1.atzinīgi norāda, ka 2022. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā tika sasniegts augsts budžeta izpildes līmenis, proti, 99,98 %, kas ir nedaudz (par 0,07 %) vairāk nekā 2021. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 97,70 %, kas ir par 11,48 % vairāk nekā 2021. gadā;

2.atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz budžeta krīzi, ko 2022. gadā izraisīja inflācija un komunālo pakalpojumu cenas, Fonds ir spējis efektīvi pārvaldīt savus izdevumus, ieviest izmaksu taupīšanas pasākumus un pielāgot prioritātes bez būtiskiem traucējumiem savā darba programmā;

3.ar gandarījumu konstatē, ka Fonds izmanto konkrētus pasākumus kā galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu savu darbību sniegto pievienoto vērtību, un citus uz budžeta pārvaldības uzlabošanu vērstus pasākumus;

4.atzīmē, ka Fonda darbību izpildes līmenis bija 93 %, proti, nedaudz zemāks nekā 2021. gadā, un savlaicīgi tika izpildīti 89 % darbību; pauž atzinību par to, ka Fonds ir sasniedzis labākus vai krietni labākus rezultātus par paredzētajiem attiecībā uz visiem galvenajiem snieguma rādītājiem;

5.pieņem zināšanai Fonda galvenos sasniegumus 2022. gadā, kuru pamatā ir trīs stratēģiskie mērķi: prasmju atbilstība un prognozēšana, prasmju attīstīšana un validēšana un izglītības un apmācības politikas sniegums un kvalitāte; norāda, ka Fonds minētos mērķus ir sasniedzis šādu trīs pamatpakalpojumu ietvaros: zināšanu centrs, uzraudzība un novērtēšana, kā arī politikas ieteikumi;

6.pieņem zināšanai jaunās iniciatīvas, ko Fonds uzsāka 2022. gadā, piemēram, jauno Eiropas komandas iniciatīvu Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā un tīkla GLAD (pārvaldība, mācīšanās, rīcība un dialogs) sanāksmi; atzīmē Fonda izcilības tīkla izaugsmi un minētā tīkla tiešsaistes konferenci 2022. gada novembrī, kurā tās dalībnieki varēja dalīties informācijā par tematiskās partnerības darba norisēm un rezultātiem;

7.uzsver, ka Fonds atbalsta Moldovu, Gruziju un Ukrainu kā kandidātvalstis to centienos saskaņot savu izglītības un nodarbinātības politiku ar Savienības politiku, ciešā sadarbībā ar Savienības delegācijām un Komisijas dienestiem nodrošinot valstu iestādēm tehniskās ekspertzināšanas un konsultācijas par dažādiem jautājumiem;

8.atzinīgi vērtē to, ka pasākumi, kurus Fonds veica, lai reaģētu uz tādiem satricinājumiem kā Covid-19 pandēmijas noturīgā ietekme un Krievijas agresija Ukrainā, ļoti efektīvi nodrošināja nepārtrauktu gada darba programmas izpildi ļoti augstā līmenī; uzteic Fonda iniciatīvu atbalstīt Ukrainu ar tiešsaistes resursu centru Ukrainas bēgļu kvalifikāciju, prasmju un studiju periodu atzīšanai un ar citiem līdzekļiem un, kad tas ir iespējams un ir lietderīgi, reaģēt ciešā saziņā ar dažādiem Komisijas dienestiem, izmantojot savas tematiskās kompetences un zināšanas par šīs valsts izglītības un apmācības sistēmām;

9.uzsver, ka Fonds kopš 2022. gada sākuma ir apturējis visas darbības un sadarbību ar Baltkrievijas iestādēm;

10.atzinīgi vērtē Fonda darbības saistībā ar Savienības ārējo attiecību politiku, palīdzot Savienības partnervalstīm izmantot savu cilvēkkapitāla potenciālu un uzlabot to iedzīvotāju nodarbinātības izredzes ar reformām izglītības, profesionālās apmācības, prasmju un darba tirgus sistēmās;

11.jo īpaši atzinīgi vērtē Fonda jauno profesionālās izcilības uzņēmējdarbības centru koncepciju, kura izstrādāta, lai veicinātu starptautiskās debates uzņēmējdarbības mācību kopienā un mudinātu apmācības centrus labāk reaģēt uz iedzīvotāju, ekonomikas un sabiedrības mainīgajām vajadzībām;

