda, ka 2022. gada 31. decembrī kopējā lēstā nesamaksātās īres, ar to saistīto pakalpojumu izmaksu un izīrējamo telpu apdrošināšanas summa, kas Aģentūrai jāsedz līdz īres termiņa beigām, bija 366 miljoni EUR, aptuveni 23 miljoni EUR gadā; atzīmē ka 2019. gada jūlijā Aģentūra panāca vienošanos ar īpašnieku un savas iepriekšējās telpas no 2019. gada jūlija izīrēja apakšīrniekam ar galvenajam īres līgumam atbilstošiem nosacījumiem; zina, ka apakšīres līgums ir spēkā līdz 2039. gada jūnijam, kad beigsies Aģentūras noslēgtais īres līgums, un ka Aģentūrai kā galvenā īres līguma pusei var nākties uzņemties atbildību par visu summu, kas vēl ir jāmaksā saskaņā ar galvenajā īres līgumā noteiktajiem pienākumiem, ja savus pienākumus nebūs izpildījis apakšīrnieks; vērš uzmanību uz vēl vienu Aģentūras pārskatos akcentētu elementu, proti, uz neskaidrību par apakšīrnieka galvenās mātessabiedrības finanšu darbības rādītājiem, jo ir pasliktinājies tās kredītreitings un nesen ir notikusi parāda pārstrukturēšana, kā rezultātā tā ir pārtraukusi maksājumus; ņem vērā Aģentūras un valdes bažas par to, ka tā vietā, lai visus savus spēkus mērķtiecīgi ieguldītu, pildot uzdevumu aizsargāt un veicināt sabiedrības veselību, Aģentūrai patlaban nākas vēl apsaimniekot komercīpašumu trešā valstī un novirzīt savus cilvēkresursus un finanšu resursus no pienākumiem, kas tai sabiedrības veselības jomā jāpilda Savienības pilsoņu interesēs; zina, ka 2024. gada 11. janvārī Parlamenta Budžeta komiteja rīkoja viedokļu apmaiņu ar Aģentūru par iespējām grozīt apakšnomas līgumu, ko Aģentūra noslēgusi par aģentūras bijušajām telpām Londonā; uzstāj, ka ir vajadzīgs politisks lēmums, lai šim jautājumam rastu ilgtermiņa risinājumu; uzstāj, ka, kamēr tiek izstrādāts ilgtermiņa risinājums, būtu jāizdomā un jāievieš īstermiņa pasākums, lai risinātu un ierobežotu minēto problēmu, ņemot vērā to, ka apakšīrnieks turpina nemaksāt īri;

4.ņem vērā, ka 2022. gadā Aģentūra ziņoja par 41 snieguma rādītāju, to izpildi lēšot 92,60 % līmenī; atzīmē, ka 2022. gadā Aģentūra ir izmantojusi savu ietekmi, pildot Starptautiskās Zāļu regulatīvo iestāžu koalīcijas priekšsēdētājas pienākumus, lai panāktu attīstību darbā pie starptautiskā tiesiskā regulējuma saskaņošanas; konstatē, ka Aģentūra ir panākusi arī trīs lielu tiesību aktu īstenošanu (Regula (ES) Nr. 536/2014 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.), Regula (ES) 2019/6 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.). un plašākas pilnvaras Regulā (ES) 2022/123 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/123 (2022. gada 25. janvāris) par pastiprinātu Eiropas Zāļu aģentūras lomu attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm krīžgatavības un krīžu pārvarēšanas kontekstā (OV L 20, 31.1.2022., 1. lpp.).) un raitāku darbu pie datu pārvaldības;

