1.norāda, ka 2022. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā kārtējā gada saistību apropriāciju īstenošanas līmenis ir 94,03 %, t. i., par 3,88 % zemāks nekā 2021. gadā; norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 98,42 %, t. i., par 1,06 % zemāks nekā 2021. gadā;

2.norāda, ka Institūta galīgā budžeta summa izriet no grozījuma 656 930,67 EUR apmērā, ko valde pieņēma saistībā ar izmaiņām Institūta 2022. gada darba programmā;

3.ar bažām norāda uz Revīzijas palātas apsvērumu par Institūta dotāciju likumību un pareizību, ko ex post pārbaudīja neatkarīgs ārējais revidents, proti, kļūdu īpatsvars 2021. gadā bija 1,73 % (0,66 % 2020. gadā); uzsver, ka, lai gan kļūdu īpatsvars joprojām ir zem 2 % būtiskuma līmeņa, kritiskie riski, ko rada palielināts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” budžets, lielākas pilnvaras un darbības apvienojumā ar zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) skaita pieaugumu, var apgrūtināt Institūta spēju efektīvi uzraudzīt un pārraudzīt ZIK, kā rezultātā nākotnē varētu palielināties kļūdu īpatsvars un neatklāti pārkāpumi; aicina Institūtu veikt konkrētus pasākumus, lai samazinātu kļūdu īpatsvaru;

4.pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka 2022. gadā Institūts divos gadījumos samaksāja procentus par novēlotiem maksājumiem saistībā ar dotācijām kopumā 32 070 EUR apmērā; ar bažām norāda, ka abos gadījumos Institūts pienācīgi neuzraudzīja regulatīvos termiņus, kas liecina par nepilnību Institūta maksājumu darbplūsmā; ņem vērā, ka saskaņā ar Institūta atbildi uz Revīzijas palātas apsvērumu, no 2023. gada Institūts ir pārskatījis dotāciju pārvaldības procesus, apmācījis attiecīgos darbiniekus un izmanto Komisijas dotāciju pārvaldības IT sistēmu (eGrants), tādējādi ievērojami samazinot līdzīgu kļūdu rašanās iespējamību nākotnē;

5.ar gandarījumu norāda, ka Institūts izmanto galveno snieguma rādītāju (KPI) sistēmu, kas saistīta ar pamatdarbību, pārvaldību un korporatīvo komunikāciju; turklāt norāda, ka Institūts ar nelielu kavēšanos sasniedza aptuveni 95 % no 2022. gada darba programmas; pieņem zināšanai, ka saskaņā ar jauno Eiropas inovācijas programmu Institūtam tika uzdots veikt jaunas darbības, kas nebija iekļautas sākotnējā plānā, un šo darbību veikšanai netika piešķirti nekādi papildu resursi;

6.atzinīgi vērtē to, ka Institūts 2022. gadā turpināja palielināt savu ietekmi, nodrošinot gandrīz 1670 inovatīvus produktus un pakalpojumus, apmācot tūkstošiem uzņēmēju un atbalstot 5600 jaunuzņēmumus un augošus uzņēmumus, kas piesaistīja investīcijas gandrīz 6 miljardu EUR apmērā; turklāt norāda, ka Institūts ir pabeidzis integrāciju pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, pārejot uz daudzgadu finansēšanas modeli;

7.konstatē, ka Institūts ir panācis progresu 2021. gadā sāktās izmēģinājuma iniciatīvas “Inovācijas spēju veidošana augstākajai izglītībai” īstenošanā, palielinot augstākās izglītības iestāžu interesi un līdzdalību; norāda, ka Institūts ir izcelts kā viens no galvenajiem Eiropas inovācijas ekosistēmas veicinātājiem un dalībniekiem, uzsākot tā dziļo tehnoloģiju jomas talantu iniciatīvu, kuras mērķis ir nākamajos trīs gados vismaz 1 miljonam talantu nodrošināt prasmju apgūšanu, pārkvalificēšanos un prasmju pilnveidošanu;

8.atzinīgi vērtē to, ka Institūts atbalstīja Ukrainas iedzīvotājus pēc nelikumīgā un neprovocētā Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī, sniedzot palīdzību studentiem, uzņēmējiem, pētniekiem un augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem; turklāt norāda, ka Institūts izveidoja Eiropas Akumulatoru alianses akadēmiju Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām programmas ietvaros, kas ir pirmais nozīmīgais līdzekļu piešķīrums Institūtam no citas programmas;

