1.norāda, ka veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis 2022. gadā saistību apropriācijās bija 96,62 %, t. i., par 2,10 % zemāks salīdzinājumā ar 2021. gadu; norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 79,73 %, t. i., par 3,78 % zemāks nekā 2021. gadā; atzinīgi vērtē Aģentūras centienus vēl vairāk samazināt maksājumu kavējumus no 32,8 % 2020. gadā un 7,8 % 2021. gadā līdz 7,2 % 2022. gadā; tomēr ar bažām norāda, ka joprojām ir aktuāls Revīzijas palātas konstatējums, kurā uzsvērts, ka Aģentūrai joprojām saskaras ar maksājumu kavējumu problēmu; ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka šī atkārtotā nepilnība pakļauj riskam Aģentūras reputāciju;

2.norāda, ka no 2021. uz 2022. gadu pārnesto līdzekļu (C8) izpildes līmenis ir zems (85 %), kā rezultātā neizlietoto apropriāciju summa bija 3,8 miljoni EUR; ar bažām, ka ar pašreizējo budžetu saistītās apropriācijas, kas pārnestas no 2022. gada uz 2023. gadu, ir salīdzinoši lielas — 17 % jeb 32,5 miljoni EUR; papildus konstatē pieaugošu tendenci iepriekšējos gados (2020.–2022. gadā) attiecībā uz Aģentūras pārpalikumu (budžeta rezultātu) finanšu gada beigās, tā kā 2022. gadā šāds pārpalikums bija 10,3 miljoni EUR, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā tas pats rādītājs 2021. gadā (5,1 miljons EUR); norāda, ka saskaņā ar Aģentūras 2022. gada konsolidēto darbības pārskatu un Aģentūras ziņojumu ar turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta lēmumu par Aģentūras 2021. gada budžeta izpildi tā ir novērtējusi galvenos cēloņus lielajam pārpalikumam finanšu gada beigās un pārnestā budžeta izpildes sniegumu; šajā sakarībā norāda, ka Aģentūra ir sagatavojusi arī rīcības plānu; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jomā panākto progresu;

3.norāda, ka Aģentūras 2022. gada galīgais budžets ir saistīts ar pirmo grozījumu 4,3 miljonu EUR apmērā attiecībā uz Dānijas 2022. gada iemaksu un otro grozījumu 1,1 miljona EUR apmērā iemaksu nolīgumiem un pakalpojumu līmeņa vienošanos;

4.ar gandarījumu norāda, ka no gada darbības pārskata izriet, ka Aģentūra izmanto konkrētus pasākumus, piemēram, galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu tās darbību sniegto pievienoto vērtību, un citus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot budžeta pārvaldību; norāda, ka Aģentūra uzraudzīja 15 galvenos snieguma rādītājus un 56 darba programmu rādītājus; norāda, ka noteiktie mērķi sasniedza vai pārsniedza 10 galvenos snieguma rādītājus un 40 darba programmu rādītājus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē dažu galveno snieguma rādītāju pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem saistībā ar operāciju skaitu (2758) un Aģentūras atbalstīto rīcības dienu skaitu (394), kā arī veikto meklējumu skaitu EIS un QUEST (13 miljoni) un ar personām saistīto pārrobežu noziedzības pārbaužu skaitu EIS (2339);

5.atzinīgi vērtē Aģentūru par tās plašajiem panākumus, īstenojot piecas daudzgadu stratēģiskās prioritātes, kas noteiktas Eiropola stratēģijā 2020+; jo īpaši norāda uz Informācijas pārvaldības nodaļas izveidi, informācijas un sakaru tehnoloģiju stratēģijas izstrādi, kas, paredzams, palīdzēs īstenot Aģentūras stratēģiju informācijas pārvaldības jomā un ieviest jaunu uzņēmējdarbības vērtības modeli IKT nodrošināšanas progresa uzraudzībai; norāda, ka Eiropola inovācijas laboratorija kļuva par daļu no Informācijas pārvaldības nodaļas struktūrā, kas, paredzams, veicinās ciešāku sadarbību, kas nepieciešama pārskatītās Eiropola regulas īstenošanai, un izveidoja Eiropola rīku repozitoriju, lai atbalstītu pētniecību un inovāciju dalībvalstīs, sekmētu pieredzes apmaiņu un veicinātu sinerģiju; turklāt norāda, ka ir izveidota Digitālā atbalsta nodaļa, kuras mērķis ir efektīvi un lietderīgi reaģēt uz dalībvalstu un Aģentūras izmeklēšanas vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz sarežģītām lietām, kurām nepieciešams digitālās kriminālistikas atbalsts;

