1.norāda, ka 2022. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis attiecībā uz kārtējā gada saistību apropriācijām (“SA”) bija 96,23 %, t. i., nedaudz (par 0,44 %) zemāks nekā 2021. gadā (96,67 %); norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju (“MA”) izpildes līmenis bija 89,55 %, t. i., par 1,36% zemāks nekā iepriekšējā, 2021. gadā (90,91 %); ar bažām norāda uz atcelto līdzekļu, kas pārnesti no 2021. gada uz 2022. gadu, salīdzinoši lielo īpatsvaru (15 %), kas neļāva sasniegt Aģentūras gada mērķrādītāju — mazāk nekā 10 %;

2.uzsver, ka Aģentūras Valde 2022. gadā pieņēma divus budžeta grozījumus (“BG”); šajā saistībā norāda, ka Aģentūra veica 2022. gada budžeta pusgada pārskatīšanu, kuras laikā tika konstatēts, ka Aģentūrai ir jālūdz Komisijai papildu subsīdijas 12 miljonu EUR apmērā SA vajadzībām un 6 miljonu EUR apmērā MA vajadzībām, lai pildītu papildu uzdevumus saistībā ar humanitāro krīzi, kuru izraisīja nelikumīgais un neprovocētais Krievijas iebrukums Ukrainā; norāda, ka šīs summas tika iekļautas Aģentūras pirmajos BG, kas tika pieņemti 2022. gada septembrī; tomēr pauž nožēlu, ka Aģentūras budžeta un plānošanas procesa rudens pārskatīšanas laikā atklājās neparedzēta kavēšanās ar Ukrainas krīzi saistīto operatīvo plānu (OP) īstenošanā, kā rezultātā Valde 2022. gada novembrī pieņēma (otros) BG ar mīnus zīmi, samazinot MA par 12 miljoniem EUR; visbeidzot, norāda, ka Aģentūras BG tika atspoguļots arī Dānijas brīvprātīgais ieguldījums (otrā iemaksa 94 063 EUR apmērā), kas bija paredzēts, lai īstenotu “Ceļvedi sadarbībai starp EASO un Ēģipti”, un pirmais priekšfinansējums (2 968 129 EUR apmērā) IPA III Rietumbalkāniem;

3.norāda uz Revīzijas palātas ziņojumā minēto konstatējumu attiecībā uz Šengenas asociēto valstu (SAC) iemaksām Aģentūras budžetā, proti, ka vienošanās, kas noslēgtas starp Savienību un šīm valstīm un kas kalpo kā juridiskais pamats šo iemaksu aprēķināšanai, ir neskaidras un pieļauj atšķirīgas interpretācijas, kā rezultātā katra SAC (Aģentūras budžetā) neiemaksā aptuveni 0,7 miljonus EUR (7 %), jo tiek izmantota aprēķina formula, kuru Revīzijas palāta uzskata par kļūdainu, jo iemaksu koeficients tiek reizināts ar summu, kas ietver tikai Aģentūras darbībām paredzētās Savienības budžeta subsīdijas, taču Revīzijas palāta uzskata, ka šajā summā būtu jāiekļauj arī SAC daļa; aicina Komisiju risināt šo jautājumu nākamajās sarunās ar SAC par jauniem nolīgumiem, kas attieksies uz SAC dalību Aģentūras darbā, lai nodrošinātu lielāku skaidrību šajā jautājumā;

4.norāda, ka 2022. gadā Aģentūras sniegums tika vērtēts, ņemot vērā 204 gada mērķrādītājus, no kuriem 48 % tika pārsniegti, 26 % — sasniegti, 10 % — gandrīz sasniegti, 12 % mērķrādītāju sasniegšana aizkavējās un 4 % mērķrādītāju nebija attiecināmi;

5.atzinīgi vērtē Aģentūras 2022. gadā panākto ievērojamo progresu Regulas (ES) 2021/2033 jauno noteikumu pilnīgā īstenošanā; ņemot vērā Aģentūras ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“Ziņojums par turpmāko rīcību”), jo īpaši norāda, ka Aģentūra izveidoja Konsultatīvo forumu (KF), kā arī patvēruma rezervi, kurā 2023. gada jūnija vidū jau bija 360 dalībvalstu apstiprināti eksperti (no 500, kā noteikts minētajā regulā), un pieņēma darbā pamattiesību amatpersonu, kas stājās amatā 2023. gada maijā, kā arī apspriedās ar ieinteresētajām personām, lai izstrādātu un pieņemtu sūdzību izskatīšanas mehānismu; attiecībā uz uzraudzības mehānismu norāda, ka metodoloģija un programma ir izstrādes stadijā un to ir plānots pieņemt 2024. gada 1. ceturksnī, pēc tam veicot izmēģinājuma uzraudzības pasākumus;