9.norāda, ka Institūts ir parakstījis saprašanās memorandu ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru, kas aptver vairākas kopīgas darbības un drošības novērtējumus; atgādina, ka kopīgās darbības apvieno dažādas perspektīvas, mazina centienu dublēšanos, uzlabo mācīšanos un stiprina attiecības starp dalībniekiem; turklāt norāda, ka Institūts, lai uzlabotu savu efektivitāti, 2021. gadā sāka īstenot pāreju no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uz pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un 2022. gadā pabeidza to sadarbībā ar Komisiju;

10.konstatē, ka Institūts ir pieņēmis dažādus procesu efektivitātes pārskatus, kuru rezultātā cita starpā ir koriģēti darba apraksti, personāla mērķi un uzdevumu un resursu sadalījums; norāda, ka Institūts 2022. gadā veica pārstrukturēšanu un pieņēma dokumentu “Darba metodes”, lai palielinātu efektivitāti, piemēram, attiecībā uz e-pasta, sanāksmju un attālinātā darba izmantošanu;

11.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā tika ieviesti jauni IT rīki Institūta administratīvo darbību atbalstam ar galīgo mērķi palielināt organizācijas darbības efektivitāti un lietderību, tostarp publiskā iepirkuma pārvaldības instrumentu (PPMT), Q-Sign (elektroniskais paraksts) un dažādu Eiropas Komisijas Cilvēkresursu pārvaldības informācijas sistēmas (SYSPER) moduļu ieviešana; aicina Institūtu rast vēl citas iekšējās procedūras, kuras varētu racionalizēt, izmantojot jaunus IT rīkus;

12.atgādina, ka ir svarīgi uzlabot Institūta digitalizāciju ne tikai iekšējās darbības un pārvaldības ziņā, bet arī, lai paātrinātu procedūru digitalizāciju; uzsver, ka Institūtam šajā ziņā arī turpmāk jābūt proaktīvam, lai nepieļautu digitālās plaisas veidošanos starp Savienības aģentūrām; tomēr vērš uzmanību, ka noteikti jāveic visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai izvairītos no jebkāda apdraudējuma apstrādātās informācijas drošībai tiešsaistē, un uzstāj, ka ir jāpastiprina pasākumi pret kiberuzbrukumiem vai iefiltrēšanās mēģinājumiem, jo īpaši no Krievijas vai Ķīnas;

13.konstatē, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 93 % no štatu saraksta un ka darbā bija pieņemti 40 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā pagaidu darbiniekiem apstiprinātajām 45 amata vietām (tāds pats apstiprināto amata vietu skaits, kāds bija 2021. gadā); pieņem zināšanai to, ka 2022. gadā Institūtā strādāja arī 25 līgumdarbinieks, 10 pagaidu darba aģentūras darbinieks un viens norīkotais valsts eksperts;

14.pauž bažas par to, ka Institūta darbinieku pastāvīgais trūkums, kā to uzsvērusi Revīzijas palāta savos gada pārskatos, nav papildināts ar papildu amata vietām; uzsver, ka Institūts 2023. gada sākumā atkārtoja savu prasību saņemt papildu 10 darbinieku amata vietas, kas ļautu tam īstenot savu 2024. gada darba programmu; pievērš uzmanību tam, ka Institūta resursi ir jāsaskaņo ar jauno pilnvaru prasībām;

15.pieņem zināšanai dzimumu sadalījumu Institūta augstākās un vidējā līmeņa vadības darbinieku vidū, proti, to, ka 5 no 8 darbiniekiem ir vīrieši; pauž bažas par dzimumu līdzsvaru valdē, jo 9 no 14 darbiniekiem ir vīrieši; pieņem zināšanai visu Institūta darbinieku sadalījumu pa dzimumiem, proti, 28 no 65 tās darbiniekiem ir vīrieši; konstatē, ka Institūta dzimumu līdztiesības politika un rīcības plāns tika apstiprināts 2022. gadā; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un aicina Institūtu ņemt vērā šo aspektu, nākotnē pieņemot darbā darbiniekus un ieceļot amatā augstākā un vidējā līmeņa vadītājus; aicina Komisiju ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus Institūta valdes locekļa amatam;