6.atzinīgi vērtē Aģentūras spēju ātri reaģēt un tās atbalstu dalībvalstīm noziedzības apkarošanā pēc nelikumīgā un neprovocētā Krievijas iebrukuma Ukrainā, piemēram, izvietojot ekspertus un pieaicinātās amatpersonas, lai atbalstītu vietējās tiesībaizsardzības iestādes valstīs, kas robežojas ar Ukrainu, vai atbalstot finanšu izmeklēšanu, kas vērsta pret noziedzīgi iegūtu īpašumu, kas pieder personām un tiesību subjektiem, kuriem piemēro sankcijas saistībā ar šo karu; turklāt norāda, ka 2022. gadā Aģentūra sniedza vairākus draudu novērtējumus par kara iespējamām sekām, kā arī agrīnās brīdināšanas un izlūkošanas paziņojumus, piemēram, par ieroču tirdzniecību un cilvēku tirdzniecību; turklāt mudina Aģentūru darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Savienības un dalībvalstu darbības šajā jomā; norāda, ka nelikumīgais militārais iebrukums ir izraisījis humanitāro krīzi un pamudinājis lielu skaitu bēgļu bēgt no Ukrainas uz Savienību, kas nozīmē, ka oportūnistiski noziedzīgie tīkli var izmantot šo situāciju savu noziedzīgo darbību pastiprināšanai; turklāt norāda, ka saistībā ar Aģentūras kompetences paplašināšanu attiecībā uz atbalstu dalībvalstīm un sadarbību ar privātām pusēm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām būs jāizveido papildu iekšējās un ārējās uzraudzības mehānismi, lai garantētu Savienibas tiesību aktu ievērošanu un nodrošinātu pamattiesību aizsardzību;

7.norāda, ka Aģentūra turpināja cieši sadarboties ar eu-LISA, lai izveidotu automatizētas pārbaudes attiecībā uz Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā (ETIAS) iekļautajiem ceļošanas pieteikumu datiem, salīdzinot tos ar Eiropola datiem; norāda, ka ETIAS darbības uzsākšana ar Padomes lēmumu tika atlikta līdz 2023. gada novembrim; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2022. gadā paplašināja sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) un tādējādi līdz gada beigām bija atbalstījis 21 nozīmīgu EPPO darbību saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā;

8.ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra ir pārskatījusi savu Eiropola stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada, pielāgojot savas stratēģiskās prioritātes dalībvalstu pašreizējām operatīvajām vajadzībām un drošības apdraudējumiem, ar kuriem tās saskaras, tādējādi cenšoties uzlabot Aģentūras sniegumu; šajā sakarībā norāda uz jaunu stratēģisko prioritāti, proti, apvienot attiecīgos partnerus pārrobežu sadarbībai un kopīgai rīcībai, tostarp Šengenas asociētās valstis, Interpolu un Savienības aģentūras tieslietu un iekšlietu jomā;

9.ar gandarījumu pieņem zināšanai Aģentūras atbildes uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem par Aģentūras paplašinātajiem pasākumiem un praksi, lai palielinātu efektivitāti un ieguvumus tādās jomās kā pamatdarbības IKT risinājumi (iekšējo resursu, nevis ārpakalpojumu izmantošana), cilvēkresursu pārvaldības digitalizācija (e-pieņemšana darbā, e-apmācība) un cita starpā par budžeta izpildes uzraudzības instrumentiem, brīvo amata vietu īpatsvaru, līgumu maksimālo apjomu iepirkuma procedūrās un vides rādītājiem; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir īstenojusi publiskā iepirkuma pārvaldības rīku, kā arī īstenojusi iepirkuma procedūras kopā ar citām aģentūrām;

