1.ar gandarījumu atzīmē, ka budžeta uzraudzības rezultātā 2022. finanšu gadā budžeta izpildes līmenis attiecībā uz finanšu gada galīgā pieņemtā budžeta saistību apropriācijām bija 99,99 %, kas ir par 0,02 % vairāk nekā 2021. gadā; atzinīgi vērtē to, ka budžeta izpildes līmenis pārsniedz valdes noteikto 95 % robežvērtību; norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 82,78 %, t. i., par 13,44 % vairāk nekā 2021. gadā;

2.norāda, ka Aģentūra izmanto galvenos snieguma rādītājus (KPI), lai novērtētu sasniegtos rezultātus attiecībā uz tās mērķiem, tostarp atbalstu darba grupām, komunikācijas darbībām, centralizētām finansēm un iepirkumiem un cilvēkresursu pārvaldību; norāda, ka lielākā daļa mērķu ir sasniegti, tomēr iesaka pievērsties galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI), kas joprojām nav sasniegti vai tiek īstenoti lēnāk, nekā gaidīts (piemēram, atlīdzināšanas procesa uzlabošana, izmantojot uzlabotu sanāksmju vārteju (AGM) rīku, līguma parakstīšana, lai atbalstītu BEREC IKT stratēģijas 2022.–2025. gadam izstrādi); iesaka Aģentūrai regulāri pielāgot galvenos snieguma rādītājus, lai optimizētu tās sniegumu;

3.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turpināja sniegt kvalitatīvu administratīvo un profesionālo atbalstu BEREC Regulatoru valdei, BEREC kontakttīklam, publiskai informēšanai, BEREC darba grupām, tostarp ad hoc darba grupām un BEREC biroja padomdevēju grupai;

4.atzinīgi vērtē to, ka Ukrainas telesakaru regulators NCEC tika iekļauts Aģentūrā kā loceklis bez balsstiesībām;

5.norāda, ka darbības efektivitātes pieauguma panākšanai 2022. gadā bija vērstas uz šādām galvenajām jomām: dažu funkciju centralizācija, iepirkums, efektivitātes pieaugums, kas panākts, vairāk izmantojot Komisijas IT lietojumprogrammas vai ieviešot jaunas, un ārējo resursu izmantošana cilvēkresursu trūkuma kompensēšanai vai tehniska rakstura un palīguzdevumiem;

6.norāda, ka 2022. gadā Aģentūra iepirkuma jomā turpināja izmantot starpiestāžu iepirkuma procedūras un apvienoja septiņas iestāžu iepirkuma procedūras, kā rezultātā pārskata periodā tika noslēgti seši pamatlīgumi;

7.atzinīgi vērtē efektivitātes pieaugumu, kas panākts, plašāk izmantojot vai ieviešot papildu Komisijas IT lietojumprogrammas; jo īpaši norāda, ka 2022. gadā Aģentūra bija pilnībā pievienojusi un aktīvi izmantojusi visus Sysper2 pamatmodeļus, piemēram, identitātes pārvaldību, organizācijas pārvaldību, personas datu pārvaldību, darba apstākļus, talantu pārvaldību un dokumentu pārvaldību, kā arī trīs no fakultatīvo moduļu kopuma, piemēram, elastīgu darba laiku, tāldarbu un individuālās tiesības;

8.norāda, ka Aģentūras darbībā kopš tās izveides dažās amata vietās trūka cilvēkresursu; pieņem zināšanai, ka Aģentūra iespēju robežās kompensē dažus jaudas ierobežojumus, par prioritāti nosakot Eiropas Komisijas un citu Savienības aģentūru piedāvāto pakalpojumu izmantošanu kā primāro risinājumu; konstatē, ka šī pieeja ietver Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) un ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT-EU) sniegto pakalpojumu izmantošanu IT un drošības pakalpojumu jomā; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ļoti sekmīgi sadarbojas ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju IT jomā, kas ietver tīmekļa mitināšanu, IT izstrādi, katastrofu seku novēršanu, Aģentūras tīmekļa vietnes jaunā dizaina izstrādi un citus IT pakalpojumus;

