1.ar gandarījumu norāda, ka 2022. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis attiecībā uz kārtējā gada saistību apropriācijām bija 99,93 %, t. i., par 0,42 % augstāks nekā 2021. gadā; norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 52,02 %, t. i., par 25,38 % zemāks nekā 2021. gadā;

2.uzsver, ka Aģentūras galīgā budžeta lielumu nosaka grozījums 15 000 000 EUR apmērā, ko valde pieņēma 2022. gada 5. augustā, jo tika īstenota kiberdrošības atbalsta darbība ar mērķi stiprināt Aģentūras ieguldījumu atbalsta sniegšanā dalībvalstīm saskaņā ar tās pilnvarām; norāda, ka lielākā daļa kiberdrošības atbalsta darbības saistību tika parakstītas gada beigās, kas izskaidro salīdzinoši zemo maksājumu līmeni (un no tā izrietošo lielo pārnesumu apmēru);

3.pauž gandarījumu par to, ka Aģentūra savu 2022. gada darba programmu ir īstenojusi 100 % apmērā; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra izmanto galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu savas darbības un rezultātus darba programmas mērķu sasniegšanā; konstatē, ka daži tiešie rezultāti nesasniedza savus mērķus visā pilnībā, jo tika mainītas resursu izmantošanas prioritātes, lai īstenotu kiberdrošības atbalsta darbību, reaģējot uz nelikumīgo un neprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā; norāda, ka daži no tiešajiem rezultātiem, ko vairāk ietekmēja iepriekš minētā prioritāšu maiņa, cita starpā bija 4.2. rezultāts “Izstrādāt un uzlabot kiberkrīzēm paredzētas standarta darbības politikas, procedūras, metodikas un instrumentus” un 5.3. rezultāts “Iniciēt uzticama pārdevēju/piegādātāju tīkla izveidi”;

4.apzinās, ka nelikumīgais un neprovocētais Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā dominēja Savienības darba kārtībā drošības jomā; ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra pastiprināja koordināciju un sagatavotību un veicināja Savienības kopīgo situācijas apzināšanos, regulāri sniedzot ziņojumus par situāciju kiberdarbību jomā; uzsver, ka notika arī pastiprināta koordinācija un informācijas apmaiņa ar kiberdrošības tīkliem, piemēram, Eiropas Kiberkrīžu sadarbības organizāciju tīklu (EU-CyCLONe), ko veido valstu kiberdrošības krīžu pārvaldības iestādes, un daudzām Aģentūras atbalstītām nozaru kopienām; atzinīgi vērtē Aģentūras centienus nodrošināt komunikācijas kanālus starp politisko, operatīvo un tehnisko līmeni un ciešāku sadarbību ar datordrošības incidentu reaģēšanas vienību tīklu;

5.ar gandarījumu norāda, ka 2022. gadā Aģentūra izmēģināja Savienības intensitātes karti, kuras mērķis bija sniegt ātru pārskatu par kiberincidentiem un kibernoziegumiem, kas ietekmē Savienības kritiski svarīgās nozares un izriet no kiberaktivitātes, kura saistīta ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; norāda, ka minētās nozares palīdzēja sagatavot Komisijas integrēto situācijas apzināšanās un analīzes ziņojumu ar 52 atjauninājumiem par pašreizējo situāciju un incidentiem saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības krīzes pārvarēšanas mehānisma darbībā;

6.pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 05/2022 “ES iestāžu, struktūru un aģentūru kiberdrošība” strauji pieaug kiberuzbrukumu skaits Savienības struktūrām, un kiberdrošības sagatavotības līmenis ES struktūrās atšķiras un kopumā neatbilst pieaugošajiem draudiem; konstatē — tā kā starp Savienības struktūrām pastāv cieša saikne, trūkumi vienā no tām var pakļaut drošības apdraudējumam citas; uzsver, ka Revīzijas palāta iesaka Aģentūrai kopā ar Savienības datorapdraudējumu reaģēšanas vienību lielāku uzmanību pievērst tām Savienības struktūrām, kurām ir mazāka pieredze kiberdrošības pārvaldībā, un veikt šādas darbības: a) noteikt prioritārās jomas, kurās Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām ir vajadzīgs visvairāk atbalsta, piemēram, veicot gatavības novērtējumus, un b) īstenot spēju veidošanas pasākumus saskaņā ar saprašanās memorandu; aicina Aģentūru risināt Revīzijas palātas aktualizētos problēmjautājumus un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par visiem šajā jomā veiktajiem pasākumiem;