6.attiecībā uz sadarbības koordinatoru (SK) nosūtīšanu uz dalībvalstīm un trešām valstīm norāda, ka cilvēkresursu trūkuma dēļ Aģentūra bija spiesta veidot dalībvalstu kopas, vienam SK apkalpojot līdz pat četrām dalībvalstīm, un ka nav izstrādāts laika grafiks nosūtīšanai uz trešām valstīm; atzīst, ka Aģentūrai ir nepieciešami papildu resursi, lai pilnībā īstenotu Regulas (ES) 2021/2303 prasības šajā jomā, un atkārtoti aicina Komisiju, pieņemot lēmumus par turpmākajiem štatu sarakstiem, labāk ņemt vērā Aģentūras operatīvās vajadzības;

7.atzīst, ka 2022. gadā Aģentūra saskārās ar jauniem uzdevumiem un daudziem un dažādiem izaicinājumiem saistībā ar Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā; šajā saistībā norāda, ka pēc attiecīgo valsts iestāžu pieprasījuma Aģentūra paplašināja savas operācijas, sākot darboties vēl sešās dalībvalstīs, kā rezultātā operatīvie plāni tika izstrādāti kopumā 14 dalībvalstīm; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra arī palīdz šīm dalībvalstīm īstenot Pagaidu aizsardzības direktīvu (TPD); turklāt norāda, ka Aģentūra atbalstīja brīvprātīgas pārvietošanas programmu, palīdzot personām, kas bēg no Ukrainas, pārcelties uz Savienību un pieteikties pagaidu aizsardzībai, organizēja apmācības TPD jautājumos valstu pārvaldes iestādēm, izstrādāja konkrētām valstīm paredzētus komunikācijas produktus (bukletus, brošūras un plakātus) ar pielāgotu informāciju par pagaidu aizsardzību, paplašināja situācijas analīžu sagatavošanu un pirmo reizi nosūtīja personālu uz ārpussavienības valsti (Moldovu); atzinīgi vērtē arī Aģentūras apņēmīgo iesaistīšanos kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) ārējā dimensijā un palīdzību ES+ valstīm 2585 personu pārmitināšanā, sniedzot atbalstu 13 atlases un 3 pirmsizbraukšanas misijām;

8.citu 2022. gada sasniegumu vidū uzsver to, ka Aģentūra izstrādāja norādījumus aptuveni 3000 lappušu garumā par izcelsmes valsts informācijas (COI) izmantošanu, atbildēja uz vairāk nekā 1000 individuāliem medicīniska rakstura pieprasījumiem saistībā ar Aģentūras rīcībā esošās COI izmantošanu veselības aprūpes jomā, rīkoja apmācības rekordlielam dalībnieku skaitam — kopumā 13 000 dalībnieku, un publicēja un/vai atjaunināja norādījumus valstīm (par Somāliju, Afganistānu un Irāku); atzinīgi vērtē arī to, ka Aģentūra palīdz Rietumbalkānu valstīm, nodrošinot iestāžu spēju veidošanu, apmācību un praktisko apmācību darbavietā par galvenajām patvēruma procedūrām Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā;

9.norāda, ka Aģentūra sadarbojas ar vairākām tieslietu un iekšlietu aģentūrām (piemēram, Frontex, eu-LISA, FRA, CEPOL), cita starpā attiecībā uz situācijas izpratnes veicināšanas dokumentu izstrādi, atbalstu operatīvo problēmu (tostarp nosūtītā personāla jautājumu) risināšanā, mācībām un informācijas apmaiņu, kā arī apmācību un spēju veidošanu; uzsver sadarbības nozīmi pareizas resursu sadales nodrošināšanā; turklāt norāda, ka, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa vienošanos, eu-LISA mitina Aģentūras IKT loģiskās infrastruktūras un komunikāciju vietni; mudina Aģentūru turpināt pētīt veidus, kā apmainīties ar paraugpraksi un iespējām Aģentūras jauno pilnvaru ietvaros, lai kopīgotu resursus un turpinātu veidot sinerģiju ar citām aģentūrām savstarpējo interešu jomās nolūkā uzlabot efektivitāti;