9.atgādina, ka ir svarīgi palielināt Aģentūras darba digitalizāciju ne tikai attiecībā uz iekšējo darbību un pārvaldību, bet arī, lai paātrinātu procedūru digitalizāciju; uzsver, ka Aģentūrai šajā ziņā arī turpmāk jābūt proaktīvai, lai izvairītos no digitālās plaisas starp aģentūrām; tomēr vērš uzmanību, ka noteikti jāveic visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai izvairītos no jebkāda apdraudējuma apstrādātās informācijas drošībai tiešsaistē, un uzstāj, ka ir jāpastiprina pasākumi pret kiberuzbrukumiem vai iefiltrēšanās mēģinājumiem, jo īpaši no Krievijas vai Ķīnas;

10.norāda, ka 2022. gada 31. decembrī štatu sarakstā bija 16 Savienības budžetā apstiprinātie pagaidu darbinieki (tas pats apstiprināto amata vietu skaits kā 2021. gadā); norāda, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 19 līgumdarbinieks, 8 norīkotie valstu eksperti un 10 pagaidu darbinieki un konsultanti;

11.atzinīgi vērtē Aģentūras centienus saskaņot savu darbību ar principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām, tostarp attiecībā uz paredzamo kritisko minimālo lielumu;

12.konstatē, ka galvenā problēma personāla politikas jomā bija lielā kadru mainība, kas 2022. gadā palielinājās līdz 16,3 % salīdzinājumā ar 4,6 % 2021. gadā un 5,4 % 2020. gadā; pieņem zināšanai, ka straujais kadru mainības pieaugums īpaši ietekmēja Administrācijas un finanšu nodaļu; norāda, ka, lai aizpildītu vakantās amata vietas un nodrošinātu, ka 2022. gadā Aģentūrai un tās administrācijai nepieciešamajiem darbiniekiem ir jaunas kompetences, Aģentūra sāka atlases procedūras, lai aizpildītu piecas brīvās amata vietas (vienam pagaidu darbiniekam un četriem līgumdarbiniekiem), attiecībā uz kurām tai nebija piemērotu rezerves sarakstu, savukārt attiecībā uz atlikušajām trim brīvajām amata vietām Aģentūra nodrošināja ātru pieņemšanu darbā no saviem aktīvajiem rezerves sarakstiem; tomēr aicina Aģentūru analizēt lielās darbinieku mainības iemeslus un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nākotnē to novērstu, un ziņot par to budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

13.atzinīgi vērtē Aģentūras iniciatīvas uzlabot darbinieku darba un privātās dzīves apstākļus, tostarp juridiskās konsultācijas privātās lietās, finansiālo atbalstu bērnudārziem, mācību maksu starptautiskajām skolām, valodu kursus, no PVN atbrīvotas preces norīkotajiem valsts ekspertiem, ievadprogrammu jaunpienācējiem un palīdzību ģimenes locekļiem, kuri apmetas uz dzīvi Latvijā, dažas no tām sadarbībā ar Latvijas iestādēm;

14.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā, kā arī 2021. gadā kopumā tika panākts dzimumu līdzsvars darbinieku vidū, proti, 52 % sievietes un 48 % vīrieši; uzstāj, ka ir jāpastiprina centieni saglabāt saprātīgu dzimumu līdzsvaru Aģentūras darbinieku vidū; pieņem zināšanai, ka Aģentūrā ir tikai trīs vidēja līmeņa vadītāju amati un ka pieņemams dzimumu līdzsvars tika panākts arī vidējā līmeņa vadībā, proti, viena sieviete un divi vīrieši;

15.norāda, ka Aģentūra īsteno politiku attiecībā uz personas cieņas aizsardzību un psiholoģiskas aizskaršanas un seksuālas uzmākšanās novēršanu un ka Aģentūra iesaistījusies konfidenciālo konsultantu darba grupā; ar nepacietību gaida tās ziņojumu un ieteikumus; atzīmē, ka 2022. gadā nav ziņots par aizskarošas izturēšanās gadījumiem, un mudina Aģentūru turpināt un pilnveidot darbu, lai novērstu šādus gadījumus arī turpmāk;