16.pauž bažas par ģeogrāfisko līdzsvaru Institūta augstākā un vidējā līmeņa vadībā, kurā ir tikai viens vadošais darbinieks no Centrāleiropas un Austrumeiropas; uzstāj, ka ir jāveic uzlabojumi; prasa Institūtam ziņot par šo jautājumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

17.atzinīgi vērtē Institūta iniciatīvas stiprināt dzimumu līdzsvara nozīmi skolu līmenī, piemēram, programmu “Girls Go Circular” un “Supernovas”, veicinot sieviešu uzņēmējdarbību un līderību; turklāt norāda, ka Institūts 2023. gadā pieņēma EUAN Daudzveidības un iekļautības hartu, apstiprinot savu apņemšanos nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visos karjeras posmos un iespēcināt darba vidi, kurā daudzveidība tiek uzskatīta par inovācijas, bagātināšanas un radošuma avotu un kurā vadītāji un visi darbinieki veicina iekļaušanu;

18.konstatē, ka Institūts 2022. gadā īstenoja lielāko daļu SYSPER moduļu un ka tie tiks turpināti 2023. gadā; norāda, ka Institūts ir pieņēmis Eiropas Savienības aģentūru tīkla Daudzveidības un iekļautības hartu, apliecinot savu apņemšanos nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un iespēcināt darba vidi; turklāt norāda, ka Institūts ir ieviesis vairākus pasākumus, lai uzlabotu darbinieku labklājību darbā un darba un privātās dzīves līdzsvaru, cita starpā sedzot sabiedriskā transporta izmaksas, uzņemot viņu bērnus starptautiskos bērnudārzos, nodrošinot elastīgus un hibrīda darba apstākļus;

19.norāda, ka saskaņā ar mācību kartes programmu, kas tika izstrādāta Institūta un tā darbinieku vajadzībām, lai uzlabotu vispārējo sniegumu, Institūts turpināja tiešsaistē piedāvāt apmācību saviem darbiniekiem, tostarp ētiku un integritāti, aizskarošas izturēšanās novēršanu, datu aizsardzību, efektivitāti hibrīdsanāksmēs, IT drošības izpratnes pasākumus un drošības apmācību;

20.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā tika sekmīgi izsludināti divi stažēšanās uzaicinājumi; norāda, ka tā rezultātā kopumā 23 jauni speciālisti piedalījās stažēšanās iespējās Institūtā, vai nu sākot vai pabeidzot stažēšanos 2022. gadā;

21.norāda, ka viens bijušais komisārs un viens bijušais Eiropas Parlamenta deputāts kā valdes locekļi no Institūta budžeta saņem honorāru 2000 EUR apmērā par katru apmeklēto valdes sanāksmi;

22.pauž bažas, ka 2022. gadā tika ziņots par vienu aizskarošas izturēšanās gadījumu un tika sākta administratīva izmeklēšana, kas joprojām turpinās; aicina Institūtu iespējami drīzāk ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par visām norisēm šajā jautājumā; norāda, ka Institūts īsteno politiku attiecībā uz personas cieņas aizsardzību un psiholoģiskas aizskaršanas un seksuālas uzmākšanās novēršanu un ka Institūts ir iesaistījies konfidenciālo konsultantu starpinstitucionālajā tīklā; ar nepacietību gaida to ziņojumu un ieteikumus;

23.pieņem zināšanai Institūta pašreiz veiktos pasākumus un pastāvīgos centienus, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; norāda, ka Institūts savā tīmekļa vietnē publicēja valdes un vadības komandas locekļu interešu deklarācijas un CV; turklāt norāda, ka Institūts savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par visām sanāksmēm, ko rīko valde un vadības komanda publiskos pasākumos un sanāksmēs katru mēnesi;

24.norāda, ka Institūts ir pieņēmis politiku attiecībā uz darbinieku interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, tostarp ikgadējo interešu deklarāciju izdošanas un novērtēšanas procedūras un procedūru, kas reglamentē Institūta interešu deklarācijas noteikumu pārkāpšanu; turklāt norāda, ka Institūts ir izveidojis Konfliktu un padomdevēju komiteju, ir rīkojis saviem darbiniekiem informatīvas sesijas par ētiku un integritāti un izstrādā lēmumu par modeļiem un administratīvajām procedūrām saistībā ar interešu konfliktiem;