10.atzinīgi vērtē Aģentūras 2022. gadā veiktos pasākumus nolūkā palielināt efektivitāti un vienkāršošanu, piemēram, procesuālo posmu skaita samazināšanu, vienveidīgu uzdevumu automatizāciju un tāda horizontālo pakalpojumu sniegšanas organizatoriskā modeļa ieviešanu, kas administratīvo kompetenci tuvina izmantošanas vietai, nodrošinot attālinātas pieslēgšanās iespējas, klātbūtni uz vietas vai hibrīdu klātbūtni, tādējādi palīdzot īstenot valstu operācijas tādās jomās kā finansējuma iniciēšana, IKT atbalsts, juridiskais atbalsts un iekārtu pārvaldība; atzinīgi vērtē Aģentūras aizvien lielāko efektivitāti personāla drošības garantēšanā vairākās valstu operācijās, izmantojot tādus pašus resursus kā 2021. gadā; turklāt norāda, ka Aģentūra ir īstenojusi vairākus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot efektivitāti kiberdrošības jomā (piemēram, izmantojot automatizētu darbplūsmu reaģēšanai uz incidentiem), iepirkumu jomā (nosakot galvenos punktus attiecībā uz visbiežāk iegādātajām precēm un pakalpojumiem, lai uzlabotu procedūru kvalitāti un savlaicīgumu un sniegtu atbalstu iepirkuma agrīnajos posmos), IKT jomā (nodrošinot lietotājiem vienotu kontaktpunktu viņu pieprasījuma statusa uzzināšanai) un cilvēkresursu jomā (cita starpā izmantojot pirmos SYSPER moduļus attiecībā uz identitāti, organizāciju, aprūpētāju, personas datiem un laika pārvaldību, kā arī cilvēkresursu reģistrācijas sistēmu, kurā tiek reģistrēti atbalsta pakalpojumi, kas sniegti visam Aģentūras personālam); aicina Aģentūru pilnībā ieviest Komisijas publisko iepirkumu pārvaldības rīku; norāda, ka Aģentūras 2022. gada konsolidētajā darbības pārskatā (“2022. gada KDP”) ir paredzēts palielināt Aģentūras operatīvajām darbībām piešķirto resursu īpatsvaru, kas 2022. gadā bija 79,13 % (salīdzinājumā ar 72,14 % 2021. gadā un 68,68 % 2020. gadā);

11.pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu ar nožēlu norāda, ka Aģentūra nav to aģentūru vidū, kuras ir izstrādājušas korporatīvos plānus, lai uzlabotu savu darbību energoefektivitāti un klimatneitralitāti, savos gada darbības pārskatos integrējušas vides ziņojumu veidlapas vai saņēmušas EMAS reģistrāciju; no Aģentūras atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem tomēr secina, ka 2022. gadā Aģentūra uzsāka pirmo posmu, gatavojoties vides pārvaldības sistēmas izstrādei un ieviešanai, un sagatavojās turpmākajiem šī procesa posmiem; mudina Aģentūru turpināt iesaistīties spēju veidošanas pasākumos, kā arī sadarboties ar citām aģentūrām un Savienības iestādēm, lai paātrinātu Aģentūras EMAS sertifikācijas procesu; uzsver, ka Aģentūra tehniskajās specifikācijās vai līgumu piešķiršanas kritērijos iekļauj vidiskos aspektus, piemēram, attiecībā uz ēku būvniecības līgumiem, ēdināšanas pakalpojumiem, uzkopšanas pakalpojumiem u.c.; aicina Aģentūru apsvērt arī zaļā publiskā iepirkuma politikas izstrādi; mudina Aģentūru apsvērt iespēju ieviest ilgtspējīgus un energoefektīvus starpposma risinājumus gan tās infrastruktūrai, gan iekšējiem procesiem, piemēram, digitālo rīku un dokumentu pārvaldības plašāku izmantošanu;