16.pauž nožēlu par to, ka Aģentūra nav pieņēmusi „Daudzveidības un iekļaušanas hartu”, kuras mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un iespējas neatkarīgi no jebkāda iemesla, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētiskām īpašībām, valodas, reliģijas vai pārliecības, politiskajiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederības nacionālajai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas; atgādina, ka viens no hartas mērķiem ir īstermiņā un vidējā termiņā sasniegt mērķi, ka vidējā līmeņa vadībā vismaz 40 % no nepietiekami pārstāvētā dzimuma; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi uz budžeta izpildes apstiprināšanas standartizēto anketu; uzskata, ka nepāra skaitlis gan augstākā vadītāja, gan vidējā vadītāja amata kategorijā neliedz pieņemt hartu; mudina Aģentūru pieņemt „Daudzveidības un iekļaušanas hartu” un aktīvi piedalīties iniciatīvās, kas veicina daudzveidību un iekļaušanu darbavietā;

17.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2022. gadā turpināja savu stažēšanās programmu; norāda, ka kopumā Aģentūrai pievienojās 7 praktikanti un 15 praktikanti piedalījās Aģentūras stažēšanās programmā;

18.norāda, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē valdes locekļu CV un deklarācijas par interešu konfliktiem;

19.pieņem zināšanai, ka pirms amata pienākumu uzsākšanas Aģentūrā štata darbiniekiem, norīkotajiem valstu ekspertiem, praktikantiem un pagaidu darbiniekiem ir jāiesniedz interešu deklarācija, ko pēc tam pirms norīkojuma apstiprināšanas pārskata iecēlējinstitūcija vai direktors; turklāt norāda, ka darbiniekiem nodarbinātības laikā šī deklarācija ir regulāri jāatjaunina, lai risinātu ad hoc interešu konflikta situācijas, un aktīvi jāinformē Aģentūra par jebkādām ārējām darbībām, profesionālām aktivitātēm atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ, dāvanu saglabāšanu, laulāto nodarbinātību un iespējamiem konfliktiem, kas rodas saistībā ar publikācijām vai runām; norāda, ka pēc dienesta attiecību izbeigšanas štata darbiniekiem un praktikantiem noteiktā laikposmā pēc nodarbinātības ir jāpaziņo Aģentūrai par plānotajām turpmākajām profesionālajām saistībām;

20.pieņem zināšanai, ka Aģentūras direktors pieņēma dienesta vēstuli par darbinieku interešu konfliktu pārvaldību atlases un darbā pieņemšanas laikā, pieprasot deklarēt jebkādas profesionālās/personiskās attiecības ar pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgi no tā, vai šīs attiecības rada interešu konfliktu; turklāt norāda, ka darbiniekiem būtu arī jānorāda, vai viņi var vai nevar saglabāt objektivitāti; norāda, ka pēc kandidātu vārdu atklāšanas atlases komitejas locekļiem ir jāiesniedz deklarācija par interešu konfliktu novēršanu saskaņā ar iepriekš minēto dienesta vēstuli, kā arī pamatnostādnēm par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz darbiniekiem, kas iesaistīti atlases, darbā pieņemšanas vai pārklasificēšanas procedūrās Aģentūrā;

21.norāda, ka valde pieņēma Aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģiju 2023.–2025. gadam, kuras mērķis ir uzlabot krāpšanas atklāšanu, sankciju piemērošanu un novēršanu un apkarot jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas var ietekmēt tās finanšu intereses; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir izvietojusi Sysper ētikas moduļus, kas ietver interešu konflikta deklarāciju, deklarāciju par dāvanām vai viesmīlību, publikāciju deklarāciju, lūgumu atļaut ārēju darbību, lūgumu veikt ārēju darbību laikā, kad paņemts atvaļinājums personisku iemeslu dēļ, laulāto nodarbinātības deklarāciju;

