1.ar gandarījumu norāda, ka 2022. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis attiecībā uz kārtējā gada apropriācijām bija 99,95 %, kas ir neliels 0,13 % pieaugums salīdzinājumā ar 2021. finanšu gadu; turklāt norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 94,97 %, t. i., par 1,43 % augstāks nekā 2021. gadā; norāda, ka budžeta izpildes rezultāts 2022. gadā bija 81 821 EUR, kas bija pieaugums salīdzinājumā ar 69 638 EUR 2021. gadā;

2.atzīst, ka 2022. gada budžeta izpildi visvairāk ietekmēja globāli ārējie faktori, piemēram, nestabilais ģeopolitiskais konteksts un enerģētikas krīze, kas izraisīja lielu svārstīgumu, kā rezultātā neprognozējami palielinājās Aģentūras izmaksas; atzīmē, ka Aģentūra ir īstenojusi stingrus pasākumus, lai kontrolētu savus izdevumus, ir koriģējusi maksu un nodevu līmeni (t. i., stundas likme ir palielināta un regulāri koriģēta atbilstoši inflācijas līmenim) un ir ieviesusi regulāru budžeta izpildes uzraudzības procesu, izmantojot vairākus plānošanas un uzraudzības rīkus minētā procesa automatizācijai;

3.atzīmē, ka Aģentūra ir pievienojusies Komisijas izmēģinājuma posmam, tās budžeta un grāmatvedības sistēmu aizstājot ar jaunu sistēmu SUMMA; šajā kontekstā atzīmē Revīzijas palātas ziņojuma konstatējumus par trūkumiem un nepilnībām, ar ko saskārās Aģentūra, proti, riska pārvaldības un kontroles stratēģijas trūkumu jaunās sistēmas ieviešanai, neatjauninātam finanšu plūsmām un ex ante un ex post pārbaužu stratēģiju, kā arī par to, ka nav pārbaudītas lietotājiem piešķirtās tiesības; no Aģentūras atbildēm uz Revīzijas palātas konstatējumiem secina, ka līdzās uzkrātai mācību pieredzei ir proaktīvi veikti ietekmes mazināšanas pasākumi, tostarp 2022. gada otrajā pusgadā ir sākta Aģentūras finanšu shēmu un ex ante un ex post pārbaužu stratēģijas atjaunināšana, un attiecīgos dokumentus paredzēts atjaunināt 2023. gadā; aicina Aģentūru pilnībā ņemt vērā Revīzijas palātas konstatējumus un pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par progresu šajā jautājumā;

4.pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu par to, ka Aģentūra neievēro Finanšu regulā noteiktos maksājumu termiņus, proti, ka 2022. gadā 12,2 % maksājumu kavējās par vairāk nekā 30 dienām; pieņem zināšanai Aģentūras viedokli, ka šāda kavēšanās bija saistīta ar jaunās sistēmas SUMMA īstenošanu un ka tikmēr ir ieviesti pasākumi, lai izvairītos no maksājumu kavējumiem;

5.turklāt atzīmē, ka Aģentūra arī kavējās ar rēķinu (jeb debetnotu) izrakstīšanu par saistītajām nodevām un maksām, ko Aģentūra arī saista ar jaunās sistēmas SUMMA ieviešanu, kā arī ar izmaksu pārskatu saņemšanu no valstu drošības iestādēm (VDI), tādējādi pārkāpjot attiecīgos Finanšu regulas pantus un Regulu (ES) 2018/764 par Aģentūras maksām un maksājumiem; no Aģentūras atbildēm uz Revīzijas palātas konstatējumiem konstatē, ka izvairīties no šādiem kavējumiem vai samazināt tos būtu iespējams, ja VDI savlaicīgi iesniegtu Aģentūrai savu izmaksu pārskatus, bet Aģentūrai nav iespēju nodrošināt, ka VDI ievēro termiņus;