25.atzinīgi vērtē Institūta centienus attiecībā uz valdes locekļu interešu deklarācijām, iesniedzot trīs dažādas deklarācijas: ikgadējo interešu deklarāciju, interešu deklarāciju par ZIK priekšlikumu izvērtēšanu un interešu deklarāciju par ZIK uzņēmējdarbības plānu; norāda, ka dažu valdes locekļu interešu konflikta situācijas tika konstatētas ikgadējā interešu deklarācijā, līdz ar to viņi tika informēti un tika pieņemts riska mazināšanas pasākums;

26.norāda, ka Institūts strādā pie jaunas politikas izstrādes, lai novērtētu pēcnodarbinātības ierobežojumus un aizliegumus saviem vadošajiem darbiniekiem ieņemt noteiktus amatus pēc pilnvaru termiņa beigām; konstatē, ka politikā tiks precizēti tie amati, kurus aizliegts ieņemt pēc pilnvaru termiņa beigām, kā arī kritēriji, pēc kuriem tā turpmāk šādu pāriešanu aizliegs, nosakot divu gadu ierobežojumu; atzinīgi vērtē to, ka Institūts 2024. gada sākumā pieņems arī korupcijas politiku vai lēmumu, ar ko izveidos pamatu īstenojamo iekšējo korupcijas apkarošanas mehānismu izstrādei;

27.pieņem zināšanai, ka OLAF pēc divām dažādām izmeklēšanām sniedza divus ieteikumus, no kuriem viens no diviem ieteikumiem tika īstenots 2022. gada laikā, savukārt atlikušais ieteikums pašlaik tiek īstenots; aicina Institūtu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar šiem ieteikumiem;

28.atgādina, ka Institūtam ir svarīgi uzlabot atpazīstamību medijos, internetā un sociālajos tīklos, lai iedzīvotāji uzzinātu par tā darbu;

29.ņem vērā, ka attiecībā uz trim revidētajiem administratīvajiem maksājumiem (337 116 EUR) Institūts apstiprināja budžeta saistības tikai pēc attiecīgo juridisko saistību parakstīšanas; uzsver, ka tas nav atsevišķs incidents, jo Revīzijas palāta 2021. gada ziņojumā jau ir konstatējusi līdzīgu problēmu; atgādina, ka tas neatbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/715 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.). (Finanšu pamatregulas) 73. panta 2. punktam; pēc iepazīšanās ar Institūta atbildi ņem vērā, ka tas veiks papildu pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību minētajai klauzulai, t. i., organizēs īpašas darbinieku informēšanas sanāksmes, atjauninās esošās procedūras un pastiprinās saistītās iekšējās kontroles; mudina Institūtu nekavējoties rīkoties un īstenot pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi finanšu darījumi atbilst Finanšu pamatregulai;

30.norāda, ka Institūts pabeidza iekšējās revīzijas struktūras funkcijas pāreju uz ZIK uzraudzības un pārraudzības funkciju, kas pieņemta ar valdes Lēmumu 12/2022 un kas stājās spēkā 2022. gada 1. aprīlī; pieņem zināšanai, ka iekšējās revīzijas funkciju tagad veic Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS); turklāt konstatē, ka tika stiprināta iekšējās kontroles koordinatora loma, nosakot uzdevumus, tostarp iekšējās kontroles darbību koordinēšanu un ziņošanu Institūtā, revīzijas ieteikumu īstenošanu, revīziju koordinēšanu, sadarbību ar ārējām revīzijas struktūrām un ieguldījumu finanšu un darbības pārvaldībā tādās jomās kā iepirkums, līgumu izpilde, maksājumi un ziņošana;

31.norāda, ka IAS 2022. gadā sāka gatavoties Institūta 2023.–2025. gada stratēģiskajam iekšējās revīzijas plānam; turklāt norāda, ka IAS sāka 2023. gadā pabeigto revīziju par Institūta ekspertu pārvaldību, lai novērtētu ekspertu pārvaldības procesu, tostarp atlases, līgumu slēgšanas un maksājumu, iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti Institūtā;