12.norāda uz Aģentūras darbinieku sadalījumu pēc dzimuma — 9 vīrieši (69 %) un 4 sievietes (31 %) augstākās un vidējās vadības līmenī (tāds pats sadalījums kā 2021. gadā), 27 vīrieši (48 %) un 29 sievietes (52 %) tās Valdē (labāks sadalījums salīdzinājumā ar 2021. gadu) un 203 vīrieši (39 %) un 316 sievietes (61 %) pārējo darbinieku vidū (tāds pats sadalījums kā 2021. gadā); atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru darbinieku vidū, un aicina Aģentūru ņemt vērā šo aspektu, nākotnē pieņemot darbā darbiniekus un ieceļot amatā augstākā un vidējā līmeņa vadītājus; ar gandarījumu norāda uz Aģentūras apņemšanos savā gaidāmajā cilvēkresursu stratēģijā iekļaut pasākumus, kuru galvenā prioritāte būs dzimumu pārstāvības un dažādības veicināšana Aģentūrā, un veicināt vadības prasmju attīstības programmas, kas pielāgotas topošajiem vadītājiem; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo saistību īstenošanu;

13.norāda, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 90 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām (87 % — 2021. gadā) un 333 no Savienības budžetā apstiprinātajām 371 pagaidu darbinieka vietām (salīdzinājumā ar 366 apstiprinātām vietām 2021. gadā); atzinīgi vērtē to, ka aizpildīto Aģentūras štata vietu skaits ir palielinājies; pauž nožēlu par Aģentūras kadru mainības līmeņa pieaugumu no 4,1 % 2021. gadā līdz 8,2 % 2022. gadā; atzīmē, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 184 līgumdarbinieki (“LD”) un 10 norīkotie valstu eksperti; uzsver, ka saistībā ar karu Ukrainā un TPD īstenošanu Komisija Aģentūrai uz diviem gadiem piešķīra 90 īstermiņa LD amata vietas; norāda, ka 2022. gadā Aģentūra publicēja informāciju par 29 vakancēm un piedāvāja 138 darbvietas pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem;

14.atzinīgi vērtē Aģentūras politiku attiecībā uz personas cieņas aizsardzību un psiholoģiskas un seksuālas uzmākšanās novēršanu, Komisijas noteikumu par administratīvo izmeklēšanu un disciplināro procedūru veikšanu īstenošanu un iekšējos norādījumus attiecībā uz palīdzības pieprasījumiem saskaņā ar Savienības Civildienesta noteikumu (SCN) 24. pantu; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem norāda, ka 2022. gadā Aģentūra saņēma ziņojumus par trim aizskaršanas gadījumiem, no kuriem divi tika noraidīti, jo nebija prima facie pierādījumu par aizskaršanu, un tika slēgti, neveicot nekādas turpmākas darbības, savukārt trešajā gadījumā tika sākta administratīva izmeklēšana; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šīs izmeklēšanas rezultātiem; ar gandarījumu norāda, ka pēc Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) ieteikuma Aģentūra 2023. gada aprīlī pieņēma norādījumus par administratīvo izmeklēšanu un disciplinārajām procedūrām; uzsver, ka ir svarīgi ieviest stingras sistēmas pret aizskarošu izturēšanos, jo īpaši ļoti saspringtā un prasīgā darba vidē; aicina Aģentūru ieviest apmācības shēmu gan jaunpienācējiem, gan esošajiem darbiniekiem;

15.norāda, ka Aģentūras veiktie turpmākie pasākumi, reaģējot uz Parlamenta horizontālajiem konstatējumiem saistībā ar 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, kā arī Aģentūras ziņojums par turpmāko rīcību liecina, ka pēdējos gados (no 2019. gada) Aģentūra, izskatot iespējamas uzmākšanās gadījumus (t. i., palīdzības pieprasījumus saskaņā ar SCN 24. pantu), izmanto advokātu biroja (kas specializējies Savienības civildienesta tiesībās) ārpakalpojumus; šajā saistībā norāda, ka Aģentūras Juridisko pakalpojumu nodaļa izvērtē, vai ir nepieciešams lūgt atbalstu vai padomu ārējam advokātu birojam, kā arī vada attiecīgās procedūras norisi un visos šajos gadījumos sadarbojas ar Aģentūras Cilvēkresursu nodaļu;