6.atgādina, ka Aģentūrai ir vismazākais budžets no visām transporta aģentūrām, turklāt neraugoties uz dzelzceļa transporta izcilajām priekšrocībām vides jomā, ko Komisija izvirzījusi par prioritāti; atzinīgi vērtē 2022. finanšu gada budžeta palielināšanu, ko papildina dažādi centieni ar mērķi sekmēt konkurētspēju, uzlabot drošību un veicināt pārrobežu sadarbspēju; tomēr aicina vēl palielināt Aģentūras budžetu un nodrošināt tai nepieciešamos resursus, lai tā varētu darboties kā efektīva iestāde un sekmīgi pildīt savus uzdevumus;

7.norāda uz Aģentūra ziņoto, ka tās 2022. gada darba programma (AWP) ir izpildīta 81,13 % apmērā salīdzinājumā ar 76,41 % 2021. gadā, kas ir atzinīgi vērtējams pieaugums jau otro gadu pēc kārtas; atzīmē, ka 2022. gadā Aģentūra pieņēma jaunu darba programmas struktūru, pārejot no darba programmas pa darbības jomām uz stratēģiskā paziņojumā balstītu darba programmu un izveidoja jaunu platformu ikmēneša ziņošanai par visiem projektiem un pakalpojumiem un jaunu uzraudzības infopaneli; norāda, ka AWP ir iekļauti 9 stratēģiskie paziņojumi, kas ir izstrādāti atbilstoši ietekmei, ko Aģentūra cenšas panākt sabiedrībā; atzīst, ka Aģentūra ir sekmīgi īstenojusi savus stratēģiskos paziņojumus un ka 2022. gadā lielā mērā veiksmīgi sasniegti Aģentūras dažādo rezultātu mērķi un tās noteiktie galvenie rezultatīvie rādītāji; tomēr norāda, ka daži galvenie snieguma rādītāji nav sasniegti, piemēram, tie, kas saistīti ar Aģentūras jaunās ēkas Valansjēnā 3. posma pētījuma uzsākšanu, jaunas dokumentu pārvaldības sistēmas (ARES) ieviešanu, līgumā noteiktajos termiņos veiktajiem maksājumiem saistībā ar jaunas finanšu sistēmas (SUMMA) ieviešanu izmēģinājuma posmā un iniciatīvu “Sievietes transporta nozarē”;

8.atzīmē dažus galvenos Aģentūras sasniegumus 2022. gadā, piemēram, stiprināšanas rīcības plāna (SAP) 2023.–2027. gadam pieņemšanu, būtiski lielāka skaita ritekļu atļauju (1861) un vienoto drošības sertifikātu (66) savlaicīgu izsniegšanu, pabeigto darbu pie Aģentūras ieteikuma par 2022. gada SITS pārskatīšanas paketi, kas palīdzēs stiprināt dzelzceļa savstarpējo izmantojamību visā Savienībā, otrā VDI uzraudzības audita cikla uzsākšanu, aptverot visus uzdevumus, kuri VDI uzticēti ar Savienības tiesību aktiem; ārkārtīgi liela skaita ziņojumu (astoņu, nevis trīs, kā bija paredzēts) sniegšanu paziņoto struktūru uzraudzības jomā un darbu pie Aģentūras pirmā ziņojuma, kura pamatā ir 2021. gadā sāktā klimata apsekojuma rezultāti (kas tika uzsākts 2021. gadā, ir saņemtas 46 500 atbildes); izsaka atzinību Aģentūrai par drošības mācību moduļu izstrādi par taisnīguma kultūru, kas uzlabotu drošību visā nozarē, kā arī par tās sasniegumiem (instrumentu kopums, vadlīnijas un mācību materiāli, izpratnes veicināšanas pasākumi, mācību moduļi) attiecībā uz cilvēkfaktoru un organizatorisko faktoru integrāciju, kas palīdzēs uzlabot sniegumu un efektivitāti dzelzceļa drošības jomā;