10.norāda, ka pēc izmaiņām Savienības sadarbspējas programmas plānošanā bija nepieciešama Aģentūras iekšējo darbību un resursu pārplānošana, kas radīja vajadzību pēc papildu darbiniekiem; šajā sakarībā norāda uz panākto vienošanos, saskaņā ar kuru 25 Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbinieki no 2024. gada atbalstīs Aģentūru tās pienākumu izpildē saskaņā ar sadarbspējas programmu; turklāt norāda uz saspringto situāciju attiecībā uz Aģentūras resursiem, kas saistīta ar apspriešanās procedūrām ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU), jo 25 Aģentūras darbinieki ir norīkoti darbam EDAU birojā; atzinīgi vērtē Aģentūras ciešo sadarbību ar EDAU un tā ieteikumu īstenošanu attiecībā uz dažādu sistēmu, piemēram, Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmas (EPRIS), datu apmaiņas procesu automatizēšanas policijas reģistros (ADEP), Šengenas Informācijas sistēmas (SIS), PERCI un Eiropola vaicājumu sistēmas (QUEST+) izmantošanu; pieņem zināšanai Aģentūras konstatējumu attiecībā uz kavēšanos PERCI (Savienības platformas cīņai ar nelikumīgu saturu tiešsaistē) izvēršanā, jo EDAU atzinumi un no tiem izrietošie ieteikumi ietekmēja notikumu attīstību, kam ir būtiska operatīva nozīme; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir iecēlusi pamattiesību amatpersonu, kas atbalstīs Aģentūru pamattiesību ievērošanas nodrošināšanā visās tās darbībās un uzdevumos;

11.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2022. gadā ir saņēmusi vides vadības un audita sistēmas (EMAS) reģistrāciju; turklāt pauž atzinību Aģentūrai par vides kritēriju izmantošanu publiskajā iepirkumā, kā arī par Aģentūras vides politikas un mērķu integrēšanu tās iepirkuma procedūrās; norāda, ka Aģentūra ir uzsākusi priekšizpētes projektu, lai izstrādātu Aģentūras redzējumu vides jomā laikposmam līdz 2030. gadam, nosakot Aģentūras siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus un šo mērķu sasniegšanai nepieciešamos uzlabošanas pasākumus; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šā pētījuma rezultātiem; mudina Aģentūru apsvērt iespēju ieviest ilgtspējīgus un energoefektīvus starpposma risinājumus gan tās infrastruktūrai, gan iekšējiem procesiem, piemēram, digitālo rīku un dokumentu pārvaldības plašāku izmantošanu;

12.norāda, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīts 99,41 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un darbā bija pieņemti 682 no Savienības budžetā apstiprinātajiem 686 pagaidu darbiniekiem (2021. gadā to bija 615); norāda, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 236 līgumdarbinieki (atlīdzību 19 no tiem finansē ar dotācijām vai uz vienošanos pamata) un 55 norīkotie valstu eksperti no attiecīgi apstiprinātajām 235 un 71 amata vietām; turklāt norāda, ka 11 papildu pagaidu amata vietas ārpus štatu saraksta 2022. gadam tika piešķirtas uz ierobežotu laiku, lai brīvo amata vietu skaits būtu minimāls; norāda, ka Aģentūra izšķir piecas norīkoto valstu ekspertu kategorijas, no kurām četras kategorijas nerada nekādas vai ierobežotas izmaksas Aģentūras budžetā un kurās ir vēl 152 personas, tādējādi kopējais norīkoto valstu ekspertu skaits 2022. gadā bija 207; atzinīgi vērtē Aģentūras zemo vakanču īpatsvaru 0,6 % apmērā 2022. gadā, kas ir ievērojami zemāks par gada mērķi, proti, maksimālo brīvo amata vietu īpatsvaru 2 % apmērā; turklāt norāda, ka Aģentūras nodarbināto mainība ir palielinājusies no 6,9 % 2021. gadā līdz 9,12 % 2022. gadā;