7.pieņem zināšanai, ka Aģentūra 2022. gadā veica dažādus pasākumus, pildot savu uzdevumu atbalstīt Savienību; norāda, ka, lai gan Aģentūra spēja piedāvāt atbalstu vairākiem politikas dosjē tādās jomās kā tīklu un informācijas drošība, kibernoturība un digitālās darbības noturība, ierobežotie resursi liedza Aģentūrai aktīvi atbalstīt politikas dosjē, kas ietvēra kiberdrošības noteikumus, piemēram, Eiropas veselības datu telpu, un citus svarīgus politikas dosjē, piemēram, digitālo tirgu un digitālo pakalpojumu jomā; norāda, ka citas darbības ietvēra politikas veidotāju informēšanu par esošo kiberdrošības satvaru efektivitāti un atbalsta sniegšanu kritiski svarīgām nozarēm; turklāt norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2555 Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp.). (TID 2 direktīva) pieņemšana izceļas kā pasākums, kas paredzēts problēmu risināšanai un politikas saskaņošanai visā Savienībā; apzinās, ka saskaņotības trūkums TID 1 direktīvas īstenošanā noveda pie sadrumstalotas politikas vides un TID 2 direktīvā šis jautājums ir risināts; apzinās, ka TID 2 direktīvas darbības joma ir paplašināta, ieviešot jaunus horizontālus uzdevumus Aģentūrai, piemēram, Savienības digitālo vienību reģistru; uzsver, ka Aģentūra pielāgoja savus pakalpojumus un resursus, izstrādājot jaunu stratēģiju, lai apmierinātu mainīgās prasības kiberdrošības jomā;

8.norāda, ka Aģentūra centās vairāk izmantot ar citām aģentūrām un/vai Komisiju kopīgos pakalpojumus, tostarp, piemēram, īstenojot starpaģentūru un starpiestāžu iepirkuma procedūras un izmantojot pakalpojumus kopīgi ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un Eiropas Kiberdrošības kompetenču centru (ECCC); turklāt norāda, ka 2022. gadā Aģentūra parakstīja pakalpojumu līmeņa vienošanos ar jaunizveidoto Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru par datu aizsardzības speciālista un grāmatveža pakalpojumu sniegšanu šim centram 2023. gadā;

9.pieņem zināšanai pasākumus, ko Aģentūra veikusi, lai pārietu no tradicionālās darbinieku uzskaites metodikas uz stratēģisku darbaspēka plānošanu nolūkā prognozēt un novērst darbinieku trūkumu, lai izveidotu elastīgu darbinieku kopumu un piešķirtu resursus prioritārām jomām;

10.atzinīgi vērtē darbu, ko Aģentūra ieguldījusi, lai ar vairāku tīklu palīdzību veicinātu kopīgo pakalpojumu izmantošanu aģentūrās tādās jomās kā iepirkums, cilvēkresursi, IKT, riska pārvaldība, snieguma pārvaldība, datu aizsardzība, informācijas drošība un grāmatvedība; norāda uz horizontālajiem ieguvumiem, ko sniedz sadarbība un paraugprakses pielāgošana, un to, ka kopīgās iniciatīvas apvieno dažādas perspektīvas, samazina centienu dublēšanos, uzlabo mācīšanos un stiprina attiecības starp dalībniekiem; mudina Aģentūru apzināt iekšējās procedūras, kuras varētu racionalizēt, izmantojot jaunus IT rīkus;