9.uzsver, ka ir svarīgi turpināt atbalstīt visas iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt labāku vienotu izpratni par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām (SITS), tādējādi veicinot spēcīgas un konkurētspējīgas Eiropas dzelzceļa nozares attīstību; aicina vairāk atbalstīt inovāciju dzelzceļa kravu un intermodālo pārvadājumu pakalpojumiem, lai nodrošinātu konkurētspējīgu integrāciju loģistikas vērtības ķēdē, par pamatu izvirzot dzelzceļa kravu pārvadājumu automatizāciju un digitalizāciju;

10.atzinīgi vērtē ziņojumu par ES dzelzceļa drošību un savstarpēju izmantojamību; atzinīgi vērtē Aģentūras nepārtrauktos centienus sasniegt mērķi par Eiropas vienotās dzelzceļa telpas izveidi un tās pastāvīgo darbu tādās svarīgās jomās kā valsts noteikumu mazināšana un savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju gatavības nodrošināšana; atzīmē, ka šāds svarīgs darbs veicinās dzelzceļa savstarpējas izmantojamības stiprināšanu visā Eiropā atbilstoši tam, kas tiek sagaidīts no Komisijas politikas šajā jomā; atzinīgi vērtē Aģentūras pastāvīgo ieguldījumu valstu noteikumu jomā, 2022. gadā pilnveidojot atlikušos valstu tehniskos noteikumus (Čehijas un Nīderlandes gadījumā), kas radīja šķēršļus netraucētai dzelzceļa darbībai;

11.atzinīgi vērtē Aģentūras proaktīvo reakciju uz ieteikumiem iepriekšējā gada novērojumā, kuros Aģentūru mudināja ieviest efektīvas pārbaudes nolūkā kontrolēt pieteikuma iesniedzēju MVU statusu; atzinīgi vērtē pastiprinātas kontroles īstenošanu ar mērķi pārbaudīt MVU statusu saistība ar vienoto drošības sertifikātu un ritekļu atļauju pieteikumiem; atzīmē, ka Aģentūra ir virzījusi vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dzelzceļa satiksmi (gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus), tostarp pasākumus ar mērķi labāk koordinēt starptautisko dzelzceļa satiksmi un attīstīt jaunas tehnoloģijas, piemēram, vilcienu automatizāciju, tādējādi veicinot kohēziju, stimulējot ES ekonomiku un sekmējot zaļo un digitālo pārkārtošanos; atzinīgi vērtē to, ka Dzelzceļa tiesību aktu kopuma vadības grupa veiksmīgi turpināja darbu, izvērtējot Aģentūras gatavību 4. dzelzceļa tiesību aktu kopumam;

12.uzsver, ka nelikumīgais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir parādījis, cik būtiska nozīme var būt dzelzceļam; atzīmē, ka kopš iebrukuma Ukrainā dzelzceļš ir bijis nozīmīgs cilvēku un preču pārvietošanas līdzeklis, jo īpaši pēc Ukrainas gaisa telpas slēgšanas civilajai aviācijai; norāda, ka Ukrainas dzelzceļš ir pārvadājis karavīrus, kritiski svarīgās profesijās strādājošos, iedzīvotājus, kā arī daudzas ļoti svarīgas kravas, piemēram, lauksaimniecības preces; atzīst, ka Aģentūra sniedza ieguldījumu ES sadarbībā ar Ukrainu dzelzceļa savienojumu noturības un attīstības jomā, tā atbalstīja Ukrainu un cilvēkus visā pasaulē, atrodot papildu veidus, kā palielināt Ukrainas pārtikas produktu pārvadājumu apjomu pa dzelzceļu;

13.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2022. gadā pieņēma stiprināšanas plānu (SP) un stiprināšanas rīcības plānu (SAP) 2023.–2027. gadam; atzīmē, ka SAP ir strukturēts atbilstoši komponentiem un mērķiem un ka tas ir Aģentūras stratēģijas pamatā attiecībā uz efektivitātes pieaugumu nākamajiem pieciem gadiem; norāda, ka Aģentūrā ir izveidota iekšēja darba grupa SAP un tā starpposma mērķu jautājumos un ka tiks iecelts referents, kas atbalstīs, vadīs un uzraudzīs SAP īstenošanu;