13.uzver, ka, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, Aģentūra ir izvietojusi neapmaksātu norīkoto valsts ekspertu (NVE) operatīvās grupas dažās dalībvalstīs, piemēram, Lietuvā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā vai Bulgārijā, kā arī partnervalstīs, piemēram, Moldovā, tādējādi palielinot bezmaksas NVE izmantošanu; ar pārliecību norāda, ka ieņēmumi no bezmaksas NVE joprojām ir atkarīgi no valstu lēmumiem un ka vairākas dalībvalstis ir nolēmušas neturpināt izmaksāt algas, kad rodas šādas situācijas, atstājot šos ekspertus atkarīgus no summām, kas viņiem tiek izmaksātas kā vienotas likmes uzturēšanās izdevumi; atgādina, ka vienotas likmes uzturēšanās izdevumi būtu jāpielāgo koriģējošajam koeficientam un ar tiem būtu jākompensē augstākas dzīvošanas izmaksas, ņemot vērā inflācijas skaitļus reizi trīs gados, bet šīs likmes iepriekšējo sešu gadu laikā ir palikušas nemainīgas; aicina Aģentūru iesaistīties dialogā pēc būtības ar Komisiju un kompetentām valstu iestādēm, lai nodrošinātu taisnīgu kompensāciju visiem ekspertiem, kurus nodarbina Aģentūra;

14.ar bažām norāda uz 2022. gadā paziņoto dzimumu sadalījumu augstākajā un vidējā līmeņa vadībā, kur 82 % bija vīrieši (28 vīrieši un 6 sievietes), valdē — 75 % vīriešu (38 vīrieši un 13 sievietes) un darbinieku vidū — 65 % vīriešu (556 vīrieši un 295 sievietes); atzīst, ka 2022. gadā Aģentūrā nodarbināto sieviešu īpatsvars (35 %) pārsniedz vidējo (pamatojoties uz Eurostat 2021. gada statistiku) tiesībaizsardzības jomā nodarbināto sieviešu īpatsvaru (21,6 %) Savienībā (policijas virsnieki, profesionāli tiesneši un cietumu darbinieki); atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un aicina Aģentūru ņemt vērā šo aspektu, nākotnē pieņemot darbā darbiniekus un ieceļot amatā augstākā un vidējā līmeņa vadītājus; aicina Komisiju un dalībvalstis tad, kad tās izvirza savus kandidātus Aģentūras valdes locekļa amatam, ņemt vērā, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru;

15.konstatē, ka 2022. gadā Aģentūras Medicīniskais dienests ziņoja par trim jauniem izdegšanas sindroma gadījumiem; turklāt konstatē, ka Aģentūra ir īstenojusi pasākumus, lai uzlabotu savu darbinieku labbūtību, piemēram, konsultācijas par arodveselību un dzīvesveidu, nepilna laika darba medicīnisku apsvērumu dēļ grafika izstrāde, nosūtīšana pie medicīnas speciālistiem un konsultācijas vadībai, kas atbalsta darbiniekus; norāda, ka valde piekrita pēc analoģijas Aģentūrai piemērot Komisijas Lēmumu C (2022) par darba laiku un hibrīddarbu, aizstājot iepriekšējos īstenošanas noteikumus par darba laiku un tāldarbu, lai nodrošinātu regulējumu, kurā darbs birojā un tāldarbs tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem darba pienākumu izpildes veidiem; mudina Aģentūru turpināt risināju izpēti, lai samazinātu izdegšanas sindroma gadījumus, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par panākto progresu;

16.norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem, lai gan Aģentūra nav īstenojusi Daudzveidības un iekļaušanas hartu, tā ir ieviesusi savu daudzveidības un iekļaušanas stratēģiju; turklāt norāda, ka 2022. gadā Aģentūra ir pārskatījusi un pieņēmusi procedūru rokasgrāmatu, lai īstenotu valdes lēmumu par politiku personas cieņas aizsardzībai un psiholoģiskas un seksuālas uzmākšanās novēršanai; norāda, ka laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam Aģentūra lūdza ārēju juridisku konsultāciju divos aizdomu gadījumos par aizskarošu izturēšanos; norāda, ka 2022. gadā tiesā netika iesniegta neviena prasība par aizskarošu izturēšanos saistībā ar Aģentūras personālu; uzsver, ka ir svarīgi ieviest stingrus pret aizskarošu izturēšanos vērstus satvarus, jo īpaši ļoti saspringtā un prasīgā darba vidē; aicina Aģentūru ieviest apmācības shēmu gan jaunpienācējiem, gan esošajiem darbiniekiem;