11.ar gandarījumu norāda uz Aģentūras iesaisti izmēģinājuma projektā ES aģentūru tīklā, kura mērķis ir atbalstīt Savienības aģentūras, lai palielinātu to sagatavotību gaidāmajai jaunajai kiberdrošības regulai;

12.atgādina, ka ir svarīgi palielināt Aģentūras darba digitalizāciju ne tikai attiecībā uz iekšējo darbību un pārvaldību, bet arī tādēļ, lai paātrinātu procedūru digitalizāciju; uzsver, ka Aģentūrai šajā ziņā arī turpmāk jābūt proaktīvai, lai izvairītos no digitālās plaisas starp aģentūrām;

13.norāda, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 89,02 % no štatu sarakstā iekļautajām amata vietām un darbā bija pieņemti 73 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 82 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumam — 2021. gadā bija apstiprinātas 76 amata vietas); norāda, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 27 līgumdarbinieki, 10 norīkotie valstu eksperti un 10 pagaidu darba aģentūras darbinieki un 16 darbuzņēmēji;

14.ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu Aģentūras augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū, proti, to, ka 12 no 17 vadītājiem ir vīrieši (71 %); uzskata, ka ir jāuzlabo dzimumu līdzsvars Aģentūras augstākā un vidējā līmeņa vadībā; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un aicina Aģentūru ņemt vērā šo aspektu, turpmāk ieceļot amatā augstākā un vidējā līmeņa vadītājus; pieņem zināšanai dzimumu sadalījumu Aģentūras valdē, kur 41 valdes loceklis no 55 (75 %) ir vīrietis; atzīst, ka valdes sastāvs lielā mērā ir atkarīgs no dalībvalstu izvirzītajiem kandidātiem; prasa, lai Komisija un dalībvalstis, izvirzot kandidātus Aģentūras valdes locekļa amatam, ņemtu vērā, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru; norāda uz līdzsvarotu dzimumu sadalījumu kopējā darbinieku skaitā, no kuriem 57 ir vīrieši (52 %) un 53 — sievietes (48 %); pieņem zināšanai Aģentūras veiktos pasākumus, kuru mērķis ir risināt dzimumu līdzsvara problēmas un kuri ietver arī darbā pieņemšanas politikas pārskatīšanu, lai mudinātu pieteikties sievietes; norāda arī uz to, ka Aģentūra savā korporatīvajā stratēģijā plāno līdz 2025. gada beigām saņemt ES Aģentūru tīkla izcilības sertifikātu daudzveidības un iekļaušanas jomā;

15.norāda, ka Aģentūra īsteno politiku attiecībā uz personas cieņas aizsardzību un psiholoģiskas aizskaršanas un seksuālas uzmākšanās novēršanu un ka Aģentūra ir iesaistījusies starpinstitucionālajā konfidenciālo konsultantu darba grupā; ar nepacietību gaida tās ziņojumu un ieteikumus; norāda, ka 2022. gadā nav ziņots par aizskarošas izturēšanās gadījumiem, un mudina Aģentūru turpināt un pilnveidot darbu, lai novērstu šādus gadījumus arī turpmāk;

16.pauž bažas par ģeogrāfiskā līdzsvara trūkumu Aģentūras augstākā un vidējā līmeņa vadībā un pārējo darbinieku vidū, jo Grieķijas valstspiederīgie ir pārstāvēti 40,9 % apmērā; uzstāj, ka ir jāveic uzlabojumi; prasa Aģentūrai ziņot par šo jautājumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

17.ar bažām norāda, ka 2023. gada darba programmas izstrādes laikā Aģentūra konstatēja resursu trūkumu 734 000 EUR un divu pilnslodzes ekvivalentu apmērā operatīvajā līmenī un 2,5 miljonu EUR apmērā korporatīvajos pakalpojumos; turklāt norāda, ka, rūpīgi izvērtējot cilvēkresursu vajadzības 2023.–2025. gadam, tika konstatēts būtisks šo resursu trūkums, jo īpaši kritiski svarīgās darbības jomās, un, nesaņemot papildu amata vietas, Aģentūrai, iespējams, būs jānosaka prioritātes un jāpielāgo turpmākās darba programmas tā, lai kompensētu resursu trūkumu; pieņem zināšanai, ka Aģentūras valde arī ir paudusi nepieciešamību palielināt darbinieku skaitu, lai Aģentūra spētu ilgtspējīgi un pilnībā īstenot savas pilnvaras;