5.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada 1. martā Aģentūra ieguva plašākas pilnvaras, jo stājās spēkā Regula (ES) 2022/123, kas ļauj Aģentūrai ietekmīgāk darboties, zāļu un medicīnisko ierīču ziņā nodrošinot gatavību krīzēm un īstenojot attiecīgu pārvaldību; atzīmē, ka saskaņā ar minēto regulu Aģentūrai bija jāizveido jaunas struktūrvienības, tādas kā Koordinācijas grupa zāļu deficīta jautājumos un Darba grupa rīcībai ārkārtas situācijās, un ka Aģentūra arī uzņēmās pienākumu vadīt ekspertu grupas medicīnisko ierīču jomā, kas no Komisijas Kopīgā pētniecības centra nonāca Aģentūras pakļautībā; turklāt norāda, ka saskaņā ar Regulu (ES) 2022/123 Aģentūrai ir pienākums īstenot monitoringu attiecībā uz notikumiem, kuru rezultātā varētu iestāties krīze, ziņot par kritiski svarīgu zāļu, medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas deficītu un koordinēt attiecīgu ES atbildes reakciju krīzes periodā;

6.akcentē vēl citus svarīgus sasniegumus, kas panākti 2022. gadā, proti, tika apstiprinātas divas jaunas vakcīnas un divi Covid-19 ārstniecības līdzekļi, un Darba grupa rīcībai ārkārtas situācijās ieteica uz laiku izmantot ASV apstiprināto vakcīnu pret pērtiķu bakām (Jynneos for Monkeypox), lai palīdzētu ES valstu iestādēm veikt vakcinācijas pasākumus, līdztekus ļaujot plašāk izmantot Imvanex pieaugušo aizsardzībai pret pērtiķu bakām; ņem vērā, ka Aģentūra arī sadarbojās ar Roterdamas Erasma universitātes Medicīnas centru, lai izveidotu Datu analīzes un faktiskās interrogācijas tīkla (DARWIN EU®) koordinācijas centru, kas pavērtu ceļu piedāvātās Eiropas veselības datu telpas (EVDT) izveidei un savienotu EVDT pakalpojumus izmantošanai zāļu regulējuma kontekstā; turklāt norāda, ka Scaled Agile Framework īstenošana bija saistīta ar Aģentūras IT portfeļa pārkārtošanos uz Agile modulim atbilstošu darbību, iedibinot pamatuzdevumam piemērotas vērtības veidošanās plūsmas un tajās operatīvi aktivizējot produktu grupas; aicina Aģentūru mācīties no gūtās pieredzes un turpmāk likt lietā labāko šādi iegūto praksi;

7.atkārtoti norāda, ka Aģentūra ir svarīga cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzībai un veicināšanai, jo nodrošina cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu izvērtēšanu un uzraudzību un sabiedrības veselības aizsardzību, veicinot izpratni par svarīgiem jautājumiem, tostarp rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un infekcijas slimību profilaksi ar vakcinācijas palīdzību;

8.tomēr norāda, ka nepietiekami Aģentūras resursi var apdraudēt Aģentūras spēju pildīt savu pamatuzdevumu, un aicina Komisiju un Padomi piešķirt pienācīgu Savienības finansējumu, lai nodrošinātu, ka Aģentūrai ir pietiekami resursi, lai veiktu visas savas darbības saistībā ar plašu regulatīvo mehānismu klāstu, cita starpā veicinot zāļu izstrādi un piekļuvi tām, atbalstot pētniecību un inovāciju, un pienākumus nekavējoties uzraudzīt un mazināt iespējamu vai faktisku kritiski svarīgu zāļu trūkumu;

9.atzīst, ka 2022. gadā joprojām bija raksturīgs ievērojams ar Covid-19 saistīto darbību līmenis, pārejot no pirmsreģistrācijas un sākotnējām reģistrācijas apliecības darbībām uz pēcreģistrācijas darbībām;

10.atzinīgi vērtē to, ka 52 % pieteikuma iesniedzēju, kuriem ir sniegts pozitīvs atzinums par viņu zālēm, savu produktu izstrādes posmā ir saņēmuši Aģentūras zinātnisko konsultāciju vai protokola palīdzību, un šis rādītājs ir pieaudzis līdz 78 % attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, kas iesnieguši pieteikumu par zālēm ar jaunām aktīvajām vielām; uzskata, ka agrīna konsultācija var būtiski racionalizēt apstiprināšanas procesu un veicināt drošu un efektīvu zāļu izstrādi;

11.zina, ka 2022. gadā Aģentūra turpināja īstenot savu efektivitātes pieauguma stratēģiju, galveno uzmanību pievēršot procesa pilnveidošanai un digitalizēšanai;

