1.norāda, ka 2022. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis attiecībā uz kārtējā gada saistību apropriācijām bija 97,08 %, t. i., par 0,77 % lielāks nekā 2021. gadā; turklāt norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 87,18 %, t. i., nedaudz — par 0,16 % zemāks nekā 2021. gadā;

2.norāda, ka Aģentūra noslēdza gadu ar negatīvu nodevu un maksājumu budžeta rezultātu 8,2 miljonu EUR apmērā (salīdzinot ar 11,2 miljoniem EUR 2021. gadā); konstatē, ka tādējādi Aģentūras uzkrātais nodevu un maksājumu pārpalikums tika samazināts no 72,1 miljona EUR līdz 63,9 miljoniem EUR; atzīmē, ka atcelto apropriāciju līmenis uz 2022. gadu pārnestajām saistībām bija 2,82 %, kas ir zem Komisijas noteiktā 5 % maksimālā apjoma;

3.norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu, Aģentūra iekasē nodevas un maksas par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu, bet nedokumentē pārbaudes, ko veic, lai nodrošinātu, ka šie ieņēmumi tiek iekasēti pareizi, un tādējādi neievēro Finanšu regulas 74. panta 5. punktu un 75. pantu; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, saskaņā ar kuru Aģentūra apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai garantētu, ka pārbaudes tiek pienācīgi dokumentētas;

4.norāda, ka 2022. gadā Aģentūra izmantoja konkrētus pasākumus, lai novērtētu, kāda pievienotā vērtība ir tās veiktajām budžeta pārvaldības uzlabošanas darbībām un citiem pasākumiem, izmantojot 128 mērķu un 66 galveno snieguma rādītāju (KPI) kombināciju 11 galvenajās darbības jomās; norāda, ka 2022. gadā Aģentūras sniegums bija ļoti labs, proti, tās 2022. gada darba programmas izpildes līmenis bija 97 % un KPI — 77 %;

5.atzīst Aģentūras galvenos sasniegumus un progresu 2022. gadā jaunajās jomās, kas saistītas ar zaļajiem risinājumiem un digitalizāciju; šajā sakarībā norāda, ka Aģentūra pastiprināja centienus tīras aviācijas jomā, EASA Ilgtspējīgas aviācijas programmas 2022. gadam ietvaros veicot dažādas darbības, piemēram, publicējot Eiropas Aviācijas vides ziņojuma trešo izdevumu un sniedzot sekmīgu ieguldījumu Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 41. asamblejas secinājumos par vidi; norāda, ka Aģentūra 2022. gadā visaptveroši pārskatīja stratēģiskās prioritātes attiecībā uz sistēmas risku novēršanu saistībā ar Eiropas aviācijas drošuma plānu (EPAS); šajā sakarībā norāda, ka pārskatīšanas rezultātā lielāka uzmanība tika pievērsta savstarpējās atkarības pārvaldībai riska jomā, kā arī personāla kompetencei un tika iekļautas papildu prioritātes jaunu tehnoloģiju un jaunu uzņēmējdarbības koncepciju drošai integrācijai; norāda, ka šīs jaunās stratēģiskās prioritātes ir iekļautas 2022. gadā pieņemtajā 2023.–2025. gada EPAS izdevumā;

6.pieņem zināšanai Aģentūras 2022. gada darbības, ar kurām tiek īstenots ceļvedis par gaisa mobilitāti pilsētās, publicējot norādījumus par vertikālās pacelšanās un nosēšanās lidlauku projektēšanu, ierosināto jauno tiesisko regulējumu gaisa taksometru darbībai pilsētās, pamatnostādnes par to, kā noteikt trokšņu līmeni bezpilota lidaparātiem, kuru masa ir mazāka par 600 kg, attiecīgus līdzekļus atbilstības panākšanai un vadlīnijas, lai atbalstītu saskaņotu, drošu un efektīvu “U-space” īstenošanu visā Savienībā;

7.atzinīgi vērtē Eiropas gaisa telpas digitālo pārveidi, tostarp uzlabotas mobilitātes iespējas un kvalifikāciju racionalizēšanu gaisa satiksmes dispečeriem, licencēšanu un apmācību un ATM zemes sistēmas; aicina veikt izmaiņas SERA RT frāzēs attiecībā uz saziņu starp pilotiem un gaisa satiksmes vadības dispečeriem; uzsver, ka Eiropas gaisa telpas digitālā pārveide ietver vairākus atsevišķus komponentus un struktūrelementus, kas ir būtiski risinājumi nākotnes gaisa telpas arhitektūrai un kuru mērķis ir atbalstīt drošību, efektivitāti un vidisko sniegumu;

