1.ar gandarījumu norāda, ka budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis saistību apropriācijās 2022. gadā bija 99,93 %; norāda, ka šā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 89,22 %, t. i., par 4,64 % augstāks nekā 2021. gadā;

2.norāda, ka 2022. gadā radās dažādas jaunas vajadzības finansējumam, tostarp saistībā ar jaunās lietu pārvaldības sistēmas (CMS) infrastruktūru, darbības izvēršanu saistībā ar jaunajiem Starptautisko noziegumu pierādījumu pamatdatubāzes (CICED) uzdevumiem un algu pieaugumu augstās inflācijas dēļ; norāda, ka šīs finansējuma vajadzības tika segtas ar diviem budžeta grozījumiem (kopumā EUR 5,7 miljoni) un vairākiem budžeta pārvietojumiem;

3.pieņem zināšanai to, ka Aģentūra 2022. gadā ieviesa Komisijas jauno finanšu pārvaldības un grāmatvedības sistēmu (SUMMA) un ar to saistītos tehniskos nosacījumus, kas ietekmēja Aģentūras budžeta izpildi un ziņošanu par to; jo īpaši norāda uz Aģentūras viedokli, ka šie jautājumi ietekmēja arī laikus neveikto maksājumu augsto līmeni (52,9 %) un sarežģīja to jomu uzraudzību, kurās ir augsts izmaksu svārstīgums, piemēram, koordinācijas sanāksmes; šajā sakarībā norāda uz Revīzijas palātas ziņojumā iekļauto konstatējumu, ka Aģentūra, pārkāpjot dažus Finanšu regulas noteikumus, nav atjauninājusi savu riska pārvaldības un kontroles stratēģiju, lai aptvertu riskus, kas saistīti ar SUMMA īstenošanu, savu finanšu apriti un ex ante un ex post pārbaužu stratēģiju, un konkrēti nepārbaudīja tiesības, kas šajā sistēmā piešķirtas lietotājam, un tas radīja risku, ka lietotāju lomas SUMMA sistēmā var nebūt pareizi piešķirtas un atjauninātas;

4.ar bažām norāda uz konstatējumu Revīzijas palātas ziņojumā, ka Aģentūra nav ievērojusi Finanšu regulas 116. pantā noteiktos termiņus 1222 no kopumā 2308 maksājumiem (52,9 %); atgādina un uzsver, ka 720 gadījumos no visiem gadījumiem (31,5 %) maksājumi kavējās par vairāk nekā 30 dienām; norāda, ka Aģentūra šo trūkumu, kas atbilstoši Revīzijas palātas viedoklim Aģentūru pakļauj finansiālam un reputācijas riskam un ir pretrunā saimnieciskuma principam, saista ar SUMMA sistēmas ieviešanu; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka SUMMA ir bijis izmēģinājuma posmā un darījumu apstrādē bija kavēšanās un tehniskas grūtības, kas ietekmēja darbinieku apmācību un radīja dažas problēmas budžeta pārvaldībā; visbeidzot norāda, ka, neraugoties uz pieaugošo kavēto maksājumu apjomu, Aģentūra nemaksāja nekādus nokavējuma procentus; aicina Aģentūru pilnībā ņemt vērā šo konstatējumu, risinot tehniskās grūtības darījumu apstrādē, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par panākto progresu;