16.atgādina par Revīzijas palātas konstatējumu, ka 2020. gadā Aģentūras štatu sarakstā bija 16 brīvas amata vietas vadībā, no kurām 10 ilgāk nekā gadu ieņēma pienākumu izpildītāji, kā arī par citām problēmām, piemēram, to, ka vadītāju pienākumu izpildītāji ieņem divas amata vietas vienlaikus; ar gandarījumu norāda uz Aģentūras ziņojumā par turpmāko rīcību minētajiem turpmākajiem korektīvajiem pasākumiem, ko tā veica nolūkā ievērot SCN 7. panta 2. punktu, pirmkārt, 2022. gada beigās samazinot pagaidu vadošo amatu ieņemšanu ilgāk nekā vienu līdz divus gadus, un, sākot ar 2023. gadu, pilnībā pārtraucot šādu praksi, jo neviens darbinieks vairs pagaidu kārtā neieņem vadošos amatus ilgāk par gadu; atzinīgi vērtē Aģentūras apņemšanos piešķirt prioritāti vadošo amatu aizpildīšanai; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūrai 2022. un 2023. gadā ir izdevies panākt progresu attiecībā uz darbā pieņemšanas procedūrām nolūkā aizpildīt dažādus vidējā un augstākā līmeņa vadības amatus, tostarp izpilddirektora vietnieka amatu, jo saskaņā ar Aģentūras ziņojumu par turpmāko rīcību divas atlases procedūras ir pabeigtas, savukārt deviņas atlases procedūras vēl turpinās vai nav noslēgušās; visbeidzot, norāda, ka Aģentūras tīmekļa vietnē ir minēts, ka 2024. gada 15. janvārī Aģentūras Administrācijas centra vadītājs amatā atrodas ad interim statusā, savukārt Aģentūras Institucionālo un horizontālo jautājumu centra vadītājs — pienākumu izpildītāja statusā; norāda, ka Administrācijas centra vadītāja atlases procedūra turpinās un paredzams, ka tā tiks pabeigta 2024. gada 1. ceturksnī; arī norāda, ka Institucionālo un horizontālo lietu centra vadītāja atlases procedūra turpinās un to ir paredzēts pabeigt 2024. gada 1. ceturksnī; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par visu šo procedūru rezultātiem;

17.uzsver, ka par korektīvajiem pasākumiem, ko Aģentūra veica nolūkā ievērot SCN 7. panta 2. punktu, IAS faktu vākšanas braucienu 2022. gada oktobrī, Revīzijas palātas darbu uz vietas 2022. finanšu gada revīzijas veikšanas nolūkā, attiecīgajiem Parlamenta apsvērumiem, kas Aģentūrai sniegti Parlamenta 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā, kā arī (notiekošo) izmeklēšanu, ko 2022. gada 24. novembrī uzsāka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), informācija tika iegūta no anonīmas e-pasta vēstules, kurā cita starpā bija minēti daudzi apgalvojumi par pārkāpumiem personāla jomā, ko pieļāvusi visa Aģentūras augstākā līmeņa vadība; aicina Aģentūru šajā izmeklēšanā pilnībā sadarboties ar OLAF; norāda, ka 2022. gada KDP ir minēti Revīzijas palātas secinājumi, ka piemaksu aprēķināšana par vadošo amatu ieņemšanu pagaidu kārtā bija likumīga un pareiza, savukārt amatu ieņemšana pagaidu kārtā ilgāk nekā vienu gadu neatbilst noteikumiem, taču nav saistīta ar nepareizu maksājumu veikšanu; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šīs izmeklēšanas norisi un posmiem;

18.pauž bažas par Aģentūras iekšējo pārvaldību un procedūrām, ņemot vērā to, ka 2022. gadā OLAF sāka vienu izmeklēšanu par pārvaldības un personāla politiku, kas, iespējams, ietvēra nepotismu, kā arī izmeklēšanu saistībā ar cilvēktiesību neievērošanu; atkārtoti aicina Aģentūru pilnībā sadarboties ar izmeklēšanas struktūru un savlaicīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par rezultātiem un korektīviem pasākumiem;