18.atzinīgi vērtē Aģentūras centienus integrēt personas ar invaliditāti, izveidojot pieejamu infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus;

19.norāda, ka 2022. gadā Aģentūra turpināja sniegt papildu atbalstu darbiniekiem kuponu, interneta izdevumu atlīdzināšanas un programmas fit@work veidā un izstrādāja rīcības kodeksu, izklāstot uzvedību un rīcību, kādu Aģentūra sagaida no darbiniekiem;

20.ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja divus gadījumus, kad Aģentūra bija piešķīrusi zemas vērtības līgumus (zem 15 000 EUR), nesagatavojot vērtējuma ziņojumu un kredītrīkotāja pienācīgi apstiprinātu un parakstītu piešķiršanas lēmumu, kas ir pretrunā Finanšu regulas I pielikuma 30.3. un 30.4. punktam; šajā sakarībā atgādina, ka Revīzijas palāta 2021. gada ziņojumā iekļāva līdzīgu konstatējumu un Aģentūra savā atbildē ir norādījusi, ka tā jau ir veikusi šīs problēmas risināšanai nepieciešamos pasākumus; uzstāj, ka ir svarīgi īstenot procedūras, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Finanšu regulai; aicina Aģentūru risināt Revīzijas palātas aktualizētos problēmjautājumus un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par visām norisēm šajā jomā;

21.pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju 2022. gadā Aģentūra saviem vadītājiem piedāvāja profesionālo novērtēšanu, ko veica Aģentūras iecelts ārējs pakalpojumu sniedzējs; norāda, ka trīs gadījumos Aģentūra pati tieši samaksāja pakalpojumu sniedzējam par šiem pakalpojumiem, savukārt pārējos 23 gadījumos tā atmaksāja izdevumus saviem vadītājiem, kuri paši bija samaksājuši pakalpojumu sniedzējam; konstatē, ka kopējā summa, ko Aģentūra samaksāja par 26 novērtējumiem, bija 120 276 EUR; pauž nožēlu par to, ka Aģentūra izvēlējās pakalpojumu sniedzēju, neuzsākot atklātu iepirkuma procedūru, un šī iemesla dēļ Revīzijas palāta secināja, ka minētie maksājumi ir nepareizi; aicina Aģentūru risināt Revīzijas palātas aktualizētos problēmjautājumus un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par visiem šajā jomā veiktajiem pasākumiem;

22.uzstāj, ka publiskā iepirkuma noteikumu mērķis ir ļaut iepirkuma veicējiem iegādāties vajadzīgās preces un pakalpojumus par labāko cenu, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci starp pretendentiem un atbilstību pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem; aicina Aģentūru turpināt uzlabot savas publiskā iepirkuma procedūras, nodrošinot pilnīgu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem, lai panāktu optimālu ieguldīto līdzekļu atdevi;

23.pieņem zināšanai Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus nodrošināt pārredzamību un interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un norāda, ka valdes locekļu CV, saistību deklarācijas un interešu deklarācijas tiek publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē, lai gan dažu CV tur nav;

24.norāda, ka Aģentūra 2022. gadā nav ziņojusi par interešu konflikta gadījumiem; norāda arī to, ka Aģentūra ir pieņēmusi valdes Lēmumu 15/2021 par interešu konfliktu novēršanu un ir atjauninājusi deklarāciju veidnes; uzstāj, ka ir svarīgi ieviest procedūras, ar kuru palīdzību uzraudzīt atbilstību noteikumiem, kas saistīti ar t. s. virpuļdurvju efektu, un aktīvi uzraudzīt savu augstākā līmeņa darbinieku, tostarp to, kuri aizgājuši no Aģentūras pēdējo divu gadu laikā, profesionālo darbību, lai varētu atklāt nedeklarētas t. s. virpuļdurvju efekta situācijas;