17.pieņem zināšanai konstatējumu Revīzijas palātas ziņojumā, ka Eiropols 2022. gadā izmaksāja dotāciju 3,3 miljonu EUR apmērā, lai finansētu valsts policijas spēku darbību dalībvalstī, tostarp 1,4 miljonus EUR kā atlīdzību par piecu laivu iegādi un 7 % rezervi saistītajām pieskaitāmajām izmaksām, tostarp PVN; norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas novērtējumu saistībā ar laivu iegādi policijas apmācībai, ņemot vērā Finanšu regulas 186. panta 4. punkta c) apakšpunktu, PVN nebūtu bijis jāatlīdzina, jo saņēmējs ir publiska iestāde, uz kuru attiecas publiskās tiesības, un tas ir iesaistīts darbībās kā publiska iestāde, tāpēc daļa no dotācijas 0,2 miljonu EUR apmērā ir atzīta par nelikumīgu; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi konstatē, ka, ņemot vērā 5. pantu Padomes Lēmumā 2008/617/TI par sadarbības uzlabošanu starp Savienības dalībvalstu Īpašās intervences vienībām (SIU), kurā paredzēts, ka SIU nodrošina kopīgas mācības, savukārt darbības dotācija attiecās uz vienas dalībvalsts koordinēto SIU darbībām, Aģentūra uzskatīja, ka saskaņā ar Finanšu regulas 186. panta 4. punkta c) apakšpunktu un attiecīgajiem konkrētajiem Komisijas īstenošanas norādījumiem par dotāciju administrēšanu PVN uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām, ja tās nav atgūstams saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un ja tās ir saistītas ar apmācību, izpratnes veicināšanu vai līdzīgām darbībām drošības jomā, izņemot PVN, ko maksā dalībvalstis, darbojoties kā valsts iestādes, pildot suverēnas funkcijas, jo īpaši, ja privātiem uzņēmumiem nebija iespējams sniegt saistītos pakalpojumus; visbeidzot norāda, ka turpmāk Aģentūra apņēmusies izvērtēt PVN attiecināmību uz operatīvajām dotācijām, ņemot vērā Revīzijas palātas apsvērumus;

18.pieņem zināšanai Aģentūras pasākumus un centienus, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; ar gandarījumu konstatē, ka Aģentūras tīmekļa vietnē ir publicētas Aģentūras visu valdes locekļu un augstākās vadības interešu deklarācijas un CV; aicina Aģentūru apsvērt pasākumus, ar kuriem novērstu virpuļdurvju efekta fenomenu;

19.norāda, ka 2022. gadā Aģentūra izskatīja sešus gadījumus saistībā ar interešu konfliktu situācijām, divi no kuriem attiecās uz padomdevēja lomu atlases procesā, ar vienu situāciju Aģentūra saskārās laikā, kad tika pieņemts darbā konkursā uzvarējis kandidāts, ņemot vērā viņa darbību pirms stāšanās darbā Aģentūrā, un divām situācijām attiecībā uz darbiniekiem pēc viņu aiziešanas no dienesta; turklāt norāda, ka saistībā ar šīm situācijām tika veikti atbilstoši pasākumi, tostarp atļaujas ar nosacījumiem strādāt pēc aiziešanas no dienesta; pieņem zināšanai, ka Aģentūra 2022. gadā izskatīja vienu trauksmes celšanas lietu, kas tika izbeigta, neveicot turpmākas darbības saistībā ar iespējamu profesionālo pienākumu pārkāpumu;

20.pauž bažas par plašsaziņas līdzekļos sniegto informāciju par interešu konfliktiem, kuros iesaistīti Aģentūras darbinieki; norāda, ka 2023. gada decembrī Eiropas Ombuds nolēma sākt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā Aģentūra risināja divu bijušo darbinieku pārcelšanu amatos, kas saistīti ar seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošanu; norāda, ka pirmais darbinieks 2022. gada sākumā pievienojās nozīmīgam tehnoloģiju nozares tirgus dalībniekam un otrs vēlāk tajā pašā gadā pievienojās tai pašam tirgus dalībniekam kā valdes loceklis; pieņem zināšanai Aģentūras sniegto atbildi un prasa rūpīgi izmeklēt paustās aizdomas un ziņot par rezultātiem budžeta izpildes apstiprinātājiestādei.