12.norāda, ka 2022. gadā Fonds turpināja apzināt iespējas ieviest efektivitātes uzlabojumus savās darbībās, piemēram, uzlabot digitālās darbplūsmas un proaktīvi piedalīties Savienības aģentūru tīklā un tā dažādajās darba grupās; šajā sakarībā cita starpā atzīmē, ka Fonda grāmatvedības dienestu pakalpojumus izmanto arī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra saskaņā ar 2022. gadā parakstītu pakalpojumu līmeņa vienošanos, kā arī ir veikts novērtējums par iespējām kopīgot resursus ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru tādās jomās kā pieņemšana darbā, kiberdrošība, EMAS, ilgtspēja un zaļināšana, iepirkums un IT rīki un sistēmas;

13.norāda, ka Fonds ir cita starpā ieviesis pasākumus tādās jomās kā energopatēriņš un ēku apsaimniekošana, piemēram, slēdzis birojus 2022. gada augustā, ieviesis apgaismojuma un ūdens sensorus, apkures katlu, apsildes un gaisa kondicionēšanas taimerus; atzīmē pastiprinātos centienus energopārvaldības jomā, kuri 2022. gadā ļāva ietaupīt 2000 m3 gāzes un 49 107 kWh elektroenerģijas, neraugoties uz to, ka ieviestās hibrīddarba kārtības dēļ darbinieki visa gada garumā vairāk atradās birojos;

14.atzinīgi vērtē Fonda apņemšanos ieviest visus Komisijas e-iepirkuma rīkus un to, ka Fonda iepirkuma process ir pilnībā digitalizēts;

15.uzteic Fondu par korporatīvā plāna izstrādi nolūkā uzlabot savu darbību energoefektivitāti un klimatneitralitāti;

16.konstatē, ka 2022. gada 31. decembrī štatu saraksts bija aizpildīts 98,8 % apmērā un darbā bija pieņemti 85 ierēdņi un pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 86 ierēdņu un pagaidu darbinieku amata vietām (tāds pats apstiprināto amata vietu skaits kā 2021. gadā); atzīmē, ka 2022. gadā Fondā strādāja arī 39 līgumdarbinieki un viens vietējais darbinieks;

17.norāda, ka 2022. gadā Fonda darbinieku vidū bija pārstāvēta 21 dalībvalsts; ar bažām vēlreiz norāda, ka ir problemātiski sasniegt ģeogrāfisko līdzsvaru; norāda, ka 42 % Fonda darbinieku ir tās dalībvalsts pilsoņi, kurā Fonds atrodas; pieņem zināšanai to, ka Fonds izmanto uz nopelniem balstītas atlases procedūras un vienādu nopelnu gadījumā Fonds dotu priekšroku kandidātiem, kuru valstspiederība nav pietiekami pārstāvēta; atgādina, cik svarīgs ir ģeogrāfiskais līdzsvars, un aicina Fondu veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvarotu un taisnīgu ģeogrāfisko pārstāvību, arī vidējā un augstākā līmeņa vadītāju amatos, vienlaikus ievērojot kandidātu kompetenci un nopelnus, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jomā;

18.atzīmē dzimumu līdzsvaru 2022. gadā vidējā un augstākā līmeņa vadītāju vidū, kur četras no deviņām amata vietām aizpildīja sievietes; atzīmē dzimumu sadalījumu valdes locekļu vidū: 41 % vīriešu un 59 % sieviešu (attiecīgi 11 un 16) un darbinieku vidū kopumā: 33 % vīriešu un 67 % sieviešu (attiecīgi 41 un 84); atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un aicina Fondu ņemt vērā šo aspektu, nākotnē pieņemot darbā darbiniekus un ieceļot amatā augstākā un vidējā līmeņa vadītājus; prasa Komisijai un dalībvalstīm ņemt vērā to, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru, kad tās izvirza savus kandidātus Fonda valdes locekļa amatam;