12.atzīmē, ka savas Digitālo inovāciju laboratorijas (DigiLab) darba procesā Aģentūra pētīja iespējas, kā faktiski automatizēt administratīvo darbu; konstatē, ka DigiLab sāka īstenot 14 automatizācijas projektus, ko par prioritāriem bija noteikusi un atļāvusi īstenot Ātrākas digitalizācijas vadības grupa līdz ar Izcilības analītisko centru un kas cita starpā attiecās uz e-pastu automātisku iedalīšanu pa kategorijām, klīnisko robežvērtību saraksta automātisku ģenerēšanu un ES Atsauces datumu saraksta izmēģinājuma datubāzi, tā cenšoties panākt efektivitātes pieaugumu saistībā ar pārvaldību un publikācijām Aģentūras tīmekļa vietnē; ņem vērā, ka DigiLab arī sadarbojās ar Izcilības analītisko centru (ACE), lai izmēģinātu piecus iespējamos risinājumus, kas atvieglotu sarežģītu darījumu kārtošanu;

13.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra kā daļu no digitalizācijas centieniem 2022. gadā savā IT portālā IRIS pilnībā iestrādāja labas klīniskās prakses un labas farmakovigilances prakses pārbaudes, tā vairojot efektivitāti, pārredzamību un sastrādāšanos atbilstoši Aģentūras digitālās pārveides programmai, kas ļauj sekot līdzi cilvēkiem paredzēto zāļu un veterināro zāļu pārbaudēm, īstenojot centralizētu procedūru vai izskatīšanas procesu pēc Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas vai Veterināro zāļu komitejas pieprasījuma; aicina Aģentūru sameklēt vēl arī citas iekšējās procedūras, ko digitalizācijas ceļā varētu racionalizēt;

14.atzīmē, ka procesa pilnveidošanas kontekstā Aģentūra 2022. gadā strādāja pie pārejas uz darbu Agile režīmā, ar jaunu pārvaldības modeli un darba metodi informācijas vadības/IT jomā cenšoties panākt lielāku pārredzamību, mazāku administratīvo slogu un skaidrāk noteiktu atbildību;

15.norāda, ka 2022. gadā Aģentūra pakāpeniski atsāka strādāt uz vietas savā biroju ēkā, tomēr saglabājot arī elastīgu darba režīmu, kas mēnesī ļauj 60 % no darba laika strādāt tāldarba režīmā; pagaidu noteikumi attiecībā uz darījumu braucieniem par prioritāru noteica virtuālu dalību konferencēs, sanāksmēs un mācībās, fizisku klātbūtni uzskatot par pievienotu stratēģisko vērtību, un tika īstenots lēmums zinātnisko komiteju sanāksmes un darba grupu tikšanās pamīšus rīkot virtuāli un klātienē, lai lietderīgi izmantotu ēkas kapacitāti un palīdzētu kontrolēt oglekļa pēdu, kas savukārt ļautu samazināt CO2 emisijas, salīdzinot ar gadiem pirms pandēmijas, kaut gan ir atsācies darbs klātienē;

16.atgādina, ka ir svarīgi palielināt Aģentūras darba digitalizāciju ne tikai attiecībā uz iekšējo darbību un pārvaldību, bet arī tādēļ, lai paātrinātu procedūru digitalizāciju; uzsver, ka Aģentūrai šajā ziņā arī turpmāk jābūt proaktīvai, lai par katru cenu izvairītos no digitālās plaisas starp aģentūrām; tomēr vērš uzmanību uz vajadzību veikt visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai novērstu jebkādu apdraudējumu apstrādātās informācijas drošībai tiešsaistē; uzstāj, ka ir jāpastiprina rīcība pret kiberuzbrukumiem vai iefiltrēšanās mēģinājumiem, jo īpaši tiem, kuru izcelsme ir Krievijā vai Ķīnā;

17.ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra sadarbojas ar citām aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, tostarp Eiropas Vakcinācijas informācijas portāla ietvaros, lai uzraudzītu vakcīnu drošumu un ziņotu par blakusparādībām, kā arī attiecībā uz antimikrobiālo līdzekļu patēriņu un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem;