14.norāda, ka, pateicoties SAP, 2022. gadā Aģentūrā darbu sāka 12 papildu pagaidu darbinieki, un šis pieaugums var nodrošināt labu pamatu Aģentūrai turpināt SP īstenošanu; pauž nožēlu par to, ka amata vietu piešķiršana netika papildināta ar atbilstošu subsīdiju piešķīrumu, kas kopā ar algu ārkārtas indeksāciju un vispārējo cenu pieaugumu komunālo pakalpojumu jomā ir radījis papildu ierobežojumus Aģentūras darba un resursu plānošanai, un ir konstatētas vairākas negatīvas prioritātes 2022. gadam, piemēram, darbs pie VDI snieguma ikgadējās izskatīšanas vai informācijas apmaiņas sistēmas par drošības notikumiem Eiropā izstrāde;

15.atzīmē, ka, pamatojoties uz aģentūru un Komisijas dienestu sniegto pakalpojumu nepārtrauktu pārbaudi, tika apzinātas t. s. kopīgas spējas, un Aģentūra pakāpeniski īsteno sadarbību sanāksmju organizēšanas, IT drošības, cilvēkresursu jomā (piemēram, algu aprēķināšana un darbinieku individuālo tiesību pārvaldība, izmeklēšana saistībā ar aizskarošas izturēšanās gadījumiem), iepirkumu jomā (piemēram, starpaģentūru konkursi, kopīgi pamatlīgumi) un tulkošanas un grāmatvedības jomā; norāda, ka 2022. gadā Aģentūra ir noslēgusi sadarbības memorandu ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA), ar ko izveido regulāru strukturētu dialogu starp šīm abām aģentūrām un uzlabo informācijas, zināšanu un pieredzes apmaiņu dažādās sadarbības jomās, tostarp attiecībā uz iespēju pielāgot vienu no esošajiem IT risinājumiem aviācijas nozarē (Eiropas koordinācijas centra aviācijas incidentu ziņošanas sistēmu), lai to saskaņotu ar Dzelzceļa informācijas apmaiņas sistēmu un tādējādi varētu apkopot un analizēt ziņojumus par dzelzceļa drošības atgadījumiem; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šā izpētes posma rezultātiem;

16.atzīmē, ka Aģentūras pirmā Vides pārvaldības stratēģija tika izstrādāta un publicēta 2022. gadā kā daļa no Aģentūras Vienotā programmdokumenta (VPD) 2023-2025. gadam; izsaka atzinību Aģentūrai par to, ka līdz 2022. gada beigām jau ir paredzētas un īstenotas vairākas iniciatīvas un pasākumi, piemēram, temperatūras samazināšana ēkā, bojāto sensoru labošana/aizstāšana, lai novērstu dažos birojos vienmēr ieslēgtu gaismu, apgaismojuma automātiskās izslēgšanās iestatījumu pielāgošana, kā arī ERA Vides (brīvprātīgo) grupas izveide, lai veicinātu informācijas izplatīšanas pasākumus, apkopotu idejas un sekmētu vides pasākumu virzību; ar gandarījumu atzīmē Revīzijas palātas ziņojumā pausto, ka ERA ir to aģentūru vidū, kas plāno uzlabot savu darbību energoefektivitāti un klimata neitralitāti; mudina Aģentūru šajā plānā iekļaut skaitliskus atskaites punktus un mērķus oglekļa pēdas un enerģijas patēriņa samazināšanai, kā arī nodrošināt, ka tās jaunā ēka Valensjēnā saņemtu EMAS sertifikātu;