22.atgādina, ka Aģentūrai ir svarīgi uzlabot atpazīstamību medijos, internetā un sociālajos tīklos, lai iedzīvotāji uzzinātu par tās darbu;

23.norāda, ka no 2022. gada februāra Aģentūra sāka izmantot Komisijas pakalpojumus attiecībā uz publiskā iepirkuma pārvaldības instrumentu (PPMT), kas ir vēl vairāk racionalizējis publiskā iepirkuma procesus un nodrošina jaunāko Komisijas veidņu un paraugprakses izmantošanu katrā procesa posmā;

24.atzīst, ka, lai palielinātu kiberdrošību un tās rīcībā esošo digitālo ierakstu aizsardzību, Aģentūra izmanto divfaktoru autentifikāciju, tīmekļa lietotņu ugunsmūrus, automatizētus dublējumus, piemēroto šifrēšanu (ja piemērojams/iespējams) un regulārus uzņēmumam kritiski svarīgu sistēmu atjaunošanas testus; turklāt norāda, ka Aģentūra izmanto uz programmatūru balstītu aizsardzību galalietotāju ierīcēm, piemēram, klēpjdatoriem un mobilajiem tālruņiem, un CERT-EU nodrošinātos IKT drošības pakalpojumus;

25.atzinīgi vērtē Aģentūras centienus par prioritāti uzskatīt jaunos tiesību aktus, ar kuriem nosaka kiberdrošības pasākumus Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās; ar bažām norāda uz kiberdrošības regulas iespējamo nesamērīgo slogu mazām aģentūrām, piemēram, BEREC birojam, kas varētu apdraudēt atbilstību; aicina Komisiju ņemt to vērā nākamo gadu plānošanas ciklos;

26.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūras valde ir noteikusi EMAS sertifikāciju kā mērķi nākamajiem trim gadiem; apzinās, ka Aģentūra ir sākusi iekšēju sagatavošanos sertifikācijai, kas ietver turpmākus atjauninājumus par aģentūras oglekļa pēdas aprēķinu, dalību ES aģentūru tīkla zaļināšanas tīkla mērķsadarbībā un citu pasākumus;

27.ar gandarījumu atzinīgi vērtē Ukrainas valsts regulatīvās iestādes dalību Aģentūras ikdienas darbībās; atzinīgi vērtē Aģentūras un tās locekļu sadarbības satvara izveidi, lai risinātu savienojamības problēmas un sagatavotu pamatu Ukrainas elektronisko sakaru noteikumu saskaņošanai ar Eiropas telesakaru regulējumu; turklāt atzinīgi vērtē to, ka, pamatojoties uz Aģentūras apkopotajiem datiem no Savienības un Ukrainas operatoriem par piemērotajiem mazumtirdzniecības pasākumiem, tika panākta vienošanās par kopīgu paziņojumu, ar ko tika izveidots stabils satvars, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā, palikt kopā ar savām ģimenēm un draugiem mājās un saglabāt piekļuvi informācijai;

28.atzinīgi vērtē Aģentūras centienus 2022. gadā palielināt sabiedrības informētību par tās pilnvarām un darbu Latvijā, izmantojot neliela mēroga komunikācijas iniciatīvas, piemēram, uzņemot Rīgas Stradiņa universitātes studentus, veicinot partnerību, kas uzlabo viņu izpratni par ES aģentūrām, jo īpaši Latvijā, piedaloties Eiropas Komisijas pārstāvniecības organizētajā pasākumā, kas tika straumēts Eiropas dienas atzīmēšanai Latvijā un ko organizēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība šajā valstī, un citos pasākumos; aicina Aģentūru turpināt darbu pie Aģentūras pamanāmības palielināšanas, jo īpaši uzņēmējā dalībvalstī;

29.atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta un Komisijas vietējie biroji Rīgā un Aģentūra ir apvienojuši centienus sadarboties, lai izveidotu kopīgu Eiropas namu, kas būs visu Savienības iestāžu un Aģentūras „mājas” Latvijā;

30.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280..