19.atgādina, ka 2018. gadā OLAF pabeidza vēl vienu izmeklēšanu, kuras rezultātā tika izdarīti secinājumi, piemēram, par cilvēkresursu nepareizu pārvaldību, toreizējais Aģentūras izpilddirektors atkāpās no amata un Aģentūras Valde pieņēma pārvaldības rīcības plānu ar mērķi atjaunot iekšējo un ārējo uzticēšanos, nostiprināt pārvaldības struktūru un atjaunot iekšējo kapacitāti; konstatē, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā slēdza un uzskatīja par atrisinātu konstatējumu par lielo skaitu vadošo amata vietu, kas bija vakantas, kā arī problēmām saistībā ar nestabilitāti vadošo amatu līmenī, kas, iespējams, ir vājinājušas Aģentūras vadību un stratēģisko nepārtrauktību; pieņem zināšanai, ka saskaņā ar EUAA regulas 41. panta 1. punkta t) apakšpunktu Valde pieņem visus lēmumus par Aģentūras iekšējo struktūru izveidi, savukārt Komisija kā Aģentūras Valdes locekle regulāri pārrauga Aģentūras reorganizāciju; norāda, ka, neraugoties uz Aģentūras pēdējos gados veiktajiem reorganizācijas pasākumiem, joprojām pastāv nepilnības, par kurām norādīts 2023. gada janvārī saņemtajā anonīmajā vēstulē; pieņem zināšanai Revīzijas palātas secinājumus par 2022. finanšu gadu, kuru pamatā ir Aģentūras veiktie korektīvie pasākumi; šajā saistībā aicina Komisiju ieteikt risinājumus, kā neatkarīgi novērtēt Aģentūras nesenos reorganizācijas pasākumus, un sagaida, ka IAS veiktajā Cilvēkresursu pārvaldības revīzijā tiks pienācīgi izvērtēts, cik lielā mērā Aģentūras pašreizējā organizatoriskā struktūra un pienākumu sadalījums starp Aģentūras vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem ir pakļauti cita starpā neefektivitātes, cilvēkresursu nepareizas pārvaldības un pārredzamības trūkuma riskiem (tostarp attiecībā uz Aģentūras Valdi);

20.ar bažām norāda, ka Aģentūra nav pieņēmusi “Dažādības un iekļaušanas hartu”, kā arī nav ziņojusi par pasākumiem, kas veikti personu ar invaliditāti integrācijas nolūkos; atgādina, ka Savienības Pamattiesību harta aizliedz diskrimināciju invaliditātes dēļ un atzīst personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē; tomēr norāda uz Aģentūras apņemšanos pievērsties šiem jautājumiem, veicot pasākumus, kas tiks īstenoti, tiklīdz tiks pieņemta gaidāmā Cilvēkresursu stratēģija; turklāt norāda, ka Aģentūra ir uzsākusi iniciatīvas un ieviesusi dažādus pasākumus, lai uzlabotu darbinieku labbūtību darbā un darba un privātās dzīves līdzsvaru, piemēram, mērķtiecīgus apmācību kursus, pakalpojumu līmeņa vienošanās ar bērnu aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un skolām, psiholoģiskā un sociālā atbalsta pakalpojumus, izpratnes veicināšanas kampaņas, kā arī brīvā laika aktivitātes;

21.atgādina Revīzijas palātas konstatējumus attiecībā uz 2017. un 2020. finanšu gadu, kuros minēts, ka iepirkuma procedūras attiecībā uz īrētajām telpām Lesbā un Romā neatbilda noteikumiem nepietiekamas konkurences un saimnieciskuma principa neievērošanas dēļ; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka visi turpmākie maksājumi, kas veikti saistībā ar šīm procedūrām, neatbilst noteikumiem, tostarp 2022. gadā veiktie saistītie maksājumi 281 095 EUR apmērā; ar gandarījumu norāda uz Revīzijas palātas ziņojumā minētajiem Aģentūras veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, kuru rezultātā telpu īres līgumi Lesbā un Romā tika pārtraukti attiecīgi 2023. gada 30. aprīlī un 2023. gada 31. jūlijā; norāda, ka 2022. gada KDP ir minēts, ka sadarbībā ar Grieķijas iestādēm tiek meklēts ilgtspējīgs telpu īres risinājums Lesbā;