25.pieņem zināšanai, ka Aģentūras vadības un ārējo ieinteresēto personu kopīgo sanāksmju kalendārs ir publiski pieejams tās tīmekļa vietnē;

26.atgādina, ka Aģentūrai ir svarīgi uzlabot pamanāmību medijos, internetā un sociālajos tīklos, lai iedzīvotāji uzzinātu par tās darbu;

27.norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests 2021. gadā veica stratēģiskās plānošanas un snieguma pārvaldības revīziju un 2022. gada aprīlī nāca klajā ar galīgo revīzijas ziņojumu ar trim svarīgiem ieteikumiem; norāda arī to, ka Aģentūra piekrita revīzijas konstatējumiem un ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai novērstu paustās bažas;

28.konstatē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju Aģentūrai nav iepriekš noteikta modeļa novērtējuma, t. i., pamatnostādņu, kas palīdzētu vērtēšanas komitejai novērtēt piedāvājumus; norāda, ka tas rada risku, ka katrs vērtēšanas komisijas loceklis piedāvājumus varētu vērtēt atšķirīgi; aicina Aģentūru risināt šo Revīzijas palātas aktualizēto problēmjautājumu un ziņot par to budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

29.pieņem zināšanai, ka 2022. gadā Aģentūra veica 2021. finanšu gadā veikto finanšu darījumu ex post kontroles saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/715 Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģētā regula (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.). 45. panta 8. un 9. punktu; vērš uzmanību uz to, ka tika konstatētas trīs nepilnības, kuru rezultātā tika sagatavoti trīs ieteikumi par finanšu darījumiem, nevienu no šiem ieteikumiem neuzskatot par kritiski svarīgu; konstatē, ka, lai novērstu galvenās nepilnības, 2022. gadā tika ieviesta iknedēļas maksājumu veikšanas laika uzraudzība ar mērķi brīdināt attiecīgos finanšu darbiniekus par steidzamiem darījumiem, kas vēl ir jāapstrādā, lai ievērotu tiesisko regulējumu par maksājumu termiņiem;

30.norāda, ka 2022. gadā Aģentūras iekšējās kontroles sistēmu efektivitātes novērtējuma pamatā bija satvara rādītāji, kā arī papildu informācija no konkrētiem (riska) novērtējuma ziņojumiem, revīzijas konstatējumiem un citiem attiecīgiem avotiem; konstatē, ka Aģentūras iekšējās kontroles mehānismu novērtējums sniedz pamatotu pārliecību par to, ka tie veicina efektīvas un lietderīgas darbības un nodrošina kvalitatīvu ziņošanu un atbilstību noteikumiem, taču ir vajadzīgi daži uzlabojumi attiecībā uz konkrētiem principiem, lai palielinātu efektivitāti un nodrošinātu iekšējās kontroles pienācīgu īstenošanu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par turpmākajiem pasākumiem, ko tā veikusi saistībā ar uzlabojumu novērtējumu;

31.norāda, ka Aģentūra kiberdrošības aizsardzības uzlabošanas nolūkā ir īstenojusi tādus svarīgus pasākumus kā droša e-pasta risinājums (SECEM2), t. s. sarkanās komandas mācības un turpmāki korekcijas un stiprināšanas pasākumi, mantoto sistēmu dezekspluatācija un iekšējās kiberdrošības politikas satvara atjaunināšana;

32.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūras valde Aģentūras vienotajam programmdokumentam 2022.–2024. gadam pievienoja Aģentūras mērķi līdz 2030. gadam panākt klimatneitralitāti visās tās darbībās; norāda, ka līdz ar Aģentūras korporatīvās stratēģijas pieņemšanu EMAS sertifikācija un zaļais publiskais iepirkums ir vieni no galvenajiem Aģentūras mērķiem; pieņem zināšanai, ka sertifikācijas procesu ir paredzēts pabeigt 2024. gadā;

33.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280..