5.pieņem zināšanai to, ka Aģentūra izmanto tādus konkrētus kritērijus kā galvenie snieguma rādītāji (KPI) savu darbību pievienotās vērtības novērtēšanai un budžeta pārvaldības uzlabošanai; uzsver Aģentūras jauno daudzgadu stratēģiju 2022.–2024. gadam (MAS), kurā noteikti pieci mērķi, no kuriem katrs aptver vairākas stratēģiskās darbības jomas; konstatē, ka Aģentūra savā 2022. gada darba plānā ir definējusi 67 galvenos snieguma rādītājus (KPI) un 14 daudzgadu galvenos snieguma rādītājus daudzgadu stratēģijai; norāda, ka Aģentūra ir sasniegusi mērķus attiecībā uz 47 no 59 galvenajiem snieguma rādītājiem (88 %), izņemot tos, kas ir pieauguši salīdzinājumā ar 2021. gadu (73 %); norāda, ka 2022. gadā Aģentūra panāca stabilu progresu, lai sasniegtu savus daudzgadu galvenos snieguma rādītājus, no kuriem 10 (72 %) tika pareizi risināti, lai sasniegtu savu mērķrādītāju, un trim (21 %) bija jāpievērš papildu uzmanība, savukārt par daudzgadu stratēģiju KPI galīgajiem rezultātiem tiks ziņots 2024. gada beigās;

6.norāda, ka to lietu skaits, kuras dalībvalstis nodeva Aģentūrai, turpināja pieaugt, 2022. gadā izskatot kopumā 11544 lietu (no kurām 5227 tika sāktas nesen), kas ir par 14 % vairāk nekā 2021. gadā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Aģentūras ieguldījumu juridisko konsultāciju, analīzes un palīdzības sniegšanā operācijās, kā rezultātā tika iegūts 941 darbības rezultāts 528 lietās, tostarp attiecībā uz sarežģītām lietām, kuru rezultātā tika arestēti cilvēku (tostarp migrantu) kontrabandisti, kā arī apspiesti noziedzīgie tīkli vai pret tiem vērstas darbības tādās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, seksuāla izmantošana, krāpšana ieguldījumu jomā vai narkotiku tirdzniecība; turklāt ar gandarījumu norāda, ka 2022. gadā Aģentūra atbalstīja 265 kopējās izmeklēšanas grupas (KIG) (no kurām 78 ir jaunizveidotas KIG), organizēja 528 koordinācijas sanāksmes (CM) un 22 koordinācijas centrus, palīdzēja izpildīt 1262 Eiropas apcietināšanas orderus (no kuriem 504 bija jaunās lietās) un ļāva izmantot 5415 Eiropas izmeklēšanas rīkojumus (saistībā ar aptuveni pusi no tiem nesen uzsāktas lietas); norāda, ka Aģentūra uztur sadarbības attiecības ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), lai pastiprinātu cīņu pret noziegumiem, kas skar Savienības finanšu intereses;

7.uzteic Aģentūru par darbībām, kas veiktas, reaģējot uz Krievijas nelikumīgo un neprovocēto iebrukumu Ukrainā 2022. gadā; norāda, ka trīs nedēļas pēc kara sākuma Aģentūra atbalstīja apvienotas izmeklētāju grupas izveidi, izmeklējot iespējamos galvenos starptautiskos noziegumus, kas izdarīti Ukrainā, ar mērķi atvieglot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecīgajās valstīs; norāda, ka Aģentūra sniedza juridisku un operatīvu atbalstu valstu birojiem saistībā ar apvienotas izmeklētāju grupas nolīguma attiecināšanu uz jaunām pusēm (Igauniju, Latviju, Rumāniju un Slovākiju), kā arī juridisko analīzi un atzinumus saistībā ar Starptautiskās Krimināltiesas dalību apvienotas izmeklētāju grupā; turklāt norāda, ka Aģentūra sniedz operatīvo atbalstu Komisijas izveidotajai ES darba grupai „Freze and Seize”, koordinējot Savienības sankciju izpildi dalībvalstīs, izmantojot krimināltiesības, veicot to ar vairākām darbībām, piemēram, regulāri salīdzinot to personu un uzņēmumu sarakstu, kuriem Savienība piemēro sankcijas, salīdzinot tos ar Aģentūras datiem par pašreizējām lietām, ko izskata Aģentūra, un vācot attiecīgo informāciju valsts līmenī par iepriekšējām un notiekošām izmeklēšanām, kas saistītas ar sankciju sarakstā uzskaitītajām izmeklēšanām, lai atvieglotu kriminālprocesu virzīšanu;