8.uzsver, cik svarīga ir Eiropas vienotā gaisa telpa, lai novērstu Eiropas gaisa telpas fragmentāciju un uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldības sniegumu drošības, kapacitātes, rentabilitātes un vides ziņā; atzinīgi vērtē Aģentūras darbu saistībā ar Eiropas vienotās gaisa telpas 2+ reformu 2022. gadā, jo īpaši ATCO saskaņošanu, izmantojot ATM/ANS zemes sistēmu licencēšanu un sertifikāciju, ko veic Aģentūra; atzinīgi vērtē to, ka abas reformas samazina ATM izmaksas un palielina kapacitāti, un nodrošina būtisku pievienoto vērtību Eiropas vienotās gaisa telpas 2+ iniciatīvas paketei;

9.izprot bažas par Krievijas pasažieru floti; jo īpaši atzinīgi vērtē Aģentūras iesaistīšanos civilās un militārās gaisa telpas drošības grupā Ukrainā, jo īpaši saistībā ar to, ka attiecībā uz gaisa telpu pieaug pieprasījums atvieglot valsts un NATO militārās mācības; atzīst, ka ir sekmīgi īstenota darba programma ar Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA), kas ir ievērojami stiprinājusi sadarbību jaunajā inovāciju jomā; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir atbalstījusi Komisijas iniciatīvas saistībā ar programmu "RescEU" (ugunsdzēsēju līgums un aeronavigācijas MEDEVAC/transporta kapacitāte);

10.pieņem zināšanai Aģentūras darbības, reaģējot uz Krievijas agresijas karu Ukrainā, piemēram, konfliktu zonas informatīvā biļetena publicēšanu, kurā lidojumu operatoriem ieteikts nešķērsot teritorijas ar intensīvu vai pastiprinātu militāro aktivitāti, un drošības informatīvā biļetena publicēšanu par neregulāriem GNSS darbības pārtraukumiem Ukrainas konflikta zonu tuvumā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka pēc iniciatīvas izmēģinājuma posma sāka darboties Eiropas Informācijas apmaiņas un sadarbības platforma konfliktu zonu jautājumos, lai apmainītos ar informāciju par konfliktu vai bruņotu nemieru zonu radīto apdraudējumu civilajai aviācijai; turklāt uzsver, ka nelikumīgais iebrukums Ukrainā ir radījis jaunas drošības problēmas un saasinājis iepriekš pastāvošās problēmas; atkārtoti aicina veidot ciešas attiecības ar Eiropas valstu un militārās aviācijas iestādēm, EAA, Kopīgā bruņojuma sadarbības organizāciju (OCCAR) un NATO, lai varētu izpildīt Aģentūras uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 nolūkā uzlabot lidojumu drošumu un drošību Eiropā;

11.pieņem zināšanai to, ka Aģentūra ievēroja sankcijas un politiku, ko Komisija noteica pēc nelikumīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, visas sadarbības darbības ar Krieviju tika apturētas un vienlaicīgi Aģentūra koncentrēja uzmanību uz darbībām Ukrainas atbalstam; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Aģentūras perona pārbaudes koordinācijas grupa ir palīdzējusi Komisijai izveidot to gaisa kuģu reģistrācijas sarakstu, kurus izmanto vai kontrolē Krievijas valstspiederīgie, un saraksts tika atjaunināts 38 reizes un 2022. gadā aptvēra vairāk nekā tūkstoti gaisa kuģu;

12.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir dalījusies ar resursiem attiecībā uz uzdevumiem un kompetencēm, kas pārklājas ar citu aģentūru uzdevumiem un kompetencēm, tostarp cilvēkresursu konsultāciju pakalpojumu, digitalizācijas un rīku, e-mācību un apsekojumu jomā, kā arī tās dalību starpiestāžu un aģentūru uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus; norāda, ka Aģentūra cieši sadarbojas ar Eiropas Vides aģentūru, lai izstrādātu tādus ziņojumus kā Eiropas aviācijas vides ziņojums, ar Eirokontroli attiecībā uz savstarpējām iespējām ar aviāciju saistītos mācību risinājumos un ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, izmantojot 2022. gadā parakstītu sadarbības memorandu, ar ko izveido regulāru strukturētu dialogu un uzlabo informācijas, zināšanu un pieredzes apmaiņu dažādās sadarbības jomās; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūrai ir stratēģiskas partnerības resursu un informācijas apmaiņas jomā ar gandrīz visām dalībvalstu kompetentajām aviācijas iestādēm;