22.norāda uz Revīzijas palātas ziņojumā minēto konstatējumu, ka Aģentūra ir iegādājusies IT aprīkojumu no pakalpojumu sniedzēja tiešsaistes kataloga, nevis no iepriekš apstiprināta cenrāža, kas iekļauts finanšu un tehniskajos piedāvājumos, kā rezultātā iepirkuma cena bija par 44 % (jeb 49 224 EUR, ko Tiesa uzskata par neatbilstošu noteikumiem) augstāka, nekā tā būtu bijusi, ja būtu noteikta iepriekš apstiprinātā cenrādī; norāda, ka Aģentūras atbildē ir minēts, ka lēmums iegādāties šīs preces bija saistīts ar operatīvajām vajadzībām un steidzamību, kā arī IT aprīkojuma ierobežoto pieejamību tirgū, un ka tika noteikti attiecīgi kontroles pasākumi, lai sniegtu pamatotu pārliecību par to, ka aprīkojums no tiešsaistes kataloga tiks iegādāts par tādu cenu, kas nepārsniedz līgumslēdzēja sākotnējā piedāvājumā norādīto cenu;

23.atzinīgi vērtē Aģentūras 2022. gadā panākto progresu interešu konfliktu pārvaldības un novēršanas jomā un ētikas vadlīniju sagatavošanas darbu, kura rezultātā 2023. gada janvārī tika pieņemts viens lēmums, kas piemērojams Aģentūras Valdes locekļiem, kā arī organizācijām un kompetentajām struktūrām, kas ir Aģentūras KF dalībnieces, un vēl divi lēmumi, kas piemērojami Aģentūras personālam; atzinīgi vērtē Aģentūras ētikas korespondenta iecelšanu amatā, kā arī Aģentūras apņemšanos uzaicinājumos uz sanāksmēm, kurās piedalās ārējie dalībnieki, iekļaut standarta paziņojumu par interešu konfliktiem; ar gandarījumu atzīmē, ka Aģentūra ir izstrādājusi norādījumus par pēcnodarbinātības noteikumiem un procedūras, kas piemērojamas darbiniekiem, kuri pamet darbu Aģentūrā;

24.norāda, ka Aģentūras tīmekļa vietnē tiek publicētas Valdes locekļu interešu deklarācijas un CV, kā arī Aģentūras vadošo darbinieku interešu deklarācijas un CV; tomēr norāda, ka Aģentūras tīmekļa vietnē nav pieejami iekšējo un ārējo ekspertu CV; norāda, ka Aģentūras atbildēs uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem ir minēts, ka 2022. gadā Aģentūras līmenī nebija aktuālu, izskatīšanā esošu vai slēgtu interešu konfliktu vai trauksmes celšanas gadījumu; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra uztur ciešu dialogu ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas patvēruma jomā, izmantojot Aģentūras KF, kurš 2022. gada jūnijā tika atjaunināts (116 locekļi) ar jaunu noteikumu kopumu, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2303;

25.norāda uz Revīzijas palātas ziņojumā minēto konstatējumu, ka trīs pastarpinātas pilnvaru deleģēšanas gadījumos, kas 2021. gada aprīlī bija jāapstiprina no jauna, atkārtots apstiprinājums netika sniegts līdz pat 2022. gada februārim, kad situācija tika labota; tādējādi Aģentūra pārkāpj savus iekšējos noteikumus, kuros noteikts, ka finanšu pilnvaru pastarpināta deleģēšana ir jāatjauno, tiklīdz ir iecelts jauns deleģētais kredītrīkotājs;

26.atzinīgi vērtē Aģentūras panākto progresu, pildot iepriekšējās IAS un Revīzijas palātas veiktajās revīzijās paustos ieteikumus, kas joprojām nebija izpildīti; norāda, ka 2022. gada KDP ir minēts, ka daži ieteikumi, kas izteikti IAS 2020. gada revīzijā (“Cilvēkresursu pārvaldība un ētika EASO”) un 2021. gada revīzijā (“IT pārvaldība un IT projektu pārvaldība”), joprojām tiek īstenoti vai to īstenošana ievērojami kavējas; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka trīs ieteikumi, kas pausti iepriekšējās Revīzijas palātas veiktajās revīzijās, joprojām nav izpildīti: divi ieteikumi attiecībā uz telpu īres līgumiem Lesbā un Romā — Aģentūra sagaida, ka Revīzijas palāta 2024. gadā tos uzskatīs par slēgtiem pēc pēdējo saistīto (neregulāro) maksājumu veikšanas 2023. gadā, un viens ieteikums attiecībā uz efektīvu finanšu ex post pārbaužu ieviešanu Aģentūrā; šajā saistībā aicina Aģentūru paātrināt vēl neīstenoto korektīvo pasākumu īstenošanu un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jomā panākto progresu;