8.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā Aģentūra pastiprināja savu operatīvo un stratēģisko sadarbību ar dažādām ieinteresētajām personām, piemēram, Eiropas tieslietu un iekšlietu aģentūrām (TI), Savienības iestādēm, OLAF, Eiropas Prokuratūru (EPPO), kā arī praktizējošo juristu tīkliem, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām; jo īpaši norāda uz Aģentūras sadarbību ar Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) saistībā ar kopīgo ziņojumu par mākslīgo intelektu (MI), kas atbalsta pārrobežu sadarbību krimināllietās, ar Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) 16 kursos par tiesu iestāžu sadarbību un ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) par SIRIUS projektu un Eiropola sistēmu „informācija ir/nav atrasta”, ar valsts iestādēm no 20 dalībvalstīm, Eiropolu, OLAF un EPPO, kas pievienojās operācijai SENTINAL pret krāpšanu saistībā ar ES Covid-19 atveseļošanas līdzekļiem; uzsver Aģentūras ieguldījumu Komisijas iniciatīvās tieslietu digitalizācijas jomā (cita starpā SIS II, CMS, ECRIS-TCN); norāda, ka Aģentūra ir paļāvusies uz aizvien pieaugošo kontaktpunktu tīklu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, tā kā 2022. gadā Aģentūras kopējais kontaktpunktu skaits palielinājās, iekļaujot Austrāliju, Bahreinu un Maroku; atzinīgi vērtē Aģentūras sadarbības paplašināšanu krimināllietās starptautiskā līmenī, jo īpaši izmantojot EuroMed programmu „Tiesiskums” ar dienvidu partnervalstīm un ES finansētu projektu, kas vērsts uz pārrobežu sadarbību krimināllietās Rietumbalkānos;

9.atzinīgi vērtē Aģentūras veicināto transnacionālo sadarbību starp tiesu iestādēm un ciešo sadarbību ar visiem krimināltiesību ķēdes dalībniekiem, kas ir palīdzējis apcietināt vairāk nekā 4000 aizdomās turēto personu, konfiscēt un/vai iesaldēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus gandrīz 3 miljardu EUR vērtībā un konfiscēt narkotikas gandrīz 12 miljardu EUR vērtībā;

10.uzsver, ka papildus SUMMA izvēršanai Aģentūra vēl vairāk uzlaboja uz darbības jomām balstītus pārvaldības procesus un rīkus, palielinot plānošanas instrumenta efektivitāti, datu kvalitāti/integritāti un izmantojamību, ieviešot jaunu darbību reģistrēšanas rīku un turpinot pakāpenisku pāreju no iznākuma uz galveno snieguma rādītāju rezultātu; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir sākusi diskusiju ar Eiropolu, lai izpētītu medicīnas pakalpojumu iespējamo kopīgošanu nākotnē; turklāt atzinīgi vērtē Aģentūras lēmumu saglabāt noteiktus efektivitātes ieguvumus, kas panākti Covid-19 pandēmijas laikā; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem norāda, ka 2022. gadā Aģentūra tiešsaistē organizēja 47 % CM un visas darbinieku apmācības un atlases procedūras, tādējādi ievērojami samazinot saistītās finanšu un cilvēkresursu izmaksas, kā arī 29 % no visām koordinācijas sanāksmēm organizēja hibrīdrežīmos;

11.norāda, ka efektivitātes palielināšanas nolūkā 2022. gadā sāka darboties divi organizācijas mēroga projekti — Aģentūras Pašapkalpošanās portāls un sistēma Pexip — jaunā videokonferenču sistēma koordinācijas sanāksmēm un koordinācijas centriem ar sinhrono tulkošanu vismaz 10 valodās; turklāt norāda, ka ir pabeigta analīze par pašreizējā Extranet migrāciju un piegādātāju atlasi bibliotēkas sistēmas aizstāšanai, savukārt sertificēts e-paraksta rīks joprojām tiek izstrādāts un rezultāti gaidāmi 2024. gadā; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra papildus pieciem moduļiem, kas jau ieviesti iepriekšējos gados, ir īstenojusi četrus jaunus SYSPER moduļus (novērtējums, darba nosaukumi/darba apraksti, tīkla attīstības plāni, ziņošana); pieņem zināšanai Aģentūras apņemšanos līdz 2024. gadam pilnībā īstenot SYSPER;