13.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra efektivitātes un saskaņotības uzlabošanai ir izveidojusi vairākas partnerības ar citām Savienības struktūrām, tostarp ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, kopuzņēmumu “Tīra aviācija” un kopuzņēmumu SESAR3; atzinīgi vērtē ar mācību risinājumiem saistīto sadarbību ar vairākām aģentūrām kopīgu interešu jautājumos cilvēkresursu konsultāciju pakalpojumu, digitalizācijas un rīku, e-mācību un apsekojumu jomā, tostarp ar Eiropas Zāļu aģentūru, Eiropas Vērtspapīru tirgus iestādi, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un Eiropas Prokuratūru;

14.atgādina, ka 2020. gadā tika ieviesta korporatīvās pārveides programma Destination: Future-proof (“Mērķis: piemērotība nākotnes vajadzībām”), lai samazinātu izmaksas, uzlabotu efektivitāti un pievērstos Aģentūras galvenajiem virzītājspēkiem; norāda, ka minētā programma, kas tika oficiāli pabeigta 2022. gadā, ir ieviesusi būtiskas izmaiņas, kas cita starpā ietver vienkāršotu noteikumu izstrādes procedūru, pirmspieteikuma pakalpojumus inovatīvu tehnoloģiju jomā un uzlabotu korporatīvās plānošanas procesu, kā arī produktivitātes pieaugumu par 12 % (salīdzinot 2022. un 2019. gada tiešos rezultātus), kas atbilst Aģentūras pieskaitāmo izmaksu samazinājumam par 36 pilnslodzes ekvivalentiem; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota programmas pieeja efektivitātes sasniegšanai, kā arī infrastruktūra jaunu iniciatīvu ierosināšanai, lai Aģentūra varētu turpināt procesu uzlabošanu un digitalizāciju;

15.atzinīgi vērtē pasākumus, ko Aģentūra veikusi, lai uzraudzītu un pārvaldītu savu vidisko pēdu jomās, kas cita starpā saistītas ar tās ēkām, komunālajiem pakalpojumiem un piegādēm; šajā sakarībā norāda, ka Aģentūra ir optimizējusi enerģijas un ūdens patēriņu savā ēkā, iegādājas 100 % atjaunojamo elektroenerģiju, tai ir centralizētas atkritumu savākšanas vietas koplietošanas telpās un tā ir ieviesusi pasākumus papīra un biroja piederumu patēriņa samazināšanai;

16.norāda, ka Aģentūra turpina piemērot attiecīgos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus un prasības, izmantojot pieejamos rīkkopas tās uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus; turklāt norāda, ka 2022. gadā tika pieņemts darbā viens darbinieks ar mērķi nodrošināt resursus, lai atsāktu to instrumentu analīzi, ar kuriem pastāvīgi uzlabo organizāciju veikumu vides jomā, galveno uzmanību pievēršot EMAS un ISO 14001; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par minētās analīzes rezultātiem;

17.pieņem zināšanai to, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 95,59 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un bija aizpildīta 651 no 681 Savienības budžetā apstiprinātās pagaidu darbinieka vietas (salīdzinājumam — 2021. gadā bija 680 apstiprinātas amata vietas); atzīmē, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 95 līgumdarbinieki un 23 norīkotie valstu eksperti;

18.norāda, ka Aģentūra 2022. gadā veica ievērojamus ieguldījumus tehnisko spēju stiprināšanā un karjeras izaugsmes iespēju piedāvāšanā, īstenojot atjauninātu kompetences politiku; šajā sakarībā norāda, ka 2022. gadā Aģentūra sekmīgi pieņēma darbā vairāk nekā 60 jaunus darbiniekus, īstenoja trešās paaudzes jauno speciālistu kvalifikācijas programmu (JQP), piedāvāja iekšējās karjeras attīstības iespējas vairāk nekā 70 darbiniekiem un nodrošināja darbiniekiem 98 % no paredzētajām tehniskajām apmācībām; atzinīgi vērtē Aģentūras personāla ļoti zemo mainības līmeni (0,1 %) 2022. gadā;