27.norāda, ka Aģentūra veica savas iekšējās kontroles sistēmas (ICSA) pašnovērtējumu par 2022. gadu, secinot, ka kopumā kontroles pasākumi darbojas kā paredzēts, 10 principiem esot spēkā visā pilnībā un 7 principiem esot spēkā, jo daži uzlabojumi ir nepieciešami šādu komponentu līmenī: “Kontroles vide”, “Kontroles darbības” un “Uzraudzības darbības”; turklāt uzsver, ka 2022. gadā tika īstenota uz risku balstīta stratēģija finanšu ex post pārbaužu veikšanai, izvērtējot atsevišķus darījumus un iepirkuma procedūras divos finanšu gados (2020.–2021. gads); norāda, ka 2022. gada KDP ir minēts, ka šo pārbaužu rezultātā tika sagatavoti 44 konstatējumi un ierosināti 122 korektīvie pasākumi; norāda, ka 2022. gada ICSA pašnovērtējuma ietvaros Aģentūra 2023. gada 1. ceturksnī pārbaudīja, kā tiek īstenoti iepriekš minētie 122 (iepriekš saskaņoto) korektīvie pasākumi, no kuriem tikai 45 pasākumus (40 %) attiecīgie uzņēmumu īpašnieki bija savlaicīgi un pienācīgi īstenojuši; aicina Aģentūru pievērsties visiem korektīvajiem pasākumiem, kas joprojām nav īstenoti, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jomā panākto progresu; ar gandarījumu konstatē, ka Aģentūra pārredzami izklāsta (2022. gada KDP IX pielikums) detalizētu informāciju par konstatētajām nepilnībām un saskaņotajiem korektīvajiem pasākumiem un to īstenošanu, kas izriet no dažādiem avotiem (izņēmumu un neatbilstības gadījumu pārvaldība, iekšējās kontroles uzraudzības kritēriji, ICSA, finanšu ex ante un ex post pārbaudes, revīzijas ziņojumi, riska pārvaldība utt.);

28.atgādina, ka Aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģija laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam tika pieņemta 2020. gada jūlijā, nosakot 25 prioritārus pasākumus, kuru īstenošana tiek uzraudzīta, veicot virkni kontroles pasākumu; ar gandarījumu norāda, ka 2022. gadā 93 % kontroles pasākumu, kas saistīti ar minētās stratēģijas īstenošanu, tika uzskatīti par īstenotiem; atzinīgi vērtē Aģentūras centienus uzlabot informētību par jautājumiem, kas saistīti ar krāpšanas apkarošanu, jo 56,7 % Aģentūras štata darbinieku ir piedalījušies apmācībās par krāpšanas novēršanu un krāpšanas riska konstatēšanu; ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra pārredzami izklāsta (2022. gada KDP IX pielikums) detalizētu informāciju par pārbaudes darbībām un to statusu saistībā ar Aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģijas īstenošanu;

29.norāda, ka Aģentūra ir īstenojusi dažādus pasākumus, lai palielinātu savu publisko redzamību un klātbūtni tiešsaistē, piemēram, izveidojot uzlabotu tīmekļa vietni un jaunu korporatīvo vizuālo identitāti, uzlabojot savu sociālo mediju portfeli, koncentrējoties uz audiovizuālajiem formātiem, un uzņemot studentu grupas savās telpās;

30.atgādina par Aģentūras lomu atbalsta sniegšanā starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanā, kā arī par to personu apmācībā, kas izskata patvēruma pieteikumus; norāda, ka Aģentūrai ir jāturpina sniegt atbalstu dalībvalstīm un trešām valstīm patvēruma un migrācijas pieteikumu izskatīšanā; aicina vajadzības gadījumā koncentrēt budžetu uz papildu darbinieku pieņemšanu darbā, lai palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt godīgu un taisnīgu starptautiskās aizsardzības patvēruma pieteikumu izskatīšanu, jo īpaši pieņemot darbā tulkus un psihologus pieteikuma iesniedzējiem, kas pieder pie neaizsargātām grupām;

31.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280..