17.atzīst, ka Aģentūra ir sasniegusi ļoti augstu digitalizācijas līmeni nolūkā palielināt tās darba efektivitāti, likvidējusi papīra procesus un ieviesusi tiešsaistes risinājumus, piemēram, e-iepirkumus, e-rēķinus, elektronisko ceļojumu rezervēšanu, tostarp 2022. gadā ieviesusi Komisijas cilvēkresursu pārvaldības sistēmu (SYSPER) un izmēģinājuma posmā pārgājusi uz jauno budžeta, grāmatvedības un finanšu sistēmu SUMMA; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūras VPD 2023.–2025. gadam ir paredzēts vēl vairāk digitalizēt darbplūsmas;

18.pēc iepazīšanās ar Aģentūras atzinumu saistībā ar 2021. gada budžeta izpildes apstiprinājumu veiktajiem pasākumiem (turpmāk “Aģentūras atzinums”) konstatē, ka Aģentūra ir īstenojusi vairākus pasākumus, lai samazinātu darbības izmaksas Lillē (t. i., ir ievērojami samazināti komandējumu un ceļa izdevumi darbiniekiem un ārējām ieinteresētajām personām) un ir pārtraukusi pašreizējo Lilles telpu nomas līgumu; atzīmē, ka Aģentūra ir iecerējusi Lillē organizēt tikai obligātās sanāksmes, lai ievērotu Eiropadomes lēmumu par dubulto atrašanās vietu “Lille-Valansjēna”; atzinīgi vērtē to, ka, ņemot vērā Parlamenta konstatējumu, Aģentūra 2022. gadā apstiprināja savu cilvēkresursu stratēģiju (2023–2027), galveno uzmanību pievēršot tās efektivitātes un lietderības uzlabošanai; šajā sakarībā norāda uz pozitīvo pieredzi un attīstību Aģentūrā attiecībā uz tāldarba režīma izmantošanu pēc Covid-19 pandēmijas, kā rezultātā Aģentūra secināja, ka jaunā normālā situācija ir tāda, ka lielākajai daļai darbinieku tāldarbs tiek uzskatīts par līdzvērtīgu darbam birojā, bet fiziskā klātbūtne joprojām ir būtiska dažās konkrētās darbvietās;

19.atzīmē, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 97,40 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un darbā bija pieņemti 150 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 154 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumam — 2020. gadā bija 151 apstiprinātas amata vietas); pieņem zināšanai, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 36 līgumdarbinieki (apstiprinātas 36 vietas) un 2 norīkotie valstu eksperti (apstiprinātas 4 vietas);

20.ar bažām atzīmē nepietiekamo dzimumu līdzsvaru Aģentūras augstākajā vadībā, proti, to, ka 8 no 10 vadītājiem (80 %) ir vīrieši; pieņem zināšanai dzimumu sadalījumu Aģentūras valdē, proti, 34 no 64 tās locekļiem (53 %) ir vīrieši; turklāt pieņem zināšanai dzimumu sadalījumu Aģentūras kopējā darbinieku skaitā, proti, 120 no 188 darbiniekiem (64 %) ir vīrieši; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un aicina Aģentūru ņemt vērā šo aspektu, nākotnē pieņemot darbā darbiniekus un ieceļot amatā augstākā līmeņa vadītājus; atzīmē Aģentūras pastāvīgo darbu ar mērķi novērst dzimumu nevienlīdzību, īstenojot īpašus projektus, piemēram, “Sievietes transporta nozarē”, ar mērķi stiprināt sieviešu nodarbinātību un vienlīdzīgas iespējas transporta nozarē; šajā sakarībā norāda uz Aģentūras centieniem 2022. gadā palielināt sieviešu skaitu transporta nozarē, izmantojot tādus rezultātus kā ātras tīklošanas pasākumi un tīmekļsemināri, kuros galvenā uzmanība pievērsta daudzveidībai un iekļaušanai;