18.aicina Aģentūru arī turpmāk veicināt sadarbību ar citām Savienības aģentūrām un starptautiskajām organizācijām un sekmēt dialogu ar ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem;

19.konstatē, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 99,39 % no štatu saraksta un ka darbā bija pieņemti 658 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā pagaidu darbiniekiem apstiprinātajām 662 amata vietām (salīdzinot ar 657 šādām apstiprinātām amata vietām 2021. gadā); atzīmē, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 192 līgumdarbinieki, 25 norīkotie valstu eksperti un 114 pagaidu darba aģentūru darbinieki;

20.pauž nožēlu par nepietiekamu dzimumu līdzsvaru Aģentūras valdē, kur 36 no 67 locekļiem (54 %) ir vīrieši, savukārt no pavisam 865 darbiniekiem 568 (66 %) ir sievietes; pauž nožēlu arī par to, ka augstākā līmeņa vadītāju amatos no pavisam 27 šādiem vadītājiem 17 (63 %) ir vīrieši; pauž stingru pārliecību, ka ir ātrāk jāuzlabo dzimumu līdzsvars Aģentūras augstākajā un vidējā līmeņa vadībā un administratīvos amatos;

21.pauž bažas par ģeogrāfisko līdzsvaru Aģentūras augstākā un vidējā līmeņa vadībā, kurā ir tikai viens vadošais darbinieks no Centrāleiropas un Austrumeiropas; uzstāj, ka ir jāveic uzlabojumi; prasa Aģentūrai ziņot par šo jautājumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

22.atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un šajā saistībā atzīst, ka Aģentūra, cenšoties palielināt dzimumu līdzsvaru augstākā līmeņa vadītāju amatos, īsteno dažādas iniciatīvas piemēram, vadības attīstības programmu, iekšējās mobilitātes iespējas un vadības kopienu izveidi, lai iedrošinātu un atbalstītu darbinieces sievietes; norāda, ka tiek veidotas karjeras kāpnes no biroja/pakalpojumu/darba vadītāju plūsmas, lai pakāpeniski palielinātu vadītāju sieviešu īpatsvaru; turklāt norāda, ka centrālo augstākā līmeņa vadītāju vīriešu pensionēšanas paver iespējas pieņemt darbā sievietes, un tam līdzi nāk arī vērienīgāka darba devēja atpazīstamības stratēģija, mērķtiecīga darbā pieņemšanas tirgvedība, Daudzveidības un iekļaušanas darba grupas izveide, kā arī Daudzveidības un iekļaušanas hartas apstiprināšana 2022. gada martā;

23.atzīmē, ka 2022. gadā par virsstundu darbu bija deklarētas 72 462 stundas, un tas ir par 30 % mazāk kā 2021. gadā, kad bija deklarētas 102 912 stundas; turklāt atzīmē, ka vidēji virsstundu darba īpatsvars 2022. gadā bija 4,3 % (2021. gadā tie bija 6,3 %), un tas ir tuvāk vidējam 4,0 % rādītājam, kas reģistrēts 2016.–2019. gada periodā; uzsver, cik svarīgs ir labs darba un privātās dzīves līdzsvars, elastīgs darba laiks, tāldarbs un tiesības atslēgties, lai uzlabotu darbinieku labbūtību;

24.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā Aģentūra veica vispusīgu aptauju par labbūtību darbā un ka tās rezultātā tapušie ieteikumi ir iestrādāti Aģentūras cilvēkresursu stratēģijā 2023.–2025. gadam;

25.norāda, ka Aģentūra īsteno politiku attiecībā uz personas cieņas aizsardzību un psiholoģiskas aizskaršanas un seksuālas uzmākšanās novēršanu un ka Aģentūra iesaistījusies konfidenciālo konsultantu starpinstitucionālajā tīklā; ar nepacietību gaida tās ziņojumu un ieteikumus; atzīmē, ka 2022. gadā nav ziņots par aizskarošas izturēšanās gadījumiem, un mudina Aģentūru turpināt un pilnveidot darbu, lai novērstu šādus gadījumus arī turpmāk;