12.pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka Aģentūra vēl nav to aģentūru vidū, kuras ir izstrādājušas korporatīvos plānus, lai uzlabotu savu darbību energoefektivitāti un klimatneitralitāti, savos gada darbības pārskatos integrējušas vides ziņojumu veidlapas vai ir saņēmušas Vides vadības un audita sistēmas (EMAS) reģistrāciju; atgādina, ka 2021. gadā Aģentūra sāka īstenot EMAS / ISO 14001 atbilstības sistēmu; šajā sakarībā norāda, ka 2022. gadā Aģentūra saņēma galīgo ziņojumu no ārējā konsultantu uzņēmuma, tostarp visu attiecīgo informāciju par noteikumiem, kas Nīderlandē attiecas uz vidi; turklāt norāda, ka 2022. gadā Aģentūra pievienojās atklātajam konkursam par konsultācijām vides pārvaldības sistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un izlīdzināšanas jomā;

13.norāda, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildītas 100 % no Aģentūras štatu sarakstā paredzētajām vietām (tāpat kā 2021  gadā) un darbā bija pieņemts 221 pagaidu darbinieks no 221 štatu sarakstā paredzētajiem, kas apstiprināts saskaņā ar Savienības 2022. gada budžetu, tā kā 209 no 221 pagaidu darbiniekiem bija amatā un tika nosūtītas 12 piedāvājuma vēstules; turklāt norāda, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 18 līgumdarbinieki un 22 norīkotie valstu eksperti; turklāt norāda, ka tika veikta pārklasificēšana, kā rezultātā 53 darbinieki tika pārklasificēti;

14.pieņem zināšanai, kā Aģentūrā 2022. gadā bija pārstāvēti dzimumi, proti, bija 6 vīrieši (60 %) un 4 sievietes (40 %) augstākajā un vidējā līmeņa vadībā un 16 vīrieši (64 %) un 9 sievietes (36 %) Aģentūras valdē un ka kopumā personālu veidoja 85 vīrieši (33 %) un 175 sievietes (67 %); aicina Aģentūru nodrošināt labāku dzimumu līdzsvaru visos nodarbināto līmeņos un vēl vairāk mudināt sievietes kandidēt uz vadošiem amatiem, kā arī vīriešiem iesniegt pieteikumus ārējās atlases procedūrās atlikušajiem darbinieku amatiem; pieņem zināšanai, ka Aģentūra nav atbildīga par tās valdes (turpmāk „kolēģijas”) sastāvu, jo kolēģijas locekļus no dalībvalstīm tieši ieceļ attiecīgās dalībvalstis; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, kad tās izvirza savus kandidātus kolēģijas locekļu amatam;

15.norāda, ka laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam Aģentūra lūdza padomu ārējam juridiskajam birojam, kas specializējies Savienības civildienesta tiesībās, par vairākiem palīdzības pieprasījumiem saistībā ar iespējamu psiholoģisku aizskaršanu; norāda, ka 2021. gadā saņemtā palīdzības pieprasījuma rezultātā tika sāktas divas atsevišķas administratīvas datu ievākšanas procedūras, kurās Aģentūra lūdza divu ārēju izmeklētāju atbalstu; norāda, ka abos gadījumos datu ievākšanas procedūras tika izbeigtas, neveicot turpmākas darbības, savukārt viena no tām tika turpināta tiesā; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par rezultātiem šajā jautājumā;