21.Pēc iepazīšanās ar Aģentūras atzinumu norāda, ka Aģentūra 2022. gada otrajā pusē veica līdzdalības dzimumu līdztiesības revīziju, kuras konstatējumi pēc tam tika izmantoti, lai palīdzētu noteikt prioritātes starp Aģentūras Cilvēkresursu stratēģijas 2023.–2027. gadam mērķiem un kļuva par ieguldījumu dokumentā, kurā aprakstītas Aģentūras vadības saistības attiecībā uz daudzveidību un iekļaušanu; turklāt atzīmē, ka ir noteikti konkrēti īstermiņa pasākumi, lai uzlabotu daudzveidību un iekļaušanu Aģentūrā visos līmeņos, piemēram, darbs, kas paveikts darbā pieņemšanas un iesaistīšanas jomā (rezerves sarakstu izmantošana, uzņemšana darbā, mentoru palīdzība);

22.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra cenšas nodrošināt savu darbinieku ģeogrāfisko līdzsvaru, mudinot kandidātus no visām dalībvalstīm pieteikties darbā Aģentūrā; norāda, ka informācija par pagaidu amata vietām tiek publicēta visās ES valodās un uzaicinājumi pieteikties tiek publicēti ne tikai Aģentūras tīmekļa vietnē, bet arī izplatīti dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību līmenī;

23.no Aģentūras atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem secina, ka attiecībā uz ziņotajiem aizskarošas izturēšanās gadījumiem Aģentūrā, kurus izskata iekšējie konfidenciālie padomnieki, četri darbinieki tika iekļauti reģistrā, no kuriem divi tika izslēgti no reģistra 2022. gada beigās, neveicot izmeklēšanu un nesniedzot secinājumus; mudina Aģentūru turpināt izstrādāt politiku un metodes, kas turpmāk efektīvāk novērstu šādus gadījumus;

24.atzīmē, ka 2022. gadā Aģentūra īstenoja 2 atklātus konkursus, 3 sarunu procedūras un vienu atkārtotu konkursa izsludināšanu un 2 atklātus konkursus un 3 sarunu procedūras, ko finansēja no administratīvajām apropriācijām;

25.no Aģentūras atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem atzīmē, ka zaļā publiskā iepirkuma īstenošana ir uzsākta un ir viena no Aģentūras vides pārvaldības stratēģijas iniciatīvām/pasākumiem;

26.pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildēm uz budžeta izpildes apstiprinātājiestādes jautājumiem konstatē, ka 2022. gadā Aģentūras iepirkuma procesi jau bija pilnībā digitalizēti; atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada jūlijā Aģentūra uzsāka publiskā iepirkuma pārvaldības rīka ieviešanu;

27.norāda, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē ir publicējusi valdes locekļu un augstākās vadības CV un interešu deklarācijas; norāda, ka Aģentūra nepublicē ārējo ekspertu un iekšējo ekspertu CV;

28.atzinīgi vērtē Aģentūras centienus uzlabot savu darbību pārredzamību, tīmekļa vietnē regulāri publicējot informāciju par visām izpilddirektora rīkotajām sanāksmēm ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām; norāda, ka Aģentūra izmanto vairākus mehānismus, lai identificētu interešu konfliktus un izvairītos no tiem, proti, uzskaitot konkrētām kategorijām piederošas intereses (piemēram, profesionālās, ģimenes), pārskatot interešu deklarācijas, pieprasot spontānu interešu konflikta neesamības deklarāciju un regulāri organizējot mācības;

29.atzinīgi vērtē Aģentūras trauksmes celšanas procedūras, saskaņā ar kurām darbinieki var ziņot par iespējamiem konfliktiem, nebaidoties no pretdarbības; šajā sakarībā norāda, ka 2022. gadā ir ziņots par iespējamām interešu konflikta situācijām Aģentūras valdes locekļu un darbinieku līmenī, un ir veikti pasākumi interešu konflikta mazināšanai, kas ir reģistrēti valdes sanāksmēs vai iekļauti attiecīgo darbinieku interešu deklarācijās;