26.konstatē, ka Aģentūra cenšas nemainīgi saglabāt neitralitāti un objektivitāti, tāpēc regulāri pielāgo savu politikas nostādņu darbības jomu un īstenošanas procesus, rēķinoties ar jauniem riska faktoriem, kas rodas saistībā ar jaunām darbībām un/vai mijiedarbību ar jaunām ieinteresēto personu kategorijām; ņem vērā, ka 2022. gadā sakarā ar Aģentūras jaunajiem pienākumiem medicīnisko ierīču un in vitro medicīnisko ierīču jomā un plašākām Aģentūras pilnvarām ir pārskatīta konkurējošu interešu politika attiecībā uz valdes locekļiem, konkurējošu interešu politika attiecībā uz ekspertiem un īstenošanas noteikumi par interešu pārvaldību, kuras deklarējuši darbinieki un pretendenti pirms pieņemšanas darbā;

27.atzīmē, ka Aģentūrai ir sava procedūra par uzticības ļaunprātīgu izmantošanu, un tā nosaka, kā rīkoties, ja no ekspertiem un komiteju locekļiem ir saņemtas nepareizas vai nepilnīgas elektroniskās interešu deklarācijas vai ja ir izpausta konfidenciāla informācija; konstatē, ka 2022. gada decembrī minētā procedūra tika pārskatīta; vērš uzmanību uz to, ka attiecīgajā procedūrā ir noteikts — tā ir piemērojama arī citām struktūrvienībām, kas saskaņā ar Aģentūras pilnvaru paplašināšanu tagad ir kļuvušas par daļu no Aģentūras (piemēram, Darba grupa rīcībai ārkārtas situācijās un abas deficīta koordinācijas grupas);

28.konstatē, ka 2022. gadā tika aktivizētas divas procedūras par uzticības ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz ekspertiem; atzīmē, ka vienā no gadījumiem tas bija komitejas loceklis, kurš nebija uzrādījis par lekcijām saņemtu honorāru, kā rezultātā deklarācijas nācās pārskatīt un noteikt ierobežojumu uz trim gadiem, un otrs gadījums bija saistīts ar komitejas locekli, kas nebija norādījis tuva ģimenes locekļa intereses, kā rezultātā tam uz 9 mēnešiem bija ierobežotas iespējas piedalīties Aģentūras darbā;

29.vērš uzmanību uz to, ka Aģentūras darbinieki lūdza atļauju pēc aiziešanas no amata pieņemt citus darba piedāvājumus — 2022. gadā saņemti 22 iesniegumi, kas tika apstiprināti dažādi (gan neierobežotas, gan ierobežotas atļaujas gadījumi); atzīst, ka Aģentūra kopš 2020. gada decembra savā tīmekļa vietnē publicē lēmumus par augstākā līmeņa vadītāju aiziešanu no amata un tādējādi būtiski veicina pārredzamību konkurējošu interešu pārvaldības kontekstā;

30.ar gandarījumu atzīmē, ka 2022. gadā publicētajā Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta ziņojumā, kas pievērsās cilvēkresursu jautājumiem, tika apliecināts — ir ieviesta stabila sistēma, jo darbinieki ļoti labi saprot attiecīgos riskus, un iekšējās kontroles pasākumi ir pietiekami pamatīgi, lai īstenotu iespējamo interešu konfliktu pārvaldību;

31.norāda, ka Aģentūra — kas ir tehniska, zinātniska ES vienība — ar lobistiem oficiāli nesadarbojas un netiekas, tomēr savās oficiālajās ieinteresēto personu struktūrās Aģentūra sadarbojas un rīko tikšanās ar ieinteresētajām personām; turklāt norāda, ka sanāksmes ar ārējām ieinteresētajām personām ir atklātas un detalizēta informācija par tām ir publicēta Aģentūras tīmekļa vietnes pasākumu sadaļā;

32.atzīst, ka Aģentūra ir kļuvusi pamanāma; uzskata, ka tās pamanāmību medijos, internetā un sociālajos medijos var uzlabot vēl vairāk, lai vēl plašāk informētu iedzīvotājus par tās darbu, kā arī par vides apdraudējumiem;