16.uzsver, ka 2022. gadā Aģentūra pieņēma Civildienesta noteikumu īstenošanas noteikumus, kas cita starpā attiecas uz administratīvam datu ievākšanas procedūrām un disciplinārlietām, atvaļinājumiem mītnes zemē darbiniekiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī, un izglītības pabalsta izmaksu, ko darbiniekiem piešķir saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem; atzinīgi vērtē Aģentūras veiktos pasākumus personu ar invaliditāti integrācijai, kā arī Aģentūras apņemšanos, īstenojot cilvēkresursu stratēģiju, pieņemt daudzveidības un iekļaušanas hartu, ko apstiprinājusi TI tīkla darba grupa daudzveidības un iekļaušanas jautājumos;

17.norāda, ka Aģentūras darbinieki līdz 2022. gada martam galvenokārt strādāja tāldarbā; norāda, ka kopš 2022. gada aprīļa visi darbinieki atgriezās darbā Aģentūras telpās; šajā sakarībā norāda, ka Aģentūra ieviesa pārejas pasākumus attiecībā uz darbu birojā un tāldarbu un organizēja darbseminārus, lai palīdzētu darbiniekiem garīgi pielāgoties, atgriežoties darba pienākumu pildīšanai birojā pēc nepārtraukta tāldarba divus gadus; norāda arī to, ka Aģentūras 2023. gada personāla apsekojuma rezultāti liecina, ka Aģentūras 2022. gadā veiktie labklājības pasākumi efektīvi mazināja paplašinātā tāldarba ietekmi uz darbiniekiem; jo īpaši norāda, ka 96 % respondentu pozitīvi vērtēja spēju koordinēt sadarbību ar kolēģiem, neraugoties uz darbu no dažādām vietām;

18.ar gandarījumu norāda, ka 2022. gada 31. decembrī Aģentūrā ir nodarbināti darbinieki no 26 dalībvalstīm; norāda, ka visvairāk pārstāvēto Aģentūras darbinieku bija no Nīderlandes, Itālijas, Spānijas un Rumānijas; atgādina, cik svarīgs ir ģeogrāfiskais līdzsvars, un mudina Aģentūru turpināt veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvarotu un taisnīgu ģeogrāfisko pārstāvību;

19.atgādina par Revīzijas palātas 2020. gada ziņojumā iekļauto konstatējumu, ka pamatlīgums par transportlīdzekļu nomu ar vienu ekonomikas dalībnieku nebija piemērots nepieciešamo pakalpojumu raksturam un procedūras rezultātā piešķirtais līgums, kā arī visi saistītie maksājumi bija nepareizi; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka 2022. gadā Aģentūra saskaņā ar šo līgumu nepareizi samaksāja 59 281 EUR un ka uz šo konstatējumu joprojām nav reaģēts; aicina Aģentūru izskatīt iespēju izbeigt šo pamatlīgumu un sākt jaunu procedūru ar konkursa atsākšanu, ko Revīzijas palāta uzskata par piemērotu transportlīdzekļu nomas gadījumā;

20.pēc iepazīšanās ar Aģentūras ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (turpmāk „pēcpārbaudes ziņojums”) norāda, ka Aģentūra turpina publiskā iepirkuma pārvaldības instrumenta testēšanu, lai to izmantotu visās jaunajās iepirkuma procedūrās, kas sāktas no 2024. gada;

21.pieņem zināšanai Aģentūras standarta darbības procedūru attiecībā uz interešu konfliktu pārvaldību, kas piemērojama visiem kandidātiem, kuriem tiek piedāvāts amats Aģentūrā, jaunpienācējiem, darbiniekiem, kuri maina amatu, kā arī visiem darbiniekiem, kas aiziet no Aģentūras; uzsver, ka Aģentūra ir ieviesusi ētikas kodeksu kolēģijas un valdes locekļiem, tomēr neparedzot politiku virpuļdurvju efekta jomā; norāda, ka 2022. gadā ir ziņots par interešu konfliktu gadījumiem un ka tie tika risināti, jo īpaši attiecībā uz kolēģijas locekļu iesaistīšanos ar personālu saistītās procedūrās; ar gandarījumu norāda, ka attiecīgās personas ir atkāpušās un šajā sakarībā nepiedalījās kolēģijas apspriedēs un lēmumu pieņemšanā;