19.ar bažām konstatē dzimuma līdzsvara trūkumu Aģentūras augstākā un vidējā līmeņa vadībā, proti, 17 no 22 vadītājiem (77 %) ir vīrieši, savukārt valdē 59 no 79 valdes locekļiem (75 %) ir vīrieši; turklāt pieņem zināšanai dzimumu līdzsvaru Aģentūras kopējā darbinieku skaitā — 525 (69 %) no 757 ir vīrieši; norāda, ka Aģentūra sistemātiski uzrauga dzimumu sadalījumu starp pieteikumu iesniedzējiem un aktīvi vēršas pie kandidātēm sievietēm, publicējot amatus attiecīgos forumos, nepārprotami mudinot kandidātes sievietes iesniegt pieteikumus un sagatavojot precīzu amatu aprakstu, jo tas var ietekmēt darba un privātās dzīves līdzsvaru; aicina Aģentūru turpināt centienus dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vadības un kopējā personāla līmenī, veicot konkrētas darbības, kas piesaista sieviešu pieteikumus Aģentūras piedāvātajiem amatiem; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, kad tās izvirza savus kandidātus Aģentūras valdes locekļu amatam;

20.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turpināja veltīt uzmanību dzimumu līdzsvaram, ģeogrāfisko līdzsvaram un daudzveidībai; atgādina, ka ir svarīgi izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politiku attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru un īpašu uz karjeras izaugsmi vērstas apmācības iespēju piedāvāšanu, tāldarbu, tiesībām būt bezsaistē, ģeogrāfiskā līdzsvara uzlabošanu nolūkā panākt pienācīgu pārstāvību no visām dalībvalstīm un cilvēku ar invaliditāti pieņemšanu darbā un integrāciju, kā arī vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret šiem cilvēkiem un viņu iespēju veicināšanu;

21.pēc iepazīšanās ar Aģentūras ziņojumu attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Aģentūras 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“Aģentūras ziņojums”), norāda, ka Aģentūra, pamatojoties uz savu kompetenču pārvaldību un stratēģisko darbaspēka plānošanas programmu, ir noteikusi stabilu personāla komplektēšanas scenāriju 2022. gadam un vēlākam laikposmam ar ievērojamām ārējo resursu ieguldījumu tehnisko un korporatīvo speciālo zināšanu jomās gan tradicionālo uzdevumu, gan jauno jomu vajadzībām, pamatojoties uz Aģentūras vidēja termiņa stratēģiskajām prioritātēm, tostarp, piemēram, jaunām tehnoloģijām, kiberdrošību, drošības novērtējumu, lidojumu pārbaudēm un pētniecību;

22.norāda, ka 2022. gadā tika ziņots par vienu aizskarošas izturēšanās gadījumu, attiecībā uz kuru Aģentūra izmantoja starpaģentūru tīkla ārēja izmeklētāja pakalpojumus, un tika secināts, ka aizskarošu izturēšanos konkrētajā gadījumā nevar apstiprināt; turklāt norāda, ka 2022. gadā tika ziņots par kopumā 4 izdegšanas gadījumiem, kas ir tikpat, cik 2021. gadā;

23.atgādina par Revīzijas palātas 2021. gada pārskatā par Savienības aģentūrām minēto apsvērumu attiecībā uz to, ka Aģentūra neievēro Savienības Civildienesta noteikumu 16. pantu; norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu, ka šis apsvērums joprojām nav slēgts; tomēr pēc iepazīšanās ar Aģentūras ziņojumu norāda, ka Aģentūra pa to laiku ir oficiāli izveidojusi Apvienoto komiteju, kā arī ir pārskatījusi savas procedūras Revīzijas palātas konstatēto trūkumu novēršanai;

24.norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu, ka Aģentūra, izmantojot ārkārtējas steidzamības procedūru, noslēdza līgumu ar vienu pakalpojumu sniedzēju 1,9 miljonu EUR vērtībā par to, lai turpinātu izstrādāt sistēmu ziņošanai par incidentiem; pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumu — tā kā nebija izpildīti minētās procedūras izmantošanas juridiskie nosacījumi, šī procedūra tāpat kā visi saistītie maksājumi, kas tika veikti 2022. gadā (261 385 EUR), bija nepareizi; tomēr norāda uz Aģentūras atbildi, ka izraudzītais darbuzņēmējs bija vienīgais, kas varēja turpināt šīs sistēmas izstrādi, neradot traucējumus un tiešu drošības risku ar iespējamām katastrofālām sekām;

25.pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas konstatējumiem norāda, ka Aģentūra pēc konkursa procedūras izsludināšanas par pasākumu pārvaldības pakalpojumiem grozīja piedāvājuma cenu, neievērojot Finanšu regulas 151. panta noteikumus; konstatē, ka pēc pretendenta sūdzības saņemšanas Aģentūra veica otru novērtējumu, kura rezultātā pretendents tika izslēgts, pamatojoties uz to, ka tas “neatbilst iepirkuma specifikācijās noteiktajām prasībām”, bet neprecizēja, kuras prasības nav izpildītas; pieņem zināšanai Revīzijas palātas secinājumu, ka pretendenta izslēgšana nebija pienācīgi pamatota; aicina Aģentūru veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmākajās iepirkuma procedūrās jebkāda cenu korekcija vai pretendentu izslēgšana tiek pamatota saskaņā ar piemērojamo juridisko pamatu;