32.norāda, ka svarīgs IAS 2021. gada Cilvēkresursu pārvaldības revīzijas ieteikums, kurā galvenā uzmanība pievērsta novērtēšanas un pārklasificēšanas procedūrai, ievērojami aizkavējās par 15 mēnešiem; norāda, ka konstatētie riski ietvēra iespējamu kavēšanos un neefektivitāti šajā procesā, iespēju, ka tika pieņemti nepareizi pamatoti vadības lēmumi, kas rada problēmas pārskatīšanas procedūrās vai Tiesā, darbinieku neapmierinātību un demotivāciju, bažas par to, ka Apvienotā pārklasificēšanas komiteja nepilda savus uzdevumus, un vispārējo ticamības zudumu pārklasificēšanas un pārskatīšanas mehānisma vajadzībām, kā rezultātā darbinieki tiek demotivēti; aicina Institūtu veikt aktīvus pasākumus, lai novērstu jebkādu iespējamu kavēšanos un neefektivitāti novērtēšanā un pārklasificēšanā, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par progresu šajā jautājumā;

33.konstatē, ka Institūts ir palielinājis sadarbību ar OLAF, rīkojot divpusējas sanāksmes un informatīvas sanāksmes par krāpšanas apkarošanu; turklāt norāda, ka Institūts ir ieviesis krāpšanas apkarošanas stratēģiju 2021.–2023. gadam, kas pieņemta 2021. gada maijā;

34.norāda, ka Institūts īstenoja riska novērtēšanu un šādus konstatētos riskus reģistrēja Institūta 2022. gada riska reģistrā: gada darba programmas elementu neīstenošana, ko cita starpā izraisīja nepietiekami cilvēkresursi, ZIK nolīgumu nepareiza īstenošana, kavējumi Institūta iepirkuma procedūrās un piesaistīšanā Komisijas IT sistēmām, kā arī citus; aicina Institūtu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par visām norisēm šajā jautājumā;

35.pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka attiecībā uz programmatūras atjaunošanas rīkojumu Institūts neveica ex ante pārbaudi, lai apstiprinātu, vai darbuzņēmējs ir iekasējis pareizu cenu un uzcenojumu, kā noteikts piemērojamajā pamatlīgumā, norāda, ka tas ir pretrunā Finanšu pamatregulas 30. panta noteikumiem par ex ante kontrolēm un rada risku, ka Institūts maksās nepareizas summas par saņemtajiem pakalpojumiem; konstatē, ka saskaņā ar Institūta atbildi, pieprasot piedāvājumu, darbuzņēmējam būs vajadzīgs cenas sadalījums, kurā būtu skaidri norādīta cena un uzcenojums, lai novērtētu jebkādu ar cenu saistītu risku;

36.norāda, ka Institūts 2022. gadā organizēja pasākumus, lai uzlabotu tā pamanāmību visās dalībvalstīs un Savienībā, kā arī atklātās dienas, lai informētu par iespējām, ko Institūts piedāvā potenciālajiem kandidātiem; turklāt norāda, ka Institūts ir arī sācis iniciatīvu “dziļo tehnoloģiju jomas talantu iniciatīva”, kas ir daļa no jaunās Eiropas inovācijas programmas, un tā palīdzēs iedzīvotājiem nākotnē apgūt tehnoloģiju jomas;

37.konstatē, ka Institūts ir strādājis pie tā, lai kļūtu par klimatneitrālu aģentūru, kas veic nepieciešamos pasākumus vides pārvaldībai; norāda, ka Institūts ir Savienības lielākā inovācijas ekosistēma un programmas “Apvārsnis Eiropa” vadošais instruments klimata pārmaiņu un ar to saistīto jautājumu risināšanai; atzinīgi vērtē Institūta 2022. gadā veiktos pasākumus vides mērķu sasniegšanai: Ilgtspējas komitejas izveide, kļūšana par ES aģentūru tīkla zaļināšanas apakštīkla dalībnieci, un EITree — pasākums, kurā dažādi darbinieki iestādīja kokus pilsētas teritorijā;

38.norāda, ka EMAS sertifikācija ir Institūta vidēja termiņa vai ilgtermiņa darba kārtībā;

39.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280. par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.