21.pieņem zināšanai Revīzijas palātas ziņojumā iekļauto konstatējumu, ka laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam Aģentūra izmaksāja dienas naudu trim Nīderlandes valstspiederīgajiem, kas bija nodarbināti kā norīkotie valstu eksperti (NVE); tā kā Eiropols atrodas Nīderlandē, šiem trim NVE nebija tiesību uz dienas naudu saskaņā ar Eiropola iekšējiem noteikumiem; turklāt norāda, ka, lai gan 2022. gada decembrī Aģentūra pārtrauca dienas naudas maksājumu trim NVE, Aģentūra nolēma nepieprasīt atpakaļ šajā laikposmā pārmaksātos maksājumus; norāda, ka ar šiem maksājumiem saistītā kopējā summa bija 155 553 EUR, no kuriem 90 605 EUR tika samaksāti 2022. gadā; pauž bažas par trūkumiem Aģentūras ex ante pārbaudēs attiecībā uz laikposmu, kas ilgts trīs gadus; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi uz Revīzijas palātas konstatējumu Aģentūra ir pastiprinājusi ex ante pārbaudes, lai nodrošinātu pārliecību par darbinieku finansiālo tiesību likumību pirms maksājuma veikšanas;

22.uzteic Aģentūru par progresu, kas panākts neizpildīto revīzijas ieteikumu īstenošanā, proti, 89 % no tiem, kas ir kritiski svarīgi vai ļoti svarīgi, tika īstenoti 2022. gadā; norāda, ka 2022. gada beigās attiecībā uz ziņojumiem par 2018., 2019. un 2021. gadā veiktajām revīzijām vēl nebija izpildīti septiņi ļoti svarīgi ieteikumi (paredzēti īstenošanai un piemērojami); norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ir publicējis Aģentūras stratēģisko iekšējās revīzijas plānu 2022.–2024. gadam, kas aptver trīs tēmas, tostarp 2022. gadā veikto revīziju par koordināciju un darba kārtību ar HOME ĢD, kuras rezultāti bija gaidāmi 2023. gadā;

23.pieņem zināšanai Aģentūras pašnovērtējumu par tās iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, izmantojot gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus aspektus, tostarp 76 iekšējās kontroles rādītājus, ka kopumā visi iekšējās kontroles sistēmas komponenti pastāvēja un darbojās integrētā veidā un ka 2022. gadā netika konstatēti ievērojami iekšējās kontroles trūkumi; norāda, ka Aģentūras iekšējās revīzijas struktūra pabeidza Aģentūras iekšējās kontroles sistēmas 2022. gadam pārskatīšanu, secinot, ka Aģentūra ir ieviesusi stabilu iekšējās kontroles sistēmu;

24.pieņem zināšanai, ka Aģentūra 2022. gadā izstrādāja un nāca klajā ar riska pārvaldības politiku; turklāt konstatē, ka Aģentūras korporatīvā riska profilu 2022. gadā raksturoja pieaugošas pilnvaras un uzdevumi, pieaugošais pieprasījums pēc svarīgu IKT risinājumu sekmīgas nodrošināšanai persondatu apstrādei, pastāvīga reaģēšana, lai mazinātu Ukrainā notiekošā kara radīto ietekmi uz drošību un tiesībaizsardzību, un pastiprinātas uzraudzības un saistītās pārbaudes darbības (tostarp attiecībā uz datu aizsardzību); atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2022. gadā pieņēma pārskatīto krāpšanas apkarošanas stratēģiju 2022.–2024. gadam, atspoguļojot principus, krāpšanas riska novērtējumu, krāpšanas apkarošanas mērķus un darbības un krāpšanas apkarošanas stratēģijas 2017.–2020. gadam īstenošanas pārskatu; norāda, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai pabeidza izmeklēšanu (par nepareiziem viena Aģentūras darbinieka komandējumu izmaksu pārskatiem), par ko ziņojums tika sagatavots 2022. gadā; norāda, ka Aģentūras lēmuma pieņemšana šajā lietā vēl joprojām ir beigu posmā; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par papildu pasākumiem un galīgo lēmumu šajā lietā;