26.pieņem zināšanai Aģentūras pašreizējo sistēmu interešu konfliktu novēršanai un mazināšanai, kas ietver ikgadēju pasākumu, kura laikā darbiniekiem tiek lūgts pārskatīt savu situāciju un nepieciešamības gadījumā veikt atjauninājumus, norādot tajā visas izmaiņas, kuras varētu izraisīt faktisku vai potenciālu interešu konfliktu; norāda, ka 2022. gadā no visām interešu deklarācijām, ko darbinieki iesnieguši dažādos apstākļos (ikgadējā deklarācija, jaunie darbā pieņemtie darbinieki, pēcnodarbinātības vai ārējās darbības / atvaļinājums personisku iemeslu dēļ) un Aģentūra novērtējusi saskaņā ar piemērojamo procedūru, 4 gadījumi tika nodoti Aģentūras Ētikas komitejai atzinuma sniegšanai; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā nebija apstiprinātu interešu konfliktu gadījumu un visas situācijas, kad tika konstatēts faktiska vai potenciāla interešu konflikta risks, varēja atrisināt, ieviešot īpašus pasākumus, piemēram, nogaidīšanas periodu, lobēšanas aizliegumus, neiesaistīšanos konkrētos uzdevumos;

27.norāda, ka valdes locekļu un augstākā un vidējā līmeņa vadītāju CV un interešu deklarācijas ir publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē; turklāt norāda, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē nenorāda visas sanāksmes ar lobistiem vai interešu pārstāvjiem, un aicina Aģentūru to nekavējoties veikt;

28.pieņem zināšanai, ka Aģentūra ir gatava iespējai izstrādāt iekšēju pretkorupcijas stratēģiju turpmākajam laikposmam, taču pašlaik uzskata, ka saskaņā ar pēdējo gadu datiem šajā ziņā nepastāv nekādi draudi; tomēr aicina Aģentūru atkārtoti izvērtēt savu nostāju un veikt pasākumus, lai izstrādātu iekšēju pretkorupcijas stratēģiju;

29.norāda, ka 2022. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica standartizācijas darbību revīziju, kurā tika novērtēts, vai ieviestās kontroles sniedz pamatotu pārliecību par atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem, un standartizācijas darbības tiek efektīvi organizētas, lai lietderīgi atbalstītu Aģentūras darbības mērķu sasniegšanu; turklāt norāda, ka minētās revīzijas rezultātā tika sniegti trīs ieteikumi, kuriem Aģentūra izstrādāja rīcības plānu, kas jāīsteno 2023. gadā;

30.norāda, ka Aģentūras iekšējās revīzijas struktūras (IAC) 2022. gada revīzijas programma ietvēra 8 uzdevumus, proti, 4 ticamības revīzijas, tostarp vienu IAS veiktu revīziju, 2 konsultācijas un 2 pēcpārbaudes revīzijas; norāda, ka 2022. gada pēcpārbaudes revīziju laikā 2 no 13 darbībām, kas identificētas 2021. gada sākotnējās revīzijās, varēja tikt slēgtas, savukārt sešas darbības tika novērtētas kā daļēji īstenotas un piecas darbības joprojām nav slēgtas; aicina Aģentūru veikt nepieciešamos pasākumus attiecībā uz minētajām darbībām;

31.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra galveno uzmanību pievērš Ukrainas kā kandidātvalsts integrācijai Savienības sistēmā;

32.pēc iepazīšanās ar Aģentūras ziņojumu norāda, ka 2022. gadā Aģentūra veica visaptverošu izmantojamības pētījumu, kas ietvēra struktūras testēšanu un individuālu interviju ar lietotāju; norāda, ka pētījums ir sniedzis kvalitatīvas atziņas, kas kopā ar kvantitatīvajām atziņām uzlabos EASA Pro, EASA Light un kopienu tīklu Aģentūras tīmekļa vietnē; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir ieviesusi projektu, lai EASA Light (īpaša Aģentūras tīmekļa vietnes sadaļa, kurā izskaidrotas tās darbības vienkāršā, netehniskā angļu valodā) darītu pieejamu visās Savienības oficiālajās valodās;

33.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280..