33.norāda, ka 2022. gadā Aģentūra saņēma 676 pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, kas ir mazāk nekā 2019. gadā (783 pieprasījumi) vai 2021. gadā (710 pieprasījumi), un sniedza piekļuvi 216 666 lappusēm, kas ir vairāk nekā 2021. gadā (165 943), bet ievērojami mazāk nekā 2019. gadā (318 013); norāda, ka Aģentūra piemēro rindošanas mehānismu, lai pārvaldītu viena un tā paša pieprasītāja vairāku informācijas piekļuves pieprasījumu apstrādi un tādējādi atturētu pieprasītājus iesniegt jaunus pieprasījumus, jo šādi pieprasījumi rada sastrēgumu un traucē savlaicīgi piekļūt Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem; aicina Aģentūru sniegt detalizētu informāciju par to, cik daudz informācijas piekļuves pieprasījumu pašlaik ir neaktīvi rindošanas sistēmā un to, cik vidēji ilgu laiku šie pieprasījumi pavada rindošanas sistēmā, līdz tiek aktivizēti; aicina veikt revīziju Aģentūras noteikumiem par dokumentu pieprasījumu apstrādi, rindošanas mehānismu, to attīstību laika gaitā un ietekmi uz pieprasījumu iesniedzējiem;

34.aicina Komisiju nodrošināt, ka Aģentūra saņem pietiekamus resursus, lai īstenotu uzdevumus, kas Aģentūrai tika noteikti, pieņemot Regulu (ES) Nr. 536/2014, un novērstu darbinieku trūkumu, kas negatīvi ietekmēs Aģentūras pārredzamības politiku, tostarp attiecībā uz klīnisko datu savlaicīgu publicēšanu, sanāksmju protokoliem un savlaicīgu reaģēšanu uz pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem;

35.konstatē, ka bija sagatavota anketa, lai izvērtētu, kā tiek īstenoti, kā darbojas un kā tiek pilnveidoti 17 iekšējās kontroles sistēmas principi; atzīmē, ka anketu saņēma par konkrētiem principiem vai elementiem atbildīgie vadītāji un darbinieki, kuri pēc tam bija aicināti uz pārrunām, lai sniegtu izvērstāku skaidrojumu; turklāt atzīmē, ka kopumā tika secināts — iekšējās kontroles sistēma ir uzskatāma par efektīvu un lietderīgu, sistēmas komponenti un principi kopumā ir iedibināti un darbojas diezgan labi, taču dažus principus, iespējams, varētu uzlabot ar nelieliem precizējumiem vai papildu informāciju, un tika piedāvāti risinājumi, kā attiecīgos principus pielāgot un pilnveidot;

36.vērš uzmanību uz to, ka 2019. gadā īstenotās pārcelšanās rezultātā Aģentūra Amsterdamā īrēja ēku, kas bija pilnībā iekārtota un aprīkota, izmantojot Nīderlandes valdības 15 miljonu EUR stimulu shēmu, tai skaitā ziedojumu mēbeļu un ēdināšanas aprīkojuma iegādei; norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja — dažus no šiem aktīviem, galvenokārt mēbeles, Aģentūra nebija skaidri identificējusi (piemēram, izmantojot etiķetes ar svītrkodiem); turklāt atzīmē, ka četrās inventāra uzskaitēs, ko Aģentūra bija veikusi kopš pārcelšanās, atkārtoti tika konstatētas neatbilstības (kas laika gaitā samazinājās no 534 331 EUR līdz 15 000 EUR) starp Nīderlandes valdības ziedoto aktīvu sarakstu, Aģentūras aktīvu reģistru un telpās atrastajiem aktīviem; vērš uzmanību uz to, ka nav pilnīga un atjaunināta inventāra saraksta, kurā būtu norādīta Aģentūras materiālo aktīvu atrašanās vieta, un tas ir pretrunā Finanšu regulas 87. pantam un negatīvi ietekmē Aģentūras spēju nodrošināt savu aktīvu aizsardzību; atzinīgi vērtē to, ka procesu pastāvīgas uzlabošanas nolūkā Aģentūra publicēs atjauninātus iekšējos norādījumus par aktīvu inventāra pārvaldību, pieņems uz riska faktoriem balstītu pieeju mēbeļu marķēšanai un publicēs rīcības plānu fizisko pārbaužu īstenošanai, lai pastāvīgi apliecinātu inventarizācijas precizitāti;