19.norāda, ka saskaņā ar 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanas konstatējumu pēcpārbaudi Fonds nodarbinātības vietas pievilcības uzlabošanas nolūkā ir pārskatījis savus paziņojumus par vakancēm un dažādo komunikācijas kanālus, lai, izmantojot LinkedIn, mērķtiecīgi pievērstos mazāk pārstāvētām valstīm;

20.norāda, ka Fonds 2022. gada decembrī pieņēma Daudzveidības un iekļautības hartu; norāda, ka 2022. gadā tā darbinieki varēja izmantot daudz pasākumu, kuru mērķis ir uzlabot labbūtību darbā, turklāt tika pieņemti jauni noteikumi par darba laiku un hibrīddarbu, ar ko darbiniekiem joprojām tiek nodrošinātas iespējas izmantot jaunus elastīgus darba veidus;

21.pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu par to, ka 2021. gadā sāktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršana attiecībā uz pamatlīgumu par satura atbalsta pakalpojumiem viena miljona EUR vērtībā bija nepareiza atkāpes no tehniskajām specifikācijām dēļ; norāda, ka pretendentiem, lai pierādītu savas finansiālās spējas, bija jāiesniedz slēgti un parakstīti pārskati, kuri apliecina vismaz 250 000 EUR lielu apgrozījumu pēdējos divos finanšu gados (t. i., 2019. un 2020. gadā); konstatē, ka uzvarējušā pretendenta apgrozījums 2019. gadā bija mazāks par prasīto robežvērtību, taču Fonds tā vietā, lai noraidītu pretendentu, nolēma to nenoraidīt, pamatojoties uz lielāku apgrozījumu, ko uzrāda provizoriskie pārskati par 2021. gadu; uzsver Revīzijas palātas secinājumu, proti, ka novērtēšanas procedūra un no tās izrietošais līgums ir nepareizi un tāpat nepareizi ir visi saistītie maksājumi, kas 2022. gadā sasniedza 100 100 EUR; pieņem zināšanai to, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas konstatējumu, Fonds vienkāršos savu metodiku, turpinot novērtēt līgumslēdzēju finansiālo uzticamību, taču labāk pielāgojot to pašreizējai finansiālajai situācijai (stāvoklis pēc Covid-19 pandēmijas un karš Ukrainā);

22.norāda, ka citā atklātā iepirkuma procedūrā par valsts iekšējiem atbalsta pakalpojumiem četru miljonu EUR apmērā pretendentu finansiālās un ekonomiskās spējas bija jānovērtē pēc diviem kritērijiem: i) stabils finansiālais stāvoklis, ko apliecina dažādu parametru kopums, tai skaitā pozitīva neto peļņa, un ii) vismaz vienu miljonu EUR liels gada apgrozījums pēdējos divos finanšu gados; konstatē, ka Fonds līguma slēgšanas tiesības piešķīra piecu nekomerciālu subjektu konsorcijam, lai gan neviens no konsorcija dalībniekiem nebija ziņojis par peļņu pēdējo divu gadu laikā, turklāt nolēma neievērot prasību par apgrozījumu (kurai uzvarējušais pretendents neatbilda) kā tādu, kas nekomerciāliem subjektiem nav jāpiemēro; uzsver, ka Revīzijas palāta secināja — Fonds ir nepareizi piemērojis atlases kritērijus un uzvarējušā pretendenta ekonomiskās un finansiālās spējas nav pierādītas; turklāt norāda, ka novērtēšanas procedūra un no tās izrietošais līgums tāpēc ir nepareizi, tāpat kā visi saistītie maksājumi, kas 2022. gadā sasniedza 70 500 EUR; konstatē, ka attiecīgā iepirkuma procedūra bija vērsta uz cilvēkkapitāla attīstību Centrālāzijā un Fonds, ievērojot Revīzijas palātas konstatējumu, apspriedīsies ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem par iespējamām alternatīvām metodēm darbību īstenošanai partnervalstīs un vienlaikus vienkāršos savu finansiālā novērtējuma metodiku, kad attiecīgā gadījumā mērķis ir tirgus ārpus ES;