25.norāda, ka Aģentūra ir turpinājusi īstenot dažādus pasākumus, lai palielinātu savu publisko un tiešsaistes klātbūtni, uzsākot raidierakstu sēriju, konsolidējot savu tīmekļa vietni, organizējot konferences, nākot klajā ar ziņojumiem (piemēram, „Spotlight Report” sēriju un atjaunināto ziņojumu „In Brief”) un piedaloties sociālajos medijos (ar vairāk nekā 100 ierakstiem, kas publicēti 2022. gadā); šajā sakarībā norāda uz pieminējumu skaita pieaugumu plašsaziņas līdzekļu augstas ietekmes medijos un Aģentūras sociālo mediju rādītāju būtisku pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu;

26.aicina Aģentūru veikt pasākumus, kas nodrošinātu, ka pilnībā ir ievēroti Savienības noteikumi par pārredzamību, kā arī pamattiesības, datu aizsardzības standarti un pārskatatbildība, tostarp sadarbības kontekstā ar citām aģentūrām; uzskata, ka Aģentūras un trešo personu sanāksmju un mijiedarbības atklāšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Aģentūras pamattiesību amatpersonas iecelšanu;

27.norāda, ka 2022. gada 16. septembrī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) lūdza Eiropas Savienības Tiesai anulēt divas grozītās Eiropola regulas normas, proti, 74.a un 74.b pantu, pamatojoties uz argumentu, ka minētie panti nopietni mazina juridisko noteiktību attiecībā uz fizisko personu personas datiem un apdraud EDAU neatkarību; norāda arī uz Vispārējās tiesas 2023. gada 6. septembra rīkojumu Lietā T-578/22, ar kuru EDAU prasība pret grozīto Eiropola regulu tika atzīta par nepieņemamu un attiecībā uz apstrīdēto tiesību normu iespējamo ietekmi uz EDAU 2022. gada 3. janvāra lēmumu tiek norādīts, ka EDAU nevar uz tām atsaukties, lai pamatotu savu rīcību; norāda, ka EDAU ir pārsūdzējis lietu T-578/22 un ka tas ir pilnvarots uzraudzīt Aģentūras personas datu apstrādes likumību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794; atzinīgi vērtē Aģentūras centienus ņemt vērā EDAU ieteikumus, jo īpaši to, ka visi ieguldījumi, kas saņemti pirms grozītās Eiropola regulas stāšanās spēkā, starplaikā tikuši iekļauti kādā datu subjektu kategorijā (DSK);

28.atgādina par konstatējumiem, kuri iekļauti EDAU 2022. gada 16. decembra revīzijas ziņojumā par Aģentūru, kurā tika atspoguļotas Aģentūras rīcībā esošo trešo valstu valstspiederīgo datu kopu īpašās pārbaudes; atgādina, ka EDAU ir konstatējis, ka vispārējais process tās informācijas novērtēšanai, kuru partneri sniedz par nepilngadīgajiem (tostarp nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 15 gadiem), ir skaidrs un labi attīstīts; atgādina, ka EDAU ir konstatējis vairākus gadījumus, kad viena un tā paša līmeņa aizdomu (klasifikācijas ziņā) attiecināšana uz tādu nepilngadīgo datiem, kuri acīmredzami ir iesaistīti salīdzinoši niecīgā tiesībpārkāpumā organizētās noziedzības grupas plašākā kontekstā, var neatbilst stingrā samērīguma robežvērtībai; uzsver, ka Aģentūrai ir pienākums ievērot Eiropola regulas 30. panta 1. punktā noteikto stingrā samērīguma principu;

29.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280..