37.norāda uz apsvērumu, kas Revīzijas palātas ziņojumā formulēts par Aģentūras ieguldījumu atsevišķu izmaksu segšanā saistībā ar darbinieku bērnu aprūpi, piemēram, par pirmsskolas un pēcskolas aprūpi Nīderlandē; atzīmē, ka saistībā ar ēdināšanu skolās Revīzijas palāta konstatēja — Aģentūra nevarēja pilnībā pierādīt, ka ir veiktas pārbaudes, kas nodrošinātu, ka nav ieskaitīta maksa par ēdināšanu skolās, un līdz ar to radās šaubas, vai šādas pārbaudes bija veiktas sistemātiski; no Aģentūras atbildes secina, ka maksa par ēdināšanu nav iekļauta skolas maksā un ka Aģentūra iesniegs pierādījumus, kas apliecina, ka maksa par ēdināšanu skolā nav ņemta vērā, aprēķinot attiecīgo ieguldījumu;

38.atzīmē Aģentūras iekšējās revīzijas vienības darba rezultātu — 2022. gadā sniegti 6 kritiski svarīgi un 19 ļoti svarīgi ieteikumi; aicina Aģentūru pievērsties 14 būtiskākajiem ieteikumiem, kam 2022. gada 31. decembrī vēl nebija rīcības plāna situācijas uzlabošanai, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par to, kas šajā ziņā tiek darīts;

39.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra savus ilgtermiņa klimata mērķus ir saskaņojusi ar Regulā (ES) 2021/1119 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.). noteikto mērķrādītāju — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājumu par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti; atzīmē, ka attiecībā uz enerģijas un ūdens patēriņu Aģentūra šos mērķus iestrādāja, nosakot, ka laikā no 2012. līdz 2021. gadam ir jāpanāk 15 % samazinājums uz vienu biroja telpu platības kvadrātmetru; norāda, ka šis mērķrādītājs bija noteikts, rēķinoties ar Aģentūras izaugsmi attiecīgajā periodā un to, ka pēc pārcelšanās no Londonas uz Amsterdamu Aģentūra bija ievākusies lielākā, taču energoefektīvākā ēkā; atzīmē, ka minētais mērķrādītājs tika pārsniegts gan attiecībā uz enerģiju, gan ūdeni — Aģentūra panāca, ka enerģijas patēriņš samazinājās par 45 %, savukārt ūdens patēriņš samazinājās par 63 % uz kvadrātmetru;

40.ņem vērā, ka Aģentūra gatavojas vides vadības un audita sistēmas sertifikācijai;

41.atzinīgi vērtē to, ka kiberdrošības palielināšanai Aģentūra 2022. gadā pieņēma informācijas drošības stratēģiju un ar to saistītu īstenošanas plānu, tā tiecoties izvērst esošos aizsardzības pasākumus un drošības procesus, lai aizsargātu Aģentūras informācijas aktīvus un vienlaikus palīdzētu rast risinājumu jauniem sarežģījumiem darījumu un tehnoloģiju jomā; norāda, ka 2022. gadā ir veikti vēl citi svarīgi pasākumi — ir iedibināta drošībai aktuālas apmācības un izpratnes veicināšanas programma un ir izveidots Drošības operatīvais centrs, kas pastāvīgi vērotu Aģentūras drošības parametrus un šos parametrus uzlabotu, vienlaikus strādājot pie tā, lai nepieļautu, atklātu, analizētu kiberdrošības incidentus un uz tiem reaģētu; turklāt norāda, ka Aģentūra cieši sadarbojas ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienestu un Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru, strādājot pie daudziem aspektiem informācijas drošības un kiberdrošības jomās, un tas cita starpā nozīmē, ka notiek apspriešanās un regulāri tiek sagatavota jaunākā informācija par topošo kiberdrošības regulējumu Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām;

42.pauž Aģentūrai atzinību par to, ka tā ir sniegusi sākotnējas konsultācijas sponsoriem par iespējām veikt klīniskās pārbaudes, rēķinoties ar traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā;

43.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280..