23.atgādina, ka ir svarīgi visās publiskā iepirkuma procedūrās nodrošināt godīgu konkurenci starp pretendentiem un iepirkt preces un pakalpojumus par vislabāko cenu, ievērojot pārredzamības, publisko līdzekļu pareizas izmantošanas, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principus; aicina Fondu veikt pasākumus nolūkā garantēt, ka turpmākajās iepirkuma procedūrās tiek pilnībā ievēroti piemērojamie noteikumi, kas nodrošina piedāvājumu konkursa procesa pārredzamību, godīgumu un integritāti;

24.norāda, ka 2022. gada beigās Fonds nebija pabeidzis darbu tikai pie viena Revīzijas palātas konstatējuma par iepirkuma procedūru pagaidu darbinieku pieņemšanai darbā, kuru tā sniedza 2018. gadā un kuru Parlaments ir iepriekš pieņēmis zināšanai savā ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu; turklāt atzīmē, ka Fonds pievērsās šim jautājumam, sākot darbu pie jaunā pamatlīguma, ko paredzēts parakstīt 2023. gadā;

25.konstatē, ka Fonds ir publicējis visu valdes locekļu, kā arī augstākā un vidējā līmeņa vadītāju interešu konflikta deklarācijas un CV; turklāt atzīmē, ka Fonds savā tīmekļvietnē norāda visas sanāksmes, kurās tā direktore tiekas ar organizācijām un pašnodarbinātām personām;

26.norāda, ka Fondam ir iekšēja krāpšanas apkarošanas stratēģija, kas tiek regulāri atjaunināta, un tas varētu apsvērt iespēju papildināt šo stratēģiju ar korupcijas apkarošanas sadaļu; turklāt norāda, ka Fonds pašlaik izstrādā interešu konfliktu jautājumu politiku;

27.atzinīgi vērtē Iekšējās revīzijas dienesta pozitīvo atzinumu par Fonda un Komisijas savstarpējās papildināmības un sadarbības mehānismiem, kas sniegts tā 2022. gada decembra galīgajā revīzijas ziņojumā, kurā uzsvērtas Fonda darbinieku speciālās zināšanas un divreiz gadā rīkojama strukturēta dialoga izveide ar mērķi labāk koordinēt valdes sanāksmju sagatavošanu; tomēr konstatē, ka Iekšējās revīzijas dienests norāda arī uz diviem ļoti svarīgiem jautājumiem saistībā ar Fonda pilnvarām un rādītāju uzraudzību, kā arī uz diviem svarīgiem jautājumiem par prioritāšu saskaņošanu un Savienības pieprasījumu datubāzes un procedūras uzlabojumiem; pieņem zināšanai, ka Fonds, reaģējot uz minēto, ir sadarbībā ar EMPL ĢD izstrādājis rīcības plānu minēto ieteikumu izpildei, ko bija jāsāk īstenot 2023. gadā;

28.pieņem zināšanai to, ka Fonds īpašu uzmanību velta kiberdrošībai un digitālo reģistru un datu pārvaldībai un ir veicis pasākumus, lai ievērotu attiecīgās ES vadlīnijas, piemēram, veicis rezerves kopiju uzlabojumus un ielaušanās testus savās galvenajās tīmekļvietnēs; turklāt atzīmē, ka pēc 2021. gadā Fonda mērogā veikta informācijas drošības riska novērtējuma 2022. gadā tika izstrādāts un apstiprināts riska pārvaldības plāns;

29.norāda, ka pēc 2022. gada martā (un 2023. gadā) veikta vides audita Fonds 2022. gadā saglabāja gan EMAS sertifikātu, gan ISO 14001 sertifikātu;

30.atzinīgi vērtē to, ka Fonds ir turpinājis īstenot dažādus pasākumus, lai palielinātu savu publisko un tiešsaistes klātbūtni, cita starpā sagatavojis un popularizējis 10 raidierakstus, divas starptautiskas balvas un 10 kopīgus paziņojumus, straumējis septiņas LIVE LearningConnects intervijas un piedalījies ANO Pušu konferences sesijā, lai iepazīstinātu ar savu darbu zaļo prasmju jomā; šajā sakarā atzīmē, ka 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu būtiski paaugstinājušies Fonda sociālo mediju rādītāji;

31.atkārtoti aicina Fondu nodrošināt lielāku pārredzamību un publisko pārskatatbildību, labāk izmantojot mediju un sociālo mediju kanālus;

32.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280. par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.