30.no Aģentūras atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem secina, ka Aģentūrā ir izstrādātas procedūras, lai risinātu iespējamās “virpuļdurvju efekta” situācijas attiecībā uz bijušajiem darbiniekiem; šajā sakarā pauž nožēlu, ka Aģentūra neveic sistemātisku piemērojamo noteikumu ievērošanas uzraudzību, kā rezultātā nedeklarētas “virpuļdurvju” situācijas var palikt neatklātas vai var netikt nodrošināta to norādījumu ievērošana, kas iepriekš noteikti darbiniekiem, kuri beiguši darbu Aģentūrā;

31.atzīmē, ka Aģentūra turpināja visiem darbiniekiem obligātās apmācības par ētiku un krāpšanas apkarošanu, kas ir daļa no četrus gadus ilgā apmācību cikla, kura mērķis ir cikla beigās sasniegt 100 % līdzdalību; norāda, ka 2022. gadā kopējais līdzdalības līmenis krāpšanas apkarošanas jomā bija 22,1 %, bet ētikas jomā — 31,11 %, un ka abas mācības ir pielāgotas atbilstoši Aģentūras riska videi;

32.ar bažām atzīmē Revīzijas palātas ziņojuma konstatējumus par dažiem trūkumiem Aģentūras pārvaldības un kontroles sistēmās, proti, par to, ka nav politikas konfidenciālas informācijas klasificēšanai un aizsardzībai un ka iepirkuma procedūru jomā tiek izmantotas neakceptējamas apstiprināšanas metodes, kas nav pašrocīgi vai kvalificēti elektroniskie paraksti; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildēm uz Revīzijas palātas konstatējumiem norāda, ka šie trūkumi pa šo laiku ir novērsti ar dažādām darbībām un pasākumiem; aicina Revīzijas palātu iekļaut šīs darbības un pasākumus savās pēcpārbaudes revīzijās;

33.pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi norāda, ka attiecībā uz ieteikumiem, ko Iekšējās revīzijas dienests (IAS) sniedza pēc 2019. gadā veiktās revīzijas par informācijas pārvaldību un informācijas drošību, Aģentūra ir īstenojusi ļoti svarīgo ieteikumu par datu pārvaldības sistēmu un svarīgo ieteikumu par datu un IT darbībām (ko IAS jau ir noslēdzis), savukārt 2023. gadā turpinājās darbs pie atlikušo trīs ieteikumu īstenošanas (par datu saderību un kvalitāti, datu un IT drošību un IT nepārtrauktību un fizisko drošību); aicina Aģentūru ziņot budžeta lēmējinstitūcijai par šajā jomā panākto progresu;

34.atzīmē, ka Aģentūrā katra atkāpe no noteiktā procesa vai procedūras tiek dokumentēta, pamatota un apstiprināta attiecīgajā vadības līmenī; ar gandarījumu norāda, ka reģistrēto neatbilstību skaits ir samazinājies no 35 neatbilstībām 2021. gadā līdz neatbilstībām 2022. gadā; atzīmē, ka 2022. gadā tika reģistrētas 28 neatbilstības, kas skāra, piemēram, administratīvos noteikumus (atkāpes no tālmācības darba noteikumiem), iepirkuma procedūras/noteikumus (sarunu procedūras nepareiza izmantošana), komandējumu noteikumus (došanās komandējumos bez apstiprināta komandējuma rīkojuma), kā arī noteikumu ievērošanu tādās jomās kā līgumu pārvaldība, saistības un personāla atlase; atzīmē, ka 13 no 28 neatbilstībām bija izņēmuma gadījumi (ex ante neatbilstības) un tās bija pārredzami dokumentētas un pamatotas, piemēram, uzņēmējdarbības nepārtrauktības nodrošināšanai vai ekonomisku iemeslu dēļ; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir ieviesusi riska mazināšanas vai uzraudzības pasākumus, lai novērstu katru neatbilstību; aicina Aģentūru turpināt veikt uz risku balstītus un periodiskus novērtējumus par to, kā darbojas galvenās iekšējās kontroles jomas, uz ko balstās ticamības nodrošināšanas process;