22.norāda, ka, lai gan Aģentūrai nav sanāksmju ar lobistiem, Aģentūras valdes sanāksmes ar ārējiem viesiem, kuri apmeklēja Aģentūru, 2022. gadā tika publiskotas Aģentūras Twitter kontā un no 2023. gada — Aģentūras publiskajā tīmekļa vietnē; pauž dziļu nožēlu par to, ka, neraugoties uz vairākkārtējiem Parlamenta aicinājumiem vairākās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, Aģentūra joprojām savā tīmekļa vietnē nepublicē visu augstākās vadības darbinieku, iekšējo ekspertu un ārējo ekspertu CV; mudina Aģentūru publicēt šos CV un/vai paskaidrot iemeslus, kāpēc Aģentūra to vēl nav izdarījusi;

23.atgādina, ka 2021. gadā turpinājās OLAF izmeklēšana, kas tika veikta pēc anonīmas sūdzības saistībā ar apgalvojumiem par pārkāpumiem darbā pieņemšanas procedūrās; norāda, ka 2022. gadā OLAF ziņoja, ka šajā jautājumā nav konstatēti nekādi pārkāpumi; turklāt šajā sakarībā norāda, ka, tā kā 2022. gada beigās šī izmeklēšana daļēji vēl nebija pabeigta, un konfidencialitātes apsvērumu dēļ OLAF nolēma šajā posmā nesniegt sīkāku informāciju; atzinīgi vērtē Aģentūras apņemšanos savlaicīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par jebkādām norisēm šajā jautājumā;

24.norāda, ka 2022. gada beigās konstatēti četri ieteikumi, kuru īstenošana ir ievērojami iekavēta, kurus Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sniedza 2019. un 2021. gadā; šajā sakarībā norāda, ka attiecībā uz Iekšējās revīzijas dienesta 2021. gada ieteikumu pēc savas iniciatīvas par pamatdarbības uzdevumiem Aģentūras attiecīgā iekšējā darba grupa vienojās par stratēģisku dokumentu un rīcības plānu ar īstermiņa un vidēja termiņa darbībām, no kurām dažas jau ir īstenotas 2023. gadā, saskaņā ar kurām Aģentūra, ņemot vērā Iekšējās revīzijas dienesta galīgo novērtējumu, ir norādījusi, ka minētais ieteikums ir īstenots; turklāt pēc iepazīšanās ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Iekšējās revīzijas dienesta 2021. gada ieteikumu Aģentūrai veikt iCAT apsekojumu, lai stiprinātu neadministratīvo kontroļu novērtējumu, norāda, ka 2022. gada 4. ceturksnī plānotā apsekojuma sākšana aizkavējās lielu starporganizāciju projektu (piemēram, SUMMA) īstenošanas dēļ, darba slodzes palielināšanās jaunu prioritāšu dēļ saistībā ar karu Ukrainā un pārejas perioda dēļ no iepriekšējā administratīvā direktora aiziešanas līdz jaunā direktora iecelšanai; šajā sakarībā norāda, ka attiecīgie iCAT jautājumi tika integrēti Aģentūras iesaistes apsekojumā, kas tika sākts 2023. gada 2. ceturksnī; visbeidzot norāda, ka, ņemot vērā Iekšējās revīzijas dienesta galīgo novērtējumu, tiek uzskatīts, ka Aģentūra šo ieteikumu ir īstenojusi; aicina Aģentūru paātrināt atlikušo neizpildīto Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumu īstenošanu, jo īpaši to ieteikumu īstenošanu, kuru īstenošana ievērojami kavējas;

25.ar bažām norāda, ka 2022. gadā ir ievērojami palielinājies neatbilstības gadījumu skaits un vērtība (43 gadījumi 294 000 EUR vērtībā) salīdzinājumā ar 2021. gadu (33 gadījumi 18 000 EUR vērtībā), lai gan šādi gadījumi galvenokārt bija saistīti ar tādiem jautājumiem kā rēķini, kas pārsniedz juridiskās saistības, budžeta saistības notiek pēc juridisko saistību uzņemšanās vai pirkuma pasūtījuma vai īpaša līguma trūkums; norāda, ka Aģentūra paskaidro, ka šis palielinājums ir saistīts ar grūtībām, ar kurām 2022. gadā saskārās budžeta un finanšu pārvaldībā SUMMA ieviešanas dēļ; aicina Aģentūru risināt konstatējumos skartās problēmas un izpētīt modeļus, lai šāda veida situācijas turpmāk vairs nerastos;

26.norāda, ka 2022. gadā pastāvēja un darbojās Aģentūras iekšējās kontroles sistēmas komponenti un principi un ka sistēma kopumā bija efektīva un ka ir vajadzīgi daži uzlabojumi, piemēram, attiecībā uz SUMMA īstenošanu un nepieciešamību pieņemt katastrofu seku novēršanas plānu; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir pieņēmusi politiku attiecībā uz pienākumiem, kas veicami ar īpašu piesardzību, par iekšējās revīzijas struktūras (IAC) iecelšanas izmaksu lietderības un ieguvumu novērtējuma projektu un ka 2022. gadā nav saņemti kritiski revīzijas ieteikumi vai konstatējumi; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par novērtējuma rezultātiem attiecībā uz IAC; visbeidzot atzinīgi vērtē Aģentūras turpmākās darbības pēc tam, kad 2021. gadā tika pieņemta Aģentūras stratēģija krāpšanas apkarošanai; šajā sakarībā norāda, ka Aģentūra 2022. gadā pieņēma jaunas iekšējās procedūras attiecībā uz aktīvu un inventāra pārvaldību;

27.atzinīgi vērtē Aģentūras ieguldījumus tās komunikācijas pasākumos, lai palielinātu Aģentūras pamanāmību un izpratni par tās darbu un sasniegtu plašu auditoriju; norāda, ka tā rezultātā Aģentūras sociālo mediju rādītāji 2022. gadā ir uzlabojušies par 40 %, Aģentūras tīmekļa vietnes apmeklētāju skaits — par gandrīz 100 % un paziņojumu presei un ziņu materiālu skaits — par 16 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, un pēdējā minētā rādītāja dēļ salīdzinājumā ar 2021. gadu gandrīz piecas reizes ir palielinājies tās pieminējumu skaits;

28.atzinīgi vērtē Aģentūras pastāvīgos centienus 2022. gadā stiprināt atbilstību datu aizsardzības prasībām; atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājusies Aģentūras datu aizsardzības speciālista (DAS) komanda ar vēl diviem darbiniekiem, lai veiktu jaunos uzdevumus saistībā ar Regulu (ES) 2018/1725 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.)., un Aģentūras pilnvaru paplašināšanu attiecībā uz galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, kas papildina datu aizsardzības prasības; norāda, ka 2022. gadā datu aizsardzības speciālists un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs turpināja rīkot regulāras (reizi divos mēnešos) sanāksmes, kā arī ad hoc sanāksmes un konsultācijas par dažādiem datu aizsardzības jautājumiem, piemēram, datu aizsardzības pārkāpumiem un sūdzībām;

29.turklāt uzteic arī to, ka Aģentūra 2022. gadā ir īstenojusi vairākus pasākumus, lai palielinātu tās rīcībā esošo digitālo ierakstu kiberdrošību un aizsardzību, piemēram, centrāli pārvaldītu un drošu korporatīvo mobilo tālruņu izvietošanu, iekšēju CyberCafe izpratnes veicināšanas sesiju ieviešanu un aizsardzības īstenošanu pret izkliedētās pakalpojumatteices uzbrukumiem;

30.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280..