35.norāda, ka 2022. gadā Aģentūra veica riska novērtējumu, kas saskaņots ar tās ikgadējo stratēģisko plānošanu, un visu gadu ir nepārtraukti pārskatījusi risku un ar tiem saistīto mazināšanas pasākumu nozīmīgumu; pieņem zināšanai galvenās konstatētās problēmas/riskus saistībā ar budžeta izpildi, jauna IT korporatīvā finanšu instrumenta (SUMMA) ieviešanu, personāla ierobežojumiem, IT drošības problēmām un Covid-19 pandēmijas sekām;

36.norāda, ka OLAF izmeklēšana tika slēgta 2022. gada decembrī bez konstatējumiem vai turpmākiem ieteikumiem;

37.atzīmē, ka pēc pasākumiem, kas veikti kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi saistībā ar Aģentūras jauno ēku, izpilddirektors informēja valdi par vairākām 2023. gadā notikušām sanāksmēm ar Valansjēnas reģionālajām iestādēm; turklāt norāda, ka būvatļauja būtu jāsaņem 2024. gada martā un būvniecība varētu sākties 2024. gada vasarā, bet ēkai vajadzētu būt gatavai 2026. gadā;

38.atzinīgi vērtē Aģentūras pastāvīgos centienus stiprināt komunikāciju, izmantojot dažādus kanālus, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku sabiedrību; atzīmē jaunās ERA tīmekļa vietnes izstrādi un atklāšanu 2022. gada novembrī, kas nodrošina skaidrāku, ērtāku un modernāku rīku, ar ko veidot izpratni gan par Aģentūras ieguldījumu dzelzceļa nozarē, gan par tās devumu ES iedzīvotājiem kopumā; atzinīgi vērtē Aģentūras paveikto, 2022. gadā organizējot 9 tīmekļseminārus un sagatavojot dažādas publikācijas un videomateriālus; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā Aģentūra arvien bija būtiski pārstāvēta medijos un tai izdevās palielināt sekotāju skaitu sociālajos tīklos;

39.uzsver, ka 2022. gadā Eiropas dzelzceļa uzņēmumi turpināja atgūties pēc Covid-19 pandēmijas; dzelzceļa nozares pastāvīgā noturība, kā arī tās zemās oglekļa emisijas ir divi būtiski faktori, kas veicina atgriešanos pie pirmspandēmijas līmeņa nākotnē;

40.pauž nožēlu, ka pašreizējās prasības attiecībā uz ziņošanu par dzelzceļa satiksmes drošības negadījumiem un starpgadījumiem Eiropā ir sadrumstalotas, aprobežojas tikai ar pārraudzības funkciju un netiek atbalstītas ar piemērotu veicinošu instrumentu, un tādēļ aicina Eiropas Komisiju novērst šo trūkumu un nodrošināt šim nolūkam nepieciešamo finansējumu;

41.atzīmē, ka tad, kad ES kandidātvalstis pievienosies Eiropas Savienībai, tās jau būs ieviesušas attiecīgo tiesisko regulējumu un ES acquis; norāda, ka tas ļaus ES iedzīvotājiem izmantot dzelzceļu kā videi draudzīgu un drošu transporta veidu un pārvadāt preces no Dienvidaustrumeiropas un uz to, jo jau pašlaik dzelzceļa kravu pārvadājumu koridori savieno Rietumbalkānus ar ES; uzsver IPA un Rietumbalkānu projekta nozīmi, jo tie projekta atbalsta saņēmējiem palīdz īstenot Savstarpējas izmantojamības direktīvu un Dzelzceļa drošības direktīvu; norāda arī, ka tas nodrošinās pamatu dzelzceļa pakalpojumu tirgus atvēršanai un netraucētai dzelzceļa satiksmei no šā kaimiņreģiona un uz to;

42.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280..